Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums "Par klīnisko universitāšu slimnīcu padomju apvienošanas procesa virzību"

1. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas pamats

Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2026. gada 30. jūnija sēdes protokola Nr. 35 57. § 4. punktā Veselības ministrijai doto uzdevumu – sagatavot un veselības ministram līdz 2026. gada 1. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk kopā – klīniskās universitātes slimnīcas) padomju apvienošanas procesa virzību.

2. Vienotas padomes izveides ieceres attīstība

Veselības ministrija 2024. gadā uzsāka darbu pie priekšlikuma pilnveidot klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeli, tostarp izvērtējot iespēju visām trim klīniskajām universitāšu slimnīcām izveidot kopīgu padomi. Ieceres mērķis bija stiprināt stratēģiski koordinētu pārvaldību, mazināt tās sadrumstalotību un nodrošināt saskaņotāku slimnīcu attīstību, vienlaikus respektējot katras slimnīcas specializāciju.

Par iespējamiem risinājuma ieviešanas modeļiem notika konsultācijas un starpinstitūciju diskusijas, tostarp ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju. Izvērtēšanas gaitā tika konstatēti tiesiski un institucionāli ierobežojumi, kuru dēļ kopīgas padomes izveidi nebija iespējams īstenot kā atsevišķu pārvaldības risinājumu, nemainot klīnisko universitāšu slimnīcu juridisko statusu.

Katra klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir patstāvīga kapitālsabiedrība un atsevišķa juridiskā persona ar normatīvajos aktos noteiktām pārvaldes institūcijām, kompetenci un atbildību. Tādēļ kopīgas padomes kā vienotas pārvaldes institūcijas izveide trim juridiski patstāvīgām kapitālsabiedrībām esošā kapitālsabiedrību pārvaldības regulējuma ietvaros prasītu juridiski sarežģītus normatīvā regulējuma grozījumus, jo īpaši attiecībā uz padomes kompetenci un locekļu atbildību, kapitāla daļu turētāja tiesību īstenošanu un katras kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju kompetenču nošķīrumu.

Ņemot vērā minēto, tika secināts, ka kopīgas padomes izveide risināma nevis kā izolēta pārvaldības modeļa izmaiņa esošo kapitālsabiedrību ietvaros, bet gan kopsakarā ar plašāku klīnisko universitāšu slimnīcu juridiskā statusa, pārvaldības un darbības regulējuma reformu.

3. Klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojekta izstrāde un virzība

Lai nodrošinātu sistēmisku un tiesiski ilgtspējīgu risinājumu, Veselības ministrija uzsāka speciāla klīnisko universitāšu slimnīcu regulējuma izstrādi. 2024. gada 30. jūlijā veselības ministrs izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/126 "Par darba grupas klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeļa izvērtēšanai izveidi", izveidojot darba grupu klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeļa izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai tā turpmākai pilnveidošanai.

Darba grupā tika iekļauti Veselības ministrijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pārstāvji. Vienlaikus plašākās diskusijās piedalījās arī Jauno ārstu asociācijas, arodbiedrības, kā arī citu nozares organizāciju un ekspertu pārstāvji.

Darba grupas galvenais uzdevums bija vispusīgi izvērtēt klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeli, tostarp ar slimnīcu juridisko statusu, finansēšanu, savstarpējo sadarbību, izglītību un pētniecību, veselības aprūpes kvalitāti un metodisko vadību saistītos jautājumus, un sagatavot priekšlikumus turpmākai pārvaldības pilnveidošanai, tostarp nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei.

