Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 26-17

Jelgavā 2026. gada 27. augustā (prot. Nr. 13, 14. p.)

Sociālie pakalpojumi Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā

Precizēti
ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes
2026. gada 24. septembra lēmumu Nr. 14/1

Izdoti saskaņā
ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu un 9. panta (1²) daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma
samaksas kārtība un kartība, kādā pakalpojuma
izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus pašvaldībā administrē un nodrošina Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas sociālo lietu pārvalde" (turpmāk – JSLP).

3. Sociālo pakalpojumu piešķir personai, kurai nav noteiktas medicīniskās un/vai speciālās kontrindikācijas sociālā pakalpojuma saņemšanai.

4. Sociālos pakalpojumus tiesīga saņemt persona:

4.1. kura deklarējusi dzīvesvietu vai kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja noteikumos nav noteikts citādi;

4.2. kura ir bez noteiktas dzīvesvietas vai nonākusi krīzes situācijā (noteikumu 5.2.1., 5.2.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktos sociālos pakalpojumus);

4.3. kuras deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja šai pašvaldībai nav iespēju nodrošināt personai nepieciešamo sociālo pakalpojumu un, ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, noslēgusi līgumu ar JSLP par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu un samaksu;

4.4. kurai ir bērni, un tās faktiskā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tai ir nepieciešams noteikumu 5.2.1., 5.2.5.–5.2.7. un 5.3. apakšpunktā minētais sociālais pakalpojums, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā noteikumu 82.1. un 82.2. apakšpunktā minētai personai.

4.5. kura ir bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmumu pieņēmusi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas valstspilsētas bāriņtiesa" (turpmāk – Bāriņtiesa).

5. Sociālo pakalpojumu veidi:

5.1. sociālās aprūpes pakalpojumi:

5.1.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgai personai;

5.1.2. īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgai personai;

5.1.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērnam;

5.1.4. atelpas brīža pakalpojums;

5.1.5. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.6. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgai personai;

5.1.7. aprūpes mājās pakalpojums bērnam ar invaliditāti un personai līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti;

5.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi:

5.2.1. krīzes centra pakalpojums;

5.2.2. naktspatversmes pakalpojums;

5.2.3. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.2.4. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.2.5. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.2.6. sociālā mentora pakalpojums;

5.2.7. izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums;

5.2.8. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā;

5.3. sociālā darba pakalpojums.

2. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

6. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa JSLP vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, iesniedzot iesniegumu un dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībai, izņemot noteikumu 5.1.3. apakšpunktā minētā pakalpojuma saņemšanai.

7. Personas likumiskais pārstāvis, izņemot vecākus, iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt personu.

8. JSLP pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un viena mēneša laikā, ja noteikumos nav noteikts īsāks termiņš, pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

9. Lēmuma par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšanai JSLP sociālie darbinieki veic personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu un, ja nepieciešams, veic personas dzīvesvietas apmeklējumu.

10. Sociālo pakalpojumu piešķir kārtējā gada budžeta ietvaros.

11. Ja sociālo pakalpojumu nevar nodrošināt uzreiz, JSLP uzņem personu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai.

12. Noteikumu 5.1.3. apakšpunktā noteikto sociālo pakalpojumu nodrošina, pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu, bet bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Personas un/vai viņa apgādnieka pienākums veikt samaksu par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14. Sociālo pakalpojumu maksa ir noteikta JSLP maksas pakalpojumu cenrādī (turpmāk – cenrādis).

15. Vienlaicīgi ar noteikumu 5.1.1. un 5.1.3. apakšpunktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem netiek nodrošināti citi, izņemot noteikumu 5.3. apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā noteikumu 82.2. apakšpunktā minētajai personai. Vienā laikā nenodrošina noteikumu 5.2.3. un 5.2.4. apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu.

