Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 15/2026

Ludzā 2026. gada 30. septembrī

Ludzas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada pašvaldības domes
30.09.2026. sēdes lēmumu Nr. 527
(prot. Nr. 11, 8. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu
un 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā document_34577 izstrādātās Ludzas novada teritorijas plānojuma daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.

2. Ar Ludzas novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:

2.1. Ludzas novada pašvaldības 2013. gada 31. janvāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa";

2.2. Ludzas novada pašvaldības 2022. gada 14. marta saistošos noteikumus Nr. 10/2022 "Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa;

2.3. Ludzas novada pašvaldības 2022. gada 20. jūlija saistošos noteikumus Nr. 32/2022 "Par Ludzas novada pašvaldības 2022. gada 14. marta saistošo noteikumu Nr. 10/2022 "Ludzas novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam" atzīšanu par spēkā zaudējošiem daļā";

2.4. Kārsavas novada domes 2012. gada 22. oktobra saistošos noteikumus Nr. 19 "Kārsavas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa";

2.5. Kārsavas novada domes 2015. gada 26. marta saistošos noteikumus Nr. 4 "Kārsavas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam 2014. gada grozījumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa";

2.6. Kārsavas novada domes 2020. gada 17. decembra saistošos noteikumus Nr. 16 "Par Kārsavas novada Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu";

2.7. Ciblas novada domes 2012. gada 27. septembra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par Ciblas novada teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam apstiprināšanu un 2012. gada saistošo noteikumu Nr. 4 izdošanu";

2.8. Zilupes novada domes 2013. gada 24. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Zilupes novada teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa".

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Mekšs

 

1. pielikums
Ludzas novada pašvaldības domes
30.09.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 15/2026

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada pašvaldības domes
30.09.2026. sēdes lēmumu Nr. 527
(prot. Nr. 11, 8. §)

Ludzas novada pašvaldība
Reģ. Nr. 90000017453
Raiņa iela 16, Ludza, Ludzas novads, LV-5701
pasts@ludzasnovads.lv; www.ludzasnovads.lv

Ludzas novada teritorijas plānojums

Redakcija 4.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības ūdenstilpju (dīķu) ierīkošanai

3.7. Prasības publisko ūdens objektu un krastu izmantošanai

3.8. Prasības meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

7.2. Kultūras pieminekļu aizsardzība

Pielikumi

1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, pašvaldības nozīmes ceļi/ielas un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās

2. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm

3. pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti (TIN4)

4. pielikums. Raksturlielumi stāvvietu skaita noteikšanai

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Ludzas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Ludzas novada administratīvajā teritorijā. Apbūves noteikumus lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kā arī kontekstā ar citiem būvniecību regulējošiem noteikumiem un likumiem.

2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās, un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) piemēro, ciktāl tie nav pretrunā ar to vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un normatīvajiem aktiem.

3. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu, zemes vienību izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, ēku un  inženierbūvju projektēšanu vai būvniecību.

4. Apbūves noteikumus detalizē vai groza lokālplānojumā un detalizē detālplānojumā, atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot teritorijas daļas atļauto izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

1.2. DEFINĪCIJAS

5. Apbūves noteikumos lietotie termini:

5.1. autonovietne – laukums, virszemes vai pazemes ēka vai tās daļa, kas izbūvēta transportlīdzekļu novietošanai (autostāvvietām) atsevišķa objekta vajadzībām vai kā publiskas autonovietnes pakalpojums;

5.2. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;

5.3. mājražošana – preču ražošana nelielā daudzumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, galvenokārt izmantojot roku darbu, neradot vides piesārņojumu (smaka, troksnis u.tml.);

5.4. pašvaldība – Ludzas novada pašvaldība;

5.5. ielas telpa – teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;

5.6. vēsturiskā apbūve – apbūve, kas ir vecāka par 60 gadiem un ir ar autentisku apbūves raksturu – ar vietējai tradicionālajai arhitektūrai raksturīgiem apbūves apjomiem un proporcijām, pielietotajiem materiāliem un dekoratīviem elementiem;

5.7. žoga caurredzamība – žoga materiāla virsmas (žoga vertikālajā plaknē, perpendikulāri tās virsmai) attiecība pret kopējo žoga vertikālo plakni, izteikta procentos.

5.8. zemes nogabals – vienlaidus zemes platība, kas funkcionē kā vienots lauksaimnieciskās izmantošanas objekts, neatkarīgi no īpašuma robežām un zemes lietotāju skaita, ja vien tā faktiski tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

6. Visā Ludzas novada administratīvajā teritorijā, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot zemi, ēkas un inženierbūves atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajai izmantošanai, kā arī patvertnes ierīkošanai vai būvniecībai.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

7. Aizliegta zemes un būvju izmantošana, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības un rada augstu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

8. Aizliegta saimnieciska darbība un izmantošana, kas pasliktina apstākļus blakus zemes vienībās, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, pasliktina vides stāvokli vai, kuru darbība saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi un vides piesārņojumu (bioloģiskais piesārņojums, smakas, troksnis, putekļi un citi kaitīgie vides faktori).

9. Visā Ludzas novada administratīvajā teritorijā nav atļauts:

9.1. veidot karjerus derīgo izrakteņu, būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, izņemot apbūves noteikumos noteiktās teritorijās, kur atļauta derīgo izrakteņu ieguve;

9.2. būvju vietā izmantot pielāgotas transporta līdzekļu daļas (korpusus), treilerus vai  konteinertipa konstrukcijas, kas nav būvētas vai rūpnieciski izgatavotas atļautajai izmantošanai, kā arī citas vidi degradējošas saliekamas konstrukcijas;

9.3. novietot, savākt un uzglabāt nelietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota auto kapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas punkts;

9.4. novietot, savākt, un uzglabāt atkritumus (tajā skaitā būvgružus, metāllūžņus, nepārstrādātus ražošanas atkritumus, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumus, radioaktīvos atkritumus) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs atbilstoši atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

9.5. patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces, izmainīt upju, strautu, ezeru krasta līniju, gultni un hidroloģisko režīmu;

9.6. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.

10. Pilsētās un ciemos aizliegta bīstamo atkritumu, nolietotu riepu, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšana un pārstrāde.

2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

11. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus.

12. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

12.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 13. punktā un 13. punktā minētos izņēmumus;

12.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, normatīvajos aktos noteiktos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

12.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas no publiskā ceļa vai ielas (laukuma, gatves), vai servitūta ceļa, kas nodibināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu vai ielu;

12.4. kuras minimālais platums nav mazāks par 20 m.

13. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ir ne vairāk kā 10%.

14. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās (aizsargjoslās) pieļaujama zemes vienību sadalīšana, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar atbildīgo iestādi. 

15. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, ierobežojumus un aizliegumus.

16. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā ielas fronte – 20 m, divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 30 m, daudzdzīvokļu māju apbūvei – 30 m, savrupmāju apbūvei  – 20 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo ielas fronti atļauts samazināt.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūrai

17. Veidojot jaunas vai paplašinot esošās apbūves teritorijas, plāno racionālu un loģisku ielu un ceļu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām, lai nodrošinātu optimālas piekļūšanas iespējas katrai esošai un plānotai zemes vienībai.

18. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu nav atļauts apgrūtināt ar piebraucamajiem ceļiem, izņemot, ja saņemts dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

19. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts:

19.1. būvēt un pārbūvēt tādas ēkas, kas saistītas ar satiksmes funkciju;

19.2. ierīkot inženierbūves;

19.3. ierīkot autostāvvietas, atbilstoši detālplānojumam vai būvniecības dokumentācijai;

19.4. atjaunot esošas būves;

19.5. izvietot īslaicīgas lietošanas būves tirdzniecības un pakalpojumu funkcijai ar apbūves laukumu līdz 15 m², ja tas neietekmē satiksmes ērtību un drošību;

19.6. izvietot vides reklāmas un vides dizaina objektus;

19.7. ierīkot apstādījumus un labiekārtojuma elementus.

3.1.2. Prasības jaunai transporta infrastruktūrai un esošās infrastruktūras pārbūvei

20. Ielas, atbilstoši to atrašanās vietai un nozīmei ielu tīklā, projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē atbilstoši to kategorijai, ņemot vērā prognozējamo satiksmes intensitāti.

21. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošās kategorijas, to aizsargjoslu un sarkano līniju platums noteikts Apbūves noteikumu Pielikumā Nr. 1. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot tematisko plānojumu, teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu vai detālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamo satiksmes intensitāti, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā.   

22. Apbūves noteikumos noteikto sarkano līniju platumu un attēloto novietojumu precizē un groza lokālplānojumā vai precizē detālplānojumā, ņemot vērā Apbūves noteikumos noteiktās minimālās plānoto ielu telpu prasības, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem, un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.

23. Ielas telpas šķērsprofilu nosaka būvniecības dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.

24. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību paredz lietusūdeņu novadīšanas risinājumu, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.

25. Ielās, kur starp kokiem un cieto segumu ir mazāk par 1,0 m, paredz risinājumus koku stumbru un sakņu aizsardzībai pret mehāniskiem bojājumiem, piemēram, ierīkojot speciālas stumbra un sakņu aizsargierīces vai vertikālas apdobju apmales un slodzi izlīdzinošas konstrukcijas.

3.1.3. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi, redzamības brīvlauki

26. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem:

26.1. C vai D kategoriju ielās ir 50 m;

26.2. divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas;

26.3. 26.2. apakšpunktā un 26.2. apakšpunktā minētos attālumus atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.

27. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu. Ceļa pievienojumu pēc iespējas plāno pie zemākas nozīmes ceļa.

28. Ja zemes vienība robežojas ar vairāku atšķirīgu kategoriju ielām, pievienojumu paredz zemākas kategorijas ielai, ja tādejādi tiek paaugstināta satiksmes drošība.

29. Dzīvojamās apbūves zemes vienībai, izņemot daudzdzīvokļu māju un publiskās apbūves zemes vienības, atļauts ierīkot ne vairāk kā vienu pievienojumu B, C vai D kategorijas ielai.

30. Zemes vienībai atļauts ierīkot divus pievienojumus E kategorijas ielai, ievērojot ne mazāk kā 30 m attālumu starp pievienojumiem.

31. Zemes vienībai atļauts ierīkot pievienojumu C kategorijas ielai ne tuvāk par 50 m no krustojuma rādiusa malas un ne tuvāk par 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pievienojumu C kategorijas ielai, būvvalde attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu.

32. Zemes vienībai atļauts ierīkot pievienojumu D vai E kategorijas ielai ne tuvāk par 15 m no krustojuma rādiusa malas.

33. Ja zemes vienības robeža gar pašvaldības ielu ir mazāka par 32. punktā, 32. punktā noteikto minimālo pievienojuma attālumu no krustojuma, būvvalde, balstoties uz satiksmes intensitātes datiem, izvērtē iespēju noteikt izņēmumu un sniedz nosacījumus pievienojuma izveidei pēc iespējas tālāk no krustojuma, tuvinot to zemes vienības robežai ar blakusesošo zemes vienību vai veidojot vienu, ar blakus esošo zemes vienību kopīgu pievienojumu.

34. Zemes vienībai lauku teritorijā no pašvaldības ceļiem atļauts ierīkot vairākus pievienojumus ceļam, ja risinājums atbilst satiksmes drošības prasībām un attālums starp pievienojumiem nav mazāks par 100 m. Minēto attālumu atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.

35. Ja piebrauktuve, iela vai ceļš paredzēts piekļūšanai zemes vienībai, to nodod ekspluatācijā pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā vai vienlaikus ar to.

3.1.4. Prasības autonovietņu un velonovietņu skaitam un izvietojumam

36. Minimālais nepieciešamo transportlīdzekļu autostāvvietu un velonovietņu skaits dažādiem izmantošanas veidiem nosakāms saskaņā ar Apbūves noteikumu Pielikumu Nr. 4.

37. Būvvalde var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk kā par 50 % no Apbūves noteikumu Pielikumā Nr. 4 noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu, ko akceptē būvniecības dokumentācijā. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus un nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu.

