Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 281/1-2

Rīgā 2026. gada 17. septembrī

Par aizliegumu izplatīt audioprogrammu "Radio "Belarus""

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete, Padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu, īstenojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. pantā noteiktās funkcijas, veicot informācijas pārbaudi un ņemot vērā no kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, kā arī izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 16. septembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2026/123/6-4,

konstatē:

[1] Padome, iepazīstoties ar 2026. gada 9. septembra vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, ir konstatējusi, ka Latvijas Republikas teritorijas austrumu pierobežā, tajā skaitā Daugavpils valstspilsētā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, lineārajā apraidē ir pieejama radio programma "Radio "Belarus"", kas tiek raidīta no Baltkrievijas teritorijas Braslavas stacijas 107,7 MHz frekvencē.

[2] Padome ir konstatējusi, ka 2022. gada 3. jūnijā Eiropas Savienības Padomes īstenošanas regulā (ES) 2022/876, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, ir iekļauta persona – Belteleradio Kompānija / Baltkrievijas Republikas Nacionālā valsts televīzijas un radio kompānija (angļu: Belteleradio Company / National State Television and Radio Company of the Republic of Belarus; baltkrievu: Нацыянальная дзяржаўная тэлерадыёкампанiя Рэспублiкi Беларусь / Белтэлерадыёкампанiя), kurš ir Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu sankcionēto personu sarakstā, pielikuma B sadaļā "Juridiskās personas, vienības un struktūras, kas minētas 2. panta 1. punktā" ar Nr. 35. ¹

"Radio "Belarus"" ir viena no Baltkrievijas Republikas Nacionālās valsts televīzijas un radio kompānijas kontrolē esošajām radio programmām. Līdz ar to "Radio "Belarus"" nav uzskatāms par atsevišķu, no minētās sankcionētās juridiskās personas nošķirtu uzņēmumu, bet gan par vienu no tās veidotajām un kontrolētajām radio programmām.

[3] Padome 2026. gada 7. augustā ir saņēmusi 2026. gada 6. augusta vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par radio programmas "Radio "Belarus"" pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde norāda, ka radio programmā "Radio "Belarus"" kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnota Krievijas militārā agresija Ukrainā, kā arī A. Lukašenko politisko režīmu Baltkrievijā atbalstoša informācija.

[4] Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir publiski paziņojusi: "Ņemot vērā Baltkrievijas teritorijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamiem drošības riskiem un šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Baltkrieviju un Baltkrievijā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest valsti."² Šāds Ārlietu ministrijas paziņojums norāda uz būtiskiem drošības riskiem, Latvijas iedzīvotājiem dodoties vai atrodoties Baltkrievijā.

[5] Veicot radio programmas monitoringu, ir konstatēta "Radio "Belarus"" pašreklāma, kurā latviešu valodā tiek sniegta informācija, kas diskreditē Latvijas valsts iestādes un to pieņemtos lēmumus, kā arī aicināts sekot līdzi "Radio "Belarus"" izplatītajai maldinošajai informācijai. Tāpat "Radio "Belarus"" monitoringā konstatēts:

[5.1] audioprogrammā tiek kritizēta Lietuvas, Baltijas valstu un Eiropas valstu nosodošā attieksme, ieviešot sankcijas pret Baltkrieviju, kā rezultātā šajās valstīs pieaug dzīves dārdzība;

[5.2] audioprogrammā tiek uzrunāta auditorija ārvalstīs, tostarp Latvijas iedzīvotāji, tiek aicināta apmeklēt Baltkrieviju, pozicionējot Baltkrieviju kā drošu un draudzīgu valsti ārvalstu ieceļotājiem (pretēji tam, par ko brīdina Latvijas Republikas Ārlietu ministrija);

[5.3] audioprogrammā latviešu valodā tiek izplatīta informācija, kas diskreditē Eiropas Savienības iestāžu, tajā skaitā Latvijas iestāžu, pieņemtos lēmumus, apšauba Latvijas mediju neatkarību, kā arī pozicionē Baltkrievijas sniegto informāciju kā patiesu, apšaubot Latvijas informatīvajā telpā pieejamo informāciju;

[5.4] audioprogrammā selektīvi tiek skaidrota vēsture un vienpusēji, kā arī neobjektīvi pasniegti fakti par notikumiem Otrā pasaules kara laikā Latvijā.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[7] Padome 2026. gada 17. septembra sēdes laikā ir izvērtējusi Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 16. septembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2026/123/6-4, kā arī no kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 21.⁶ panta pirmā daļa nosaka, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo citas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammas izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad audioprogrammā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu veidošanas nosacījumi vai kad audioprogrammas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību." Savukārt, EPLL 21.⁶ panta otrā daļa nosaka, ka EPLL 21.⁶ panta pirmajā daļā "[..] minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā." Minētās tiesību normas paredz Padomes tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu izplatīt citas valsts audioprogrammas Latvijas teritorijā, ja šīs valsts audioprogrammā pārkāpti EPLL vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu veidošanas nosacījumi vai kad audioprogrammas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.

Lai īstenotu "valstisko neatkarību", ir būtiski aizsargāt gan valsts "suverenitāti", kas augstākā vara pieder pašai Latvijas tautai un valsts pati patstāvīgi lemj par saviem iekšējiem un ārējiem jautājumiem, gan nodrošināt "valsts drošību", ar ko ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. "Valsts drošība" ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī ir vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību.

[8] Padome secina, ka audioprogramma "Radio "Belarus"" tiek izmantota, lai izplatītu Krievijas un Baltkrievijas propagandu, kas vērsta pret Latviju, Lietuvu, Poliju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Minētajā audioprogrammā tiek tendenciozi sagrozīti un skaidroti vēstures fakti, kā arī izteikti aicinājumi Latvijas iedzīvotājiem doties uz Baltkrieviju kā atvērtu un draudzīgu valsti, vienlaikus tiek apšaubīta Latvijas mediju neatkarība, Latvijas valsts pārvaldes pieņemtie lēmumi un to uzticamība, veicinot naratīvu par Latviju kā neizdevušos valsti.

Ņemot vērā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izteikto brīdinājumu Latvijas valstspiederīgajiem nedoties vai pamest Baltkrieviju, secināms, ka audioprogrammā "Radio "Belarus"" paustais aicinājums Latvijas iedzīvotājiem doties uz Baltkrieviju ir tiešs Latvijas sabiedrības un valsts drošības apdraudējums.

Lēmums par aizliegumu izplatīt šādu programmu ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību, novērstu iespējamu vēršanos pret Latvijas valstisko neatkarību.

[9] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetento valsts pārvaldes iestāžu sniegto informāciju, audioprogrammā "Radio "Belarus"" izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju Latvijā un pasaulē, Padome atzīst, ka lēmums par aizliegumu izplatīt audioprogrammu "Radio "Belarus"" pieņemams nekavējoties. Padome ieskatā, jebkura nepamatota kavēšanās ar lēmuma par aizliegumu izplatīt programmu veicinātu apstākļus, ka audioprogrammā joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas un ir vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[10] Ņemot vērā, ka lēmums par aizliegumu izplatīt citas valsts audioprogrammu ir administratīvais akts, pieņemot šādu lēmumu, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[10.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības, valstiskās neatkarības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot citas valsts frekvenču resursus, kur tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.³ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.⁴ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.⁵ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[10.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu ir jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību un valstisko neatkarību kopumā. Gadījumā, ja audioprogramma, kurā tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejama, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Tādējādi Padomes ieskatā, EPLL paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu izplatīt citas valsts audioprogrammu, ja šīs audioprogrammas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[10.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, aizliegums izplatīt konkrēto audioprogrammu visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minētās audioprogrammas veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls audioprogrammas "Radio "Belarus"" pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka minētajā audioprogrammā izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, kā arī ir vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, tādēļ lēmums par aizliegumu izplatīt minēto audioprogrammu Padomei pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka audioprogrammu "Radio "Belarus"" veido un kontrolē Baltkrievijas Republikas Nacionālās valsts televīzijas un radio kompānija, kas ir pakļauta Eiropas Savienības sankcijām saskaņā ar 2022. gada 3. jūnija Eiropas Savienības Padomes īstenošanas regulu (ES) 2022/876, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Tādējādi audioprogrammas "Radio "Belarus"" pārstāvju uzklausīšana nemainītu faktu, ka tās veidotāji ir pakļauti Eiropas Savienības sankcijām un šāda audioprogramma tiesiski nedrīkst atrasties Latvijas un Eiropas Savienības informatīvajā telpā.

Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav iespējami. Mērķi – piekļuves ierobežošanu audioprogrammai – var sasniegt tikai, pieņemot lēmumu par aizliegumu izplatīt konkrēto audioprogrammu.

[10.4] Administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.⁶ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija un Baltkrievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi aizliegt izplatīt šāda veida saturu un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šo audioprogrammu, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību un valstisko neatkarību apdraudošs saturs.

[11] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka audioprogrammā "Radio "Belarus"" tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību, kā arī valstisko neatkarību. Kā arī audioprogrammas "Radio "Belarus"" veidotāja un kontrolētāja Baltkrievijas Republikas Nacionālā valsts televīzijas un radio kompānija (Belteleradio Kompānija) ir pakļauta Eiropas Savienības sankcijām.

[12] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildus 9. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresāta viedokli. APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka "Personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." APL 62. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka "Personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta."

Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresāta viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personu, kas veido audioprogrammu "Radio "Belarus"" tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

Tāpat administratīvā akta adresāta uzklausīšana nav adekvāta, jo nemainītu to, ka audioprogrammas "Radio "Belarus"" veidotāji un īpašnieki ir pakļauti Eiropas Savienības sankcijām.

[13] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai EPLL 21.⁶ panta otrajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, – lemt par aizliegumu izplatīt citas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁶ panta otro un trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Aizliegt izplatīt Latvijas teritorijā Baltkrievijas Republikas audioprogrammu "Radio "Belarus"" uz laiku līdz Eiropas Savienības Padomes noteikto sankciju par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju atcelšanai pret konkrētu personu, kura ir tieši vai netieši saistīta ar audioprogrammu "Radio "Belarus"".

2. Publicēt šo lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

3. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete.

Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, to var pārsūdzēt viena mēneša laikā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā Baldones ielā 1A, Rīgā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
 padomes priekšsēdētāja A. I. Druviete