Saistībā ar specifisko atbalsta mērķi 2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" īstenots un pabeigts projekts Nr. 2.2.1.1/20/I/003 "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība 2. kārta" (finansējums – 1 943 378,15 euro). Īstenojot projektu, izveidota integrācija ar Eiropas Komisijas datubāzi un nodrošināta Bioloģiskās ražošanas operatoru sertifikātu un operatoru datu pieejamība publiskajam un privātajam sektoram (informācijas sistēma un API). Projektā tika arī izstrādātas dažādas platformu/koplietošanas komponentes.

Atveseļošanas fonda finansēts projekts Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/001 "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" (finansējums – 2 796 528,00 euro). Projekta īstenošana turpinās, dažādos veidos pilnveidojot VAAD KUVIS.

Projektā "Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai" plānota turpmāka Dzīvnieku reģistra attīstība, ieviešot AHL regulas prasības, Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas sistēmu pilnveide UB un NP reģistrācijas procesa uzlabošanai, kā arī VAAD KUVIS attīstība, izstrādājot jaunu moduli. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenošanas partneru pienākumi ietvers kontroli, lai netiktu dublētas risinājumu analīzes un izstrādes darbības.

Projekts nerada dubultā finansējuma risku, un šajā projektā netiks īstenotas darbības, kas tikušas vai tiek īstenotas citos projektos un par to finansējumu.

1. AHL regulas normu ieviešana, dzīvnieku kustības izsekojamība, reģistrācijas un pārnēsājamo slimību riska novēršana.

2. UB un NP reģistrācijas procesa digitalizācija.

3. KUVIS Sēklu sertifikācijas moduļa izstrāde un ieviešana, nodrošinot sēklu sertifikācijas pamatprocesu digitālu izpildi vienotā vidē.

Uzdevumi

1. Pilnveidot informācijas sistēmu lauksaimniecības un zivsaimniecības operatoriem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apstrādi un ziņošanu par dzīvnieku veselības stāvokli, uzlabojot pārredzamību un kontroli atbilstoši AHL regulai.

2. Papildināt un pilnveidot Dzīvnieku reģistru atbilstoši AHL regulas prasībām.

3. Optimizēt procesu ziņošanai par notikumiem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apstrādi un ziņošanu par dzīvnieku veselības stāvokli, kustību, kautuvju darbībām, radīt informācijas operatīvas apmaiņas iespēju par dzīvnieku slimībām, lai samazinātu slimības izplatību dzīvnieku vidū un cilvēku saslimšanas risku.

4. Pilnveidot PVD IS, lai nodrošinātu digitālu UB un NP reģistrācijas un paziņošanas procesu.

5. Ieviest centralizētu sertificētas sēklas partiju uzskaiti un izsekojamību KUVIS.

Eiropas Savienības prasību izpilde

Ir stājusies spēkā AHL regula, kas nosaka jaunas prasības dzīvnieku izsekojamībai un veselības uzraudzībai. Jāievieš izmaiņas to LAD uzturēto objektu reģistrācijā, kas saistīti ar lauksaimnieciskajā darbībā turētajiem dzīvniekiem, tostarp reģistrējot objektu darbības veidu, objekta infrastruktūru un citus ar lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrām saistītus parametrus. Ieviešami jauni zirgu reģistrācijas noteikumi, jaunas liellopu identifikācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, jauni pakalpojumi un iespēja klientiem iegūt datus ērtā mūsdienīgā formā.

Esošie VAAD risinājumi pilnībā nenodrošina sertificētās sēklas aprites izsekojamību līdz to izmantošanai sējā un apgrūtina datu apmaiņu KLP pasākumu administrēšanai, tostarp saistītā ienākumu atbalsta par sertificētas sēklas izmantošanu administrēšanai un kontrolei. Projekts ir arī aktuāls, lai nodrošinātu auditējamu pierādījumu ķēdi un prasību izpildi atbilstoši piemērojamajiem ES un OECD nosacījumiem (tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007; OECD sēklu shēmām) un ņemtu vērā Eiropas Komisijas priekšlikuma par augu reproduktīvā materiāla regulu virzību uz digitāliem procesiem.

Valdības rīcības plāns

–

Pamatnostādnes

–

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

Pēc projekta īstenošanas dzīvnieku kustības izsekojamības, reģistrācijas un pārnēsājamo slimību risku novēršanas process kļūs digitāli izsekojams un efektīvs, tādējādi samazinot birokrātisko slogu.

Projektā plānota pilnīga UB un NP reģistrācijas un paziņošanas procesa pārveide, digitalizējot visus tā posmus, tādējādi ievērojami samazinot ne tikai komersantiem, bet PVD radīto administratīvo un birokrātisko slogu un vienlaikus saīsinot lēmumu pieņemšanai nepieciešamo laiku.

Projektā paredzēts arī ievērojami uzlabot sēklu sertifikācijas procesu. Pašlaik tas Latvijā ir sadrumstalots: liela daļa informācijas aprites notiek manuāli un vairākās savstarpēji nepilnīgi integrētās vidēs. Esošā sēklu sertifikācijas informācijas sistēma (izveidota 2003. gadā) ir tehnoloģiski novecojusi, tāpēc ierobežo drošu datu apmaiņu, automatizāciju un izsekojamību (pieteikumi, paraugi, laboratoriju rezultāti, lauku pārbaudes, partijas/etiķetes, klienta piekļuve rezultātiem tiešsaistē). Tādējādi palielinās administratīvais slogs nozares dalībniekiem un iestādei, kā arī kļūdu risks un tiek kavēta savlaicīga informācijas aprite. Pēc VAAD rīcībā esošajiem datiem, ik gadu tiek apstrādāts ap 2500 sēklu partiju un 6500 sēklu paraugu un veikts vairāk nekā 27 500 laboratorisko pārbaužu. Manuāla datu pārsūtīšana un dubulta ievadīšana palielina kļūdu iespējamību un patērē resursus, ko iespējams novirzīt kontroles darbībām ar lielāku pievienoto vērtību.

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

–

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

Pēc projekta īstenošanas tiks iegūts ievērojams administratīvo un laika resursu ietaupījums valsts pārvaldē, uzlabota datu kvalitāte, pārskatāmība un izsekojamība visos procesos, samazinot krāpniecības risku un līdz ar to – kontroļu skaitu, kā arī nodrošināta atbilstība ES prasībām dzīvnieku labturības un bioloģiskās statistikas jomā.

Projekts paredz centralizētu un ilgtspējīgu KUVIS moduļa ieviešanu ar integrāciju un ĢIS funkcionalitāti, samazinot manuālo darbu, uzlabojot datu kvalitāti un nodrošinot izsekojamību un auditējamību.

Ja Latvija neieviesīs ES regulās noteiktās prasības, valstij var tikt piemērotas finansiālas sankcijas par saistību nepildīšanu. Tas radītu reputācijas risku valsts pārvaldei un zemkopības nozarei kopumā.

Ja valsts neievieš AHL regulas prasības, var tikt apturēts dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports uz citām ES valstīm vai trešajām valstīm. Tas ietekmētu pārtikas rūpniecības, lopkopības un veterinārās nozares un dzīvnieku audzētāju ienākumus, kā arī nodokļu ieņēmumus.

Ja projekts netiek īstenots, pastāv nozīmīgs risks valsts funkciju izpildes nepārtrauktībai sēklu sertifikācijas un uzraudzības jomā. Sertifikācijas procesu nesaskaņotība ar ES sistēmām varētu ierobežot Latvijas sēklu eksportu un radīt zaudējumus komersantiem.

Papildus tam pastāv ekonomiskais risks, jo netiek nodrošināta Latvijas zemkopības nozares konkurētspēja ES un starptautiskajos tirgos.

Auditā konstatētais;

–

Incidentu statistika

Seku un potenciālo zaudējumu aprēķini Dzīvnieku veselības akta prasību neievērošanā var pamatoties uz līdzšinējo zaudējumu statistiku, t. i., vairāki miljoni eiro tiešos kompensāciju un likvidācijas izdevumos. Piemēram, Latvijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu laikā kompensācijās un ierobežojošos pasākumos tika iztērēti vairāk nekā 10 milj. eiro valsts līdzekļu. (2025. g. kompensācijās izmaksāts ~ 1 milj. eiro).

Lietotāju aptauja

Projekta aktualitāte un nepieciešamība pamatojama arī ar klientu aptaujās gūtajiem rezultātiem, kuros identificētas būtiskas problēmas manuālajā datu apstrādē, informācijas pieejamībā un procesu pārskatāmībā.

Manuālā darba apjoms.

–

Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits.

Lauku atbalsta dienests

Pārtikas un veterinārais dienests

Valsts augu aizsardzības dienests

Zemkopības ministrija

Atbildīgās institūcijas: LAD, PVD, ZM

Atbildīgā institūcija: LAD

Atbildīgās institūcijas: LAD, ZM

Atbildīgā institūcija: LAD

Atbildīgā institūcija: VAAD

Laboratorijas analīžu apstrādes process:

skaits 2025. gadā – 27 500 analīžu gadā.

Pašreizējais process:

manuāls datu pieraksts;

manuāla datu ievadīšana informācijas sistēmā;

ieraksta meklēšana un validācija;

vidējais viena ieraksta apstrādes laiks – līdz 30 minūtēm.

Kopējais darbalaika patēriņš gadā:

27 500 × 30 min = 825 000 min

= 13 750 stundu gadā.

Pēc projekta ieviešanas (automatizēta datu integrācija un validācija):

prognozētais laiks vienam ierakstam – 15 minūšu.

Kopējais darbalaika patēriņš gadā:

27 500 × 15 min = 412 500 min

= 6875 stundas gadā

Ietaupījums:

6875 stundas gadā.

Pilna laika ekvivalents (1 FTE ≈ 1920 stundu gadā):

6875 / 1920 ≈ 3,6 pilna laika amata vietu ekvivalents.

Minētajā procesā darbalaika samazinājums –līdz pat 50 %.

Kopējais, konservatīvais pieņēmums projektam: izvērtējot visus digitalizējamos procesa posmus (pieteikumu apstrādi, datu validāciju, sertifikātu ģenerēšanu, integrāciju ar ārējām sistēmām u. c.), projektam tiek piemērots konservatīvs pieņēmums par vidējā darba laika samazinājumu vismaz par 20–25 % kopumā vienai lietai.

Šis pieņēmums ir metodoloģiski pamatots, ievērojotprocesu dažādību, un atbilst projekta KPI mērķim:

≥ 80 % pamatdarbību ar sertifikāciju izpildītas digitāli;

vidējā apstrādes cikla laika samazinājums vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2025. gada bāzi.

Atbildīgā institūcija: VAAD

Atbildīgā institūcija: VAAD

Atbildīgā institūcija: LAD

Atbildīgā institūcija: VAAD

Atbildīgā institūcija: VAAD

Atbildīgā institūcija: PVD

• paraugu elektroniska reģistrācija un identifikācija,

• laboratorisko analīžu datu apstrāde,

• lauka pēcpārbaudes datu ievade,

• sēklu partiju etiķetēšana,

• sēklas kartupeļu sertifikācijas procesi.

Projekta kopējais finansējums: 3 500 000 eiro, tostarp

• Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas finansējums – 2 975 000 eiro;

• Valsts budžeta finansējums – 525 000 eiro.

Projekta finansējums pa izdevumu grupām:

• 2 700 000 eiro – informācijas sistēmu izstrādes, ieviešanas un kvalitātes kontroles izmaksas;

• 9 900 eiro – projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes un informācijas sistēmas attīstības aktivitāšu apraksta sagatavošanas izmaksas;

• 440 100 eiro – programmatūras sistēmas licenču iegādes izmaksas;

• 350 000 eiro – personāla izmaksas.

36 mēneši

(var būt vairāki varianti)

(**) 5.1.1. punktā norādītie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji"

1) digitalizēti dati par lauksaimniecības dzīvniekiem;

2) digitalizēta datu iegūšana no Dzīvnieku reģistra;

3) digitalizēts dzīvnieku importa un eksporta process;

4) digitalizēta kautuvju sistēma;

5) digitalizēti datu apmaiņas procesi ar citu iestāžu sistēmām, tostarp par bioloģiski ražoto produkciju.

PVD kompetencē:

komersantiem, kas vēlas nodarboties ar UB un NP izplatīšanu, radīta pilnībā digitāla vide produktu reģistrācijai, atbilstības novērtēšanai un marķējuma sagatavošanai.

VAAD kompetencē:

īstenojot projektu, tiks nodrošināta sēklu sertifikācijas procesa digitāla izpilde saimnieciskās darbības veicējiem, kas iesaistīti sēklu sertifikācijā (piemēram, sēklaudzētājiem, sēklu tirgotājiem u. c.). Digitalizācija izpaudīsies kā pāreja no manuālas datu iesniegšanas uz elektronisku pieteikšanu, statusa izsekošanu un rezultātu saņemšanu tiešsaistē, kā arī strukturētu datu apmaiņu ar iesaistītajām institūcijām.

Digitālie procesi:

• pieteikšana un reģistrācija (partijas/paraugi);

• laboratorisko rezultātu aprite;

• lauka pārbaužu (tostarp pēcpārbaudes) datu ievade;

• partiju marķēšana/uzskaite un izsekojamība;

• rezultātu pieejamība tiešsaistē un datu apmaiņa.

(*) Projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (Dokuments attiecas uz EEZ)

AHL īstenošanas un deleģētās regulas

Eiropas Komisijas 2021. gada 10. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2021/963, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429, (ES) 2016/1012 un (ES) 2019/6 piemērošanai attiecībā uz zirgu identifikāciju un reģistrāciju un izveido identifikācijas dokumentu paraugus attiecībā uz šiem dzīvniekiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisijas 2021. gada 24. marta Īstenošanas regula (ES) 2021/520, ar ko nosaka noteikumus par to, kā attiecībā uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 653/2014, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju un liellopu gaļas marķēšanu groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000

Eiropas Komisijas 2008. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 566/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai tādas gaļas tirdzniecībai, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus

Eiropas Komisijas 2000. gada 25. augusta Regula (EK) Nr. 1825/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 piemērošanai attiecībā uz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu

Eiropas Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisijas 2021. gada 24. marta Īstenošanas regula (ES) 2021/520, ar ko nosaka noteikumus par to, kā attiecībā uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētā regula (ES) 2020/691, ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisijas 2015. gada 17. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/262, ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) Dokuments attiecas uz EEZ

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 653/2014, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju un liellopu gaļas marķēšanu groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000

Bioloģiskās lauksaimniecības un sēklu sertifikācijas procesa normatīvie akti

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007

Eiropas Komisijas 2022. gada 19. maija Īstenošanas regula (ES) 2022/791, ar ko attiecībā uz paziņojumu par labības, eļļas augu sēklu un rīsu krājumu apjomiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185

Projekts nodrošina digitāli dokumentētu sēklu sertifikācijas procesu un datu apriti (pieteikumi, pārbaudes, partiju identifikācija, rezultāti, uzskaite), tā ievērojot prasības attiecībā uz izsekojamību un kontroles pierādījumiem, tostarp saistībā ar bioloģisko ražošanu (regula (ES) 2018/848), un OECD sēklu shēmu prasības. Risinājums sagatavo tehnoloģisku pamatu Eiropas Komisijas 2023. gada 5. jūlija PRM regulas priekšlikuma (COM/2023/414) ieviešanas virzienam, aizstājot manuālas darbības ar auditējamu digitālu pierādījumu ķēdi.

Īstenojot projektu tiks centralizēti un konsolidēti sēklu sertifikācijas procesi vienotā KUVIS modulī, izmantojot koplietošanas komponentes (autentifikāciju, lomas, žurnālus, integrāciju slāni), tādējādi samazinot dublēšanos un uzturēšanas izmaksas. Pēc projekta pabeigšanas modulis tiks uzturēts un attīstīts KUVIS uzturēšanas ietvarā (organizatoriski un finansiāli), saglabājot vienotu atbalsta un izmaiņu pārvaldības pieeju.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²

Lietotāju skaits

Termiņš ieviešanai produkcijā

VIRSIS identifikators 1003

(RTPS 00000878)

Bioloģiskā lauksaimniecība: turpināt attīstīt LAD IS moduli Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēma, lai samazinātu administratīvo slogu gan bioloģiskajiem operatoriem, gan kontroles institūcijām un valsts pārvaldei.

VIRSIS identifikators

1165 (resursa oriģinālais identifikators – RTPS 00001117)

1) pieteikšana un reģistrācija (partijas/paraugi), 2) laboratorisko pārbaužu rezultātu aprite, 3) lauka pārbaužu/pēcpārbaudes datu ievadīšana (tostarp ar ĢIS sasaisti), 4) partiju sertifikācija un etiķešu uzskaite, 5) rezultātu pieejamība tiešsaistē. Tiks nodrošināta automatizēta datu apmaiņa ar LAD un citiem KUVIS moduļiem, kā arī integrācija ar privātajām saimniecību pārvaldības sistēmām.

Valsts iestādes: Valsts augu aizsardzības dienests, Lauku atbalsta dienests, Zemkopības ministrija

VIRSIS identifikators

719 (resursa oriģinālais identifikators – RTPS 00000465)

vismaz 150 komersantu

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

• Objektu reģistrs

• Objektu infrastruktūra

• Objekta veterinārā informācija

• Objekta dzīvnieku (arī zirgu) statistika

• Kautuvēs nokauto dzīvnieku statistika

• Bioloģiski saražotās produkcijas un platību statistika

• Kontroles institūcijās reģistrētie bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi un tiem piemērotie aizliegumi

1) dzīvnieku veselība un bioloģiskā lauksaimniecība,

2) uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošo pārtikas produktu aprite,

3) sēklu sertifikācija.

Katrā no šiem blokiem atkarībā no to realizācijas nepieciešamības un specifikas izmantojami atšķirīgi parametri izmaksu un ieguvumu analīzei.

1. Dzīvnieku veselība un bioloģiskā lauksaimniecība

Šajā blokā daudzi ieguvumi nav tieši izmērāmi finansiālā izteiksmē, jo ir atkarīgi no potenciālo ES sankciju piemērošanas riskiem, dzīvnieku slimību izplatības rādītājiem u.c. faktoriem.

Ekonomiskie ieguvumi līdz ar projekta īstenošanu:

Komersantiem: līdz ar projektu ieviestās izmaiņas nodrošinās dzīvnieku kustības efektīvāku elektronisko izsekojamību un ērtāku ziņošanu par biodrošību, reģistrāciju/identifikāciju un pārnēsājamo slimību risku novēršanu atbilstoši AHL regulai un tās ieviešanas aktiem. Savlaicīga slimību pārvaldība stiprina valstij uzticama dzīvu dzīvnieku un to izcelsmes produktu eksportētāja reputāciju. Projekta ieviešana samazinātu risku, ka, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (WOAH/OIE) var ierobežot Latvijai noteiktām slimībām brīvas teritorijas statusu, kas ir svarīgs dzīvnieku audzētājiem un eksporta uzņēmumiem, kuriem tirgus zaudēšana nozīmētu gan uzņēmējdarbības ierobežošanu vai zaudēšanu, gan piekļuves zudumu starptautiskajiem tirgiem. Tas secīgi ietekmētu pārtikas rūpniecības, lopkopības un veterināro nozaru komersantu un dzīvnieku audzētāju ienākumus un valsts nodokļu ieņēmumus. Pēc projekta īstenošanas var samazināties lauksaimnieku un veterinārārstu izmaksas, farmakoloģiskā iejaukšanās (piemēram, antibiotiku lietošana) un dzīvnieku reprodukcijas un ražības zudums.

Iedzīvotājiem: projekts īstenošana palīdzēs samazināt dzīvnieku slimību izplatību un tādējādi arī risku, ka dzīvnieku slimības pāriet uz cilvēkiem (zoonozes), kā arī palielinās nekaitīgas pārtikas pieejamību.

Pēc projekta īstenošanas dzīvnieku kustības izsekojamības, reģistrācijas un pārnēsājamo slimību riska novēršanas process kļūs digitāli izsekojams un efektīvs, un tādējādi ievērojami tiks samazināts birokrātiskais slogs šādās pozīcijās:

• ērtāka elektroniska ziņošana par bioloģiski saražoto produkciju, principa "iesniedz vienreiz" ieviešana, samazināts operatora manuāli ievadāmais apjoms – provizoriskais ietaupījums ~ 500 000 eiro gadā. Aprēķins:

○ bioloģiski saražotās produkcijas pārskata sagatavošana un iesniegšana
4074 klienti (pēc Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēmas datiem 19.03.2026.) × 1 (vidējais iesniedzamo pārskatu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 5,50 (vidējais pārskata sagatavošanas laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 336 105 eiro;

○ atļaujas sagatavošana, apjoma aprēķins, iesniegšana

2428 klienti (bioloģiski ražotu lauksaimniecības dzīvnieku un nepārstrādātu lopkopības produktu operatori; pēc Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēmas datiem 19.03.2026.) × 1 (vidējais iesniedzamo pārskatu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 4,50 (vidējais atļaujas sagatavošanas laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 163 890 eiro

• dzīvnieku kustības efektīvāka elektroniskā izsekojamība – provizoriskais ietaupījums – 2 250 000 eiro gadā. Aprēķins:

○ 20 000 klientu (operatori; pēc LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 75 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits par dzīvniekiem gadā; pēc LAD datiem) × 0,1 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 2 250 000 eiro

• ērtāka ziņošana par biodrošību, dzīvnieku kustību izsekojamību, reģistrāciju/identifikāciju un pārnēsājamo slimību riska novēršanu ~3 460 000 eiro gadā. Aprēķins:

○ 11 000 klientu (atmežošanas kategorijas operatori; pēc LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 1 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 3 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 495 000 eiro

○ 220 klientu (akvakultūras kategorijas operatori; pēc LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 2 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 1 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 6600 eiro

○ 5135 klienti (mājputnu kategorijas operatori; pēc LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 2 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 1 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 154 050 eiro

○ 2730 klientu (zirgkopības kategorijas operatori; pēc LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 21 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 0,5 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 429 975 eiro

○ 79 klienti (kautuvju kategorijas operatori; saskaņā ar LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 600 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 2,5 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 1 777 500 eiro

○ 46 klienti (elektronisko pasu kategorijas operatori; pēc LAD Dzīvnieku reģistra datiem) × 1730 (vidējais operatora paziņoto notikumu skaits gadā; pēc LAD datiem) × 0,5 (vidējais notikuma ievades laiks stundās) × 15,00 (vienas stundas darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz CSP datiem par 2025. gadu: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro) = 596 850 eiro

Kopējais provizoriskais sociālekonomiskais ieguvums – 6 210 000 eiro gadā.

Valsts pārvaldes ieguvumi

Īstenojot projektu, tiks iegūts ievērojams administratīvo un laika resursu ietaupījums valsts pārvaldē, uzlabota datu kvalitāte, pārskatāmība un izsekojamība visos procesos, samazinot krāpniecības risku un tādējādi arī kontroļu skaitu. Datubāze ar patiesiem datiem nodrošinās atbilstību ES prasībām dzīvnieku labturības un bioloģiskās statistikas jomā. Provizoriskais ieguvums – vismaz 54 000 eiro gadā. Aprēķins izmērāmajiem ietaupījumiem datu ievades, apstrādes un kontroles funkcijas izpildei:

2 (nodarbināto skaits) × 1675,00 (alga inspektoram, eiro, LAD dati) × 13 (samaksas mēneši, ieskaitot atvaļinājuma naudu, piemaksas un pabalstus) × 1,24 (darbaspēka nodokļi) = 54 002 eiro

Kopējais ieguvums Dzīvnieku veselības un bioloģiskās lauksaimniecības blokā – 6 264 000 eiro gadā.

Kopējais bloka lietderīgums (eiro, indikatīvs, 10 gadu periodā)

• Kopējie ieguvumi periodā = 54 000 (ieguvumi iestādē gadā) × 10 gadu + 62 100 000 (ieguvumi nozarei 10 gados) = 62 640 000 eiro

• Kopējās izmaksas 10 gadu periodā, ieskaitot bloka ieviešanu projektā un turpmāko informācijas sistēmu ikgadējo uzturēšanu, = 2 000 000 + 200 000 × 10 = 4 000 000 eiro

• Neto lietderīgums = 58 640 000 eiro

2. Uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošo pārtikas produktu aprite

Sociālie ieguvumi (nav izsakāmi finansiāli, jo nav pieejama informācija par komersantu patērētajiem laika un finanšu resursiem šo procesu īstenošanai):

• uzņēmējiem iespēja vienā vietā pārbaudīt UB un NP atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• pēc vienota standarta sagatavoti UB un NP normatīvajiem aktiem atbilstoši marķējumi.

Finansiālie ieguvumi:

• Komersantiem samazināts patērētais laiks uz dokumentu sagatavošanu/ konstatēto kļūdu novēršanu

~4h uz vienu iesniegumu, pieņemot, ka vidējais rādītājs ir 2000 iesniegumu gadā. Monetārais ieguvums uzņēmējiem = 4 h × 2000 gab. × 12,50 eiro/h = 100 000 eiro gadā

• Pārtikas un veterinārajam dienestam samazināts patērētais laiks uz dokumentu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus izskatot tikai NA atbilstošus iesniegumus, un sagatavojot kvalitatīvākus lēmumus

~ 4 h uz vienu iesniegumu, pieņemot, ka vidēji ir 2000 iesniegumu gadā. Monetārais ieguvums PVD 4 h × 2000 gab. × 12,70 eiro/h= 101 600 eiro gadā

Var prognozēt, ka, adaptējot un apmācot datu modeli, tālākos gados monetārais ieguvums abām pusēm potenciāli pieaugs.

Kopējais bloka lietderīgums (EUR, indikatīvs, periodā 10 gadi)

• Kopējie ieguvumi periodā = 101 600 (ieguvumi iestādē gadā) × 10 gadi + 1 000 000 (ieguvumi nozarei 5 gados) = 2 016 000 eiro

• Kopējās izmaksas 10 gadu periodā, ieskaitot bloka realizāciju Projekta ietvaros un turpmāko informācijas sistēmas ikgadējo uzturēšanu = 350 000 + 35 000 × 10 = 700 000 EUR

• Neto lietderīgums = 1 316 000 eiro

3. Sēklu sertifikācija

Ir veikts indikatīvs izmaksu/ieguvumu novērtējums, pamatojoties uz automatizācijas un integrāciju radīto darba laika samazinājumu publiskajā pārvaldē un nozares dalībniekiem.

Pilnas slodzes ekvivalents (PLE) – pilna darba laika ekvivalents gadā; aprēķinos pieņemts, ka 1 PLE = 1920 darba stundu gadā.

Darba stundas izmaksas VAAD (eiro/st.) - aprēķinā izmantota vidējā bruto samaksa par 1 nostrādāto stundu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme.

Pieņēmums: vidējā mēneša bruto alga 1500 eiro.

Bruto stundas samaksa (VAAD): 9,38 eiro/st.

Darba devēja VSAOI likme: 23,59%.

Indikatīvi: izmaksu likme VAAD = 9,38 × 1,2359 = 11,59 eiro/st.

Izstrādātā risinājuma uzturēšanas izmaksas – indikatīvi pieņemts 10% gadā no izstrādes izmaksām, t. i., ~35 000 EUR gadā, ja netiek noteikts citādi uzturēšanas līgumā.

Ieguvumi publiskajai pārvaldei (VAAD un iesaistītajām organizācijām)

Projekta ietvaros ieviestais sēklu sertifikācijas modulis samazina manuālu datu ievadi un dubultu reģistrēšanu, paātrina datu apriti (pieteikumi, paraugi, laboratoriju rezultāti, lauka pārbaužu dati, partiju statuss), uzlabo datu kvalitāti un samazina kļūdu labošanai patērēto laiku, kā arī nodrošina auditējamu pierādījumu ķēdi vienotā vidē.

Indikatīvais ietaupījums VAAD tiek aprēķināts, pamatojoties uz esošo slodzi (PLE) sertifikācijas pamatdarbībās un plānoto samazinājumu pēc digitalizācijas/integrācijām:

Ietaupījums (eiro/gadā) = 46 PLE (procesā iesaistīto darbinieku skaits) × 10% (indikatīvs darbalaika ietaupījums) × 1 920 (darba stundas gadā) × 11,59 (VAAD darba samaksas likme eiro/st.)

