Ministru kabineta krīzes vadības sēdes protokols Nr. 47

Rīgā 2026. gada 24. augustā

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, finanšu ministrs ‒ M. Kučinskis

Ārlietu ministre, veselības ministra pienākumu izpildītāja ‒ B. Braže

Ekonomikas ministrs ‒ V. Valainis

Iekšlietu ministrs ‒ J. Dombrava

Izglītības un zinātnes ministre ‒ I. Indriksone

Klimata un enerģētikas ministrs ‒ J. Vitenbergs

Kultūras ministrs ‒ N. Puntulis

Labklājības ministrs ‒ R. Uzulnieks

Satiksmes ministrs, aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs ‒ R. Kozlovskis

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs ‒ E. Tavars

Zemkopības ministrs ‒ U. Augulis

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja ‒ I. Gailīte

Valsts kancelejas Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L. Peinberga

Sēdi sāk plkst. 10:00

________________________________________________
(L. Kurevska, A. Zīle, E. Tavars, M. Baltmanis, N. Puntulis,
B. Braže, L. Āboliņa, L. Cipule, V. Valainis, J. Dombrava,
I. Indriksone, R. Uzulnieks, R. Kozlovskis, V. Vitovskis,
J. Vitenbergs, I. Gailīte, A. Rikveilis, U. Augulis, M. Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres, Krīzes vadības centra vadītāja, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores sniegto informāciju par notikumu hronoloģiju saistībā ar 2026. gada 22.–23. augusta vētru un tās laikā radīto seku novēršanā paveikto.

2. Ņemot vērā apkopoto informāciju par 2026. gada 22.–23. augusta vētras un ekstremālo laikapstākļu radīto plašo ietekmi uz elektroapgādi, sakaru pieejamību, transporta infrastruktūru, pašvaldību darbību un citu kritisko pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī nepieciešamību pilnveidot Latvijas spēju savlaicīgi sagatavoties, koordinēti reaģēt un nodrošināt sabiedrībai būtisko pakalpojumu nepārtrauktību lielu civilo katastrofu gadījumos, tostarp ņemot vērā kaskādes efektus, kas rodas viena kritiskā pakalpojuma pārtraukuma rezultātā un ietekmē citus pakalpojumus: 

2.1. Krīzes vadības centram sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju, Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, pašvaldībām, kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzējiem līdz 2026. gada 14. septembrim veikt visaptverošu 2026. gada 22.–23. augusta vētras civilās katastrofas pārvaldības izvērtējumu, tajā ietverot risku prognozēšanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, institūciju sagatavotību un preventīvos pasākumus pirms notikuma, operatīvo dienestu reaģēšanu, valsts, pašvaldību un kritiskās infrastruktūras operatoru koordināciju, vienotas situācijas ainas nodrošināšanu, kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību, resursu pieejamību un papildu resursu mobilizācijas iespējas, iedzīvotāju informēšanu un stratēģisko komunikāciju, starpinstitucionālās un pārrobežu palīdzības izmantošanas vajadzības un iespējas, rīcību pēc notikuma un pakalpojumu atjaunošanas prioritizēšanu, un kopā ar priekšlikumiem turpmākai rīcībai iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

2.2. Krīzes vadības centram sadarbībā ar nozaru ministrijām un kritisko un būtisko pakalpojumu sniedzējiem līdz 2026. gada 16. oktobrim izstrādāt priekšlikumus kritisko pakalpojumu minimālā nodrošinājuma principiem krīzes situācijās, īpaši ņemt vērā scenārijus, kuros vienlaikus tiek traucēti vairāki savstarpēji atkarīgi kritiskie pakalpojumi. Priekšlikumos paredzēt katram būtiskajam pakalpojumam minimālo pakalpojuma līmeni krīzes laikā, maksimāli pieļaujamo pārtraukuma ilgumu, prioritāro lietotāju un objektu kategorijas, rezerves risinājumus, nepieciešamos resursus un to pieejamību, pakalpojuma atjaunošanas prioritātes, un sagatavotos priekšlikumus iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;  

2.3. Krīzes vadības centram sadarbībā ar kompetentajām institūcijām līdz 2026. gada 16. oktobrim izstrādāt priekšlikumus vienotas nacionālās situācijas ainas nodrošināšanai plaša mēroga civilās katastrofas vai nacionāla mēroga krīzes gadījumā. Situācijas ainā paredzēt informāciju vismaz par iedzīvotāju skaitu skartajās teritorijās, elektroapgādes pieejamību, sakaru pieejamību, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas darbību, ceļu un transporta pakalpojumu pieejamību, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, degvielas un pārtikas pieejamību, pašvaldību pamatpakalpojumu nodrošināšanu, operatīvo dienestu pieejamību un noslodzi, un sagatavotos priekšlikumus iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

2.4. Krīzes vadības centram sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, Iekšlietu ministriju un citām kompetentajām institūcijām līdz 2026. gada 16. oktobrim izstrādāt priekšlikumus riskos un brīdinājumu līmeņos balstītai iepriekšējas rīcības sistēmai. Izvērtēt iespējas normatīvos aktos paredzēt, ka noteikta līmeņa meteoroloģiskais vai cita veida apdraudējuma brīdinājums automātiski ierosina iepriekš definētus sagatavošanās pasākumus valsts, pašvaldību, operatīvo dienestu un kritisko pakalpojumu sniedzēju līmenī, un sagatavotos priekšlikumus iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

2.5. Krīzes vadības centram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Latvijas Banku, pašvaldībām un citām kompetentajām institūcijām līdz 2026. gada 15. decembrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Latvijas iedzīvotāju noturības centru tīkla koncepciju, kurā paredzēt: noturības centra un noturības punkta funkcijas un statusu; kritisko pamatpakalpojumu minimālo grozu; valsts un pašvaldību līmeņa tīkla modeli; ģeogrāfiskās izvietošanas principus, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, kritisko infrastruktūru un apdraudējumu specifiku; minimālās prasības elektroapgādes autonomijai, sakariem, ūdensapgādei, siltumam, informācijai, pirmās palīdzības nodrošināšanai un citiem kritiskajiem pakalpojumiem; kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu; sasaisti ar patvertņu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta katastrofu pārvaldības centru un citu jau izveidoto civilās aizsardzības infrastruktūru, noturības centru tīklu veidojot kā esošās civilās aizsardzības, kritiskās infrastruktūras un pašvaldību infrastruktūras papildinošu, nevis paralēlu sistēmu; valsts, pašvaldību un privātā sektora atbildības sadalījumu; finansēšanas modeli un pilotprojekta īstenošanu;

2.6. Krīzes vadības centram sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju līdz 2026. gada 16. oktobrim izvērtēt pašvaldību spēju nodrošināt pamatfunkciju nepārtrauktību ilgstoša elektroapgādes, sakaru vai transporta infrastruktūras darbības pārtraukuma gadījumā, izvērtējumā ietverot kritiskākos trūkumus un nepieciešamos pasākumus pašvaldību gatavības stiprināšanai, un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

2.7. Valsts kancelejai sadarbībā ar Krīzes vadības centru, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju un citām kompetentajām institūcijām līdz 2026. gada 16. oktobrim izvērtēt 2026. gada 22.–23. augusta vētras laikā īstenoto komunikāciju (sabiedrības informēšanu, it īpaši ierobežotās mobilo sakaru tīklu darbības laikā), sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Sēdi slēdz plkst. 12:20

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs M. Kučinskis

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja,
direktora vietniece tiesību aktu lietās,
Juridiskā departamenta vadītāja I. Gailīte