Ministru kabineta noteikumi Nr. 475

Rīgā 2026. gada 11. augustā (prot. Nr. 43 30. §)

Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka nozvejoto zivju izkraušanas kontroles, kā arī zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz jūrā nozvejoto un akvakultūrā izaudzēto zivju produktiem (turpmāk – jūras produkti) un iekšējos ūdeņos nozvejoto vai akvakultūrā izaudzēto zivju (arī nēģu, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku un zivju ikru) produktiem (turpmāk – iekšējo ūdeņu produkti) (turpmāk visi kopā – zvejas produkti).

3. Darbības ar zvejas produktiem īsteno operators Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009), 4. panta 19. punkta izpratnē. 

4. Operators elektroniski piesakās Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) lietotāja tiesību saņemšanai, lai informācijas sistēmā ievadītu datus par darbībām ar zvejas produktu partijām. Informācijas sistēmas lietotāja tiesības Zemkopības ministrija operatoram piešķir uz nenoteiktu laiku, izņemot šo noteikumu 14. punktā minētās personas, un lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli nosūta uz operatora iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi. Informācijas sistēmā uztur tādus operatora datus kā nosaukums vai vārds un uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, juridiskā vai dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Zemkopības ministrija anulē operatoram piešķirtās informācijas sistēmas lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadu periodā no to piešķiršanas brīža.

5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr. 1005/2008), 6. panta 1. punkta, 17. panta 6. punkta, 18. panta 1., 2., 4. un 5. punkta, 21. panta 1. punkta un regulas Nr. 1224/2009 60. panta 8. un 9. punkta, 62., 66. un 68. panta izpratnē.

II. Nozvejas svēršana un izkraušanas datu iesniegšana

6. Nozveju saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktu sver zivju pirmais pircējs (turpmāk – zivju pircējs) vai cita par svēršanu atbildīgā persona (turpmāk – zivju svērējs), kas ir reģistrēta informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 14. punktam (turpmāk abi kopā – svēršanas operators).

7. Zemkopības ministrija, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 115. panta "i" apakšpunktu, savā tīmekļvietnē publicē un uztur aktuālu informāciju par svēršanas operatoriem.

8. Svēršanas operators jūras produktus sver ar svēršanas sistēmām (tostarp svariem), kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautiem mērīšanas līdzekļiem.

9. Dati par izkrautās nozvejas svēršanu reģistrējami zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs) informācijas sistēmā vai svēršanas operatora uzturētajā svēršanas reģistrā papīra vai elektroniskā formā. 

10. Svēršanas operators izkrautos jūras produktus sver pirms to uzglabāšanas, transportēšanas vai pirmās pirkšanas darījuma, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 60. pantā noteiktās prasības atbilstoši izkrauto jūras produktu paraugu ņemšanas plānam (1. pielikums) vai kontroles plānam, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūto nozveju svēršanai pēc jūras produktu transportēšanas no izkraušanas vietas (2. pielikums).

11. Zvejas kuģa kapteinis, ievadot zvejas žurnālā datus, ņem vērā, ka uz kuģa apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) svara pārrēķināšanai dzīvsvarā piemērojams:

11.1. koeficients 1,66 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai vārītā (BOI) un sasaldētā (FRO) veidā;

11.2. koeficients 1,48 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai nevārītā un sasaldētā (FRO) veidā.

12. Ja nozvejas un izkraušanas datus saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 14., 17., 19.a, 21. un 23. pantu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievadīt informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), zvejas kuģa kapteinis par to nekavējoties paziņo Valsts vides dienestam. Līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai dati iesniedzami informācijas sistēmas mobilajā lietotnē.

III. Zivju pircēju un zivju svērēju reģistrācija un jūras produktu pirmās pirkšanas nosacījumi

13. Jūras produktu pirmā pirkšana atļauta tikai informācijas sistēmā reģistrētiem zivju pircējiem. 

14. Lai reģistrētos kā zivju pircējs vai zivju svērējs, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu. Iesnieguma veidlapa pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. Iesniegumā norāda vismaz šādu informāciju: 

14.1. pretendenta nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, reģistrācijas numuru vai personas kodu, juridisko vai dzīvesvietas adresi, pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numuru, kā arī tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

14.2. zivju svērēja reģistrācijai – ostas vai izkraušanas vietas, kurās plānota zivju svēršana, un svēršanai izmantojamās iekārtas.

15. Ārvalstu pretendents papildus šo noteikumu 14. punktā minētajam iesniegumam iesniedz šādus dokumentus, tiem pievienojot apliecinātu dokumenta tulkojumu valsts valodā:

15.1. savā mītnes valstī izsniegtas komersanta reģistrācijas apliecības un pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopiju;

15.2. zivju pircēja reģistrācijai – ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes izsniegtu izziņu par to, ka pretendentam nav nodokļu (nodevu) vai citu obligāto maksājumu parādu, vai ir šīs iestādes un pretendenta vienošanos par maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu vai atlikšanu.

16. Zemkopības ministrija izskata iesniegumu un 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas lemj par pretendenta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu. 

17. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai nav pievienoti visi dokumenti, Zemkopības ministrija par to informē pretendentu, norādot, kura papildinformācija ir nepieciešama, un tās iesniegšanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām darbdienām.

18. Ja iesniegums atbilstoši aizpildīts un nepastāv šo noteikumu 19. punktā minētie reģistrācijas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju vai zivju svērēju un ievada reģistrācijas datus informācijas sistēmā. Reģistrācija ir derīga trīs gadus.

19. Zemkopības ministrija nereģistrē zivju pircēju un zivju svērēju, ja:

19.1. iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi dokumenti un pretendents noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo papildinformāciju;

19.2. reģistrācija iepriekšējā derīguma termiņa laikā ir anulēta un nav pagājis šo noteikumu 21. punktā minētais termiņš, lai iesniegtu iesniegumu atkārtotai reģistrācijai;

19.3. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē publiski pieejamo informāciju vai no ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes saņemtās informācijas izriet, ka zivju pircēja reģistrācijas pretendentam ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetā, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

20. Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju, aptur konkrētā zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijas darbību uz vienu gadu, ja:

20.1. ir izdarīts regulas Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta "j" un "n" apakšpunktā minētais smagais pārkāpums vai izdarītas regulas Nr. ​1224/2009 90. panta 3. punkta "a", "b", "h" un "m" apakšpunktā minētās par smagu pārkāpumu uzskatāmās darbības;

20.2. gada laikā biežāk nekā trīs reizes ir pārkāptas regulas Nr. 1224/2009 58. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā, 59. panta 2. punktā, 60. panta 2., 3., 4. un 5. punktā, 62. panta 1. un 4. punktā vai 64. pantā, kā arī šo noteikumu 8. punktā noteiktās prasības. 

21. Zemkopības ministrija anulē zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrāciju, ja tā darbība reģistrācijas laikā ir apturēta divas reizes. Pretendents ir tiesīgs atkārtoti pieteikties zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā Zemkopības ministrijas lēmums par reģistrācijas anulēšanu.

22. Zvejnieki ir tiesīgi pārdot jūras produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem zivju pircējiem tikai tad, ja tiek ievēroti regulas Nr. 1224/2009 59. panta 3. punkta nosacījumi.

23. Pēc jūras produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc jūras produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircējs, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 62. panta prasības, ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus. 

IV. Zvejas produktu izsekojamība tirgū

24. Operators, īstenojot darbības ar zvejas produktiem, uz kuriem attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu:

24.1. 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā datus par darbībām ar zvejas produktiem, tostarp par šķirošanu, partiju pārvietošanu un apvienošanu;

24.2. katrai zvejas produktu partijai vai katrai tās daļai, piemēram, kastei, maisam, paletei, konteineram, pievieno informācijas sistēmas automātiski izveidoto zvejas produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu) un nodrošina tā uzskatāmu pieejamību visos zvejas produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai. Šī prasība nav attiecināma uz dzīvām zivīm, kuras pēc to nozvejas turpina uzglabāt ūdenī, piemēram, krātiņā; 

24.3. ja zvejas produktu partiju sadala vai apvieno, tai noņem iepriekšējo partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu). 

25. Operators, kas pārdod zvejas produktu partiju, ne vēlāk kā 12 stundu laikā ievada pārdošanas datus informācijas sistēmā, un pircējs 12 stundu laikā apstiprina šos datus. 

26. Ja zvejas produktu partiju realizē mazumtirdzniecības vietā, zvejas produktu partijas pārdevējs 12 stundu laikā pēc partijas pārdošanas ievada informācijas sistēmā konkrētā darījuma datus.

27. Ja zvejas produktu partiju eksportē vai izmanto apstrādei tādas produkcijas ražošanai, kas saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidoto kombinēto nomenklatūru iekļauta tās 16. nodaļas pozīcijā 1604 un 1605, produktu partijas eksportētājs vai apstrādātājs 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā konkrētā darījuma datus. 

28. Šajā nodaļā minētās prasības neattiecina uz zvejas produktiem, kurus pārdod galapatērētājiem izmantošanai tikai privātam patēriņam tieši no zvejas kuģa vai tos pārdod operators, kas zvejo bez kuģa, vai akvakultūras ražošanas vienības operators, ja šo produktu daudzums vienam galapatērētājam dienā nepārsniedz 10 kilogramu vai divus Baltijas jūrā nozvejotus lašus. Galapatērētājiem šādā veidā konkrētajā dienā pārdoto kopējo zvejas produktu daudzumu 12 stundu laikā pēc attiecīgās kalendāra dienas beigām ievada informācijas sistēmā.

V. Transportēšanas un dokumentu aprites kontrole

29. Ja Latvijā izkrautos jūras produktus transportē pirms to pirmās pārdošanas, transportētājs ievada informācijas sistēmā šo produktu transportēšanas dokumenta datus, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 68. panta nosacījumus.

30. Ja jūras produktus transportē ostas teritorijā, transportētājs ir atbrīvots no šo noteikumu 29. punktā minēto prasību izpildes saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 68. panta 6. punktu.

31. Pārbaudot transportlīdzekli, kurā pārvadā zvejas produktus, Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda kravas atbilstību kravas dokumentācijai, produktu transportēšanas dokumentam vai informācijas sistēmā ievadītajiem partijas reģistrācijas datiem.

