Ministru kabineta rīkojums Nr. 521

Rīgā 2026. gada 31. augustā (prot. Nr. 48 49. §)

Par atteikumu akceptēt paredzēto darbību "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā"

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese – Brīvības gatve 310–80, Rīga, LV-1006)  (turpmāk – ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesniegumu Nr. V-25/K2V/33 "Par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam", kurā ierosinātājs ir paudis lūgumu atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantam pieņemt lēmumu par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk – paredzētā darbība) akceptēšanu.

2. Administratīvās lietas materiālos cita starpā ietilpst Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2025. gada 30. septembra atzinums Nr. 10.7/9/2025 "Par vēja parka K2 Ventum būvniecības Dienvidkurzemes novadā un elektropārvades pieslēguma izveides Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu" (turpmāk – atzinums), paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums (turpmāk – ziņojums), administratīvā procesa gaitā saņemtie valsts institūciju, pašvaldību, sabiedrības un ierosinātāja viedokļi, kā arī pēc Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes saņemtie papildu materiāli.

3. Saskaņā ar aģentūras atzinumu un ziņojumu:

3.1. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts aģentūras atzinums. Aģentūras atzinumā norādīts, ka paredzēto darbību iespējams īstenot, tikai ievērojot ārējos normatīvajos aktos, ziņojumā un aģentūras atzinumā iekļautos nosacījumus paredzētās darbības īstenošanai;

3.2. paredzētā darbība saskaņā ar aģentūras nosacījumiem ietver ne vairāk kā 46 vēja elektrostaciju un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecību aģentūras atzinumā norādītajā paredzētās darbības plānotajā īstenošanas vietā;

3.3. paredzētajai darbībai:

3.3.1. no 2022. gada 23. marta līdz 13. aprīlim veikta sākotnējā sabiedriskā apspriešana Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados. 2022. gada 30. martā organizēta attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme;

3.3.2. no 2023. gada 23. novembra līdz 14. decembrim veikta atkārtota sākotnējā sabiedriskā apspriešana Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados, ņemot vērā izmaiņas paredzētās darbības izpētes teritorijā. 2023. gada 12. decembrī organizēta attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme;

3.3.3. no 2024. gada 10. janvāra līdz 10. februārim veikta ziņojuma sabiedriskā apspriešana Kuldīgas novadā, kuras ietvaros 2024. gada 24. janvārī hibrīdformā organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme;

3.3.4. no 2024. gada 22. janvāra līdz 22. februārim veikta ziņojuma sabiedriskā apspriešana Dienvidkurzemes novadā, kuras ietvaros 2024. gada 6. februārī hibrīdformā organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme;

3.3.5. no 2025. gada 20. jūnija līdz 20. jūlijam veikta pārstrādātā ziņojuma sabiedriskā apspriešana Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados, kuras ietvaros 2025. gada 30. jūnijā hibrīdformā organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme.

4. Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otrajai daļai, lemjot par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt, Ministru kabinets vispusīgi izvērtē ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli, kā arī ņem vērā aģentūras atzinumu par ziņojumu.

5. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma un paredzētās darbības akceptēšanas procesa laikā sabiedrība ir paudusi būtiskus iebildumus pret paredzēto darbību. Iebildumi attiecas uz paredzētās darbības ietekmi uz piekrastes ainavu un ainavas ietekmes izvērtējuma pilnīgumu, tostarp atsevišķu sabiedrībai nozīmīgu skatpunktu un vēja elektrostaciju izvietojuma vizuālās ietekmes izvērtējumu, trokšņa ietekmi, iespējamo ietekmi uz nekustamo īpašumu vērtību un tūrismu, ietekmi uz dabas vērtībām, biotopiem, putnu migrāciju un kumulatīvo ietekmi, kā arī paredzētās darbības ietekmi uz vietējo kopienu un tās dzīves vidi. Tāpat ir pausti iebildumi pret paredzētās darbības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

