Ministru kabineta rīkojums Nr. 459

Rīgā 2026. gada 11. augustā (prot. Nr. 39 41. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (turpmāk – ziņojums) ietverto risinājumu, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju valsts valodas apguves piedāvājumam pieaugušajiem, ko īsteno par publiskā finansējuma (valsts budžeta, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācija fonda) līdzekļiem.

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju risinājuma izstrādāšanā un īstenošanā sadarbībā ar Kultūras ministriju un Labklājības ministriju.

3. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu dot atļauju un nodrošināt valodas apguvēju, kā arī latviešu valodas mācību pakalpojuma sniedzēju datu apmaiņu par laikposmu no 2023. gada un turpmāk, noslēdzot līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par datu integrāciju pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS un paredzot, ka datu apmaiņa notiks ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.

4. Ziņojumā iekļauto risinājumu pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā pasākumā iestādes īsteno, ievērojot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru tam paredzēto finansējumu.

5. Ziņojumā iekļauto piekto, sesto un septīto pasākumu īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ietvaros, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Ministru prezidents A. Kulbergs

Izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone

(Ministru kabineta
2026. gada 11. augusta
rīkojums Nr. 459)

PAR RISINĀJUMU INSTITUCIONĀLĀS UN KOMPETENČU SADRUMSTALOTĪBAS NOVĒRŠANAI VALSTS VALODAS APGUVĒ PIEAUGUŠAJIEM

Konceptuālais ziņojums

Saturs

Saīsinājumu saraksts

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Esošās situācijas apraksts

Galvenās problēmas

Ārējais izvērtējums

Politikas konteksts: atsauces uz politikas dokumentiem

Valodas apguvēju mērķgrupu raksturojums

III. Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājums

IZM piedāvātais risinājums vienotas sistēmas izveidei un ieviešanai

Datu apmaiņa, pārvaldība un analīze

Latviešu valodas apguves pieaugušajiem mācību satura pilnveide un kvalitātes nodrošināšana

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā

IV. Ietekme uz problēmas risināšanu

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Pielikumi

1. pielikums: Latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšana un norise: pārskats par esošo situāciju (dati apkopoti 2024./2025. gadā, institūcijas ir mainījušas zināmas prasības mācību īstenotājiem 2026. gadā saistībā ar vadlīniju projektu)

2. pielikums: Modulis valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanai un pārvaldībai

3. pielikums: Vadlīnijas par publiski finansētu latviešu valodas mācību organizēšanu un īstenošanu pieaugušajiem neformālajā izglītībā

Saīsinājumu saraksts

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums izstrādāts, lai novērstu institucionālo un kompetenču sadrumstalotību valsts valodas apguvē pieaugušajiem neformālajā izglītībā.

Piedāvātā risinājuma mērķis ir izveidot vienotu, pārskatāmu un kvalitatīvu latviešu valodas kā svešvalodas apguves sistēmu pieaugušajiem, stiprinot valsts valodas lietojumu, veicinot apguvēju iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī sekmējot sabiedrības saliedētību un valsts drošību.

Vienotajā sistēmā paredzēts nodrošināt vienotu procesu pārvaldību, nosakot prasības pedagogiem, aktualizējot mācību metodoloģijas jautājumus un norādot sasniedzamos rezultātus. Plānots arī izveidot digitālu latviešu valodas apguves prasmju pārvaldības platformu un uzlabot informācijas pieejamību par mācību piedāvājumu.

Risinājuma ieviešanas rezultātā tiks:

• izveidota valstiski koordinēta latviešu valodas mācību sistēma pieaugušajiem;

• izstrādātas vienotas vadlīnijas latviešu valodas apguvei pieaugušajiem;

• izveidota koordinēta mācību kvalitātes novērtēšanas sistēma;

• nodrošināta starpinstitūciju sadarbība;

• nodrošināta vienota un publiski pieejama informācija par mācību piedāvājumu;

• izveidota vienota valodas apguvēju datu uzskaite;

• stiprināts atbalsts valodas apguvējiem, mācību īstenotājiem un pedagogiem;

• nodrošinātas latviešu valodas apguves iespējas dažādos prasmes līmeņos;

• nodrošināta efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana.

II. Esošās situācijas apraksts

Šobrīd Latvijā publiski finansētas latviešu valodas mācības pieaugušajiem neformālajā izglītībā nodrošina vairākas valsts institūcijas, izmantojot dažādas finansējuma programmas, kas paredzētas atšķirīgām iedzīvotāju grupām. Šāda sistēma ir attīstījusies, pielāgojoties konkrētu mērķgrupu vajadzībām un pieejamajiem finanšu instrumentiem, tomēr tās pārvaldība ir sadrumstalota, un tas ietekmē pieejamību un kvalitāti. Finansējums tiek piešķirts gan no valsts budžeta, gan Eiropas Savienības fondu programmām, kā rezultātā mācību īstenošanai ir atšķirīgi nosacījumi, apjoms un termiņi.

Galvenās problēmas

Izvērtējot publiskā finansējuma latviešu valodas mācību sistēmu pieaugušajiem neformālajā izglītībā, konstatējami vairāki būtiski risināmie jautājumi (ar plašāku situācijas pārskatu var iepazīties 1. pielikumā).

1. Pakalpojuma pieejamība valodas apguvējam (klienta perspektīva).

No klienta – potenciālā valodas apguvēja ‒ viedokļa raugoties, nepieciešama viena pieteikšanās vietne valodas mācībām, vienlaikus piedāvājot latviešu valodas prasmes līmeņa pašpārbaudes testu. Pašlaik šādas valstī visiem kopējas vietnes un atbilstošu rīku nav. Valodas apguvējam būtu ērtāk, ja, ierodoties vai tikai plānojot savu ierašanos Latvijā, būtu iespēja noskaidrot, kur un kā sākt latviešu valodas mācības, vai un cik lielā apjomā pienākas publiskais finansējums u. tml.

2. Finansējuma un institucionālās sistēmas sadrumstalotība.

Publiskais pakalpojums un finansējuma pieejamība latviešu valodas mācībām veidota, ievērojot mērķauditorijas dažādu grupu vajadzības, kas arī ir bijis pamats esošās mācību piedāvājuma sistēmas izveidei – resp., latviešu valodas mācības piedāvā dažādas institūcijas, izmantojot atšķirīgas finansējuma programmas.

Valsts budžeta dotācija šobrīd ir pieejama reemigrantiem (tiek apmācīti 30 cilvēki ik gadu). Kopš 2022. gada valsts budžeta dotācija tiek nodrošināta Ukrainas civiliedzīvotājiem (2026. gadā plānots mācīt 3 603 personas), šī dotācija ir terminēta.

"Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošanas" programma nodrošina trešo valstu pilsoņu, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, un personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļu, personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss un patvēruma meklētāju), valsts valodas apguvi.

No valsts speciālā budžeta apakšprogrammas "Nodarbinātības speciālais budžets" valsts valodas mācības tiek nodrošinātas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām.

Šāds finansējuma piešķīrums rada neizbēgamu kursu pārrāvumu risku valodas apguvējiem. Ierobežota fiskālā telpa un terminēti valsts budžeta piešķīrumi nevar nodrošināt nepārtrauktas valsts valodas mācības.

3. Atšķirīgas prasības mācību īstenotājiem un kvalitātes nevienmērība.

Mācību īstenotājiem, kas piedāvā latviešu valodas mācības, ņemot vērā finansējuma programmu veidus, tiek izvirzītas atšķirīgas prasības, resp., valodas apguves satura un administrēšanas kritēriji ir atšķirīgi. Nereti netiek nodrošināta regulāra mācību kvalitātes uzraudzība un kontrole.

4. Valsts valodas prasmes pārbaude (VVPP).

Ne visi mācību finansētāji un īstenotāji izvirza prasību kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi pēc attiecīgā valodas prasmes līmeņa apguves, kaut arī šī pārbaude ir viens no mācību kvalitātes rādītājiem.

5. Izmaksu atšķirības.

Ir dažādas mācību īstenošanas izmaksas (rēķinot izdevumus par viena valodas apguvēja izglītošanu).

6. Pedagogu profesionālās kompetence.

Problemātisks ir jautājums par pieaugušo izglītības īstenotāju profesionālo kompetenci,

resp., vai izglītotājiem ir zināšanas un pieredze latviešu valodas mācīšanā pieaugušo izglītībā.

7. Datu uzskaite un pārvaldība.

Valodas apguvēju datu uzskaite Latvijā šobrīd tiek nodrošināta fragmentēti – dažādu institūciju uzturētās informācijas sistēmās, kā arī atsevišķos manuālos reģistros vai lokālos risinājumos. Vienota, centralizēta un savietojama valsts valodas apguvēju datu pārvaldības platforma nepastāv.

