Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 23/26

Ulbrokā 2026. gada 26. augustā

Lokālplānojuma teritorijai pie Noliktavu un Garās ielas, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar
Ropažu novada pašvaldības domes
26.08.2026. lēmumu Nr. 766
(prot. Nr. 36/2026)

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma teritorijai pie Noliktavu un Garās ielas, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Pielikums);

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34422.

2. Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Draudiņš

Pielikums
Ropažu novada pašvaldības domes 26.08.2026.
saistošajiem noteikumiem Nr. 23/26

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu, teritorijas daļā pie Noliktavu un Garās ielas, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Prasības transporta infrastruktūrai

1.3. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

1.4. Prasības apbūvei un teritorijas labiekārtojumam

1.5. Prasības vides risku samazināšanai

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija

2.2. Transporta infrastruktūras teritorija

2.3. Dabas un apstādījumu teritorija

2.4. Ūdeņu teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

Pielikumi

1. pielikums

1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS IZMANTOŠANAI, KAS IR ATŠĶIRĪGAS NO TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTĀ

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 8096 002 1534 (Garā iela 2), 8096 002 1486 (Noliktavu iela 5), 8096 002 0009 (Noliktavu iela 7), 8096 002 1374 (Noliktavu iela 9), 8096 002 1507 (Noliktavu iela b/a), 8096 002 0065 (Noliktavu iela 11) (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Grafiskās daļas lapu "Teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro šos noteikumus. Gadījumos, kas nav atrunāti šajos noteikumos, piemēro pašvaldības teritorijas plānojuma normas.

1.2. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

4. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Noliktavu ielas.

5. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvprojektēšanas ietvaros.

6. Auto novietņu skaitu un izvietojumu nosaka būvprojektā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

7. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

1.3. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

8. Inženiertīklus, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz ēku būvprojektā saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

9. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu – sadzīves notekūdeņu tīklu atdalītu no lietusūdeņu tīkla.

10. Teritorijā nodrošina ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas risinājumus atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām, centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai decentralizētas kanalizācijas sistēmas un vietējo ūdensapgādi, ņemot vērā centralizēto tīklu pieejamību un risinājumu tehniski ekonomisko pamatotību.

11. Lietus kanalizācijas sistēmu izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai apbūves rezultātā nepasliktinātu melioratīvo stāvokli objektam pieguļošajās platībās.

12. Lietus ūdeņu uzkrāšanai un novadīšanai būvprojektēšanas ietvaros izvērtē iespējas veidot kombinētos ilgtspējīgus lietus kanalizācijas risinājumus (ievalkas, ūdens uzkrāšanas objektus ugunsdzēsības vajadzībām u.tml.). Nodrošinot atbilstošas vides prasības, lietuskanalizāciju atļauts novadīt koplietošanas meliorācijas grāvju sistēmā. Projektējot atklātās autonovietnes ar ietilpību 50 vai vairāk transportlīdzekļu, nodrošina lietusūdeņu savākšanu un attīrīšanu, izbūvējot nepieciešamās uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus u.tml.).

13. Teritorijas siltumapgādi nodrošina izmantojot elektroapgādes, siltumsūkņu, saules paneļu, šķeldas, granulu, gāzes apgādes vai tml. videi draudzīgus apkures veidus, tehniski ekonomiski pamatotāko risinājumu izvērtējot būvprojektēšanas procesā.

1.4. PRASĪBAS APBŪVEI UN TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

14. Attālumus starp ēkām un būvēm, tostarp attiecībā pret apbūvi kaimiņu zemes vienībās, paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, kā arī nodrošinot netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transportam, tai skaitā ugunsdzēsības tehnikai. Konkrēto būvju izvietojumu nosaka būvprojektā.

15. Jaunas virszemes būves minimālo attālumu no ielas nosaka atbilstoši iedibinātajai būvlaidei.

16. Apstādījumus un teritorijas labiekārtojumu ierīko atbilstoši objektu funkcijai.

1.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

17. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:

17.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus attiecīgo teritoriju izmantošanas funkcijām. Pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā, izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, stādījumu joslas, ēku arhitektoniskos un citus risinājumus. Prettrokšņa pasākumus, to apjomu un veidus iekļauj būvniecības dokumentācijā vai piesārņojošās darbības atļaujā;

17.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus un gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida plāno gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā vai piesārņojošas darbības atļaujā.

2. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

2.1. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

2.1.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4)

2.1.1.1. Pamatinformācija

18. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar indeksu R4 ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta teritorijai pie Noliktavu ielas, lai nodrošinātu esošās industriālās teritorijas daudzfunkcionālas izmantošanas un attīstības iespējas, nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru komerciālai, noliktavu un loģistikas uzņēmumu darbībai, kā arī atsevišķiem pieļaujamiem rūpnieciskās ražošanas darbības veidiem, kas nerada piesārņojumu ārpus uzņēmumu robežām.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

19. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): industriālo un tehnoloģisko parku apbūve, vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un infrastruktūra (t.sk. pārtikas rūpniecības, tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas izstrādājumu, mēbeļu ražošanas, poligrāfija, kā arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, kas ražošanas procesā izmanto tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) un pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma neatbilst rūpniecisko avāriju riska objektam.

20. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): tikai metālapstrāde, nepārsniedzot 1. pielikumā ietverto B kategorijas piesārņojošo darbību veidus un nepārsniedzot 50 % no lokālplānojuma teritorijā esošo ēku apbūves kopplatības; aizliegti paaugstinātas bīstamības, t.sk. rūpniecisko avāriju riska objekti, kā arī objekti, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

21. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (cauruļvadi, kabeļi u.tml.).

22. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): apbūve, ko veido ielas, ceļi un piebrauktuves.

23. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): apbūve, ko veido atsevišķi iekārtotas atklātas autostāvvietas, laukumi, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autoservisa un apkopes uzņēmumi u.tml.

24. Noliktavu apbūve (14004).

25. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un līdzīga rakstura objektu apbūvi ar iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz apkārtējo teritoriju vidi.

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

26. Biroju ēku apbūve (12001).

27. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu (spēļu nami, kazino) pakalpojumu objektus.

28. Sporta būvju apbūve (12005).

29. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot brīvības atņemšanas iestādes, patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrus.

2.1.1.4. Apbūves parametri

2.1.1.5. Citi noteikumi

41. Teritorijas apbūvē un izmantošanā nodrošina saimnieciskai darbībai atbilstošus pasākumus blakus esošo teritoriju un apbūves aizsardzībai pret iespējamo trokšņa, smaku, vibrācijas un citu vides traucējumu ietekmi (ēku un būvju arhitektoniskos un konstruktīvos risinājumus, prettrokšņa barjeras, aizsargstādījumus vai citus tml. tehniskos un organizatoriskos pasākumus) normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes prasību nodrošināšanai).

42. Vismaz 5 % no zemes gabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

43. Autonovietnes jānodrošina zemes gabala robežās. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā, dokumentācijas sastāvam pievienojot vienošanos ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai citu apliecinošu dokumentu ar juridisku spēku, par zemes vienības izmantošanu stāvvietām.

44. Priekšpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi.

45. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

46. Esošo objektu pārveidi rūpniecības uzņēmumu darbībai, var atļaut, ja:

46.1. stacionāras ražošanas iekārtas, kas rada piesārņojuma emisiju, ir izvietotas atbilstoši aprīkotās iekštelpās un tiek izmantoti slēgti tehniski paņēmieni, kas novērš difūzu piesārņojuma emisiju;

46.2. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

46.3. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;

46.4. nodrošinot visas citas vides prasības, saskaņā ar vides institūciju nosacījumiem.

47. Ja ražošanas teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves atļautās izmantošanas teritorijām, paredz zaļumjoslu – koku un krūmu stādījumu buferzonu, paredzot vismaz 50 % skujkoku stādījumus, izvērtējot stādījumu kombinēšanas iespējas ar nožogojumu, pretrokšņu sienu (skaņas barjeru) un /vai citiem risinājumiem, kas visefektīvāk, ekoloģiski un estētiski pamatotāk un pilnvērtīgi visās sezonās nodrošinātu buferzonas funkcijas starp dzīvojamo apbūvi un industriālo zonu. Zaļumjoslu ierīko piederošajā teritorijā gar zemes gabala robežu un realizējot būvprojektu to ierīko. Prasība neattiecas uz tiem gadījumiem, ja, atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam saskares teritorijā jau ir noteikta un attēlota zaļumjosla kā funkcionālā zona "Dabas un apstādījumu teritorija".

2.2. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

2.2.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

2.2.1.1. Pamatinformācija

48. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu ar transporta apkalpošanu saistīto uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

49. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

50. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

51. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

52. Biroju ēku apbūve (12001).

53. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

54. Noliktavu apbūve (14004).

2.2.1.4. Apbūves parametri

2.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.3. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

2.3.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5)

2.3.1.1. Pamatinformācija

61. Dabas un apstādījumu teritorija ar indeksu DA5 ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta buferzonas nodrošināšanai iepretim esošām dzīvojamās apbūves teritorijām.

2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

62. Labiekārtota ārtelpa (24001): speciāli ierīkoti un uzturēti apstādījumi.

63. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.3.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.3.1.5. Citi noteikumi

64. Teritoriju izmanto apstādījumu buferzonas izveidei, primāri nodrošinot daudzpakāpju koku un krūmu stādījumus, izvērtējot stādījumu kombinēšanas iespējas ar nožogojumu, pretrokšņu sienu (skaņas barjeru) un /vai citiem risinājumiem, kas visefektīvāk, ekoloģiski un estētiski pamatotāk un pilnvērtīgi visās sezonās nodrošinātu buferzonas funkcijas starp dzīvojamo apbūvi un industriālo zonu.

2.4. ŪDEŅU TERITORIJA

2.4.1. Ūdeņu teritorija (Ū3)

2.4.1.1. Pamatinformācija

65. Ūdeņu teritorija ar indeksu Ū3 ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta ūdenstilpes ekspluatācijai meliorācijas un lietusūdeņu novadīšanai, kā arī ugunsdzēsības vajadzībām.

2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

66. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): ūdenstilpe meliorācijas un lietusūdeņu uzkrāšanai.

67. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.4.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.4.1.5. Citi noteikumi

68. Ūdenstilpi uztur un apsaimnieko meliorācijas un lietusūdeņu uzkrāšanas funkcijām, kā arī ugunsdzēsības vajadzībām, nodrošinot atbilstošu piekļuvi un krastu nostiprinājumu.

3. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

4. CITI NOSACĪJUMI

69. Lokālplānojuma teritorijā ievēro aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Aizsargjoslas, kas attēlojamas atbilstoši grafiskās daļas mēroga 1: 5000 noteiktībai, attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums".

70. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas precizē būvprojektēšanas gaitā, atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam un saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

71. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 metriem no 110kV elektrolīnijas malējiem vadiem izstrādā un saskaņo ar AS "Augstsprieguma tīkls" darbu izpildes projektu. Būvprojektu sagatavošanai teritorijās, kas atrodas 110kV elektrolīniju aizsargjoslās, saņemt tehniskos noteikumus AS "Augstsprieguma tīkls".

72. Lokālplānojumu īsteno ievērojot būvniecības procesa un vides normatīvajos aktos noteikto kārtību.

PIELIKUMI

1. pielikums