6. Ministru kabinets 2026. gada 28. aprīļa sēdē izskatīja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par paredzētās darbības akceptēšanu. Ministru kabineta sēdē saskaņā ar Ministru kabineta sēdes darba kārtību piedalījās Kaspars Gorkšs (Latvijas Darba devēju konfederācija), Alnis Bāliņš ("Asociācija – Saules enerģija Latvijai"), Andrejs Radzevičs (Dienvidkurzemes novada pašvaldība), Andris Blumbahs (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), Brigita Bula (biedrība "Pāvilostas tūrisma sabiedrība"), Daina Paulovska (individuālais komersants "Juriste DP"), Ivars Pommers (biedrība "PIEKRASTE RĪTDIENAI"), Ivars Zariņš (Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija), Jānis Berdigans (nodibinājums "Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai"), Kaspars Liepiņš (Ventspils brīvostas pārvalde), Kristaps Bleija (Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija), Kristīne Dzelme (biedrība  "LAUKU SĒTA"), Lāsma Līvzeniece (Vēja enerģijas asociācija), Maksis Rūdolfs Apinis (biedrība "Zaļā brīvība"), Marita Horna (biedrība "Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs"). Kristaps Bleija, Kaspars Gorkšs, Andris Blumbahs un Ivars Zariņš cita starpā uzsvēra ieceres ieguvumus, bet Ivars Pommers, Jānis Berdigans, Andrejs Radzevičs izteica būtiskus iebildumus, starp kuriem kā nozīmīgākos Ministru kabinets saskatīja neatbilstību teritorijas plānojumam un nepietiekamu vietējās kopienas līdzdalību.

7. Ņemot vērā sēdē paustos viedokļus un konstatēto nepieciešamību papildus izvērtēt atsevišķus paredzētās darbības tiesiskos un sabiedrības līdzdalības aspektus, Ministru kabinets jautājuma izskatīšanu atlika. Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 33. § 2. un 3. punktā tika noteikts:

"2. Klimata un enerģētikas ministrijai aicināt attiecīgās pašvaldības un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "K2 Ventum" organizēt atkārtotu paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu.

3. Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju sagatavot juridisko analīzi par būvniecību aizsargjoslā un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar lēmumu par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu."

8. Izpildot šā rīkojuma 7. punktā minētā protokollēmuma 3. punktu, Klimata un enerģētikas ministrija cenu aptaujas rezultātā piesaistīja neatkarīgu ārējo juridisko ekspertu – sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zvērinātu advokātu birojs RASNAČS" – juridiskās analīzes sagatavošanai par to, vai Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmajā daļā ir ietverts aizliegums veikt vēja elektrostaciju un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošajā ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Juridiskais atzinums Klimata un enerģētikas ministrijai iesniegts 2026. gada 15. jūnijā.

9. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zvērinātu advokātu birojs RASNAČS" juridiskajā atzinumā secināts, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmā daļa pati par sevi nenosaka vispārēju aizliegumu vēja elektrostaciju un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošajā ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Klimata un enerģētikas ministrija 2026. gada 30. jūlijā nosūtīja minēto atzinumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, lūdzot izvērtēt tajā izdarītos secinājumus. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 2026. gada 11. augusta vēstulē Nr. P-1-13-1/3649 norādīja, ka tā pirmšķietami piekrīt atzinumā izdarītajiem secinājumiem un ka tie kopumā atbilst ministrijas iepriekš paustajai tiesību normu interpretācijai.

10. Vienlaikus 2026. gada 18. augustā Ministru prezidentam, Tieslietu ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai iesniegts biedrības "PIEKRASTE RĪTDIENAI" iesniegums Nr. VP-1/27, kuram pievienots cits neatkarīga juridiskā konsultanta – zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" – juridiskais atzinums par Aizsargjoslu likuma 36. panta piemērošanu. Minētajā juridiskajā atzinumā izdarīts pretējs secinājums, proti, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. punkts neparedz tiesisku pamatu vēja elektrostaciju būvniecībai ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ārpus pilsētām un ciemiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētos īpašos gadījumus.