3. Sociālās aprūpes pakalpojumi

3.1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgai personai

16. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgai personai (turpmāk šajā apakšnodaļā – ilgstošs pakalpojums institūcijā) nodrošina personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

17. Ilgstošu pakalpojumu institūcijā tiesīga saņemt pilngadīga persona ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurai tiek noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis un kura atbilst vienam no kritērijiem:

17.1. sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (turpmāk noteikumos – pensijas vecuma persona);

17.2. noteikta I vai II invaliditātes grupa.

18. Ilgstošu pakalpojumu institūcijā piešķir uz:

18.1. nenoteiktu laiku;

18.2. personas iesniegumā noteikto laiku;

18.3. noteikto invaliditātes termiņu.

19. Ja persona nevar pilnībā nosegt institūcijas noteikto pakalpojuma apmaksu, starpību starp pakalpojuma pilnu cenu un klienta veikto maksājumu sedz klienta apgādnieks saskaņā ar veikto apgādnieka maksātspējas novērtējumu.

20. Lai saņemtu samaksas atvieglojumu par ilgstošu pakalpojumu institūcijā, apgādnieks, kurš ir deklarēts pašvaldības administratīvajā teritorijā un/vai ārvalstīs, vēršas JSLP ar iesniegumu un aizpilda normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

21. Ja apgādnieks un persona nedzīvo vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apgādnieka ienākumu novērtēšanu veic tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ir deklarēta apgādnieka dzīvesvieta, un nodod izvērtējumu JSLP, kas pieņem lēmumu par ilgstoša pakalpojuma institūcijā piešķiršanu.

22. Gadījumos, ja personai ir vairāki apgādnieki, tiem nosaka maksu par ilgstošu pakalpojumu institūcijā proporcionāli apgādnieku skaitam, neatkarīgi no tā, vai kāds tiek atbrīvots no samaksas. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu sedz pašvaldība.

23. Ja persona, kura pieprasa ilgstošu pakalpojumu institūcijā, ir noslēgusi uztura līgumu, uztura devēja pienākums ir veikt samaksu par uztura ņēmējam nodrošināto ilgstošu pakalpojumu institūcijā uztura līgumā noteiktajā apmērā.

3.2. Īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgai personai

24. Īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgai personai (turpmāk šajā apakšnodaļā – īslaicīgs pakalpojums institūcijā) nodrošina izmitināšanu līdz 60 diennaktīm, diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un veselības aprūpi minimālajā apjomā saskaņā ar ārsta rekomendāciju un JSLP sociālā darbinieka novērtējumu gadījumos, kad personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešams atbalsts pašaprūpē un sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanā vai uzlabošanā.

25. Īslaicīga pakalpojuma institūcijā sniegšanas termiņu var pagarināt līdz:

25.1. invaliditātes grupas noteikšanai, ja persona ar prognozējamu invaliditāti īslaicīga pakalpojuma institūcijā saņemšanas laikā ir iesniegusi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (turpmāk noteikumos – VDEĀVK) dokumentus ekspertīzes veikšanai;

25.2. veselības aprūpes plāna izpildes beigām, ja ārstniecības personas veselības aprūpes plānā noteiktais izpildes termiņš pārsniedz iepriekš noteikto īslaicīga pakalpojuma institūcijā saņemšanas periodu.

26. Ja persona nevar pilnībā nosegt institūcijas noteikto pakalpojuma apmaksu, starpību starp pakalpojuma pilnu cenu un klienta veikto maksājumu sedz klienta apgādnieks saskaņā ar veikto apgādnieka maksātspējas novērtējumu.

27. Lai saņemtu samaksas atvieglojumu par īslaicīgu pakalpojumu institūcijā, apgādnieks, kurš ir deklarēts pašvaldības administratīvajā teritorijā un/vai ārvalstīs, vēršas JSLP ar iesniegumu un aizpilda normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

28. Ja apgādnieks un persona nedzīvo vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apgādnieka ienākumu novērtēšanu veic tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ir deklarēta apgādnieka dzīvesvieta, un nodod izvērtējumu JSLP, kas pieņem lēmumu par īslaicīga pakalpojuma institūcijā piešķiršanu.