38. Esošām būvēm autostāvvietu skaita nodrošinājumu pārskata gadījumos, ja:

38.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošanas veids;

38.2. ēkas pārbūves gadījumā tiek mainīta stāvu platība, kas ir saistīta ar nodarbināto, vai apmeklētāju vai dzīvokļu skaita izmaiņām.

39. Ja publiskai ēkai tiek veikta atjaunošana, pārbūve vai teritorijas labiekārtošana, ierīko novietni vismaz četriem velosipēdiem. Izskatot būvniecības pieteikumu, būvvalde var lemt par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu atbilstoši Apbūves noteikumu Pielikumam Nr. 4.

40. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un inženierbūves funkcijas maiņu.

41. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves vai būves nepieciešamo autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt attiecīgās zemes vienības robežās, tās ir atļauts paredzēt citā zemes vienībā, tostarp, blakus esošo ielu vai ceļu brauktuvju malās, ja ielas vai ceļa telpa ir pietiekama stāvvietu izvietošanai, satiksmes organizācijas risinājums netraucē transporta vai gājēju kustībai un neapdraud satiksmes drošību.

42. Publiskās apbūves vai būves būvniecības gadījumā nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā papildus var ņemt vērā pašvaldības publiskos stāvlaukumus 500 m rādiusā ap objektu.

43. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu saskaņā ar Apbūves noteikumu Pielikumu Nr. 4.

44. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar būvi vai lietošanas veida maiņu.

45. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

46. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem lietošanas veidiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

47. Publiskās apbūves objektiem autonovietnē paredz cieto segumu vai atvieglotas konstrukcijas segumu (piemēram, stiprināts zāliens, blietētas grants vai akmens materiāla klājums).

48. Autonovietnes būvniecības dokumentācijā izstrādā labiekārtojuma, apstādījumu un lietus notekūdeņu novadīšanas risinājumus, kā arī risinājumus virszemes ūdeņu attīrīšanai no naftas produktiem, ja to paredz normatīvo aktu prasības.

49. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā (turpmāk – pilsētbūvniecības piemineklis "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs") pieļaujami izņēmumi no Apbūves noteikumu Pielikumā Nr. 4 noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvniecības dokumentācijas sastāvā, lokālplānojumā vai detālplānojumā iekļauts pamatojums.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem

50. Jaunus pazemes inženiertīklus izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām (izņemot valsts autoceļu sarkanās līnijas) vai inženiertīklu koridorā.

51. Inženiertīklu un to objektu būvdarbos iekļauj  teritorijas  sakārtošanu, ceļa, ielas, piebrauktuves vai ietves seguma atjaunošanu un apkārtējās teritorijas izlīdzināšanu un apzaļumošanu. Būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu.

3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

52. Pilsētās un ciemos jaunbūvējamas vai pārbūvējamas dzīvojamās un publiskās apbūves ēkas pievieno centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ja esošie maģistrālie vai sadalošie sadzīves kanalizācijas vai ūdensapgādes tīkli ierīkoti jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienībai piegulošajā ielā vai ceļā, un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, pieslēgšanās tiem ir iespējama vienlaikus neuzliekot būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu slogu.

53. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības, atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

54. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN1), jaunbūvējamu vai pārbūvējamu dzīvojamo un publisko ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tās atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

55. Ja centralizētā kanalizācijas sistēma nav pieejama vai pieslēgšanās tai nav tehniski iespējama, jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas ierīkošanai izmanto normatīvo aktu prasībām atbilstošu rūpnieciski izgatavotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai hermētisku notekūdeņu krājtvertni. Konkrēto risinājumu izvēlas, ņemot vērā paredzamo notekūdeņu daudzumu, teritorijas applūšanas risku, grunts un gruntsūdens apstākļus, attīrīto notekūdeņu novadīšanas iespējas un sistēmas ekspluatācijas nosacījumus. Prasība neattiecas uz tiesiski ierīkotu decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju.

56. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu akas, ūdens ieguves urbumi u.c.) dziļumā līdz 20 m nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem, tai skaitā sausajām tualetēm, komposta kaudzēm, izvedamām notekūdeņu krājtvertnēm, dzīvnieku novietnēm un citiem iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem, arī ja tie atrodas blakus zemes vienībā.

3.2.3. Siltumapgāde

57. Teritorijās, kur nav iespējams nodrošināt pieslēgumu pie centralizētiem siltumapgādes tīkliem  ir atļauta atsevišķu lokālu siltuma avotu uzstādīšana, lokālo katlu māju būvniecība un ekspluatācija. Apkurei izmanto kurināmo un apkures iekārtas, kas atbilst gaisa kvalitāti regulējošo normatīvo aktu prasībām un, kura dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada būtisku gaisa piesārņojumu.

3.2.4. Alternatīvā energoapgāde

58. Ja valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa vizuālās uztveramības zonā paredz alternatīvāsenerģijas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai ar tām saistītu būvju būvniecību, dokumentācijā iekļauj ietekmes uz kultūrvēsturisko ainavu izvērtējumu.

59. Ierobežojumi biogāzes ražotnes izvietošanai:

59.1. biogāzes staciju būvē pie esoša vai vienlaicīgi ar plānota atkritumu šķirošanas vai pārstrādes uzņēmuma, lauksaimniecības dzīvnieku novietnes vai cita uzņēmuma, kura darbības rezultātā rodas biogāzes ražošanai izmantojami organiskie blakusprodukti vai atkritumi;

59.2. biogāzes ražošanā izmanto uz vietas uzņēmumā iegūtus izejmateriālus – radušās organiskās izcelsmes izejvielas;

59.3. biogāzes staciju būvē vismaz 3 km attālumā no pilsētu un ciemu robežas.

60. Vēja elektrostaciju būvniecība, neatkarīgi no to jaudas, ir aizliegta:

60.1. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija" (TIN4);

60.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5).

61. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta:

61.1. pilsētās un ciemos;

61.2. kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijā.

62. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, būvniecība ir aizliegta teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība" (TIN12).

63. Saules paneļu, bloku un kolektoru izvietošana aizliegta:

63.1. pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, izņemot gadījumus, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās kompetentās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;

63.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija" (TIN4);

63.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5), izņemot pašpatēriņam līdz 20 kW;

63.4. tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

64. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas izvieto Rūpnieciskās apbūves teritorijās ar smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (R), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA), Lauksaimniecības teritorijās (L) un Lauksaimniecības teritorijās pilsētās un ciemos (L1), atbilstoši šo Apbūves noteikumu attiecīgajās funkcionālajās zonās noteiktajām prasībām.

3.2.5. Meliorācijas sistēmas un lietusūdens novadīšana pilsētās un ciemos

65. Veicot būvdarbus vai mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu dabiskā notece, lietusūdens notece un gruntsūdens režīms.

66. Zemes vienības reljefu maina un piebraucamos ceļus būvē tā, lai lietusūdens notece nepasliktinātu situāciju blakus zemes vienībās.

67. Apbūvējot vai labiekārtojot teritoriju, paredz risinājumus esošo grāvju saglabāšanai un atjaunošanai, iekļaujot tos vienotā lietusūdens vai meliorācijas noteces sistēmā. Ja būvniecības ieceres īstenošanai grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tajā pašā zemes vienībā, to atļauts aizvietot ar segto drenāžas sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

68. Ja projektējamā iela vai piebraucamais ceļš šķērso atklātu grāvi, caurteku ierīko atbilstoši grāvja garenprofila augstuma atzīmei.

69. Ja būvniecības iecere skar teritorijā ierīkotu drenu sistēmu, būvniecības dokumentācijā izstrādā to pārkārtošanas vai saglabāšanas risinājumu.

70. Lietusūdens novadi risina zemes vienībā, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus. Ja ir pieejama lietusūdens kanalizācijas sistēma, pieslēgumu tai veido tikai ar pārplūdi pēc lietusūdens uzkrāšanas zemes vienībā. Lietusūdens kanalizācijas sistēmā novadāmo lietusūdeņu apjomu pamato ar aprēķinu.

71. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni aizliegts novadīt pašvaldības sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Vispārīgas prasības

72. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, katrai funkcionālajai zonai apbūves parametrus aprēķina atsevišķi un teritorijas izmantošanu īsteno atbilstoši katrā funkcionālajā zonā noteiktajām prasībām.

73. Ja jauna būvniecība paredzēta īpaši aizsargājamā biotopā, pirms būvniecības ieceres īstenošanas saņem sugu un biotopu eksperta atzinumu ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.

74. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka paredzēta pie zemes vienības robežas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta savrupmāju apbūve, ēkas augstums jebkurā tās punktā nedrīkst pārsniegt 1,5 reizes horizontālo attālumu no attiecīgā ēkas punkta vertikālās projekcijas uz zemes līdz zemes vienības robežai. Šo attālumu atļauts samazināt, ja saņemts attiecīgā blakus esošā zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

75. Pilsētās ēkām, kuras ir redzamas no publiskās ārtelpas un kurām normatīvie akti nenosaka saskaņot būvniecības dokumentāciju, vizuālo risinājumu, t. sk. krāsu pasi saskaņo būvvaldē.

3.3.2. Būvlaides

76. Pilsētās un ciemos, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:

76.1. B kategorijas ielai – 8 m, izņemot iecere saskaņota ar VSIA "Latvijas valsts ceļi";

76.2. C vai D kategorijas ielai, kā arī māju ceļiem – 6 m;

76.3. E kategorijas ielai, dārzkopības teritorijas ielai, gājēju ielai, piebrauktuvei vai velosipēdu ceļam – 3 m;

76.4. valsts autoceļiem saskaņojot ar VSIA "Latvijas valsts ceļi";

76.5. daudzdzīvokļu māju apbūvei, publiskajai apbūvei un rūpnieciskajai apbūvei minimālā būvlaide ir 10 m.

77. Būvlaidi pilsētās un ciemos nosaka un precizē lokalplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā.

78. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velonovietnes, elektroauto uzlādes stacijas, mikromobiltātes infrastruktūru.

79. Ja teritorijā nav iedibinātas vai lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktas būvlaides, ēkas novietojumu (būvlaidi) pamato, veicot apbūves izvietojuma analīzi ielas frontē vismaz kvartāla robežās kopsakarībā ar pilsētbūvniecisko struktūru apkārtnē. Analīzes materiālus pievieno būvniecības iecerei. Būvlaidi nosaka būvniecības dokumentācijā, pamatojoties uz analīzes materiālu (secinājumiem).

80. Ja nepieciešams saglabāt dendroloģiski un ekoloģiski vērtīgu koku, dižkoku vai ainaviski izteiksmīgu koku, veidot publiski pieejamu priekšpagalmu vai citos līdzīgos izņēmuma gadījumos, būvi atļauts izvietot ar atkāpi no iedibinātās vai obligātās būvlaides.

81. Tālavijas ielā Ludzas pilsētā, ārpus pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijas, jaunbūvēm atļauta 3 m atkāpe no iedibinātas būvlaides.

3.3.3. Attālumi starp būvēm

82. Daudzdzīvokļu māju būvniecības dokumentācijas risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvniecības dokumentācijai:

82.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

82.2. četru un vairāk istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

83. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai ir:

83.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 metriem divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 metriem – četru stāvu un augstākām ēkām;

83.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 metriem;

83.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 metriem.

84. Insolācijas prasības var neievērot pilsētbūvniecības pieminekļa un tā aizsardzības zonas teritorijā.

85. Koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju.

86. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un degvielas uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos ne tuvāk par 50 m no dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, attālumu mērot no tuvākās uzpildes iekārtas vai tvertnes.

87. Ierīkojot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz automazgātavas modulim. Šo attālumu var samazināt, ja automazgātavas teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskām ēkām vai arī saņemts saskaņojums no dzīvojamās un publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.

88. Jaunbūvējamu ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic A vai B kategorijas piesārņojošo darbību, kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes vai citus piesārņojuma robežlielumus, nav atļauts izvietot tuvāk par 100m no dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas. Attālumu atļauts samazināt, ja tiek veikti nepieciešamie aizsardzības risinājumi (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības), kas nodrošina atbilstošu dzīvojamās vai publiskās apbūves aizsardzību un piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

89. Jaunbūvējamu dzīvojamās apbūves ēku aizliegts izvietot tuvāk par 100 m no piesārņojošas darbības (iekārtas, būves, procesi), kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku vai cita piesārņojuma robežlielumus.

90. Pilsētās un ciemos, plānojot būves, t.sk. žogus, tās neizvieto tuvāk par:

90.1. 5 m no ūdens novadīšanas grāvja augšmalas;

90.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas.

3.3.4. Pagalmi un palīgēkas

91. Dzīvojamās apbūves zemes vienībā palīgēkas vispārīgā gadījumā izvieto zemes vienības dziļumā – aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā.

92. Pilsētās un ciemos palīgēkas, kas izvietotas ielas vai ceļa pusē, tās arhitektoniski un vizuāli iekļauj apkārtējā teritorijas apbūves raksturā, izvēloties tai atbilstošus apdares materiālus un fasādes kompozicionālos risinājumus.

93. Pilsētās un ciemos priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā atkritumu konteineru izvieto ne tuvāk kā 3 m no sarkanās līnijas. 

94. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā zemes vienībā atļauts būvēt ne vairāk kā četras palīgēkas, ievērojot atļauto apbūves blīvumu.

95. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

96. Komposta vietas atļauts ierīkot:

96.1. ne tuvāk kā 3 m attālumā no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

96.2. ne tuvāk kā 6 m līdz blakus esošās zemes vienības dzīvojamās mājas logiem, izņemot, ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums.

3.3.5. Būves dzīvniekiem

97. Pilsētās un ciemos nav atļauta mājlopu un mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksu būvniecība.

98. Lauku teritorijā jaunu mājlopu vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksu atļauts izvietot ne tuvāk par 2 km no pilsētas vai ciema robežas, attālumu mērot no kompleksa teritorijas robežas.

99. Pilsētās jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem un mājputniem paredzētas būves mājsaimniecības vajadzībām – kūts vai segta voljēra ar kopējo platību līdz 60 m² būvniecība atļauta funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L1).

100. Pilsētās esošo lauksaimniecības dzīvniekiem un mājputniem paredzēto būvju mājsaimniecības vajadzībām – kūts vai segta voljēra ar kopējo platību līdz 60 m² paplašināšana atļauta funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un Lauksaimniecības teritorija (L1).

101. Apdzīvotā vietā pirms dzīvnieku patversmes vai mājdzīvnieku viesnīcas būvniecības veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

3.3.6. Ēkas daļas un elementi

102. Prasības ēkas fasādei un jumtam:

102.1. satelītantenas, ventilācijas sistēmas, metāla skursteņus un citas līdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus nav atļauts izvietot būves ielas fasādē vai pret piebraucamo ceļu vērstajā fasādē. Ja tehniski nav iespējams tās izvietot citā ēkas daļā, saņem būvvaldes saskaņojumu;

102.2. esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē nav atļauts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā pirmā stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek pielāgots vides pieejamības prasībām, vai dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, kur to pieļauj apbūves noteikumi, tiek izvietots tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, birojs vai veselības aizsardzības iestāde;

102.3. jumtu un notekcaurules izbūvē tā, lai lietus ūdens tiktu novadīts tam speciāli paredzētās vietās – tieši lietus ūdens kanalizācijas sistēmā vai vaļējās teknēs, kas ūdeni novada lietus ūdens kanalizācijas sistēmā;

102.4. būvējot esošās ēkās jaunus logus, durvis, lodžijas, balkonus vai citādi veicot izmaiņas fasādes vai ēkas apjomā, ievēro esošo ēkas stilistiku, mērogu un estētisko risinājumu pamatprincipus.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Funkcionāli un dekoratīvi ārtelpas elementi

103. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida (dizaina) vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.).

104. Ārtelpas elementus ierīko tā, lai tie ainaviski iekļautos vidē, vienlaikus nodrošinot objektu apkalpošanu un drošu ekspluatāciju.

105. Prasības ielu tirdzniecības vietu iekārtojumam un āra kafejnīcām nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.

106. Prasības ielu publiskajiem pasākumiem nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.

107. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskajā ārtelpā, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

108. Labiekārtojumu izvēlas atbilstoši pilsētbūvnieciskajai situācijai un funkcijām (mierīgai atpūtai un gājēju kustībai, rotaļu un aktīvās atpūtas laukumiem u.tml.).

109. Skvēra, parka un koplietošanas pagalma labiekārtojumā atbilstoši teritorijas funkcijai un izmantošanas intensitātei paredz vismaz solus, atkritumu tvertnes un ārtelpas apgaismojumu.

3.4.2. Žogi un dzīvžogi

110. Zemes vienību atļauts iežogot:

110.1. pilsētās un ciemos ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju vai pa iedibināto žogu līniju (gadījumā, ja tā atrodas aiz sarkanās līnijas);

110.2. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības brīvlauku), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

110.3. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās gar ūdenstilpi vai ūdensteci – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas;

110.4. pilsētās un ciemos – 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas);

110.5. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē – ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;

110.6. tā, lai netraucētu esošo inženierbūvju darbību un apkalpošanu (vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves) un žoga vārtu atvērums netraucētu gājēju un transporta kustību.

111. Žoga novietojumu un vizuālo risinājumu pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā saskaņo ar pašvaldību.

112. Žogu augstums un caurredzamība:

112.1. žogu dzīvojamās apbūves teritorijās uz zemes vienības, kas robežojas ar ielu, būvē ne augstāku par 1,60 m no zemes planējuma virsmas un ar minimālo caurredzamību vismaz 20 %, izņemot prettrokšņa ekrānus;

112.2. žogus vienā ielas pusē viena kvartāla robežās iespēju robežās būvē uz vienas līnijas un vienā augstumā;

112.3. žoga un vārtu augstumu, caurredzamību, krāsu un materiālu veido saskaņoti ar ēku arhitektūru un blakus esošajiem žogiem un attiecīgās pilsētas vai ciema teritorijas apbūves raksturu;

112.4. gar ielām bez cietā seguma atļauta necaurredzamu žogu būvniecība, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma;

112.5. žogiem funkcionālajā zonā Rūpnieciskās apbūves teritorija (R un R1) un Tehniskās apbūves teritorija (TA) maksimālais augstums ir 2,2 m no zemes planējuma virsmas un atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai vai ņemot vērā teritorijā veicamās saimnieciskās darbības tehnoloģisko specifiku.

113. Pirms dzīvžoga ierīkošanas pa zemes vienības robežu vai tuvāk nekā 1 m no zemes vienības robežas, saņem attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu, norādot dzīvžoga maksimālo augstumu.

114. Ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojušies, gar iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atļauts būvēt blīvus un necaurredzamus žogus, bet ne augstākus par 2,0 m no zemes planējuma virsmas.

115. Gar ielām, ceļiem un publiskajā ārtelpā žogu būvniecībā nav atļauts izmantot metāllūžņus, plastmasas atgriezumus, dzeloņstieples un citus žogu būvniecībai neparedzētus materiālus, izņemot, gadījumus, kad konkrēta materiāla izmantošana nepieciešama būves vai teritorijas specifiskās izmantošanas nodrošināšanai un to paredz normatīvie akti.

116. Pilsētās un ciemos brīvi stāvošus saules paneļus aizliegts veidot kā žogus.

117. Pilsētās un ciemos žoga vērtne jāparedz tā, lai tā netraucē satiksmes dalībnieku kustību pa ietvi, ielu vai ceļu.

118. Nav atļauts nožogot esošo daudzdzīvokļu māju iekškvartālu pagalmus, izņemot atsevišķus objektus un tiem funkcionāli nepieciešamo teritoriju, ja nožogojums nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu vai drošības prasībām, tai skaitā bērnu rotaļu laukumiem, sporta būvēm un inženiertehniskās apgādes objektiem.

119. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību pamato būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā esošo vai prognozēto paaugstināto trokšņu līmeni vidē. Prettrokšņa ekrānus, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR).

3.4.3. Apstādījumi

120. Pilsētās un ciemos, veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.

121. Ja zemes virsmas līmeni koka sakņu aizsardzības zonā maina vairāk par 15 cm, koka saglabāšanas risinājumus izstrādā, piesaistot arboristu vai citu atbilstošas jomas speciālistu.

122. Pilsētās un ciemos kokus un krūmus, izņemot augļu kokus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk kā 3 m no ielas sarkanās līnijas. Prasība neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.

123. Lauku teritorijā kokus un krūmus, izņemot augļu kokus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, atļauts stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts autoceļu un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu veidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

3.4.4. Daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtojums

124. Daudzdzīvokļu mājas pagalma labiekārtojumu plāno atbilstoši funkcijām, paredzot teritorijas mierīgai atpūtai un gājēju kustībai, rotaļu un aktīvās atpūtas laukumiem.

125. Teritorijas labiekārtojuma elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu.

126. Daudzdzīvokļu mājas būvniecības dokumentācijā ietver esošo labiekārtoto teritoriju novērtējumu un projektē labiekārtojumu, ņemot vērā 126. punkta prasības.

127. Jaunveidojama vai pārbūvējama daudzdzīvokļu mājas pagalma minimālais labiekārtojums ir piebraucamie ceļi, soli, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojums, gājēju ceļi, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Būvniecība piesārņotā un potenciāli piesārņotā vietā

128. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Valsts vides dienesta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

129. Lai novērtētu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas piesārņojuma līmeni, veic teritorijas izpēti vai izmanto normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas izpētes rezultātus.

130. Būvniecību atļauts veikt vienlaikus ar sanāciju, ja sanācijas risinājumi un būvdarbu secība ir savstarpēji saskaņota un iekļauta būvniecības dokumentācijā.

3.5.2. Aizsardzībai pret troksni un citu piesārņojumu

131. Ja apbūves teritorijā esošais vai prognozētais vides trokšņa līmenis pārsniedz attiecīgajai teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteiktos vides trokšņa robežlielumus, attiecīgā izmantošana atļauta tikai tad, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa un būvakustiskos pasākumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām telpās un vidē.

132. Ja paredzētās darbības radītā ietekme var izraisīt normatīvajos aktos noteikto trokšņa vai cita piesārņojuma robežlielumu pārsniegumu, izvērtē risinājumus ietekmes mazināšanai, tai skaitā ēku inženiertehniskos risinājumus, grunts vaļņus, prettrokšņa barjeras, stādījuma joslas vai citus risinājumus. Nepieciešamos risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvniecības dokumentācijā.

133. Pilsētās un ciemos gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R un R1), Tehniskās apbūves teritorijām (TA un TA1) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR) paredz prettrokšņa sienu vai citu risinājumu trokšņa un cita piesārņojuma ietekmes mazināšanai.

134. Veicot dzīvojamo un publisko ēku pārbūvi, atjaunošanu vai būvniecību teritorijās ar paaugstinātu trokšņa līmeni, ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa.

3.5.3. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

135. Derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta:

135.1. pilsētās un ciemos;

135.2. kultūras pieminekļu teritorijā;

135.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija" (TIN4);

135.4. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);

135.5. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija ar ierobežojumiem apmežošanai (TIN51).

136. Derīgo izrakteņu ieguve aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli ir atļauta, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.

137. Derīgo izrakteņu ieguve atsevišķās funkcionālajās zonās atļauta, ņemot vērā Apbūves noteikumu 4. nodaļas noteikumus.

138. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas vai esošas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas paplašināšanu, ievēro šādus minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves, dabas teritorijas un objekta līdz derīgo izrakteņu ieguves teritorijas laukuma robežai:

138.1. 200 m no pilsētām un ciemiem;

138.2. 100 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot, ja darbība ir paredzēta viena īpašuma robežās un neskar trešo pušu intereses;

138.3. 100 m no teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija" (TIN4);

138.4. 200 m no kapsētas vai, ja izdalīta atsevišķa zemes vienība kapsētas ierīkošanai – 200 m no zemes vienības robežas.

139. Ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijai līdz šo Apbūves noteikumu spēkā stāšanās dienai ir bijusi izsniegta licence vai atļauja, un licences vai atļaujas termiņš ir beidzies, un atbildīgā institūcija ir pagarinājusi vai atjaunojusi derīgo izrakteņu ieguves limitu, un derīgo izrakteņu ieguves teritorijā nav pilnībā veikta atradnes izstrāde, lai turpinātu atradnes izstrādi un veiktu rekultivāciju, nepiemēro Apbūves noteikumu 137. punktu un 137. punktu. Šajā gadījumā atbildīgā institūcija izsniedz jaunu ieguves atļauju.

140. Derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāji uztur kārtībā derīgo izrakteņu transportēšanai izmantotos ceļus un pirms ieguves uzsākšanas un ieguves laikā veic to atputekļošanu līdz valsts vietējam autoceļam. Pašvaldības un privāto ceļu izmantošanu saskaņo attiecīgi ar pašvaldību un privātā ceļa īpašnieku.

3.6. PRASĪBAS ŪDENSTILPJU (DĪĶU) IERĪKOŠANAI

141. Mākslīgu ūdenstilpi ar platību līdz 1000 m² atļauts ierīkot ne tuvāk par 5 m no blakus zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums.

142. Pilsētās mākslīgās ūdenstilpes laukums nevar pārsniegt 10% no zemes vienības platības.

143. Būvvaldei ir tiesības pieprasīt attiecīgās jomas būvspeciālista atzinumu par objekta ietekmi uz blakus esošām zemes vienībām. Ja mākslīgā ūdenstilpe var ietekmēt blakus esošas zemes vienības izmantošanu, pirms tās ierīkošanas saņem attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.

3.7. PRASĪBAS PUBLISKO ŪDENS OBJEKTU UN KRASTU IZMANTOŠANAI

144. Prasības piekļuvei pie publiskajiem ūdeņiem (saraksts Apbūves noteikumu Pielikumā Nr. 2):

144.1. grafiskajā daļā noteiktas apgrūtinātās teritorijas (zonas) kājāmgājēju piekļuvei pie publiskajiem ūdeņiem;

144.2. piekļuves reģistrēšanas un labiekārtošanas procesā atļauts tās novietojumu precizēt dabā;

144.3. piekļuvi sākumpunktā un pie publiskā ūdens iezīmē ar informācijas zīmēm.

145. Ūdens objektu krastu labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, ņemot vērā labiekārtojamā ūdens objekta krasta izmēru un īpašības, tam pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.

146. Būves ūdens objekta krastā izvieto tā, lai tiktu saglabāta gājēju pārvietošanās iespēja tauvas joslā.

147. Peldbūvju pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem inženiertehnisko nodrošinājumu nosaka būvniecības dokumentācijā. Būvniecības dokumentāciju peldbūvju izvietojuma pamatojumam izstrādā teritorijai, kura aptver peldbūvju izvietojumam paredzēto ūdeņu platību un peldbūvju infrastruktūras izvietošanai nepieciešamo saistīto sauszemes teritoriju.

148. Prasības peldbūvju izvietošanai:

148.1. peldbūvi piesaista publiski pieejamai vai pakalpojuma sniedzēja izmantošanā esošai zemes vienībai, kas tieši robežojas ar ūdens objekta krasta līniju;

148.2. publiskajos ūdeņos plānoto peldbūvju vizuālo risinājumu saskaņo ar būvvaldi;

148.3. peldbūves veido vienā stāvā līdz 30 m², augstumā nepārsniedzot 4 m virs ūdens līmeņa vidējā iegrimē, nodrošinot 1,1 m margu augstumu un noturības atbilstību standartiem;

148.4. katrai peldbūvei krastā paredz autonovietni, ņemot vērā prasības autonovietņu nodrošinājumam atbilstošai sauszemes būvei (lietošanas veidam), bet ne mazāk par vienu;

148.5. peldbūvju inženiertīklus projektē tā, lai nepieļautu piesārņojuma nonākšanu vidē. Ja peldbūvē rodas sadzīves notekūdeņi, tos savāc slēgtā,  hermētiskā krājrezervuārā.

149. Publiskās atpūtas vietas pie ūdens norobežo ar bojām ūdenī. Motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus ar bojām norobežotās teritorijas, ne tuvāk par 50 m no boju līnijas. Šis ierobežojums neattiecas uz motorizēta ūdens transportlīdzekļa nolaišanu ūdenī, izmantojot publiskās atpūtas vietas teritorijā speciāli tam izbūvētu vai iekārtotu vietu, ievērojot normatīvo aktu prasības.

150. Motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta, ievērot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos vai individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, aizsardzības plānos un ezeru apsaimniekošanas plānos noteiktos ierobežojumus.

3.8. PRASĪBAS MEŽA VAI PLANTĀCIJU MEŽA IEAUDZĒŠANAI

151. Lauksaimniecības zemju apmežošana (meža vai plantāciju meža ieaudzēšana) aizliegta:

151.1. ja lauksaimniecības zemes nogabala platība ir lielāka par 30 ha, zemes auglība ir 25 balles un augstāka, un zeme līdz paredzētajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai ir apsaimniekota un tiek izmantota lauksaimniecībā (tīrumi, ganības);

151.2. pilsētās un ciemos;

151.3. Kreiču poldera teritorijā.

152. Lauksaimniecības zemju apmežošana (meža vai plantāciju meža ieaudzēšana) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli atļauta, ja netiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs un apmežošanas iecere ir saskaņota ar normatīvajos aktos noteikto atbildīgo institūciju kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

153. Lauksaimniecības zemju apmežošana (meža vai plantāciju meža ieaudzēšana) vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajā un dabas teritorijā (TIN4) atļauta, ievērojot Apbūves noteikumu 5.4. apakšnodaļas noteikumus.

154. Lauksaimniecības zemju apmežošana (meža vai plantāciju meža ieaudzēšana) ainaviski vērtīgā teritorijā ar ierobežojumiem apmežošanai (TIN51) atļauta, ievērojot Apbūves noteikumu 5.5.2. apakšnodaļas noteikumus.

155. Lauksaimniecības zemju apmežošana (meža vai plantāciju meža ieaudzēšana) meliorētajās lauksaimniecības zemēs atļauta, ja saskaņots ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

156. Šīs apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz valsts meža zemju apsaimniekotāja valdījumā esošajām lauksaimniecības zemēm un uz atsevišķu koku vai koku grupu (piemēram, aleju) stādījumu ieaudzēšanu lauksaimniecības zemē.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

157. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

158. Savrupmāju apbūve (11001).

159. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

160. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot ēdināšanas iestādes ar platību virs 60 m2, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātavas un autoremonta darbnīcas vai rezerves daļu tirgošanas objekti vai citi objekti, kuros veic piesārņojošas darbības.

161. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

162. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): izņemot pamata un vidējās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības) vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu un meteoroloģisko staciju, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

163. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): izņemot slimnīcas, sanatorijas.

164. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

165. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

166. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot atrakciju parkus, zooloģiskos un botāniskos dārzus, mežaparkus, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru.

167. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
168.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 1	30 3		līdz 10	līdz 3 4	30
169.	Vasarnīcu apbūve	1000 m2	30		līdz 10	līdz 3 4	30
170.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2	50		2	līdz 3	30
171.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2	40		līdz 8	līdz 3 4	30
172.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2	40		līdz 8	līdz 3	30 5
173.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2	40		līdz 8	līdz 3	30
174.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2	40		līdz 8	līdz 3	30
175.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	2	2		2	2	2
176.	Labiekārtota ārtelpa	2	2		2	2	2
177.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2	2		2	2	2

4.1.1.5. Citi noteikumi

178. Pirms publiskās apbūves un teritorijas izmantošanas īstenošanas, kas varētu potenciāli radīt  papildus piesārņojumu vai trokšņus, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

179. Atļauta saimnieciskās un amatniecības darbības veikšana, ja tā atbilst mājražošanas statusam, kas nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu.

180. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairākas savrupmājas, ja zemes vienības platība nav mazāka par 1200 m².

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

181. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonāla mājokļa un atpūtas funkcijas, kā arī ģimenes dārziņus, paredzot atbilstošu teritorijas organizāciju un infrastruktūru.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

182. Savrupmāju apbūve (11001): esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas var pārveidot par pastāvīgu dzīvojamo apbūves teritoriju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka teritorijas izmantošanu un apbūvi attiecībā uz infrastruktūras nodrošinājumu.

183. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

184. Dārza māju apbūve (11003).

185. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot mazumtirdzniecības objektu apbūvi ar platību virs 60 m2, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātavas un autoremonta darbnīcas vai rezerves daļu tirgošanas objekti vai citi objekti, kuros veic piesārņojošas darbības.

186. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

187. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot labiekārtotus parkus (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskos un botāniskos dārzus, mežaparkus, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumus, publisko ēku pagalmus un funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru.

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
188.	Savrupmāju apbūve	1000 m2	30		6	līdz 2	30
189.	Vasarnīcu apbūve	600 m2	30		6	līdz 2	30
190.	Dārza māju apbūve	600 m2	30		6	līdz 2	30
191.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	6	30		6	līdz 2	30
192.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	6	6		6	6	6
193.	Labiekārtota ārtelpa	6	6		6	6	6

4.1.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

194. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus, un to nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

195. Savrupmāju apbūve (11001).

196. Rindu māju apbūve (11005).

197. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

198. Biroju ēku apbūve (12001).

199. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātavas.

200. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

201. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri.

202. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

203. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): izņemot slimnīcas, veselības centri, sanatorijas.

204. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi, krīzes centru vai citu iestādi ar izmitināšanu.

205. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

206. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

207. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot atrakciju parkus, zooloģiskos un botāniskos dārzus, mežaparkus, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru.

208. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
209.	Savrupmāju apbūve	1000 m2	30		līdz 12	līdz 3	30
210.	Rindu māju apbūve	600 m2 7	40		8	līdz 3	30
211.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1500 m2	40	līdz 120	8	līdz 3	30
212.	Biroju ēku apbūve	1000 m2	60		8	līdz 3	15
213.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1000 m2	60		8	līdz 3	15
214.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1000 m2	40		8	līdz 3	30
215.	Kultūras iestāžu apbūve	1000 m2	40		8	līdz 3	20
216.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1000 m2	40		8	līdz 3	40 9
217.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1000 m2	40		8	līdz 3	30
218.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1000 m2	40		8	līdz 3	30
219.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1000 m2	40		8	līdz 3	30
220.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	8	8		8	8	8
221.	Labiekārtota ārtelpa	8	8		8	8	8
222.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	8	8		8	8	8

4.2.1.5. Citi noteikumi

223. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja šī darbība atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

224. Publiskā funkcija atļauta daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju un attiecīgajai funkcijai normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, tai skaitā attiecībā uz aizsardzību pret troksni, ugunsdrošību un telpu augstumu.

225. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10%, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

226. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

227. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

228. Biroju ēku apbūve (12001): izņemot diplomātiskie dienesti, konferenču un kongresu centri;

229. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātuves.

230. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): izņemot slimnīcas, sanatorijas.

231. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot atrakciju parki, zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

232. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
233.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m2	10	līdz 200	līdz 20	līdz 5	20
234.	Biroju ēku apbūve	1000 m2	40		10	līdz 4	20
235.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1000 m2	40		10	līdz 4	15
236.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1000 m2	40		10	līdz 4	30
237.	Labiekārtota ārtelpa	10	10		10	10	10
238.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	10	10		10	10	10

4.3.1.5. Citi noteikumi

239. Publiskā funkcija atļauta daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju un attiecīgajai funkcijai normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, tai skaitā attiecībā uz aizsardzību pret troksni, ugunsdrošību un telpu augstumu.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

240. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

241. Biroju ēku apbūve (12001).

242. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

243. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

244. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

245. Sporta būvju apbūve (12005).

246. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot brīvības atņemšanas iestādes.

247. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

248. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

249. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

250. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

251. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

252. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

253. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

254. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): izņemot industriālos un tehnoloģiskos parkus.

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
255.	Biroju ēku apbūve	1000 m2	50		11	līdz 3	20
256.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1000 m2	50		11	līdz 3	20
257.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1000 m2	40		11	līdz 4	20
258.	Kultūras iestāžu apbūve	1000 m2	40		11	līdz 3	20
259.	Sporta būvju apbūve	1000 m2	50		11		20 13
260.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	1000 m2	50		11	līdz 3	15
261.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1000 m2	45		11	līdz 4	20
262.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1000 m2	45		11	līdz 4	30
263.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1000 m2	45		11	līdz 4	20
264.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1000 m2	50		11	11	20
265.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	1000 m2	12		12	12	30
266.	Labiekārtota ārtelpa	11	12		12	12	11
267.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1000 m2	40	līdz 180	11	līdz 5	20
268.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1000 m2	40		līdz 10	12	20

4.4.1.5. Citi noteikumi

269. Pirms degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektu (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas) īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

270. Paredzot vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001), būvniecības dokumentācijai pievieno pamatojumu par risinājumiem ražošanas procesa radītā trokšņa un piesārņojuma novēršanai, kā arī vizuālās ietekmes uz pilsētas ārtelpu mazināšanai.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

271. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un funkcionēšanu kultūras pieminekļu un citu objektu teritorijās, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

272. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

273. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojums, t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.4.2.5. Citi noteikumi

274. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2. apakšnodaļas prasības.

275. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas ar kultūrvēsturisku vērtību (P1) sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai.

276. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P1) noteikta šo kultūras pieminekļu teritorijās:

276.1. Brodaižas pareizticīgo baznīca (aizs. Nr. 6466);

276.2. Eversmuižas katoļu baznīca (aizs. Nr. 6459);

276.3. Istalsnas katoļu baznīca (aizs. Nr. 3971);

276.4. Lauderu pareizticīgo baznīca ar žogu un vārtiem (aizs. Nr. 6461);

276.5. Ludzas Lielā sinagoga (aizs. Nr. 8948);

276.6. Malnavas katoļu baznīca ar kapelām (3) un žogu (aizs. Nr. 6460);

276.7. Malnavas muižas klēts (aizs. Nr. 9160);

276.8. Pasts (aizs. Nr. 8695);

276.9. Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem (aizs. Nr. 9158);

276.10. Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca (aizs. Nr. 4002);

276.11. Salnavas katoļu kapela (aizs. Nr. 8763);

276.12. Tadeuša kapela (aizs. Nr. 6462);

276.13. Vecslabadas Baznīcas kalns – pilskalns (aizs. Nr. 1535).

277. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P1) noteikta šiem citiem objektiem un teritorijām:

277.1. Aizpūres Vissvētākās Jaunavas Marijas – ticīgo palīdzības Romas katoļu baznīca;

277.2. Brodaižas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca;

277.3. Brodaižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas katoļu baznīca;

277.4. Brigu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca;

277.5. Eversmuiža ar parku;

277.6. Felicianovas muiža;

277.7. Goliševas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca;

277.8. Istras Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca;

277.9. Kapliča;

277.10. Krivandas Svētā Arhangeļa Mihaila pareizticīgo baznīca;

277.11. Kārsavas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskā baznīca;

277.12. Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca;

277.13. Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca;

277.14. Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca;

277.15. Ludzas novadpētniecības muzejs;

277.16. Ludzas vecticībnieku lūgšanu nams;

277.17. Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca;

277.18. Malnavas muiža;

277.19. Mežvidu Skapulāra Dievmātes Romas katoļu baznīca;

277.20. Pasienes muiža;

277.21. Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila katoļu baznīca;

277.22. Pudinavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca;

277.23. Rundēnu Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca;

277.24. Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca;

277.25. Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca;

277.26. Zaļesjes muiža;

277.27. Zilupes Jēzus sirds Romas katoļu baznīca;

277.28. Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas pareizticīgo baznīca.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

278. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

279. Savrupmāju apbūve (11001).

280. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

281. Biroju ēku apbūve (12001).

282. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātavas.

283. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

284. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

285. Sporta būvju apbūve (12005).

286. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot brīvības atņemšanas iestādes.

287. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

288. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

289. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

290. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

291. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

292. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

293. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): izņemot industriālos un tehnoloģiskos parkus, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektus.

294. Noliktavu apbūve (14004): izņemot apbūvi ar platību virs 500 m².

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
295.	Savrupmāju apbūve	1000 m2	30		līdz 10	līdz 3	30
296.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1500 m2	40		līdz 12	līdz 4	20
297.	Biroju ēku apbūve	14	50		līdz 16	līdz 4	20
298.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	14	50		līdz 12	līdz 3	20
299.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	14	40		līdz 16	līdz 4	30
300.	Kultūras iestāžu apbūve	14	40		līdz 12	līdz 3	20
301.	Sporta būvju apbūve	14	14		līdz 16	līdz 3	20
302.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	14	50		15	līdz 3	15
303.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	14	40		līdz 12	līdz 3	16
304.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	14	40		līdz 12	līdz 3	30
305.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	14	40		līdz 12	līdz 3	30
306.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	14	40		līdz 12	līdz 3	30
307.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	14	15		14	15	15
308.	Labiekārtota ārtelpa	14	14		14	15	15
309.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	14	40		līdz 10	15	15
310.	Noliktavu apbūve	14	50		līdz 12	līdz 3	15

4.5.1.5. Citi noteikumi

311. Vieglās rūpniecības ražošana atļauta ar nosacījumu, ka tā nepasliktina vides kvalitāti – nepaaugstina trokšņu līmeņus, nepasliktina publiskās ārtelpas vizuālo izskatu un nerada smakas.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

312. Jauktas centra apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (JC1) ir funkcionālā zona, kas noteikta pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" un piegulošajā teritorijā, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

313. Savrupmāju apbūve (11001).

314. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

315. Biroju ēku apbūve (12001).

316. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot apbūvi, ko veido veikali ar apbūves laukumu virs 300 m2, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkopes servisa objektus vai citi objekti, kuros veic piesārņojošas darbības.

317. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

318. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

319. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot brīvības atņemšanas iestādes.

320. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

321. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

322. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

323. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

324. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

325. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

326. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): izņemot kokapstrādi, industriālos un tehnoloģiskos parkus, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību.

327. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): autoosta.

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
328.	Savrupmāju apbūve	1000 m2	60			līdz 2	30
329.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	17	60	līdz 180		līdz 3	20
330.	Biroju ēku apbūve	17	60			līdz 3	10
331.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	17	60			līdz 2	10
332.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	17	60			līdz 4 18	10
333.	Kultūras iestāžu apbūve	17	60			līdz 3	10
334.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	17	17		17	17	17
335.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	17	60			līdz 3	10
336.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	17	60			līdz 3	10
337.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	17	60			līdz 3	10
338.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	17	60			līdz 2	10
339.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	17	60			17	10
340.	Labiekārtota ārtelpa	17	17		17	17	17
341.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	17	17		17	17	17
342.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	17	17		17	17	17

4.5.2.5. Citi noteikumi

343. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2. apakšnodaļas prasības.

344. Vieglās rūpniecības ražošana atļauta ar nosacījumu, ka tā nepasliktina vides kvalitāti – nepaaugstina trokšņu līmeņus, nepasliktina publiskās ārtelpas vizuālo izskatu un nerada smakas.

345. Tirdzniecība ārtelpā (izņemot gadatirgus uz pasākuma laiku) atļauta tikai tad, ja tā nesamazina ārtelpas estētiskās vērtības un vizuāli iederas apkārtējā vidē. Iederīgumu izvērtē būvvalde.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

346. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu, t. sk. industriālo un tehnoloģisko parku, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektu un uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

347. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

348. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

349. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): izņemot pārtikas ražošanas uzņēmumus, kokapstrādes uzņēmumus.

350. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

351. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi.

352. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

353. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

354. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

355. Noliktavu apbūve (14004).

356. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

357. Biroju ēku apbūve (12001).

358. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

359. Sporta būvju apbūve (12005).

360. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

361. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
362.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	19	50		19	19	10
363.	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	19	50		19	19	10
364.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	19	50		19	19	10
365.	Derīgo izrakteņu ieguve	19	20		19	19	10
366.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	19	50		19	19	10
367.	Inženiertehniskā infrastruktūra	20	20		19	19	19
368.	Transporta lineārā infrastruktūra	19	20		19	19	10
369.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	19	19		19	19	19
370.	Noliktavu apbūve	19	50		19	19	10
371.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	19	50		19	19	10
372.	Biroju ēku apbūve	19	50		19	19	10
373.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	19	50		19	19	10
374.	Sporta būvju apbūve	19	50		19	19	10
375.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	19	50		19	19	10
376.	Mežsaimnieciska izmantošana	19	19		19	19	20

4.6.1.5. Citi noteikumi

377. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve ietver arī industriālos un tehnoloģiskos parkus, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus, kuri veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību vai uzņēmumi, kuri neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

378. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve ietver arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.

379. Lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve – servisa uzņēmumi, mehāniskās darbnīcas, kaltes, akvakultūras ražošanas būves atļauta ārpus Ludzas pilsētas teritorijas.

380. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi, kā arī apbūvi, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, izvieto zemes vienībā, kas nerobežojas ar dzīvojamās apbūves teritoriju un ievēro vides aizsardzības prasības.

381. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic A un B kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

382. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic C kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 50 m attālumā no izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

383. Operators var uzsākt jaunu piesārņojošu darbību vai veikt būtiskas izmaiņas esošā piesārņojošā darbībā, kuras paredzēts veikt vai kuras izvietotas 100 m (A un B kategorijas) vai 50 m (C kategorijas) attālumā no dzīvojamās apbūves teritorijām, ja tiek lietoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie emisiju līmeņi.

384. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve atļauta ne tuvāk kā 150 m no funkcionālās zonas, kurā atļauta dzīvojamā apbūve.

385. Atkritumu pārstrādes un metāllūžņu pārstrādes uzņēmumus atļauts ierīkot tikai slēgtās telpās, izņemot būvgružu pārstrādes uzņēmumus.

386. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā:

386.1. paredz pasākumus ainavas degradācijas novēršanai, vides atveseļošanai un apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret kaitīgiem faktoriem, trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu;

386.2. paredz labiekārtojumu un nožogojumu;

386.3. prettrokšņu sienas vai vaļņus, ja tas nepieciešams normatīvajos aktos noteikto trokšņa robežlielumu nodrošināšanai;

386.4. pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai no iespējamiem negatīviem vides ietekmes faktoriem (trokšņi, smakas u.c. piesārņojums), kurus paredz zemes vienībā, kur atrodas objekts, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi;

386.5. vismaz 10% no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem un labiekārtojumam;

386.6. ceļu un ielu tīklu plāno tā, lai pēc iespējas mazinātu transporta negatīvo ietekmi uz dzīvojamās apbūves teritorijām.

387. Gar rūpniecības uzņēmuma teritorijas robežu ar dzīvojamo vai publisko apbūvi vai labiekārtotu ārtelpu veido blīvu koku un krūmu stādījumu joslu. Stādījumu joslas platumu nosaka atkarībā no rūpniecības uzņēmuma teritorijas izmantošanas veida un iespējamās ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitātes izmaiņām, bet ne mazāku kā 10,0 m platumā, paredzot vismaz 50 % mūžzaļos stādījumus.

388. Jaunbūvējamām un pārbūvējamām rūpniecības būvēm, kas var radīt vides piesārņojumu, attālums no zemes vienības robežas, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, nedrīkst būt mazāks par 30 m.

389. Būvēm, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienību robežām ar dzīvojamo vai publisko apbūvi nedrīkst būt mazāks par 100 m, izņemot inženiertīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

390. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

391. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas staciju apbūve atļauta, ja tas nav pretrunā šo Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Pirms apbūves īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

392. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu, t.sk. industriālo un tehnoloģisko parku, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektu un uzņēmumu ar nebūtisku ietekmi uz vidi darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

393. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

394. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

395. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

396. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

397. Noliktavu apbūve (14004).

398. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas, vēja parkus un līdzīga rakstura objektu apbūvi.

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

399. Biroju ēku apbūve (12001).

400. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

401. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
402.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	21	50		21	21	22
403.	Inženiertehniskā infrastruktūra	22	22		21	21	22
404.	Transporta lineārā infrastruktūra	21	50		21	21	22
405.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	21	50		21	21	22
406.	Noliktavu apbūve	21	50		21	21	22
407.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	21	50		21	21	15
408.	Biroju ēku apbūve	21	50		21	21	15
409.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	21	50		21	21	15
410.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	21	50		21	21	15

4.6.2.5. Citi noteikumi

411. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve ietver arī industriālos un tehnoloģiskos parkus, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus, kuri veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību vai uzņēmumus, kuri neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo apbūvi un infrastruktūru.

412. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā:

412.1. paredz pasākumus ainavas degradācijas novēršanai, vides atveseļošanai un apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret kaitīgiem faktoriem, troksni, smakām un cita veida piesārņojumu;

412.2. paredz labiekārtojumu un nožogojumu;

412.3. paredz prettrokšņu sienas vai vaļņus, ja tas nepieciešams normatīvajos aktos noteikto trokšņa robežlielumu nodrošināšanai;

412.4. paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai no iespējamiem negatīviem vides ietekmes faktoriem (trokšņi, smakas u.c. piesārņojums), kurus paredz zemes vienībā, kur atrodas objekts, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi;

412.5. vismaz 10 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem un labiekārtojumam;

412.6. ceļu un ielu tīklu plāno tā, lai pēc iespējas mazinātu transporta negatīvo ietekmi uz dzīvojamās apbūves teritorijām.

413. Gar rūpniecības uzņēmuma teritorijas robežu ar dzīvojamo vai publisko apbūvi vai labiekārtotu ārtelpu veido blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu.

414. Koku vai krūmu stādījumu joslas platumu nosaka atkarībā no rūpniecības uzņēmuma teritorijas izmantošanas veida un iespējamās ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitātes izmaiņām, vismaz 4 m platumā.

415. Attālums no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves ēkas līdz zemes vienības robežai, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, nedrīkst būt mazāks par 20 m.

416. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic B kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

417. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus koku vai krūmu stādījumus vismaz 6 m platumā (B kategorijas piesārņojošo objektiem – 10m), paredzot vismaz 50 % mūžzaļos stādījumus. Buferjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

418. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

419. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas staciju apbūve atļauta, ja tas nav pretrunā šo Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Pirms apbūves īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

420. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

421. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

422. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

423. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

424. Biroju ēku apbūve (12001).

425. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

426. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

427. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

428. Apbūves rādītājus nosaka lokālplānojumā vai detālplānojumā.

429. Laukumu teritorijās ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.).

430. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas pašvaldībā.

431. Nodrošina ārpus Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) esošo zemes vienību aizsardzību pret transporta infrastruktūras radīto troksni un cita veida piesārņojumu, ja blakus esošajās zemes vienībās atrodas dzīvojamā vai publiskā apbūve.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

432. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

433. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

434. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

435. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

436. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

437. Noliktavu apbūve (14004).

438. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

439. Biroju ēku apbūve (12001).

440. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

441. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
442.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	23	23		23	23	23
443.	Inženiertehniskā infrastruktūra	24	24		23	23	23
444.	Transporta lineārā infrastruktūra	23	24		23	23	23
445.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	23	23		23	23	23
446.	Noliktavu apbūve	23	23		23	23	23
447.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	23	23		23	23	23
448.	Biroju ēku apbūve	23	23		23	23	23
449.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	23	23		23	23	23
450.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	23	23		23	23	23

4.8.1.5. Citi noteikumi

451. Nodrošina ārpus Tehniskās apbūves teritorijas (TA) esošo zemes vienību aizsardzību pret tehniskās apbūves radīto troksni un cita veida piesārņojumu vai kaitīgiem faktoriem, piemēram, vidi degradējošiem skatiem, ja blakus esošajās zemes vienībās atrodas dzīvojamā vai publiskā apbūve.

452. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas staciju apbūve atļauta, ja tas nav pretrunā šo Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Pirms apbūves īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.8.2. Tehniskās apbūves teritorija aizsardzības iestāžu darbības nodrošināšanai (TA1)

4.8.2.1. Pamatinformācija

453. Tehniskās apbūves teritorija aizsardzības iestāžu darbības nodrošināšanai (TA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu aizsardzības iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.8.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

454. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

455. Noliktavu apbūve (14004).

456. Lidostu un ostu apbūve (14005): Valsts robežsardzes Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes lidlauks.

4.8.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

457. Biroju ēku apbūve (12001).

458. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
459.	Inženiertehniskā infrastruktūra	26	26		25	25	25
460.	Noliktavu apbūve	25	25		25	25	25
461.	Lidostu un ostu apbūve	25	25		25	25	25
462.	Biroju ēku apbūve	25	25		25	25	25
463.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	25	25		25	25	25

4.8.2.5. Citi noteikumi

464. Šautuves vai šaušanas stenda izveidošanu un darbību tajā veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ja šautuves teritorija robežojas vai tuvāk par 200 m no šaušanas stenda atrodas viensēta, publiskas apbūves ēka vai labiekārtota ārtelpa, būvniecības dokumentācijā iekļauj trokšņa modelēšanas rezultātus, lai izvērtētu papildu pasākumus trokšņa izplatības novēršanai.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

465. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

466. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

467. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

468. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

469. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot veikalus, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centrus (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgus, restorānus, bārus, kafejnīcas, spēļu namus, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objektus, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

470. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas).

471. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

472. Sporta būvju apbūve (12005): izņemot ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi).

473. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
474.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	27	27		28	27	28
475.	Labiekārtota ārtelpa	27	28		28	28	28
476.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	27	28		28	28	28
477.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	27	27		27	27	28
478.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	27	27		27	27	28
479.	Kultūras iestāžu apbūve	27	27		27	27	28
480.	Sporta būvju apbūve	27	27		27	27	28
481.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	27	27		28	28	28

4.9.1.5. Citi noteikumi

482. Mototrašu un autotrašu būvniecība atļauta, ja to darbības radītais troksnis, smakas un cita veida piesārņojums nepasliktina dzīves apstākļus dzīvojamās apbūves teritorijās un to izveide būtiski nesamazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

483. Šautuves vai šaušanas stenda izveidošanu un darbību tajā veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ja šautuves teritorija robežojas vai tuvāk par 200 m no šaušanas stenda atrodas viensēta, publiskas apbūves ēka vai labiekārtota ārtelpa, būvniecības dokumentācijā iekļauj trokšņa modelēšanas rezultātus, lai izvērtētu papildu pasākumus trokšņa izplatības novēršanai.

484. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvē atļauti tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (sporta inventāra nomas punkti) ar platību līdz 60 m², sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ar platību līdz 100 m².

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

485. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir apbedījumu veikšana un ar to saistītas būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

486. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot labiekārtotus parkus (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskos un botāniskos dārzus, mežaparkus, pludmales, krastmalas, laukumus, publisko ēku pagalmus.

487. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

488. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot veikalus, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centrus (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, restorānus, bārus, kafejnīcas, spēļu namus, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objektus, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

489. Kapsētu teritoriju tuvumā izveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamos ceļus vai ielas. Nodrošina apmeklētāju plūsmas nokļūšanu teritorijā no valsts vai pašvaldības autoceļa vai ielas.

490. Jaunveidojamas kapsētas minimālais labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

490.1. piebraucamie ceļi vai ielas ar norādēm;

490.2. autonovietne pie galvenajām ieejām;

490.3. publiskās tualetes, atkritumu urnas, soli;

490.4. kapsētās, kur nav dabīgās ūdenstilpes, nodrošinātas ūdens ņemšanas vietas;

490.5. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai;

490.6. galveno ceļu apgaismojums.

491. Kapličas, saimniecisko ēku u.tml. apbūves, kapsētas teritorijas nožogojuma, ja tāds paredzēts, un labiekārtojuma elementu arhitektoniskos risinājumus veido vienotā stilā vienas kapsētas ietvaros.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

492. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu kultūras pieminekļu un citu objektu teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves, kā arī paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

493. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

494. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot atrakciju un atpūtas parkus, zooloģiskos dārzus, kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru.

495. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

496. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot veikalus, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centrus (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgus, tirgus paviljonus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, restorānus, bārus, kafejnīcas, spēļu namus, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objektus, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

497. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

498. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
499.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	29	29		30	29	30
500.	Labiekārtota ārtelpa	29	30		30	30	30
501.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	29	30		30	30	30
502.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	29	29		29	29	10
503.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	29	29		29	29	10
504.	Kultūras iestāžu apbūve	29	29		29	29	30

4.9.3.5. Citi noteikumi

505. Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības.

506. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti.

507. Labiekārtojums kultūras pieminekļa teritorijā atļauts, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.

508. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai.

509. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.

510. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2.apakšnodaļas prasības.

511. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2) noteikta dabas pieminekļu (dendroloģisko stādījumu) "Ozupienes parks", "Gomeļmuižas parks", "Runtortas parks" un "Mežvidu parks", pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas viduslaiku pils un Ludzas pilsdrupas" (aizs. Nr. 6463 un 1544), arheoloģijas pieminekļu "Odu kalns – senkapi" (aizs. Nr. 1543) un "Nirzas senkapi" (aizs. Nr. 1561), kā arī citu objektu – Malnavas muižas parka un Pasienes muižas parka – teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves un paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

512. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

513. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

514. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

515. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru.

516. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

517. Viensētu apbūve (11004).

518. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

519. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

520. Sporta būvju apbūve (12005).

521. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

522. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot dolomīta ieguvi.

523. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

524. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu.

525. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

526. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
527.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha 31	32		32	32	32
528.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	2 ha 31	32		32	32	32
529.	Labiekārtota ārtelpa	2 ha 31	32		32	32	32
530.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2 ha 31	32		32	32	32
531.	Viensētu apbūve	2 ha 31	33		32	33	32
532.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 31	33		32	33	32
533.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 31	33		32	33	32
534.	Sporta būvju apbūve	2 ha 31	33		32	33	32
535.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha 31	33		32	33	32
536.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha 31	33		32	33	32
537.	Inženiertehniskā infrastruktūra	32	32		32	33	32
538.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 31	33		32	33	32
539.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha 31	32		32	32	32
540.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	2 ha 31	32		32	32	32

4.10.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10.2. Mežu teritorija pilsētās un ciemos (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

541. Mežu teritorija pilsētās un ciemos (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai pilsētas un ciema teritorijā un ar mežu saistīto galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – īstenošanai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

542. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

543. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

544. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

545. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

546. Viensētu apbūve (11004).

547. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas vai objektus, kuros veic piesārņojošas darbības.

548. Sporta būvju apbūve (12005): izņemot motosporta un autosporta trases.

549. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
550.	Mežsaimnieciska izmantošana	35	34		34	34	34
551.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	35	34		34	34	34
552.	Labiekārtota ārtelpa	35	34		34	34	34
553.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	35	34		34	34	34
554.	Viensētu apbūve	35	36		līdz 10	36	34
555.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	35	36		līdz 10	36	34
556.	Sporta būvju apbūve	35	36		līdz 10	36	34
557.	Inženiertehniskā infrastruktūra	34	35		34	36	34

4.10.2.5. Citi noteikumi

558. Rekreācijas objektu (skatu platformas, aktīvās atpūtas konstrukcijas u.c.), ceļu un labiekārtojuma elementu aizņemtās platības maksimālais īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10% no zemes vienības kopējās platības.

559. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvē atļauti sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri).

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

560. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona lauku teritorijā, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

561. Viensētu apbūve (11004).

562. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

563. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

564. Labiekārtota ārtelpa (24001).

565. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

566. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

567. Vasarnīcu apbūve (11002).

568. Dārza māju apbūve (11003).

569. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

570. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

571. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

572. Sporta būvju apbūve (12005).

573. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

574. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

575. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

576. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

577. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

578. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

579. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

580. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot dolomīta ieguvi.

581. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot bīstamo atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve, atkritumu kompostēšanas vietas.

582. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

583. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

584. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

585. Noliktavu apbūve (14004).

586. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

587. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

588. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
589.	Viensētu apbūve	2 ha 37	10		līdz 12	līdz 3	38
590.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2 ha 37	30		38	38	38
591.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha	38		38	38	38
592.	Labiekārtota ārtelpa	38	38		38	38	38
593.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	38	38		38	38	38
594.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	38	38		38	38	38
595.	Vasarnīcu apbūve	2 ha 37	10		līdz 12	līdz 3	38
596.	Dārza māju apbūve	2 ha 37	10		38	38	38
597.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	38	38
598.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
599.	Kultūras iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
600.	Sporta būvju apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
601.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	38	38
602.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
603.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
604.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
605.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
606.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	līdz 3	38
607.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2 ha 37	30		38	38	38
608.	Derīgo izrakteņu ieguve	38	38		38	38	38
609.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2 ha 37	30		39	38	38
610.	Inženiertehniskā infrastruktūra	38	38		38	38	38
611.	Transporta lineārā infrastruktūra	38	38		38	38	38
612.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	38	38		38	38	38
613.	Noliktavu apbūve	2 ha 37	30		līdz 12	38	38
614.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 37	30		38	38	38
615.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha	38		38	38	38
616.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	38	38		38	38	38

4.11.1.5. Citi noteikumi

617. Mototrašu un autotrašu būvniecība atļauta, ja to darbības radītais troksnis, smakas un cita veida piesārņojums nepasliktina dzīves apstākļus dzīvojamās apbūves teritorijās un to izveide būtiski nesamazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

618. Šautuves vai šaušanas stenda izveidošanu un darbību tajā veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ja šautuves teritorija robežojas vai tuvāk par 200 m no šaušanas stenda atrodas viensēta, publiskas apbūves ēka vai labiekārtota ārtelpa, būvniecības dokumentācijā iekļauj trokšņa modelēšanas rezultātus, lai izvērtētu papildu pasākumus trokšņa izplatības novēršanai.

619. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve ietver arī industriālos un tehnoloģiskos parkus, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus, citus uzņēmumus, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību vai neveic piesārņojošo darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo apbūvi un infrastruktūru.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

620. Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

621. Viensētu apbūve (11004).

622. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): izņemot mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksus.

623. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

624. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot atrakciju parki, kapsētas (tai skaitā kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra

625. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

626. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

627. Vasarnīcu apbūve (11002).

628. Dārza māju apbūve (11003).

629. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

630. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

631. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

632. Sporta būvju apbūve (12005).

633. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

634. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

635. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

636. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

637. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

638. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

639. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

640. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

641. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

642. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

643. Noliktavu apbūve (14004).

644. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas, vēja parkus un līdzīga rakstura objektu apbūvi.

645. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): izņemot savvaļas dzīvnieku dārzus, celulozes meža un lietaskoku audzēšanu un ciršanu.

646. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
647.	Viensētu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
648.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	40	40
649.	Lauksaimnieciska izmantošana	40	40		40	40	40
650.	Labiekārtota ārtelpa	40	40		40	40	40
651.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	40	40		40	40	40
652.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	40	40		40	40	40
653.	Vasarnīcu apbūve	2500 m2	10		līdz 12	līdz 3	40
654.	Dārza māju apbūve	2500 m2	10		līdz 6	līdz 1	40
655.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
656.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
657.	Kultūras iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
658.	Sporta būvju apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
659.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	40	40
660.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	41
661.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
662.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
663.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
664.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2500 m2	30		līdz 12	līdz 3	40
665.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2500 m2	30		līdz 12	40	40
666.	Inženiertehniskā infrastruktūra	40	40		40	40	40
667.	Transporta lineārā infrastruktūra	40	40		40	40	40
668.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	40	40		40	40	40
669.	Noliktavu apbūve	2500 m2	50		līdz 12	40	40
670.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2500 m2	50		līdz 12	40	40
671.	Mežsaimnieciska izmantošana	40	40		40	40	40
672.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	40	40		40	40	40

4.11.2.5. Citi noteikumi

673. Pirms kempingu, laukumu atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

674. Pirms vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

675. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve ietver arī industriālos un tehnoloģiskos parkus, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus, citus uzņēmumus, kuri veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību vai neveic piesārņojošo darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo apbūvi un infrastruktūru.

676. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas staciju apbūve atļauta, ja tas nav pretrunā šo Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Pirms apbūves īstenošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

677. Lauksaimniecības teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi ārpus apdzīvotām vietām (Evertovas apkaimē) (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonas rakstura mājokļa funkciju.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

678. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.

679. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot atrakciju un atpūtas parkus, zooloģiskos dārzus, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumus.

680. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

681. Vasarnīcu apbūve (11002).

682. Dārza māju apbūve (11003).

683. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot ēdināšanas iestādes ar platību virs 60 m2, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātavas, autoremonta darbnīcas, rezerves daļu tirdzniecības vietas un citi objekti, kas veic vidi piesārņojošas darbības.

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
684.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha 42	43		43	43	43
685.	Labiekārtota ārtelpa	2 ha 42	43		43	43	43
686.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2 ha 42	43		43	43	43
687.	Vasarnīcu apbūve	2 ha 42	20		43	līdz 2	40
688.	Dārza māju apbūve	2 ha 42	10		43	līdz 2	30
689.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 42	30		43	līdz 2 44	10

4.11.3.5. Citi noteikumi

690. Esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas var pārveidot par pastāvīgu dzīvojamo apbūves teritoriju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka teritorijas izmantošanu un apbūvi attiecībā uz infrastruktūras nodrošinājumu.

691. Īstenojot vasarnīcu un dārza māju apbūvi, vismaz vienu stāvvietu nodrošina zemesgabala teritorijā.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

692. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

693. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

694. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

695. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

696. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas, vēja parkus un līdzīga rakstura objektu apbūvi.

697. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

698. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

699. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

700. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

701. Dabisku virszemes ūdensobjektu krasta līnijas drīkst nebūtiski izmainīt, veicot krasta nostiprināšanu tālākas erozijas novēršanai vai piestātņu būvniecību, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot būvniecības dokumentāciju. Krasta nostiprināšanu veic bez krasta līnijas izvirzīšanas vai pārvietošanas ūdensobjekta virzienā.

702. Sauszemes josla gar virszemes ūdeņu krastu ir brīvi pieejama ar zveju un kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem, bez žogiem vai citiem norobežojumiem, nodrošinot tauvas joslu 10 m platumā, skaitot no krants, bet gar privāto ūdeņu krastiem 4 m.  

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

703. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

704. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

5.1.2. Teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

705. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

706. Būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

707. Teritorija noteikta gar valsts autoceļiem pilsētās un ciemos.

708. Ja valsts autoceļa posmu pārņem pašvaldība, noteiktā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā būvniecība jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"" (TIN11) zaudē spēku.

5.1.3. Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

709. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, būvniecība.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

710. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, būvniecība 1,6 km attālumā no pilsētu un ciemu robežas.

5.1.4. Teritorija, kas paredzēta valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN13)

5.1.4.1. Pamatinformācija

711. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kas paredzēta valsts robežas apsekošanai no gaisa 500 m zonā no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni).

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

712. Lai nodrošinātu valsts robežas apsekošanu no gaisa, 500 m zonā no valsts robežas līnijas  (virzienā uz valsts iekšieni) būves (ēkas un inženierbūves) nedrīkst būt augstākas par 35 m, tai skaitā vēja ģeneratora maksimālais rotora spārnu augstākais punkts.

5.1.5. Valsts robežsardzes Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes lidlauka apkārtējā teritorija ar apbūves ierobežojumiem (TIN14)

5.1.5.1. Pamatinformācija

713. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija Valsts robežsardzes Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes lidlauka apkārtējās teritorijas apbūvei.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

714. Ievēro ierobežojumus, ko nosaka aviācijas nozari regulējošie normatīvie akti.

715. Pirms plānotās apbūves teritorijā, papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju būvēt, ierīkot un izvietot lidaparātu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

716. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums – Ludzas pilsētas daļa Jurizdika.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

717. Pirms zemes vienību sadales vai būvniecības procesa uzsākšanas izstrādā detālplānojumu.

718. Detālplānojumā nosaka prasības atļautajai teritorijas izmantošanai, ārtelpai, transporta infrastruktūrai un inženiertehniskajai infrastruktūrai.

719. Pirms teritorijas apbūves uzsākšanas, ja nepieciešams, veic ģeoloģisko izpēti, teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu un pasākumus zemsedzes izveidošanai.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

720. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

721. Kā vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti (TIN4) noteikta 41 teritorija un objekts (numurs teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, atrašanās vieta / adrese, zemes vienības vai ēkas kadastra apzīmējums un ēkas kadastra apzīmējums skatāms Apbūves noteikumu 3. pielikumā):

721.1. Aizpūres Vissvētākās Jaunavas Marijas – ticīgo palīdzības Romas katoļu baznīca;

721.2. Bozovas brāļu kapi;

721.3. Brigu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca;

721.4. Brodaižas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca;

721.5. Brodaižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas katoļu baznīca;

721.6. Ciblas brāļu kapi;

721.7. Eversmuiža ar parku;

721.8. Eversmuižas kapu kapliča;

721.9. Felicianovas muiža;

721.10. Goliševas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca;

721.11. Holokausta upuru kapi;

721.12. II Pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi;

721.13. II Pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi;

721.14. Istras Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca;

721.15. Kapliča;

721.16. Krivandas Svētā Arhangeļa Mihaila pareizticīgo baznīca;

721.17. Kvītaines Lielmocekļa Dimitrija Solunska pareizticīgo baznīca;

721.18. Kārsavas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskā baznīca;

721.19. Kārsavas dzelzceļa stacijas ēka;

721.20. Kārsavas luterāņu kapu kapliča;

721.21. Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca;

721.22. Kārsavas stacijas vēsturiskā apbūve;

721.23. Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca;

721.24. Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca;

721.25. Ludzas Novadpētniecības muzeja Brīvdabas nodaļa;

721.26. Ludzas vecticībnieku lūgšanu nams;

721.27. Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca;

721.28. Malnavas muiža ar parku;

721.29. Mežvidu Skapulāra Dievmātes Romas katoļu baznīca;

721.30. Naudaskalna kapu kapliča;

721.31. Opuļu svētavots;

721.32. Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila katoļu baznīca;

721.33. Pudinavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca;

721.34. Rogaižu kapela;

721.35. Rundēnu Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca;

721.36. Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca;

721.37. Veckārsavas kapi;

721.38. Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca;

721.39. Zilupes Jēzus sirds Romas katoļu baznīca;

721.40. Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas pareizticīgo baznīca;

721.41. Zvirgzdenes Brāļu kapi.

722. Veicot teritorijas izmantošanu, būvju un objektu pārbūvi vai atjaunošanu kā arī būvējot jaunas ēkas, kas tiek eksponētas ielas ārtelpā, maksimāli saglabā kultūrvēsturiskās un dabas vērtības.

723. Respektē kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas, apdares materiālus, dekorus un stilistiku.

724. Jebkādu teritorijas izmantošanu plāno, saglabājot kultūrvēsturiskai videi atbilstošos parametrus, kā arī nodrošinot apbūves vizuāli harmonisku uztveri no ielas ārtelpas.

725. Kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu teritorijās publisku ārtelpu labiekārtojuma un vides dizaina elementus projektē atbilstoši autentiskiem risinājumiem. Izvēloties mūsdienīgus un stilizētus labiekārtojuma un dizaina elementus, respektē esošās vērtības un pamato izvēli būvniecības dokumentācijā.

726. Piemiņas vietās atļauts izbūvēt un izvietot funkcionālus un dekoratīvus labiekārtojuma un vides dizaina elementus atbilstoši piemiņas vietas labiekārtojuma projektam. Piemiņas vietas teritorijas robežas precizē topogrāfiskajā uzmērījumā un fiksē topogrāfiskajā plānā.

727. Veicot kultūrvēsturisko ēku atjaunošanu vai pārbūvi, maksimāli saglabā ēkas apjomu, apdari, konstruktīvos elementus, balkonus, lodžijas un verandas, logus, slēģus, durvis un citas autentiskas detaļas un elementus.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

728. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas ainaviski vērtīgas teritorijas.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

729. Ainavisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai noteiktas 4 ainaviski vērtīgas teritorijas:

729.1. Ludzas kultūrvēsturiskā ezeraines ainava;

729.2. Zilupes ielejas ainava;

729.3. Numernes vaļņa, Kārsavas–Malnavas ainava;

729.4. Rundēnu–Vecslabadas–Istras ainava.

730. Šajās teritorijās:

730.1. publiskos tūrisma un rekreācijas infrastruktūras labiekārtojuma objektus izvieto atbilstoši būvvaldē saskaņotam vizuālajam risinājumam;

730.2. liela apjoma objektu (telekomunikāciju torņi virs 30 m, ražošanas vai noliktavu ēkas u.c.), tehniskās infrastruktūras un apbūves izvietošanai vizuālo risinājumu saskaņo būvvaldē;

730.3. ēku un inženierbūvju būvniecību, t. sk. pārbūvi, veic izvēloties ainavā iederīgu arhitektūras stilu un ēku apdares materiālus. Būvju novietojums un labiekārtojums nedrīkst aizsegt skatus uz ainavu vērtībām, pārvietojoties pa autoceļiem;

730.4. lai precizētu jaunas apbūves izvietošanas iespējas ainaviski vērtīgajās teritorijās, kā arī pieguļošajiem nekustamajiem īpašumiem pie ainaviski vērtīgajām teritorijām, no pašvaldības jāsaņem tehniskie noteikumi.

731. Ludzas kultūrvēsturiskās ezeraines ainavisko vērtību saglabāšanai pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro šādas prasības:

731.1. izkopj un saglabā skatu panorāmu Ludzas viduslaiku pils apkārtnē, tai skaitā jumtu ainavu;

731.2. saglabā apbūves mērogu.

5.5.2. Ainaviski vērtīga teritorija ar ierobežojumiem apmežošanai (TIN51)

5.5.2.1. Pamatinformācija

732. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas ainaviski vērtīgo teritoriju (TIN5) daļas, kurās noteikti ierobežojumi lauksaimniecības zemju apmežošanai.

5.5.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.2.3. Citi noteikumi

733. Ainaviski vērtīga teritorija ar ierobežojumiem apmežošanai (TIN51) noteikta ainaviski vērtīgās teritorijas (TIN5) daļā līdz 500 m attālumam no ainaviskā ceļa ass. TIN51 netiek noteikta ārpus TIN5 teritorijas.

734. Ainavisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai šajās teritorijās nav atļauts apmežot lauksaimniecības zemes, izņemot gadījumus, kad pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju, ir izvirzījusi nosacījumus ainavisko apsvērumu risināšanai un apmežošana tiek veikta atbilstoši šiem nosacījumiem.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

735. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvniecības dokumentāciju un zemes ierīcības projektus, veicot būvniecību un citas darbības, kas noteiktas Apbūves noteikumos.

736. Ja kāda teritorijas izmantošana un būvniecība ir likumīgi uzsākta, bet pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās tā vairs neatbilst Teritorijas plānojumam, to drīkst turpināt. Jauna būvniecība un teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar Teritorijas plānojumu.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

737. Grafiskajā daļā, atbilstoši mēroga 1:10 000 noteiktībai, noteiktas un/vai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk.

738. Plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

739. Demontējot vai pārvietojot inženiertīklu, tā aizsargjoslu attiecīgi likvidē vai pārvieto.

7.2. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

7.2.1. Vispārīgie noteikumi

740. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai piemēro kā speciālas prasības. Tās attiecas uz šādām teritorijām un būvēm:

740.1. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām:

740.1.1. pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritoriju;

740.1.2. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem, to teritorijām un aizsardzības zonām;

740.2. uz vēsturisko apbūvi ārpus pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijas un tā aizsardzības zonas;

741. Ārtelpas tirdzniecības vieta nedrīkst mazināt kultūrvēsturiskās teritorijas vērtību, tās vizuālajam noformējumam jābūt saskanīgam ar kultūrvēsturisko vidi.

7.2.2. Prasības valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās

742. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļu, un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijā, plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.

743. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri. Esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, kā arī jaunu ēku būvniecību veic tā, lai būvapjomu mērogs un proporcijas, kā arī fasāžu un jumtu apdares materiāli izteikti nekontrastētu ar vēsturiskā centra ēku apjomiem, saglabājot vēsturiski iedibinātās būvlaides.

744. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti  darbi.

745. Aizliegts nodalīt viena kultūras pieminekļa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta pieminekļa saglabāšana.

7.2.3. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā

746. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus iepriekš noteiktajam ievēro:

746.1. galveno ēku novieto, ievērojot iedibināto būvlaidi. Paredzot apbūves atkāpi no iedibinātās būvlaides, sagatavo pamatojumu, ko būvniecības ieceres izskatīšanas laikā izskata un saskaņo būvvaldē, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā atbildīgajā institūcijā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Par īpaši aizsargājamām vērtībām uzskata jumtu ainavu (raksturīgos slīpumus, dinamiku un materiālus), ielu perspektīvas, fasāžu autentiskos risinājumus, vēsturiskos logus un durvis;

746.2. veicot būvniecību un zemes ierīcības darbus, saglabā kultūrvēsturisko vidi:

746.2.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas;

746.2.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību ielas frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi un būvlaides;

746.2.3. apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam piemītošu apbūves raksturlielumu kopums: apbūves blīvums, apbūves augstums, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;

746.2.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi, kā arī raksturīgākie skatu punkti, kā arī labiekārtojuma elementi: videi raksturīgi žogi, vārtus, celiņi, kāpnes, apgaismes ķermeņi, lapenes un citi ārtelpas elementi;

746.3. veicot pārbūvi vai atjaunošanu saglabā būvapjomu proporcijas, stilistiku, fasāžu apdari, raksturīgās būvdetaļas, funkcionālos un dekoratīvos elementus:

746.3.1. ielas frontē, kā arī no ielas redzamas ēkas fasāžu apdarē aizliegts lietot plastmasas, metāla lokšņu un tamlīdzīgus vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgus materiālus. Dabīgo materiālu imitācijas atļautas, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;

746.3.2. aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari (tai skaitā izmantot koka dēļu apdari, kas imitē guļbūves izskatu) un nomainīt sākotnējos logus ar vienkāršotiem, asimetriskiem vai cita dalījuma logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam;

746.3.3. ēkas fasāžu logu un durvju konstrukcijai kā materiālu prioritāri izmanto koku. Logu un durvju risinājumu, un citu materiālu pielietojumu, pamato būvniecības dokumentācijā un saskaņo normatīvajos aktos noteiktajā atbildīgajā institūcijā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, kā arī būvvaldē;

746.3.4. ēku jumtu iesegumiem izmanto ēkas apkārtnē raksturīgu jumta ieseguma materiālu vai iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem ēkas apkārtnē. Prioritāri pielieto autentisko jumta ieseguma materiālus. Ja ēku jumtu iesegumiem izmanto citu materiālu, tai skaitā cinkota skārda falcprofila, viļnota cementa plākšņu materiālus pelēcīgos toņos, risinājumu un materiālu pamato būvniecības dokumentācijā un normatīvajos aktos noteiktajā atbildīgajā institūcijā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, kā arī būvvaldē;

746.4. noteikumi jaunbūvēm:

746.4.1. lai  saglabātu pilsētbūvniecības  pieminekļa vēsturisko raksturu, jaunbūvējamu ēku būvapjomu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un blīvumam, respektējot eksistējošu struktūru un apbūves principus;

746.4.2. jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē un esošajā apbūvē;

746.4.3. izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas un apdares konceptuālo risinājumu, ievērtē kultūrvēsturiskās vides raksturojumu:

746.4.3.1. atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā;

746.4.3.2. vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;

746.4.3.3. konkrētās zemes vienības struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;

746.4.3.4. koku esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.

746.4.4. atļauts pielietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem (koks, akmens, māla ķieģelis, apmetuma apdare), ievērojot, ka:

746.4.4.1. fasāžu apdarē nav pielietojami plastmasas (polivinilhlorīda), metāla lokšņu materiāli, kā arī guļbūves tipiskais fasādes risinājums un tamlīdzīgi vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgi materiāli;

746.4.4.2. pieļaujama koka dēļu apdare, koka dēļu apdares kombinācija ar apmetumu, vai ķieģeļu apdares kombinācija ar apmetumu, koka dēļu apdares;

746.4.4.3. stiklotu plakņu, kā fasādes apdares elementa pielietojumu vēsturiskās pilsētvides ainavas izvērtējuma kontekstā pamato būvniecības dokumentācijā un saskaņo būvvaldē;

746.4.4.4. ēku jumtu iesegumiem izmanto ēkas apkārtnē raksturīgu jumta ieseguma materiāliem līdzīgu risinājumu pelēcīgos toņos, atbilstoši apkārtējās apbūves raksturam;

746.5. zemes vienībā, kurā nav saglabājusies vēsturiskā apbūve un nav dokumentālu faktu par ēkas vēsturisko izskatu, pieļaujama vietas tradīcijai un īpatnībām atbilstošu vēsturisko arhitektonisko apjomu atjaunošana mūsdienīgā interpretācijā;

746.6. gadījumos, ja jaunbūve tiek celta vēsturiskās ēkas vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskās apsekošanas slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kura gājusi bojā nepārvaramas varas rezultātā, ieteicama maksimāli precīza zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana;

746.7. ja blakus esošā zemes vienībā esoša apbūve ir ar atkāpi no zemes vienības sānu robežas, jaunbūves ugunsdrošajai sienai jābūt arhitektoniski izveidotai;

746.8. žogiem un vārtiem, ja tādi vēsturiski bijuši, gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar vēsturiskās apbūves tradīcijām (rekomendējams necaurredzams vertikāli stiprinātu koka dēļu žogs), apbūves arhitektūru un blakus esošu zemes vienību žogu un vārtu veidolu;

746.9. ielas frontē un publiskā ārtelpā eksponējamās vietās starp zemesgabaliem (piemēram, ja zemes vienība robežojas ar skvēru vai laukumu un žogs redzams) aizliegti metāla lokšņu un betona paneļu, polivinilhlorīda (PVC) un stiepļu žogi.

7.2.4. Prasības vēsturiskās apbūves aizsardzībai

747. Vēsturisko apbūvi saglabā kā arhitektonisku vērtību un būtisku novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.

748. Vēsturiskās apbūves atjaunošanu vai pārbūvi veic maksimāli saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un arhitektonisko kvalitāti. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskās apbūves raksturam neatbilstošas apbūves veidošana.

749. Veicot vēsturiskās apbūves atjaunošanu vai pārbūvi, nav atbalstāma fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu u. c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas. Jaunām piebūvēm pie esošām ēkām jārespektē apkārtējās vēsturiskās apbūves tradīcijas.

750. Vēsturiskajās ēkās, nomainot koka logus pret plastmasas vai metāla konstrukciju logiem, saglabā esošo dalījumu. Nomainot durvis un kāpnes, tās izgatavo līdzīgas autentiskām iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.

751. Būvējot jaunas ēkas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas vēsturiskās apbūves tiešā tuvumā, ievēro vēsturiskās apbūves raksturu, saglabā apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas un tradicionālos būvmateriālus.

752. Veicot vēsturiskas muižas un citas ainavas teritorijas atjaunošanu un labiekārtošanu, saglabā un attīsta raksturīgo vidi – telpisko struktūru, reljefu, apstādījumus, apzaļumojuma un apbūves raksturu, koku grupas un alejas, kā arī raksturīgos skatu punktus uz kultūrvēsturisko apbūvi.

 

Pielikumi

1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, pašvaldības nozīmes ceļi/ielas un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās

2. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm

3. pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti (TIN4)

4. pielikums. Raksturlielumi stāvvietu skaita noteikšanai