Nacionālais kino centrs

Valsts pārvaldes modernizācija (tai skaitā resursi un dokumenti)

Projektā "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) attīstība" (turpmāk – projekts) tiek attīstīta un paplašināta Platformas funkcionalitāte, skaidri nodalot jaunos uzdevumus un izmaksas no iepriekš piegādātās funkcionalitātes, tādējādi izslēdzot dubultā finansējuma risku.

Projekta īstenošanā tiks ievērots valsts digitālās pārvaldes ietvars un valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības. Atbilstoši Kultūras un valodu tehnoloģiju jomas mērķarhitektūrai Valsts kultūrkapitāla fonda projektu sistēma tiks aizstāta ar vienotu Platformu, savukārt Nacionālā kino centra projektu pārvaldībai tiks izmantota un pilnveidota Platforma, nodrošinot vienotu projektu dzīves cikla pārvaldību un datu integrāciju ar Kultūras datu informācijas sistēmu. Sistēmas funkcionalitāte tiks pielāgota institūciju biznesa procesiem.

Platformas turpmākajā attīstībā tiks ņemtas vērā arī citu potenciālo lietotāju vajadzības, tai skaitā izvērtējot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu administrēšanai nepieciešamo funkcionalitāti.

Vienlaikus jāuzsver, ka jau šobrīd Platformas sistēmu izmanto Sabiedrības integrācijas fonds, kas pārvalda plašu grantu un projektu programmu klāstu sabiedrības saliedētības, pilsoniskās līdzdalības un mazākumtautību atbalsta jomā. Interesi par Platformas attīstību un tās izmantošanu projektu pārvaldībā jau ir izrādījušas arī citas institūcijas, tostarp, Rīgas dome, kas ik gadu administrē ievērojamu skaitu kultūras, izglītības un sociālo projektu, un kur efektīvi digitālie risinājumi varētu būtiski atvieglot pieteikumu, vērtēšanas un atskaišu procesus.

Projekta ietvaros plānots paplašināt un pilnveidot Platformas funkcionalitāti visā finansējuma pārvaldības ciklā (konkursi/pieteikumi, vērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumi, pārskati un datu eksports), uzlabojot procesa izsekojamību (auditējamību), caurspīdīgumu un datu vadītu lēmumu pieņemšanu, kā arī mazinot administratīvo slogu un manuālā darba apjomu.

Plānotie uzlabojumu virzieni:

• projektu, programmu un procesu pārvaldības pilnveide;

• darba plūsmu un lietotāju ceļa uzlabošana;

• funkcionalitātes un atbalsta rīku pilnveide efektīvākai administrēšanai un uzraudzībai;

• datu izmantošanas iespēju attīstība (pārskatāmība, analītika, datu apkopošana);

• saziņas un informēšanas mehānismu pilnveide, atbalstot operatīvu komunikāciju starp iesaistītajām pusēm.

Valsts kultūrkapitāla fonda un Nacionālā kino centra specifisko vajadzību kopsavilkums:

• ilgtermiņa finansējuma un projektu dzīves cikla pārvaldības atbalsts;

• finanšu plānošanas, uzskaites un kontroles iespēju stiprināšana;

• caurspīdīgas un izsekojamas informācijas aprites nodrošināšana;

• piekļuves, lietotāju pārvaldības un autentifikācijas pieejas pilnveide;

• sadarbspējas un integrāciju attīstība ar saistītajām sistēmām.

Pašlaik mērķa finansējuma (konkursu/programmu) dzīves cikls publiskajā pārvaldē (tai skaitā pašvaldībās, nozares fondos, nevalstiskajās organizācijās u. c.) bieži balstās uz sadrumstalotiem rīkiem un manuālu darbu (e‑pasts, failu apmaiņa, manuāla datu apkopošana/eksports), kas rada:

• ilgāku apstrādes laiku un administratīvo slogu;

• datu kvalitātes risku (nekonsekventas datu struktūras, dubultdarbs, kļūdas);

• nepietiekamu caurskatāmību/auditējamību (grūtāk izsekot statusu izmaiņām, lēmumu pamatojumam, versijām un termiņiem);

• lielāku atbilstības risku (drošība, piekļūstamība, e‑paraksta izmantošana, personas datu aizsardzība).

Esošā Valsts kultūrkapitāla fonda sistēma jāaizstāj, jo projektu sistēma nodrošina pamatfunkcijas, taču ir novecojusi, grūti pielāgojama un nesavietojama ar valsts koplietošanas komponentēm. Sistēmas uzturēšanas izmaksas pieaug un neatbilst mūsdienu vajadzībām. Savukārt, Nacionālajam kino centram nav savas vienotas projektu pārvaldes sistēmas. Platformas pilnveidošana vienotā koplietošanas pieejā novērsīs šos trūkumus, uzlabo drošību un caurspīdīgumu, kā arī atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) investīcijas nolūkam. Tas atbilst arī Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 338) 28.2. apakšpunktam, paredzot uz lietotājiem orientētu jaunu un pilnveidotu funkcionalitāšu attīstību valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam.

Platformas kā koplietošanas platforma novērsīs minētos trūkumus dažādās nozarēs, nodrošinot vienotu, standartizētu un drošu pilna cikla pārvaldību vienā vidē, ja platforma tiks pilnveidota un pielāgota nepieciešamajām vajadzībām – pieteikumi, vērtēšana, līgumi ar e‑parakstu, atskaites, maksājumi un pārskati. Risinājums samazinās manuālo darbu, saīsinās cikla laikus, paaugstinās datu kvalitāti un caurspīdīgumu (statusu/audita izsekojamību), kā arī uzlabos pārvaldāmību un integrācijas ar valsts koplietošanas komponentēm. Platformas pilnveidošana ļaus atkārtoti izmantot platformas komponentes vairākās institūcijās, samazinot paralēlu risinājumu uzturēšanas izmaksas.

Šobrīd pieaug prasība pēc caurspīdīgas, drošas un ātras publisko līdzekļu administrēšanas, kā arī pēc vienotiem datiem uzraudzībai un lēmumu pieņemšanai. Platformas pilnveidošana sniegs mērogojamību un elastību.

Eiropas Savienības prasību izpilde:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – Regula Nr. 910/2014) → Platformā tiek pilnveidotas dokumentu aprites un līgumu slēgšanas plūsmas e-vidē, nodrošinot e-paraksta izmantošanu un auditācijas pierakstus;

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula): → tiek pilnveidota piekļuves tiesību pārvaldība (lomas/minimālo tiesību princips), instanču līmeņa datu nodalīšana, auditācija/žurnalēšana un drošības pasākumi personas datu aizsardzībai;

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra direktīvai (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību → tiek pilnveidota lietotāja saskarne un publiskā daļa atbilstoši piekļūstamības prasībām (saturs uztverams, darbināms, saprotams, robusts) un nodrošināts piekļūstamības paziņojums/atgriezeniskā saite;

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (NIS2) → projekta ietvaros tiek stiprināta kiberrisku un incidentu pārvaldība, tai skaitā uzraudzība/monitorings un ievainojamību pārvaldība.

Valdības rīcības plāns

MK 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai", pielikums (Valdības rīcības plāns):

• 19.1. pasākums – par modernu valsts digitālo pakalpojumu attīstību un Eiropas Savienības fondu investīciju piesaisti/ieviešanas uzraudzību valsts IKT risinājumu attīstībai;

• 19.3. pasākums – paredz attīstīt nacionālās e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāstu, nodrošinot iedzīvotājiem/uzņēmējiem ērtus digitālās identifikācijas un uzticamības pakalpojumus drošam darbam digitālajā vidē, tai skaitā iespēju digitāli parakstīt dokumentus ar kvalificētu elektronisko parakstu / eZīmogu (saistīts ar dokumentu apriti un līgumu slēgšanu elektroniski Platformas ietvaros);

• 19.5. pasākums – paredz nostiprināt IKT pārvaldību, tai skaitā vienotas IKT arhitektūras un koplietošanas pakalpojumu attīstību valsts pārvaldē, kā arī būtiski paplašināt koplietošanas pakalpojumu loku, kas ietver arī koplietošanas platformas.

Pamatnostādnes

• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (MK 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490):

projekts atbilst attīstības jomai 4.4. "Tautsaimniecības (tai skaitā valsts pārvaldes) digitālā transformācija", īpaši rīcības virzieniem: 4.4.1. "Pakalpojumu platformas", 4.4.2. "Datu pārvaldība, atvēršana un analīze", kā arī 4.4.9. "Moderna un atvērta valsts pārvalde".

Projekta plānotās darbības (vienotas darba plūsmas, koplietošana, integrācijas, datu aprite, pārskatāmība) atbilst pamatnostādnēs noteiktajai "platformas valdības" pieejai un principiem: "vienreizes", "digitāls pēc noklusējuma", "sadarbspēja pēc noklusējuma", "iekļautība un piekļūstamība", "pilns pakalpojuma cikls";

• Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" (MK 2022. gada 1. marta rīkojums Nr. 143):

projekta pamatojums izriet no sadaļas 3.3. "Apkārtējās vides faktori – Digitālā transformācija", kur uzsvērta kultūras pakalpojumu klātbūtnes nozīme digitālajā vidē, nepieciešamība paplašināt digitālā satura pieejamību un risināt sistēmu savietojamību un digitālo resursu/pakalpojumu piekļūstamību.

Papildus pamatnostādnēs ir definēts uzdevums (1.6.) "Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību un piekļūstamību digitālajā vidē", kur kā iesaistītā institūcija minēts arī Kultūras informācijas sistēmu centrs, un ir uzsvērta nepieciešamība veikt investīcijas IKT infrastruktūrā, kā arī nozares pamatdarbības un atbalsta sistēmās, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nozares darbību, tai skaitā digitālajā vidē;

• Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāns 2023.–2027.gadam (MK 2023. gada 13. decembra rīkojums Nr. 892):

kā pamatnostādņu praktiskās īstenošanas instruments (pasākumu/uzdevumu līmenī), tai skaitā rīcības virzienos 4.8. "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība digitālajā vidē" un 4.9. "Moderna un atvērta valsts pārvalde".

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

Projekts nodrošina mērķa finansējuma (tai skaitā valsts mērķdotāciju, atbalsta programmu un grantu) administrēšanas un uzraudzības procesu būtisku pilnveidi un tvēruma paplašināšanu un pakalpojumu uzlabošanu publiskajā sektorā, tai skaitā kultūras nozarē (Valsts kultūrkapitāla fondam, Nacionālajam kino centram), pārejot no fragmentētām un manuālām procedūrām uz vienotu, digitāli izsekojamu pilna procesu pārvaldību koplietošanas platformā. Platforma jau šobrīd darbojas, un projekta ietvaros tiek īstenota tās būtiska pilnveide un tvēruma paplašināšana koplietošanas pakalpojumam (papildu institūciju instanču ieviešana, procesu digitalizācijas padziļināšana, integrāciju paplašināšana un lietojamības/pieejamības uzlabojumi). Platforma kā valsts koplietošanas risinājums ir normatīvi noteikta un paredzēta vairāku institūciju resursu izvietošanai mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības pakalpojuma nodrošināšanai (tai skaitā ar pašapkalpošanās portālu un tā publisko daļu), savukārt instanču nodalīšana nodrošina katras institūcijas datu un integrāciju atsevišķu pārvaldību (MK 2023. gada 21. novembra noteikumi Nr. 675 "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi") (turpmāk – MK noteikumi Nr. 675).

Pakalpojumu uzlabošana ir nepieciešama, jo Platforma nodrošina:

• vienotu mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurskatāmību (vienota piekļuves vide visam procesam);

• konkursu administrēšanas un vērtēšanas procesa atbalstu un datu kopu nodošanu datu agregācijas videi (pārskatāmi dati uzraudzībai un lēmumu pieņemšanai);

• projekta lietu un dokumentācijas pārraudzību (vienota lieta/dokumentu aprite);

• obligātās integrācijas ar valsts risinājumiem, kas uzlabo norēķinu, saziņas un datu apmaiņas efektivitāti.

Projekts ir arī tiešs ieguldījums publiskā sektora IKT pakalpojumu attīstībā un koplietošanas pieejā 1.3.1.1. pasākuma ietvarā: valsts IKT pārvaldības organizācija nodrošina IKT attīstības aktivitāšu uzraudzību un saskaņo projektu ietvaros attīstāmos koplietošanas pakalpojumus, bet pasākuma mērķis ir attīstīt valsts IKT risinājumus un pakalpojumus (MK noteikumi Nr. 338).

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

Projekta ietvaros Platformas pilnveide tiks īstenota, nodrošinot atbilstību Latvijas kiberdrošības regulējumam un valsts informācijas sistēmu tehniskajām prasībām, kā arī Platformai noteiktajām drošības un pieejamības prasībām.

Normatīvās prasības un to īstenošana (prasība → projekta aktivitāte/rezultāts):

• Nacionālās kiberdrošības likums → kiberrisku un incidentu pārvaldības pieejas stiprināšana Platformas uzturēšanā/attīstībā.

• MK 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" → piekļuves kontrole, auditācija/žurnalēšana, ievainojamību pārvaldība, incidentu pārvaldība, rezerves kopijas un atjaunošanas pārbaudes, noturības pasākumi.

• MK 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" → vispārējo tehnisko prasību ievērošana (autentifikācija, žurnalēšana, integrācijas, uzturēšanas/attīstības procesa nodrošināšana).

• MK noteikumi Nr. 675 → koplietošanas aspekts (instanču nodalīšana, piekļuves tiesību pārvaldība), kā arī darbības nepārtrauktība/pieejamības prasību izpilde (≥ 99,5% mēnesī 24/7).

Pilnveide nodrošina drošu piekļuvi tikai identificētiem lietotājiem un instanču nodalīšanu ar instanču līmeņa tiesību pārvaldību un datu aizsardzību. Tāpat tiek stiprināta kiberrisku un incidentu pārvaldība (tai skaitā ziņošana) un darbības nepārtrauktība/noturība, nodrošinot monitoringu, rezerves kopijas/atjaunošanu un datu (tai skaitā auditācijas pierakstu) arhivēšanu.

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

• Platformas pilnveide novērš izmaksas, samazinot paralēlu risinājumu uzturēšanu institūcijās un manuālo darbu, nodrošinot vienotu koplietošanas platformu un procesu automatizāciju. Darbības nepārtrauktība tiek nodrošināta, īstenojot MK noteikumos Nr. 675 noteikto pieejamības prasību – vismaz 99,5% mēnesī 24/7 režīmā – ar noturības pasākumiem (monitorings, rezerves kopijas/atjaunošana, kritisko integrāciju stabilitāte).

Ja projekts netiek īstenots, saglabāsies paaugstinātas izmaksas gan institūcijām, gan platformas uzturēšanai, jo finansējuma administrēšana turpinās balstīties uz sadrumstalotiem rīkiem un manuālām darbībām ārpus sistēmas (datu apkopošana/analīze, dokumentu aprite, lietotāju kontu uzturēšana). Tas nozīmē pastāvīgu personāla laika patēriņu (administrēšana, saskaņošana, pārlabošana) un papildu darba apjoma pieaugumu līdz ar konkursu un projektu skaita palielināšanos. Pieaugs arī kļūdu izmaksas (neprecīzi dati, neatbilstības atskaitēs, kavējumi maksājumu uzraudzībā), jo tās rada atkārtotus saskaņošanas ciklus, termiņu nobīdes un papildu resursu patēriņu. Automatizētu procesu ieviešana ļautu efektivizēt darbību, samazinot nepieciešamību pēc lieka darbaspēka un sniedzot iespēju esošajiem darbiniekiem pievērsties augstākas pievienotās vērtības uzdevumiem. Tādējādi projekts sekmētu valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu, samazinot izmaksas un veicinot kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai.

Bez pilnveides nebūs iespējams pilnvērtīgi nodrošināt vienotu procesa izsekojamību un auditējamību visā dzīves ciklā, kas palielina kontroles un atbilstības nodrošināšanas izmaksas (papildu pārbaudes, manuāli pierādījumi, atsevišķu atskaišu sagatavošana). Saglabāsies ierobežota iespēja ieviest standartizētu digitālu dokumentu apriti un drošu e-parakstu, kas paildzina līgumu slēgšanu un rada papildu administrēšanas izmaksas katrā darījumā.

Auditā konstatētais;

Nav attiecināms / nav pieejami audita secinājumi projekta pases sagatavošanas brīdī.

Incidentu statistika;

Nav attiecināms / nav apkopota incidentu statistika projekta pases sagatavošanas brīdī.

Lietotāju aptauja;

Nav attiecināms

Manuālā darba apjoms.

Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Atbildīgā institūcija par rādītāju sasniegšanu: Kultūras informācijas sistēmu centrs, sadarbībā ar partneriem (Valsts kultūrkapitāla fondu, Nacionālo kino centru) un izmantotājiestādi (Sabiedrības integrācijas fondu).

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Procesu efektivitātes paaugstināšana – Administratīvās pārbaudes cikla laiks (mediāna dienās), skaitot no statusa "Iesniegts" līdz administratīvā posma noslēguma statusam (piem., "Noraidīt administratīvi" vai statuss, kas apzīmē "administratīvi pabeigts / nodots tālāk").

Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI)

Pieejamība % = (kopējais mēneša laiks minūtēs – neplānotā dīkstāve minūtēs) / kopējais mēneša laiks minūtēs × 100.

Neplānotā dīkstāve = incidentu/avāriju izraisīts nepieejamības laiks (plānotie uzturēšanas darbi netiek ieskaitīti).

SLA neizpildes mēneši ≤ 2 kalendārajā gadā katrai produkcijas instancei.

Platformas pilnveide mērķa finansējuma dzīves cikla pilnīgai digitalizācijai (pieteikumi–vērtēšana–līgumi–atskaites–maksājumi–pārskati), standartizējot darba plūsmas un uzlabojot automatizāciju un auditējamību.

Ieviesta kvalificēta elektroniskā paraksta izmantošana Platformas dokumentu apritē, nodrošinot parakstīšanu digitāli un izsekojami (ar statusu un parakstīšanas pierakstiem).

Platformas koplietošanas risinājuma paplašināšana un ieviešana instancēs.

Platformas koplietošanas platforma ieviesta un darbojas produkcijā vismaz piecās institūcijās: Valsts kultūrkapitāla fondā, Nacionālajā kino centrā, Sabiedrības integrācijas fondā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamentā un Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrā "Rīgas digitālā aģentūrā" un citās institūcijās atbilstoši pieprasījumam, nodrošinot vienotus, pielāgotus procesus un koplietošanas pieeju.

Finansējuma sadalījums pa jomām:

• Kultūras un valodu tehnoloģiju joma – 100 000 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 85% apmērā 85 000 euro un valsts budžeta finansējums 15 % apmērā 15 000 euro);

• Valsts pārvaldes modernizācijas joma (horizontālā) – 400 000 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 85 % apmērā 340 000 euro un valsts budžeta finansējums 15 % apmērā 60 000 euro).

• Atlīdzības izmaksas kopā – 100 000 euro, tai skaitā projekta vadībai – 60 000 euro un projekta īstenošanā iesaistītā personāla izmaksām – 40 000 euro, kas paredzētas partneru personāla iesaistei projekta īstenošanā.

• Programmatūras iegāde vai izstrāde/pilnveide – 300 000 euro (Platformas attīstībai un funkcionalitātes pilnveidei).

• Pārējās attiecināmās izmaksas – 80 000 euro.

No kopējām projekta attiecināmajām izmaksām 400 000 euro attiecas uz valsts pārvaldes modernizācijas horizontālo jomu, kas ietver Platformas tehnisko attīstību, projekta vadību un ieviešanas aktivitātes.

100 000 euro attiecas uz kultūras un valodu tehnoloģiju jomu, un šie līdzekļi paredzēti jomspecifiskām pilnveides aktivitātēm, kas saistītas ar Platformas pielāgošanu nozares vajadzībām, pieejamības un lietojamības uzlabošanu, kā arī kultūras nozares specifisko procesu atbalstu Platformā.

Minētais finansējuma sadalījums nodrošina pārskatāmu atbilstību abām mērķarhitektūrām un ļauj skaidri nodalīt jomu specifiskos uzlabojumus no horizontālajām koplietošanas komponentēm, vienlaikus novēršot dubultas finansēšanas risku.

36 mēneši

Ietekme

Atbilstības novērtējums

Īss ietekmes apraksts

Atbilstība rādītāja izpildei tiks pamatota ar Platformas lietojuma statistiku un auditācijas ierakstiem (žurnālfailiem), identificējot unikālas juridiskās personas, kas izmanto modernizētos procesus.

Integrētais lietotājs – rādītāja izpratnē: par integrētu saimnieciskās darbības veicēju uzskatāma juridiska persona, kas projekta ietvaros modernizēto digitālo procesu izmanto produkcijas vidē, tas ir, iesniedz pieteikumu vai veic ar pieteikumu saistītās darbības Platformā. Atbilstības pierādīšana – rādītāja izpilde tiks pamatota ar Platformas produkcijas vides lietojuma statistiku un auditācijas ierakstiem (žurnālfailiem), identificējot unikālās juridiskās personas, kas izmanto modernizētos procesus. Rādītājs sasniedzams ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 12. punktā noteikto termiņu – 2029. gada 31. decembri.

Bāzes apjomi (2025):

• Sabiedrības integrācijas fondā: 536 unikālas juridiskās personas.

• Nacionālajā kino centrā: 60 unikālas juridiskās personas gadā.

Rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji" tiek ieskaitīts 5.1.1. sadaļā norādītais saimnieciskās darbības veicēju (juridisko personu) skaits.

1. Digitāla pieteikumu sagatavošana un iesniegšana vienotā vidē (strukturēta datu ievade, automatizētas pārbaudes/validācijas, pielikumu pārvaldība).

2. Digitāla precizējumu un izmaiņu iesniegšana un saziņa ar finansējuma administrētāju Platformas vidē (vienota statusu vēsture, izsekojamība).

3. Līgumu sagatavošana un noslēgšana digitālā procesā (dokumentu aprite, izmaiņu kontrole).

4. Atskaites un maksājumu pieprasījumu aprite digitāli (statusi, termiņu pārskatāmība, mazāk manuālas apstrādes).

5. Datu apmaiņa/integrācijas ar valsts risinājumiem (atbilstoši tvērumam), lai mazinātu atkārtotu datu sniegšanu un atsevišķu apliecinājumu iesniegšanu.

Rezultātā samazināsies laiks un manuālo darbību apjoms pieteicējiem un administrētājiem, uzlabosies caurspīdīgums/auditējamība un datu aprites efektivitāte (piemēram, Nacionālajam kino centram šobrīd pilnam ciklam manuāli 485 h/mēn; cikla laiks lēmumam 20–40 d.d. + līgumi 20 d.d.).

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²

Lietotāju skaits

Termiņš ieviešanai produkcijā

• Iestādes (institūcijas/instances): bāze 2025/2026. gadā: 1 (Sabiedrības integrācijas fonds kā aktīva instance); mērķis 2029. gadā: ≥5 (Sabiedrības integrācijas fonds + Valsts kultūrkapitāla fonds + Nacionālais kino centrs + Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments un Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra "Rīgas digitālā aģentūra" + vēl viena iestāde).

• Iestāžu darbinieki/administratori (personas): bāze 2026. gadā tiks noteikta; mērķis 2029. gadā – pieaugums atbilstoši institūciju/instanču pieaugumam (precizējams).

• Saimnieciskās darbības veicēji / juridiskās personas (pieteicēji): bāze 2025. gadā: 596 unikālas juridiskās personas gadā (536 Sabiedrības integrācijas fonds + 60 Nacionālais kino centrs); mērķis 2029. gadā – ne mazāk kā bāzes apjoms.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Bāze (2026. gadā): Sabiedrības integrācijas fonds – viena aktīva produkcijas instance; projekta laikā pieslēdzamās institūcijas/instances – Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālais kino centrs, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments un Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra"; paplašināms citu valsts un pašvaldību institūciju vajadzībām atbilstoši pieprasījumam.

Mērķis (2029. gadā): koplietošanas platforma ieviesta un darbojas produkcijā vismaz piecās institūcijās/instancēs.

Individuālo lietotāju skaits (personas):

Bāze (2026. gadā): tiks noteikta 2026. gada bāzes mērījumā, apkopojot Platformas un iesaistīto institūciju faktiskos lietotājus pa lomām/grupām (iestāžu darbinieki – Platformas administratori, procesu administratori, vērtētāji/eksperti, finanšu/grāmatvedības funkcijas; pieteicēji – fiziskas un juridiskas personas; citi ārējie iesaistītie, ja piemērojams).

Mērķis (2029. gadā): pieaugums atbilstoši institūciju/instanču pieaugumam; precizējams projekta īstenošanas gaitā, balstoties uz Platformas lietojuma statistiku un audita žurnāliem.

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

Lietderības pašvērtējuma aprēķins izmaksu pusē ir indikatīvi detalizēts par 400 000 euro (modernizācijas horizontālās jomas ieguldījumu), kas ietver:

• Projekta vadība – 60 000 euro;

• Īstenošanas personāla izmaksas – 40 000 euro (partneru personāla iesaiste projekta realizēšanai);

• Programmatūras iegāde vai izstrāde – 300 000 euro (Platformas attīstība);

• Papildu 100 000 euro (Kultūras un valodu tehnoloģiju joma) nodrošina risinājuma pilnveides aktivitātes mērķgrupu vajadzībām (piemēram, pieejamības, lietojamības un nozares satura/terminoloģijas atbalsta uzlabojumi), kuru ietekme ieguvumu pusē primāri tiek vērtēta ar kvalitatīviem un procesa projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojumiem (KPI), nevis tikai ar tiešiem monetāriem ietaupījumiem.

Monetizētie ieguvumi (summa gadā) saskaņā ar lietderības pašvērtējumu:

• valsts pārvaldes produktivitātes ieguvums (administratīvā sloga un darba laika samazinājums) – 94 850 euro/gadā (samazinās manuālās datu ievades, pieteikumu apstrādes un atskaišu sagatavošanas apjoms; novērsta procesu dublēšanās starp iestādēm; optimizēta resursu izmantošana; samazinās kļūdu iespējamība);

norādītais ieguvums atspoguļo procesu efektivitātes pieaugumu (monetizētu darba laika/administratīvā sloga samazinājumu) un nav interpretējams kā automātisks apropriācijas vai amata vietu skaita samazinājums; fiskālā ietekme izpaužas kā resursu pārdale un iespēja nodrošināt lielāku darba apjomu esošo resursu ietvaros;

• sociāli ekonomiskie ieguvumi (iedzīvotāji/komersanti) – 37 940 euro/gadā (ātrāka, ērtāka un drošāka piekļuve pakalpojumam; mazāks administratīvais slogs un laika patēriņš; vienota tiešsaistes vide pieteikšanai un statusa izsekošanai; mazāk papīra dokumentu un klātienes vizīšu).

Kopā monetizētie ieguvumi: 132 790 euro/gadā.

Monetizēto ieguvumu aprēķina pieeja, pieņēmumi un datu avoti:

Monetizētie ieguvumi lietderības pašvērtējumā noteikti, monetizējot darba laika un administratīvā sloga samazinājumu valsts pārvaldē, kā arī juridisko personu un citu Platformas lietotāju laika patēriņa samazinājumu, ko nodrošina Platformas risinājuma ieviešana.

Aprēķina formula:

Ietaupījums (euro/gadā) = ietaupītais laiks (stundas/gadā) × vidējās darba laika izmaksas (euro/stundā),

kur ietaupītais laiks (stundas/gadā) = darījumu/procesu skaits gadā × vidējais laika ietaupījums uz vienu darījumu/procesu.

Aprēķina kārtība:

identificē digitalizējamo procesu un darījumu grupas;

novērtē laika patēriņu uz vienu procesu pirms un pēc risinājuma ieviešanas;

laika ietaupījumu pārrēķina naudas izteiksmē, piemērojot vidējās darba laika izmaksas.

Datu avoti:

– Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējo bruto darba samaksu publiskajā sektorā 2025. gada 3. ceturksnī – 1 883 euro mēnesī;

– Platformas lietojuma statistika un auditācijas ieraksti (žurnālfaili);

– projekta īstenotāja rīcībā esošie procesu apraksti, prasību materiāli un funkcionalitātes izvērtējums;

– eksperta metode, balstoties uz līdzšinējo valsts pārvaldes digitalizācijas projektu pieredzi un konservatīviem pieņēmumiem par procesu apjomu projekta pases līmenī.

Pieņemot vidēji 160 darba stundas mēnesī, vidējā darba izmaksu likme aprēķināta šādi:

1 883 euro / 160 stundas = 11,77 euro stundā.

Aprēķinā izmantots konservatīvs pieņēmums, ka bāzes apjoms saimnieciskās darbības veicējiem ir 596 unikālas juridiskās personas gadā (536 Sabiedrības integrācijas fondā un indikatīvi 60 Nacionālajā kino centrā). Aprēķinā pieņemts, ka attiecīgo procesu un darījumu skaits pirms un pēc projekta īstenošanas būtiski nemainās, un sociālekonomiskais ieguvums rodas no laika patēriņa samazinājuma uz vienu darījumu vai procesu. Darījumu skaits pa procesu grupām pārsniedz unikālo lietotāju skaitu, jo viens pieteicējs gada laikā var veikt vairākas darbības pilnā finansējuma dzīves ciklā, savukārt valsts pārvaldes pusē vienas lietas administrēšanā tiek veikti vairāki secīgi iekšējie procesi.

Valsts pārvaldes produktivitātes ieguvuma aprēķinā izmantoti šādi pieņēmumi:

1. pieteikumu pieņemšana, sākotnējā pārbaude un reģistrēšana – 900 darījumi gadā; vidējais laiks pirms risinājuma ieviešanas 2,5 stundas, pēc ieviešanas 0,5 stundas; ietaupījums 2,0 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 1 800 stundas gadā;

2. precizējumu aprite un saziņa ar pieteicēju – 700 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 2,0 stundas, pēc 0,25 stundas; ietaupījums 1,75 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 1 225 stundas gadā;

3. vērtēšanas un lēmumu dokumentēšana un virzība procesā – 600 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 3,0 stundas, pēc 0,75 stundas; ietaupījums 2,25 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 1 350 stundas gadā;

4. līgumu sagatavošana, saskaņošana un noslēgšana – 400 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 3,0 stundas, pēc 0,75 stundas; ietaupījums 2,25 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 900 stundas gadā;

5. atskaišu un maksājumu pieprasījumu apstrāde – 464 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 8,0 stundas, pēc 2,0 stundām; ietaupījums 6,0 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 2 784 stundas gadā.

