Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 264/1-2

Rīgā 2026. gada 27. augustā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnei "radiobelarus.by"

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 26. augusta pārbaudes ziņojumu Nr. P/2026/112/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] Padome 2026. gada 7. augustā ir saņēmusi 2026. gada 6. augusta vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietni "radiobelarus.by", pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde norāda, ka tīmekļvietnē "radiobelarus.by" kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnota Krievijas militārā agresija Ukrainā, kā arī A. Lukašenko politisko režīmu Baltkrievijā atbalstoša informācija.

[3] Padomes Monitoringa departaments ir konstatējis, ka 2022. gada 3. jūnijā Eiropas Savienības Padomes īstenošanas regulā (ES) 2022/876, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, ir iekļauta persona – Belteleradio Kompānija / Baltkrievijas Republikas Nacionālā valsts televīzijas un radio kompānija (angļu: Belteleradio Company / National State Television and Radio Company of the Republic of Belarus; baltkrievu: Нацыянальная дзяржаўная тэлерадыёкампанiя Рэспублiкi Беларусь / Белтэлерадыёкампанiя), kurš ir Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu sankcionēto personu sarakstā, pielikuma B sadaļā "Juridiskās personas, vienības un struktūras, kas minētas 2. panta 1. punktā" ar Nr. 35.¹

"Radio "Belarus"" ir viena no Baltkrievijas Republikas Nacionālās valsts televīzijas un radio kompānijas kontrolē esošajām radio programmām. Līdz ar to "Radio "Belarus"" nav uzskatāms par atsevišķu, no minētās sankcionētās juridiskās personas nošķirtu uzņēmumu, bet gan par vienu no tās veidotajām un kontrolētajām radio programmām.²

Tīmekļvietnē ir pieejami vairāki straumēšanas avoti, lai piekļūtu "Radio "Belarus"" radio programmas saturam. Tīmekļvietnē Latvijas, Lietuvas un Polijas straumēšanas avoti tiek norādīti kā FM radio.

[4] Veicot minētās tīmekļvietnes pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 26. augusta pārbaudes ziņojumā Nr. P/2026/112/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2026. gada 6. augusta vēstulē Nr. 21/2026/6286-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde konstatēja, ka minētajā tīmekļvietnē tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnota Krievijas militārā agresija Ukrainā, kā arī A. Lukašenko politisko režīmu Baltkrievijā atbalstoša informācija. Padomes un kompetentās valsts pārvaldes iestādes ieskatā tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī Latvijas atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un Baltkrievijas opozīcijas centieniem cīņā par brīvu un demokrātisku Baltkrieviju.

[4.1] Tīmekļvietnē "radiobelarus.by", cita starpā, izvietota šāda informācija:

[4.1.1] Tīmekļvietne "radiobelarus.by" ir Baltkrievijā bāzētā "Radio "Belarus"" (krievu: "Радио "Беларусь"") tīmekļvietne. "Radio "Belarus"" tīmekļvietnes "radiobelarus.by" versija angļu valodā ir Baltkrievijas Valsts televīzijas un radio kompānijas starptautiskā struktūrvienība "Radio Belarus International".³

[4.1.2] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Lukašenko: karu Ukrainā varēja izbēgt" (krievu: "Лукашенко: войны в Украине нужно и можно было избежать").

Raksts atspoguļo A. Lukašenko režīma naratīvu par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kur galveno atbildību par kara sākšanos un turpināšanos pārliekot uz Ukrainu un Rietumiem. A. Lukašenko apgalvo, ka karu Ukrainā esot bijis iespējams novērst, ja Ukraina būtu īstenojusi Minskas vienošanos, apgalvojot, ka tās izpilde būtu ļāvusi novērst karu, vienlaikus nepamatoti attēlojot Krieviju kā pusi, kas bijusi gatava pildīt savas saistības. Tekstā sistemātiski tiek mazināta Baltkrievijas un Krievijas atbildība, bet Ukraina tiek attēlota kā valsts, kas esot "izprovocējusi" gan Baltkrieviju, gan Krieviju. Īpašu uzmanību vērš apgalvojums, ka Ukrainai būtu bijis militārs nodoms vērsties pret Baltkrieviju, taču rakstā tas netiek argumentēts. Tāpat A. Lukašenko izmanto savu personīgo iesaisti Minskas procesa norisē, lai radītu neitrāla un uzticama starpnieka tēlu, vienlaikus noklusējot Baltkrievijas ciešo militāro sadarbību ar Krieviju. Rakstā A. Lukašenko pievēršas migrācijas krīzei Polijas, Latvijas un Lietuvas robežās ar Baltkrieviju, norādot, ka migranti nonākuši Baltkrievijā no Ukrainas, kam Baltkrievija vienkārši "nepievērsa nozīmi", noraidot savu līdzdalību. Vienlaikus A. Lukašenko norādīja, ka migrantu krīze Baltkrievijas robežā tiek izmantota kā provokācija pret Baltkrieviju, lai iesaistītu to konfliktā starp Ukrainu un Krieviju, tādējādi ekonomiski uzbrūkot Baltkrievijai.⁴

[4.1.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts ""Nākas karot ar visu NATO bloku". Lukašenko izcēla Krievijas bruņoto spēku panākumus" (krievu: ""Войну приходится вести против всего блока НАТО". Лукашенко отметил успехи российских войск").

Rakstā tiek izplatīts Krievijas un Baltkrievijas režīmu naratīvs par Krievijas militārajiem panākumiem Ukrainā, vienlaikus radot priekšstatu, ka Krievija faktiski karo pret visu NATO. A. Lukašenko un V. Putins kā faktus pasniedz apgalvojumus par iznīcināto Rietumu tehnikas vienību skaitu un Ukrainas zaudējumiem, pamatojoties uz "saviem avotiem". Īpašu uzmanību pievērš apgalvojums, ka "karš jāved pret visu NATO", jo tas paplašina konflikta interpretāciju no Krievijas kara pret Ukrainu uz Krievijas it kā aizstāvēšanos pret visu Rietumu militāro bloku. Ukrainas karavīri un ārvalstu karavīri tekstā tiek dehumanizēti un raksturoti kā "nepietiekami apmācīti cilvēki" un "algoti kareivji", savukārt Krievijas spēki tiek attēloti kā pārāki un veiksmīgi.⁵

[4.1.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts ""Baltkrievija kopš 2026. gada 1. janvāra uzņem aptuveni 160 000 ceļotāju no Eiropas, kuri izmanto bezvīzu režīmu" (angļu: ""Belarus hosts around 160,000 visa-waiver travelers from Europe since 1 Jan 2026").

Rakstā tiek veidots pozitīvs Baltkrievijas tēls kā Eiropas iedzīvotājiem pieejamam un pievilcīgam tūrisma galamērķim, īpaši izceļot lielo ceļotāju skaitu no Lietuvas, Latvijas un Polijas. Precīzi statistikas dati par 159 906 apmeklētājiem tiek izmantoti, lai radītu priekšstatu par plašu Eiropas iedzīvotāju interesi par Baltkrieviju, taču rakstā netiek analizēti ceļošanas iemesli vai politiskais un drošības konteksts. Tāpat netiek pieminēti iespējamie riski vai Baltkrievijas režīma īstenotā politika, kas varētu ietekmēt ceļošanas izvēli.⁶

[5] Kompetentā valsts pārvaldes iestāde vērš uzmanību, ka "Radio "Belarus"" ir starptautiskajai auditorijai paredzēta radiostacija, kura pārraida A. Lukašenko režīma Baltkrievijā oficiālo informāciju deviņās valodās par tajā notiekošajiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem ar mērķi ietekmēt tās sabiedrisko domu A. Lukašenko vēlamajā virzienā.

[6] Minētās tīmekļvietnes saturā nozīmīga loma ir piešķirta Krievijas kara Ukrainā (atbilstoši Krievijas oficiālajai terminoloģijai – speciālā militārā operācija) tematam. Minētajās tīmekļvietnēs ir konstatējams viennozīmīgs informatīvais atbalsts Krievijas karam Ukrainā. Tīmekļvietnē tiek izplatīta A. Lukašenko politisko režīmu Baltkrievijā atbalstoša informācija.

Informācija, kas tiek publicēta iepriekš minētajā tīmekļvietnē var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī Latvijas atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un Baltkrievijas opozīcijas centieniem cīņā par brīvu un demokrātisku Baltkrieviju.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[7] Padome 2026. gada 27. augusta sēdes laikā ir pārliecinājusies par lēmuma 4. punktā minētajā tīmekļvietnē, izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[8] Padome secina, ka 4. punktā minētā tīmekļvietne tiek izmantota, lai izplatītu Krievijas un Baltkrievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[9] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnē izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 4. punktā un tā apakšpunktos minētajai tīmekļvietnei veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnei veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[10] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajai tīmekļvietnei ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[10.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.⁷ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.⁸ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.⁹ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[10.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[10.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajai tīmekļvietnei visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietnes pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tai pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietnes veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnē izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnē atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[10.4] Administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.¹⁰ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija un Baltkrievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šo tīmekļvietni, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[11] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnē "radiobelarus.by" tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[12] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 9. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresāta viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresāta viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personu, kuru veido lēmuma 4. punktā (izvērstā veidā) norādītā tīmekļvietne, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[13] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[14] Lai informētu tīmekļvietnes iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minētās tīmekļvietnes lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamai tīmekļvietnei "radiobelarus.by", liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola adresei.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamās tīmekļvietnes "radiobelarus.by" dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdam, novirzot tās lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdu Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētāja A. I. Druviete