32. Lai piemērotu nozvejas sertifikācijas sistēmu jūras produktu importam un eksportam atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 III nodaļā minētajām prasībām, importētāji, reeksportētāji, eksportētāji un Latvijas kompetentās iestādes izmanto Eiropas Komisijas nozvejas sertifikācijas pārvaldības sistēmu CATCH (turpmāk – CATCH sistēma).

33. Zemkopības ministrija CATCH sistēmā apstiprina ar jūras produktu eksportu saistītu saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 II pielikumu noformēta nozvejas sertifikāta datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai.

34. Valsts vides dienests CATCH sistēmā pārbauda regulas Nr. 1005/2008 16. panta 1. punktā paredzētā nozvejas sertifikāta, reeksporta sertifikāta un atbilstošo pavaddokumentu datus un apstiprina to pareizību, ja nepieciešams, tos verificējot saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 17. pantu.

35. Pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests un Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši savai kompetencei piedalās regulas Nr. 1005/2008 17. pantā minētajās verifikācijas procedūrās.

36. Pēc jūras produktu eksportētāja pieprasījuma zvejnieks apliecina kuģa nozvejas datus, aizpildot nozvejas sertifikātu atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 II pielikumam.

37. Jūras produktu eksportētājs, atkāpjoties no CATCH sistēmā paredzētajām darbībām, var iesniegt eksportam nepieciešamo nozvejas sertifikātu informācijas sistēmā, ja eksports ir paredzēts uz valstīm, kas nav iekļautas to Eiropas Komisijas trešo valstu sarakstā, kuras atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 15. pantam pieprasa nozvejas sertifikātu jūras produktu eksportam, ja vien minētās valstis nav paziņojušas par citu jūras produktu eksporta procedūras kārtību. Minētajā trešo valstu sarakstā iekļauta Islande, Kotdivuāras Republika jeb Ziloņkaula Krasts, Kuveita, Madagaskara, Norvēģija, Taizeme, Tunisija un Ukraina.

38. Ja valsts, uz kuru eksportē Latvijā iepriekš ievestus jūras produktus, kas netika tālāk laisti tirgū Latvijā, pieprasa apstiprinājumu, ka ar jūras produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tikai tāda veida darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie tika uzglabāti muitas noliktavā: 

38.1. eksportētājs pirms šo jūras produktu izvešanas no to uzglabāšanas vietas iesniedz dokumentētus pierādījumus atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, kā arī ar ievešanu Latvijā saistītos pirkumu apliecinošos dokumentus, kas satur Komisijas 2011. gada 19. septembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 931/2011 par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai (turpmāk – regula Nr. 931/2011), 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju; 

38.2. Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda dokumentu datus, kā arī, ja nepieciešams, muitas noliktavu un apstiprina, ka ar jūras produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tikai tāda darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī.

39. Ja valsts, uz kuru eksportē jūras produktus, pieprasa šo produktu apstrādes deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam:

39.1. eksportētājs iesniedz jūras produktu apstrādes deklarāciju, kas ir sagatavota, pamatojoties uz atbilstošu apstrādē izmantoto jūras produktu nozvejas sertifikātu vai sertifikātu, ko apstiprinājusi nozveju ieguvušā zvejas kuģa karoga valsts atbildīgā iestāde, kā arī jūras produktu pirkumu apliecinošos dokumentus, kas satur regulas Nr. 931/2011 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju;

39.2. Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē minētos jūras produktu dokumentus un, izmantojot pieejamos datus par šo produktu nozvejas sertifikātu apstiprināšanu, pārbauda apstrādes deklarācijā norādīto produktu aprakstu un daudzumu, un apstiprina, ka jūras produktu apstrādē izmantota atbilstošo jūras produktu izejviela, kas norādīta pievienotajā nozvejas sertifikātā vai sertifikātos.

40. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 38. un 39. punktā minēto apstiprinājumu sniedz piecu darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo korekti aizpildīto dokumentu saņemšanas.

41. Zemkopības ministrija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010, apstiprina noformēta zilo tunzivju nozvejas dokumenta datu atbilstību, ja Latvijas zvejnieku iegūto zilo tunzivju nozveja tiek eksportēta. Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina Latvijā importējamo vai no Latvijas reeksportējamo zilo tunzivju nozvejas dokumentu.

42. Zemkopības ministrija atbilstoši Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (turpmāk – regula Nr. 1035/2001), II pielikumā noteiktajām prasībām apstiprina noformēta nozvejas dokumenta datu atbilstību, ja Latvijas zvejnieku iegūto ilkņzivju nozveja tiek eksportēta. Valsts vides dienests atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām pārbauda un apstiprina Latvijā eksportējamo un no Latvijas reeksportējamo ilkņzivju nozvejas dokumentus, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc jūras produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz tā norādīto elektroniskā pasta adresi.

43. Valsts ieņēmumu dienests Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā pārliecinās, vai muitas deklarācijai ir pievienots Valsts vides dienesta saskaņā ar šo noteikumu 34., 41. un 42. punkta prasībām apstiprināts dokuments, pārbaudot tajā norādīto datu atbilstību citiem kravas pavaddokumentiem.