Darba rezultātā tika izstrādāts likumprojekts Nr. 1223/Lp14 "Klīnisko universitāšu slimnīcu likums" (turpmāk arī – likumprojekts/likums), kas paredz kompleksi pārskatīt klīnisko universitāšu slimnīcu juridisko statusu un pārvaldības modeli. Likumprojektā paredzēta pāreja no kapitālsabiedrības juridiskās formas uz atvasinātas publiskas personas statusu, tādējādi veidojot slimnīcu faktiskajai lomai un valsts noteiktajiem uzdevumiem atbilstošu tiesisko ietvaru.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2026. gada 11. februāra sēdē izskatīja Veselības ministrijas vadībā izstrādāto likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" un tajā ietvertos konceptuālos risinājumus. Sēdes laikā komisija uzklausīja Veselības ministrijas un likumprojekta izstrādē iesaistīto klīnisko universitāšu slimnīcu pārstāvju viedokļus. Pēc jautājuma izvērtēšanas komisija lēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā kā komisijas iesniegtu likumprojektu, tādējādi turpmāko likumprojekta virzību īstenojot parlamentārā likumdošanas procesa ietvaros, nevirzot to izskatīšanai Ministru kabinetā. 2026. gada 26. februārī Saeima likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" (Nr. 1223/Lp14) konceptuāli atbalstīja, pieņemot to pirmajā lasījumā.

Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika izskatīts 71 priekšlikums, kā arī Ministrija organizēja atkārtotas tikšanās ar Tieslietu ministru, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, Valsts kanceleju, Jauno ārstu asociāciju, arodbiedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvjiem. Saeima 2026. gada 11. jūnijā likumprojektu atbalstīja otrajā lasījumā, savukārt priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam bija 2026. gada 9. jūlijs.

Pašlaik likumprojekts atrodas izskatīšanas stadijā pirms trešā lasījuma. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina izvērtēt un saskaņot trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, tostarp jautājumus par slimnīcu pārvaldes institūcijām un kopīgās padomes sastāvu un kompetenci.

4. Vienotas padomes risinājums likumprojektā

Sākotnēji izvirzītā iecere par visām trim klīniskajām universitāšu slimnīcām kopīgu padomi ir integrēta jaunajā slimnīcu pārvaldības modelī un nostiprināta likumprojektā.

Atšķirībā no sākotnēji vērtētā risinājuma – apvienot triju atsevišķu kapitālsabiedrību padomes, saglabājot esošo juridisko formu, likumprojekts kopīgas padomes izveidi sasaista ar klīnisko universitāšu slimnīcu juridiskā statusa un visa pārvaldības modeļa maiņu. Tādējādi tiek veidots vienots un sistēmisks tiesiskais regulējums, kurā kopīgā padome nodrošinātu saskaņotu pieeju visu triju slimnīcu stratēģiskajai attīstībai, tiesiskajai un finanšu uzraudzībai, vienlaikus saglabājot katras slimnīcas institucionālo atbildību.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2026. gada 3. septembra sēdē tika atbalstīts Likumprojekta 11. un 12. pants šādā redakcijā:

"11. pants. Padomes statuss un uzdevumi

(1) Padome ir koleģiāla slimnīcu augstākā lēmējinstitūcija. Tās uzdevums ir nodrošināt slimnīcu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot nacionālos politikas plānošanas dokumentus, stratēģisko, tiesisko un finanšu uzraudzību, kā arī darbības atbilstību slimnīcas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

(2) Padome nodrošina, ka slimnīcu darbībā slimnīcas, pildot šā likuma 6. pantā noteiktās funkcijas un šā likuma 7. pantā minētos uzdevumus, valsts politika veselības aprūpes jomā, valsts augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politika tiek savstarpēji saskaņota, kā arī nodrošina efektīvu sadarbību ar zinātniskajiem institūtiem, augstskolām un koledžām.

(3) Šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktais Padomes sastāvs:

1) pārrauga slimnīcas attīstības stratēģijas izpildi;

2) apstiprina slimnīcas budžetu un gada pārskatus, nosakot iesniedzamā budžeta projekta detalizācijas līmeni;

3) nosaka slimnīcas iekšējā audita sistēmu, iekšējā audita darba organizāciju un iekšējā audita veikšanas kārtību;

4) apstiprina slimnīcas līdzdalību kapitālsabiedrībās un tās teritoriālās struktūrvienības izveidi, kā arī dalību citās juridiskajās personās saskaņā ar šā likuma 18. pantu;

5) ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerāldirektoru, nosaka ģenerāldirektora atlīdzību, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto, veic ģenerāldirektora ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtēšanu;

6) risina jautājumus saistībā ar metodiskās vadības institūciju savstarpējo sadarbību ārstniecības iestāžu metodiskās vadības jomā;

7) apstiprina slimnīcas nekustamā īpašuma attīstības plānu;

8) apstiprina ģenerāldirektora vietnieku skaitu un atbildības jomas, nodrošinot, ka ģenerāldirektora vietnieku kompetencē kopumā ietilpst medicīnas, finanšu un stratēģiskās attīstības jomas;

9) apstiprina ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju ģenerāldirektora atstādināšanas vai ilgstošas prombūtnes gadījumā;

10) var izveidot konsultatīvu starpinstitūciju komisiju, lai koordinētu atsevišķu jautājumu sagatavošanu un koordinēšanu, izņemot šā panta ceturtās daļas 4. punktā minēto gadījumu;

11) izvērtē slimnīcas struktūrvienību izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju atbilstoši apstiprinātajai slimnīcas attīstības stratēģijai, ņemot vērā šā likuma 15. panta trešās daļas 5. punktā minēto atzinumu, un pieņem atbilstošu lēmumu;

12) apstiprina slimnīcas nolikumu;

13) apstiprina finanšu politiku, lai nodrošinātu godīgas konkurences un komercdarbības atbalsta kontroles prasību ievērošanu;

14) veic citus šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(4) Šā likuma 12. panta otrajā daļā  noteiktais Padomes sastāvs:

1) apstiprina slimnīcas attīstības stratēģiju;

2) apstiprina Padomes nolikumu;

3) apstiprina Padomes darbības pašnovērtējumu;

4) izveido, reorganizē un likvidē konsultatīvu starpinstitūciju komisiju, lai koordinētu ar izglītību un zinātni saistītu jautājumu sagatavošanu;

5) nosaka sadarbības noteikumus starp slimnīcām un zinātnes universitātēm slimnīcu klīniskās bāzes izmantošanai, lai slimnīca varētu noslēgt šā likuma 29. panta otrajā vai trešajā daļā minēto līgumu;

6) nosaka slimnīcas digitālās attīstības stratēģiskos virzienus, nodrošinot to atbilstību valsts digitālās transformācijas un veselības aprūpes digitalizācijas mērķiem."

12. pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir:

1) trīs Veselības ministrijas pārstāvji;

2) Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis;

3) Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis;

4) Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis;

5) atklātā konkursā atlasīts Padomes loceklis ar kompetenci stratēģiskās vadības, finanšu vai audita jomā.

(2) Paplašinātās padomes sastāvā ir:

1) šā panta pirmajā daļā minētie Padomes locekļi;

2) Latvijas Universitātes deleģēts pārstāvis;

3) Rīgas Stradiņa universitātes deleģēts pārstāvis;

4) Rīgas Tehniskās universitātes deleģēts pārstāvis:

5) divi atklātā konkursā atlasīti Padomes locekļi – viens ar kompetenci tehnoloģiju, digitalizācijas vai informācijas tehnoloģiju jautājumos un otrs ar kompetenci cilvēktiesību, tostarp pacientu tiesību jomā.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktais Padomes sastāvs īsteno šā likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto kompetenci.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos Padomes locekļus apstiprina Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie padomes locekļi savstarpēji sadala Padomes galvenās atbildības jomas, saglabājot koleģiālas institūcijas atbildību par pārvaldes lēmumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam.

(6) Šā panta otrajā daļā minētos universitāšu pārstāvjus dalībai Padomē deleģē un atsauc attiecīgās universitātes padome. Šie pārstāvji lēmumu pieņemšanā ir patstāvīgi, un institūcija, kas viņus deleģējusi, tostarp īstenojot darba devēja tiesības, saistībā ar viņu pieņemtajiem lēmumiem nedrīkst radīt tiem nelabvēlīgas sekas.

(7) Atklātā konkursā atlasītās personas nedrīkst būt darba  tiesiskajās vai amata tiesiskajās attiecībās vai līgumattiecībās  ar  šā panta  pirmajā un otrajā  daļā minētajām institūcijām.  Veselības ministrija rīko atklātu atlasi  šo Padomes locekļu izraudzīšanai.

(8) Padomes locekļa amatu var ieņemt persona:

1)  ar nevainojamu reputāciju – par personu pieejamā informācija liecina, ka tā ir godprātīga, ievēro normatīvo aktu prasības un ētikas principus, rīkojas atbildīgi un caurskatāmi, kā arī spēj pienācīgi, profesionāli un likumīgi pildīt tai uzticētos pienākumus;

2) ar profesionālo kompetenci kādā no slimnīcas darbībai būtiskajām jomām.

(9) Padomes locekļi, kas ir atlasīti atklātā konkursā, papildus atbilst arī Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Kritērijus un kārtību, kādā atklātā konkursā tiek atlasīti padomes locekļi nosaka Ministru kabinets.

(10) Padomes sastāvā nav ģenerāldirektoru un ģenerāldirektoru vietnieku. Padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt valsts augstskolas padomes locekļa amatu, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.

(11) Šā panta pirmajā daļā minētie slimnīcu pārstāvji nav un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms tam, kad sāk pildīt Padomes locekļa amata pienākumus, nav nodarbināti vispārējā personāla amatā Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.

(12) Valsts amatpersonas, tostarp Padomes locekļus, ģenerāldirektoru un viņa vietniekus nosaka saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(13) Padomes loceklis, kas atbilstoši šā likuma 12. panta pirmās daļas pirmajam punktam ir valsts pārvaldes iestādes amatpersona, drīkst savienot attiecīgos amatus saskaņā ar šo likumu bez atsevišķas atļaujas saņemšanas, – ar nosacījumu, ka amatu savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(14) Padomes priekšsēdētājs ir veselības ministra noteikts Veselības ministrijas pārstāvis. Veselības ministrs var rosināt Ministru kabinetam atcelt Padomes locekli no amata, kurš vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās Padomes sēdēs vai pilda savus pienākumus nolaidīgi vai negodprātīgi, tostarp pārkāpjot normatīvos aktus.".

5. Secinājumi un turpmākā rīcība

Ņemot vērā minēto, secināms, ka klīnisko universitāšu slimnīcu padomju apvienošanas iecere no sākotnējas konceptuālas iniciatīvas ir attīstījusies līdz konkrētam likumdošanas risinājumam. Izvērtējot ar kopīgas padomes izveidi saistītos tiesiskos, institucionālos un pārvaldības aspektus, vienotas padomes risinājums ir ietverts Klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojektā kā būtiska daļa no plašākas klīnisko universitāšu slimnīcu juridiskā statusa un pārvaldības modeļa reformas.

Lai gan likumprojekta izstrādes gaitā ir paveikts ievērojams darbs un Saeima likumprojektu ir atbalstījusi jau otrajā lasījumā, pirms tā galīgās pieņemšanas vienlaikus turpināms darbs pie jaunā regulējuma savstarpējas salāgošanas ar citiem normatīvajiem aktiem, lai paredzētais juridiskais statuss un pārvaldības modelis tiktu konsekventi integrēts Latvijas tiesību sistēmā, nodrošinot skaidru pārvaldes institūciju kompetenču un atbildības sadalījumu un novēršot iespējamas tiesību normu kolīzijas vai neskaidrības to piemērošanā. Likumprojekta kompleksumu apliecina arī tas, ka tajā savstarpēji saistīti tiek regulēti padomes statuss, sastāvs un uzdevumi, ģenerāldirektora un viņa vietnieku institūts, kā arī slimnīcu finanšu resursu un valsts finansējuma jautājumi.

Likumprojekta sagatavošanā un pilnveidē ir iesaistīts plašs institūciju, klīnisko universitāšu slimnīcu, augstskolu, nozares profesionāļu, sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu loks. Katras iesaistītās puses redzējumu ietekmē tās kompetence, profesionālā pieredze, atbildības joma un izpratne par klīnisko universitāšu slimnīcu turpmākās attīstības prioritātēm, tādēļ atsevišķos jautājumos viedokļi un piedāvātie risinājumi ir atšķirīgi. Likumprojekta turpmākajā pilnveidē līdz ar to nepieciešams sabalansēt vairākus vienlīdz nozīmīgus apsvērumus – efektīvu un profesionālu pārvaldību, valsts stratēģisko interešu īstenošanu, ārstniecības procesa nepārtrauktību un kvalitāti, slimnīcu akadēmiskās un zinātniskās funkcijas, kā arī skaidru un tiesiski noteiktu pārvaldes institūciju kompetenču un atbildības sadalījumu.

Vēl viens no būtiskiem likumprojekta turpmākās virzības jautājumiem ir jaunā modeļa finansiālais nodrošinājums. Finanšu ministrija ir vērsusi uzmanību, ka pārvaldības modeļa maiņa pati par sevi nerada finansējuma avotu un neatrisina ar likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanu saistītos finansējuma jautājumus. Atbilstoši likumprojekta anotācijas projektā ietvertajam novērtējumam fiskālā ietekme uz valsts budžetu veido 102,8 milj. euro 2027. gadā, 106,7 milj. euro 2028. gadā, 110,7 milj. euro 2029. gadā un 114,8 milj. euro 2030. gadā, tostarp gatavības finansējuma nodrošināšanai, infrastruktūras uzturēšanai, unikālo speciālistu atlīdzībai, pētniecībai un inovācijām. Finanšu ministrija ir norādījusi uz nepieciešamību pirms likumprojekta galīgās virzības rast risinājumu paredzēto normu finansiālajam nodrošinājumam, ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas un nepieciešamību identificēt atbilstošus finansējuma avotus vai kompensējošus pasākumus.

Ministrija informē, ka Klīnisko universitāšu slimnīcu likumā paredzētā jaunā juridiskā statusa un pārvaldības modeļa ieviešana nav skatāma atrauti no tā spēkā stāšanās nosacījumiem. Paredzēts, ka likuma spēkā stāšanās un jaunā modeļa praktiskās ieviešanas kārtība tiks noregulēta ar atsevišķu likumu, tādējādi nodrošinot pakāpenisku, tiesiski secīgu un institucionāli pārdomātu pāreju no pašreizējā regulējuma uz jauno klīnisko universitāšu slimnīcu darbības modeli. Minētajā regulējumā būs nepieciešams noteikt ne vien ar likuma īstenošanu saistītā finansējuma apmēru, avotus un nodrošināšanas kārtību, bet arī virkni savstarpēji saistītu tiesisku un organizatorisku jautājumu, bez kuru noregulējuma pilnvērtīga jaunā modeļa darbības uzsākšana nebūs iespējama.

Tostarp spēkā stāšanās regulējumā būs nepieciešams paredzēt kārtību un secību, kādā pašreizējās publiskas personas kapitālsabiedrības pāriet uz Klīnisko universitāšu slimnīcu likumā paredzēto atvasinātas publiskas personas statusu, nodrošinot attiecīgo tiesību, saistību, mantas, līgumisko attiecību, administratīvo procesu un citu tiesisko attiecību nepārtrauktību. Vienlaikus tajā būs noregulējami ar pārvaldības institūciju nomaiņu saistītie jautājumi, tostarp pašreizējo kapitālsabiedrību valžu un padomju pilnvaru izbeigšanas un jaunajā modelī paredzēto institūciju darbības uzsākšanas secība, pirmās kopīgās padomes izveidošana un tās pilnvaru sākums, kā arī pāreja uz slimnīcu operatīvās vadības modeli, kurā centrālā izpildinstitūcijas funkcija paredzēta ģenerāldirektoram. Attiecīgi būs nepieciešams noteikt arī ģenerāldirektora atlases, iecelšanas un pilnvaru uzsākšanas kārtību, kā arī citus pārejas periodā būtiskus institucionālos, personāla, mantiskos, finanšu un administratīvos jautājumus. Šāda kompleksa pārejas regulējuma izstrāde ir būtiska, lai juridiskā statusa un pārvaldības modeļa maiņa notiktu koordinēti un neradītu pārrāvumu klīnisko universitāšu slimnīcu darbībā, ārstniecības pakalpojumu sniegšanā, finanšu vadībā vai pārvaldes lēmumu pieņemšanā.

Līdz ar to kopīgās padomes faktiskā izveide un darbības uzsākšana ir neatņemama kopējā klīnisko universitāšu slimnīcu juridiskā statusa maiņas procesa sastāvdaļa un īstenojama vienlaikus ar atsevišķajā spēkā stāšanās regulējumā paredzētajiem pārejas pasākumiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Veselības ministrija lūdz Ministru kabinetam pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu "Par klīnisko universitāšu slimnīcu padomju apvienošanas procesa virzību".

Veselības ministrs H. Abu Meri