Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1.2. Pašvaldību likuma 5. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību nosaka un finansējumu nodrošina pašvaldība. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 73. panta ceturtajai daļai, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskās darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. apakšpunkts nosaka, ka publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, manta atsavināma un nododamā īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāko cenu.

Lai efektīvāk un racionālāk pašvaldība varētu izskatīt un pieņemt lēmumu par medību tiesību piešķiršanu uz pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajām zemes vienībām, kā arī nodrošināt Administratīvā procesa likumā 4. pantā noteiktos administratīvā procesa vispārējos tiesību principus nepieciešams izdot saistošos noteikumus, kas nosaka šādu kārtību un maksu par medību tiesību iegūšanu.

1.3. Preiļu novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība), realizējot brīvprātīgās iniciatīvas, izdod saistošos noteikumus "Par Preiļu novada pašvaldības medību tiesību piešķiršanas kārtību", lai efektīvāk un racionālāk izskatītu un pieņemtu lēmumus par medību tiesību piešķiršanu uz pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajām zemes vienībām, kā arī, lai nodrošinātu normatīvajā regulējumā ietverto nosacījumu publiskai personai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi. Pašvaldība vēlas piešķirt medību tiesības pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajās zemes vienībās, nododot tās vienai personai un noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu lietošanā uz termiņu, kas nav īsāks par 1 (vienu) gadu, bet ne ilgāk kā uz 10 (desmit) gadiem un nosakot, ka par medību tiesībām jāmaksā nomas maksa par 1 (vienu) ha gadā – 0,30 euro bez pievienotās vērtības nodokļa.

1.5. Ņemot vērā iepriekšminēto normatīvo aktu regulējumu, citu iespējamo alternatīvu nav, lai noteiktu tiesisko regulējumu minētajā jautājumā.

2.2. Nav paredzēta ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā.

2.3. Lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešami papildus resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu.

3.2. Uz vidi – ar saistošo noteikumu īstenošanu netiek izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs cilvēku veselību.

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā saistošie noteikumi neietekmē, jo neskar šo jomu.

3.5. Ietekme uz konkurenci – saistošie noteikumi neietekmē konkurenci, jo neskar šo jomu.

Papildus administratīvās procedūras – esošo medību tiesību lietotāju brīdināšana par izmaiņām, izsoļu organizēšana.

Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

Papildu cilvēkresursu iesaiste saistošo noteikumu īstenošanā netiek paredzēta.

Pašvaldības izraudzītā rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem. Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai.

Saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu pašvaldība apkopos (apkopojumā norādot iesniedzējus, vērā ņemtos viedokļus, vērā neņemtos viedokļus, pamatojumu) un atspoguļos šajā paskaidrojuma rakstā.

9.1. medību tiesību lietotāja, biedrības "Mednieku klubs "Riebiņi" " viedoklis;

9.2. medību tiesību lietotāja, biedrības "Mednieku klubs "Cauna"" viedoklis;

9.3. medību tiesību lietotāja, biedrības "Mednieku klubs "Sābri"" viedoklis;

9.4. fiziskas personas viedoklis.

Pēc saistošo noteikumu "Par Preiļu novada pašvaldības medību tiesību piešķiršanas kārtību" projekta sabiedrības viedokļa saņemšanas tika organizēta klātienes tikšanās – 2026. gada 21. septembrī, pašvaldības darba grupas pārstāvjiem, pieaicinot Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta speciālistus, lai izvērtētu saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu.

Attiecībā uz viedokļu priekšlikumiem, kas skar saistošo noteikumu "Par Preiļu novada pašvaldības medību tiesību piešķiršanas kārtību" projektu, Pašvaldības darba grupa sadarbībā ar Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta speciālistiem izteica šādu viedokli:

1. Fiziskas personas priekšlikumi:

1.1. Sabiedrības viedokļa saņemšanas laikā tika saņemts un izvērtēts sabiedrības viedoklis, ka saistošo noteikumu 2. punktā nepieciešams noteikt līguma slēgšanas termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu, bet ne ilgāk kā uz 5 (pieciem) gadiem ar tiesībām lūgt medību līguma termiņu vēl uz 5 (pieciem) gadiem pie nosacījuma, ja godprātīgi tiek pildīti medību līguma nosacījumi un pusēm nav savstarpēju pretenziju.

Priekšlikums ir izvērtēts taču netiek atbalstīts sakarā ar to, ka pašvaldība, izvērtējot līdzšinējo pieredzi, nav konstatējusi gadījumus, kad medību tiesību nodošanas līgumi būtu negodprātīgi pildīti vai kad līguma nosacījumu būtiska neizpilde būtu radījusi nepieciešamību izbeigt līgumu pirms tā termiņa vai citādi ierobežot medību tiesību lietotāja darbību.

Ņemot vērā, ka pašvaldības līdzšinējā pieredze neliecina par nepieciešamu saistošajos noteikumos papildus paredzēt īpašu līguma pagarināšanas mehānismu, kas būtu balstīts uz līguma godprātīgu izpildi un pušu savstarpēju pretenziju neesību.

Pašvaldība uzskata, ka ar paredzēto iespēju noslēgt medību tiesību nodošanas līgumu uz laiku no viena līdz desmit gadiem tiek nodrošināta pietiekama elastība, vienlaikus saglabājot iespēju pašvaldībai pēc līguma termiņa beigām izvērtēt turpmāko medību tiesību izmantošanu.

Vienlaikus Pašvaldība uzskata, ka līguma darbības laikā konstatēti pārkāpumi vai līguma saistību nepienācīga izpilde ir risināma konkrētā līguma ietvaros, nevis paredzot vispārēju līguma pagarināšanas mehānismu saistošajos noteikumos.

1.2. Sabiedrības līdzdalības procesā tika saņemts priekšlikums palielināt medību tiesību nomas maksu no 0,30 EUR/ha līdz 0,60 EUR/ha.

Izvērtējot saņemto priekšlikumu, Pašvaldība to neatbalsta, jo nav konstatēts pietiekams pamatojums noteiktās medību tiesību nomas maksas palielināšanai divkāršā apmērā.

Nosakot medību tiesību nomas maksas apmēru, pašvaldība ir ņēmusi vērā ekonomisko pamatojumu salīdzinājumā ar AS "Latvijas Valsts meži", kā arī medību tiesību piešķiršanas mērķi, administrēšanas izmaksas, kā arī nepieciešamību nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp pašvaldības kā zemes īpašnieka mantisko interesēm un medību tiesību lietotāju interesēm.

Priekšlikumā par maksas palielināšanu līdz 0,60 EUR/ha nav norādīti objektīvi kritēriji vai aprēķini, kas pamatotu tieši šāda maksas apmēra noteikšanu. Pašvaldība neuzskata, ka tikai saņemtā priekšlikuma esība pati par sevi ir pietiekams pamats noteiktās maksas divkāršošanai.

Vienlaikus Pašvaldība norāda, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta otrajā daļā minētajam atbilstoši analoģijai medību tiesību nomas maksas apmērs var tikt pārskatīts, ja mainās faktiskie vai ekonomiskie apstākļi vai tiek iegūti objektīvi dati, kas pamato cita maksas apmēra nepieciešamību, bet ne retāk kā vienu reizi sešos gados.

1.3. Svītrot saistošo noteikumu 23. punktu, kas noteic: "Līdz noteikumu spēkā stāšanas dienai noslēgtie Medību tiesību nomas līgumi ir spēkā līdz līgumos paredzēta termiņa beigām, izņemot šajos noteikumos 24. punktā noteiktie noslēgtie medību tiesību līgumi".

Nav atbalstīts. Skaidrojums saistīts ar 1.4. punktā minēto.

1.4. Saistošo noteikumu 23. punktu izteikt šādā redakcijā: "Medību tiesību līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kuros nav noteikta maksa un/vai kuros darbības termiņš ir ilgāks par 5 (pieciem) gadiem ir grozāmi atbilstoši noteikumu 2. punktam un 3. punktam, noslēdzot rakstveida vienošanos. Šādi medību tiesību līgumi ir pārskatāmi līdz 2026. gada 31. decembrim. "

Sabiedrības viedoklis par to, ka līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie medību tiesību līgumi, kuros nav noteikta maksa un/vai kuru darbības termiņš pārsniedz piecus gadus, būtu grozāmi atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām, noslēdzot rakstveida vienošanos līdz 2026. gada 31. decembrim, nav atbalstāms šādu apsvērumu dēļ;

Pašvaldība, izstrādājot saistošos noteikumus, ir izvērtējusi tiesību normu darbības laikā principu un nepieciešamību nodrošināt tiesisko stabilitāti jau nodibinātajās tiesiskajās attiecībās. Civillikuma ievada 3. pants paredz, ka civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā, kad attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, vienlaikus aizsargājot jau iegūtās tiesības. Tādējādi jauna tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās pati par sevi nav pamats jau noslēgtu un spēkā esošu līgumu nosacījumu obligātai pārskatīšanai.

Medību likums paredz medību tiesību īpašnieka tiesības medību tiesības izmantot pašam vai nodot citai personai, kā arī paredz Ministru kabineta kompetenci noteikt medību tiesību apriti. Pašvaldība, nosakot turpmāko medību tiesību piešķiršanas kārtību, ir tiesīga noteikt prasības jaunām tiesiskajām attiecībām, vienlaikus ievērojot jau pastāvošo tiesisko attiecību stabilitāti.

Pašvaldību likuma 46. pants paredz, ka saistošo noteikumu izstrādē vērtējama projekta ietekme uz administratīvajām procedūrām, pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem, izpildes nodrošināšana, kā arī prasību un izmaksu samērīgums pret sasniedzamo ieguvumu.

Pašvaldība, izvērtējot priekšlikumu, ņēmusi vērā arī tiesiskās paļāvības un samērīguma principus. Administratīvā procesa likumā tiesiskās paļāvības un samērīguma principi ir noteikti kā vispārējie tiesību principi, kas iestādei jāievēro.

Personām, kuras līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas līgumus, kas to noslēgšanas brīdī atbilda piemērojamām tiesību normām, ir aizsargājama paļāvība uz noslēgto līgumisko attiecību stabilitāti. Tādēļ pašvaldība par atbilstošāku risinājumu uzskata jau noslēgto līgumu saglabāšanu līdz tajos paredzētā termiņa beigām, izņemot īpašos gadījumus, kas paredzēti šo saistošo noteikumu 24. punktā.

Vienlaikus pašvaldība uzskata, ka jauno saistošo noteikumu mērķi ir iespējams sasniegt, turpmāk piemērojot tajos noteikto kārtību jaunām medību tiesību tiesiskajām attiecībām. Tādējādi tiek nodrošināta vienota un skaidra kārtība nākotnē, vienlaikus nepamatoti neiejaucoties jau nodibinātās līgumiskajās attiecībās.

2. Biedrība "Medību klubs "Cauna"" izteikusi priekšlikumu papildināt saistošo noteikumu 9. punktu ar jaunu 9.2. apakšpunktu, nosakot prioritāti medību tiesību lietotājam, kurš atbilst Medību likuma 19. panta prasībām par minimālajām medību platībām, attiecīgi pārējos apakšpunktus pārnumurējot. Ņemot vērā minēto, biedrības "Medību klubs "Cauna"" priekšlikums ir grozīt saistošo noteikumu 9. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

Pašvaldība ir izvērtējusi šajā punktā minēto priekšlikumu un to neatbalsta, jo:

Pašvaldība, izvērtējot priekšlikumu, ir ņēmusi vērā Administratīvā procesa likumā nostiprinātos vispārējos tiesību principus, tostarp vienlīdzības, tiesiskuma, tiesību normu saprātīgas piemērošanas un samērīguma principu.

Administratīvā procesa likuma 6. pantā noteikts, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, iestāde pieņem vienādus lēmumus, savukārt atšķirīgu faktisko vai tiesisko apstākļu gadījumā pieļaujama atšķirīga attieksme. Savukārt Administratīvā procesa likuma 7. pants paredz, ka iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras izmanto atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 8. pantam tiesību normas piemērojamas tā, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, savukārt 9. pantā nostiprināts patvaļas aizlieguma princips un 13. pantā – samērīguma princips.

Piedāvātais saistošo noteikumu 9.2. apakšpunkts paredzētu atšķirīgu attieksmi pret medību tiesību pretendentiem, piešķirot prioritāti pretendentam, kura medību iecirknis atbilst Medību likuma 19. pantā noteiktajām minimālajām medību platībām.

Pašvaldība uzskata, ka šāds kritērijs nav objektīvi saistīts ar pašvaldības noteiktās prioritārās secības mērķi. Pašvaldības zemes vienību medību tiesību piešķiršanas prioritārā secība ir veidota, pirmkārt, ņemot vērā pašvaldības zemes vienības ģeogrāfisko un funkcionālo sasaisti ar pretendentu esošajiem medību iecirkņiem, kā arī tiesisko saikni starp konkrēto pašvaldības zemes vienību un pretendentu.

Savukārt atbilstība Medību likuma 19. pantā noteiktajām minimālajām medību platībām raksturo medību iecirkņa atbilstību medību veikšanas tiesiskajiem nosacījumiem, bet pati par sevi neraksturo konkrētā pretendenta sasaisti ar pašvaldībai piederošo zemes vienību.

Vienlaikus pašvaldība norāda, ka Medību likuma 19. pantā noteiktās minimālās medību platības ir saistošas medību tiesību izmantošanā, taču no minētās normas neizriet pienākums pašvaldībai piešķirt priekšrocību tiem pretendentiem, kuru medību iecirkņi atbilst šīm minimālajām platībām. Tādēļ minētā kritērija atbilstība Medību likuma prasībām nav uzskatāma par pietiekamu pamatu prioritātes piešķiršanai pašvaldības zemes medību tiesību piešķiršanas procesā.

Turklāt šāda prioritātes kritērija iekļaušana nav nepieciešama pašvaldības noteiktā mērķa sasniegšanai, jo minētais mērķis – nodrošināt pašvaldības zemes vienību racionālu un tiesiski pamatotu izmantošanu medību vajadzībām – ir sasniedzams ar jau noteiktajiem kritērijiem, kas tieši raksturo pašvaldības zemes vienības sasaisti ar pretendentu medību iecirkņiem.

Līdz ar to pašvaldība secina, ka priekšlikumā ietvertais papildu prioritātes kritērijs nav pietiekami objektīvi pamatots, nav tieši saistīts ar prioritārās secības noteikšanas mērķi un radītu atšķirīgu attieksmi pret pretendentiem bez pietiekama pamatojuma. Ņemot vērā vienlīdzības un samērīguma principus, priekšlikums nav ņemts vērā.

3. Biedrība "Medību klubs "Sābri"" izsaka priekšlikumu grozīt saistošo noteikumu 9. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

Pašvaldība minēto priekšlikumu neatbalsta sakarā ar piedāvājumu papildināt prioritāro secību saistošo noteikumu 9. punktā, piešķirot prioritāti pretendentam, kura medību iecirknis atbilst Medību likuma 19. pantā noteiktajām minimālajām medību platībām. Skaidrojums atrodams Paskaidrojuma raksta 9. sadaļas 2. punktā "Biedrības "Medību klubs "Cauna"" viedoklis".

4. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas laikā tika saņemts biedrības "Medību klubs "Riebiņi"" priekšlikums svītrot saistošo noteikumu 9.2. apakšpunktu un izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Medību tiesības pašvaldības zemes vienībās tiek piešķirtas pretendentiem, ievērojot šādu prioritāro secību:

Pašvaldība, izvērtējot saņemto priekšlikumu, to neatbalsta šādu apsvērumu pēc:

9.2. apakšpunkts saglabājams, lai nodrošinātu objektīvu un pārskatāmu pašvaldībai piederošo zemes vienību medību tiesību piešķiršanas kārtību, ņemot vērā jau pastāvošo medību iecirkņu struktūru un tiesiskās attiecības par attiecīgo zemes vienību izmantošanu.

Minētais regulējums paredz prioritāti medību tiesību lietotājam, kura medību iecirknis ir reģistrēts Valsts meža dienesta datubāzē un kuram par attiecīgo pašvaldības zemes vienību ir noslēgts medību tiesību līgums vai līguma termiņš beidzas, ar nosacījumu, ka attiecīgā zemes vienība ietilpst šā medību lietotāja VMD reģistrētā medību iecirkņa platībās.

Tādējādi priekšrocība nav balstīta tikai uz pretendenta vēlmi iegūt konkrēto pašvaldības zemes vienību, bet gan uz objektīvi pārbaudāmiem apstākļiem – VMD reģistrētu medību iecirkni un pastāvošām vai iepriekš pastāvējušām līgumiskām attiecībām par attiecīgās zemes vienības medību tiesību izmantošanu.

Medību noteikumu 15. punkts paredz, ka medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, turklāt medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi ir prioritāri salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

9.2. apakšpunkta mērķis ir saglabāt pēctecību medību tiesību izmantošanā un novērst medību iecirkņu nepamatotu sadrumstalotību, vienlaikus nodrošinot pašvaldības zemes vienību racionālu izmantošanu. Tādējādi tiek saglabāta iespēja nodrošināt pārskatāmu, vienlīdzīgi piemērojamu un objektīvi pārbaudāmu pašvaldības medību tiesību piešķiršanas kārtību.