Projekta ietvaros:

• Veikta tehnoloģiski novecojušās Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk – EDS) saziņas Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmas (turpmāk – NMAS) moduļa risinājuma aizvietošana ar jaunu risinājumu.

• EDS pārnešana uz jaunu tehnoloģisko platformu.

• Izveidota jauna saskarne fiziskai personai EDS.

Galvenie ieguvumi:

• Tiks nodrošināta iespēja turpmākai EDS NMAS attīstībai, ļaujot ātrāk un vienkāršāk ieviest jaunas funkcionalitātes un labāku savietojamību ar citām informācijas sistēmām.

• Izveidota elastīgāka EDS NMAS arhitektūra, kas dos spēju pielāgoties klienta prasībām.

• Tiks paaugstināta EDS NMAS drošība un veiktspēja.

• Uzlabota EDS NMAS lietotāju saziņa, tai skaitā arī izvēloties eAdresi, lai saņemtu paziņojumus.

• Tiks radīta iespēja integrēt saziņas funkcionalitāti mobilajā lietotnē, nodrošinot efektīvāku komunikāciju ar VID.

• Izveidota jauna saskarne fiziskai personai EDS, nodrošinot vienkāršāku piekļuvi būtiskai informācijai, samazinot lietotājiem veicamo soļu skaitu un radot modernu, lietotājam draudzīgu digitālo vidi.

Eiropas Savienības prasību izpilde

---

Valdības rīcības plāns

---

Pamatnostādnes

Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojums Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam". Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam" 4.9.3. "Rīcības apakšvirziens "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība"" – 1.6. uzdevums.

Pašreizējā EDS ir funkcionējoša platforma, kas nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju iesniegt deklarācijas un sazināties ar VID.

Esošajā EDS lietotāja saskarnē klientam nepieciešamo informāciju ir grūti un neērti atrast, jo tā ir sadrumstalota vairākās EDS sadaļās, prasa ievērojami daudz soļu un ne vienmēr ir intuitīvi pieejama, tādējādi palielinot laiku un pūles, kas nepieciešamas informācijas atrašanai un darbību veikšanai.

EDS NMAS moduļa modernizācija ievērojami atvieglos saziņu starp klientiem un VID, aizstājot līdzšinējo, tehnoloģiski novecojušo risinājumu ar mūsdienīgu, ātru, uzticamu un drošu platformu (atbilst horizontālās jomas arhitektūras pakalpojumu pārvaldības principam P9. "Vienota saziņa elektroniskajā vidē").

Savukārt klientu apmierinātībai nepieciešams veicināt ērtu, vieglu un intuitīvu mijiedarbību ar VID pakalpojumiem, nodrošinot vienkāršāku piekļuvi būtiskai informācijai, samazinot lietotājiem veicamo darbību skaitu un radot modernu, lietotājam draudzīgu digitālo vidi (atbilst horizontālās jomas arhitektūras pakalpojumu pārvaldības principam P12. "Vienoti pakalpojumu sniegšanas pārredzamības, izsekojamības un pašapkalpošanās risinājumi").

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

---

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

---

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

Ministru kabineta 2026. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 10 "Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība".

EDS ir A klases (paaugstinātas drošības) informācijas sistēma, kura satur funkcionāli un tehnoloģiski novecojušu NMAS moduli, kurš nenodrošina mūsdienu prasībām atbilstošu veiktspēju, lietojamību, integrēšanas iespējas un efektīvu informācijas apriti.

EDS lietojumprogrammas tehnoloģiskā arhitektūra tiks modernizēta, īstenojot migrāciju no ASP.NET (uz .NET Framework balstītas platformas) uz .NET (ASP.NET Core), nodrošinot EDS uzlabotu veiktspēju, uzturamību un integrējamību. Mikrofrontend atbalsts ļaus lielu lietotni sadalīt mazākos, savstarpēji izolētos moduļos, kurus var neatkarīgi izstrādāt, testēt un izvietot. Tas nodrošinās iespēju jaunās komponentes, kā arī modernizējamās esošās komponentes izstrādāt atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām un labajai praksei, vienlaikus paātrinot izmaiņu ieviešanu un samazinot savstarpējo atkarību riskus. EDS pamata lietotne tiks pārveidota kā dinamisku moduļu platforma, kas pēc nepieciešamības ielādēs atsevišķus funkcionālos lietotāja saskarnes komponentus, nodrošinot modulāru, mērogojamu un pakāpeniski ieviešamu risinājuma attīstību.

Neīstenojot EDS un NMAS modernizāciju, VID turpinās darboties ar novecojušu, neefektīvu un grūti uzturamu informācijas sistēmu, kas nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu veiktspēju, drošību un integrācijas iespējas. Novecojušā arhitektūra ierobežos datu apriti un jaunu pakalpojumu ieviešanu, kā arī palielinās uzturēšanas izmaksas un tehniskos riskus. Sistēma neatbildīs valsts digitālās pārvaldības principiem – vienota saziņa, pārredzamība, pašapkalpošanās un lietotājam draudzīga vide, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs sabiedrības uzticēšanos VID digitālajiem pakalpojumiem.

Lietotājiem saglabāsies sarežģīta un neintuitīva digitālā vide, kas palielinās kļūdu risku, pagarinās pakalpojumu izmantošanas laiku un radīs neapmierinātību, savukārt VID pieaugs administratīvais slogs, kas saistīts ar telefonisku un rakstisku konsultāciju sniegšanu klientiem par nepieciešamās informācijas atrašanu EDS.

Neīstenojot projektu, t.i., uzturot esošo risinājumu, aprēķinātās provizoriskās darbību izmaksas 15 gadu periodā ir 3 600 211,75 euro.

Auditā konstatētais;

---

Incidentu statistika;

---

Lietotāju aptauja;

---

Manuālā darba apjoms.

Saistīts ar telefonisku un rakstisku konsultāciju sniegšanu klientiem.

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits.

Valsts ieņēmumu dienests

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

(~1 min)

1 500 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk – ERAF) – 1 275 000 euro un valsts budžeta finansējums – 225 000 euro:

Projekta ietvaros plānotās aktivitātes un tam paredzētais izmaksu apmērs:

1. Tehnoloģiski novecojušā saziņas risinājuma (NMAS) aizvietošana ar jaunu risinājumu – 642 600 euro (t.sk. ERAF finansējums 546 210 euro un valsts budžeta finansējums 96 390 euro).

2. EDS pārnešana uz jaunu tehnoloģisko platformu – 437 400 euro (t.sk. ERAF finansējums 371 790 euro un valsts budžeta finansējums 65 610 euro).

3. Jaunas saskarnes izveide klienta darba virsmai EDS – 420 000 euro (t.sk. ERAF finansējums 357 000 euro un valsts budžeta finansējums 63 000 euro).

36 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Izveidota jauna, ērtāka saskarne fiziskām personām, kas atvieglo un samazina patērēto laiku ikdienas darbību veikšanai. (skatīt 3.1. sadaļu).

Pārnesta EDS NMAS funkcionalitāte uz jauno NMAS platformu ar arhitektūru atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadlīnijām (atvērtais kods, mikroservisi).

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts³

Lietotāju skaits⁴

Mikrofrontend atbalsts ļaus lielu lietotni sadalīt mazākos, savstarpēji izolētos moduļos.

Fiziskai personai tiks izveidota jauna sadaļa (saskarne) EDS, lai vienkopus redzētu informāciju par sevi.

Lai izveidotu šo sadaļu, informācijas pieejamības un apkopošanas nodrošināšanai paredzēta servisu izveide starpsistēmu datu agregācijai un klienta saskarnes funkcionalitātes pilnveidošana.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

N/A

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

N/A

Projekta ietvaros, ieviešot jaunu tehnoloģisko risinājumu, pieprasītākā fizisko personu informācija būs pieejama vienkopus. Tādejādi fiziskās personas patērēs mazāk laiku, meklējot informāciju EDS, un samazināsies telefonisko konsultāciju laiks.

Lai atrastu nepieciešamo informāciju EDS, šobrīd vidēji uz vienu pārskatu tiek patērētas 5 minūtes. Īstenojot projektu, tiek sagaidīts, ka patērētais laiks samazināsies līdz 1 minūtei, līdz ar to ietaupītais laiks būs 4 minūtes jeb 0,07 stundas.

Vidēji gadā fiziskās personas EDS pieprasa sagatavot 298 119 pārskatus. Līdz ar to, kopējais ietaupītais laiks gadā sasniegs 20 868,33 stundas.

Saskaņā ar Oficiālās statistikas portāla datubāzes datiem⁵ privātajā sektorā strādājošo regulārā bruto darba samaksa stundā 2025. gada trešajā ceturksnī bija 10,90 euro.

Sociālekonomisko ieguvumu aprēķina formula = pārskatu skaits x ietaupītais laiks h x darbaspēka izmaksas euro/h:

Tādejādi projekta sociālekonomiskie ieguvumi, sākot ar 2030. gadu, tiek plānoti 227 464,80 euro gadā, savukārt projekta sociālekonomiskie ieguvumi visā projekta dzīves cikla laikā sasniedz 2 502 112,77 euro. Diskontējot projekta naudas plūsmu ar reālo sociālo diskonta likmi 5 %, diskontētā vērtība ir 1 632 149,29 euro.

Samazināts administratīvais slogs VID

Projekta īstenošanas rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs VID, kas saistīts ar telefonisku un rakstisku konsultāciju sniegšanu fiziskajām personām par nepieciešamās informācijas atrašanu EDS. Komunikācija ar fizisko personu par vienu gadījumu samazināsies vidēji par 3 minūtēm (no 10 uz 7minūtēm) jeb 0,05 stundām.

Konsultācija fiziskajām personām pārskatu sagatavošanai ir nepieciešama vidēji 5 % gadījumu (5% no 298 119), t.i., vidēji gadā 14 906 reizes. Līdz ar to, kopējais ietaupītais laiks gadā sasniegs 745,30 stundas. VID strādājošo vidējā darba samaksa mēnesī 2025.gadā bija 1 970 euro, stundā – 12,31 euro (pieņemot, ka viena slodze ir 160 stundas mēnesī).

Ieguvumu aprēķina formula = konsultāciju skaits x ietaupītais laiks h x darbaspēka izmaksas euro/h.

Tādejādi VID administratīvā laika ietaupījums, sākot ar 2030. gadu, tiek plānots 9 174,64 euro gadā, savukārt visā projekta dzīves cikla laikā sasniedz 100 921,04 euro. Diskontējot projekta naudas plūsmu ar reālo sociālo diskonta likmi 5 %, diskontētā vērtība ir 65 831,65 euro.

Projekta izmaksas un diskontētie rezultāti

Veicot projekta naudas plūsmas un sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķinu projekta dzīves ciklā (15 gadi), veidojas pozitīva naudas plūsma sociālekonomiskajā aspektā.

Projekta investīciju izmaksas 3 gadu laikā ir plānotas 1 500 000 euro apmērā (diskontētā vērtība – 1 149 782,84 euro) un aprēķinātās provizoriskās darbības izmaksas projekta dzīves cikla laikā ir 3 340 282,65 euro. Savukārt, neīstenojot projektu, aprēķinātās provizoriskās darbības izmaksas 15 gadu laikā ir 3 600 211,75 euro. Līdz ar to, salīdzinot provizoriskās darbības izmaksas ar un bez projekta īstenošanas, ir redzams, ka 15 gadu periodā, īstenojot projektu, izmaksas ir mazākas par 259 929,10 euro (diskontētā vērtība – 204 536,38 euro).

Projekta kopējie ieguvumi (ENPV) projekta dzīves cikla laikā ir 752 724,48 euro, aprēķins tiek veikts pēc formulas (1.+2.-3.-4.):

Projekta darbības diskontētās naudas plūsmas rezultātā iegūti arī šādi galvenie rādītāji:

• Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C): 1,86 % (pārsniedz 1);

• Ekonomiskā ienesīguma norma (ERR): 14,48% (pārsniedz sociālo diskonta likmi 5%).

Tātad ieguvumi no projekta "VID klientu pašapkalpošanās vides attīstība" realizācijas ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām projekta dzīves cikla laikā un projekts atbilst sociālekonomiskās lietderības kritērijiem.

Izveidota projekta vadības grupa, kas

– izstrādā projekta plānu un nodrošina projekta aktivitāšu izpildi atbilstoši projekta plānā noteiktajam apjomam un termiņiem;

– identificē un novērtē ar projektu saistītus riskus, nosaka aktuālo risku mazināšanas pasākumus, to izpildes termiņus un atbildīgās personas, kontrolē noteikto pasākumu īstenošanu;

– pieņem projekta realizācijai nepieciešamos lēmumus;

– koordinē savstarpējo sadarbību projekta uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai.

Lai veiksmīgi tiktu īstenots projekts ir:

– konkrēts mērķis un definēti ieguvumi;

– izveidota atbilstoša projekta komanda (projekta vadītājs, IS koordinatori, atbildīgie par prasību definēšanu un to izpildes pārbaudi akcepttestēšanas procesā, IKT infrastruktūras uzturētāji (IS administratori));

– nodrošināta nepieciešamo cilvēkresursu, finanšu, tehnoloģisko risinājumu plānošana.

informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

Projekta "biznesa" īpašnieks ir Valsts ieņēmumu dienesta Informāciju tehnoloģiju pārvalde:

– definē biznesa prasības un prioritātes informācijas sistēmām;

– pieņem lēmumus par risinājuma saturu;

– apstiprina projekta rezultātu atbilstību biznesa mērķiem un lietotāju vajadzībām;

– nodrošina procesa atbilstību normatīvajam aktam.

informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

– Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamība projekta aktivitāšu īstenošanai;

– Nodrošināti iepirkumi un/vai līgumi risinājuma izstrādei;

– Pieejami nepieciešamie cilvēkresursi;

– Izveidota projekta vadības struktūra;

– Nodrošināta infrastruktūra jaunajai tehnoloģiskajai platformai;

– Nodrošinātas datu aizsardzības un kiberdrošības prasības atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības";

– Pieejama un dokumentēta esošās EDS un NMAS arhitektūra un datu struktūra;

– Definētas prasības jaunajai fiziskās personas saskarnei EDS.

informācija par riskiem

Projekta riski:

– Sistēmas pilnveidošanas, uzturēšanas un garantijas nodrošināšanas līguma neesamības risks;

– Projekta izstrādes tvērumā neparedzētu prasību ietekme;

– Speciālistu kapacitātes nepietiekamība;

– Ierobežots programmatūras piegādātāju loks un kapacitāte mērķu sasniegšanai.

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Projektam nav saistības ar citiem projektiem. Projekta ietvaros plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas tiek finansētas citu Eiropas Savienības fondu specifisko atbalsta mērķu un citu ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros, kā arī no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

Projekts veicinās atklātas stratēģiskās autonomijas mērķu sasniegšanu, modernizējot svarīgu digitālo infrastruktūru. Esošais risinājums ir tehnoloģiski novecojis un rada riskus pakalpojumu pieejamībai, drošībai un efektīvai informācijas apritei. Projektā veicamās aktivitātes nodrošinās pāreju uz mūsdienīgu, drošu un integrējamu platformu, veicinās vienotu, drošu un pārskatāmu saziņu elektroniskajā vidē (atbilst horizontālās jomas arhitektūras pakalpojumu pārvaldības principam P9."Vienota saziņa elektroniskajā vidē") un nodrošinās lietotājiem ērtu, intuitīvu un efektīvu piekļuvi pakalpojumiem (atbilst horizontālās jomas arhitektūras pakalpojumu pārvaldības principam P12. "Vienoti pakalpojumu sniegšanas pārredzamības, izsekojamības un pašapkalpošanās risinājumi"). Projekts būtiski uzlabos valsts digitālās infrastruktūras drošību, noturību un kvalitāti. Projekts stiprinās digitālo suverenitāti, samazinot atkarību no novecojušām tehnoloģijām un nodrošinās atbilstību kiberdrošības, datu aizsardzības un piekļuves kontroles prasībām.

Cita būtiska informācija par projektu

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 338 41. punktam finansējuma saņēmējs nodrošinās projekta īstenošanas rezultātā attīstīto IKT risinājumu uzturēšanu un ik gadu VID būs nepieciešams finansējums IKT risinājuma uzturēšanai 2030. gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 150 000 euro gadā, tai skaitā:

– 5 985 euro gadā tiks segti no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" piešķirtajiem līdzekļiem;

– 144 015 euro gadā tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Evita Paplavska

Valsts ieņēmumu dienesta Informācijas tehnoloģiju pārvaldes Attīstības un projektu daļas Projektu nodaļas projekta vadītāja

Tālr.: 67122064

e-pasts: Evita.Paplavska@vid.gov.lvEvita.Paplavska@vid.gov.lv

− Nr. 2.2.1.1/21/I/005 "Nodokļu pakalpojumu automatizācija" (20.10.2021.–31.12.2023.).

− Nr. 2.2.1.1/18/I/002 "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaites un uzkrājuma princips)" (09.04.2019.–15.12.2023.).

− Nr. 2.2.1.1/16/I/002 "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija MAIS kodols" (13.03.2017.–12.09.2020.).

Projekta ietvaros:

1. Tiks modernizēta gada pārskatu funkcionalitāte, pārejot uz jaunākām tehnoloģijām, lai uzlabotu VID darbības efektivitāti. Vienlaikus tiks pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, kas ļaus atteikties no morāli novecojušās divu līmeņu arhitektūrā darbinātās Nodokļu informācijas sistēmas (turpmāk – NIS).

2. Ieviestas atbilstības kontroles Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS), tādējādi uzlabojot datu kvalitāti.

3. Nodrošināta gada pārskatu izvietošana Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (turpmāk – DAGR).

Galvenie ieguvumi:

• Būtiski uzlabota nodokļu maksātāju (turpmāk – NM) lietotāju saskarne:

o pēc noklusējuma piedāvāts korekts taksācijas periods un dota iespēja bez papildu birokrātijas pasākumiem (iepriekšējas papildus informēšanas) mainīt gada pārskatu taksācijas periodu, kā rezultātā tiks uzlabota datu kvalitāte, jo samazinās par nekorektu periodu iesniegtie gada pārskati;

o atvieglota informācijas ievade EDS, ieviešot jaunus uzlabotus interaktīvus brīdinājumus un kļūdu paziņojumus;

o mazināts birokrātiskais slogs, piedāvājot gada pārskatu atbilstoši nodokļu maksātāja reģistrācijas formai ar iespēju, balstoties uz sniegto pamatojumu, nepieciešamības gadījumā mainīt gada pārskata formu.

• Uzlabota datu kvalitāte un samazināts manuālā darba apjoms VID pusē:

o datu apjoms pilnībā atbilstošs spēkā esošiem normatīviem aktiem un programmatūras projektējuma dokumentiem, tai skaitā, saglabājot esošās datu algoritmiskās kontroles. Ņemot vērā jaunu risinājuma arhitektūru, iespējama papildu kontroļu un datu atbilstības nosacījumu iestrāde. Dotais princips primāri attiecināms uz EDS un arī uz citām saistītajām informācijas sistēmām (turpmāk – IS) vai datu avotiem;

o samazināts nepamatoti iesniegto slēguma pārskatu skaits (kreditoru pieteikšanās termiņu analīze), izmantojot ārējo datu avotu (Uzņēmuma reģistra datubāzes) informācijas nepastarpinātu integrāciju VID IS;

o samazināts nekorekti iesniegto Saimnieciskās darbības pārskatu skaits, pilnveidojot EDS kontroles;

o būtiski samazināts manuālā darba apjoms un laika patēriņš individuālajā un masveida gada pārskatu iesniegšanas plānošanas un inventarizācijas procesā, nodrošinot Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – MAIS) jaunu plānošanas kritēriju ieviešanu un esošo kritēriju uzlabošanu;

o gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanas procesam nodrošinātas sagataves ar korektiem iesniegšanas termiņiem atbilstoši uzņēmuma lielumam un datiem par nobīdītiem gada pārskata perioda, šādi novēršot nekorektus Uzņēmumu ienākuma nodokļa nokavējuma naudas aprēķinus, kā arī uzlabojot atbilstoši VID izstrādāto kritēriju kopumam VID publicēto nodokļu maksātāju reitingu korektumu.

• Izstrādāta un attīstīta komunikācija ar jaunreģistrētiem uzņēmumiem – automātiska apziņošana par gada pārskatu periodu un automātisku gada pārskatu sagatavju ieplānošanu. Rezultāts: manuālā darba samazinājums un konsultatīvs atbalsts jaunajiem uzņēmējiem.

• Saīsināts/optimizēts datu izgūšanas un apstrādes process par zvērināto revidentu atzinumiem.

• Biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu iesniegšana atbilstoši taksācijas periodam, iestrādājot attiecīgas kontroles.

• Reliģiskās organizācijas gada pārskata pārcelšana jaunajā tehnoloģiskajā vidē, nodrošinot pilnu funkcionalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" III deklarācijas sadaļas rīcības jomā Labklājīga Latvija – pasākuma numurs 36.6. MAIS pilnveidošana saistībā ar gada pārskatu iesniegšanas procesa efektivizāciju.

Gada pārskatu administrēšanas process tiek nodrošināts ar novecojušām tehnoloģijām, kuru arhitektūra un sadarbspēja vairs neatbilst VID infrastruktūras arhitektūras attīstības prasībām, t.sk. apgrūtināta sadarbība ar analītisko platformu.

Esošais risinājums ierobežo datu apstrādes efektivitāti un rada papildu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan iestādei.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu, automatizētu pakalpojumu sniegšanu uzņēmējiem un uzlabotu iestādes darbības efektivitāti ir nepieciešama pāreja uz jaunām tehnoloģijām un procesu pilnveide. Tas ļaus atteikties no NIS izmantošanas, samazināt administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan VID speciālistiem, vienlaicīgi nodrošinot labāku datu kvalitāti un ērtu saskarni datu apmaiņai.

Lai nodrošinātu ātru, efektīvu un precīzu pakalpojumu sniegšanu, ir būtiski uzlabot datu pieejamību un atkalizmantojamību, ievērojot valsts Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT) vadlīniju pamatnostādnes par vienotu datu izplatīšanas risinājumu, kā arī stiprināt datu ticamību, procesu darbības nepārtrauktību un veikt pakalpojumu transformāciju.

---

---

---

Neīstenojot projektu, t.i., uzturot esošo risinājumu, aprēķinātās provizoriskās darbību izmaksas 15 gadu periodā ir 8 244 045,85 euro.

• Individuālās un masveida gada pārskatu iesniegšanas plānošana un inventarizācija – nepieciešama manuāla datu apstrāde un uzskaite.

• Nekorekti iesniegto Saimnieciskās darbības pārskatu apstrāde – kļūdu labošana un datu precizēšana prasa papildu resursus.

• Nepamatoti iesniegto slēguma pārskatu pārbaude – manuāla verifikācija un komunikācija ar nodokļu maksātājiem.

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Projekta ietvaros plānotās aktivitātes un tam paredzētais izmaksu apmērs:

1. Modernizēta gada pārskatu funkcionalitāte – 1 775 000 euro (t.sk. ERAF finansējums 1 508 750 euro un valsts budžeta finansējums 266 250 euro).

2. Ieviestas atbilstības kontroles EDS – 1 030 000 euro (t.sk. ERAF finansējums 875 500 euro un valsts budžeta finansējums 154 500 euro).

3. Gada pārskatu izvietošana DAGR – 195 000 euro (t.sk. ERAF finansējums 165 750 euro un valsts budžeta finansējums 29 250 euro).

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts³

Lietotāju skaits⁴

2

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

1

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

3

6.1. Projekta izmaksas.

Investīciju izmaksas 2026.–2029. gadā veido 3 000 000 euro (nediskontēti). Projekta dzīves cikla (15 gadi) darbības izmaksas scenārijā "bez projekta" ir 8 244 045,85 euro (nediskontēti), savukārt scenārijā "ar projektu" – 6 020 300,37 euro (nediskontēti). Projekts dzīves ciklā samazina uzturēšanas slogu, jo pakāpeniski tiek pārtraukts novecojušo risinājumu uzturēšanas apjoms un tiek ieviestas automatizētas pārbaudes un kontroles.

6.2. Sociālekonomiskie ieguvumi.

Aprēķinu pamatā ir ņemta 2024. gada statistika, ka gada laikā iesniegti 132 970 gada pārskati. Patlaban no visiem iesniegtajam gada pārskatiem ~10 % tiek iesniegti kļūdaini. Pēc projekta beigām tiek sagaidīts, ka kļūdaini iesniegti pārskati nepārsniegs 5 % no kopējā skaita, tādēļ aprēķinos izmantots pieņēmums, ka pēc uzlabojumu ieviešanas kļūdaini iesniegto pārskatu skaits samazināsies par 5 000 pārskatiem, kā arī orientējošais vidējais laiks viena pārskata apstrādei un labošanai: uzņēmumam – 70,50 minūtes, VID – 45 minūtes. Projekts samazina kļūdu skaitu un administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan iestādei, jo tiek samazināts manuālās apstrādes apjoms kļūdainu gada pārskatu labojumos.

Uzņēmēju administratīvā sloga samazinājums veidojas šādi: 5 000 pārskati × 70,50 min = 352 500 min jeb 5 875 stundas, kas, izmantojot Oficiālās statistikas portāla datubāzes datus, ka privātajā sektorā strādājošo regulārā bruto darba samaksa stundā 2025. gada trešajā ceturksnī bija 10,90 euro, naudas izteiksmē veido 64 037,50 euro gadā. Ņemot vērā, ka sociālekonomisko ieguvumi parādās pēc projekta īstenošanas, t.i. no 2030. gada, kopējie sociālekonomiskie ieguvumi dzīves ciklā ir: 11 gadi × 64 037,50 euro = 704 412,50 euro.

6.3. VID administratīvā laika ietaupījums.

Gada pārskatu administrēšana un datu kļūdu apstrāde bez projekta rada papildu manuālo darbu VID pusē: 5 000 kļūdas × 45 min = 225 000 minūtes jeb 3 750 stundas. Naudas izteiksmē šis apjoms ir 46 162,50 euro gadā, izmantojot VID strādājošo mēneša vidējā darba samaksu bruto – 1 970,00 euro mēnesī (12,31 euro/h). Nediskontētā izteiksmē šis administratīvā sloga samazinājums 11 gadu periodā (t.i. sākot ar 2030. gadu) veido 507 787,50 euro. Vienlaikus jānorāda, ka VID administratīvā laika ietaupījums 46 162,50 euro/gadā netiek iekļauts sociālekonomisko ieguvumu kopsummā, lai izvairītos no dubultas uzskaites. Šis rādītājs ir ņemts vērā fiskālajās un izmaksu korekcijās un atspoguļojas ENPV, B/C un ERR aprēķinos.

6.4. Diskontētie rezultāti (reālā sociālā diskonta likme = 5 %).

Diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ir 459 494,22 euro. Diskontētās sociālekonomiskās izmaksas, ieskaitot investīciju un darbības izmaksu ietekmi, ir 403 135,27 euro.

Projekta kopējie ieguvumi tiek aprēķināti kā sociālekonomisko ieguvumu, finanšu ieguvumu un fiskālo korekciju summa, no kuras atņemamas investīciju izmaksas un uzturēšanas izmaksas:

459 494,22 + 0 – 2 295 715,35 – (-1 892 580,09) = 56 358,96 euro.

Līdz ar to ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV) ir +56 358,96 euro.

Ieguvumu–izmaksu attiecība (B/C) ir 1,14 (pārsniedz 1), bet ekonomiskā ienesīguma norma (ERR) – 5,45 % (pārsniedz sociālā diskonta likmi 5 %).

Diskontētajā skatījumā ieguvumi pārsniedz izmaksas visā projekta dzīves ciklā (ENPV > 0; B/C > 1; ERR > 5 %).

Tātad ieguvumi no projekta "Gada pārskatu iesniegšanas procesa efektivizācija" realizācijas ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām projekta dzīves cikla laikā un projekts atbilst sociālekonomiskās lietderības kritērijiem.

− izstrādā projekta plānu un nodrošina projekta aktivitāšu izpildi atbilstoši projekta plānā noteiktajam apjomam un termiņiem;

− identificē un novērtē ar projektu saistītus riskus, nosaka aktuālo risku mazināšanas pasākumus, to izpildes termiņus un atbildīgās personas, kontrolē noteikto pasākumu īstenošanu;

− pieņem projekta realizācijai nepieciešamos lēmumus;

− koordinē savstarpējo sadarbību projekta uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai.

Lai veiksmīgi tiktu īstenots projekts ir:

− konkrēts mērķis un definēti ieguvumi;

− izveidota atbilstoša projekta komanda (projekta vadītājs, IS koordinatori, atbildīgie par prasību definēšanu un to izpildes pārbaudi akcepttestēšanas procesā, IKT infrastruktūras uzturētāji (IS administratori));

− nodrošināta nepieciešamo cilvēkresursu, finanšu, tehnoloģisko risinājumu plānošana;

− identificētas iesaistītās puses (VDAA, iestādes, kurām ir juridiskais pamatojums saņemt VID datus).

− definē biznesa prasības un prioritātes informācijas sistēmām;

− pieņem lēmumus par risinājuma saturu;

− apstiprina projekta rezultātu atbilstību biznesa mērķiem un lietotāju vajadzībām;

− nodrošina procesa atbilstību normatīvajam aktam.

− Nodrošināti iepirkumi un/vai līgumi risinājuma izstrādei;

− Pieejami nepieciešamie cilvēkresursi;

− Izveidota projekta vadības struktūra;

− Nodrošināta IKT infrastruktūra;

− Nodrošinātas datu aizsardzības un kiberdrošības prasības atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības".

− Pieejamais finansējums var būt nepietiekams visu projekta prasību īstenošanai;

− Iestādes reorganizācija, kas ietekmē VID atbildības jomu par sniegtajiem pakalpojumiem un funkcijām;

− Speciālistu kapacitātes nepietiekamība;

− Termiņu riski, kas izriet no Kiberdrošības noteikumu izpildes;

− Sistēmas pilnveidošanas, uzturēšanas un garantijas nodrošināšanas līguma neesamības risks;

− Ierobežots programmatūras piegādātāju loks un kapacitāte mērķu sasniegšanai.

Projektam nav saistības ar citiem projektiem, pastarpināta ietekme uz sadarbības partneriem par gada pārskatu nodošanu, pakāpeniski tie tiks izvietoti DAGR. Projekta ietvaros plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas tiek finansētas citu Eiropas Savienības fondu specifisko atbalsta mērķu un citu ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros, kā arī no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 41. punktam finansējuma saņēmējs nodrošinās projekta īstenošanas rezultātā attīstīto IKT risinājumu uzturēšanu un ik gadu VID būs nepieciešams finansējums IKT risinājuma uzturēšanai 2030. gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 300 000 euro gadā, tai skaitā:

− 30 112 euro gadā tiks segti no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" piešķirtajiem līdzekļiem;

− 269 888 euro gadā tiks pieprasīts papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Guna Tīberga

Tālr.: 67120434

e-pasts: Guna.Tiberga@vid.gov.lv