Ārējais izvērtējums

Valsts kontroles ziņojumā Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota¹ secināts, ka:

1) mērķgrupas starp atbildīgajām iestādēm pārklājas un atbildīgo iestāžu darbības nav koordinētas;

2) dati par valsts un pašvaldību īstenotajām latviešu valodas mācībām pieaugušajiem tiek iegūti fragmentēti;

3) Kultūras ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda projektu konkursos ir atšķirīgas iespējas un pienākumi mācību dalībniekiem, kā arī atšķirīgi nosacījumi mācību īstenotājiem;

4) latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmas pārvaldība ir decentralizēta un tāpēc neefektīva.

Politikas konteksts: atsauces uz politikas dokumentiem

Nepieciešamība pilnveidot latviešu valodas mācību sistēmu izriet no vairākiem Ministru kabineta uzdevumiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas paredz novērst institucionālo sadrumstalotību, uzlabot pakalpojumu pieejamību un stiprināt valsts valodas lietojumu sabiedrībā. Tāpat šis jautājums ir cieši saistīts ar Nacionālajā attīstības plānā un Valsts valodas politikas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem attiecībā uz pieejamības paplašināšanu un kvalitātes uzlabošanu.

1. Konceptuālajā ziņojumā ietverti priekšlikumi, lai izpildītu Ministru kabineta 2025. gada 16. septembra sēdē (protokols Nr. 37 50.§, 3. punkts) doto uzdevumu (25-UZ-532), kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un citām iesaistītajām ministrijām sagatavot priekšlikumus institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas politikas jomā ar mērķi padarīt vienkāršāku valsts valodas politikas veidošanu, ieviešanu un pakalpojumu saņemšanu cilvēkam.

2. Uzdevums apzināt latviešu valodas mācības pieaugušajiem piedāvājumu un izstrādāt iespējamos risinājumus efektīvam valsts valodas mācību procesa un prasmju pārbaudes atbalstam IZM noteikts arī MK 18.06.2024. sēdes protokola Nr. 25 63. § trešajā punktā (TAP uzdevums 24-UZ-363): "Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2025. gada 31. decembrim izvērtēt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka izglītības un kvalifikācijas prasības un nosacījumus kvalitātes nodrošināšanai latviešu valodas kā svešvalodas apguves organizētājiem un mācību procesa īstenotājiem pieaugušo izglītībā."

3. Konceptuālais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas 2024. gada 2. jūlija protokollēmumā Nr. 6 iekļauto uzdevumu: "5. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un pārējām iesaistītajām ministrijām un institūcijām, izvērtējot iespēju iesaistīt arī privāto sektoru, līdz 2024. gada 15. novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdē priekšlikumus publisko pakalpojumu un institucionālās sistēmas pilnveidei ar mērķi stiprināt valsts valodas lietojumu (t. sk. izvērtējot: līdzmaksājuma ieviešanu valodas apguvējam, tādējādi veicinot valodas apguves kvalitātes paaugstināšanu; esošā/piešķirtā finansējuma racionālāku un efektīvāku izmantošanu; interaktīvās un digitālās iespējas; esošo sistēmu uzlabošanas un integrācijas iespējas, neveidojot jaunas sistēmas; prasību vienādošanu valodas apguvējiem; vienota procesa ķēdes izveides iespējamību no valodas apguves viedokļa un no uzņēmuma viedokļa)".

4. Valsts valodas politikā saistoša ir Nacionālajā attīstības plānā 2021.‒2027. gadam (turpmāk ‒ NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu ieviešana atbilstoši NAP2027 6. prioritātes "Atvērta, droša un tiesiska sabiedrība" rīcības virziena "Saliedētība" uzdevumam, proti, latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot kvalitāti.

5. Pamatdokuments valsts valodas politikas, t. sk. latviešu valodas mācību procesa pieaugušajiem, plānošanā ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021–2027². Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāns 2026.–2027. gadam (projekts) paredz vairākus pasākumus latviešu valodas mācību sistēmas pieaugušajiem pilnveidei: "2.3.1. Valsts valodas apguves sistēmas pieaugušajiem pilnveide, pakāpeniska ieviešana un mācību procesa atbalsts. 2.3.1.1. Apzināts latviešu valodas apguves pieaugušajiem piedāvājums un piedāvāti iespējamie risinājumi efektīvam valsts valodas mācību procesa atbalstam (2025. gada 1. pusgads); 2.3.1.2. Latviešu valodas apguves sistēmas pilnveide (2027. gada 2. pusgads)."

Valodas apguvēju mērķgrupu raksturojums

Mērķgrupu daudzveidība un dinamika ietekmē pieprasījumu, finansējuma instrumentu piesaisti un nepieciešamību pēc vienotas pārvaldības. Latviešu valodas mācību mērķgrupa ir Latvijas pieaugušie iedzīvotāji, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda un kuri likumīgi uzturas mūsu valstī un vēlas sākt apgūt valodu vai uzlabot savu latviešu valodas prasmes līmeni, lielāko uzmanību pievēršot jauniebraucējiem. Latviešu valodas apguves sistēmas mērķgrupā līdztekus Latvijā dzīvojošajiem pieaugušajiem jauniebraucējiem, iekļaujami arī diasporas pārstāvji un viņu ģimenes locekļi ārvalstīs, kuri vēlas apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes, tostarp gatavojoties reemigrācijai.

Kā liecina migrācijas statistikas dati un tendences mūsdienās, kā arī Latvijā veikto pētījumu secinājumi, jauniebraucēji nākotnē veidos arvien lielāku valodas apguvēju grupu. Jauniebraucējs ir ārzemnieks, kurš nav ne Latvijas pilsonis, ne Latvijas nepilsonis un kurš Latvijā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Jauniebraucēji ir izvēlējušies Latviju kā mītnes zemi kādas konkrētas motivācijas vadīti. Tie ir iebraucēji no Eiropas Savienības (ES) valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Šveices Konfederācijas vai trešajām valstīm. Viņu mērķi dzīvei Latvijā var būt dažādi – studijas Latvijas augstskolās, darba meklējumi, uzņēmējdarbība vai ģimenes apvienošanās, arī patvēruma nepieciešamība.

Starptautiskās aizsardzības saņēmēju grupu veido jauniebraucēji no Sīrijas, Afganistānas, Irānas, arī Indijas, Šrilankas, Tadžikistānas un citām valstīm (pēc PMLP datiem).

2022.‒2026. gadā lielākā bēgļu grupa ierodas no Ukrainas. Ukrainas valstspiederīgajiem šobrīd Latvijā pieejams vislielākais atbalsts latviešu valodas apguvei, taču mācību rezultātu lielā mērā nosaka motivācija mācīties. Tie, kas plāno iespējami ātri atgriezties Ukrainā, valodas mācības uzsāk, bet ne vienmēr tās pabeidz. Kontekstā ar jauniebraucēju statistiskajiem rādītājiem valsts valodas apguves nodrošinājums var kļūt būtisks valsts drošībai, jo nepietiekama valodas prasme var kavēt integrāciju un veicināt sociālo fragmentāciju. Valsts valodas politika Latvijā ir cieši saistīta ar sabiedrības saliedētību un nacionālās identitātes stiprināšanu. Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzsvērts, ka latviešu valodas ilgtspēja un lietojums visās sabiedrības jomās ir priekšnoteikums saliedētas sabiedrības veidošanai. Latviešu valodas mācības pieaugušajiem nodrošina arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kuras mērķgrupa ir bezdarbnieki, darba meklētāji un bezdarba riskam pakļautās personas. NVA 2026. gadā valsts valodas programmās plānots iesaistīt 2629 personas.

Publiskais finansējums tiek piešķirts personām, kuras legāli uzturas Latvijā vai ir Latvijas valstspiederīgās un kuras neprot latviešu valodu (izņēmums ‒ latvieši diasporā un reemigranti), kā arī nemācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un ir vismaz 15 gadu vecas.

Saskaņā pastāvīgi dilstošajiem demogrāfijas rādītājiem, Latvija ir ieinteresēta piesaistīt un noturēt izglītotu un augsti kvalificētu darbaspēku no citām valstīm. Ekonomikas ministrija vairākkārt norādījusi uz darbaspēka piesaistes vajadzību tuvākajā laikā. Potenciāli ekonomiski aktīvo iedzīvotāju grupā iekļaujami Latvijā jau iebraukušie ārvalstu studenti³. 2025./2026. mācību gadā tie ir 12 343 studenti⁴. Ir nepieciešams vairot viņu interesi un radīt vēlmi palikt un integrēties Latvijā. Ja nav plānots apmesties Latvijā vismaz uz laiku, šai mērķgrupai nav arī motivācijas (vai tā ir ļoti zema) apgūt valodu, izņemot noklausīties obligāto latviešu valodas studiju kursu, kas noteikts Augstskolu likumā (56. panta septītajā daļā⁵).

Ģimenes apvienošanās nolūkā iebraukušo vēlme mācīties ir salīdzināma ar reemigrantu motivāciju – šiem cilvēkiem latviešu valodas lietojums ir ikdienas vajadzība, tādēļ arī ir augsta motivācija to apgūt.

