Saistošo noteikumu "Grozījumi Rīgas domes 2023. gada 31. maija saistošajos noteikumos Nr. RD-23-201-sn "Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā"" (turpmāk – Grozījumi) mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas un reklāmas objektu izvietošanas, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu.

Rīgas domes 2023. gada 31. maija saistošie noteikumi Nr. RD-23-201-sn "Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā" (turpmāk – Saistošie noteikumi) stājās spēkā 2024. gada 11. maijā. Ar Grozījumiem tiek veikti precizējumi Saistošo noteikumu normās, kuru redakcija bijusi neprecīza vai pieļāvusi dažādas interpretācijas.

Ir atvieglotas prasības gadījumos, kad reklāmu vai reklāmas objektu izvieto uz iekārtas (kafijas automāta, pakomāta u. tml.) pie tirdzniecības centra ēkas fasādes, kas nav ēkas galvenā fasāde un nav vērsta pret ielu, pieļaujot, ka tad var tikt aizsegti logi.

Tiek noteikts, ka Saistošo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētie nosacījumi (nosacījumi reklāmām uz ēkas fasādes (t. sk. uz sienas un jumta), kas paredz, ka atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus bez fona pamatnes vai ar fona pamatni bez tonējuma (caurspīdīgu) vai fasādes tonī (izņemot Rīgas vēsturiskā centra daļu "Vecrīga", kur nav atļauta fona pamatne fasādes tonī), vai materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus vai uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam) neattieksies arī uz ēkām, uz kurām reklāmu izvietojums un tehniskais risinājums ir saskaņots Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā būvprojekta sastāvā, kā arī neattieksies uz izkārtni, kas tiek izvietota ēkas iekšpagalmā uz ēkas fasādes, kas nav vērtējama kā galvenā fasāde (izņemot Vecrīgas teritoriju), ja izkārtnes risinājums un izvietojums nepasliktina ēkas un apkārtējās vides kopskatu un tā ir vizuāli saderīga ar ēkas fasādi.

Saistošo noteikumu, t. sk. Grozījumu, pamatmērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Tā paša panta otrajā daļā ir noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:

1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);

2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;

3) vēsturiskā apbūve (īpaši – viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;

4) arheoloģiskais kultūrslānis;

5) publiskā ārtelpa;

6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;

7) vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes;

8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u. c.);

9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.

Lai tiktu ievērotas iepriekšminētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma prasības, Grozījumos paredzētas normas, nosakot, ka Rīgas vēsturiskajā centrā kā izkārtnes netiek atļauts izmantot reklāmkarogus (pludmales karogus). Šādu karogu izmantošana ir paredzēta ūdenstilpju tuvumā un publisku pasākumu laikā, tādēļ ar Grozījumiem to izvietošana Rīgas vēsturiskā centra teritorijā tiks atļauta tikai publisku pasākumu norises vietās un ūdens transporta piestātnēs pie Daugavas. Minētie ierobežojumi neattiecas uz reklāmām, t. sk. priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmām.

Tāpat arī noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, vai uz būves, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, reklāma, kas tiek izvietota loga, skatloga un durvju vērtņu stiklotajās daļās un satur informāciju par telpu/ēkas pārdošanu vai iznomāšanu, jānoformē atbilstoši Saistošo noteikumu 8. pielikumā norādītajiem paraugiem. Šāds nosacījums iekļauts, lai uzlabotu skatlogu noformējumu laikā, kamēr telpās netiek veikta saimnieciskā darbība. Līdz šim lielākoties šāda veida reklāmas tika līmētas skatlogā kā apdrukātas lapas, dažādās krāsu kombinācijās un dažādos izmēros. Mērķis ir panākt vienotu vizuālo noformējumu, tādā veidā radot harmoniskāku un sakoptāku pilsētvidi Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Paraugā ir norādīts teksta novietojums skatlogā. Tāpat arī noteikta prasība, ka informāciju par saimnieciskās darbības veicēja sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm izvieto joslā skatloga augšējā vai apakšējā daļā, neveidojot necaurredzamus laukumus, kas centrēti skatlogā un durvju vērtņu stiklotajā daļā. Skatlogi lielā mērā veido pilsētvidi, kā arī būtiski ietekmē ēku kopējo skatu, tādēļ ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību to noformējumam, ņemot vērā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā noteiktās prasības.

Iekļauts nosacījums, ka, izvērtējot jaunu vietu tīkla reklāmas objekta izvietošanai uz pašvaldības zemes, tiek vērtēts tīkla reklāmas objektu izvietojuma biežums ielas posmā, lai pilsētvide nebūtu pārsātināta ar reklāmas objektiem. Šāda izvērtēšana nepieciešama, lai, piemēram, viena kvartāla ietvaros netiktu izvietots pārāk daudz reklāmas objektu, kas būtiski var pārveidot pilsētvides raksturu konkrētajā apkaimē.

Attiecībā uz reklāmas objektiem tiek noteikti jauni nosacījumi par to, kādi spilgtuma rādītāji ir pieļaujami to izstarotajai gaismai. Līdz šim šādas robežvērtības Ministru kabinets ir noteicis tikai digitālajiem reklāmas objektiem, kas izvietoti gar ceļiem, taču arī citās publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, izvietotie ekrāni, reklāmas objekti un to izstarotā gaisma ietekmē gan iedzīvotāju naktsmieru, gan satiksmes drošību, tādēļ arī tiem nepieciešams noteikt pieļaujamo spožumu.

Nosacījumi izstarotajam gaismas daudzumam ir pārņemti no Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumiem Nr. 402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana", tādējādi nodrošinot, ka attiecībā uz visiem reklāmas objektiem ir noteikts vienāds pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums gan diennakts gaišajā laikā, gan diennakts tumšajā laikā. Pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums noteikts, lai pēc iespējas samazinātu reklāmas objektu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu gan dienas laikā, gan arī naktī.

Tāpat ir noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā ir aizliegts izvietot digitālos ekrānus uz būvēm, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes un jaunbūves. Ja digitālos ekrānus izvieto uz pieturvietu nojumēm un jaunbūvēm, tad digitālo ekrānu risinājums un izvietojums nedrīkst pasliktināt ēku un apkārtējās pilsētvides kopskatu. Jaunbūves šo noteikumu izpratnē ir būves, kuru būvprojektā ir paredzēta digitālā ekrāna izvietošana un kuras tiks nodotas ekspluatācijā pēc Grozījumu stāšanās spēkā.

Lai samazinātu birokrātiju un atvieglotu uzņēmējdarbību, noteikts, ka pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja ir uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma ielu tirdzniecības vietā uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem un iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiek izvietota atbilstoši Saistošo noteikumu 9. pielikumā noteiktajiem paraugiem. Šādā veidā tiek arī veicināta un uzlabota vienota stila reklāmu izvietošana ielu tirdzniecības vietās, radot harmoniskāku vidi.

Precizēti punkti attiecībā uz afišu izvietošanu uz pašvaldībai piederošiem afišu stabiem un stendiem atbilstoši aktuālajai afišu izvietošanas situācijai, t. sk. precizēti afišu papīra un izvietošanas tehniskie parametri.

Neietekmē.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt kvalitatīvas pilsētvides attīstību un kopēju sabiedrības izpratni par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi, tādējādi pozitīva ietekme ir gan uz uzņēmējdarbības vidi, pilsētvidi, gan arī sabiedrību kopumā.

Saistošie noteikumi konkurenci neietekmē.

Neietekmē.

Ietekmē labvēlīgi, jo tiek noteikts, ka pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja ir uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma ielu tirdzniecības vietā uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem un iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiek izvietota atbilstoši Saistošo noteikumu 9. pielikumā noteiktajiem paraugiem, tādējādi tiek samazināts birokrātiskais slogs uzņēmējiem un arī administratīvais slogs pašvaldībai.

Grozījumos ietverto prasību ievērošanu uzrauga Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Prasības ir samērīgas, jo Grozījumos ietvertajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme gan uz pilsētvidi, gan sabiedrību kopumā.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai Grozījumu projekts ar paskaidrojuma rakstu no 2026. gada 6. marta līdz 2026. gada 22. martam tika publicēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Saņemti Latvijas Dabas fonda priekšlikumi (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā reģistrēti 2026. gada 19. martā ar Nr. DA-26-11161-sd) attiecībā uz Grozījumiem:

1. Latvijas Dabas fonds ierosina šādu termina skaidrojumu:

"Diennakts tumšais laiks – laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai."

Latvijas Dabas fonds to pamato ar Ceļu satiksmes likuma 1. pantā sniegto termina skaidrojumu:

"Nakts stundas (no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00) – laiks, kad iedzīvotājiem ir tiesības uz naktsmieru."

Priekšlikums tiek akceptēts un ir veikti atbilstoši labojumi Grozījumu tekstā.

2. Izteikt Saistošo noteikumu 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Digitālos ekrānus nodrošina ar gaismas sensora vadības sistēmu, kura digitālā ekrāna darbības laikā automātiski pielāgo tā spilgtuma intensitāti ārējās vides gaismas apstākļiem, samazina tā spilgtuma intensitāti atbilstoši noteiktajiem parametriem un izslēdz to nakts stundās (23.00–7.00)."

Priekšlikums netiek atbalstīts, jo Grozījumos noteiktas maksimāli pieļaujamās reklāmas objektu izstarotā spožuma mērvienības diennakts gaišajā un tumšajā laikā.

3. Atbalstām Grozījumos iekļauto 36.¹2. apakšpunktu, kas nosaka digitālo ekrānu maksimāli pieļaujamās izstarotā spožuma vērtības diennakts tumšajā laikā, kas atbilst Latvijas Universitātes pētījumā norādītajām spožuma vērtībām. Taču Saistošo noteikumu 36.¹1. apakšpunktu ierosinām izteikt šādā redakcijā:

"36.¹1. diennakts gaišajā laikā izstarot gaismas daudzumu, kas pārsniedz spožumu 4000–5000 cd/m²;".

Priekšlikums netiek atbalstīts, jo paredzētais spožuma limits 10 000 cd/m² ir noteikts, ņemot vērā Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana" iekļautās prasības par pieļaujamiem gaismas spožuma limitiem reklāmas objektiem, kas izvietoti gar ceļiem.

4. Saistošos noteikumus nepieciešams papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

"36.¹3. digitālie ekrāni izslēdzami nakts stundās (23.00–7.00)."

Priekšlikums netiek atbalstīts, jo 7.15. apakšpunktā ir noteikti pieļaujamie reklāmas objektu izstarotā spožuma limiti.

Precizētajos Saistošajos noteikumos ir ņemti vērā visi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 2026. gada 15. maija atzinumā Nr. P-1-13-1/2301 izteiktie iebildumi un veikti atbilstoši labojumi.