44. Ja šo noteikumu 35. punktā minētā iestāde nozvejas sertifikāta, reeksporta sertifikāta un citu atbilstošo dokumentu pārbaudes vai verifikācijas laikā konstatē datu neatbilstību, tā par to elektroniski informē atbilstošās jomas atbildīgo iestādi un Zemkopības ministriju.

VI. Tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaude

45. Zvejas produktu tirdzniecības objektos, noliktavās un ražošanas telpās Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda:

45.1. zvejas produktu iepirkumu apliecinošus dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina šo produktu ieguvi, kā arī uz šo produktu partijām esošā identifikācijas numura (kvadrātkoda) atbilstību informācijas sistēmā reģistrētajiem zvejas produktu partijas datiem vai šo produktu izsekojamības dokumentiem;

45.2. zvejas produktu daudzuma atbilstību ierakstiem preču reģistros, pavadzīmēs vai citos preču piegādes dokumentos.

46. Šo noteikumu 45. punktā minētos dokumentus glabā atbilstošajā tirdzniecības objektā, noliktavā vai ražošanas telpās un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.

VII. Apstiprinātās ostas, kurās zvejas kuģu izkraušanai var tikt piemērota pieļaujamās pielaides atkāpe

47. Lai konkrēta Latvijas osta vai izkraušanas vieta (turpmāk šajā nodaļā – Latvijas osta) tiktu iekļauta to Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā, kurām ir piemērojama regulas Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta "a" apakšpunktā paredzētā pieļaujamās pielaides atkāpe (turpmāk – apstiprināto ostu saraksts), pamatojoties uz Komisijas 2024. gada 27. maija Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta "a" apakšpunkta piemērošanas noteikumus, kuri attiecas uz atkāpšanos no pielaides, kas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, rūpniecisko sugu zvejniecībās un tropisko tunzivju riņķvada zvejniecībās piemērojama, aplēšot nozveju lielumu nešķirotos izkrāvumos un no cita kuģa saņemtajos pārkrāvumos (turpmāk – regula 2024/1474), 1., 6. un 11. pantu, Zemkopības ministrija:

47.1. sadarbībā ar Valsts vides dienestu sagatavo iesniegumu Latvijas ostas iekļaušanai apstiprināto ostu sarakstā, tam pievienojot regulas 2024/1474 2. un 3. panta nosacījumu izpildi apliecinošus pierādījumus, tostarp zivju svērēja iesniegto informāciju saskaņā ar šo noteikumu 48.2. un 48.5. apakšpunktu;

47.2. nodrošina saziņu ar Eiropas Komisiju un operatoru, kurš konkrētajā Latvijas ostā nodarbojas ar zvejas darbībām, par iesnieguma sagatavošanu;

47.3. nodrošina nepieciešamo informācijas sistēmas funkcionalitāti šo noteikumu 48.2., 48.3. un 48.4. apakšpunktā minēto prasību, kā arī regulas 2024/1474 15. pantā noteikto datu pārvaldības nosacījumu izpildei;

47.4. publicē un uztur savā tīmekļvietnē aktuālu informāciju par apstiprināto ostu sarakstā iekļautajām Latvijas ostām;

47.5. iesniedz Eiropas Komisijā, kā arī uztur un aktualizē sarakstu ar tiem zvejas kuģiem, kuriem apstiprināto ostu sarakstā iekļautajās Latvijas ostās ir atļauts izmantot pieļaujamās pielaides atkāpi (turpmāk – zvejas kuģu saraksts);

47.6. sniedz ziņojumu Eiropas Komisijai atbilstoši regulas 2024/1474 14. panta prasībām, ņemot vērā Valsts vides dienesta iesniegto informāciju.

48. Lai, pamatojoties uz regulas 2024/1474 2., 3., 10. un 11. pantu, Latvijas ostu iekļautu apstiprināto ostu sarakstā, zivju svērējs:

48.1. reģistrējas informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 14. punktam;

48.2. iesniedz informāciju un dokumentus Zemkopības ministrijai un Valsts vides dienestam šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētā iesnieguma sagatavošanai, kā arī iesniegumā minēto Latvijas ostu sagatavo pieļaujamās pielaides atkāpes piemērošanai un gādā par tās uzturēšanu atbilstoši regulas 2024/1474 2. un 3. panta prasībām;

48.3. nozveju sver tikai tam paredzētā vietā, kas ir apstiprināta Valsts vides dienestā un atbilstoši reģistrēta informācijas sistēmā;

48.4. visus svēršanas reģistra datus elektroniski reģistrē informācijas sistēmā;

48.5. sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Valsts vides dienestā nozvejas izkraušanas un svēršanas uzraudzības plānu, kurā norādītas visu nozvejas izkraušanas un svēršanas procesā iesaistīto iekārtu atrašanās vietas, kā arī slēgtās ķēdes televīzijas kameru (turpmāk – CCTV kamera) izvietojums (turpmāk – uzraudzības plāns);

48.6. nozvejas izkraušanas un svēršanas kontrolei Valsts vides dienestam piešķir piekļuvi CCTV kameru reāllaika datu izmantošanai, uzglabā CCTV kameru datus divas nedēļas pēc to ieraksta videomateriālā un pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma nodrošina CCTV kameru datu pieejamību par konkrētu izkraušanas vai svēršanas gadījumu; 

48.7. CCTV kameru ierakstītajā videomateriālā atspējo fizisko personu identifikācijas iespēju.

49. Valsts vides dienests, ievērojot regulas 2024/1474 10. panta 1. punkta, 11. panta 2. punkta un 12. panta prasības, nodrošina:

49.1. nozvejas svēršanai paredzētās vietas apstiprināšanu un reģistrāciju informācijas sistēmā;

49.2. šo noteikumu 48.4. apakšpunktā minētā svēršanas reģistra datu pareizības kontroli;

49.3. šo noteikumu 48.5. apakšpunktā minētā zivju svērēja iesniegtā uzraudzības plāna izvērtēšanu un apstiprināšanu;

49.4. apstiprināto ostu sarakstā iekļauto Latvijas ostu atbilstības pārbaudi;

49.5. šo noteikumu 47.6. apakšpunktā minētās informācijas sniegšanu Zemkopības ministrijai.

50. Pamatojoties uz regulas 2024/1474 11. panta 2. punktu, zvejas kuģa kapteinis pieļaujamās pielaides atkāpi apstiprināto ostu sarakstā iekļautajā Latvijas ostā ir tiesīgs izmantot tikai tad, ja zvejas kuģis ir minēts šo noteikumu 47.5. apakšpunktā noteiktajā zvejas kuģu sarakstā un ir izpildīti regulas 2024/1474 IV nodaļā noteiktie nosacījumi.

VIII. Noslēguma jautājumi

51. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" izsniegtā zivju pircēja reģistrācijas apliecība ir derīga līdz tajā norādītā termiņa beigām. Zivju pircējs, kas sver jūras produktus, mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz Zemkopības ministrijā informāciju par ostu vai izkraušanas vietu, kurā notiek svēršana, un par svēršanai izmantojamām iekārtām.

52. Operatori šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētās zvejas produktu izsekojamības prasības par akvakultūras produktiem un importa produktiem līdz atbilstoša informācijas sistēmas tehniskā risinājuma izstrādei, bet ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim izpilda, izmantojot savā rīcībā esošās sistēmas un procedūras, tostarp pavadzīmes un citus iepirkumus apliecinošus dokumentus. Regulas 1224/2009 58. panta 6. punkta prasības šajā periodā operatori izpilda, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumus Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 38. nr.; 2019, 134. nr.; 2024, 109. nr.).

Ministru prezidents A. Kulbergs

Zemkopības ministrs U. Augulis

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 11. augusta
noteikumiem Nr. 475

Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns

Pieņemts saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, 60. panta 1. punktu.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir nodrošināt pareizu zvejas un jūras akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) svēršanu to izkraušanas laikā.

2. Šajā plānā ietvertos nosacījumus piemēro produktu izkraušanai Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas kuģiem.

3. Šo plānu nepiemēro pašpatēriņa zvejnieku nozvejas svēršanai, kā arī tādas komerczvejnieku nozvejas svēršanai, kuru no zvejas kuģa tieši pārdod patērētājam mazumtirdzniecībā, ja pārdoto produktu daudzums nepārsniedz 30 kilogramu dienā. Šādos gadījumos tiek svērta visa nozveja.

4. Lai noteiktu produktu apjomu, visus produktus sver uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificētiem svariem, ievērojot paraugu ņemšanas plānā noteikto metodiku.

5. Svēršana notiek izkraušanas laikā pirms produktu pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu, izņemot šo noteikumu 2. pielikumā kontroles plānā paredzētos gadījumus, kad produktu svēršana notiek pēc to transportēšanas.

6. Produktu pirmais pircējs (turpmāk – zivju pircējs) vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu vai transportēšanu pirms to pirmās pirkšanas, reģistrē datus par produktu svēršanu zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs). Svēršanas reģistru glabā trīs gadus.

7. Svēršanā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu, pārdošanas zīmi, pārņemšanas deklarāciju vai piekrastes zvejas žurnālu.

8. Latvijas kompetentā iestāde attiecībā uz svēršanas kontroli atbilstoši šim plānam ir Valsts vides dienests.

9. Valsts vides dienests var pieprasīt, lai katru Latvijas apstiprinātajās zvejas ostās un izkraušanas vietās pirmo reizi izkrauto produktu daudzumu pirms to transportēšanas no izkraušanas vietas nosver Valsts vides dienesta amatpersonu klātbūtnē.

10. Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve operatoru svēršanas sistēmām, svēršanas reģistriem, deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā produktus. Operatoram ir pienākums nodrošināt Valsts vides dienesta inspektoram netraucētu piekļuvi iepriekš minētajiem objektiem un dokumentiem kontroles vajadzībām.