Kopējais valsts pārvaldes ietaupītais laiks ir 8 059 stundas gadā, un monetizētais ieguvums ir 94 850 euro gadā.

Iedzīvotāju, komersantu un citu juridisko personu ieguvuma aprēķinā izmantoti šādi pieņēmumi:

1. pieteikuma sagatavošana un iesniegšana vienotā digitālā vidē – 596 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 3,0 stundas, pēc 1,0 stundas; ietaupījums 2,0 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 1 192 stundas gadā;

2. precizējumu un papildu informācijas iesniegšana – 450 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 1,5 stundas, pēc 0,5 stundas; ietaupījums 1,0 stunda uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 450 stundas gadā;

3. līgumu un ar projekta izpildi saistīto dokumentu aprite digitālā procesā – 350 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 2,0 stundas, pēc 0,5 stundas; ietaupījums 1,5 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 525 stundas gadā;

4. atskaišu un maksājumu pieprasījumu iesniegšana – 352 darījumi gadā; vidējais laiks pirms 4,0 stundas, pēc 1,0 stundas; ietaupījums 3,0 stundas uz vienu darījumu; kopējais ietaupījums 1 056 stundas gadā.

Kopējais iedzīvotāju, komersantu un citu juridisko personu ietaupītais laiks ir 3 223 stundas gadā, un monetizētais ieguvums ir 37 940 euro gadā.

Monetizēto ieguvumu aprēķins ir pašvērtējums, kas balstīts uz pieejamajiem datiem, ārējiem statistikas avotiem un konservatīviem pieņēmumiem. Ieguvumu sasniegšana un pieņēmumu precizitāte pēc ieviešanas tiks pamatota ar "pirms/pēc" mērījumiem Platformas datos un projekta KPI.

MAP sistēmas uzturēšanas izmaksas šobrīd noteiktas 76 260 euro gadā un iekļautas Kultūras informācijas sistēmu centra budžetā. Atbilstoši Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izdevumu vērtēšanas vadlīnijās noteiktajam izmaksas iekļauj specializētas programmatūras problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumus 19 789 euro gadā, kā arī mākoņdatošanas pakalpojumus 56 471 euro gadā.

Ņemot vērā attīstību, MAP projekta īstenošanas risinājuma uzturēšanai prognozētās papildu uzturēšanas izmaksas ir ne vairāk kā 45 000 euro gadā. Ja tiks konstatēts, ka MAP projekta uzturēšanas izdevumu segšanai ir nepieciešams papildu finansējums, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.¹ panta otro daļu, sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai. Uzturēšanas izmaksu aprēķins veikts, ņemot vērā projekta izmaksu pozīciju "programmatūras iegāde vai izstrāde/pilnveide" 300 000 euro apmērā. Atbilstoši Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izdevumu vērtēšanas vadlīnijās noteiktajai pieejai specializētai programmatūrai saskaņā ar labās prakses piemēriem uzturēšanas izdevumi var sasniegt līdz pat 20% no izstrādes izmaksām. Atbilstoši Kultūras informācijas sistēmu centra praktiskajai pieredzei informācijas sistēmu uzturēšanā MAP projekta gadījumā veikts konservatīvs pieņēmums uzturēšanas izmaksas noteikt ne vairāk kā 15 % no izstrādes izmaksām.

Atmaksāšanās novērtējums: pret projekta kopējām izmaksām 500 000 euro vienkāršoti aprēķinātais atmaksāšanās periods ir ~3,8 gadi (500 000 / 132 790).

Riska mazināšanas ieguvums (zaudējumu riska vērtējums):

Lietderības pašvērtējumā atsevišķi norādīts "Valsts funkcijas izpildes nepārtrauktība (zaudējumu riska vērtējums)" – 2 000 000 euro/gadā, pamatojot ar to, ka digitālie risinājumi nodrošina valsts funkciju nepārtrauktību ārkārtas situācijās (piem., pandēmijas, kiberdraudi), samazinot zaudējumu risku un nodrošinot pakalpojumu pieejamību attālināti. Šis novērtējums tiek traktēts kā riska mazināšanas ieguvums un nav ieskaitīts monetizēto ieguvumu summā. Ieguvumu sasniegšana tiks pamatota ar "pirms/pēc" mērījumiem Platformas datos, tai skaitā:

• apstrādes cikla laiks;

• manuālā darba apjoms (procesu soļi/darbības, kas tiek automatizētas);

• pakalpojuma pieejamība un incidentu ietekmes rādītāji.

Projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot pārbaudītu un efektīvu trīs līmeņu pārvaldības struktūru, kas ietver projekta uzraudzības padomi, projekta vadības grupu un projekta komandu. Šāda pieeja ļauj nodrošināt gan stratēģisku uzraudzību, gan operatīvu vadību un kvalitatīvu izpildi visos projekta posmos.

Projekta pārvaldības struktūra

1. projekta uzraudzības padome

Padome ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē izmaiņas un lemj par nepieciešamajām korekcijām, ja tās rodas ārēju faktoru dēļ. Padomes sastāvā tiek iekļauti projekta īstenotāja, sadarbības partneru un nozaru ekspertu pārstāvji, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un atbilstību projekta mērķiem.

2. projekta vadības grupa

Vadības grupa identificē un sagatavo lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām, koordinē projekta darbības, vada piegādātāju darbu un nodrošina ikdienas vadību. Grupā darbojas pieredzējuši projektu vadītāji ar augstāko izglītību un pieredzi IKT projektu vadībā. Vadības grupas uzdevums ir nodrošināt projekta plānošanu, uzraudzību, risku vadību, iepirkumu organizēšanu un finanšu plūsmas kontroli.

3. projekta komanda

Komanda ietver projekta vadības personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus (piemēram, informācijas tehnoloģiju speciālistus, juristus, finanšu un grāmatvedības ekspertus, sabiedrisko attiecību speciālistus). Komandas sastāvs tiek pielāgots atbilstoši projekta aktivitāšu grafikam un nepieciešamajām kompetencēm. Vajadzības gadījumā tiek piesaistīti arī eksperti un konsultanti specifisku jautājumu risināšanai.

Projekta vadību, tai skaitā projekta komandu, nodrošinās Kultūras informācijas sistēmu centrs darbinieki (uz pilnu vai daļēju darba slodzi), kas strādā institūcijā. Specifisku jautājumu risināšanai, konsultāciju sniegšanai vai konkrētu aktivitāšu īstenošanai tiks piesaistīts Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālā kino centra personāls.

informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

Projekta "biznesa" īpašnieks Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošina projekta satura un procesu vadību, definē un apstiprina funkcionālās prasības, lietojuma scenārijus un piegādātā risinājuma pieņemšanu, tai skaitā kā koplietošanas platformas pārzinis koordinē tehnisko attīstību, uzturēšanu un nodrošina risinājuma atbilstību koplietošanas principiem un informācijas sistēmu arhitektūras prasībām. Projekta partnerinstitūcijas Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālais kino centrs pilda savu biznesa procesu īpašnieku lomu un nodrošina prasību definēšanu, saskaņošanu un risinājuma pieņemšanu projekta īstenošanas gaitā. Esošie sistēmu lietotāji, kā piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, nodrošina atsauksmes par funkcionalitātes piemērotību, sniedz priekšlikumus uzlabojumiem un piedalās testēšanā, tādējādi veicinot risinājuma atbilstību praktiskajām lietošanas vajadzībām.

informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Projekta īstenošanai ir nodrošināti būtiskie priekšnosacījumi: partneru savstarpējās prasības un sadarbības kārtība ir saskaņota un juridiski noformēta; tiek ievērotas informācijas drošības, datu aizsardzības un kiberdrošības prasības; ir pieejami nepieciešamie integrācijas risinājumi ar ārējām informācijas sistēmām (tai skaitā autentifikācijas, parakstīšanas un informēšanas pakalpojumi); projekta vajadzībām nodrošināta testēšanas vide; kā arī izstrādāts lietotāju apmācību plāns un noteikta izmaiņu pārvaldības kārtība.

informācija par riskiem

Projekta īstenošanā būtiskākie riski saistīti ar finanšu un ieviešanas procesu vadību – iespējamas budžeta neprecizitātes, tirgus cenu svārstības, kā arī iepirkumu un piegādes procesu kavējumi. Šo risku mazināšanai tiks nodrošināta regulāra finanšu uzraudzība un savlaicīga iepirkumu plānošana.

Papildu riski saistīti ar projektu uzraudzības rādītāju sasniegšanu, administratīvo procesu kavējumiem, resursu kapacitātes ierobežojumiem, tehnisko integrāciju sarežģītību un iespējamu normatīvās vides izmaiņu ietekmi. To mazināšanai tiks nodrošināts regulārs progresa monitorings, skaidri noteiktas atbildības, savlaicīga komunikācija ar iesaistītajām pusēm, kā arī normatīvās vides un tehnoloģisko prasību pastāvīga uzraudzība.

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Platformas sākotnējā izstrāde uzsākta un īstenota saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (28.05.2021–27.12.2023). Projekta ietvaros netiek attīstīta Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma DAGR platforma, bet tiek paplašināta Platformas funkcionalitāte, skaidri nodalot jaunos uzdevumus un izmaksas no iepriekš piegādātās funkcionalitātes, izslēdzot dubultā finansējuma risku.

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

Platformas attīstībā tiek ņemta vērā informācijas drošība un noturība (droša autentifikācija, tiesību pārvaldība, audita žurnāli, drošs e‑paraksts dokumentu apritē) un tiek izmantotas valsts koplietošanas komponentes (VPM, e‑adrese u. c.), samazinot dublēšanos un veicinot ilgtspēju.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Krista Muižniece

Informācijas sistēmu uzturētāja

67843084, krista.muizniece@kisc.gov.lv

Komponentes (pakalpojuma sastāvdaļas):

• Platformas pamatfunkcionalitāte un institūcijām nodalītas Platformas instances;

• pašapkalpošanās portāls (elektroniskā pieteikšanās vide);

• portāla publiskā daļa.

Koplietošanas princips: katras institūcijas Platformas instance ir nodalīta no citu institūciju instancēm funkcionalitātes un datu līmenī, piekļuve tiek nodrošināta atbilstoši lietotāju lomām un tiesībām. Vienota vide, kurā var gan iesniegt, gan administrēt mērķa finansējuma konkursus/programmas.

Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas galvenie nosacījumi: pakalpojums tiek nodrošināts kā institūcijām nodalītas Platformas instances; instanču izveide balstīta uz institūcijas pieteikumu, un piekļuve instancei tiek nodrošināta tikai identificētiem lietotājiem.

Pakalpojuma galvenās funkcijas:

1. lietotāju pārvaldība un autentifikācija (tai skaitā Latvija.lv/VPM, ja attiecināms);

2. konkursu/programmu pārvaldība;

3. pieteikumu iesniegšana (tai skaitā automātiska saglabāšana);

4. vērtēšana un lēmumu dokumentēšana (auditējamība);

5. līgumu sagatavošana un parakstīšana ar drošu e-parakstu;

6. atskaites un maksājumu ierosināšana;

7. pārskati, statistika un datu eksports (tai skaitā Excel);

8. paziņojumi un komunikācija.

Attīstības virzieni:

A) konkursu/programmu pārvaldības pilnveide;

B) pieteikumu iesniegšanas pilnveide (lietotājpieredze, automātiskā saglabāšana, validācijas);

C) dokumentu/pielikumu apstrādes pilnveide (priekšskatījums, formātu noteikumi);

D) vērtēšanas procesa un auditējamības pilnveide (statusu vēsture, pamatojumi);

E) līgumi, e-paraksts un integrācijas;

F) pārskati/analītika un datu apmaiņa ar nozaru informācijas sistēmām (piemēram, Kultūras dati).

Platformas resurss "Programmatūra" ir reģistrēts VIRSIS ar ID – 62550.

Saskaņā ar minēto noteikumu 6. punktu platformas pārzinis nodrošina pārvaldības platformas kā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursu kopuma pieejamību un sniedz atbalstu pārvaldības platformas instanču veidošanā.

Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošina pakalpojuma pārvaldību un uzturēšanu, tostarp uzraudzību (monitoringu), incidentu koordināciju, izmaiņu ieviešanas organizēšanu, piekļuves kontroles un audita žurnālu pārvaldību, kā arī pakalpojuma līmeņa (SLA) izpildes uzraudzību.

Tehniskā atbalsta darba laiks: darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00.

Reakcijas laiks uz pieteikumu tiek piemērots tehniskā atbalsta darba laikā.

Ārpus tehniskā atbalsta darba laika pakalpojuma lietošana var būt pieejama, bet pieteikumu apstrāde tiek uzsākta tehniskā atbalsta darba laikā.

Tehniskā atbalsta saņemšanas kanāls: MAP (Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma) – Kultūras resora IKT atbalsts – Jira Ser…

Pieteikumu prioritātes nosaka atbilstoši pakalpojuma atbalsta un pieteikumu klasifikācijas kārtībai.

Pakalpojuma pieprasījuma izskatīšanas termiņš: institūcijas iesniegto pieteikumu Platformas instances izveidei/pakalpojuma izmantošanai pārzinis izvērtē 10 darbdienu laikā.

Pakalpojuma krustiskās komponentes – Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas darbības režīms – Platforma lietotājiem ir pieejama 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

Sabiedrības integrācijas fonds – viena aktīvā Platformas instance.

Plānotais saņēmēju loks (institūcijas / finansējuma administrētāji): Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālais kino centrs, kā arī citas publiskās pārvaldes institūcijas, kuras administrē mērķa finansējumu un kurām Platformas instanču izveide ir attiecināma atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Lietotāji (pakalpojuma tiešie lietotāji): mērķa finansējuma pretendenti un saņēmēji (fiziskas un juridiskas personas) attiecīgo programmu/konkursu ietvaros.

Projekta "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) attīstība" (turpmāk – projekts) rezultātā plānotais:

Platformas koplietošanas pakalpojuma pilnveide un paplašināšana Valsts kultūrkapitāla fonda, Nacionālā kino centra un citu publisko nozaru vajadzībām, nodrošinot efektīvāku projektu/finansējuma cikla pārvaldību (pieteikumi, izvērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumu procesu atbalsts) un vienotu datu apriti; integrāciju attīstība ar citām valsts informācijas sistēmām tiks īstenota atbilstoši institūciju vajadzībām un projektā paredzētajam tvērumam.

Turpmākās attīstības perspektīva:

Pakalpojuma lietotāju paplašināšana institūcijām, kas veic valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu izlietojuma pārvaldību (finansējuma sadali un izlietojuma uzraudzību), kā arī plašāka platformas izmantošana projektu īstenotājiem – atbilstoši MK noteikumu Nr. 675 piemērošanas lokam.

Risinājuma galvenās sastāvdaļas:

1. Pašapkalpošanās portāls (Elektroniskā pieteikšanās sistēma) – pretendenta/saņēmēja darba vides pilnveide pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai, dokumentu pievienošanai, komunikācijai un atskaišu iesniegšanai;

2. Pašapkalpošanās portāla publiskā daļa – informācija par programmām/konkursiem un pieteikšanās iespējām, piekļuves ceļš uz autentificētu vidi;

3. Administrēšanas (Platformas darba vide) – finansējuma administrētājiem programmu/konkursu pārvaldībai, pieteikumu izvērtēšanai, lēmumu un līgumu apritei, atskaišu kontrolei, maksājumu procesu atbalstam, uzraudzībai un pārskatu/datu eksporta nodrošināšanai;

4. Lietotāju un piekļuves tiesību pārvaldība – lomu modelis, piekļuves kontrole un darbību izsekojamība/auditācijas pieraksti;

5. Integrāciju un dokumentu aprites atbalsts – atbilstoši MK noteikumiem Nr. 675 (tai skaitā droša elektroniskā paraksta izmantošana dokumentu apritē, kur attiecināms).

MK noteikumi Nr. 675 (izdoti saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktu).

Ieviešanas/izvēršanas stratēģija:

Koplietošanas pakalpojumu ievieš pakāpeniski, pēc iestādes pieteikuma izveidojot tai atsevišķu vidi un nodrošinot tās darbību atbilstoši projekta īstenošanas plānam.2026. gadā Platformā darbojas viena aktīvā instance – Sabiedrības integrācijas fonds, kas Platformu jau izmantoto programmu/konkursu administrēšanai. Projekta ietvaros paredzēta Platformas pilnveidošana, nodrošinot instanču ieviešanu un nepieciešamo funkcionalitātes pilnveidi Valsts kultūrkapitāla fondam (paredzot pāreju no novecojuša risinājuma uz vienotu koplietošanas platformu) un Nacionālajam kino centram (kuram pašlaik nav savas projektu pārvaldības sistēmas).

Instanču ieviešana tiek īstenota pa posmiem, nodrošinot:

1. institūcijas procesu un prasību precizēšanu, lomu/tiesību modeli un konfigurāciju (programmas/konkursi, darba plūsmas, vērtēšanas un lēmumu aprite);

2. nepieciešamo datu sagatavošanu un, ja attiecināms, migrāciju no iepriekšējiem risinājumiem (īpaši Valsts kultūrkapitāla fonda gadījumā);

3. integrāciju un dokumentu aprites risinājumus, tai skaitā droša elektroniskā paraksta izmantošanu līgumu slēgšanā;

4. testēšanu, lietotāju apmācību un ieviešanu produkcijā;

5. pēc ieviešanas tiks nodrošināts atbalsts un uzraudzība, nodrošinot pakalpojuma nepārtrauktību, drošību, izmaiņu un incidentu pārvaldību.

Pārvaldības platformas pārzinis reģistrē un izvērtē institūcijas pieteikumu instanču izveidei, pieņem lēmumu par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu un nodrošina drošu piekļuvi instancei tikai identificētiem lietotājiem, pārvaldot piekļuves tiesības. Izvēršanas laikā tiek ievērota vienota koplietošanas pakalpojuma pārvaldība, lai nodrošinātu standartizētu un drošu Platformas darbību visām instancēm.

Platformas pilnveide un funkcionalitātes paplašināšana tiek finansēta projekta ietvaros Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".

Pakalpojuma uzturēšana pēc ieviešanas tiek nodrošināta no valsts budžeta esošajā kārtībā.