Minētais secinājums cita tarpā pamatots ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertā regulējuma gramatisku, vēsturisku, sistēmisku un teleoloģisku interpretāciju. Atbilstoši šādam vērtējumam minētajā tiesību normā ir noteikts to objektu loks, kuru būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošajā ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ārpus pilsētām un ciemiem ir pieļaujama, un vēja elektrostacijas šajā uzskaitījumā nav ietvertas. Vērtējumā ņemts vērā arī Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktais Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķis, tostarp saglabāt meža aizsargfunkcijas, aizsargāt piekrastes ainavas un nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu teritoriju un dabas resursu saglabāšanu un aizsardzību.

11. Ņemot vērā šā rīkojuma 8., 9. un 10. punktā minētos vērtējumus, Ministru kabinets secina, ka 2026. gada 28. aprīļa sēdē identificētais jautājums par paredzētās darbības īstenošanas pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā pēc papildu juridisko izvērtējumu saņemšanas nav viennozīmīgi atrisināts. Atšķirīgu juridisko atzinumu esība pati par sevi nenozīmē, ka paredzētā darbība aizsargjoslā ir aizliegta, tomēr tā neļauj arī uzskatīt, ka Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē konstatētās šaubas par šā jautājuma tiesisko interpretāciju ir pilnībā novērstas. Galīgais tiesību normu piemērošanas un administratīvās lietas izlemšanas pienākums ir Ministru kabinetam, izvērtējot visus lietas materiālus kopumā.

12. Pēc Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes administratīvajā lietā ir saņemta arī papildu informācija par atsevišķiem ietekmes uz vidi novērtēšanas procesa un ziņojuma aspektiem. Biedrība "PIEKRASTE RĪTDIENAI" 2026. gada 13. augustā ir iesniegusi iebildumus par ziņojumā ietvertajā ainavu vērtējumā izmantotajām fotovizualizācijām, apšaubot to atbilstību faktiskajai situācijai, kā arī iesniegusi ārvalstu vides konsultanta un putnu migrācijas eksperta vērtējumu par ziņojumā ietverto migrējošo putnu izpēti.

Ministru kabinets šajā administratīvajā procesā nekonstatē minētajos iesniegumos norādītos apstākļus kā pierādītus pārkāpumus un neaizstāj kompetentās institūcijas veikto ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtējumu. Vienlaikus šī informācija ir daļa no administratīvās lietas materiāliem un ir vērtējama kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, jo īpaši lemjot par to, vai pēc jautājuma izskatīšanas atlikšanas ir iegūta pietiekama informācija labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

13. Kopš Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes ir mainījies paredzētās darbības izskatīšanai piemērojamais tiesiskais regulējums. Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē tika izskatīts arī informatīvais ziņojums "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma turpmākas piemērošanas lietderību". Informatīvajā ziņojumā tika secināts, ka speciālais regulējums ir atceļams, vienlaikus saglabājot pārejas risinājumu projektiem, par kuriem bija uzsākts Ministru kabineta lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu administratīvais process.

14. Saeima 2026. gada 18. jūnijā pieņēma likumu "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kas stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Likuma pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt saskaņā ar iepriekš minētā likuma 8. pantu attiecībā uz tiem rīkojumu projektiem, kas Ministru kabinetam iesniegti līdz 2026. gada 14. jūnijam.

15. Minētais pārejas regulējums pats par sevi nerada paredzētās darbības ierosinātājam tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Ministru kabinetam, pabeidzot uzsākto administratīvo procesu, ir pienākums vispusīgi izvērtēt administratīvās lietas materiālus kopumā, tostarp informāciju, kas iegūta pēc jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē, un lemt par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt.

16. Saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 33. § 2. punktā doto uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrija 2026. gada 24. jūlija vēstulē Nr. 1-13/1930 aicināja Dienvidkurzemes novada pašvaldību un Kuldīgas novada pašvaldību organizēt kopīgu atkārtotu paredzētās darbības sabiedrisko apspriešanu, nodrošinot iespēju vietējiem iedzīvotājiem atkārtoti paust viedokli par paredzēto darbību.

17. 2026. gada 28. jūlijā SIA "K2 Ventum" iesniedza Klimata un enerģētikas ministrijai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai un Kuldīgas novada pašvaldībai rakstisku viedokli, kurā sniedza skaidrojumus un argumentus par Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē izteiktajiem iebildumiem un jautājumiem saistībā ar paredzēto darbību.

18. Dienvidkurzemes novada pašvaldība 2026. gada 6. augusta vēstulē Nr. DKN/2026/4.8/1973-N atzina, ka atkārtota paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedriskā apspriešana ir organizējama, bet nepiekrita Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvātajam kopīgas pašvaldību organizētas apspriešanas modelim, kā tas izrietēja no Ministru kabineta dotā uzdevuma. Pašvaldības ieskatā apspriešana būtu jāorganizē paredzētās darbības ierosinātājam likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" noteiktajā kārtībā. Pašvaldība pauda gatavību nodrošināt telpas un pašvaldības pārstāvja dalību sanāksmes vadīšanā. Vienlaikus pašvaldība minētajā vēstulē nav norādījusi, ka iepriekš paustās bažas par paredzēto darbību būtu novērstas. Ņemot vērā arī pašvaldības pausto ieskatu par nepieciešamību organizēt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu, nav pamata secināt, ka sabiedrības interese un iepriekš izteiktie iebildumi šajā procesa stadijā būtu pietiekami noskaidroti un izvērtēti.

19. Šā rīkojuma 18. punktā minētā nepieciešamība pēc atkārtotas sabiedriskās apspriešanas nenozīmē, ka iepriekšējā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā nodrošinātā sabiedrības līdzdalība būtu bijusi prettiesiska vai nepietiekama. Vienlaikus paredzētās darbības akceptēšanas stadijā Ministru kabinetam saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu ir patstāvīgs pienākums vispusīgi izvērtēt pašvaldības un sabiedrības viedokli. Ministru kabinets 2026. gada 28. aprīļa sēdē, ņemot vērā aģentūras atzinumu un līdz tam pausto sabiedrības viedokli, konkrētās administratīvās lietas izlemšanai tomēr atzina par nepieciešamu papildus noskaidrot sabiedrības un attiecīgo pašvaldību aktuālo viedokli. Tādējādi minētās papildu informācijas neiegūšana ir vērtējama kopsakarā ar pārējiem administratīvās lietas apstākļiem, lemjot par to, vai ir pietiekams pamats labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

20. Līdz šā rīkojuma pieņemšanas dienai nav notikusi Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 33. § 2. punktā minētā atkārtotā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Tādējādi Ministru kabineta rīcībā nav atkārtotas sabiedriskās apspriešanas rezultātu un attiecīgās pašvaldības viedokļa, kuru nepieciešamību Ministru kabinets konstatēja, 2026. gada 28. aprīļa sēdē atliekot jautājuma izskatīšanu. Vienlaikus minētais apstāklis pats par sevi neatbrīvo Ministru kabinetu no pienākuma pārejas noteikumos paredzētajā termiņā pabeigt uzsākto administratīvo procesu un pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt, izvērtējot visus administratīvās lietas materiālus un piemērojot attiecīgās tiesību normas.

21. SIA "K2 Ventum" 2026. gada 18. augustā iesniedza Ministru kabinetam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai 2026. gada 17. augusta iesniegumu Nr. V-26/K2V/012, kurā pauda iebildumus pret Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē noteiktajiem uzdevumiem un to ietekmi uz paredzētās darbības akceptēšanas administratīvo procesu. Klimata un enerģētikas ministrija precizēto rīkojuma projektu 2026. gada 18. augustā publicēja Tiesību aktu projektu publiskajā portālā un 2026. gada 19. augustā nosūtīja SIA "K2 Ventum", tādējādi nodrošinot paredzētās darbības ierosinātājam iespēju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas iepazīties ar rīkojuma projektu un tā pamatojumu, kā arī paust savu viedokli. 

22. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. panta otrajai daļai un 66. panta pirmajai daļai, ja tiesību norma ļauj iestādei izvērtēt administratīvā akta izdošanas lietderību, iestāde apsver administratīvā akta nepieciešamību tiesiska mērķa sasniegšanai, piemērotību šā mērķa sasniegšanai, iespēju mērķi sasniegt ar administratīvā procesa dalībnieka tiesības vai tiesiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī privātpersonas tiesību aizskāruma samērīgumu ar sabiedrības ieguvumu. Izvērtējot iespēju pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, Ministru kabinets secina, ka:

22.1. paredzētās darbības akceptēšana ir tiesiski iespējams administratīvā procesa iznākums, taču pārejas noteikumos paredzētais pienākums līdz 2026. gada 31. augustam pieņemt lēmumu pats par sevi nenosaka pienākumu pieņemt tieši pozitīvu lēmumu;

22.2. pozitīvs aģentūras atzinums un tajā noteiktie nosacījumi paši par sevi nenosaka pienākumu akceptēt paredzēto darbību. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu lēmuma pieņēmējam par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt ir pienākums ne vien ievērot kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu, bet arī vispusīgi izvērtēt ziņojumu, kā arī noskaidrot pašvaldības un sabiedrības viedokli. Tādējādi aģentūras atzinumā paredzētie nosacījumi nevar aizstāt pašvaldības un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, kas veicams paredzētās darbības akceptēšanas stadijā;

22.3. paredzētās darbības īstenošana radītu pozitīvu ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstību un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Paredzētā darbība ietver līdz 46 vēja elektrostacijām ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 322 MW, un saskaņā ar ziņojumā ietverto novērtējumu tās īstenošana palielinātu Latvijā saražotās elektroenerģijas apjomu, sekmētu vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstību un sniegtu ieguldījumu valsts enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā. Paredzētās darbības īstenošana būtu saistīta arī ar privātām investīcijām un ekonomiskiem ieguvumiem attiecīgajai teritorijai, tostarp normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem vietējās kopienas attīstībai. Ministru kabinets šos apstākļus atzīst par būtiskiem ierosinātāja un sabiedrības interesēm par labu paredzētās darbības īstenošanai;

22.4. atteikums akceptēt paredzēto darbību šajā administratīvajā procesā aizkavē paredzētās darbības īstenošanu un līdz ar to arī šā rīkojuma 22.3. apakšpunktā minēto enerģētisko un ekonomisko ieguvumu iespējamu sasniegšanu, kā arī var radīt ierosinātājam papildu administratīvas un finansiālas sekas saistībā ar nepieciešamību turpināt paredzētās darbības virzību normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā;

22.5. saskaņā ar Dienvidkurzemes novada 2026. gada 13. janvārī sniegto atzinumu paredzētās darbības īstenošana neatbilst ne spēkā esošajam attiecīgās teritorijas plānojumam, ne Dienvidkurzemes novada jaunajā teritorijas plānojumā paredzētajam teritorijas izmantošanas regulējumam;

22.6. paredzētā darbība pēc sava apjoma, izvietojuma un ilgtermiņa ietekmes skar ne tikai ierosinātāja privātās intereses, bet arī attiecīgās teritorijas iedzīvotāju un pašvaldības intereses, kuras saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu ir patstāvīgi izvērtējamas lēmuma pieņemšanā. Turklāt daļu paredzētās darbības plānots īstenot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, kurai Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteikts īpašs aizsardzības mērķis, tostarp meža aizsargfunkciju un piekrastes ainavu aizsardzība, kā arī sabiedrībai nozīmīgu teritoriju un dabas resursu saglabāšana;

22.7. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta trešā daļa apliecina, ka skarto pašvaldību piekrišana teritorijas izmantošanai ir konstitutīvs elements. Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu, nav plašākas rīcības brīvības kā pašām pašvaldībām, tādējādi Ministru kabinetam ir jāizvērtē abu ietekmēto pašvaldību viedoklis, kas lietā ir noskaidrots un attiecībā uz Dienvidkurzemes novada pašvaldību ir noraidošs;

22.8. sabiedrības paustie iebildumi attiecas uz vairākiem paredzētās darbības īstenošanas aspektiem, tostarp tās ietekmi uz piekrastes ainavu, dzīves vidi, dabas vērtībām, putnu migrāciju, nekustamo īpašumu vērtību, tūrismu un kumulatīvo ietekmi, kā arī paredzētās darbības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā;

22.9. Ministru kabinets 2026. gada 28. aprīļa sēdē, izvērtējot aģentūras atzinumu, ziņojumu, līdz tam notikušās sabiedriskās apspriešanas un sēdē paustos viedokļus, nekonstatēja pietiekamu pamatu tūlītējai paredzētās darbības akceptēšanai un atzina par nepieciešamu atkārtoti noskaidrot sabiedrības un attiecīgo pašvaldību viedokli;

22.10. līdz šā rīkojuma pieņemšanas dienai minētā atkārtotā sabiedriskā apspriešana nav notikusi, savukārt Dienvidkurzemes novada pašvaldība nav atsaukusi tās iepriekš paustos iebildumus. Tādēļ nav iegūta tā papildu informācija par sabiedrības un pašvaldības aktuālo viedokli, kuru Ministru kabinets konkrētajā administratīvajā lietā atzina par nepieciešamu pirms pozitīva lēmuma pieņemšanas;

22.11. šo informācijas trūkumu nevar novērst, Ministru kabinetam pašam pieņemot pozitīvu lēmumu ar papildu nosacījumiem, jo tas aizstātu sabiedrības un pašvaldības viedokļa noskaidrošanu ar iestādes pieņēmumu par šo interešu pietiekamu aizsardzību;

22.12. pēc Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes ir saņemti arī jauni sabiedrības iesniegumi par atsevišķiem ziņojuma aspektiem. Lai gan tajos ietvertie apgalvojumi šajā administratīvajā procesā nav atzīstami par pierādītiem pārkāpumiem, tie papildus apliecina, ka paredzētā darbība joprojām ir sabiedriski nozīmīga un par atsevišķiem tās ietekmes aspektiem sabiedrībā pastāv būtiski iebildumi;

22.13. paredzētās darbības ierosinātājs iesniegumus par paredzēto darbību iesniedza 2021. gada 29. oktobrī un 1. novembrī, lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību tika pieņemts 2021. gada 30. novembrī, savukārt programma ietekmes uz vidi novērtējumam tika izdota 2022. gada 6. maijā. Tādējādi paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma process tika uzsākts un būtiska tā daļa norisinājās pirms Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma spēkā stāšanās 2022. gada 5. oktobrī. Ierosinātājs paredzētās darbības attīstību un ietekmes uz vidi novērtējuma procesu uzsāka laikā, kad paredzētās darbības akceptēšanai bija piemērojama likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktā vispārējā kārtība. Līdz ar to, uzsākot paredzētās darbības attīstību un ar to saistītos ieguldījumus, ierosinātājam nevarēja būt tiesiski aizsargāta paļāvība, ka paredzētās darbības akceptēšana notiks vēlāk pieņemtajā speciālajā regulējumā noteiktajā kārtībā un ka lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pieņems Ministru kabinets;

22.14. pēc speciālā regulējuma spēkā stāšanās paredzētās darbības administratīvais process tika turpināts atbilstoši šim regulējumam, un ierosinātājs veica turpmākas darbības projekta attīstībai. Minētie apstākļi ir ņemami vērā, vērtējot ierosinātāja tiesiskās intereses un nelabvēlīga administratīvā akta sekas, tomēr tie paši par sevi nerada tiesiski aizsargājamu paļāvību ne uz speciālā regulējuma saglabāšanu nemainīgā veidā, ne uz konkrēta satura administratīvā akta izdošanu. Atzīstot speciālo regulējumu par spēku zaudējušu, likumdevējs pārejas regulējumā ir nodrošinājis ierosinātāja tiesisko interesi uzsākto administratīvo procesu pabeigt, paredzot Ministru kabinetam pienākumu līdz 2026. gada 31. augustam pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt, bet nav paredzējis tiesības uz noteikta satura lēmumu;

22.15. atteikums akceptēt paredzēto darbību šajā administratīvajā procesā nav uzskatāms par tādu ierosinātāja tiesību ierobežojumu, kas liegtu paredzēto darbību turpmāk virzīt, jo pēc šā procesa pabeigšanas ierosinātājam saglabājas iespēja virzīt paredzēto darbību vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saņemt attiecīgo pašvaldību lēmumus;

22.16. izsverot šā rīkojuma 22.3. un 22.4. apakšpunktā minētos paredzētās darbības enerģētiskos un ekonomiskos ieguvumus, ierosinātāja tiesiskās intereses un atteikuma radītās negatīvās sekas, no vienas puses, un šā rīkojuma 22.5., 22.6., 22.7., 22.8., 22.9., 22.10., 22.11., 22.12., 22.13., 22.14. un 22.15. apakšpunktā minētās sabiedrības, pašvaldības un vides aizsardzības intereses un administratīvās lietas apstākļus, no otras puses, atteikums akceptēt paredzēto darbību ir piemērots un samērīgs līdzeklis, lai nepieļautu labvēlīga administratīvā akta izdošanu situācijā, kad nav noskaidrots  sabiedrības un pašvaldības aktuālais viedoklis, vienlaikus neatņemot ierosinātājam iespēju projektu turpmāk virzīt vispārējā kārtībā.

23. Ministru kabinets, kopumā izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tostarp aģentūras atzinumu, ziņojumu, ierosinātāja sniegtos viedokļus un argumentus, pašvaldību un sabiedrības viedokļus, pēc Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes saņemto papildu informāciju, kā arī šā rīkojuma 22. punktā izdarītos lietderības un samērīguma apsvērumus, secina, ka šajā administratīvā procesa stadijā nav pietiekama tiesiska un faktiska pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai par paredzētās darbības akceptēšanu.

24. Pamatojoties uz likuma "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" pārejas noteikumu 1. punktu, likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktu, Ministru kabinets atsaka akceptēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "K2 Ventum" paredzēto darbību "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā".

25. Šā rīkojuma 24. punktā minētais atteikums neliedz paredzētās darbības ierosinātājam turpmāk virzīt paredzēto darbību normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā. Ievērojot likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta trešo daļu, paredzētā darbība, kuru plānots īstenot vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, ir akceptēta, ja lēmumu par tās akceptēšanu ir pieņēmušas visas attiecīgās pašvaldības. Pēc Dienvidkurzemes novada pašvaldības un Kuldīgas novada pašvaldības lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu saņemšanas paredzētās darbības ierosinātājam ir tiesības vērsties Ministru kabinetā, lai saņemtu Aizsargjoslu likuma 36. panta septītajā daļā paredzēto Ministru kabineta ikreizējo rīkojumu paredzētās darbības īstenošanai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā. Turpmākā paredzētās darbības īstenošana veicama, ievērojot spēkā esošo regulējumu teritorijas attīstības plānošanas, vides un dabas aizsardzības un būvniecības jomā.

26. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A. Kulbergs

Klimata un enerģētikas ministrs J. Vitenbergs