Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC)

Tiesu administrācija

Latvijas Zvērinātu notāru padome (turpmāk – LZNP)

"Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts"²

2. VDAA Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints "Vienots pieejas punkts sabiedrībai valsts pakalpojumu un datu saņemšanai" Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas projekta Nr. 1.3.1.2/1/23/I/001 "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai" ietvaros, kā rezultātā tika izveidots dzīves situāciju piedāvājuma prototips, kas tiks attīstīts un izmantots šī projekta rezultātu sasniegšanai

3. SPKC Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints "Medicīniskās apliecības par nāves cēloni aprites digitalizācija" Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas projekta Nr. 1.3.1.2/1/23/I/001 "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai" ietvaros, kura laikā tika veikta medicīniskās apliecības par nāves cēloni aprites procesa analīze un turpmākās attīstības plānošana, kā arī izstrādāts digitālā risinājuma prototips, kas tiks izmantots šī projekta rezultātu sasniegšanai.

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (šobrīd saukta VDAA) projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/017 "E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība" kā rezultāti ietvēra juridiskajām personām paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājumu. Šajā projektā to paredzēts attīstīt, lai nodrošinātu digitālu iespēju fiziskajām personām pārstāvēt fiziskas personas.

5. VARAM projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)", kā rezultāti ietvēra pilnveidojumus Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk – VIRSIS), lai nodrošinātu dzīves situāciju reģistrācijas iespēju. Šajā projektā plānots veikt nepieciešamos pilnveidojumus pakalpojumu kartītēs.

Projekta ietvaros nav identificēts dubultā finansējuma risks, un netiek plānotas darbības, kas pārklātos ar citu projektu ietvaros finansētām darbībām.

Projekta mērķis ir vairāku savstarpēji papildinošu valsts digitālo risinājumu pilnveidošana, kas kopumā uzlabos pakalpojumu pieejamību, lietotāju pieredzi un publiskās pārvaldes efektivitāti.

1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija). VIRSIS pakalpojumu kataloga un dzīves situāciju struktūras pilnveidošana, veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu. Sadarbībā ar iestādēm tiks izveidota jauna pieeja pakalpojuma piedāvājuma nodrošināšanā, kura tiks aprobēta ar "Bērna piedzimšanas" un "Tuvinieka zaudēšanas" dzīves situācijām. Tiks pilnveidota VIRSIS pakalpojumu kartīšu funkcionalitāte un dzīves situāciju funkcionalitāte, balstoties uz iedzīvotāju un iestāžu vajadzībām informācijas iegūšanā un nodrošināšanā dažādās dzīves situācijās. Izveidotā pieeja un tehnoloģiskais nodrošinājums pēc projekta noslēguma nodrošinās spējas turpmākai vienotai pieejai dzīves situācijās balstīta pakalpojumu piedāvājuma pārvaldīšanai un citu dzīves situāciju pilnveidošanai. (VDAA un VARAM)

2. Jauna koplietošanas risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei, novēršot līdzīgas paralēlas programmatūras izstrādes iestādēs un nodrošinot vienotus paziņojumu iestatījumus, piegādes izsekojamību, integrāciju ar e-adresi, izmantošanai iestāžu mobilajās lietotnēs un informācijas sistēmās. Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums nodrošinās arī proaktīvas paziņošanas iespēju, lai lietotājus motivētu rīkoties izpildīt pienākumus vai īstenot savas tiesības. (VDAA un VARAM)

3. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana, t.sk. nodrošinot digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. (VDAA, VARAM, LZNP un Tiesu administrācija)³

4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija, nodrošinot elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti. Papildus, nodrošinot automatizētu datu pieejamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā tiks radīta iespēja standartizētai un automatizētai datu apmaiņai ar citām institūcijām, samazinot nepieciešamību fiziskajām un juridiskajām personām atkārtoti pieprasīt un iesniegt šos datus manuālā veidā, t.sk. arī attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu lietotājiem, izmantojot Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu. (SPKC)

Eiropas Savienības prasību izpilde

Valdības rīcības plāns

Pamatnostādnes

Projekts sekmē Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumā Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" iekļautās attīstības jomas "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" rīcības virziena "Moderna un atvērta valsts pārvalde" apakšvirziena "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība" Uzdevuma Nr. U4.4.9.3.-1 "Valsts pārvaldes darbības digitālā transformācija, savietojamības un automatizācijas nodrošināšana. Ieviest uz mašīninterpretējamu un automatizētu datu apriti balstītu valsts pārvaldes darbību un pakalpojumu sniegšanu" izpildīšanu.