29. Gadījumos, ja personai ir vairāki apgādnieki, tiem nosaka maksu par īslaicīgu pakalpojumu institūcijā proporcionāli apgādnieku skaitam, neatkarīgi no tā, vai kāds tiek atbrīvots no samaksas. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu sedz pašvaldība.

30. Ja persona, kura pieprasa īslaicīgu pakalpojumu institūcijā, ir noslēgusi uztura līgumu, uztura devēja pienākums ir veikt samaksu par uztura ņēmējam nodrošināto īslaicīgu pakalpojumu institūcijā uztura līgumā noteiktajā apmērā.

3.3. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērnam

31. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērnam (turpmāk šajā apakšnodaļā – institūcijas pakalpojums bērnam) nodrošina bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, sagatavojot bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai līdz brīdim, kad bērns var atgriezties ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, viņa ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai.

32. Institūcijas pakalpojumu bērnam nodrošina līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

33. Izvērtējot pilngadību sasniegušā bāreņa un bez vecāku gādības palikušā bērna, kurš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība un/vai profesionālās izglītības iestādē), vajadzības var pagarināt institūcijas pakalpojumu bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

3.4. Atelpas brīža pakalpojums

34. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina personai ar invaliditāti īslaicīgu sociālās aprūpes pakalpojumu līdz 30 diennaktīm kalendārajā gadā, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas to prombūtnes laikā.

35. Atelpas brīža pakalpojumu tiesīga saņemt persona, kura atbilst vienam no kritērijiem:

35.1. bērns ar invaliditāti, kuram ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

35.2. pilngadīga persona ar I invaliditātes grupu;

35.3. pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir noteikta II invaliditātes grupa.

36. Nepieciešamības gadījumā, veicot līdzmaksājumu par atelpas brīža pakalpojumu saskaņā ar cenrādi, noteikumu 35.1. apakšpunktā minētā persona noteikumu 34. punktā noteiktajam apjomam papildus var saņemt 30 diennaktis kalendārajā gadā.

3.5. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

37. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (turpmāk šajā apakšnodaļā – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā apakšnodaļā – persona ar GRT), kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

38. Grupu dzīvokļa pakalpojumu tiesīga saņemt persona ar GRT:

38.1. kura atbilst visiem kritērijiem:

38.1.1. iesniegusi iesniegumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam par grupu dzīvokļa pakalpojumu piešķiršanu;

38.1.2. izsniegts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinums par piemērotību saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu;

38.2. kura dzīvo ģimenē un vēlas dzīvot patstāvīgi, un atbilst visiem kritērijiem:

38.2.1. personas ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

38.2.2. veikta personas fizisko un garīgo spēju izvērtēšana un aprūpes līmeņa noteikšana;

38.2.3. izsniegts JSLP sociālā darbinieka atzinums par piemērotību saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu.

3.6. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgai personai

39. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgai personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā apakšnodaļā – persona ar FT) nodrošina pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu personai, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt un kuras ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

40. Aprūpes mājās pakalpojumu pilngadīgai personai tiesīga saņemt persona ar FT, kura atbilst vienam no kritērijiem:

40.1. pensijas vecuma persona;

40.2. persona ar invaliditāti ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem;

40.3. persona darbspējīgā vecumā, kura pēc traumas vai slimības laikā nespēj veikt ikdienas mājas darbus un pašaprūpi, un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ (vecums, veselības stāvoklis, nodarbinātība) nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.

41. JSLP novērtē personas ar FT fiziskās un garīgās spējas, nosaka aprūpes līmeni un kopējo aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laiku mēnesī:

41.1. pirmais aprūpes līmenis – līdz 10 stundām;

41.2. otrais aprūpes līmenis – līdz 23 stundām;

41.3. trešais aprūpes līmenis – līdz 36 stundām;

41.4. ceturtais aprūpes līmenis – līdz 62 stundām.

