Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 20

Talsos 2026. gada 24. septembrī (prot. Nr. 17, 9. p., lēmums Nr. 236)

Mērsraga ostas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ostu likuma
6. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Mērsraga ostas (turpmāk – osta) darbību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kuģu ceļš – ar navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (bojas, stoderes, vadlīnijas) aprīkots kanāls ostas akvatorijā un tās pieejā, kas droši izmantojams kuģiem;

2.2. kuģis – kuģošanas līdzeklis atbilstoši Jūras kodeksa 1.¹ pantā noteiktajam;

2.3. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģis, kas paredzēts sportam un atpūtai (piemēram, atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta), kura garums ir mazāks par 24 metriem;

2.4. zvejas kuģis – kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;

2.5. liellaiva – kuģis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto ar velkoni;

2.6. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime;

2.7. padziļināšanas darbu kuģis – kuģis un peldošās konstrukcijas, kas iesaistīti ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

2.8. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona, kurai ir līgumsaistības ar ostas pārvaldi;

2.9. dziļums pie piestātnes – gultnes atzīme, kas tiek mērīta viena metra attālumā no piestātnes kordona līnijas visā piestātnes garumā;

2.10. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, piestātnes nomnieks vai cita persona, kurai ir tiesisks pamats izmantot piestātni;

2.11. piestātnes (termināļa) ekspluatācijas noteikumi – piestātnes pasē noteiktie ekspluatācijas parametri un noteikumi;

2.12. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud cilvēkus, vidi vai īpašumu.

3. Mērsraga ostas pārvalde (turpmāk – ostas pārvalde) pārvalda ostas kopējās hidrotehniskās būves, ostas akvatoriju, kuģu ceļus, sauszemes daļu un navigācijas tehniskos līdzekļus, kā arī kontrolē visu ostas piestātņu atbilstību šo noteikumu prasībām.

4. Šie noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā.

5. Visi kuģi, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrības, citas juridiskās un fiziskās personas, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā, ievēro arī Latvijas Republikā ratificēto starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un labas jūras prakses principus.

6. Ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu trešajai personai.

7. Ostas pārvalde realizē ostas pārvaldīšanu atbilstoši Ostu likumā, ostas pārvaldes nolikumā un citos tiesību aktos noteiktajai kārtībai kā publisko un privāto tiesību subjekts.

2. Ostas robežas

8. Ostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par Mērsraga ostas robežu noteikšanu.

9. Ostas teritorijā ietilpst sauszemes teritorijas daļa (turpmāk – ostas teritorija) un akvatorija, tai skaitā iekšējo ūdeņu daļa, kuģu ceļš un ārējais reids (turpmāk – ostas akvatorija).

3. Kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas

10. Maksimālās kuģu iegrimes ostas kuģu ceļā un ostas akvatorijā pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5":

10.1. uz kuģu ceļa – 6,5 m;

10.2. ostas iekšējā akvatorijā:

10.2.1. no ostas vārtiem līdz piestātnei Nr. 9 – 6,5 m;

10.2.2. no piestātnes Nr. 9 līdz piestātnei Nr. 4 – 5,0 m;

10.2.3. no piestātnes Nr. 4 līdz piestātnei Nr. 1A – 3,0 m.

11. Ostas akvatorijā ir divi kuģu apgriešanās baseini:

11.1. apgriešanās baseins pie piestātnēm Nr. 6 un Nr. 7 – kuģiem, kas nav garāki par 130 m un kuru iegrime nepārsniedz 6,5 m;

11.2. apgriešanās baseins pie piestātnes Nr. 4 – kuģiem, kas nav garāki par 60 m un kuru iegrime nepārsniedz 5,0 m.

12. Pie ostas piestātnēm var pietauvot šādu izmēru kuģus:

12.1. pie piestātnes Nr. 1 – garums 111 m, iegrime 3,0 m;

12.2. pie piestātnes Nr. 1A un 1B – garums 80 m, iegrime 3,0 m;

12.3. pie piestātnes Nr. 3 – garums 35 m, iegrime 2,5 m;

12.4. pie piestātnes Nr. 4 garums 115 m, iegrime 5,0 m;

12.5. pie piestātnes Nr. 6 – garums 130 m, iegrime 6,5 m;

12.6. pie piestātnes Nr. 6A – garums 60 m, iegrime 5,0 m;

12.7. pie piestātnes Nr. 7 – garums 130 m, iegrime 6,3 m;

12.8. pie piestātnes Nr. 9 – garums 60 m, iegrime 3,0 m.

13. Atbilstoši ūdens līmeņa svārstībām vai kādu citu iemeslu dēļ, ostas kapteinis ar rīkojumu var noteikt atšķirīgas maksimālās iegrimes vai maksimālos garumus nekā tas noteikts šo Noteikumu 10., 11. un 12. punktā.

14. Ostā pieļaujamie kuģu maksimālie izmēri kuģu ceļā un ostas akvatorijā ir šādi: garums 130 m, platums 20 m, augstums nav ierobežots. Lielāku garuma vai platuma kuģu ienākšanu ostā saskaņo ar ostas kapteini.

4. Noteikumi par kuģu satiksmi ostas akvatorijā

4.1. Kuģu formalitātes un ziņošanas kārtība

15. Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistītās formalitātes veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

16. Ja piestātnes lietotājs nav informējis ostas kapteini par kuģu pieņemšanas secību pie piestātnes, kuģus pieņem rindas kārtībā, kādā tie pienāk ostas ārējā reidā.

17. Kuģa kapteinis vai kuģa aģents divas stundas pirms kuģa pienākšanas pie pieņemšanas "A" bojas, izmantojot šo noteikumu 26. punktā minētos saziņas kanālus, paziņo ostas kapteinim paredzēto kuģa pienākšanas laiku (ETA). Šis nosacījums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

18. Mazizmēra un zvejas kuģi, ienākot ostā un izejot no tās, paziņo par ienākšanu vai iziešanu ostas kapteinim radio ultraīsviļņu (turpmāk – UĪV) 10. kanālā, izsaukuma signāls – "Mērsraga osta" (Mersrags port).

19. Ziemas navigācijas laikā kuģa kapteinis vai kuģa aģents kuģošanai ledus apstākļos pēc ostas kapteiņa pieprasījuma sniedz šādu papildu informāciju:

19.1. ledus klase;

19.2. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības, kas var ietekmēt kuģošanu ledū;

19.3. dzinēja jauda.

20. Lai ievestu kuģi ostā, kuģa īpašnieks vai operators, vai to pilnvarots kuģa aģents nosūta pieteikumu ostas kapteinim pa e-pastu vai uz mobilo telefonu 24 stundas iepriekš, bet, lai izvestu kuģi no ostas vai veiktu tā pārtauvošanu, – 1 stundu iepriekš.

4.2. Kuģošanas drošība ostā

21. Kuģu kustība ostā, tai skaitā ostas ārējā reidā, bez ostas kapteiņa atļaujas ir aizliegta. Šis noteikums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

22. Kuģi pilda ostas kapteiņa rīkojumus attiecībā uz kustības kārtību un kustības ātrumu, enkurvietu izmantošanu.

23. Zemķīla rezerve pie piestātnes ir vismaz 0.5 m, bet citviet ostas akvatorijā, kā arī kuģu ceļā – ne mazāka kā 15 % no maksimālās iegrimes.

24. Kuģim, izejot no ostas vai ienākot tajā, sānsvere nepārsniedz 3° un galsvere (diferents) atbilst kuģa noturības informācijā noteiktajam. Kuģa klāja krava, kuģim izejot no ostas, ienākot ostā vai manevrējot ostā, nedrīkst apgrūtināt redzamību no navigācijas tiltiņa.

25. Ostas akvatorijā ievēro 1972. gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG konvencija) prasības.

26. Pienākot pie pieņemšanas "A" bojas, kā arī kuģojot ostā, sazināšanās ar ostas kapteini un loci notiek izmantojot UĪV kanālus vai mobilo tālruni. Izsaukuma signāli un izsaukuma un darba kanāli ir šādi:

26.1. ostas kapteinim:

26.1.1. izsaukuma signāls – "Mērsraga osta" (Mersrags port);

26.1.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 16. kanāls vai pa tālruni +371 29455441;

26.1.3. darba sakari: UĪV 10. kanāls, rezerves UIV 8 vai tālruni +371 29455441;

26.2. locim:

26.2.1. izsaukuma signāls – "Mērsrags locis" (Mersrags pilot);

26.2.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 16. kanāls vai pa tālruni +371 29455441;

26.2.3. darba sakari: UĪV 10. kanāls vai pa tālruni +371 29455441.

27. Ostas ārējā reidā esošie kuģi nedrīkst traucēt tos kuģus, kas pa kuģu ceļu ienāk ostā vai iziet no tās.

28. Uz visiem ārvalstu kuģiem, kas atrodas ostas teritorijā, ir pacelti savas valsts un Latvijas Republikas karogi atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

29. Loča pakalpojumi, kuģim ienākot ostā, izejot no ostas vai pārvietojoties ostā, papildus noteikumos par ločiem noteiktajam, ir obligāti visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 50 m. Ostā netiek izsniegts Ministru kabineta noteikumos par ločiem paredzētais sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus.

30. Loci uzņem uz kuģa vai nodod uz loča kuģa pie pieņemšanas "A" bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie pieņemšanas "A" bojas nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var loča uzņemšanas vietu izmainīt vai veikt kuģa ievešanu vai izvešanu, izmantojot loču kuģa ķīļūdeni, neuzkāpjot uz ievedamā vai izvedamā kuģa. Šajos gadījumos kuģis netiek atbrīvots no loču maksas.

31. Satiksme uz kuģu ceļa notiek vienā virzienā. Vienlaicīga kuģu iziešana no ostas un ienākšana ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 m.

32. Kuģošana ostas akvatorijā un kuģu ceļā ir aizliegta:

32.1. ja ziemeļu, dienvidu vai austrumu vēja ātrums pārsniedz 10 m/s;

32.2. ja rietumu vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

32.3. liellaivām – ja vēja ātrums pārsniedz 8 m/s;

32.4. redzamība ir mazāka par 0,5 jūras jūdzēm;

32.5. intensīvas ledus iešanas vai dreifa laikā.

33. Atkarībā no vēja virziena vai tā ātruma ostas akvatorijā, kuģu ceļā un citiem faktoriem, ostas kapteinis var pieļaut atkāpes no šo noteikumu 32. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

34. Kuģa gaitas ātrums ostās akvatorijā nedrīkst pārsniegt 3 mezglus.

35. Kuģa gaitas izmēģinājuma braucienu pēc remonta saskaņo ar ostas kapteini. Izmēģinājuma braucienam kuģis saņem tā uzraugošās iestādes vai klasifikācijas sabiedrības atļauju.

36. Kuģis (arī ja to velk vai stumj), atrodoties gaitā ostas akvatorijā, ir pastāvīgi gatavs izmest enkuru.

37. Kapteinis, kura kuģim draud nogrimšana ostas akvatorijā, par to nekavējoties ziņo ostas kapteinim, un dara visu, lai kuģis nenogrimtu ostas akvatorijas kuģojamā daļā.

38. Ziemas navigācijas periodā kuģošana notiek saskaņā ar faktiskajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī, ostā un kuģu tehniskajām īpašībām. Rīkojumus par kuģošanu ziemas navigācijas periodā ostā izdod ostas kapteinis. Ostas kapteinis ir tiesīgs noteikt papildus ierobežojumus (piemēram, minimālā dzinēja jauda, minimālā ledus klase, minimālā kravnesība u.c.) kuģiem, kuri ziemas navigācijas periodā ienāk vai iziet no ostas.

39. Stāvēšana uz enkura ostas akvatorijā tam neparedzētās vietās un uz kuģu ceļa ir aizliegta.

40. Zemūdens darbus ostā drīkst veikt tikai pēc to saskaņošanas ar ostas kapteini.

41. Peldēšanās, makšķerēšana un zvejošana ostas akvatorijā ir aizliegta.

42. Ostas kapteinis, saņemot ziņojumu no personas, kura, veicot dienesta pienākumus, uz kuģa konstatējusi trūkumus, kas varētu ietekmēt kuģošanas drošību, kuģa apkalpes drošību un nodarīt kaitējumu jūras videi, ziņo par to Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) un Valsts vides dienestam.

5. Kuģu stāvēšanas noteikumi

5.1. Kuģu enkurvietas

43. Kuģu enkurvietas ostas pieejās ir rajons starp punktiem ar koordinātām:

43.1. 57°20.02’ N 023°12.04’ E

43.2. 57°20.02’ N 023°14.04’ E

43.3. 57°18.09’ N 023°15.04’ E

43.4. 57°18.09’ N 023°13.03’ E

5.2. Piestātņu un citu ostas īpašumu lietošana

44. Ostas zeme tiek iznomātas juridiskām vai fiziskām personām. Ostas pārvaldei piederošās piestātnes tiek iznomātas vai nodotas tiesiskā lietošanā piestātņu lietotājiem. Zemes nomnieku un piestātņu lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī to savstarpējās attiecības ar ostas pārvaldi nosaka līgums.

45. Zemes nomniekiem papildus nomas līguma noteikumiem ir šādi pienākumi:

45.1. izmantot zemi atbilstoši tiem mērķiem un noteikumiem, kādi paredzēti, to iznomājot;

45.2. nepieļaut zemes gabala kvalitātes pasliktināšanos;

45.3. pasargāt izmantojamo zemi no aizaugšanas, organizējot zālāju platību appļaušanu ne mazāk kā divas reizes gadā – pirmo reizi ne vēlāk kā līdz 20. jūnijam, otro reizi pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā līdz Jūras svētku dienai (jūlija otrajai sestdienai);

45.4. nepieļaut darbības, kas pasliktina citu zemes nomnieku zemes kvalitāti;

45.5. ievērot būvju, ceļu, kabeļu, gaisa elektropārvades un sakaru līniju aizsardzības un ekspluatācijas noteikumus;

45.6. sakopt un uzturēt kārtībā lietošanā nodoto teritoriju, ēkas, ceļus un citas būves;

45.7. ievērot nomas zemes gabalā atrodošos aizsargjoslu izmantošanas noteikumus;

45.8. ar savu darbību neaizskart citu zemes nomnieku vai īpašnieku un iedzīvotāju likumīgās intereses;

45.9. atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts citiem zemes lietotājiem, sabiedrībai vai dabai.

46. Piestātnes lietotājs bez līgumā paredzētajiem pienākumiem ir atbildīgs arī par:

46.1. piestātnes savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām;

46.2. piestātņu sagatavošanā ietilpst:

46.2.1. dziļuma pie piestātnes uzturēšana atbilstoši piestātnes tehniskajā projektā paredzētajai dziļuma atzīmei;

46.2.2. kuģa tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu novākšana;

46.2.3. piestātnes aizsargaprīkojuma uzturēšana kārtībā;

46.2.4. piestātnes apgaismošana diennakts tumšajā laikā;

46.2.5. stividora vai citas atbildīgās personas savlaicīga norīkošana, lai precīzi norādītu kuģa vietu pie piestātnes;

46.2.6. kravas un citu operāciju apturēšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas tauvošanās laikā, kā arī nepiederošu personu atrašanās nepieļaušanu uz piestātnes šajā joslā;

46.2.7. pietiekama piestātnes brīvā garuma nodrošināšana (saskaņā ar ostas kapteiņa prasībām);

46.2.8. sniega tīrīšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas;

46.2.9. tauvotāju nodrošināšana;

46.2.10. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē;

46.2.11. vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanas nodrošināšana.

47. Aizliegts uzglabāt kravu uz piestātnes 4 m joslā no kordona līnijas.

5.3. Kuģu tauvošanās un stāvēšana ostā

48. Tauvošanās darbus nodrošina piestātnes lietotājs.

49. Veicot tauvošanos, kuģa kapteinis, saskaņojot ar loci, nosaka tauvu skaitu un to izvietojumu.

50. Pie piestātnēm, izņemot piestātni Nr. 1 un piestātni Nr. 4, kuģi drīkst stāvēt vienā korpusā, ja tas netraucē kuģošanas drošību ostas akvatorijā. Tauvošanās otrajā korpusā, kā arī ar priekšgalu vai pakaļgalu pie piestātnes pieļaujama tikai ar ostas kapteiņa atļauju.

51. Piestātnēs Nr. 1 un Nr. 4 atļauta tauvošanās divos korpusos, ar priekšgalu vai pakaļgalu pret piestātni, ja tas netraucē kuģošanas drošību.

52. Kuģi ar bīstamu kravu labi redzamā vietā izliek sarkanu riņķuguni. Dienas laikā šāds kuģis paceļ signālkarogu "BRAVO".

53. Stāvēšanas laikā pie piestātnes, uz kuģa jābūt nodrošinātai sardzei un sakariem ar ostas kapteini.

54. Kuģis, stāvot pie piestātnes, izliek trapu, nodrošinot to ar aizsargtīklu. Trapa tuvumā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar līni, kuras garums ir vismaz 25 m, un gaismas boju. Diennakts tumšajā laikā traps ir labi apgaismots, bet ziemas laikā arī notīrīts no sniega un nodrošināts pret slīdamību.