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

Projekts sekmē "Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūrā"⁴ iekļauto principu izpildīšanu:

1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija) – P11. Valsts vienotais reģistrs (VVR) ir pamats vienotai pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai, un tas ir primārais informācijas avots par pakalpojumiem.

2. Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei – P9. Vienota saziņa elektroniskajā vidē.

3. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana – P4. Vienots lietotāju autorizācijas risinājums.

4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija – P13. Pakalpojumu saņēmēju un risinājumu lietotāju līdzdalība un iesaiste.

Projekts sekmē "Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts"⁵ iekļauto principu izpildīšanu medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācijā – P.1. Vienoti standarti datu apmaiņai un kodēšanai. P.2. E-veselība ir uzticama jomas integrācijas un sadarbspējas platforma. P.3. Dati vienreiz iesniegti, pieejami lēmumu pieņemšanai, koplietošanai un atkārtotai izmantošanai. P.7. Fokusēta un profesionāla IKT pārvaldība.

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana

1. Bez valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošanas (modernizācijas un optimizācijas) saglabāsies fragmentēta lietotāju pieredze, augsts konsultāciju pieprasījums un nebūs iespējams attīstīt standartizētu dzīves situācijās balstītu valsts pakalpojumu strukturēšanu un informācijas sniegšanu pakalpojumu pieteikšanas nodrošināšanai. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv dzīves situācijas 2024. gadā lietoja 157 163 unikālie lietotāji, bet 2025. gadā – 242 880. Balstoties uz līdzšinējo apmeklējuma dinamiku tiek prognozēts, ka 2026. gadā unikālo lietotāju skaits sasniegs ~300 000. Kopumā valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv saturu ikgadēji izmanto ~1 500 000 lietotāji, t.sk. ~200 000 pārrobežu lietotāji. VIRSIS pakalpojumu katalogu izmanto visas valsts un pašvaldību iestādes, kopumā ~2 000 lietotāju.

2. Bez centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešanas iestāžu paziņojumu apritei, turpināsies sadrumstalota pieeja paziņošanai, augstākas uzturēšanas izmaksas valsts un pašvaldību iestādēs kopumā un nevienlīdzīga lietotāju pieredze dēļ individuāliem iestāžu paziņošanas risinājumiem. Provizoriski risinājumu izmantos ~500 000 lietotāji.

3. Bez valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošanas liela daļa fizisko personu pārstāvības procesu joprojām būs jāveic klātienē, bez digitālo kanālu izmantošanas iespējas, tādējādi samazinot ieguvumus no valsts ieguldījumiem tiešsaistē pieejamo pakalpojumu attīstībā. Provizoriski risinājumu izmantos ~30 000 lietotāju gadā.

4. Bez medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācijas, saglabāsies laikietilpīgs un manuāls process, informācijas sistēmu fragmentācija, lēna datu centralizācija, datu dublēšana un kavējumi, vienotu kodējumu un klasifikatoru trūkums, kas tieši ietekmē gan iedzīvotājus, gan institūciju darbu. Nedigitalizēto procesu ikgadēji attiecībā uz ~26 000 līdz 30 000 mirušajiem izmanto mirušā radinieki, ~1200 ārstniecības iestāžu darbinieki, ~30 SPKC darbinieki, ~400 dzimtsarakstu iestāžu darbinieki, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra (turpmāk – VTMEC) darbinieki un citi lietotāji, t.sk. apbedīšanas biroju, apdrošinātāju biroju, policiju iestāžu, tiesu iestāžu, konsulātu un notāru biroju darbinieki.

Auditā konstatētais;

Incidentu statistika;

Lietotāju aptauja;

Manuālā darba apjoms.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2026. gadā publicētajiem "Eirobarometra aptaujas 567 – Apmierinātība ar administratīvajiem pakalpojumiem: iedzīvotāju viedokļi par kvalitāti, pieejamību un uzticamību" datu pielikumā iekļautajiem rezultātiem⁶ (turpmāk – Eirobarometra aptaujas rezultāti), galvenie faktori, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju kopējo apmierinātību ar iestāžu pakalpojumiem ir, nodrošinātās informācijas caurspīdība un saprotamība (91%), ērta navigācija (93%) un ātra pakalpojumu sniegšana (94%). Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija) nodrošinās iespēju ātrāk atrast, saprast un saņemt konkrētās dzīves situācijās nepieciešamos pakalpojumus, samazinot manuālu informācijas iegūšanas nepieciešamību, kā arī iestāžu manuālā darba apjomu klientu konsultēšanā, pieteikumu izskatīšanā un dzīves situācijās balstīta satura nodrošināšanā.

Atbilstoši Eirobarometra aptaujas rezultātiem, kā vislaikietilpīgāko aspektu 34% no Latvijas iedzīvotājiem norādīja apstrādes laiku vai atbildes gaidīšanu no pakalpojuma sniedzēja, turklāt gandrīz katrs desmitais jeb 9% no Latvijas iedzīvotajiem norādīja, ka sekošana pieprasītā pakalpojuma statusam ir bijusi laikietilpīga. Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei uzlabos paziņojumu apriti un arī radīs priekšnosacījumus proaktīvu pakalpojumu attīstībai, mazinot nepieciešamību manuāli norādīt un sekot dažādiem paziņošanas kanāliem, t.sk. individuālos iestāžu paziņošanas risinājumos.

Atbilstoši Eirobarometra aptaujas rezultātiem, 57% Latvijas iedzīvotāju ar iestādēm prioritāri izvēlas komunicēt e-pastā, 50% izvēlas komunicēt telefoniski, bet 39% izvēlas komunicēt, izmantojot tiešsaistes servisus (portālus, tīmekļvietnes). Klātienes komunikāciju izvēlas vien 32%. Eirobarometra aptaujas rezultāti norāda uz lietderību pilnvarojumus izmantot ne tikai klātienes, bet arī citos kanālos. Līdz ar to, valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana mazinās komunikācijas nepieciešamību e-pastā un klātienē, nodrošinot digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas manuālas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā, vienlaikus veicinot tiešsaistes servisu izmantošanu.

Atbilstoši Eirobarometra aptaujas rezultātiem, 73% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka digitālie pakalpojumi samazina ieguldāmo laiku un pūles. Līdz ar to, lai uzlabotu lietotāju pieredzi un minimizētu manuālā darba apjomu, ir svarīgi īstenot medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizāciju.

Lietotāji, kurus ietekmēs manuālā darba apjoma samazinājums, ir norādīti šajā sadaļā pie konsekvencēm, ja projekts netiek īstenots.

Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits.

VDAA, kā finansējuma saņēmējs, un SPKC, kā sadarbības partneris, ir atbildīgās institūcijas par rādītāju sasniegšanu.

1. "Bērna piedzimšana/adoptēšana" – 72%;

2. "Tuvinieka zaudēšana" – 84%

1. "Bērna piedzimšana" – 90%;

2. "Tuvinieka zaudēšana" – 90%

2031

2029

2029

2029

2031

Papildus informācija pie finansējuma sadalījuma – VDAA projekta daļa ar VARAM kā sadarbības partneri 2 500 000 euro apmērā⁷ un sadarbības partnera SPKC projekta daļa 1 500 000 euro apmērā.

Tāpat projekts veicina minētās regulas 14. panta otrajā daļā noteiktā pienākuma par vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanu apliecinājumu (dokumentu un datu) automatizētai pārrobežu apmaiņai. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija nodrošinās automatizētu datu pieejamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā, radot iespēju standartizētai un automatizētai datu apmaiņai Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu pakalpojumu kontekstā, izmantojot Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu, tādējādi samazinot nepieciešamību fiziskajām un juridiskajām personām atkārtoti pieprasīt un iesniegt šos datus manuālā veidā.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts

Lietotāju skaits

Termiņš ieviešanai produkcijā

(iedzīvotāji)

(valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki)

(iedzīvotāji un uzņēmēji)

~1 200 ārstniecības iestāžu darbinieki

~30 SPKC darbinieki

~400 dzimtsarakstu iestāžu darbinieki

Citi lietotāji, t.sk. VTMEC darbinieki, apbedīšanas biroju, apdrošinātāju biroju, policiju iestāžu, tiesu iestāžu, konsulātu un notāru biroju darbinieki

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) lēmumu par attīstības plānu

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

Investīcija ir 4 000 000,00 euro un ikgadējās rezultātu tehniskās uzturēšanas izmaksas ir 390 244,00 euro.

1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija)

Iedzīvotāju laika ietaupījums. Pieņemot, ka 300 000 lietotāju gadā izmantos pilnveidoto pakalpojumu piedāvājumu, katrs vidēji ietaupot 0,5 h, pie tam 1 h vērtība ir 10 euro.

Aprēķins: 300 000 × 0,5 × 10 euro = 1 500 000 euro gadā

2. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija

Valsts pārvaldes laika ietaupījums. Pieņemot, ka par 30 000 mirušo gadā, katrā gadījumā tiks ietaupītas 0,5 h, pie tam1 h izmaksas ir 15 euro.

Aprēķins: 30 000 × 0,5 × 15 euro = 225 000 euro gadā

Kopējais vienkāršotais ieguvums gadā: 1 500 000 + 225 000 = 1 725 000 euro

Indikatīvais kopējais sociālekonomiskais ieguvums 10 gados: 9 347 560 euro

Aprēķins: Ieguvums 1 725 000 euro × 10 – investīcija 4 000 000 euro – rezultātu tehniskās uzturēšanas izmaksas (390 244 euro × 10 ) = 9 347 560 euro

Aprēķinos izmantotie pieņēmumi par laika ietaupījumu, lietotāju uzvedību un izmaksām balstīti uz esošo informācijas sistēmu lietojuma statistiku, ekspertu novērtējumu par procesu izpildes ilgumu pirms un pēc digitalizācijas, kā arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras metodiskajiem norādījumiem izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai.

Laika ietaupījumi aprēķināti, salīdzinot esošo, manuālo procesu izpildes laiku ar plānoto digitālo risinājumu ietekmēto izpildes laiku, savukārt izmaksu novērtējumi balstīti uz vidējām darba izmaksām un procesa izpildē iesaistīto darbību apjomu.

Ņemot vērā, ka daļa pieņēmumu balstīti uz prognozēm, faktiskie ieguvumi var atšķirties atkarībā no lietošanas intensitātes un lietotāju paradumu izmaiņām.

Finansējuma saņēmējs uzaicināja VARAM, kā sadarbības partneri, lai paaugstinātu projekta īstenošanas kapacitāti. Tādējādi VDAA, kā finansējuma saņēmējam, ir nodrošināta pietiekama institucionālā, cilvēkresursu un administratīvā kapacitāte projekta īstenošanai. Projekta komanda ietver IKT arhitektūras, drošības un procesu digitalizācijas kompetences. Projekta tvērumam un apjomam ir izveidota atbilstoša pārvaldības un īstenošanas struktūra, nodrošinot pilna laika projekta vadītāju, kompetentu projekta komandu, sadarbības partneru iesaisti un ārējo ekspertu piesaisti pēc nepieciešamības. VDAA jau ir nodrošināta portāla lietošanas pieredzes analītiķa loma, kas analizē lietotāju ceļus un pakalpojumu lietojamību, identificē problēmas un formulē prasības projekta aktivitāšu uzlabojumiem. VDAA projekta laikā plāno nodrošināt satura pārvaldības lomu, kas nodrošinās divu plānoto dzīves situāciju satura strukturēšanu, koordinēs iestāžu iesaisti un atbalstīs vienotas lietotāju pieredzes nodrošināšanu. Daļa projektā iesaistīto iestāžu netiks noteiktas par sadarbības partneriem, lai mazinātu administratīvo slogu. Pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošanā iesaistīto iestāžu koordinācijai un prasību saskaņošanai tiks veidotas VDAA vadītas darba grupas, nodrošinot iesaistīto pušu līdzdalību projekta īstenošanā un risinājumu izstrādē.

VDAA ir pieredze līdzīgu projektu īstenošanā un Eiropas Savienības fondu finansējuma administrēšanā. Tā nodrošinās savlaicīgu, normatīvo aktu prasībām atbilstošu un kvalitatīvu projekta īstenošanu visā projekta dzīves ciklā.

Informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

Projekta ietvaros izstrādājamo un pilnveidojamo IKT risinājumu (valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv, VIRSIS, centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma, valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma) biznesa īpašnieks un atbildīgais par risinājumu funkcionālo mērķu sasniegšanu, lietotāju vajadzību identificēšanu, risinājumu attīstības prioritāšu noteikšanu un ilgtspēju pēc projekta pabeigšanas ir VDAA.

SPKC ir biznesa īpašnieks projekta ietvaros izstrādājamajam digitālajam risinājumam medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanai, apstrādei un datu apritei veselības nozares valsts informācijas sistēmā. Projekta īstenošanā tiks nodrošināta sadarbība ar Tieslietu ministriju, ņemot vērā,  ka medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesā ir iesaistītas arī dzimtsarakstu iestādes un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (nāves fakta reģistrācija notiek, balstoties uz medicīnisko apliecību par nāves cēloni). Lai nodrošinātu risinājuma atbilstību normatīvajam regulējumam un nodrošinātu procesa efektivitāti un turpmāku attīstību pēc projekta īstenošanas, SPKC sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām, piemēram, SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", sagatavos un iesniegs Veselības ministrijai nepieciešamos veselības nozares tiesību aktu un to anotāciju projektus, sadarbosies ar Tieslietu ministriju par tās kompetencē esošā normatīvā regulējuma par civilstāvokļa aktu reģistrāciju atbilstības nodrošināšanu, un pēc nepieciešamības arī ar citām institūcijām. Informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Projekta uzsākšanai un sekmīgai īstenošanai nepieciešami šādi priekšnosacījumi:

1. Projekta īstenošanas līguma noslēgšana ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

2. Finansējuma pieejamība atbilstoši apstiprinātajam projekta budžetam.

3. Atbildīgo projekta pārvaldības struktūru izveidošana un nepieciešamo resursu nodrošināšana.

4. Normatīvā regulējuma un politikas plānošanas dokumentu spēkā esamība projekta mērķu sasniegšanai.

5. Savlaicīga ārpakalpojumu iepirkumu uzsākšana, t.sk. drošības prasību ievērošana piegādātāju piesaistīšanā.

6. Sadarbības partneru, t.sk. SPKC un VARAM, institucionālās kapacitātes nodrošināšana un iesaistīto iestāžu dalība VDAA organizētajās darba grupās.

Informācija par riskiem

Projektā tiek ņemti vērā iespējamie tehniskās integrācijas riski ar esošajām valsts informācijas sistēmām, kā arī iepirkumu procesu kavējumu riski, kas var ietekmēt projekta īstenošanas termiņus. Identificēto risku ietekmes mazināšanai projektā tiks īstenoti preventīvi pasākumi, tostarp savlaicīga iepirkumu plānošana, paralēla drošības saskaņojumu veikšana, elastīga projekta grafika piemērošana un tehniskās arhitektūras risinājumu regulāra pārskatīšana un pielāgošana.

Risku mazināšanai paredzēta kompetenču stiprināšana projekta komandā, cieša sadarbība ar iesaistītajām iestādēm un savlaicīga sadarbības partneru iesaistīšana.

Projekta riski tiks regulāri uzraudzīti un izvērtēti projekta vadības grupas un uzraudzības padomes līmenī, nodrošinot savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un korektīvo pasākumu ieviešanu.

Informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Projekta ietvaros netiek finansētas aktivitātes, kas jau tiek vai ir tikušas finansētas no citiem Eiropas Savienības fondu vai valsts budžeta finansētiem projektiem. Plānojot un īstenojot projekta aktivitātes, tiks nodrošināta skaidra aktivitāšu, rezultātu un izmaksu nošķiršana, nepieļaujot dubultā finansējuma rašanos.

Turpmākā risinājumu pilnveidošana pēc projekta pabeigšanas tiks plānota atbilstoši spēkā esošajiem IKT pārvaldības procesiem, VIRSIS prasībām un pieejamajiem finansējuma avotiem.

Informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

–

Cita informācija

Projekta rezultātā izstrādātie risinājumi tiks veidoti atbilstoši valsts IKT pārvaldības un arhitektūras principiem, risinājumus saskaņojot ar par arhitektūrām atbildīgajām iestādēm.

Projekta īstenošanas ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projektā iesaistās, lai pildītu valsts pārvaldes uzdevumus. Iesaistīšanās mērķis nav saimnieciskās darbības veicināšana. Projektā pilnveidojamie un izstrādājamie IKT risinājumi būs finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru īpašumā un tie ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai. Projektā pilnveidojamie un izstrādājamie IKT risinājumi un dati tiks nodrošināti pēc vienādiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un neradīs selektīvu priekšrocību atsevišķiem komersantiem. IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzēji, kas tiks atlasīti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā.

Vārds, Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Dace Veinberga

Informācijas sistēmu attīstības departamenta Projektu nodaļas vecākā projektu vadītāja

T. 26 407 339, dace.veinberga@vdaa.gov.lv