42. Ja personai ar FT ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis aprūpes mājās pakalpojumu pilngadīgai personai piešķir, ja apgādnieki vai ģimenes locekļi, vai citas atbalsta personas iesaistās personas ar FT aprūpē.

43. Ja personas funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, saskaņā ar JSLP personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu personai ar FT, kurai noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros var nodrošināt "Drošības poga" pakalpojumu, kas atbilstoši vajadzībai ietver nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību atbilstošu pasākumu veikšanā 24 stundas diennaktī, kad rodas draudi personas ar FT veselībai vai dzīvībai.

44. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja persona ar FT uzsāk saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu.

3.7. Aprūpes mājās pakalpojums bērnam ar invaliditāti un personai līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti

45. Aprūpes mājās pakalpojums bērnam ar invaliditāti un personai līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk šajā apakšnodaļā – aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu, pašaprūpes spēju attīstīšanu bērnam ar invaliditāti un personai līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.

46. Bērns ar invaliditāti, kuram ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un persona līdz 24 gadu vecumam, kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība (turpmāk šajā apakšnodaļā abi kopā – persona) tiesīga saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, ja personas likumiskais pārstāvis strādā, mācās, piedalās nodarbinātību veicinošos pasākumos, saņem sociālos pakalpojumus vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamā apjomā, un JSLP konstatējusi atbalsta nepieciešamību.

47. JSLP nosaka personai nepieciešamo aprūpes mājās pakalpojuma apjomu:

47.1. līdz 40 stundām mēnesī, ja aprūpes mājās pakalpojums tiek pieprasīts vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai un personas likumiskais pārstāvis, kā arī personas darbspējīgā vecumā, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā vai audžuģimenē, nav nodarbinātas;

47.2. līdz 60 stundām mēnesī, ja persona klātienē iegūst izglītību kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm un/vai veidiem, saņem dienas aprūpes centra vai specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis, kā arī citas personas darbspējīgā vecumā, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā vai audžuģimenē, nodarbinātas nepilnu darba laiku, vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;

47.3. līdz 80 stundām mēnesī, ja persona iegūst izglītību kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm un/vai veidiem, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē, vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis, kā arī citas personas darbspējīgā vecumā, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā vai audžuģimenē, nodarbinātas pilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

48. Personas likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu JSLP, papildus:

48.1. norāda vēlamo aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas apjomu, kopējo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad ir nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums;

48.2. norāda vēlamo aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēju, kas reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

48.3. iesniedz ģimenes ārsta izsniegtu izziņu "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u) par personas veselības stāvokli, kurā noteikumu 47.3. apakšpunktā minētajā gadījumā ir norāde par atbrīvošanu no mācībām klātienē.

4. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi

4.1. Krīzes centra pakalpojums

49. Krīzes centra pakalpojums nodrošina īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību sociālās funkcionēšanas atjaunošanai krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem, nodrošinot naktsmītni, sociālo aprūpi, sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu.

50. Krīzes centra pakalpojumu tiesīgs/-a saņemt:

50.1. bērns saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu/pieprasījumu;

50.2. bērns, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

50.3. bērns, kamēr vecāki (likumiskie pārstāvji) veselības stāvokļa vai ārstēšanās veselības aprūpes institūcijā dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

50.4. ģimene, kurā vecāks vai bērni līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai cietuši no vardarbības/prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā.

51. Krīzes centra pakalpojuma saņemšanai persona vēršas ar iesniegumu pie sociālā pakalpojuma sniedzēja vai JSLP sociālās situācijas izvērtēšanai, ja ir iespējams, uzrādot personas apliecinošu dokumentu.

52. Krīzes centrā papildus noteikumu 50. punktā noteiktajam uzņem:

52.1. saskaņā ar policijas rīkojumu;

52.2. gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi krīzes centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām;

52.3. krīzes situācijā nonākušās personas, nodrošinot īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību sociālās funkcionēšanas atjaunošanai.

53. Gadījumos, kad bērnam krīzes centrā pakalpojums ir nepieciešams sakarā ar vecāka (likumiskā pārstāvja) nespēju bērnu aprūpēt veselības stāvokļa dēļ, persona iesniedz JSLP ārstniecības personas izziņu.

54. Krīzes centrā nodrošina ēdināšanu 4 reizes dienā:

54.1. bērnam;

54.2. bērna vecākam vai likumiskajam pārstāvim, ja nav iztikas līdzekļu.

55. JSLP lēmumu par krīzes centra pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem 3 darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

56. Persona, kurai pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tiesīga saņemt krīzes centra pakalpojumu ne ilgāk kā līdz nākamajai darba dienai. Nepieciešamības gadījumā uzturēšanos krīzes centrā nodrošina saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar citu pašvaldību par krīzes centra pakalpojuma nodrošināšanu un apmaksu.

57. Krīzes centra pakalpojumu piešķir līdz 3 mēnešiem.

58. Pamatojoties uz JSLP sociālā darbinieka atzinumu, krīzes centra pakalpojumu var pagarināt līdz 6 mēnešiem.

4.2. Naktspatversmes pakalpojums

59. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai pilngadīgai personai, kurai nav apreibinošu vielu lietošanas pazīmju, kas liecina par drošības risku pašai personai vai citiem naktspatversmes klientiem un darbiniekiem.

60. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, persona vēršas ar iesniegumu:

60.1. tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, ja ir iespējams, uzrādot personas apliecinošu dokumentu;

60.2. nākamajā darba dienā JSLP sociālās situācijas izvērtēšanai.

61. Naktspatversmē var uzturēties visu diennakti, ja:

61.1. gaisa temperatūra ārā zemāka par – 8 ⁰C;

61.2. ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u) par mājas režīma ievērošanu saslimšanu gadījumā;

61.3. ir JSLP sociālā darbinieka atzinums, ka personai ar funkcionāliem traucējumiem ir nepieciešams atbalsts līdz atbilstoša sociālā pakalpojuma saņemšanai.

62. Naktspatversmē nodrošina arī brokastis, ja persona uzturas visu diennakti.

63. Persona ne vēlāk kā nākamajā darba dienā iesniedz JSLP ģimenes ārsta atzinumu par veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību.

64. Persona, kurai deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tiesīga saņemt naktspatversmes pakalpojumu līdz nākamajai darba dienai vai ilgāk, vienojoties ar pakalpojuma sniedzēju un citu pašvaldību. Nepieciešamības gadījumā naktspatversmes pakalpojumu nodrošina saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar citu pašvaldību par naktspatversmes pakalpojuma nodrošināšanu un apmaksu.

65. JSLP 3 darba dienu laikā, pamatojoties uz personas iesniegumu, ģimenes ārsta atzinumu par veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību, kā arī JSLP sociālā darbinieka izvērtējumu par naktspatversmes pakalpojuma nepieciešamību, pieņem lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

66. Personas uzturēšanās laiks naktspatversmē ir līdz 90 dienām.

67. Naktspatversmes pakalpojuma termiņu virs 90 dienām var pagarināt ar JSLP lēmumu, pamatojoties uz naktspatversmes sociālā darbinieka atzinumu, personai, kura aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus atbilstoši izstrādātajam individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam.

4.3. Dienas aprūpes centra pakalpojums

68. Dienas aprūpes centra pakalpojums (turpmāk šajā apakšnodaļā – DAC pakalpojums) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas pilngadīgai personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā apakšnodaļā – persona ar FT) un bērnam ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā apakšnodaļā – bērns ar FT).

69. DAC pakalpojumu tiesīgs saņemt bērns ar FT un persona ar FT, kura atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem:

69.1. nav nodarbināta;

69.2. neapmeklē izglītības iestādi klātienē;

69.3. nav ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

70. DAC pakalpojumu nodrošina:

70.1. personai ar FT, tajā skaitā ar garīga rakstura traucējumiem – Dienas centrā "Atbalsts";

70.2. personai ar FT un bērnam ar FT, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, tajā skaitā ar garīga rakstura traucējumiem, Dienas centrā "Integra";

70.3. personai ar FT ar I invaliditātes grupu un bērnam ar FT, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, tajā skaitā ar garīga rakstura traucējumiem, un kuram ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību – Dienas centrā "Harmonija".

4.4. Specializētās darbnīcas pakalpojums

71. Specializētās darbnīcas pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu speciāli pielāgotā darba telpā pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, lai veicinātu to darbspējas, nodarbinātībai nepieciešamo prasmju apguvi, kā arī attīstītu to sociālās un funkcionēšanas spējas.

72. Specializētās darbnīcas pakalpojumu tiesīga saņemt pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem.

73. Specializētās darbnīcas pakalpojumu nenodrošina, ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu.

4.5. Ģimenes asistenta pakalpojums

74. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē atbalstu un veicina sociālo, bērna aprūpes, mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu.

75. Ģimenes asistenta pakalpojumu tiesīga saņemt:

75.1. no 4 līdz 12 stundām nedēļā:

75.1.1. ģimene, kurai ir konstatēts noteikumu 74. punktā noteikto prasmju trūkums;

75.1.2. pilngadību sasniegušais bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma beigām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kuram ir konstatēts mājsaimniecības vadīšanas prasmju trūkums;

75.2. no 4 līdz 24 stundām nedēļā pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II invaliditātes grupu, kurai nepieciešams atbalsts sociālo prasmju apgūšanā, nodarbinātības jautājumu risināšanā un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvei vai pilnveidei.

4.6. Sociālā mentora pakalpojums

76. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina individuālu atbalstu jauniešiem dzīves prasmju apguvē, sociālās funkcionēšanas stiprināšanā, emocionālo un sociālo kompetenču attīstībā saskaņā ar atbalsta plānu.

77. Sociālā mentora pakalpojumu līdz 12 stundām mēnesī tiesīgs saņemt:

77.1. bērns no 15 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem;

77.2. bērns, kurš iekļauts uzvedības sociālās korekcijas programmā;

77.3. bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns no 16 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kurš saņem ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē, specializētajā audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmumu pieņēmusi Bāriņtiesa.

4.7. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums

78. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums nodrošina ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu, kā arī mazina vai novērš disfunkciju ģimenē (personai), veicinot ģimenes locekļu (personu) izglītošanos psihiskās veselības uzturēšanā un stiprināšanā, kā arī veicina priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu aprūpei ģimenē.

79. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojumu tiesīga saņemt persona:

79.1. kura ir iekļauta uzvedības sociālās korekcijas programmā;

79.2. kurai ir izstrādāts ģimenes/personas atbalsta plāns;

79.3. kurai ir JSLP sociālā darbinieka atzinums par izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojuma nepieciešamību preventīvā sociālā darba ietvaros.

80. Persona tiesīga saņemt divu izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojumus kalendārajā gadā atbilstoši plānotajam grupas dalībnieku skaitam.

4.8. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā

81. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā nodrošina pasākumu kopumu (rehabilitācijas un ārstnieciskās metodes) (turpmāk – metode), kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

82. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā tiesīgs saņemt:

82.1. bērns ar invaliditāti un bērns ar funkcionāliem traucējumiem, kurš sasniedzis 2 gadu vecumu;

82.2. bērns ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem;

82.3. ārpusģimenes aprūpē esošais bērns, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu līdz pilngadības sasniegšanai;

82.4. pilngadību sasniegušais bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

82.5. pilngadīga persona ar I vai II invaliditātes grupu.

83. JSLP nodrošina vienu no metodēm – 10 nodarbības kalendārajā gadā noteikumu 82.1. apakšpunktā minētajam bērnam, pamatojoties uz likumiskā pārstāvja iesniegumu, JSLP novērtējumu un individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

84. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personas dzīvesvietā saņemšanas un sasniegto rezultātu novērtējuma noteikumu 82.1. apakšpunktā minētais bērns var saņemt vēl vienu metodi kalendārajā gadā saskaņā ar novērtējumā noteikto un kārtējā gada budžeta ietvaros.

85. Lai noteikumu 82.1 apakšpunktā minētais bērns saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā, pielietojot vienu no šīm metodēm – reitterapiju, hidroterapiju, silto smilšu nodarbības – papildus jāiesniedz JSLP ārsta izziņa "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u) par bērna veselības stāvokli un norādi par metodes nepieciešamību.

86. Noteikumu 82.2. apakšpunktā minētajam bērnam saskaņā ar izstrādāto atbalsta plānu JSLP nodrošina psihologa individuālās konsultācijas, izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojumu un citus atbalsta pasākumus.

87. Noteikumu 82.3. apakšpunktā minētajam bērnam JSLP nodrošina sociālā darba pakalpojumu un atbalsta plānā noteiktos atbalsta pasākumus.

88. Noteikumu 82.4. apakšpunktā minētajai personai JSLP nodrošina atbalsta pasākumus saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sociālajām garantijām pilngadību sasniegušajam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam.

89. Noteikumu 82.5. apakšpunktā minētajai personai JSLP nodrošina vienu no metodēm:

89.1. masāžu – 10 nodarbības kalendārajā gadā;

89.2. fizioterapeita pakalpojumu – 10 nodarbības kalendārajā gadā;

89.3. reitterapiju – 10 nodarbības kalendārajā gadā.

90. Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā, pielietojot vienu no noteikumu 89. punktā noteiktajām metodēm, personai papildus jāiesniedz JSLP ārsta izziņa "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u) par personas veselības stāvokli, norādi par metodes nepieciešamību un:

90.1. noteikumu 89.1. un 89.2. apakšpunktā minētās metodes nepieciešamības gadījumā norādi uz lokalizāciju;

90.2. noteikumu 89.3. apakšpunktā minētās metodes nepieciešamības gadījumā pamatdiagnozes, blakusdiagnozes koda aprakstu.

91. Noteikumu 89. punktā noteiktās metodes pielieto saskaņā ar personas vajadzību novērtējumu un izstrādāto individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

5. Sociālā darba pakalpojums

92. Sociālā darba pakalpojums nodrošina profesionālo atbalstu personai, ģimenei, kopienai un visai sabiedrībai, lai veicinātu sociālo funkcionēšanu vai atjaunošanu un radītu funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

93. Sociālā darba pakalpojums ietver personas/ģimenes sociālās situācijas izvērtējumu, sociālā darbinieka konsultācijas, sociālo un brīvprātīgās iniciatīvas pakalpojumu piesaisti, u. c. normatīvajos aktos noteiktās darbības.

94. Sociālo darbu uzsāk pēc personas lūguma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc JSLP saņemtās informācijas par sociālā darba pakalpojuma nepieciešamību.

6. Lēmuma par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

95. JSLP lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt iesniedzējam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

96. JSLP pieņemto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

7. Noslēguma jautājumi

97. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. novembrī.

98. Iesniegumi par pakalpojumu piešķiršanu, kas iesniegti līdz 2026. gada 31. oktobrim, tiek izskatīti saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības 2018. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 18-8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā".

99. Pakalpojumi, kas piešķirti līdz 2026. gada 31. oktobrim, tiek sniegti Jelgavas pilsētas pašvaldības 2018. gada 22. marta saistošajos noteikumos Nr. 18-8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā" noteiktajā kārtībā.

100. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jelgavas pilsētas pašvaldības 2018. gada 22. marta saistošie noteikumi Nr. 18-8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā".

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Daģis

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2026. gada 27. augusta saistošo noteikumu Nr. 26-17 "Sociālie pakalpojumi Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā"
paskaidrojuma raksts

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Daģis