Lai apzinātu jauniebraucēju vajadzības, Latviešu valodas aģentūra veikusi pētījumu Latviešu valodas apguve jauniebraucēju vidū: pieredze un vajadzības (sagatavojusi G. Kļava, L. Brasliņa. R: LVA, 2025). Pētījums ir publicēts LVA tīmekļvietnes valoda.lv sadaļā "Pētījumi"⁶.

Pētījuma ziņojumā apkopoti 2024. gadā Latviešu valodas aģentūras veiktā pētījuma par jauniebraucēju latviešu valodas apguves vajadzībām un pieredzi rezultāti. Pētījuma specifiskā mērķgrupa ir imigranti, kuri Latvijā uzturas ne ilgāk kā piecus gadus, kuri nav ne Latvijas pilsoņi, ne nepilsoņi, ietverot bēgļus, patvēruma meklētājus un trešo valstu pilsoņus. Datu ieguvē izmantotas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, veiktas intervijas gan ar pašiem jauniebraucējiem, gan ekspertiem. Pētījumā noskaidroti motīvi un iemesli, kas veicina jauniebraucēju vēlmi apgūt latviešu valodu, apzināta latviešu valodas nozīme imigrantu ikdienas dzīvē, profesionālajā vidē un sociālajā integrācijā.

Gadā vidēji tiek izsniegtas 15 000 termiņuzturēšanās atļaujas (2025. gadā tika izsniegtas 15 739 termiņuzturēšanās atļaujas)⁷. 2026. gadā par publisko finansējumu NVA, KM un SIF plānots nodrošināt latviešu valodas mācības 7102 pieaugušajiem. Aptuveni 450 imigrējušo augstskolu beidzēju, kas paliek strādāt Latvijā, ir ieinteresēti papildināt savas valodas prasmes. 2025. gadā publicētais pētījums "Starptautisko studentu integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā"⁸ liecina, ka lielākā daļa trešo valstu studentu nepārzina latviešu valodu vai pārzina to tikai pamata līmenī. 41 % no aptaujātajiem studentiem norādījuši, ka neprot latviešu valodu, savukārt 55 % novērtējuši savas zināšanas pamata līmenī. 3 % aptaujāto uzskatījuši, ka pārvalda latviešu valodu vidējā līmenī, un tikai 1 % norādījis, ka viņu latviešu valodas prasmes ir augstā līmenī⁹. Tajā pašā laikā daudzi trešo valstu studenti ir motivēti iemācīties latviešu valodu, jo tas palīdz viņiem iesaistīties Latvijas darba tirgū.

Atbilstoši Pašvaldību likuma ceturtajā pantā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām mācības pieaugušajiem organizē arī pašvaldības. Pēc IZM veiktās pašvaldību aptaujas (piedalījās 42 pašvaldības) secināts, ka 2025. gadā latviešu valodas mācības nodrošinājušas 7 pašvaldības – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Ventspils valstspilsētas pašvaldība (tika norādīts, ka mācības plāno īstenot arī 2026. gadā). Mācības tiek piedāvātas attiecīgajā pašvaldībā deklarētajiem pieaugušajiem iedzīvotājiem – pilsoņiem, nepilsoņiem, citu valstu pilsoņiem, kuriem ir piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja, Ukrainas civiliedzīvotājiem – A1, A2, B1 vai B2 valodas prasmju līmeņa apgūšanai.

Mācības parasti tiek īstenotas pēc pedagogu izstrādātām programmām, bet var būt arī organizēti sarunu klubi vai dažādi valodas prakses pasākumi – ekskursijas, darbnīcas vai kultūras aktivitātes, kas notiek klātienes nodarbībās, attālināti vai kombinēti (gan klātienē, gan attālināti). Akadēmisko stundu apjoms programmās svārstās no 8 līdz 120 stundām, valsts valodas prasmes pārbaude pēc attiecīgā līmeņa apguves netiek prasīta obligāti. Pašvaldību piedāvājums arī turpmāk saglabājams kā elastīgs papildinājums valsts mēroga atbalsta instrumentiem, ļaujot pašvaldībām turpināt darbu līdzšinējā kārtībā un pielāgot mācības iedzīvotāju vajadzībām. Vienlaikus vienotas uzskaites un sistēmas pārskatāmības nodrošināšanai kā potenciāls risinājums ir pašvaldību īstenoto mācību datu ievade STARS platformā (ar pašvaldībām jāvienojas par datu apjomu un ievades pieeju). Ja pašvaldība īsteno pilna apjoma (160 h) valodas prasmes līmeņa kursu, rekomendējams piemērot vienotos procesa un kvalitātes nosacījumus, kas noteikti publiski finansētām latviešu valodas mācībām.

Ārvalstu pilsoņu skaits Latvijā ir mainīgs, taču ar tendenci palielināties. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā tie bija 61 919 ārzemnieki, 2023. gadā – gandrīz 75 000 (precīzi – 74 977), bet 2025. gadā – 63 806 cilvēki, kas kādu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviju par savu mītnes zemi. Pieaug ārzemnieku īpatsvars, kas apliecina latviešu valodas prasmi valsts valodas prasmes pārbaudē. Šobrīd tie jau ir 85 % no visiem, kas valsts valodas prasmes eksāmenu kārto (2025. gadā valsts valodas prasmes pārbaudei kopā pieteicās 9274 personas).

III. Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājums

IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts valodas politikas jomā.¹⁰ Lai nodrošinātu sistēmisku pieeju latviešu valodas mācību piedāvājumam pieaugušajiem, IZM rosina valodas apguvi skatīt gan kā valodas politikas būtisku darbības jomu, gan kā pieaugušo izglītības pakalpojumu. Tas ļauj plašākā sistēmā aplūkot latviešu valodas apguves piedāvājuma kvalitāti, piedāvājumu sabalansēt ar pieprasījumu, nodrošina izmaksu pārredzamību un caurskatāmību. Lai nodrošinātu informācijas ieguvi (t. sk. valodas apguvēju uzskaiti), latviešu valodas apguve iekļaujama pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS, veidojot moduli valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanai un pārvaldībai. Moduļa izstrādes procesā tiks nodrošināti risinājumi datu apmaiņai ar valsts informācijas sistēmām (VIIS – Valsts izglītības informācijas sistēma, VPS – Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma) un citiem reģistriem (PMLP, SIF, NVA). Papildus plānots sagatavot pedagogus un regulāri pilnveidot pedagogu profesionālās prasmes darbam ar pieaugušajiem, kā arī attīstīt un turpināt mācību un metodisko materiālu izstrādi.

Lai gan valsts valodas politikas konsekventa īstenošana ir būtiska sabiedrībai kopumā, atbilstoši MK Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas lēmumam konceptuālajā ziņojumā aplūkoti tikai tie jautājumi, kas skar pieaugušo auditoriju, respektīvi, tos, kas atrodas ārpus formālās izglītības sistēmas. Bez valsts valodas prasmes nav iespējama pilnvērtīga iekļaušanās Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un Latvijas darba tirgū.

Kā jau iepriekš minēts, atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā ir IZM. Valsts valodas politika ir caurviju horizontāla politika, kur ir iesaistītas vairākas ministrijas un to padotības institūcijas. Attiecīgi latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem ir daļa no sabiedrības saliedētības politikas un nodarbinātības politikas pasākumiem, kas tiek nodrošināti KM, LM un to padotības institūciju, kā arī SIF savstarpējā sadarbībā, papildus valodas mācības tiek nodrošinātas pašvaldībās. Tāpat latviešu valodas apguve aktuāla, risinot dažādus pilsonības un imigrācijas jautājumus, kas ir IeM padotības iestāžu kompetencē. Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (APIKK) saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nosaka mācību piedāvājumu pieaugušo izglītībā, ieskaitot valsts valodas izglītības programmas. Ņemot vērā valsts valodas politikas īstenošanā iesaistīto iestāžu skaitu, nepieciešams stiprināt koordinācijas, sadarbības mehānismus, lai nodrošinātu iestāžu darbību saskaņotību.

1. attēls. Latviešu valodas apguve pieaugušajiem: valsts valodas politika un nozīmīgākās saskarpolitikas.

Latviešu valodas mācību un metodisko materiālu izstrāde pieaugušajiem, kvalitātes uzraudzība un kontrole un koordinācijas jautājumi ir izglītības un valsts valodas politikas īstenošanas pasākumi. Piedāvājuma izstrādē jāņem vērā esošie apstākļi – arvien pieaugošais jauniebraucēju skaits Latvijā, lielais Ukrainas civiliedzīvotāju īpatsvars, nepieciešamība stiprināt latviešu valodas lietojumu sabiedrībā u. c.

IZM izstrādātais risinājums piedāvā pieaugušo izglītības pakalpojumu kopumu, ietverot gan latviešu valodas mācību kvalitātes nodrošinājumu, uzraudzību un kontroli, kvalificētu pedagogu sagatavošanu un profesionālo pilnveidi, kā arī latviešu valodas mācību nodrošinājuma iestrādi pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS kopējas informācijas ieguvei un valodas apguvēju uzskaitei. Mērķis – vienots latviešu valodas mācību process jaunā kvalitātē. IZM redzējums ir iekļaut vienoto valsts valodas apguves procesu pieaugušajiem kopējā Latvijas izglītības sistēmā.

IZM piedāvātais risinājums vienotas sistēmas izveidei un ieviešanai

Lai mazinātu institucionālo un kompetenču sadrumstalotību valsts valodas politikas jomā un vienkāršotu pieaugušajiem latviešu valodas mācību un valsts valodas prasmes pārbaudes pakalpojumu pieejamību, Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais risinājums paredz pakāpenisku pāreju uz vienotu, centralizētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem neformālajā izglītībā, nodrošinot mācību nepārtrauktību visām mērķgrupām. Risinājuma īstenošanai noteikts pārejas periods līdz 2029. gadam, kura laikā tiek saglabāti esošie valsts valodas apguves nodrošināšanas mehānismi un paralēli ieviesta jaunā sistēma.

2. attēls. Vienotās sistēmas ieviešanas posmi.

Pārejas perioda 1. posma (2026‒2027) galvenās darbības:

• sagatavoti vai grozīti normatīvie akti, kas skar vienotas latviešu valodas apguves sistēmas ieviešanu;

• sākta moduļa valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanai un pārvaldībai izstrāde platformā STARS;

• noteiktas iesaistīto pušu (LVA, VIAA, KM, SIF, NVA, pašvaldību) lomas pārejas periodā un pēc tā;

• izstrādātas vienotas prasības mācību īstenotājiem, mācību saturam un norisei (vadlīniju projektu sk. 3. pielikumā).

Pārejas perioda 2. posma (2027‒2028) galvenās darbības:

• izstrādāts un ieviests valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanas un pārvaldības modulis pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS;

• nodrošināta moduļa integrācija ar citām valsts informācijas sistēmām, reģistriem un datubāzēm un iesaistīto institūciju datu avotiem;

• īstenota vienotās sistēmas pilotēšana atsevišķām mērķgrupām;

• brīvpieejas pašpārbaudes testa (A1‒C2) digitalizācija un pieejamība visiem interesentiem;

• konsultatīvs un metodisks atbalsts mācību īstenotājiem, pedagogiem un valodas apguvējiem, informatīvo materiālu sagatavošana;

• valsts budžeta līdzekļu novirzīšana LVA mācību īstenošanai atsevišķām mērķgrupām;

• valsts budžeta un fondu finansējuma plānošana nākamajam posmam vienotās sistēmas pilnvērtīgai darbībai.

Pārejas perioda 3. posma (2029) galvenās darbības:

• nostiprināta IZM kā galvenās atbildīgās ministrijas loma par latviešu valodas apguvi pieaugušajiem;

• pabeigta pāreja no līdzšinējiem fragmentētajiem mehānismiem uz centralizētu pārvaldību;

• nodrošināts, ka visas publiski finansētās latviešu valodas mācības pieaugušajiem tiek organizētas vienotajā sistēmā, dati apkopoti platformā STARS;

• īstenota mācību kvalitātes uzraudzība un kontrole, regulāri pilnveidots mācību saturs, metodiskie risinājumi, pedagogu profesionālā kompetence;

• analizēti valodas apguves rezultāti dažādām mērķgrupām;

• nodrošināta datos balstītu lēmumu pieņemšana un regulāra rezultātu izvērtēšana;

• plānoti ilgtermiņa finanšu un institucionālie risinājumi sistēmas uzturēšanai.

Pārejas periodā tiek saglabāta līdzšinējo institūciju – Kultūras ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un pašvaldību – loma kā mācību iniciatoriem un finansējuma devējiem, vienlaikus ieviešot vienotas prasības mācību īstenotājiem un nodrošinot caurskatāmu publiskā finansējuma izmantošanu. Pārejas periods nepieciešams, lai esošie mācību finansētāji un īstenotāji varētu pilnībā izpildīt jau uzņemtās saistības.

Institucionālās sadarbības modelis pēc pārejas perioda beigām

Valsts izglītības attīstības aģentūra kā sistēmas turētājs:

• nodrošina STARS tehnisko uzturēšanu, attīstību un drošību;

• atbild par datu apstrādes infrastruktūru un integrācijām.

Izglītības un zinātnes ministrija:

• nosaka politikas ietvaru un datu apmaiņas vispārējās prasības;

• uzrauga sistēmas atbilstību valsts valodas politikas mērķiem.

Latviešu valodas aģentūra:

• darbojas kā procesu vadītājs un organizators;

• definē mācību procesa loģiku, datu struktūras un kvalitātes kritērijus;

• nodrošina operacionālo pārvaldību pēc sistēmas ieviešanas.

SIF, NVA, KM un citi partneri:

• nodrošina datu iesniegšanu par finansētajām programmām un dalībniekiem;

• izmanto sistēmu programmu administrēšanai.

IKVD veic mācību kvalitātes kontroli atbilstoši noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

Vienota sistēma

No 2029./2030. gada IZM kļūst par galveno atbildīgo ministriju valsts valodas apguves jomā pieaugušajiem visām mērķgrupām, kurām mācības tiek nodrošinātas par publisko finansējumu, nodrošinot centralizētu pakalpojuma pārvaldību un koordināciju. Par mācību īstenotāju kļūst LVA. Platformā STARS tiek lietots valsts valodas apguves pakalpojumu modulis, kas nodrošina vienotu pieteikšanos mācībām, centralizētu datu uzskaiti un datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām. Uzkrātie dati tiek izmantoti regulārai mācību rezultātu izvērtēšanai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai, vienlaikus novēršot dubultā finansējuma riskus. Tiek īstenota vienota mācību kvalitātes uzraudzība un kontrole un nodrošināta valsts valodas apguves pieejamība visām mērķgrupām, tostarp diasporas pārstāvjiem, kā arī brīvpieejas valsts valodas prasmes pašpārbaudes testi (A0–C2).

IZM piedāvātais risinājums vienotas valsts valodas apguves sistēmas izveidei un ieviešanai atbilst ministrijas kompetencei izglītības politikas plānošanā un īstenošanā, kā arī tās atbildībai par pieaugušo izglītības sistēmas attīstību kopumā. Valsts valodas apguve pieaugušajiem pēc būtības ir izglītības pakalpojums, tāpēc tās organizēšanai jābūt institucionāli sasaistītai ar izglītības nozares pārvaldību.

Pašreizējā pieeja, kurā valsts valodas apguves nodrošināšanā iesaistītas vairākas institūcijas ar atšķirīgu kompetenci un atbildības apjomu, neveido vienotu politikas īstenošanu, ierobežo ministrijas iespēju ietekmēt mācību procesa organizāciju un rezultātus, kā arī apgrūtina vienotas kvalitātes uzraudzības un kontroles un rezultātu izvērtēšanas nodrošināšanu. Šāda institucionālā pieeja neatbilst efektīvas, uz rezultātu orientētas publiskās pārvaldes principiem.

Alternatīvas pieejas, kas saglabātu decentralizētu valsts valodas apguves organizēšanu, nenodrošina skaidru institucionālo atbildību un pilnvērtīgu valodas un izglītības politikas īstenošanu. Līdz ar to vienotas un centralizētas sistēmas izveide IZM atbildībā ir uzskatāma par risinājumu, kas nodrošina konsekventu politikas īstenošanu, tiešu ietekmi un atbildību par mācību procesu un tā rezultātiem, kā arī efektīvu publisko līdzekļu pārvaldību.

STARS valodas moduļa risinājumā tiks organizēta mācību procesa administrēšana digitālajā vidē un nodrošināta integrēta datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām. STARS modulis nodrošinās pilnu mācību cikla pārvaldību un mācību procesa administrēšanu:

1) programmu iesniegšanu un apstiprināšanu

○ pakalpojumu sniedzēji digitāli iesniedz programmas;

○ IKVD sadarbībā ar LVA veic pakalpojuma sniedzēju izstrādāto autorprogrammu kvalitātes izvērtējumu;

2) dalībnieku atlasi un pieteikšanos

○ lietotāji kārto valodas prasmes pašpārbaudes testu (ja nepieciešamas) un piesakās mācībām;

○ sistēma automātiski pārbauda atbilstību finansējuma nosacījumiem;

3) mācību grupu administrēšanu

○ grupu komplektēšana, dalībnieku uzskaite;

○ kavējumu, progresu un līgumu uzskaite;

4) mācību rezultātu fiksēšanu

○ mācību pabeigšana;

○ apliecību izsniegšana;

5) eksāmenu administrēšanu

○ integrēta pieteikšanās valsts valodas prasmes pārbaudēm;

6) uzraudzību un analītiku

○ automatizēti pārskati;

○ datu analīze politikas plānošanai;

7) datu apmaiņu ar citām sistēmām.

IZM apliecina, ka konceptuālajā ziņojumā iekļautās aktivitātes un STARS risinājums atbilst Datu pārvaldības un koplietošanas, Pakalpojumu pārvaldības un sniegšanas arhitektūras aprakstam, kā arī izglītības un zinātnes nozares digitālās pārvaldes arhitektūras apraksta projektam. 2026. gada 5. februārī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nostiprinot individuālo mācību kontu sistēmu STARS kā neatņemamu Valsts izglītības informācijas sistēmas daļu.

Datu apmaiņa, pārvaldība un analīze

Datu iegūšana, pārvaldība un analīze par latviešu valodas mācību norisi un mācību kvalitāti tiek nodrošināta platformā STARS. Sistēmā tiek uzkrāti dati par mācību īstenotājiem un pedagogiem, kā arī visām personām, kas pieteikušās mācībām, mācās, pabeidz vai nepabeidz mācības, sistēmā parādās valsts valodas prasmes pārbaudes rezultāti (sasaiste ar VPS). Slēdzot sadarbības līgumu, par datu izmantošanu un apstrādi tiek informēti gan mācību īstenotāji, gan valodas apguvēji.

Datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām, reģistriem un datubāzēm tiks nodrošināta, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietojamības risinājumus un normatīvajos aktos noteikto datu aprites kārtību. Platformas STARS darbība paredzēs integrāciju ar citām valsts informācijas sistēmām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu apriti, datu kvalitāti, drošību un administratīvo procesu efektivitāti.

Tiks nodrošināta strukturēta datu apmaiņa ar:

• VIIS – informācija par izglītības procesiem;

• VPS – eksāmenu rezultāti un sertifikācija;

• NVA – bezdarbnieku statusa dati un apmācības;

• SIF – integrācijas projektu dati.

Datu apmaiņas risinājumi tiks ieviesti pakāpeniski, izmantojot esošos valsts informācijas sistēmu savietojamības mehānismus un ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo grozījumu izstrādi un jaunu regulējuma risinājumu ieviešanu atbilstoši identificētajām vajadzībām. Datu apmaiņas apjoms un kārtība tiks noteikta, izvērtējot katras integrācijas nepieciešamību, datu pieejamību un tiesisko pamatu:

• katra iesaistītā institūcija ir atbildīga par tās pārziņā esošo datu kvalitāti, aktualitāti un savlaicīgu informācijas ievadīšanu prasmju pārvaldības platformā STARS;

• datu apmaiņa tiek nodrošināta, izmantojot standartizētas integrācijas un saskaņotus datu formātus;

• datu apmaiņas procesi, piekļuves tiesības un drošības prasības tiek noteiktas sadarbības līgumos vai starpresoru vienošanās dokumentos;

• sistēmas datu pārzinis (VIAA) nosaka datu pārvaldības principus, datu kvalitātes prasības un piekļuves politiku;

• iesaistītās institūcijas nodrošina savu datu atbilstību normatīvajām prasībām un veic nepieciešamās korekcijas datu kvalitātes nodrošināšanai;

• regulāri tiek veikta datu kvalitātes uzraudzība un incidentu pārvaldība.

Tiks ieviests centralizēts datu pārvaldības modelis:

• datu īpašumtiesības – katra iestāde saglabā atbildību par saviem ievaddatiem;

• datu kvalitāte – validācijas mehānismi platformā STARS;

• datu pieejamība – reglamentēta piekļuve atbilstoši lietotāja lomām.

Datu apstrāde atbildīs:

• vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR);

• Valsts informācijas sistēmu likumam;

• tiks izmantots princips – "vienreiz ievadīti dati – vairākkārt izmantoti".

Detalizēts institucionālās sadarbības modelis, tostarp konkrēto pušu atbildības sadalījums, tiks precizēts sistēmas pārvaldības dokumentācijā un sadarbības vienošanās dokumentos starp iesaistītajām institūcijām.

Latviešu valodas apguves pieaugušajiem mācību satura pilnveide un kvalitātes nodrošināšana

Lai nodrošinātu kvalitatīvas valodas mācības definētajām mērķgrupām, izstrādājamas vienotas prasības (gan saturiskās, gan procesa administrēšanas) latviešu valodas mācību īstenošanai, pirms tam skaidri saprotot latviešu valodas apguvēju vajadzības, kā arī piedāvājot mūsdienīgu valodas apguves saturu un metodes.

2025. gadā Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājusi jaunus latviešu valodas kā svešvalodas mācību programmu paraugus A0 (80 h), A1 (160 h), A2 (160 h), B1 (160 h), B2 (160 h), C1 (160 h), C2 (160 h) latviešu valodas apguves līmeņiem pieaugušajiem atbilstoši Eiropas Padomes valodas politikai un dokumentam "Eiropas Kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana"¹¹.

Izstrādātas vadlīnijas par publiski finansētu latviešu valodas mācību organizēšanu un īstenošanu pieaugušajiem neformālajā izglītībā, kas nosaka:

• latviešu valodas pieaugušajiem mācību mērķgrupas un finansējuma avotus;

• izglītības programmu paraugus;

• mācību procesa organizēšanas un mācību satura īstenošanas kārtību;

• pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasības;

• mācību kvalitātes uzraudzības un kontroles kārtību;

• iesaistīto institūciju kompetenci;

• mācību izmaksu noteikšanas principus.

Ar vadlīniju projektu var iepazīties konceptuālā ziņojuma 3. pielikumā ‒ Vadlīnijas par publiski finansētu latviešu valodas mācību organizēšanu un īstenošanu pieaugušajiem neformālajā izglītībā.

Mācību kvalitātes uzraudzību un kontroli atbilstoši jau esošajām funkcijām veic IKVD (sākot ar 2027. gadu).

Pēc mācību pabeigšanas valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana ieviešama kā obligāts nosacījums (šo risinājumu jau šobrīd piemēro arī NVA). Šī pieeja ļauj objektīvi novērtēt mācību rezultātus un mācību īstenotāju darba efektivitāti. Paredzēts iegūt atgriezenisko saiti gan no mācību īstenotājiem, gan valodas apguvējiem, kas pabeiguši mācības vai vēl tikai apgūst valodu, proti, tas ļautu reaģēt uz kādām problēmām jau savlaicīgi (arī mācību laikā).

LU sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājusi profesijas standartu latviešu valodas kā svešvalodas pedagogiem pieaugušajiem¹², kas 06.08.2025. saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA).

Latviešu valodas ilgtspējas nodrošināšanai, kā arī atsaucoties uz investoru un uzņēmēju pieprasījumu, paredzēts veidot jaunu mūsdienīgu interaktīvu pašmācības lietotni latviešu valodas apguvei. Plānots izveidot 5 valodas apguves līmeņus (A0; A1; A2; B1 un B2), katrā līmenī paredzot četru valoddarbību apguvi – klausīšanos, runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu. Šāds valodas apguves rīks līdz šim nav bijis pieejams, kaut arī ir būtiski nepieciešams jauniebraucējiem, ierodoties Latvijā vai tikai plānojot ierašanos, latviešu diasporas pārstāvjiem, tai skaitā reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī citiem lietotājiem, tādējādi veicinot latviešu valodas starptautisku atpazīstamību. Šāda rīka nepieciešamību nosaka arī jaunpieņemtā Imigrācijas likuma nosacījumi.

Kvalitatīvi organizēts latviešu valodas apguves process, tostarp vienotas prasības mācību saturam, mācību procesa organizācijai un rezultātu izvērtēšanai, rada priekšnoteikumus augstākiem valodas apguvēju mācību sasniegumiem. Tas savukārt sekmē latviešu valodas lietojuma paplašināšanos sabiedrībā un veicina jauniebraucēju integrāciju Latvijas sabiedrībā un darba tirgū. Minētā pieeja atbilst Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027)¹³ rīcības virziena "Saliedētība" mērķim, kas paredz stiprināt latviešu valodas lietojumu kā vienu no saliedētas sabiedrības pamatiem, vienlaikus nodrošinot pieejamas valodas apguves iespējas un atbalstošu vidi valodas apguvējiem.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu vienotu valsts valodas mācību sistēmas pieaugušajiem īstenošanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2026. gada decembra beigām:

1) Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi";

3) Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 938 "Latviešu valodas aģentūras nolikums";

4) Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums";

IV. Ietekme uz problēmas risināšanu

Lai izvērtētu piedāvātā risinājuma ietekmi uz identificēto problēmu risināšanu un pamatotu vienotas valsts valodas apguves sistēmas izveides nepieciešamību, ir veikta ietekmes analīze, izmantojot stipro un vājo pušu, iespēju un risku (SVID) pieeju.

Analīzes rezultāti apliecina, ka vienotas sistēmas izveide ir nepieciešama, jo tā nodrošina koordinētu pārvaldību, datu integrāciju un mācību kvalitāti.

Papildus SVID analīzē identificētajiem riskiem ir izvērtēti arī iespējamie riski, ja valsts valodas apguves vienotā sistēma netiek izveidota un saglabājas esošā pieeja.

Valsts valodas apguves modulim platformā STARS ir noteikti vairāki ieguvumu rādītāji (KPI), kas skar administratīvā sloga samazinājumu, procesu efektivitātes pieaugumu un pakalpojuma kvalitātes uzlabošanos. Minētie rādītāji nodrošina pamatu sistēmas darbības rezultātu izvērtēšanai un atspoguļo vienotās valsts valodas apguves sistēmas ieviešanas ietekmi uz pakalpojuma organizēšanu kopumā.

Piedāvātajam risinājumam ir arī netiešā ietekme uz sabiedriskajiem un sociālekonomiskajiem procesiem:

• uzlabojot valsts valodas apguves kvalitāti un pieejamību, tiek sekmēta latviešu valodas lietojuma paplašināšanās sabiedrībā un stiprināta sabiedrības saliedētība;

• tiek veicināta valodas apguvēju integrācija Latvijas sabiedrībā un darba tirgū, paplašinot latviešu valodas zināšanu sniegtās iespējas dalībai nodarbinātībā un sabiedriskajā dzīvē;

• uzlabota piekļuve valsts valodas apguvei visām mērķgrupām rada priekšnoteikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai un līdzdalības iespēju paplašināšanai;

• risinājums nodrošina iespēju elastīgāk reaģēt uz demogrāfiskajām, migrācijas un darba tirgus izmaiņām.

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021- 2027 sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir saistīti ar šādiem NAP2027 uzdevumiem: [406] "Nacionālās identitātes apziņas stiprināšana dažādām iedzīvotāju grupām, atbalstot saliedējošu pasākumu īstenošanu kultūras, valodas, teritoriālās, vēsturiskās atmiņas, politiskās un kopīgās ekonomikas dimensijās"; [409] "Latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot kvalitāti". Latviešu valodas prasmes rādītāji saistīti ar NAP noteikto mērķa indikatoru [404] tiek secīgi plānoti arī turpmāk: pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25–64 g. v.), % (bāzes vērtība: 2027.g. – 84 %, plāns: 2030 – 86 %; 2050–89 %Papildus norādām, ka pasākumi, kas vērsti uz latviešu valodas apguves pieejamību, kā arī to ietekme uz NAP2027 noteikto mērķu un uzdevumu ieviešanu atbilstoši 6. prioritātes "Atvērta, droša un tiesiska sabiedrība" rīcības virziena "Saliedētība" uzdevumam: "..latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot kvalitāti", plašāk izvērsta un tiek nodrošināta esošajos plānošanas dokumentos: Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.– 2027. gadam (politikas rādītāji: 2.5.- 27., 3.5.- 3.7.), Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam (1.2.2. pasākums) un Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026.gadam(1.1.5. pasākums).

Attiecībā uz Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021- 2027 īstenošanu ir izvērtēti starpposma rādītāji, kam būtiska ietekme arī uz NAP2027 rādītājiem, sk. izvērtētos rādītājus (2.5.- 2.7. un 3.5.- 3.7. u.c.) informatīvajā ziņojumā "Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam starpposma un plāna 2022.–2023. gadam īstenošanas novērtējums" https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/caaeaa43-5d41-4d9c-9a90-943422632ee2

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Risinājuma īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, pakāpeniski pārejot uz vienotu un centralizētu latviešu valodas apguves sistēmas pārvaldības modeli. Pārejas periodā līdz 2029. gadam paralēli tiks izmantoti gan esošie finansēšanas mehānismi, gan ieviesta un attīstīta platformas STARS funkcionalitāte.

Salīdzinājumā ar esošo situāciju risinājums paredz efektīvāku finanšu līdzekļu izmantošanu, nodrošinot vienotu mācību administrēšanu, centralizētu datu uzskaiti un vienotas prasības mācību īstenotājiem. Tas samazinās administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām un novērsīs funkciju dublēšanos starp dažādiem mācību organizētājiem. Vienlaikus sagaidāms, ka, ieviešot platformu STARS, ilgtermiņā tiks samazinātas ar manuālu datu apstrādi, atskaišu sagatavošanu un mācību koordinēšanu saistītās izmaksas, kā arī uzlabosies publiskā finansējuma izsekojamība un plānošanas kvalitāte.

Risinājuma īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, pakāpeniski pārejot uz vienotu un centralizētu latviešu valodas apguves sistēmas pārvaldības modeli. Pārejas periodā līdz 2029. gadam paralēli tiks izmantoti gan esošie finansēšanas mehānismi, gan ieviesta un attīstīta platformas STARS funkcionalitāte.

Salīdzinājumā ar esošo situāciju risinājums paredz efektīvāku finanšu līdzekļu izmantošanu, nodrošinot vienotu mācību administrēšanu, centralizētu datu uzskaiti un vienotas prasības mācību īstenotājiem. Tas samazinās administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām un novērsīs funkciju dublēšanos starp dažādiem mācību organizētājiem. Vienlaikus sagaidāms, ka, ieviešot platformu STARS, ilgtermiņā tiks samazinātas ar manuālu datu apstrādi, atskaišu sagatavošanu un mācību koordinēšanu saistītās izmaksas, kā arī uzlabosies publiskā finansējuma izsekojamība un plānošanas kvalitāte.

1. tabula. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.

2. tabula. Pasākumi risinājuma ieviešanai.

Plānotās darbības institūciju līmenī

1. IZM/VIAA izstrādā un integrē STARS platformā Valsts valodas apguves moduli (ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1.1. pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram").

2. IZM, LM un KM izstrādā un virza nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā vienotās sistēmas ieviešanai (līdz 2026. gada 31. decembrim).

3. Tiek ieviestas IZM/LVA vienotās prasības mācību īstenotājiem (skat. 3. pielikumu Vadlīnijas par publiski finansētu latviešu valodas mācību organizēšanu un īstenošanu pieaugušajiem neformālajā izglītībā).

4. Kultūras ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno fondu projektos uzņemtās saistības latviešu valodas mācīšanā līdz 2027. gada 31. decembrim.

5. No 2028. gada 1. janvāra IZM/LVA pārņem publiskā finansējuma un kursu īstenošanas administrēšanu latviešu valodas apguvē visām mērķgrupām.

6. IZM/LVA izstrādā jaunu interaktīvu pašmācības lietotni latviešu valodas apguvei.

Ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums ir 2026.gadā 123 141 euro, 2027.gadā 1 281 035 euro, 2028.gadā 3 363 050 euro, 2029.gadā 3 256 937 euro, 2030.gadā un turpmāk 12 802 644 euro apmērā, to plānots nodrošināt:

1) pasākumam "Informatīvi izglītojošas informācijas izstrāde un pieejamības nodrošināšana valodas apguvējiem un mācību īstenotājiem, t. sk. pedagogiem" 2027.gadā 165 000 euro, 2028.gadā 32 000 euro, 2029.gadā 32 000 euro apmērā veicot finansējuma pārdali Latviešu valodas aģentūrai Nacionālās programmas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda īstenošanas plāna aktivitātes KM PMFI ietvaros. 2030.gadā un turpmāk 32 000 euro apmērā ik gadu atbilstoši IZM 15.06.2026. Finanšu ministrijā iesniegtajam ES fondu 2028-2034 investīciju piedāvājumam;

2) pasākumam "Brīvpieejas pašpārbaudes latviešu valodas testa satura izstrāde, digitalizācija, uzturēšana un monitorings" 2026. gadā 15 730 euro, 2027.gadā 83 139 euro, 2028.gadā 43 814 euro, 2029.gadā 35 949 euro apmērā veicot finansējuma pārdali Izglītības un Zinātnes ministrijai un Valsts izglītības un attīstības aģentūrai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumie, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" finansējuma ietvaros. 2030.gadā un turpmāk 35 949 euro apmērā ik gadu ES struktūrfondu plānoto investīciju 2028.-2034.gadam ietvaros;

3) pasākumam "Valodas moduļa izveide stars.gov.lv, integrācija ar citām sistēmām datu apmaiņai risinājuma izstrāde" 2026.gadā 107 411 euro, 2027.gadā 214 821 euro, 2028.gadā 214 821 euro, 2029.gadā 214 821 euro apmērā veicot finansējuma pārdali Valsts izglītības un attīstības aģentūrai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumie, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" finansējuma ietvaros. 2030.gadā un turpmāk 150 000 euro apmērā ik gadu ES struktūrfondu plānoto investīciju 2028.-2034.gadam ietvaros;

4) pasākumam "Jaunas interaktīvas pašmācības lietotnes izstrāde" 2027.gadā 677 600 euro, 2028.gadā 254 100 euro, 2029.gadā 139 755 euro apmērā, veicot finansējuma pārdali Latviešu valodas aģentūrai Nacionālās programmas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda īstenošanas plāna KM administrētās aktivitātes PMFI (digitālo materiālu izstrādei) ietvaros. 2030.gadā un turpmāk 139 755 euro apmērā ik gadu atbilstoši IZM 15.06.2026. Finanšu ministrijā iesniegtajam ES fondu 2028-2034 investīciju piedāvājumam;

5) pasākumam "Izglītības procesa kontrole, pārkāpumu konstatēšana, ieteikumu sniegšana konstatēto trūkumu novēršanai" 2027.gadā un turpmāk ik gadu 90 881 euro apmērā jautājumu izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas procesā;

6) pasākumam "Informatīvais un metodiskais atbalsts latviešu valodas kā svešvalodas mācību īstenotājiem, pedagogiem un valodas apguvējiem, latviešu valodas mācību procesa administrēšana" 2027.gadā 49 594 euro, 2028.gadā 167 915 euro, 2029.gadā 184 012 euro, 2030.gadā un turpmāk 226 060 euro apmērā jautājumu izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas procesā;

7) pasākumam "Latviešu valodas mācību nodrošināšana" 2028.gadā 2 543 520 euro, 2029.gadā 2 543 520 euro, 2030. gadā 2 543 520 euro apmērā jautājumu izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas procesā. Finansējumu 2030.gadā un turpmāk 9 568 480 euro apmērā plānot, veidojot ES fondu 2028-2034 investīcijas.

Pielikumi

1. pielikums

Latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšana un norise: pārskats par esošo situāciju (dati apkopoti 2024./2025. gadā, institūcijas ir mainījušas zināmas prasības mācību īstenotājiem 2026. gadā saistībā ar vadlīniju projektu)

2. pielikums

Modulis valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanai un pārvaldībai

3. pielikums

Vadlīnijas par publiski finansētu latviešu valodas mācību organizēšanu un īstenošanu pieaugušajiem neformālajā izglītībā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Vadlīnijas nosaka kārtību un principus, kādā tiek organizētas latviešu valodas kā svešvalodas mācības (turpmāk – valodas mācības) pieaugušajiem neformālajā izglītībā, ja mācību process tiek finansēts vai līdzfinansēts par valsts budžeta, pašvaldību, Eiropas Savienības fondu finansējumu (turpmāk ‒ publiskais finansējums). Izglītības programmu mērķis ir nodrošināt pieaugušajiem iespēju apgūt latviešu valodu profesionālās darbības, izglītības un pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanai.

2. Vadlīnijas nosaka:

2.1. latviešu valodas pieaugušajiem mācību mērķgrupas un finansējuma avotu;

2.2. izglītības programmu paraugus, to izmantojumu un mērķi;

2.3. mācību procesa organizēšanas un mācību satura īstenošanas kārtību;

2.4. pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasības;

2.5. mācību kvalitātes uzraudzību;

2.6. iesaistīto institūciju kompetenci;

2.7. mācību izmaksu noteikšanas principus.

II. Mērķgrupas un finansējuma avots

3. Valodas mācības, kas tiek finansētas vai līdzfinansētas par publisko finansējumu, ir pieejamas pieaugušajiem un jauniešiem no 15 gadu vecuma¹⁵, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā un atbilst kādam no šiem statusiem:

3.1. jauniebraucēji jeb imigranti, kuri nav ne Latvijas pilsoņi, ne nepilsoņi un kuri Latvijā uzturas ne ilgāk kā piecus gadus;

3.2. trešo valstu pilsoņi;

3.3. reemigranti;

3.4. starptautiskās aizsardzības saņēmēji (bēgļi, alternatīvā statusa saņēmēji, patvēruma meklētāji, Ukrainas civiliedzīvotāji);

3.5. bezdarbnieki un darba meklētāji;

3.6. personas, kuras pakļautas bezdarba riskam;

3.7. citas mērķgrupas, kuru iekļaušana atbilst valsts valodas politikas mērķiem un sabiedrības vajadzībām.

4. Publiskais finansējums ir pieejams mācībām no A0 līdz vidējā līmeņa 2. pakāpei (B2).

Publiskais finansējums valodas apguvei C1 līmenī ir pieļaujams, ja valodas apguvējam profesijas pienākumu izpildei nepieciešamas atbilstošas valodas zināšanas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un ja darba tirgū ir pieprasījums pēc konkrētās nozares speciālistiem. Pirms mācību uzsākšanas valodas apguvējs apliecina atbilstību profesijas kvalifikācijas prasībām, iesniedzot dokumentus par iegūto izglītību un, ja attiecināms, darba pieredzi.

5. Publiskā finansējuma pieejamība viena valodas prasmes līmeņa apguvei tiek ierobežota līdz vienai reizei katram valodas apguvējam, kurš atbilst kādai no šajās vadlīnijās noteiktajām mērķgrupām. Valsts valodas prasmes līmenis tiek uzskatīts par apgūtu, ja izpildītas šo vadlīniju 16.‒17. punkta prasības.

III. Izglītības programmas un to mērķi

6. Izglītības programmu paraugus izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē Latviešu valodas aģentūra (turpmāk – Aģentūra). Aģentūra pēc nepieciešamības veic izglītības programmu satura aktualizēšanu, bet ne biežāk kā vienu reizi kalendārā gada laikā.

7. Mācību sasniedzamais rezultāts ir sniegts sešu valodas prasmes līmeņu (A0 (saukts arī pirms A1), A1, A2, B1, B2, C1) aprakstos, aptverot četrus valoddarbības veidus (runāšana, rakstīšana, lasīšana, klausīšanās) un valodas prasmes. Sasniedzamie rezultāti veidoti saskaņā ar Eiropas Padomes valodas politiku, Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei¹⁶, latviešu valodas līmeņu aprakstiem un izglītības programmu paraugiem.

IV. Mācību procesa organizēšanas un mācību satura īstenošanas kārtība

8. Mācību process tiek īstenots atbilstoši sešiem valodas prasmes apguves līmeņiem (A0, A1, A2, B1, B2, C1) un saskaņā ar Aģentūras izstrādātajiem izglītības programmu paraugiem vai mācību īstenotāju autorprogrammām, kas saturiski atbilst valodas prasmju līmeņiem un programmu paraugu sasniedzamajiem rezultātiem. Izglītības programmas platformā stars.gov.lv iesniedz mācību īstenotāji, un tās apstiprina mācību finansētājs.

9. Mācību īstenotājs var būt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta vai akreditēta izglītības iestāde vai juridiska persona ar iepriekšēju pieredzi latviešu valodas kā svešvalodas mācību īstenošanā. Izglītības iestādei jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā.

10. Mācību īstenotāji un valodas apguvēji izmanto vienoto prasmju pārvaldības platformu stars.gov.lv, kurā:

10.1. mācību īstenotāji reģistrē un administrē piedāvātās izglītības programmas, sniedz visu ar mācību īstenošanu saistīto informāciju;

10.2. valodas apguvēji reģistrē individuālo mācību kontu (turpmāk ‒ IMK), iepazīstas ar mācību piedāvājumu, piesakās mācībām;

10.3. valodas apguvējs reģistrējas A0 vai A1 valodas prasmes līmeņa mācībām, ja viņam nav latviešu valodas prasmju;

10.4. reģistrējas A2‒C1 valodas prasmes līmeņa mācībām, ja valodas apguvējam jau ir latviešu valodas prasmes apliecinošais dokuments, kas izdots pēc 2023. gada 1. janvāra;

10.5. kārto valsts valodas prasmes pārbaudi, lai saņemtu apliecinājumu par savu valodas prasmes līmeni un pēc tam pieteiktos mācībām nākamajā prasmes līmenī.

11. Mācības var tikt īstenotas šādos veidos:

11.1. mācības notiek izglītības iestādē vai citās telpās, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kas atbilst izglītības un piekļūstamības standartiem;

11.2. mācības notiek attālināti, izmantojot tam paredzētas un piemērotas platformas un programmas;

11.3. daļa nodarbību notiek izglītības iestādē vai citās telpās, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kas atbilst izglītības un piekļūstamības standartiem, daļa – attālināti; nodarbību proporciju nosaka mācību īstenotājs.

12. Izglītības programmu apjoms:

12.1. A0 prasmes līmenī – 80 akadēmiskās stundas;

12.2. A1 prasmes līmenī – 160 akadēmiskās stundas;

12.3. A2 prasmes līmenī – 160 akadēmiskās stundas;

12.4. B1 prasmes līmenī – 160 akadēmiskās stundas;

12.5. B2 prasmes līmenī – 160 akadēmiskās stundas;

12.6. C1 prasmes līmenī – 160 akadēmiskās stundas.

13. Valodas mācības tiek organizētas grupās ne mazāk kā astoņiem (8) un ne vairāk kā piecpadsmit (15) valodas apguvējiem. Valodas apguves grupām A0 līmenī pieļaujamais valodas apguvēju skaits nav mazāks par pieciem (5).

14. Mācību īstenotājs noslēdz vienošanos vai līgumu ar valodas apguvēju, kurā nosaka sadarbības un mācību norises nosacījumus, abu pušu pienākumus un tiesības, kas nav pretrunā ar mācību finansētāja noteiktajiem mācību īstenošanas nosacījumiem.

15. Vienas izglītības programmas (viena valodas prasmes līmeņa apguves) īstenošanas laiks ir ne ilgāk kā 6 mēneši no mācību uzsākšanas.

16. Mācību īstenotājs veic nodarbību apmeklējuma uzskaiti un kontroli. Lai saņemtu apliecību par izglītības programmas apguvi, valodas apguvējam jāpiedalās vismaz 80 % no kopējā stundu skaita (A0 ‒ minimāli 64 akadēmiskās stundas, A1‒C1 ‒ minimāli 128 akadēmiskās stundas).

17. Pēc sekmīgas izglītības programmas apguves mācību īstenotājs valodas apguvējam izsniedz apliecību par izglītības programmas apguvi un fiksē šo faktu IMK platformā stars.gov.lv.

18. Mācību īstenotājs, slēdzot līgumu ar valodas apguvēju un finansētāju, paredz, ka visi mācību grupas dalībnieki, izņemot A0 grupas, kas mācījušies konkrēta valodas prasmes līmeņa izglītības programmā un ir pabeiguši šīs izglītības programmas apguvi, kārto valsts valodas prasmes pārbaudi (turpmāk ‒ VVPP) Valsts izglītības attīstības aģentūrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību. VVPP jānokārto ne vēlāk kā 60 darba dienas pēc valodas mācību pabeigšanas.

19. Mācību īstenotājs nodrošina valodas apguvējiem iespēju kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi Valsts izglītības attīstības aģentūrā, veicot nepieciešamo valsts nodevu un maksas pakalpojumu apmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vismaz 60 % no mācību grupas dalībniekiem jāsasniedz sekmīgs rezultāts valsts valodas prasmes pārbaudē.

V. Pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasības

20. Mācību īstenotāji nodrošina, ka nodarbības vada pedagogi, kuri atbilst šādām prasībām:

20.1. pedagogam ir iegūta latviešu valodas kā svešvalodas skolotāja kvalifikācija¹⁷ vai arī augstākā izglītība baltu filoloģijā, vai arī iegūta latviešu valodas un literatūras skolotāja vai tai pielīdzināma kvalifikācija;

20.2. pedagogs īsteno profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apjomam un kārtībai.

21. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi latviešu valodas kā svešvalodas apguves metodikā nodrošina izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde vai iestādes, kuru uzdevums ir valsts valodas politikas īstenošana un latviešu valodas kā svešvalodas apguves organizēšana visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā.

VI. Mācību kvalitātes uzraudzība

22. Mācību īstenotāju darbības un mācību norises kvalitāti uzrauga Aģentūra, bet kontroli atbilstoši noteiktajām funkcijām un uzdevumiem īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests.

23. Kvalitātes uzraudzībā un kontrolē tiek veiktas šādas darbības:

23.1. pakalpojuma sniedzēju dokumentācijas pārbaude;

23.2. pedagogu kvalifikācijas atbilstības pārbaude;

23.3. valodas apguvēju un mācību īstenotāju viedokļa noskaidrošana un vērtējums par mācībām izglītības programmas apguves laikā un/vai pēc izglītības programmas apguves;

23.4. mācību norises novērtējums;

23.5. mācību plānojuma novērtējums: nodarbību ilgums, biežums, norises laiks;

23.6. satura atbilstības pārbaude platformā stars.gov.lv apstiprinātajām izglītības programmām;

23.7. materiāltehniskā un mācību materiālu nodrošinājuma novērtējums;

23.8. mācību vides piemērotība valodas apguvēju un mācību īstenotāju vajadzībām.

VII. Iesaistīto institūciju kompetence mācību procesa atbalstam

24. Atbalstu valodas apguvējiem, mācību īstenotājiem un finansētājiem nodrošina atbildīgās institūcijas, ievērojot savas kompetences:

24.1. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par vienotās pārvaldības sistēmas izveidi platformā stars.gov.lv un uzturēšanu, kā arī par prasību izstrādi pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma pārvaldības principiem.

24.2. Aģentūra ir koordinējošā institūcija, kas:

24.3. nodrošina latviešu valodas kā svešvalodas mācības pieaugušajiem neformālajā izglītībā;

24.3.1. nodrošina saziņu ar mācību īstenotājiem;

24.3.2. veic pakalpojumu sniedzēju atlasi un pārbaudi atbilstoši vienotiem kritērijiem;

24.3.3. pārvalda stars.gov.lv valodas moduļa datus un veic šo datu analīzi;

24.3.4. veido mācību un metodiskos līdzekļus;

24.3.5. īsteno latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu profesionālo pilnveidi;

24.3.6. sniedz konsultatīvo atbalstu valodas apguvējiem, mācību īstenotājiem un pedagogiem;

24.3.7. nodrošina valodas prasmes diagnosticējošo testu digitalizāciju un testu izstrādi pēc funkciju nodošanas;

24.3.8. īsteno valsts valodas prasmes pārbaudi pēc funkciju nodošanas.

24.4. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir atbildīga par prasmju pārvaldības platformas stars.gov.lv izstrādi un uzturēšanu, tostarp valodas moduļa izveidi un integrāciju ar citām valsts informācijas sistēmām. Valsts izglītības attīstības aģentūra nodrošina arī valodas prasmes diagnosticējošo testu digitalizāciju un testu izstrādi, kā arī īsteno valsts valodas prasmes pārbaudi.

24.5. Izglītības kvalitātes valsts dienests veic mācību kvalitātes kontroli atbilstoši noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.¹⁸

24.6. Mācību īstenotāji un mācību finansētāji sniedz konsultatīvo atbalstu valodas apguvējiem atbilstoši mērķgrupai. Mācību īstenotāji un mācību finansētāji īstenotāji pārvalda stars.gov.lv valodas moduļa datus un veic šo datu analīzi par valodas apguvējiem, ar ko noslēgts līgums vai vienošanās.

24.7. Atbalstu sniedz arī citas institūcijas, kuru darbība ir saistīta ar pieaugušo izglītības jomu, atbilstoši to kompetencei un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

VIII. Mācību izmaksu noteikšanas principi

25. Publiskā finansējuma apmērs mācībām tiek noteikts, ievērojot valsts budžeta, pašvaldības vai Eiropas Savienības fondu finansējuma nosacījumus, kā arī aktuālo darba tirgus un izmaksu situāciju Latvijā.

26. Mācību izmaksas var veidot šādas izdevumu kategorijas:

26.1. mācību īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksa:

26.1.1. atalgojums par nodarbību vadīšanu;

26.1.2. sagatavošanās posms (mācību materiālu izstrāde (ja attiecināms), darbu labošana un vērtēšana, atgriezeniskā saite);

26.1.3. konsultāciju sniegšana.

26.1.4. Samaksu nosaka astronomiskajās stundās, ieskaitot starpbrīžus starp nodarbībām (A0 līmenī 80 stundas, A1‒C1 līmenī 160 stundas), uz katru nodarbību noteiktas papildu 30 minūtes 26.1.2. un 26.1.3. pienākumu veikšanai (A0 līmenī 40 stundas, A1‒C1 līmenī 80 stundas).

26.2. Mācību īstenotāju mācību administrēšanas izdevumi:

26.2.1. valodas apguvēju uzskaite;

26.2.2. mācību procesa plānošana, īstenošana un dokumentēšana;

26.2.3. dalība kvalitātes uzraudzības un kontroles procesos;

26.2.4. informatīvais un konsultatīvais atbalsts valodas apguvējiem un pedagogiem;

26.2.5. sadarbība ar mācību finansētāju.

26.3. Nodrošinājums mācību procesa īstenošanai un atbalstam:

26.3.1. mācību telpu īre un to uzkopšana (ja nepieciešams);

26.3.2. internets;

26.3.3. drukātie vai digitālie mācību materiāli (grāmatas, darba lapas, rokasgrāmatas u. c.);

26.3.4. platformu licences vai piekļuve tiešsaistes rīkiem (ja attiecināms);

26.3.5. bērnu pieskatīšanas pakalpojuma nodrošināšana valodas apguvēju līdzdalības veicināšanai, ja apguvēja aprūpē vai uzraudzībā ir bērns vecumā līdz 7 gadiem.

26.4. Pedagogu profesionālās pilnveides izmaksas ‒ dalība metodiskajos semināros un tālākizglītības kursos (atbilstoši noteiktajām prasībām).

27. Mācību īstenotājs sadala piešķirto finansējumu atbilstoši šo noteikumu 26. punktā noteiktajām izdevumu kategorijām; ja nepieciešams, izmaksu pamatotības izvērtēšanai var tikt pieprasīts šī sadalījuma pamatojums.

Izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone