Ministru kabineta noteikumi Nr. 493

Rīgā 2026. gada 18. augustā (prot. Nr. 46 32. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"

Izdoti saskaņā ar Meža likuma
8. panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 70. nr.; 2013, 215. nr.; 2016, 122. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Valsts vides dienests."

2. Izteikt 4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.2. īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – valsts nozīmes aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas piemineklī, pašvaldības izveidotā aizsargājamā teritorijā – dabas liegumā, dabas parkā, dendroloģiskajā stādījumā un alejā, kā arī ja cērt pašvaldības noteiktus aizsargājamos kokus;".

3. Izteikt 4.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.6. alejā (ceļā, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, pārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī no koku rindas, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja alejā vai koku rindā ir vismaz astoņi koki) un gar valsts un pašvaldību ceļiem atsevišķi augošus kokus, izņemot gadījumu, ja koku, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu, tai skaitā šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto koku, ceļa zemes nodalījumu joslā cērt autoceļa īpašnieks saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. un 24. pantu;".

4. Svītrot 4.7. apakšpunktu.

5. Izteikt 4.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.9. Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā;".

6. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus;

5.2. kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 94 centimetriem vai celma diametrs ir mazāks par 30 centimetriem, ja pašvaldība saistošajos noteikumos nav noteikusi citu celma apkārtmēru vai diametru, no kura sākot koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus. Celma apkārtmērs vai diametrs ir rādītājs, saskaņā ar kuru zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par koku ciršanu, pieņem lēmumu par atļaujas nepieciešamību. Iesniedzot šo noteikumu 12. punktā minēto iesniegumu, norāda koka apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

5.3. kokus teritorijās, kurās to audzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. panta piektajā daļā minētos kokus;

5.4. kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;

5.5. nokaltušus kokus un kokus, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu izpildes ir nodrošināta situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos kokus;

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību;

5.7. pašvaldībai – pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā augošus kokus, ja koku ciršana ir izvērtēta atbilstoši šo noteikumu 13. punktā minētajām prasībām, kā arī ir rīkota publiskā apspriešana, ja koku ciršana paredzēta pilsētā vai ciemā publiski pieejamā objektā, izņemot gadījumu, ja publiskā apspriešana nav nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu. Ja pašvaldība tās īpašumā vai valdījumā cērt šo noteikumu 18. vai 19. punktā minētos kokus, pašvaldība pirms koku ciršanas pieprasa Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vai Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu;

5.8. kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus, ja teritorijas atļautais izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve, bet ne daudzdzīvokļu māju apbūve, ja konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos nav noteikta prasība par koku saglabāšanu;

5.9. kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus, zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

5.10. kokus, kas ir invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu, kurš minēts Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019, II un III pielikumā, un kokus, kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumus;

5.11. kokus, lai īstenotu būvniecības ieceri, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos kokus, zemes vienībā, uz kuras iecerēta būvniecība, ja nocērtamo koku kompensē, iestādot vismaz trīs kokus, kas nav jaunāki par 10 gadiem. Nocērtamo koku un kompensējošos kokus iezīmē būvprojektā. "

7. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzams, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā), vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes, piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs, koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam, ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai kam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā, un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma. Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību."

8. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, izņemot šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minēto gadījumu, un būvprojekta minimālajā sastāvā vai paskaidrojuma rakstā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku daudzums, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojuma raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos gadījumus. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā ir izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi vai tiek uzsākti inženiertehniskie darbi atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" minētajai kārtībai. Ja būvniecības ieceres īstenošanai nocērtamo koku kompensē ar jaunu koku stādīšanu zemes vienībā, kurā iecerēta būvniecība, nocērtamo koku un kompensējošos kokus iezīmē būvprojektā."

9. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos gadījumus. Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē tā iestāde, kas izdod atļauju derīgo izrakteņu ieguvei, sadarbojoties ar pašvaldību, ja nepieciešams. "

10. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Valsts nozīmes aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos vai aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka vai koka, kas reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību."

11. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā norādītajā gadījumā nav nepieciešama šo noteikumu 4. punktā minētā pašvaldības atļauja. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt, ja atlīdzināti šo noteikumu 23. punktā minētie zaudējumi.".

12. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, iesniedz pašvaldībā iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā minēto gadījumu. Minētā rakstveida vienošanās starp iesnieguma iesniedzēju un zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav nepieciešama, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir pašvaldība. "

13. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīvesvietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju. Atteikumā izsniegt atļauju koku ciršanai ir ietverts konkrētā koka nozīmīguma pamatojums un skaidrojums, kāpēc koks nav aizstājams, iestādot citu koku. Pašvaldība lēmumu pieņem:

13.1. 20 darbdienu laikā – ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

13.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos."

14. Papildināt ar 13.¹ punktu šādā redakcijā:

"13.¹ Atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga divus gadus."

15. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Pašvaldība lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju šo noteikumu 12. punktā minētajai personai paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā."

16. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga pēc šo noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma."

17. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā, pirms šo noteikumu 13. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas vai ciema teritorijā. Publiskā apspriešana nav nepieciešama:

17.1. ja paredzēts nocirst koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi. Kokus, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīviem aktiem;

17.2. ja koks bojā ēku vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai ja pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams saglabāt koku;

17.3. ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un par koku nociršanu rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana, un sabiedrības viedokli par būvniecības iecerē plānoto koku ciršanu noskaidro būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā."

18. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koks neatrodas vietējās nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinuma saņemšanas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nav saņemti iebildumi no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, koku ciršanu uzskata par saskaņotu."

19. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4., 4.6., 4.9. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iebildumi no Dabas aizsardzības pārvaldes nav saņemti, koku ciršanu uzskata par saskaņotu."

20. Papildināt ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19.¹ Šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4., 4.6., 4.9. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koku ciršana ārpus meža nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei, par kuru nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iebildumi no Dabas aizsardzības pārvaldes nav saņemti, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu."

21. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī kārtību, kādā iestādāms cits koks, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu, un sabiedrībai nozīmīgas situācijas, kad rīko publisko apspriešanu. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var iekļaut arī citu celma apkārtmēru vai diametru, no kura sākot koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, un prasības par koku saglabāšanu šo noteikumu 5.8. apakšpunktā minētajā apbūves teritorijā."

22. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, atlīdzina zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā (turpmāk – zaudējumu atlīdzība)."

23. Izteikt 25.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.1. ja koku ciršana pilnā apmērā finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem;".

24. Izteikt 25.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.2. nokaltuša koka nociršanai;".

25. Izteikt 25.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.6., 5.7., 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktā minētajā gadījumā;".

26. Izteikt 25.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.5. ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, vai, ja tāda nav nepieciešama, – uz sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;".

27. Papildināt ar 25.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.7. ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Koku stādīšanas un uzturēšanas nosacījumus iekļauj šo noteikumu 4., 7., 8. un 9. punktā minētajā atļaujā."

28. Papildināt ar 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Grozījumi šo noteikumu 5.2. apakšpunktā un šo noteikumu 5.8. apakšpunkts stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī."

29. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

30. Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

Ministru prezidents A. Kulbergs

Zemkopības ministrs U. Augulis

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 18. augusta
noteikumiem Nr. 493

"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 309

Koki, kuru nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja un Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 18. augusta
noteikumiem Nr. 493

"3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 309

Koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā