Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2026/14.5-07/465

Rīgā 2026. gada 25. septembrī

Reģiona nozīmes nekustamu mākslas pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto Bauskas novada reģiona nozīmes nekustamo mākslas pieminekļu izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Mākslas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Mākslas darbs vai priekšmets iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis. Informācija pieejama https://new.mantojums.lv/cultural-objects.

"Kapa piemineklis Eduardam Cīrulim" (valsts aizsardzības Nr. 9678) atrodas Bauskas novada Kurmenes pagasta Impu kapos.

Mākslas pieminekļu saglabājamās vērtības:

4.1. Oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika.

4.2. Objektu kopums, komplektācija.

4.4. Vēsturiskais (vietas) konteksts.

4.7. Objekta forma.

4.12. Virsmas apdare.

4.17. Dekoratīvais risinājums.

4.20. Izpildījuma amatnieciskā kvalitāte.

4.23. Vizuālā informācija.

4.25. Laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

NKMP izvirzītās prasības mākslas piemineklim:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā pieminekļa saglabāšanu nodrošina tās valdītājs. Mākslas piemineklis regulāri jāapseko, pievēršot uzmanību tā materiāla, konstrukcijas un pamatnes stāvoklim, kā arī iespējamiem mehāniskiem, bioloģiskiem un klimatiskajiem bojājumiem. Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības ar oriģinālu.

1.1.2. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam mākslas piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido mākslas pieminekli, būvi vai vidi, ar kuru tas saistīts.

1.1.3. Lai nodrošinātu nekustamā pieminekļa aizsardzību, ap to noteikta individuāla aizsardzības zona, kas pieejama www.mantojums.lv.

1.1.4. Mākslas pieminekli un ar to saistīto vidi izmanto tā, lai tiktu saglabāts pieminekļa kultūrvēsturiskais stāvoklis, autentiskums un tā apkārtējās vides kultūrvēsturiskā vērtība.

1.1.5. Lai nodrošinātu mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic mākslas pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot būves vai vides, ar kuru tas saistīts tehniskajam stāvoklim. Ja mākslas piemineklis atrodas iekštelpā, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina tā saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.6. Lai nodrošinātu mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina kapavietas un tās tiešās apkārtnes uzturēšana un kopšana, nepieļaujot apstākļu veidošanos, kas var bojāt mākslas pieminekli.

1.1.7. Mākslas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju un restaurāciju veic tā īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Mākslas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Tā pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt mākslas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās mākslas pieminekļa vērtība.

1.2.2. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc atbilstošas izpētes un atbilstoši tās rekomendācijām. Darbus, kuru veikšanas laikā iespējams apdraudēt mākslas pieminekļa saglabātību, drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.2.3. Mākslas piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā un ar autentiskajām detaļām. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.2.4. Mākslas pieminekļu apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegts mākslas pieminekļus tīrīt ar asiem instrumentiem, mazgāt, apstrādāt ar ķīmiskām vielām vai abrazīviem materiāliem, lakot vai krāsot. Ikdienas kopšanas darbiem bez ūdens, ķīmisku u.c. līdzekļu pielietošanas nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

1.2.5. Pārvalde mākslas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, izpētes, projekta, restaurācijas programmas un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.6. Par mākslas pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kapavietas un tās tiešās apkārtnes kopšana un uzturēšana, nepārveidojot mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, neizmantojot metodes vai līdzekļus, kas var ietekmēt tā saglabātību.

2. Mākslas pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu mākslas pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto mākslas pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša vide; piekļūšanas iespēja mākslas piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); mākslas pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu mākslas pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: mākslas piemineklim atbilstoša vide; piekļūšanas iespēja mākslas piemineklim; tā netraucētas uztveres iespēja; vēsturiski nozīmīgā ainava un kapu teritorijas raksturs.

2.2.2. Nepieciešama Pārvaldes atļauja, ja paredzama darbība mākslas pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi vai būvi, ar kuru saistīts mākslas piemineklis, mākslas pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.3. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi mākslas pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt nekustamā mākslas pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tā vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots nekustamā mākslas pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols.

3. Citi noteikumi:

3.1. Mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.2. Atsavinot mākslas pieminekli, saskaņā ar NILLTFPFN likuma 3. pantu, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (https://fid.gov.lv/lv/zinosana-fid) par katru aizdomīgu darījumu, kas ietver informāciju par klientu darījumiem vai darbībām un rada aizdomas par to, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3.3. Nekustama mākslas pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz reģiona nozīmes mākslas pieminekli.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu iespējams saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs,
galvenais valsts inspektors A. Artmanis