55. Kuģiem, stāvot pie piestātnes, ir aizliegts izvirzīt aiz borta kravas ierīces, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

56. Mazizmēra kuģu stāvēšana ostā atļauta tikai pie peldošajām jahtu piestātnēm. Ja šo kuģu izmēri neļauj tiem tauvoties pie peldošajām jahtu piestātnēm, tad ostas kapteinis, iespēju robežās, norāda citu piestātni.

57. Par kuģa galvenā dzinēja remontdarbiem, kurus plānots veikt kuģim atrodoties ostā, informē ostas kapteini un šos remontdarbus saskaņo ar piestātnes lietotāju.

58. Aizliegts pietauvot, attauvot vai pārtauvot kuģi pie nesagatavotas piestātnes.

59. Kuģi, atrodoties ostā, seko laika prognozēm, ūdens līmeņa un kuģu iegrimju svārstībām. Saņemot vētras brīdinājumu, kuģa kapteinis veic papildus pasākumus kuģa drošai stāvēšanai.

60. Ja kuģa tauvošanās vai enkura ierīces nav darba gatavībā, pirms paredzamajām pārtauvošanās operācijām par to jāinformē ostas kapteinis.

61. Ostas kapteinis var aizliegt kuģu tauvošanos pie piestātnes jebkura 46. punktā minētā nosacījuma neievērošanas gadījumā.

62. Nolaist kuģa laivas ostā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtējus gadījumus.

63. Stāvēšanas laikā pie piestātnes kuģa ārpuses bortam jābūt apgaismotam diennakts tumšajā laikā.

6. Vides aizsardzības noteikumi ostā

64. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostā, ievēro 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokola (turpmāk – MARPOL konvencija), un 1992. gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija), kā arī citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.

65. Atkritumu apsaimniekošana ostā notiek atbilstoši kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem.

66. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti, kuģim atrodoties ostā, tai skaitā ienākot ostā un izejot no ostas, ir aizvērti un noplombēti. Aizliegts novadīt aiz borta ūdeņus, kas rodas, mazgājot klāju vai kravas tilpnes, un izmest aiz borta jebkādus atkritumus. Kuģa notekūdeņus novada atbilstoši MARPOL konvencijas nosacījumiem.

67. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas piesārņojuma ir aizliegts izmantot preparātus, kas izšķīdina vai nogremdē peldošos naftas produktus.

68. Zaudējumus, kas radušies naftas vai citu bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumā no kuģa, sedz kuģa īpašnieks vai fraktētājs atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

69. Par vides aizsardzības noteikumu ievērošanu uz piestātnēm atbild piestātnes lietotājs.

70. Par kravas savākšanu, kas nokļuvusi ūdenī vai uz piestātnes kravas operācijas laikā, ir atbildīgs kravas operāciju veicējs. Ja krava ūdenī vai uz piestātnes nokļuvusi no kuģa klāja pēc kravas operāciju veikšanas, par tās savākšanu ir atbildīgs kuģa kapteinis.

71. Ja dienvidaustrumu, austrumu vai ziemeļaustrumu virziena vēja ātrums ostā sasniedz 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļu radošu beramo kravu kraušanu, ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas un izkraušanas sistēmu.

7. Padziļināšanas darbi ostā

72. Visa veida padziļināšanas darbi ostas akvatorijā un darbi, kas ir saistīti ar zemūdens kabeļiem vai zemūdens komunikācijām, ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pirms tam šos darbus rakstiski saskaņojot ar ostas pārvaldi un ostas kapteini.

73. Padziļināšanas darbu kuģi pirms darba sākšanas saskaņo enkuru, boju un trošu izvietojumu ar ostas kapteini.

74. Par darba procesā paredzamajām izmaiņām trošu, enkuru un boju izvietojumā padziļināšanas darbu kuģi operatīvi ziņo ostas kapteinim.

75. Padziļināšanas darbu kuģis, kas strādā ostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kas ienāk ostā vai iziet no ostas.

76. Padziļināšanas darbu kuģim garām ejošais kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar padziļināšanas kuģi un seko tā norādījumiem.

77. Uz padziļināšanas darbu kuģa, kas strādā ostas akvatorijā, izliek ugunis un zīmes saskaņā ar COLREG konvencijas prasībām.

78. Ja padziļināšanas darbu kuģi neveic padziļināšanas darbus, tiem aizliegts atrasties uz kuģu ceļa, izņemot, ja tie ienāk ostā vai iziet no ostas.

79. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka ir kuģim, kurš virzās uz izeju no ostas.

80. Ostas kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāju, ierāda piestātni padziļināšanas darbu kuģu stāvēšanai ostā.

81. Padziļināšanas darbu kuģi darba grafikus un režīmu saskaņo ar ostas kapteini.

8. Ūdenslīdēju darbi ostā

82. Jebkādus ūdenslīdēju darbus ostas akvatorijā drīkst veikt ar ostas kapteiņa un ostas aizsardzības virsnieka atļauju. Uzsākot un pabeidzot ūdenslīdēju darbus, par to jāinformē ostas kapteinis.

83. Ūdenslīdēju darbu veikšanas laikā uz kuģiem, kas veic šos darbus, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar COLREG konvencijas prasībām.

84. Kuģiem, pārvietojoties garām kuģiem, kas iesaistīti ūdenslīdēju darbos, jāpārvietojas tādā ātrumā un tādā attālumā no tiem, kas neapdraud ūdenslīdēju darbu veikšanu un nodrošina kuģošanas drošību.

9. Ostas drošības un aizsardzības pamatprincipi

85. To ostas teritoriju aizsardzību, uz kurām attiecas normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzību minētās aizsardzības prasības, teritoriju aizsardzību organizē un pasākumus veic atbilstoši Starptautiskajam kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksam (ISPS kodekss), citiem normatīvajiem aktiem par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām un Jūras administrācijas apstiprinātajiem aizsardzības plāniem.

86. Par ostas iekārtās notikušām ārkārtas situācijām šīs nodaļas izpratnē ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nekavējoties informē ostas aizsardzības virsnieku.

87. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka ostas pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar ostas pārvaldi.

88. Ostas pārvalde veic visu ostas teritorijā darbojošos komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību ostas teritorijā, ja par to nav noslēgts līgums vai darbība nav saskaņota ar ostas pārvaldi.

89. Kuģu apkalpes locekļi var šķērsot ostas teritoriju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (EK) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) un Imigrācijas likumu.

90. Fiziskām personām un visa veida komercsabiedrībām, kuras noslēgušas zemes nomas līgumus ar ostas pārvaldi un uz kurām neattiecas normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzību minētās aizsardzības prasības, saskaņojot ar ostas pārvaldi, ir atļauts norobežot tās nomā esošās teritorijas, kā arī veikt tiem piederošo ostas teritorijā esošo ēku un iekārtu apsardzību.

91. Kuģa un tā kravas apsargāšanas nodrošināšana, ja nav nolīgta īpaša apsardze vai noslēgts attiecīgs līgums ar piestātnes lietotāju, ir kuģa kapteiņa pienākums.

92. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās ostas teritorijas zemes nomnieks, attiecīgās piestātnes lietotājs vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

93. Ostas pārvaldes izsniegtās caurlaides ir saistošas visām komercsabiedrībām, kas darbojas ostas teritorijā.

94. Transporta un personu iekļūšana, izkļūšana no ostas caurlaižu režīma teritorijas notiek vienīgi caurlaižu kontrolpunktos un saskaņā ar ostas pārvaldes caurlaižu režīma nolikumu.

95. Kravu ievešanu vai izvešanu, kā arī ar kravas pārvietošanu saistītu autotransporta pārvietošanos ostas muitas kontroles zonas robežās, komercsabiedrības saskaņo ar muitas dienestiem.

96. Ostas teritorijā, uzrādot dienesta apliecību, dienesta pienākumu veikšanai atļauts pārvietoties attiecīgu valsts dienestu amatpersonām un to transportam.

97. Ostas teritorijā kategoriski aizliegts novietot jebkuru transporta līdzekli, kas varētu traucēt ostas darbībai. Tie novietojami speciāli apzīmētās stāvvietās saskaņā ar transporta līdzekļu izvietojuma un kustības tehnoloģisko shēmu.

98. Kuģu apkalpes locekļu apmeklētāji tiek ielaisti ostas teritorijā atbilstoši pieteikumam, kuru ostas caurlaidēs iesniedz kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotā persona.

99. Ostas teritorijā atļauts filmēt un fotografēt tikai ar ostas pārvaldnieka vai ostas kapteiņa atļauju, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos.

100. Iespējamo pārkāpumu un neskaidrību gadījumos tiek informētas Valsts Robežsardzes amatpersonas un ostu iekārtu aizsardzības virsnieki.

10. Muitas, robežapsardzības, un sanitārais režīms ostā

101. Muitas, robežapsardzības un sanitāro režīmu ostā nosaka Muitas likums, Latvijas Republikas valsts robežas likums, Imigrācijas likums un citi normatīvie akti.

11. Ugunsdrošības režīms ostā

102. Par ugunsdrošību ostas teritorijā atbild attiecīgās ostas teritorijas zemes nomnieks vai attiecīgās piestātnes lietotājs.

103. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas ostas akvatorijā, par 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) prasību, kā arī citos normatīvajos aktos noteikto kuģu ugunsdrošības prasību izpildi atbild kuģa kapteinis.

104. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostas teritorijā, ievēro spēkā esošās ugunsdrošības noteikumu prasības.

105. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas kaut kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, par to nekavējoties informē ostas kapteini.

106. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo ostas rajonu.

107. Atklājot ugunsgrēku uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, nekavējoties informē ostas kapteini un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

108. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kura to atklājusi, nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, dežurējošo caurlaides darbinieku un ostas kapteini, kurš, savukārt, informē attiecīgā objekta īpašnieku, zemes nomnieku vai piestātnes lietotāju.

109. Degvielas un citu ugunsbīstamu vielu uzpildes laikā piestātnes lietotājiem jāpārtrauc jebkuras kraušanas operācijas.

12. Ostas maksas

110. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina ostas valde saskaņā ar Ostu likumu. Ostas pārvalde 60 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību ostas pārvaldes tīmekļvietnē www.mersragsport.lv, kā arī publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

111. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Jūras administrācijai atbilstoši Ostu likumam un normatīvajiem aktiem par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi.

112. Kuģa īpašnieks vai operators līdz kuģa iziešanai no ostas pilnā apmērā samaksā ostas pārvaldes noteiktās ostas maksas un ostas regulētās maksas par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši ostas pārvaldes noteiktajai maksāšanas kārtībai. Kuģa īpašnieks vai operators, vai to pilnvarots kuģa aģents un ostas pārvalde vai komersants, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu, var savstarpēji vienoties par citu attiecīgās maksas samaksas kārtību.

13. Ostas kapteinis

113. Ostas kapteinis organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos un pie piestātnēm.

114. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem un vides piesārņojuma draudu novēršanu, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai atrodas ostas teritorijā. Ostas kapteiņa rīkojumi papīra formā pieejami ostas pārvaldes administrācijas ēkā Lielā ielā 62, Mērsragā, Mērsraga pagastā un elektroniski ostas pārvaldes mājaslapā www.mersragsport.lv.

115. Ostas kapteinim, savas kompetences un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības dot rīkojumu ostā stāvošu kuģi izsūtīt jūrā vai pārvietot gadījumā, ja uz kuģa ir radusies kritiska situācija, vai tas apdraud citus tuvumā esošus kuģus, ostas iekārtas, cilvēkus vai vidi. Ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks. Ārkārtējos gadījumos (ugunsgrēks, plūdi) ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt pārvietot kuģi. Pārvietošanas izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

116. Ostas kapteinis kuģiem un ostas lietotājiem sniedz šādus informācijas pakalpojumus:

116.1. pēc pieprasījuma ostas kapteiņa rīcībā esošo informāciju par piestātnēm, ostas iespējām, satiksmi ostā un citu informāciju, kas var ietekmēt ostas darbību;

116.2. hidrometeoroloģisko informāciju ostā pēc pieprasījuma;

116.3. par jebkādām izmaiņām navigācijas tehnisko līdzekļu darbībā.

14. Kuģu aizturēšana un arests

117. Kuģu aizturēšanu vai arestu veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu, Latvijai saistošām starptautiskām konvencijām un citiem normatīvajiem aktiem.

118. Par zaudējumiem, kuri radušies nepamatotas aizturēšanas vai aresta gadījumos, atbild aizturēšanu vai arestu pieprasījusī persona.

15. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

119. Jaunam piestātnes lietotājam atļauju uzsākt piestātnes izmantošanu kravas operācijām un kuģu pietauvošanai attiecīgajā piestātnē dod ostas kapteinis.

120. Lai saņemtu 119. punktā noteikto atļauju, piestātnes lietotājs ostas kapteinim iesniedz šādus dokumentus:

120.1. līgumu ar ostas pārvaldi par komercdarbību ostas teritorijā;

120.2. aktu par piestātnes nodošanu ekspluatācijā;

120.3. Jūras administrācijas dziļumu mērījumu plānu pieejās piestātnei divos eksemplāros;

120.4. Jūras administrācijas dziļumu mērījumu plānu 20 m platā joslā gar piestātni divos eksemplāros;

120.5. akta oriģinālu par ūdenslīdēju veikto apskati 20 m platā joslā gar piestātni pēc grunts attīrīšanas;

120.6. akta oriģinālu par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali pēc kuģošanai bīstamo priekšmetu novākšanas, ja to pieprasa ostas kapteinis.

121. Katru gadu pēc ostas kapteiņa pieprasījuma piestātnes lietotājs iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem 20 m platā joslā visā garumā gar piestātnēm, kā arī piestātņu zemūdens un virsūdens apskates aktus. Ostas kapteinis var pieprasīt piestātnes lietotājam papildus dziļumu mērīšanas un zemūdens apskates datus.

122. Pēc remonta pie piestātnes pārbaudīt kuģa galvenā dzinēja darbību ar pieslēgtu dzenskrūvi atļauts tikai ar ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu.

123. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi un sānskrūvi, izņemot darbināšanu kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā, vai ja tiek pārbaudīts mehānisms pēc to remonta vai apkopes.

124. Par zaudējumiem, ko kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks. Par notikumu, kura rezultātā radušies šie zaudējumi, ostas kapteinis un piestātnes lietotājs kopā ar kuģa kapteini līdz kuģa atiešanai sastāda aktu, ko kopā ar zaudējumu aprēķinu iesniedz kuģa īpašniekam kā pretenziju. Ja kuģa īpašnieks pretenziju labprātīgi neapmierina, samaksājot zaudējumus vai iesniedzot garantiju par to segšanu, tad strīdu var risināt, iesniedzot tiesā prasību par zaudējumu piedziņu.

125. Kravas slodze uz piestātnes nedrīkst pārsniegt piestātnes tehniskajā dokumentācijā noteikto maksimāli pieļaujamo slodzi.

126. Zemūdens kabeļu, zemteku vietas un elektrolīnijas ir attiecīgi apzīmētas un diennakts tumšajā laikā šīs zīmes ir izgaismotas.

127. Piestātņu, kurās tiek krautas beramkravas, metāllūžņi, papīrmalka un citas līdzīga rakstura beramkravas, lietotāji vienu reizi gadā iesniedz ostas kapteinim aktus par piestātņu un tām piegulošo teritoriju zemūdens daļas apsekošanu.

128. Piestātņu lietotāji ievēro piestātņu ekspluatācijas noteikumus. Hidrotehnisko būvju, kas ir fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai pārvaldījumā, ūdenslīdēju tehniskā kontrolapskate jāveic vienu reizi gadā.

16. Velkoņu pakalpojumi ostā

129. Ostas velkoņa izmantošanas nepieciešamību nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Ostas velkoni ieteicams izmantot tiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 50 m. Jebkura garuma liellaivām nepieciešams piesaistīt papildus velkoni ar jaudu, kas saskaņota ar ostas kapteini.

130. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu nosaka kuģa kapteinis pēc loča ieteikuma. Domstarpību gadījumā strīdu izšķir ostas kapteinis.

131. Ostas akvatorijā katrs velkonis var vilkt vai stumt tikai vienu kuģi.

132. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību. Avārijas gadījumā, ja nav pierādīta velkoņa vaina, par sekām atbild kuģa kapteinis.

133. Velkot tauvā kuģi bez komandas, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

134. Velkoņiem vētras brīdinājuma darbības laikā jābūt darba gatavībā.

135. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtīto velkoņu pakalpojumiem vēlākais vienu stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no pakalpojumiem mazāk nekā vienu stundu pirms operācijas sākuma, tad velkoņa pakalpojumi jāapmaksā pēc noteiktās stundas tarifa likmes, ņemot vērā velkoņa faktiski patērēto laiku ceļā pie kuģa un atpakaļ līdz tā bāzēšanās piestātnei.

136. Ostā strādājošiem velkoņiem jānodrošina UĪV sakari 16. un 10. kanālā.

17. Atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu

137. Par šo noteikumu neievērošanu jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir atbildīga saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

18. Noslēguma jautājums

138. Atzīt par spēku zaudējušiem Mērsraga novada pašvaldības domes 2014. gada 16. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2/2014 "Mērsraga ostas noteikumi".

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš

Paskaidrojuma raksts
Talsu novada pašvaldības domes 2026. gada 24. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 20 "Mērsraga ostas noteikumi"

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš