Saskaņā ar Rīgas domes 2024. gada 16. oktobra saistošo noteikumu Nr. RD-24-302-sn "Par līdzfinansējumu atsevišķu vēsturisko būvju saglabāšanai Rīgā" (turpmāk – grozāmie saistošie noteikumi) 5. punktu līdzfinansējuma saņēmējs ir tostarp pieminekļa dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona.

Līdzfinansējums konkursa kārtībā projektam tiek piešķirts, lai daļēji kompensētu konkrēta pieminekļa publiskai apskatei pieejamo fasāžu un citu ārējo būvkonstrukciju saglabāšanas izdevumus.

Prasības projekta saturam, tai skaitā prasības līdzfinansējuma saņēmēja pilnvarojuma apjomam, iekļauj līdzfinansējuma konkursu nolikumos. Piemēram, 2026. gada konkursa "Rīgas līdzfinansējums atsevišķu vēsturisko būvju saglabāšanai 2026. gadā" prasības līdzfinansējuma saņēmēja pilnvarojuma apjomam ir norādītas nolikuma 39.2. apakšpunktā, īpaši izceļot, ka no pārstāvību pamatojoša dokumenta nepārprotami jāsecina, ka pilnvarnieks ir tiesīgs nodrošināt līdzfinansējama projekta īstenošanu, būt par personu, kura no sava norēķina konta norēķinās ar būvkomersantu, kā arī saņemt savā norēķinu kontā līdzfinansējuma maksājumu.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības (turpmāk arī – kopība) sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.

Nosakot kopības ekskluzīvās tiesības, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka vienīgi kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pilnvarojuma došanu un atsaukšanu. Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 11.¹ pantam, ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķā dzīvojamā mājā veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību, ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu, var tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.

Tāpat, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrās daļas 2. punktu un ceturto daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un attiecas uz pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, naudas maksājumus uzkrājumu fondā minētā likuma 13. panta otrajā daļā paredzētajiem atsevišķās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem, kas ir saistīti ar būvniecības vai remonta izmaksām atsevišķā dzīvojamā mājā, sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.

No Dzīvokļa īpašuma likuma 11.¹ un 13. panta (aktuālajā redakcijā) izriet, ka to mērķis ir vienkāršot lēmumu pieņemšanu un atvieglot katras atsevišķas ēkas atjaunošanu gadījumos, ja viena nekustamā īpašuma sastāvā, kas ir sadalīts dzīvokļu īpašumos, ietilpst vairākas ēkas.

Ekonomikas ministrija ir skaidrojusi, ka gadījumā, ja iestādē vēršas dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis – pārvaldnieks vai pilnvarotā persona –, ir uzskatāms, ka viņš pārstāv kopību arī gadījumos, kad uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas. Savukārt normatīvajā aktā, kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu, var paredzēt arī atsevišķas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pārstāvja tiesības iesniegt pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai, kas paredzēts tikai šīs atsevišķās dzīvojamās mājas atjaunošanai. Šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka pārstāvis pārstāvēs nevis kopību, bet gan tikai atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus.

Šāda kārtība ir ietverta arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajos Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās, to teritoriju labiekārtošanai un daudzdzīvokļu mājām noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai", kuru 2.3. apakšpunkts definē pārstāvi kā fizisku vai Latvijā reģistrētu juridisku personu, kura kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis vai dzīvokļu īpašnieku kopības vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona viņu vārdā ir tiesīga iesniegt pieteikumu, slēgt līgumus aizdevuma saņemšanai būvdarbiem daudzdzīvokļu mājā un tās teritorijas labiekārtošanai vai aizdevuma saņemšanai daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai.

Ministru kabineta 2026. gada 28. augusta noteikumu Nr. 426 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās, to teritoriju labiekārtošanai un daudzdzīvokļu mājām noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai"", ar kuriem citstarp grozīts 2.3. apakšpunkts, anotācijā akcentēts, ka tiek saglabāta arī līdzšinējā pieeja, kas paredz iespēju atbalstu programmas ietvaros saņemt dzīvokļu īpašniekiem ar pārstāvja (pilnvarotās personas) starpniecību. Šādas iespējas saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu elastīgu un dažādām situācijām atbilstošu atbalsta instrumenta piemērošanu. Piemēram, šāda atbalsta saņemšanas iespēja ir būtiska gadījumos, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, bet atbalstam vēlas pieteikties tikai vienas konkrētas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki. Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 11.¹ pantam atsevišķā dzīvojamā mājā veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību, ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu, var tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā. Tādējādi šādā situācijā atbalstu var saņemt attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību.

Pamatojoties uz iepriekšminēto izvērtējumu, analoģisks regulējums ir iekļauts grozāmajos saistošajos noteikumos.

Neietekmē.

Saistošie noteikumi vienkāršos lēmumu pieņemšanu par pilnvarojuma došanu pārstāvēt pieminekļa atsevišķo īpašumu īpašniekus pašvaldības līdzfinansējuma konkursos, vienlaikus veicinot pieprasījumu pēc projektēšanas, būvniecības un atjaunošanas pakalpojumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Grozāmo saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos kompetentās iestādes ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments un Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija.

Saistošie noteikumi nemaina administratīvo procedūru norisi, tādēļ neietekmē to izmaksas. Vienlaikus tie samazina administratīvo noslodzi iepriekšminētajām iestādēm, jo atvieglo kvoruma noteikšanu, pārbaudot pieminekļu atsevišķo īpašumu īpašnieku vai kopības lēmumus.

Privātpersonām saistošie noteikumi ne tikai nerada papildu administratīvo slogu vai izmaksas, bet tieši pretēji – tie skaidri norāda, kādos gadījumos projekta iesniegšanai pieminekļa atsevišķo īpašumu īpašnieku lēmums kopības lēmuma vietā ir pietiekams projekta apstiprināšanai. Tas, ka sašaurināsies personu loks, kas potenciāli nepiekrīt mājokļu atjaunošanai, eventuāli sekmēs pilsētvides uzlabošanu.

Saistošie noteikumi vienkāršo iesniegto projektu pieļaujamības pārbaudi, jo samazina pārbaudāmās informācijas apjomu (dzīvokļu īpašumu īpašnieku skaitu), tādējādi samazinot līdzfinansējuma konkursu birokrātisko procedūru skaitu.

Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments un Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija.

Saistošajos noteikumos izvirzītās prasības atbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Saistošie noteikumi neparedz papildu ierobežojumus privātpersonām, tādēļ nav nepieciešams veikt samērīguma pārbaudi.

Saistošo noteikumu projekts no 2026. gada 20. augusta līdz 2026. gada 3. septembrim sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv. Viedokļi par saistošo noteikumu projektu nav sniegti.

Ir saņemts saistošo noteikumu ieceri atbalstošs Ekonomikas ministrijas viedoklis.