Ietaupījums = 102 333 eiro gadā

Ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Projekta ietekme uz valsts pārvaldē nodarbināto skaitu ir neitrāla, vienlaikus automatizācijas un integrāciju rezultātā tiek prognozēts darba slodzes samazinājums līdz ~4 pilnas slodzes ekvivalentiem (PLE) sēklu sertifikācijas pamatprocesos (risku kontrole, datu apstrāde un analītika, procesu kvalitātes uzlabošana u.c.). Atbrīvotā kapacitāte tiks novirzīta kvalitatīvākai uzraudzībai, risku analīzei un datu kvalitātes kontrolei, nodrošinot pakalpojuma kvalitātes un izpildes ātruma pieaugumu, nepalielinot nodarbināto skaitu.

Sociālekonomiskie ieguvumi (nozares dalībniekiem), tostarp integrācija ar privātā sektora saimniecību pārvaldības sistēmām

Papildu sociālekonomiskais ieguvums rodas no integrācijas ar privātā sektora saimniecību pārvaldības sistēmām. Projekta ietvaros tiks nodrošināta saderība un turpmāka pilnveide jau esošajām integrācijām ar trim lielākajām privātajām sistēmām, lai pieteikumu/partiju dati var tikt nodoti strukturēti no privātajām sistēmām uz KUVIS un saņemti atpakaļ (statusi/rezultāti). Tas samazina dubulto datu ievadi un ar to saistītās kļūdas, kā arī saīsina procesa ciklu.

Indikatīvais ietaupījums nozarei tiek aprēķināts, pamatojoties uz integrēto lietotāju skaitu un ietaupīto laiku (stundās) uz vienu lietotāju gadā:

Ietaupījums (EUR/gadā) = 300 (pirmajā gadā plānoto integrēto saimniecību skaits) × 20 (ietaupītās stundas uz lietotāju gadā) × 12,12 bruto stundas samaksa (bruto darba samaksa par 1 nostrādāto stundu Latvijā, 2025. gada 3. ceturksnī, konservatīvs pieņēmums). Turpmākajos gados plānots integrēto saimniecību skaitu palielināt par 50% gadā.

Ietaupījums 1. gadā = 72 720 eiro

Ietaupījums 2. gadā = 109 080 eiro

Ietaupījums 3. gadā = 245 430 eiro

Ietaupījums 4. gadā = 367 963 eiro

Ietaupījums 5. gadā un visos turpmākajos gados = 551 945 eiro

Kopējais bloka lietderīgums (eiro, indikatīvs, 10 gadu periodā)

• Kopējie ieguvumi periodā = 102 333 (ieguvumi iestādē gadā) × 10 gadi + 4 106 863 (ieguvumi nozarei 10 gados) = 5 130 193 eiro

• Kopējās izmaksas 10 gadu periodā, ieskaitot bloka realizāciju Projekta ietvaros = 350 000 + 35 000 × 10 = 700 000 eiro

• Neto lietderīgums = 4 430 193 eiro

Kopējais projekta lietderīgums (eiro, indikatīvs, 10 gadu periodā)

• Kopējie ieguvumi periodā = 69 786 193 eiro

• Kopējās izmaksas 10 gadu periodā, ieskaitot Projekta realizāciju (informācijas sistēmu analīze, izstrāde, personāla izmaksas u. c. projektā attiecināmie izdevumi) un informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas pēc projekta beigām = 6 200 000 eiro

• Neto lietderīgums = 63 586 193 eiro

Projekta iesniedzējs nodrošina institucionālo, administratīvo un profesionālo kapacitāti projekta īstenošanai atbilstoši tā tvērumam un apjomam. Projekta īstenošanai tiek piesaistīta projekta komanda ar šādām kompetencēm: 1) projekta vadība un kvalitātes vadība, 2) dzīvnieku veselības, uztura bagātinātāju un sēklu sertifikācijas nozares procesu pārzināšana, 3) informācijas sistēmu analīze un testēšana, 4) informācijas tehnoloģiju arhitektūra un integrācija, 5) publiskie iepirkumi un līgumu vadība, 6) finanšu vadība un pārskatu sniegšana, 7) informācijas drošība un personas datu aizsardzība (tostarp riska un atbilstības uzraudzība atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem).

informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (angļu val. – business owner) un tā nozīmi projekta īstenošanā

Par projekta "biznesa" īpašniekiem uzskatāmi plānotie sadarbības partneri – LAD, PVD un VAAD, jo šo iestāžu kompetencē ir visi projekta laikā uzlabojamie procesi un šīs iestādes ir pilnveidojamo informācijas sistēmu pārzines. Par "biznesa" īpašnieku netieši uzskatāma arī projekta īstenotāja – ZM. Projekta "biznesa" īpašnieku pārziņā esošās un projektā paveicamās darbības:

• ZM – finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja. Atbildīga par tās juridiskās bāzes noformēšanu, kura saistīta ar darbībām, atbilstošu normatīvo aktu sagatavošanu, procesu pārvaldību saskaņā ar nozares attīstības stratēģiju un atbilstības vērtēšanu jomas mērķarhitektūrai, projekta vadību, kā arī projekta finanšu vadību, nosakot finansējuma apmēru katrai no projektā paredzētajām darbībām;

• LAD – projekta sadarbības partneris. Atbildīgs par LAD IS pilnveidi, lai attīstītu bioloģiskās lauksaimniecības procesus un ieviestu AHL regulas prasības;

• PVD – projekta sadarbības partneris. Atbildīgs par PVD IS pilnveidi, lai digitalizētu UB un NP reģistrācijas procesu;

• VAAD – projekta sadarbības partneris. Atbildīgs par VAAD IS pilnveidi, lai attīstītu sēklu sertifikācijas pamatprocesu digitalizāciju.

informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Projekta sekmīgai uzsākšanai un īstenošanai nepieciešams

• laikus sagatavots iepirkumu plāns un iepirkumu norise atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, nodrošinot pārskatāmu līgumu vadību un izpildes kontroli;

• saskaņotas funkcionālās un tehniskās prasības, tostarp datu modelis, integrāciju specifikācija un datu kvalitātes noteikumi;

• nodrošināta sadarbība un datu apmaiņas nosacījumi ar iesaistītajām institūcijām un integrācija ar privātā sektora saimniecību pārvaldības sistēmām;

• pakāpeniski (iteratīvi) ieviests risinājums, nodrošinot testēšanu, lietotāju iesaisti un apmācību;

• drošības un datu aizsardzības prasību ietveršana izstrādē, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas (ES) 2016/679 un kiberdrošības prasības, kas izriet no Nacionālās kiberdrošības likuma un saistītā regulējuma.

ZM un projekta sadarbības partneri nodrošina, lai  investīcijas projektā nav plānots un netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai ZM un tās padotības iestāžu pārziņā un turējumā esošu informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, izdarot pasūtījumus par konkrēto darbu īstenošanu, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Investīcijas projekta laikā modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un pēc investīciju projekta īstenošanas komersanti nevarēs gūt labumu vai kādas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ES komersantiem. Vienlaikus ZM, kas ir finansējuma saņēmēja, sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas izpildei.

Projekta norises laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbu veicējs (pakalpojuma sniedzējs) tiks izvēlēts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai nepieļautu komercdarbības atbalsta sniegšanu no pakalpojuma sniedzējiem.

informācija par riskiem

Galvenie riska faktori un vadības pasākumi:

• iepirkumu un termiņu risks (pārsūdzība, piegādātāju kapacitāte) – iepirkumu plānošana, tirgus izpēte, iepirkuma dokumentācijas kvalitātes kontrole, līgumos paredzēti starpposmi un pieņemšanas kritēriji;

• prasību daudzuma palielināšanās – izmaiņu vadība ar prioritizāciju, fiksētiem laidieniem un skaidriem "gatavs produkcijai" kritērijiem;

• integrācijas risks – integrācijas specifikāciju saskaņošana, testēšanas vide, versiju vadība, datu validācijas noteikumi;

• datu kvalitātes un migrācijas risks – datu tīrīšanas un validācijas scenāriji, pilotēšana un kontrolēti migrācijas laidieni;

• kiberdrošības un pieejamības risks (incidenti, ievainojamība) – drošības prasību piemērošana atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam un Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" (turpmāk – noteikumi Nr. 397), tostarp piekļuves kontrole, žurnalēšana, rezerves kopijas un ievainojamību novēršanas process;

• personas datu aizsardzības risks – datu minimizācija, piekļuves tiesību modelis, apstrādes darbību pārskatāmība, pēc nepieciešamības ietekmes novērtējums atbilstoši VDAR.

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Projekts ir savstarpēji papildinošs ar zemkopības nozares IKT attīstības iniciatīvām, un tā pamatā ir esošo infrastruktūru un koplietošanas principi, vienlaikus nodrošinot projekta darbību nepārklāšanos ar citu projektu finansētām darbībām. Dubultā finansējuma risks tiek novērsts, nodrošinot izmaksu attiecināmības kontroli, darbību nodalījumu (darbu sadalījumu), izdevumu pamatojošos dokumentus un uzskaiti atbilstoši projektu vadības un finanšu kontroles kārtībai.

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

Projekts stiprina valsts stratēģisko autonomiju un pārtikas nekaitīgumu, nodrošinot centralizētu, auditējamu un izsekojamu informāciju par sertificētās sēklas apriti. Risinājumi tiks radīti, ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (ES) 2016/679, Nacionālās kiberdrošības likumu un noteikumus Nr. 397, nodrošinot piekļuves kontroli, žurnalēšanu, ievainojamības pārvaldību un rezerves kopēšanu atbilstoši piemērojamajām prasībām.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Toms Leikums

ZM Administratīvā departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja vietnieks

Toms.Leikums@zm.gov.lv, 67027065