Ministru kabineta noteikumi Nr. 581

Rīgā 2026. gada 22. septembrī (prot. Nr. 54 43. §)

Valsts digitālās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstības kārtība

Izdoti saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma
4. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts digitālās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) resursu attīstības plānošanas, sākotnējās pamatošanas, izvērtēšanas, īstenošanas uzraudzības un IKT resursu likvidēšanas kārtību, kā arī šajos procesos iesaistīto institūciju kompetenci un sadarbības principus.

2. Noteikumus piemēro neatkarīgi no IKT resursu attīstības aktivitātes finansējuma avota. Ar vienu IKT resursu savstarpēji saistītus ieguldījumus uzskaita kumulatīvi kā vienotu investīciju kopumu neatkarīgi no iepirkuma procedūru, līgumu vai pasūtījumu skaita.

3. Noteikumi attiecas uz tiešās valsts pārvaldes iestādēm, valsts institūcijām, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasinātām publiskām personām un to iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūru, kā arī privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, ciktāl tās šā uzdevuma izpildei izmanto IKT resursus.

4. Noteikumus nepiemēro IKT resursiem, kurus izmanto valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu institūciju klasificētās informācijas elektroniskai apstrādei, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

5. Noteikumos lietotie termini:

5.1. IKT resurss – informācijas sistēma, platforma, lietojumprogramma, programmatūras komponente, datubāze, tehnoloģiskā infrastruktūra vai ar IKT nodrošināts pakalpojums, ko izmanto valsts pārvaldes funkciju vai pakalpojumu izpildei. Par IKT resursu neuzskata iekārtu, ierīci vai citu materiālu aktīvu, kurā programmatūra ir neatņemama tā sastāvdaļa, ja iepirkuma galvenais mērķis ir šā aktīva funkcionālā izmantošana tam paredzētajam nolūkam, nevis IKT resursa izveide vai pilnveidošana;

5.2. joma – savstarpēji saistītu institūciju funkciju, procesu, pakalpojumu un datu kopums, kurā tiek koordinēta IKT resursu attīstība;

5.3. jomas arhitektūra – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā aprakstīts jomas esošais stāvoklis un mērķa stāvoklis, mērķa procesi, dati, IKT resursi, koplietošanas risinājumi, savstarpējās atkarības un plānotās attīstības aktivitātes;

5.4. jomas vadošā institūcija – ministrija vai tās padotības iestāde, kurai noteikta atbildība par attiecīgās jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu un kura šajā statusā deleģēta dalībai Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums";

5.5. atbildīgā institūcija – IKT resursu pārzinis, kurš ir atbildīgs par attīstības aktivitātes īstenošanu;

5.6. uzturēšanas darbība – IKT resursa darbības nepārtrauktības, drošības vai tehniskās darbspējas nodrošināšanai nepieciešama izmaiņa, tai skaitā ražotāja obligāts versijas vai drošības atjauninājums, kas nerada būtisku jaunu funkcionalitāti un pēc būtības nemaina IKT resursa arhitektūru, pat ja šīs izmaiņas īstenošanai nepieciešams pielāgot ar IKT resursu saistītās tehniskās komponentes (piemēram, datubāzes vai integrācijas) tehniskās saderības nodrošināšanai;

5.7. pilnveidošanas aktivitāte – esoša IKT resursa funkcionalitātes, integrāciju, veiktspējas, pieejamības vai pārvaldības būtiska uzlabošana, kas maina IKT resursa arhitektūru, paplašina tā funkcionalitāti vai būtiski paplašina lietotāju loku, tai skaitā esoša IKT resursa pielāgošana jaunu normatīvo aktu prasībām, ja pielāgošana atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem;

5.8. jaunas attīstības aktivitāte – jauna IKT resursa izveide vai esoša IKT resursa aizstāšana ar būtiski atšķirīgu risinājumu;

5.9. stratēģiska aktivitāte – aktivitāte, kas neatkarīgi no finansējuma apmēra būtiski ietekmē vairākas nozares, valsts koplietošanas risinājumu, būtisku datu apmaiņu vairāku institūciju starpā, valsts vai nozares kiberdrošības risku pārvaldību, valsts pakalpojumu sniegšanu tādā mērogā, kas atbilst attiecīgā pakalpojuma apjomam, vai rada augstu piegādātāja atkarības vai tehnoloģiskās ilgtspējas risku. Atbildīgā institūcija, nosakot aktivitāti par stratēģisku, sagatavo motivētu, uz faktiem balstītu izvērtējumu, kurā norāda šā statusa noteikšanas pamatojumu. Stratēģiskās aktivitātes statusu izvērtē šo noteikumu 40. punktā minētajā kārtībā;

5.10. IKT resursa pilnveidošanas un jaunas attīstības aktivitātes iedala šādos līmeņos:

5.10.1. pirmā līmeņa aktivitāte – aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs ir mazāks par 140 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN);

5.10.2. otrā līmeņa aktivitāte – aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs ir no 140 000 euro līdz 3 000 000 euro bez PVN;

5.10.3. trešā līmeņa aktivitāte – aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs pārsniedz 3 000 000 euro bez PVN vai kura ir atzīta par stratēģisku aktivitāti;

5.11. sadarbspēja – institūciju un to IKT resursu spēja nodrošināt juridiski, organizatoriski, semantiski un tehniski savietojamu mijiedarbību, kā arī datu, informācijas un zināšanu apmaiņu neatkarīgi no tā, vai mijiedarbība notiek starp institūcijām Latvijas Republikā vai starp Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

5.12. sadarbspējas novērtējums – IKT resursa attīstības aktivitātes ietvaros veikts izvērtējums par risinājuma juridisko, organizatorisko, semantisko un tehnisko atbilstību sadarbspējas nodrošināšanai ar citiem IKT resursiem, tai skaitā valsts koplietošanas platformām un citu institūciju informācijas sistēmām, ievērojot Eiropas Sadarbspējas satvarā (EIF) un valsts digitālās pārvaldes arhitektūrās noteiktos principus, standartus un vadlīnijas;

5.13. pasūtījumprogrammatūra – institūcijas vajadzībām pēc īpaša pasūtījuma izstrādāta datorprogramma vai tās daļa, attiecībā uz kuru institūcijai vai valstij pieder autortiesības vai ekskluzīvas lietošanas tiesības;

5.14. sistēma VIRSIS – Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma.

II. Valsts digitālās pārvaldes pārvaldības modelis un atbildību sadalījums

6. Valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstību organizē atbilstoši daļēji centralizētam pārvaldības modelim, nodalot nozares atbildību par pamatdarbības nodrošināšanu no valsts līmeņa atbildības par IKT resursa arhitektūru, investīciju portfeli un risku pārraudzību.

7. Nozares ministrija vai institūcija, kas nav ministrijas padotībā:

7.1. apzina nozares pamatdarbības vajadzības un nosaka IKT attīstības prioritātes;

7.2. nodrošina aktivitātes sākotnējo lietderības un efektivitātes izvērtējumu;

7.3. nosaka par aktivitātes īstenošanu, plānoto rezultātu un ieguvumu sasniegšanu atbildīgo institūciju;

7.4. nodrošina aktivitātes īstenošanai un uzturēšanai nepieciešamo kapacitāti, finansējuma un dzīves cikla izmaksu plānošanu;

7.5. ir atbildīga par plānoto rezultātu un ieguvumu sasniegšanu.

8. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) valsts IKT vadības funkciju ietvaros:

8.1. nodrošina valsts digitālās pārvaldes arhitektūras un horizontālo principu pārvaldību;

8.2. uztur vienotu IKT investīciju portfeli un nodrošina tā pārresoru koordināciju;

8.3. izstrādā metodiku lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanai;

8.4. verificē otrā un trešā līmeņa aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldes arhitektūrai, sadarbspējai, koplietošanas un atkalizmantošanas principiem;

8.5. uzrauga Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto sadarbspējas prasību ievērošanu attiecībā uz sadarbspējas novērtējuma veikšanu un nodrošina, lai tiktu iesniegts sadarbspējas novērtējums normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

8.6. nodrošina uz riskiem balstītu otrā un trešā līmeņa, kā arī stratēģisko aktivitāšu uzraudzību un organizē neatkarīgus izvērtējumus;

8.7. sagatavo valsts līmeņa informāciju par IKT investīciju portfeli un tā riskiem.

9. Valsts digitālo investīciju komisija izskata trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtē to prioritāti kopējā valsts investīciju portfelī un sniedz atzinumu pirms lēmuma pieņemšanas par to finansēšanu vai apstiprināšanu.

10. Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā iekļauj ekspertus, kas ir kompetenti šādās jomās:

10.1. valsts digitālā transformācija;

10.2. publisko investīciju pārvaldība;

10.3. uzņēmējdarbība;

10.4. augstākā izglītība un pētniecība;

10.5. informācijas tehnoloģijas;

10.6. kiberdrošība;

10.7. datu pārvaldība.

11. Valsts digitālo investīciju komisijas personālsastāvu apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. VARAM nodrošina Valsts digitālo investīciju komisijas sekretariāta funkcijas, tai skaitā to, lai visi Valsts digitālo investīciju komisijas locekļi būtu laikus informēti par izskatāmajām aktivitātēm un lai vismaz divi neatkarīgi eksperti iesniegtu individuālu novērtējumu par katru vērtējamo aktivitāti. Individuālos novērtējumus sagatavo eksperti, kuru neatkarība attiecībā uz konkrēto vērtējamo aktivitāti ir pārbaudīta šādā kārtībā:

11.1. pirms iecelšanas Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā persona iesniedz VARAM rakstveida apliecinājumu par personisku, profesionālu vai komerciālu saikni ar IKT tirgus dalībniekiem (tai skaitā iespējamiem aktivitāšu īstenotājiem, piegādātājiem, konsultantiem vai risinājumu izstrādātājiem), ja šāda saikne varētu radīt interešu konfliktu, pildot komisijas locekļa pienākumus;

11.2. Valsts digitālo investīciju komisijas loceklis pirms dalības konkrētas aktivitātes izvērtēšanā rakstveidā apliecina, ka tam nav tādu personisku, profesionālu vai komerciālu interešu, kas var ietekmēt tā objektivitāti un neatkarību, kā arī norāda apstākļus, kas var radīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību;

11.3. ja pastāv šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētie apstākļi, Valsts digitālo investīciju komisijas loceklis nekavējoties rakstveidā informē komisijas sekretariātu un nepiedalās aktivitātes izvērtēšanā, atzinuma sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā;

11.4. informāciju par šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajiem apstākļiem, komisijas locekļa nepiedalīšanos aktivitātes izvērtēšanā un viņa aizstāšanu dokumentē komisijas sēdes protokolā vai citos komisijas darbības dokumentos;

11.5. VARAM nodrošina Valsts digitālo investīciju komisijas locekļu iecelšanas procesa, neatkarības izvērtēšanas un iespējamo interešu konfliktu pārbaudes procesa, kā arī šo procesu rezultātu un pieņemto lēmumu dokumentēšanu.

III. Vidēja termiņa IKT resursu plānošana (arhitektūras pārvaldība)

12. VARAM sadarbībā ar Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumu izstrādā un apstiprina jomu sarakstu, uztur to un pārskata ne retāk kā reizi gadā, kā arī nosaka katras jomas vadošo institūciju. Minēto jomu sarakstu publicē VARAM tīmekļvietnē.

13. Ja nepieciešams izveidot jaunu jomu, mainīt jomas tvērumu vai jomas vadošo institūciju, VARAM sagatavo attiecīgu priekšlikumu izskatīšanai Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā.

14. Jomas vadošā institūcija sadarbībā ar attiecīgajām nozares ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām izstrādā un uztur jomas arhitektūru vismaz triju gadu plānošanas periodam.

15. Jomas arhitektūrā ietver:

15.1. jomas mērķus, pamatprocesus, pakalpojumus un lietotāju vajadzības;

15.2. esošo IKT resursu, datu un savstarpējo atkarību pārskatu;

15.3. mērķa procesus, datu plūsmas, koplietošanas komponentes un IKT resursu mērķa modeli;

15.4. mantoto IKT resursu un darbības nepārtrauktības riskus;

15.5. plānotās attīstības, modernizācijas un likvidēšanas aktivitātes, to secību un savstarpējās atkarības;

15.6. indikatīvo investīciju vajadzības, īstenošanas kapacitāti un sagaidāmos ieguvumus.

16. Jomas arhitektūru saskaņo Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" 6.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Saskaņota jomas arhitektūra ir pamats jomas IKT investīciju plānošanai un jaunu attīstības aktivitāšu sākotnējai pamatošanai. Ja aktivitātes nepieciešamība izriet no normatīvajā aktā, Eiropas Savienības tiesību aktā vai apstiprinātā politikas plānošanas dokumentā noteikta termiņa, kura ievērošana citādi nebūtu iespējama, vai ja aktivitātei jau piešķirts finansējums, bet tā nav paredzēta spēkā esošajā jomas arhitektūrā, atbildīgā institūcija var uzsākt aktivitātes sākotnējo pamatošanu un šo noteikumu V nodaļā minēto izvērtēšanu paralēli šo noteikumu 18. punktā minētajam jomas arhitektūras aktualizēšanas procesam. Šādā gadījumā šo noteikumu 43. un 45. punktā minētajā atzinumā var ietvert nosacījumu par jomas arhitektūras aktualizēšanu noteiktā termiņā pēc aktivitātes saskaņošanas.

17. Jomas vadošā institūcija aktualizē jomas arhitektūru ne retāk kā reizi gadā, skaitot no iepriekšējās aktualizēšanas dienas, kā arī nekavējoties pēc būtiskām izmaiņām attiecīgās jomas politikā, tiesiskajā regulējumā, tehnoloģiskajā vidē, stratēģiskajos mērķos vai risku profilā.

18. Ja plānotā aktivitāte nav paredzēta spēkā esošā jomas arhitektūrā, atbildīgā institūcija iesniedz VARAM pieteikumu par jaunas jomas arhitektūras izstrādes nepieciešamību vai esošas jomas arhitektūras tvēruma aktualizēšanu vai paplašināšanu. Atbildīgās institūcijas iesniegto pieteikumu izskata Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" noteiktajā kārtībā Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, vienlaikus nosakot jomas vadošo institūciju.

IV. Vispārējās arhitektūras, tehniskās un drošības prasības

19. IKT resursu attīsta un uztur atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, valsts digitālās pārvaldes arhitektūras principiem, horizontālajām arhitektūrām un attiecīgās jomas arhitektūrai.

20. Atbildīgā institūcija nodrošina, ka izvēlētais risinājums tiek izstrādāts, ievērojot drošības un datu aizsardzības principus pēc noklusējuma, sadarbspējas, piekļūstamības, tehnoloģiskās neitralitātes un datu vienreizes ievades principus, kā arī atkalizmantošanas, koplietošanas risinājumu prioritātes un piegādātāja atkarības mazināšanas principus.

21. Detalizētas vispārējās tehniskās un drošības prasības ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.

V. IKT resursu attīstības aktivitāšu apzināšana, sākotnējā pamatošana un reģistrēšana

22. Atbildīgā institūcija pirms lēmuma par aktivitātes uzsākšanu nosaka, vai plānotā izmaiņa ir uzturēšanas darbība, pilnveidošanas aktivitāte, jaunas attīstības aktivitāte, stratēģiska aktivitāte vai IKT resursa likvidēšana atbilstoši šo noteikumu 5.6., 5.7., 5.8. un 5.9. apakšpunktā minētajām definīcijām. Ja atbildīgajai institūcijai ir šaubas par izmaiņas klasifikāciju, tā var konsultēties ar VARAM.

23. Uzturēšanas darbībai nepiemēro šo noteikumu 2. pielikumā noteikto lietderības un investīciju pamatojuma formu. Atbildīgā institūcija reģistrē sistēmā VIRSIS vienu uzturēšanas darbību par katru IKT resursu, norādot plānoto finansējumu izvēlētajā laika periodā. Veicot iepirkumu, kas saistīts ar uzturēšanas darbību, norāda attiecīgās uzturēšanas darbības identifikatoru sistēmā VIRSIS.

24. Pilnveidošanas aktivitāti, jaunas attīstības aktivitāti, stratēģisko aktivitāti un IKT resursa likvidēšanas aktivitāti pirms īstenošanas atbildīgā institūcija reģistrē sistēmā VIRSIS. Aktivitātei sistēmā tiek piešķirts unikāls identifikators, kuru atbildīgā institūcija izmanto visā aktivitātes dzīves ciklā, tai skaitā budžeta, iepirkuma, līgumu un statusa informācijā. Ja viena iepirkuma vai līguma ietvaros paredzēta gan uzturēšanas darbība, gan pilnveidošanas aktivitāte, iepirkumā vai līgumā norāda gan šo noteikumu 23. punktā minēto uzturēšanas darbības identifikatoru, gan šajā punktā minēto pilnveidošanas aktivitātes identifikatoru. Šo noteikumu 2. pielikumā noteikto pamatojumu un V nodaļā minēto izvērtēšanu piemēro tikai attiecībā uz pilnveidošanas aktivitāti.

25. Reģistrējot aktivitāti sistēmā VIRSIS, atbildīgā institūcija norāda vismaz aktivitātes mērķi, pamatdarbības vajadzību, IKT resursu, finansējuma apjomu un avotu, īstenošanas termiņu, saistību ar jomas arhitektūru, saistītās aktivitātes un par ieguvumu sasniegšanu atbildīgo institūciju. Aktivitātes sākotnējā reģistrēšana sistēmā VIRSIS pieļaujama arī pirms visu šajā punktā minēto datu galīgas noteikšanas, ja reģistrēšanas brīdī visi dati nav zināmi. Šādā gadījumā atbildīgā institūcija precizē un aktualizē sistēmā VIRSIS reģistrēto informāciju izvērtēšanas un īstenošanas gaitā atbilstoši šo noteikumu 27. un 29. punktā noteiktajai kārtībai.

26. Reģistrējot otrā vai trešā līmeņa IKT resursa attīstības aktivitāti, atbildīgā institūcija sistēmā VIRSIS pievieno šo noteikumu 2. pielikumā noteikto IKT resursa attīstības aktivitātes lietderības un investīciju pamatojumu un tajā ietverto apliecinājumu.

27. Atbildīgā institūcija aktualizē sistēmā VIRSIS reģistrēto informāciju, ja būtiski mainās:

27.1. aktivitātes mērķis;

27.2. funkcionalitātes apjoms;

27.3. finansējuma apjoms;

27.4. īstenošanas termiņš;

27.5. apstākļi, kas ietekmē aktivitātes izvērtēšanas līmeni.

28. Atbildīgā institūcija IKT resursa attīstības aktivitātes īstenošanu nedrīkst uzsākt pirms aktivitātes reģistrēšanas sistēmā VIRSIS un šo noteikumu VI nodaļā noteiktā izvērtēšanas procesa pabeigšanas, izņemot šo noteikumu 16. un 49. punktā minētos gadījumus.

29. Atbildīgā institūcija visā IKT resursa attīstības aktivitātes dzīves ciklā nodrošina sistēmā VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai, kā arī pārskata un aktualizē to ne retāk kā reizi ceturksnī.

VI. IKT resursu attīstības aktivitāšu lietderības un investīciju pamatojuma izvērtēšana

30. Nosakot aktivitātei plānoto investīciju apmēru triju gadu plānošanas periodam, ņem vērā visus vienā IKT resursa attīstības aktivitātē plānotos ieguldījumus neatkarīgi no finansējuma avota, iepirkuma procedūru, līgumu vai atsevišķu pasūtījumu skaita. Šajā punktā minēto investīciju apmēru izmanto aktivitātes līmeņa noteikšanai atbilstoši šo noteikumu 5.10. apakšpunktam. Šo noteikumu 37. punktā minētais septiņu gadu periods attiecas uz aktivitātes dzīves cikla izmaksu un alternatīvu izvērtējumu, un tas neietekmē aktivitātes līmeņa noteikšanu.

31. Savstarpēji saistītas attīstības aktivitātes, kas vērstas uz viena un tā paša IKT resursa izveidi, pilnveidošanu, modernizāciju vai aizstāšanu, izvērtē kā vienotu investīciju kopumu neatkarīgi no finansējuma avota, iepirkuma procedūru, līgumu vai atsevišķu pasūtījumu skaita, kā arī projekta vadības organizācijas vai aktivitātei noteiktā mērķa.

32. IKT resursa attīstības aktivitātes izvērtēšanu organizē trijos līmeņos atbilstoši aktivitātes līmenim – pirmā, otrā vai trešā līmeņa aktivitāte.

33. Šo noteikumu 40. punktā minētās institūcijas ar pamatotu lēmumu var noteikt augstāku izvērtēšanas līmeni, ja aktivitātes ietekme, risku profils vai savstarpējās atkarības atbilst augstākam izvērtēšanas līmenim. Pirms lēmuma pieņemšanas ņem vērā atbildīgās institūcijas un nozares ministrijas viedokli.

34. Pirmā līmeņa aktivitāti apstiprina atbildīgās institūcijas vadītājs. Pirmā līmeņa aktivitāti atbildīgā institūcija īsteno, ievērojot šo noteikumu V nodaļā un 1. pielikumā noteiktās prasības.

35. Otrā un trešā līmeņa aktivitātes lietderības un investīciju pamatojumu sagatavo šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajā formā.

36. Otrā un trešā līmeņa aktivitātes lietderību vērtē par nozari atbildīgā ministrija, sagatavojot pašnovērtējumu, kurā pamato aktivitātes lietderību, ņemot vērā attiecīgās jomas saistības, vajadzības un nacionālās prioritātes.

37. Otrā un trešā līmeņa aktivitātes efektivitātes sākotnējo vērtējumu veic par nozari atbildīgā ministrija, veicot uz faktiem balstītu iespējamā risinājuma analīzi, kas ietver ieguvumu rādītājus, kā arī alternatīvu izvērtējumu attiecīgajā IKT resursa dzīves cikla periodā, kas nav mazāks par septiņiem gadiem. Vērtējumā nodrošina atbilstību jomas arhitektūrai un nacionālajiem arhitektūras principiem. Ja aktivitātes ieguvumus nav iespējams pilnībā izteikt naudas izteiksmē, ieguvumu novērtēšanai papildus finanšu rādītājiem izmanto kvalitatīvos vai attiecīgajai jomai atbilstošus rādītājus. Aktivitāti var atzīt par pamatotu, balstoties uz kopējo ieguvumu rādītājiem.

38. Pirms lēmuma pieņemšanas par jauna IKT resursa izveidi vai esoša IKT resursa būtisku pilnveidošanu atbildīgā institūcija izvērtē iespēju izmantot:

38.1. valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursus;

38.2. citas institūcijas pārziņā esoša IKT resursa funkcionalitāti vai tā paplašināšanas iespējas;

38.3. iepriekš valsts pārvaldē izstrādātu un atkalizmantojamu programmatūru vai tās komponentes;

38.4. valstī vai Eiropas Savienībā pieejamus koplietošanas pakalpojumus.

39. Ja atbildīgā institūcija atsakās izmantot valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursu, kas nodrošina salīdzināmu funkcionalitāti, tai ir pienākums pamatot, kā alternatīvais risinājums nodrošina būtiski augstāku lietderību vai zemākas kopējās dzīves cikla izmaksas.

40. Otrā un trešā līmeņa aktivitātes un izmaiņas atbilstoši kompetencei izvērtē šādas institūcijas:

40.1. valsts digitālās pārvaldes attīstības jomu galvenie arhitekti – valsts digitālās pārvaldes arhitektūras, savietojamības un tehnoloģiskās atbilstības jautājumos;

40.2. nozares ministrija, kuras padotībā ir atbildīgā institūcija vai institūcijas (ja attiecināms), – nozares politikas, normatīvā regulējuma, prioritāšu un lietderības jautājumos;

40.3. Aizsardzības ministrija – kiberdrošības un nacionālās drošības jautājumos;

40.4. Centrālā statistikas pārvalde – statistikas informācijas izmantošanas un savietojamības, kā arī valsts informācijas sistēmās un institūciju informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanas jautājumos;

40.5. Kultūras ministrija – valsts informācijas resursu pārvaldības un arhivēšanas jautājumos;

40.6. Datu valsts inspekcija – personas datu apstrādes un datu aizsardzības jautājumos;

40.7. Latvijas Pašvaldību savienība, ja IKT resursa attīstības aktivitāte ietekmē procesus pašvaldībās kā atvasinātu publisku personu vai to iestāžu procesus – jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes ietekmi uz pašvaldībām;

40.8. citas iesaistītās institūcijas vai subjekti – jautājumos, kas ir to kompetencē un kas var ietekmēt IKT resursa attīstības aktivitātes īstenošanu;

40.9. VARAM – koordinē aktivitātes izvērtēšanas procesu, apkopo iesaistīto institūciju viedokļus un sagatavo vienotu atzinumu par aktivitātes saskaņošanu, saskaņošanu ar nosacījumiem vai nesaskaņošanu.

41. Šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija administrē piekļuves tiesības sistēmā VIRSIS tiem darbiniekiem, kuri piedalās otrā un trešā līmeņa aktivitāšu un ar tām saistīto izmaiņu izvērtēšanā, nodrošinot tiem piekļuvi šo noteikumu 26. punktā minētajai informācijai atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra noteikumu Nr. 89 "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi" II nodaļā noteiktajai kārtībai.

42. VARAM izvērtēšanas procesā ir tiesības pieaicināt citas institūcijas, ekspertus vai nozaru speciālistus, tai skaitā atbildīgo institūciju, papildu skaidrojumu sniegšanai par pamatdarbības vajadzību, izvēlētajiem risinājumiem vai plānotajiem ieguvumiem, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai aktivitātes izvērtēšanai. VARAM pieaicina attiecīgās nozares neatkarīgu ekspertu, ja aktivitāte būtiski ietekmē specifisku nozari, kura nav pastāvīgi pārstāvēta Valsts digitālo investīciju komisijā vai izvērtēšanā iesaistīto institūciju vidū. Pieaicinātajam ekspertam piemēro šo noteikumu 11.2., 11.3. un 11.4. apakšpunktā minētās prasības.

43. VARAM organizē IKT resursa attīstības aktivitātes izvērtēšanas sanāksmi, ievērojot šo noteikumu 40. un 42. punktā minētās prasības. Pamatojoties uz izvērtēšanā sniegtajiem viedokļiem, priekšlikumiem, iebildumiem un nosacījumiem, VARAM sagatavo atbildīgajai institūcijai vienotu atzinumu par IKT resursa attīstības aktivitāti ne vēlāk kā 25 darbdienu laikā otrā līmeņa aktivitātei un 40 darbdienu laikā trešā līmeņa aktivitātei, skaitot no pieteikuma saņemšanas dienas. Atzinumā norāda secinājumus par aktivitātes atbilstību vai neatbilstību, konstatētos trūkumus, izvirzītos nosacījumus un ieteikumus, kā arī atbildīgās institūcijas turpmāk veicamās darbības vai nepieciešamību precizēt iesniegto informāciju. Vienoto atzinumu VARAM reģistrē sistēmā VIRSIS.

44. Ja otrā un trešā līmeņa aktivitātes izvērtēšanai nepieciešama papildu informācija, VARAM pieprasa atbildīgajai institūcijai to iesniegt, nosakot iesniegšanas termiņu, kas nepārsniedz 10 darbdienas. Šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija var ierosināt VARAM pieprasīt papildu informāciju jautājumos, kas ir tās kompetencē. Papildu informācijas pieprasīšanas un iesniegšanas laikā šo noteikumu 43. punktā minētā atzinuma sagatavošanas termiņa skaitījumu aptur, bet ne ilgāk kā uz 10 darbdienām kopumā. Ja atbildīgā institūcija noteiktajā termiņā pieprasīto papildu informāciju neiesniedz, VARAM sagatavo šo noteikumu 43. punktā minēto atzinumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

45. Trešā līmeņa aktivitāti šo noteikumu 43. punktā noteiktajā termiņā izskata arī Valsts digitālo investīciju komisija, kas sniedz atzinumu par aktivitāti. Komisijas atzinumu VARAM reģistrē sistēmā VIRSIS un iekļauj šo noteikumu 43. punktā minētajā vienotajā atzinumā.

46. Šo noteikumu 43. un 45. punktā minētais atzinums ietver vienu no šādiem lēmumiem:

46.1. aktivitāte ir saskaņojama;

46.2. aktivitāte ir saskaņojama ar nosacījumiem;

46.3. atļauts uzsākt iepirkuma procedūru pirms aktivitātes galīgās saskaņošanas;

46.4. aktivitāte nav saskaņojama.

47. Atkārtotu aktivitātes izvērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 44. un 45. punktam piemēro, ja:

47.1. aktivitātes kopējās izmaksas pieaug vairāk nekā par 20 procentiem;

47.2. būtiski mainās aktivitātes funkcionalitāte, arhitektūra vai izvēlētā alternatīva un šīs izmaiņas ietekmē aktivitātes apstiprināto mērķi, plānotos ieguvumus vai risku profilu. Nebūtiskas izmaiņas atbildīgā institūcija aktualizē sistēmā VIRSIS bez atkārtotas izvērtēšanas;

47.3. mainās aktivitātes līmenis.

48. Ja pēc aktivitātes saskaņošanas rodas šo noteikumu 47. punktā minētie apstākļi, atbildīgā institūcija pirms izmaiņu īstenošanas aktualizē informāciju sistēmā VIRSIS un iesniedz aktivitāti atkārtotai izvērtēšanai.

49. Atbildīgā institūcija nedrīkst uzsākt iepirkuma procedūru otrā un trešā līmeņa aktivitāšu īstenošanai pirms aktivitātes saskaņošanas. Ja aktivitāte saskaņota ar nosacījumiem, iepirkuma procedūru drīkst uzsākt tikai pēc atzinumā norādīto nosacījumu izpildes, ja atzinumā nav noteikts citādi. Atzinumā var noteikt, ka iepirkuma procedūru ir atļauts uzsākt pirms aktivitātes galīgās saskaņošanas, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu aktivitātes īstenošanu noteiktajā termiņā, un nerada būtiskus riskus valsts interesēm.

VII. IKT resursu attīstības aktivitāšu īstenošanas un likvidēšanas uzraudzības kārtība

50. Atbildīgā institūcija IKT resursa attīstības aktivitāti īsteno atbilstoši saskaņotajai IKT resursa attīstības aktivitātei, nodrošina sistēmā VIRSIS reģistrētās informācijas aktualizēšanu visā aktivitātes dzīves ciklā, bet IKT resursa likvidēšanu veic atbilstoši VARAM apstiprinātajam likvidēšanas aktivitātes pieteikumam.

51. Uzraudzību atbilstoši savai kompetencei nodrošina šo noteikumu 40. punktā minētās institūcijas, pārraugot aktivitātes atbilstību sistēmā VIRSIS reģistrētajai informācijai, kas aktualizēta atbilstoši šo noteikumu 25., 26. un 27. punktam, kā arī pārraugot aktivitātes atbilstību šo noteikumu 45. vai 49. punktā norādītajiem nosacījumiem. Šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija savas kompetences ietvaros var ierosināt atbildīgajai institūcijai novērst konstatētās neatbilstības un, savstarpēji vienojoties, veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

52. Ja šo noteikumu 51. punktā minētā vienošanās netiek panākta, uzraudzībā iesaistītā institūcija var ierosināt VARAM veikt pārbaudi, informējot par to atbildīgo institūciju. Lēmumu par pārbaudes lietderību pieņem VARAM, nosakot pārbaudes veicējus no šo noteikumu 40. punktā minēto institūciju pārstāvju vai pieaicināto ekspertu vidus, kā arī pārbaudes veikšanas termiņu, apjomu un saturu.

53. Šo noteikumu 52. punktā minētie pārbaudes veicēji 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas sniedz atzinumu VARAM, atbildīgajai institūcijai un institūcijai, kas ierosināja pārbaudi.

54. Ja pārbaudē konstatētas neatbilstības, VARAM 20 darbdienu laikā pēc pārbaudes veicēju atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par nepieciešamajām korektīvajām darbībām un informē par to atbildīgo institūciju.

55. Atbildīgā institūcija ne retāk kā reizi ceturksnī aktualizē sistēmā VIRSIS reģistrēto informāciju par otrā un trešā līmeņa aktivitātes īstenošanas progresu, finansējuma izlietojumu, sasniegtajiem rezultātiem un būtiskākajiem riskiem.

56. Ja attīstības aktivitātes īstenošanas laikā ekspluatācijā nodod pasūtījumprogrammatūru vai tās daļu, atbildīgā institūcija bez nepamatotas kavēšanās aktualizē sistēmā VIRSIS reģistrēto informāciju par programmatūras koda repozitoriju un attiecīgās ekspluatācijā nodotās programmatūras versijas identifikatoru.

57. Atbildīgā institūcija nodrošina aktivitātes lietderības rādītāju (KPI) uzraudzību un aktualizēšanu sistēmā VIRSIS visā uzraudzības periodā, kas norādīts IKT resursa attīstības aktivitātes lietderības un investīciju pamatojumā.

58. Atbildīgā institūcija pēc aktivitātes pabeigšanas:

58.1. sistēmā VIRSIS norāda informāciju par aktivitātes faktiskajām izmaksām, sasniegtajiem rezultātiem un ieguvumu rādītājiem, kā arī, ja aktivitātes rezultātā radīta vai attīstīta pasūtījumprogrammatūra, norāda informāciju par programmatūras koda repozitoriju un identifikatoru, kas ļauj noteikt ekspluatācijā nodotās programmatūras versiju;

58.2. aktualizē aktivitātes statusu sistēmā VIRSIS un norāda aktivitātes pabeigšanas datumu.

VIII. Noslēguma jautājumi

59. Šo noteikumu prasību izpildi uzrauga VARAM atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts digitālās pārvaldes attīstības izveides, ieviešanas un uzraudzības jomā.

60. IKT resursu attīstības aktivitātēm, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir saskaņotas atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība", piemēro līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai spēkā esošo kārtību, izņemot šo noteikumu prasības par sistēmā VIRSIS reģistrētās informācijas aktualizēšanu un aktivitāšu īstenošanas uzraudzību. IKT resursu attīstības aktivitātēm, kuras šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav saskaņotas iepriekš minētajā kārtībā, bet par kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau pieņemts lēmums par to īstenošanu vai uzsākta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, šo noteikumu prasības piemēro ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Pārējām IKT resursu attīstības aktivitātēm šos noteikumus piemēro no to spēkā stāšanās dienas.

61. Šo noteikumu 45. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī. Līdz minētajam termiņam šo noteikumu 45. punktā Valsts digitālo investīciju komisijai noteiktās funkcijas attiecībā uz trešā līmeņa aktivitāšu izskatīšanu un atzinuma sniegšanu īsteno VARAM šo noteikumu 43. punktā noteiktajā kārtībā.

62. VARAM līdz 2026. gada 1. decembrim ievieto IKT resursu attīstības aktivitāšu reģistrēšanas un saskaņošanas vadlīnijas sistēmā VIRSIS, tai skaitā metodiskos norādījumus lietderības un investīciju pamatojuma veidlapas aizpildīšanai.

63. Atzīt par spēku zaudējušiem:

63.1. Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 131., 198. nr.);

63.2. Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 131., 212. nr.).

Ministru prezidents A. Kulbergs

Viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministrs E. Tavars

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 581

Vispārējās tehniskās un drošības prasības

1. Atbildīgā institūcija, izstrādājot vai attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) resursus, ievēro vispārējās tehniskās un drošības prasības šādās jomās:

1.1. valsts pakalpojumi – IKT resurss nodrošina lietotājcentrētu pakalpojumu sniegšanu, tostarp vienotu autentifikāciju un pārvietošanos starp pašapkalpošanās tīmekļvietnēm, API pieejamību un pakalpojuma izpildes statusa izsekojamību lietotājam;

1.2. datu pārvaldība un koplietošana – IKT resurss nodrošina datu kvalitāti, izsekojamību un aktualitāti, izmanto vienotus klasifikatorus un standartizētus metadatus, tostarp ievēro informācijas vienreizes ievades (once-only) un sadarbspējas principus, apstrādā tikai mērķim nepieciešamos datus (datu minimizācija) un, ciktāl iespējams, izmanto valsts koplietošanas platformas datu apmaiņai un integrācijai, nevis veido paralēlus risinājumus;

1.3. datu analīze – IKT resursa ietvaros uzkrātie dati tiek strukturēti un dokumentēti tā, lai nodrošinātu to izmantojamību un atkalizmantojamību valsts pārvaldes datu analīzes un uz datiem balstītas lēmumu pieņemšanas vajadzībām, un, ciktāl iespējams, analīzes veikšanai tiek izmantota centralizētā valsts datu analīzes infrastruktūra (atbilstoši datu analīzes jomas arhitektūras aprakstā noteiktajiem risinājumiem), nevis veidoti paralēli risinājumi;

1.4. uzticamība un personu identifikācija – IKT resursā lietotāju identifikācijai tiek izmantoti centralizēti, aizsardzības līmenim atbilstoši elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumi, izvairoties no viena faktora autentifikācijas līdzekļu izmantošanas, tiek nodrošināta personas iespēja kontrolēt savu datu (atribūtu) nodošanu apstrādei, un nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības elektroniskās identifikācijas regulējumam, ciktāl iespējams, izmantojot esošos nacionālā mēroga koplietošanas risinājumus, nevis veidojot paralēlus risinājumus;

1.5. IKT infrastruktūra un kiberdrošība – IKT resurss tiek projektēts un uzturēts, ievērojot drošības nodrošināšanu visā tā dzīves ciklā (drošības princips pēc noklusējuma), tai skaitā nodrošinot nepārtrauktu darbības monitoringu, informācijas klasifikācijai atbilstošu piekļuves tiesību pārvaldību un sistemātisku risku pārvaldību, izmantojot valsts koplietošanas infrastruktūras pakalpojumus, nevis veidojot paralēlus risinājumus, kā arī nodrošinot darbības nepārtrauktību un modulāru, pakāpeniski attīstāmu arhitektūru;

1.6. valsts pārvaldes modernizācija (tai skaitā resursi un dokumenti) – IKT resurss atbalsta valsts pārvaldes procesu un dokumentu aprites modernizāciju un digitalizāciju, veicinot esošu koplietošanas komponenšu un atkārtoti izmantojamu programmatūras risinājumu izmantošanu jaunas izstrādes vietā, nodrošinot katram datu tipam vienotu uzticamu avotu un izvairoties no atkārtotas datu ievades, kā arī nodrošinot personas datu, jo īpaši personāla un novērtējuma datu, aizsardzību pēc noklusējuma;

1.7. mākslīgais intelekts pārvaldes produktivitātei – ja IKT resursa ietvaros tiek izmantoti vai attīstīti mākslīgā intelekta risinājumi pārvaldes produktivitātes nodrošināšanai, tie, ciktāl iespējams, izmanto esošos valsts pārvaldes centralizētos mākslīgā intelekta risinājumu katalogus un koplietošanas risinājumus, nodrošina personas iespēju uzzināt par mākslīgā intelekta izmantošanu, pārsūdzēt lēmumu cilvēkam un atbilst Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātajai attiecīgās jomas arhitektūrai, kā arī Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām mākslīgā intelekta pārvaldības prasībām;

1.8. nozares specifiskā joma – ja IKT resurss ietilpst kādā nozares (piemēram, veselības, izglītības) jomas arhitektūras tvērumā, tas atbilst attiecīgajai Ministru kabineta 2026. gada 22. septembra noteikumu Nr. 581 "Valsts digitālās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstības kārtība" III nodaļā minētajā kārtībā izstrādātajai un apstiprinātajai nozares jomas arhitektūrai.

2. Atbildīgā institūcija nodrošina, ka individuāli izstrādāta programmatūra vai tās daļa ir publicēta valsts vai institūcijas programmatūras koda repozitorijā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas
iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 581

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursa attīstības aktivitātes Nr. (ID) lietderības un investīciju pamatojums

1. Pamatojums

2. Alternatīvu izvērtējums

Norādiet izvēlēto IKT resursa dzīves cikla periodu – minimums 7 gadi, bet pamatoti var izvēlēties arī garāku periodu (piemēram, 10 gadus), ja tas labāk atspoguļo resursa paredzamo ekspluatācijas laiku.

Izvēlētais dzīves cikla periods:

7 gadi 10 gadi Cits: _____________ gadi

Pamatojums izvēlētajam periodam (ja nav 7 gadi):

Alternatīva	Apraksts	Izstrādes / ieviešanas izmaksas (EUR)	Uzturēšanas izmaksas gadā (EUR)	Dzīves cikla provizoriskās izmaksas izvēlētajā periodā (EUR)	Arhitektūras atbilstība
1. Nedarīt neko					Atbilst / Neatbilst
2. Gatavs tirgū pieejams standartprodukts (Commercial Off-The-Shelf jeb COTS) / atvērtā koda					Atbilst / Neatbilst
3. Esošā risinājuma attīstība					Atbilst / Neatbilst
4. Jauna izstrāde					Atbilst / Neatbilst

Izvēlētā alternatīva:

Pamatojums (kāpēc citas noraidītas):

3. Izmaksu un ieguvumu analīze

Aizpildiet izmaksu un ieguvumu analīzi (turpmāk – IIA) visam IKT resursa dzīves ciklam, kas tika izvēlēts šīs veidnes 2. sadaļā.

Piezīme: Ja IIA tiek veikta vairākiem IKT resursiem viena projekta ietvaros, izmaksas un ieguvumus var apkopot projekta pases attiecīgā sadaļā. Šajā veidnē norādiet tikai konkrētā IKT resursa daļu.

3.1. Izmaksas:

3.2. Ieguvumi:

Piezīme: Norādītajiem ieguvumiem jābūt sasaistītiem ar šīs veidnes 1.7. sadaļā definētajiem KPI.

3.3. IIA kopsavilkums:

Kopējās izmaksas izvēlētajā dzīves cikla periodā (EUR)
Kopējie indikatīvie ieguvumi izvēlētajā dzīves cikla periodā (EUR)
Neto ieguvums izvēlētajā dzīves cikla periodā (EUR)
Vai ieguvumi pārsniedz izmaksas?	Jā Nē Nav iespējams precīzi izteikt naudas izteiksmē
Secinājums un pamatojums:	Norādiet galveno secinājumu – kāpēc aktivitāte ir ekonomiski pamatota, kā arī jebkādus būtiskus pieņēmumus vai ierobežojumus analīzē
Detalizēts IIA aprēķins:	Iekļauts pielikumā Nav pievienots (pamatojums: ______________________)
Ieguvumu uzraudzības atbildīgais:	Norādiet atbildīgo iestādi, kas uzraudzīs ieguvumu sasniegšanu
Ieguvumu uzraudzības biežums pēc ieviešanas

4. Programmatūras koda pārvaldība

4.1. Vai aktivitātes īstenošanā ir paredzēta pasūtījumprogrammatūras izstrāde?
4.2. Kam piederēs mantiskās autortiesības?
4.3. Kur tiks glabāts pirmkods?
4.4. Vai paredzēta koda publicēšana valsts repozitorijā?
4.5. Vai paredzēta automātiska versiju kontrole (Git2)?
4.6. Vai paredzēta koda kvalitātes pārbaude un neatkarīga programmatūras koda pārskatīšana?
4.7. Vai paredzēta dokumentācijas nodošana valsts īpašumā?
4.8. Kāda licence paredzēta pirmkoda publicēšanai?	MIT licence (atļaujoša atvērtā pirmkoda licence) EUPL licence (Eiropas Savienības atvērtā pirmkoda licence) GPL licence (atvērtā pirmkoda licence ar pienākumu publicēt atvasināto kodu) cita: ________________________________________ nav paredzēta publicēšana (pamatojums: ______________________)

5. Riska profils

Norādiet riskus, kas var ietekmēt aktivitātes uzsākšanu vai sekmīgu īstenošanu. Katram riska veidam novērtējiet varbūtību un ietekmi, norādiet mazināšanas pasākumus un rīcību riska iestāšanās gadījumā.

6. Apliecinājums

APLIECINĀJUMS

Apliecinu, ka IKT resursa attīstības aktivitāte Nr. _____________ (turpmāk – aktivitāte) ir lietderīga, nepieciešama un augsti prioritāra nozares politikas, normatīvo aktu vai iestādes funkciju izpildei.

Apliecinu, ka:

1. aktivitātes aprakstā, izmaksu un ieguvumu analīzē, alternatīvu izvērtējumā un citos pielikumos sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un sagatavota pēc labākās pieejamās informācijas;

2. ir izvērtētas alternatīvas aktivitātes īstenošanas pieejas, un izvēlētā alternatīva ir atzīta par lietderīgāko un ekonomiski pamatotāko risinājumu;

3. aktivitāte nav pretrunā ar nozares attīstības plāniem, digitālās pārvaldes principiem un jomas arhitektūru, kā arī tās īstenošana neizraisa nepamatotu funkcionalitātes vai investīciju dublēšanos;

4. iestādes rīcībā ir vai tiks nodrošināti pietiekami cilvēkresursi, kompetence, vadības kapacitāte un finanšu līdzekļi aktivitātes īstenošanai, uzraudzībai un rezultātu uzturēšanai;

5. ir izvērtētas aktivitātes uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas visā plānotajā dzīves cikla periodā, un iestāde uzņemas atbildību par šo izmaksu segšanas plānošanu;

6. aktivitātei nav pārklāšanās ar citām īstenotām, īstenošanā esošām vai plānotām aktivitātēm tādā apmērā, kas radītu dubultā finansējuma vai nepamatotu investīciju dublēšanās risku;

7. aktivitātes ietvaros plānotie ieguvumi, rezultāti un KPI ir sasniedzami, izmērāmi un pamatoti ar objektīviem pieņēmumiem;

8. ir identificēti būtiskākie aktivitātes riski un paredzēti pasākumi to pārvaldībai;

9. aktivitātes īstenošanā tiks ievērotas spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz informācijas drošību, personas datu aizsardzību, piekļūstamību, datu pārvaldību un publisko iepirkumu regulējumu;

10. aktivitātes īstenošanas rezultātā radīto risinājumu, datu un programmatūras koda pārvaldība tiks nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem un aktivitātes dokumentācijā norādītajiem nosacījumiem;

11. uz aktivitātes īstenošanas beigām tiks nodrošināti nepieciešamie organizatoriskie un tiesiskie priekšnosacījumi radītā risinājuma vai centralizētās funkcijas darbībai un izmantošanai.

Apzinos, ka nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana var būt par pamatu aktivitātes izvērtējuma pārskatīšanai, saskaņojuma atsaukšanai vai citu normatīvajos aktos paredzēto pasākumu piemērošanai.

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU
UN SATUR LAIKA ZĪMOGU