II. Svēršanas riska analīze

11. Nozvejas datu neatbilstības risks kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu īstenošanai ostās un izkraušanas vietās ir vērtējams kā vidējs, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

11.1. ir salīdzinoši mazs ar izkraušanu un svēršanu saistīto iepriekš konstatēto pārkāpumu īpatsvars kopējā zvejniecībā konstatēto pārkāpumu skaitā;

11.2. ostās un izkraušanas vietās ir nodrošinātas Valsts vides dienesta reģionālo pārvalžu amatpersonu regulāras inspekcijas;

11.3. ir pietiekama limitu pieejamība visiem kuģiem, no kuriem notiek izkraušana, kā arī iepriekš nav konstatēta limitu ļaunprātīga pārsniegšana.

12. Valsts vides dienesta amatpersonu regulāru klātbūtni zvejas kuģa izkraušanas laikā produktu svēršanas procesā nodrošina, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

12.1. ir aizdomas, ka kuģis, kas ieguvis produktus, ir iesaistījies nelegālā, neregulētā vai nereģistrētā zvejā;

12.2. kuģim jau iepriekš ir bijis piemērots sods par iesaistīšanos nelegālā, neregulētā vai nereģistrētā zvejā;

12.3. kuģim piešķirto soda punktu skaits ir vairāk nekā 18.

 III. Svaigo produktu svēršana

 13. Šī plāna 6. punktā minētās personas reģistrē datus par svēršanu svaigo produktu svēršanas reģistrā saskaņā ar šī plāna 1. tabulu.

 1. tabula

Svaigo produktu svēršanas datu reģistrs 

14. Par katras sugas produktu svēršanu aizpilda atsevišķu svēršanas reģistra lapu. Par jauktās nozvejas sugu svēršanu, ja šīs sugas izkrauj nešķirotas, aizpilda vienu svēršanas reģistra lapu.

15. Produktu apjomu jaukto nozveju sugām nosaka, ņemot paraugus no vairākām vietām lomā. Paraugu skaitu nosaka atkarībā no nozvejas apjoma saskaņā ar šī plāna 2. tabulu. Katra parauga svars ir vismaz divi kilogrami. Sugas sastāva procentu nozvejā aprēķina kā vidējo procentuālo lielumu katrai sugai no atsevišķu paraugu procentu summas.

 2. tabula

16. Ja svēršana notiek uz transportiera lentes, tam jābūt aprīkotam ar redzamu skaitītāju (svērējsistēmu), kas reģistrē kopējo svaru. Skaitītāja rādījumu reģistrē svēršanas sākumā, kopējo svaru – svēršanas beigās. Par svēršanu atbildīgā persona svēršanas reģistrā ievada visus ar svērējsistēmas lietošanu saistītos datus.

17. Ja produkti tiek izkrauti kastēs vai konteineros, minimālais sveramo kastu vai konteineru skaits atbilst šī plāna 3. tabulā noteiktajām prasībām.

3. tabula

 IV. Ledus un ūdens

18. Šī plāna 6. punktā minētās personas pirms svēršanas nodrošina, lai produkti būtu attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus produktiem un nepasliktinot to kvalitāti.

V. Saldēto produktu svēršana

19. Šī plāna 6. punktā minētās personas reģistrē datus par saldētu produktu katra izkrāvuma svēršanu saldēto produktu svēršanas reģistrā saskaņā ar šī plāna 4. tabulu.

4. tabula

Saldēto produktu svēršanas datu reģistrs 

20. Ja sver kastēs vai citās taras vienībās izkrautus saldētus produktus, to svaru nosaka pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai citu taras vienību kopējo skaitu reizinot ar vienā kastē vai citā taras vienībā esošo produktu vidējo tīrsvaru, kas aprēķināts saskaņā ar šī plāna 5. tabulu.

 5. tabula

21. Par katras produktu sugas svēršanu aizpilda atsevišķu svēršanas reģistra lapu.

22. Vidējo saldētu produktu svaru vienā kastē vai citā taras vienībā nosaka atsevišķi pa produktu sugām, izmantojot šī plāna 5. tabulu un, ja nepieciešams, ņemot vērā sagatavošanas veidu. Paraugus atlasa pēc nejaušības principa.

23. Nosver katru parauga paliktni ar kastēm vai citām taras vienībām. Lai aprēķinātu viena paliktņa vidējo bruto svaru, ja nepieciešams, ņemot vērā arī sagatavošanas veidu, visu paraugā iekļauto paliktņu kopējo bruto svaru dala ar paraugā iekļauto paliktņu kopējo skaitu.

24. Lai aprēķinātu katras sugas tīrsvaru vienā kastē vai citā taras vienībā, ja nepieciešams, ņemot vērā arī sagatavošanas veidu, no šī plāna 5. tabulā minētā parauga paliktņu vidējā bruto svara atskaita:

24.1. vienas kastes vai citas taras vienības vidējo svaru, kas atbilst ledus un kartona, plastmasas vai cita iepakojuma materiāla svaram, reizinātu ar kastu vai citu taras vienību skaitu uz paliktņa. Taras svars vienai kastei vai citai taras vienībai nav lielāks par 1,5 kilogramiem;

24.2. izkraušanā un paraugā izmantoto tukšo paliktņu vidējo svaru.

25. Izmantojot šī plāna 24. punktā noteikto metodiku, aprēķina katras sugas tīrsvaru vienam paliktnim, dalot ar kastu skaitu uz paliktņa.

VI. Svēršanas datu novērtēšana un validācija

26. Valsts vides dienesta amatpersonas pieprasa pārsvērt produktus, ja:

26.1. produkti nav svērti uz svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautiem mērīšanas līdzekļiem, vai nav ievērota šajā plānā noteiktā metodika;

26.2. ir konstatētas neatbilstības, savstarpēji salīdzinot zvejas dokumentos minēto informāciju ar pārdošanas zīmēs, uzglabāšanas vai transportēšanas dokumentos norādīto.

27. Lai nodrošinātu šī plāna 26.2. apakšpunktā minētās prasības, Valsts vides dienesta amatpersonas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" pārbauda iegūtos zvejas datus, kuģim pieejamos zvejas limitus konkrētām produktu sugām, kā arī pārdošanas zīmju un uzglabāšanas vai transportēšanas dokumentu datus.

28. Valsts vides dienests par zvejas kontroles uzraudzību un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu atbildīgajām iestādēm (Eiropas Komisijai, Zemkopības ministrijai u. c.) dara pieejamus datu novērtējumus, riska analīzes dokumentus, pārbaudes aktus vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna piemērošanas efektivitāti vai nepieciešamību tajā izdarīt grozījumus.

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 11. augusta
noteikumiem Nr. 475

Kontroles plāns, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūtās nozvejas svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas

Pieņemts saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009), 61. panta 1. punktu.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kontroles plāna (turpmāk – plāns) mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalsts atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim konkrētās dalībvalsts teritorijā.

2. Plānā zvejniekiem noteiktās prasības, Valsts vides dienesta pārbaužu procedūras, kā arī Latvijā izveidotā elektroniskā zvejas produktu izsekojamības sistēma ļauj nodrošināt efektīvu Latvijas piekrastes zvejā iegūtās nozvejas svēršanas kontroli arī pēc transportēšanas no izkraušanas vietas.

3. Plāna ieviešanas nepieciešamību pamato atsevišķu šī plāna 5. punktā minēto piekrastes zvejas rīku izmantošanas specifika, tehniskais aprīkojums un piekrastes zvejniekiem pieejamā infrastruktūra, kas apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā.

4. Plāns ir piemērojams Latvijas piekrastē nozvejoto zivju svēršanai pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (turpmāk – Kontroles regula), 61. panta 1. punktu. Minētais svēršanas vietas galamērķis (turpmāk – svēršanas vieta) nedrīkst atrasties tālāk par 20 kilometriem no izkraušanas vietas, un šim galamērķim jābūt reģistrētam atbilstoši šī plāna 13. punkta nosacījumiem.

5. Plānā iekļautos nosacījumus piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos¹ iegūtās nozvejas svēršanai, ja tās ieguvei izmantoti reņģu un salaku tīkli (linuma acs izmērs 28–50 mm), reņģu stāvvadi (linuma acs izmērs no 20 līdz 50 mm, sētas garums ne lielāks par 600 m), kā arī apaļo jūrasgrunduļu tīkli (linuma acs izmērs 60–70 mm) un apaļo jūrasgrunduļu murdi (linuma acs izmērs no 24 līdz 36 mm, sētas garums ne lielāks par 150 m).

6. Piekrastes zvejniekam, kas plāno svērt nozveju pēc tās transportēšanas uz reģistrētu svēršanas vietu, atbilstoši plāna nosacījumiem ir pienākums informēt Valsts vides dienestu par zvejas kuģa (laivas) nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku ostā vai zivju izkraušanas vietā, ievērojot, ka:

6.1. informācija, izmantojot elektronisko piekrastes zvejas žurnālu, iesniedzama pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu, norādot šādus datus:

1) kuģa (laivas) nosaukumu (numuru);

2) ostas nosaukumu un piestātnes numuru vai izkraušanas vietas nosaukumu (pēc iespējas precīzāk, norādot vismaz pagasta nosaukumu);

3) paredzamo kuģa (laivas) pienākšanas laiku izkraušanas vietā;

4) nozvejoto zivju sugas FAO trīsburtu identifikācijas kodu (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP, apaļais jūrasgrundulis – NBU, četrragu buļļzivs – TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS SAL);

5) katras zivju sugas novērtēto aptuveno svaru kilogramos vai attiecībā uz lašu un taimiņu nozveju – zivju skaitu gabalos;

6.2. šī plāna 6.1. apakšpunktā prasīto informāciju var neiesniegt, ja zvejnieks ir iesniedzis ziņojumu pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā pirms izkraušanas sākuma atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.18.¹2. apakšpunktam.

7. Plānu nepiemēro piekrastē iegūtai nozvejai, ko izmanto pašpatēriņam, kā arī tad, ja nozveja jau ir izņemta no šī plāna 6. punktā minētajiem zvejas rīkiem pirms tās izkraušanas un transportēšanas. Šādos gadījumos nozveja tiek svērta izkraušanas vietā.

8. Lai noteiktu nozvejas apjomu, kas iegūts ar šī plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem, produktu pirmais pircējs vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu, pirms to pirmās pirkšanas darījuma sver visu nozveju. Šādu nozveju sver atbilstoši šī plāna III nodaļas nosacījumiem.

II. Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska novērtējums

9. Tā kā šī plāna 5. punktā minēto piekrastes zvejas rīku izmantošanas specifika, tehniskais aprīkojums un piekrastes zvejniekiem pieejamā infrastruktūra apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā, tad, lai nodrošinātu precīzu nozvejas svēršanu un reģistrēšanu, kā arī pareizi aizpildītu dokumentāciju visos zvejas produktu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, ir nepieciešams svērt nozveju pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas uz atbilstoši reģistrētām un svēršanai aprīkotām svēršanas vietām.

10. Plānā noteiktā nozvejas svēršanas procedūra ir uzskatāma par piemērotu, jo piekrastes zvejas žurnālā reģistrēto nozveju un pārdošanas zīmē norādīto datu neatbilstības risks tiek novērtēts kā vidējs, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

10.1. piekrastes zvejnieku nozveja ir iegūta ar šī plāna 5. punktā minētajiem stacionāriem zvejas rīkiem;

10.2. piekrastes zvejā ar šī plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem iegūtais nozvejas daudzums, ko sver pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, ir salīdzinoši neliels;

10.3. piekrastes zvejā ir salīdzinoši mazs ar izkraušanu un svēršanu saistīto iepriekš konstatēto pārkāpumu īpatsvars no kopējā konstatēto pārkāpumu skaita;

10.4. ir pietiekama zvejas iespēju pieejamība kuģiem (laivām), un tas nerada risku par izvairīšanos no nozvejas atbilstošas uzskaites un reģistrācijas.

III. Nozvejas svēršana

11. Nozveju, kas iegūta piekrastes ūdeņos ar šī plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem, sver uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā verificētiem svariem.

12. Svēršana notiek pēc nozvejas transportēšanas no izkraušanas vietas piekrastē uz svēršanas vietu, kas ir Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) reģistrēta pirmās pirkšanas vai uzglabāšanas vieta un neatrodas tālāk par 20 kilometriem no konkrētās nozvejas izkraušanas vietas.

13. Šī plāna 8. punktā minētā persona reģistrē datus par produktu svēršanu svaigo zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs) saskaņā ar šī plāna 1. tabulā norādītajiem reģistra datiem. Svēršanas reģistru glabā trīs gadus pēc konkrēto zvejas produktu svēršanas reģistrēšanas datuma.

1. tabula

Svaigo zvejas produktu svēršanas datu reģistrs 

14. Par katras izkrautās nozvejas svēršanu aizpilda vienu svēršanas reģistra lapu.

15. Svēršanā iegūto un svēršanas reģistrā ierakstīto skaitli tālāk izmanto, aizpildot pārdošanas zīmi, pārņemšanas deklarāciju vai piekrastes zvejas žurnālu.

IV. Pārbaudes saistībā ar kontroles plāna ievērošanu

16. Latvijas kompetentā iestāde attiecībā uz svēršanas kontroli atbilstoši plānam ir Valsts vides dienests. Tas pārbauda nozvejas reģistrēšanu un zivju pirmo pirkumu darījumu reģistrēšanu.

17. Valsts vides dienests veic ar risku pamatotu dokumentu salīdzinošu pārbaudi, lai pārliecinātos par svēršanas rezultātiem, ko operators ir reģistrējis svēršanas reģistrā, piekrastes zvejas žurnālā, pārdošanas zīmē un (vai) citos nākamajos darījumos ar zvejas produktu partijām.

18. Valsts vides dienesta pārbaudes ietver:

18.1. svēršanas rezultātu pārbaudi zivju sugām un daudzumam;

18.2. kuģu (laivu) iepriekšējo paziņojumu datu pārbaudi;

18.3. nozvejas datu reģistrēšanas atbilstību svēršanas reģistra datiem;

18.4. informācijas sistēmā reģistrēto pārdošanas zīmju datu pārbaudi;

18.5. operatora ar zvejas darbībām saistīto pārkāpumu vēsturi;

18.6. ja attiecas – nosacījumu ievērošanu par to plombu nodrošinājumu, kuras uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai;

18.7. ja attiecas – pirmā pircēja reģistrāciju.

19. Papildus šī plāna 18. punktā minētajām dokumentu pārbaudēm Valsts vides dienests pēc nejaušības principa var veikt arī fiziskās pārbaudes.

20. Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve reģistrētajām svēršanas vietām, svēršanas sistēmām, svēršanas reģistriem un visām telpām, kurās tiek glabāti vai apstrādāti zvejas produkti. Operatora pienākums ir nodrošināt netraucētu Valsts vides dienesta amatpersonu piekļuvi minētajiem objektiem un dokumentiem to inspekcijai. Valsts vides dienests jebkurā laikā var pieprasīt, lai nozveja tiek nosvērta Valsts vides dienesta amatpersonu klātbūtnē.

21. Valsts vides dienests par zvejas kontroles uzraudzību un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu atbildīgajām iestādēm (Eiropas Komisijai, Zemkopības ministrijai u. c.) dara pieejamu datu novērtējumu, riska analīzes dokumentus, pārbaudes aktus vai citus dokumentus, kas pamato ar piekrastes zvejnieku nozveju svēršanu saistītā kontroles plāna piemērošanas efektivitāti vai nepieciešamību tajā izdarīt grozījumus.