Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
"Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma izvērtējums"

Saturs

Saīsinājumu saraksts

Ievads

1. Esošā situācija – reģionālās attīstības tendences

2. RPP 2021-2027 īstenošanas progress

 A. apakšmērķis – uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos

 B. apakšmērķis – pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos

3. Mērķa grupu viedoklis par RPP 2021-2027 ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu

4. Uzstādījumi turpmākajam plānošanas periodam reģionālās politikas jomā

Saīsinājumu saraksts

AF	Atveseļošanas fonds
AiM	Aizsardzības ministrija
ALTUM	AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
ĀM	Ārlietu ministrija
ANM	Atveseļošanas un noturības mehānisms
API	Lietojumprogrammu saskarne
APP	Autotransports pēc pieprasījuma
AS	Akciju sabiedrība
ATAVL	Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
ATR	Administratīvi teritoriālā reforma
AVIS	Atvieglojumu vienotās informācijas sistēma
BEMU	Akumulatoru bateriju elektrovilcieni
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DKP	Diasporas konsultatīvā padome
DTP 2027	Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
EK	Eiropas Komisija
EM	Ekonomikas ministrija
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF/KF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ES	Eiropas Savienība
FM	Finanšu ministrija
GMI	Garantētais minimālais ienākums
IeM	Iekšlietu ministrija
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IKT	Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
KEM	Klimata un enerģētikas ministrija
KF	Kohēzijas fonds
KLP SP	Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns
KM	Kultūras ministrija
LIAA	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LM	Labklājības ministrija
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
LVC	Latvijas Valsts ceļi
MFF	Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma
MK	Ministru kabinets
MPP 2027	Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027.gadam
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	Nevalstiskā organizācija
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
OSP	Oficiālās statistikas portāls
PII	Pirmsskolas izglītības iestādes
PFI	Pašvaldību finanšu izlīdzināšana
PMLP	Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
PPP	Publiskā privātā partnerība
PZA 2021-2027	Programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027.gadam
RAIM	Reģionālās attīstības indikatoru modulis
R&D	Pētniecība un attīstība
RMA	Rīgas metropoles areāls
RPP	Reģionālās politikas pamatnostādnes
RPP 2021-2027	Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
SEG	Siltumnīcefekta gāzes
SEZ	Speciālā ekonomiskā zona
SIVA	Sociālās integrācijas valsts aģentūra
SM	Satiksmes ministrija
SUMP	Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plāns
SVVA	Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
TAP 2027	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
TAPIS	Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma
TEN-T	Eiropas transporta tīkli
TM	Tieslietu ministrija
TPF	Taisnīgas pārkārtošanās fonds
VARAM	Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
VDAA	Valsts digitālās attīstības aģentūra
VID	Valsts ieņēmumu dienests
VK	Valsts kontrole
VM	Veselības ministrija
VP	Valsts policija
VPVKAC	Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
VSAA	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VSIA	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
VUGD	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
ZM	Zemkopības ministrija

Ievads

Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk – RPP) ir Latvijas galvenais politikas plānošanas dokuments reģionālajā politikā, kas tiek izstrādāts vidējam termiņam (7 gadi), ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā ietvertos uzstādījumus. Pašreizējo Latvijas reģionālo politiku noteic Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (turpmāk – RPP 2021-2027)¹.

RPP 2021-2027 mērķis, apakšmērķi, rīcības virzieni un galvenie sasniedzamie rezultāti:

1.attēls. Pamatnostādņu satura, t.sk. mērķu un rīcības virzienu shematisks attēlojums

RPP 2021-2027 ietver 28 uzdevumus uzskaitīto rīcības virzienu ieviešanai.

Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojuma Nr.587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam" 3.punkts uzdod Viedās administrācijas aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai² (turpmāk – VARAM) sagatavot un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma izvērtējumu (turpmāk – izvērtējums).

Nosacījumus un tvērumu izvērtējumam noteic Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.737) 39.–41.punkts.

Attiecīgi izvērtējumā:

• novērtēta noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšana, skaidrotas atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem un analizētas ārējās vides izmaiņas, kas ietekmējušas politikas plānošanas dokumenta īstenošanu;

• novērtēts politikas plānošanas dokumenta īstenošanā iesaistīto institūciju paveiktais un tā ietekme uz mērķu un rezultātu sasniegšanu;

• apzināti politikas plānošanas dokumenta īstenošanā ieguldītie resursi un to izlietojuma efektivitāte;

• apzināts politikas plānošanas dokumenta mērķa grupu viedoklis par plānošanas dokumenta ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Informatīvais ziņojums strukturēts šādi:

1) esošās situācijas un reģionālās attīstības tendenču analīze/apskats Latvijā kopumā, plānošanas reģionos un reģionālās politikas mērķteritorijās, analizējot galvenos sociālekonomiskos rādītājus;

2) RPP 2021-2027 īstenošanas progresa analīze/apskats kopš 2021.gada līdz 2025.gada decembrim³, t.sk. attiecībā uz RPP 2021-2027 mērķa, apakšmērķu īstenošanu un to rezultātu sasniegšanu, kā arī atbilstoši RPP 2021-2027 ietvaros definētajiem uzdevumiem – īstenotās iniciatīvas atbilstoši RPP 2021-2027 rīcības virzieniem, to rezultāti, izlietotais finansējums un priekšlikumi turpmākajām rīcībām;

3) mērķa grupu viedoklis par RPP 2021-2027 ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu;

4) sākotnējais redzējums par atlikušo RPP 2021-2027 īstenošanas periodu un iestrādēm turpmākajai reģionālajai politikai, apskatot būtiskākos turpināmos pasākumus līdz 2027.gadam, OECD un EK aktuālās atziņas un Latvijas formulētos sākotnējos uzstādījumus 2028.–2034.gada reģionālajai politikai.

1. Esošā situācija – reģionālās attīstības tendences

Kopš RPP 2021-2027 apstiprināšanas Latvijas reģionālā attīstība ir notikusi sarežģītas ārējās un iekšējās vides apstākļos. Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana 2021. gadā, globālo piegādes ķēžu pārstrukturēšanās, energoresursu cenu kāpums, kā arī Krievijas sāktā pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu 2022.gadā būtiski ietekmējuši gan tautsaimniecības attīstības tempu, gan tās teritoriālo struktūru. Vienlaikus valsts un ES atbalsta instrumenti ļāvuši stabilizēt situāciju un saglabāt izaugsmes impulsus Latvijas reģionos.

Latvijas kopējais IKP faktiskajās cenās pieaudzis no 32,2 miljardiem euro 2021.gadā līdz 43 miljardiem euro 2025. gadā⁴ jeb par 33,3%. Tomēr 2024. gadā izaugsmes temps bija salīdzinoši mērenāks, ko noteica ārējā pieprasījuma vājināšanās, piesardzīga investīciju aktivitāte un augstas aizņēmumu izmaksas. Savukārt 2025. gadā izaugsme atkal kļuva straujāka, atspoguļojot ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos.

IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no būtiskākajiem indikatoriem, kas uzrāda reģionālās attīstības atšķirības. 2023. gadā Rīgas reģionā tas sasniedza 30 440 euro, būtiski pārsniedzot pārējo plānošanas reģionu līmeni: Kurzemes reģionā rādītājs bija 14 452 euro, Zemgales reģionā – 13 626 euro, Vidzemes reģionā – 12 762 euro, bet Latgales reģionā – 11 536 euro (sk. 2. attēlā).⁵

2. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju izmaiņas reģionos laika posmā no 2018. gada līdz 2023. gadam, euro. Avots: CSP dati.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis visos reģionos, un vērojama arī relatīvo atšķirību mazināšanās, piemēram, ja 2018. gadā Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija 2,9 reizes lielāks nekā Latgales reģionā, tad 2023. gadā tas samazinājies līdz 2,6 reizēm. Līdzīga tendence vērojama arī Zemgales reģiona salīdzinājumā ar Rīgas reģionu (starpība samazinājusies no 2,4 reizēm līdz 2,1 reizei), kas apliecina mērķēto atbalsta instrumentu ietekmi uz līdzsvarotāku izaugsmes telpu.

3.attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju % no ES vidējā. Avots: FM dati un aplēses.

Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, Latvijas IKP sasniedz 70,8% (sk. 3.attēlu). 2024.gadā IKP bija par 10,7% augstāks nekā scenārijā bez ES finansējuma. Latvijas mērķis ir sasniegt 80% līdz 2034. gadam, un, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tas ir ambiciozs mērķis. Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu var teikt, ka izlīdzināšanās ar ES vidējo rādītāju ir apstājusies, 2021.gada vērtība nav joprojām pārsniegta.⁶ Rīgas plānošanas reģiona IKP pret ES vidējo IKP rādītāju 2023.gadā sasniedza 101%, kamēr pārējo reģionu īpatsvars svārstījās no 38% līdz 48%.⁷

Reģionālās attīstības iespējas cieši saistītas ar uzņēmējdarbības vidi. Pēdējos gados uzņēmumu skaits ir pieaudzis visos plānošanas reģionos⁸, taču struktūra un dinamika būtiski atšķiras. Rīgas metropoles areālā (turpmāk – RMA) koncentrējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk – IKT), finanšu, juridiskie un profesionālie pakalpojumi –, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu inovāciju attīstībā un produktivitātes pieaugumā. Kurzemē un Zemgalē dominē apstrādes rūpniecība, loģistika un lauksaimniecība, bet Vidzemē un Latgalē – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrādes specializācija. Īpaši izceļams apstrādes rūpniecības potenciāls Vidzemes un Kurzemes reģionā, kur šis sektors nodrošina gan nodarbinātību, gan eksportspēju. Uzņēmējdarbības attīstību veicinājuši arī mērķēti atbalsta instrumenti – uzņēmējdarbības infrastruktūras, digitalizācijas un industriālo parku (teritoriju) projekti.

Uzņēmējdarbības vides attīstība un intensitāte tiešā veidā ietekmē arī ienākumu līmeni un darbaspēka iespējas. Vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieauga no 1 277 euro 2021.gadā līdz 1 815 euro 2025.gadā jeb par vairāk nekā 42%. Tomēr šis pieaugums nav vienmērīgs reģionālā griezumā: Rīgas reģionā vidējā alga 2025.gadā sasniedza 1 990 euro, savukārt Latgalē tā bija 1 302 euro. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē vidējā alga bija ap 1 500 euro. Lielākais atalgojuma kāpums reģistrēts sektoros ar augstu specializācijas pakāpi un tehnoloģisko pievienoto vērtību, piemēram, IKT un finanšu sektoros, kas galvenokārt koncentrējas galvaspilsētas tuvumā.⁹

Šīs atšķirības atalgojumā atspoguļo ne vien ekonomisko aktivitāti, bet arī reģionālo darba tirgu struktūru un piedāvājuma iespējas. Darbaspēka pieejamība un nodarbinātības līmenis kļūst par izšķirošiem faktoriem reģionālās izaugsmes noturībai – jo īpaši teritorijās ārpus RMA . Lai gan kopš RPP 2021-2027 īstenošanas sākuma 2021. gadā darba tirgus rādītāji Latvijā kopumā ir uzlabojušies, teritoriālās atšķirības saglabājas. Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 15–74 gadi) valstī 2025. gadā sasniedza 64,5%, salīdzinot ar 62,5% 2021. gadā. Tomēr attīstības temps dažādos reģionos bijis nevienmērīgs – Rīgas reģionā nodarbinātības līmenis stabilizējās ap 68%, bet Latgalē tas saglabājās ievērojami zemāks – aptuveni 55–57%. Vidzemes un Zemgales reģionos rādītājs pietuvojās 62–63% robežai, bet Kurzemē tas bija ap 61%.¹⁰ Šie rādītāji atspoguļo strukturālus izaicinājumus, kas saistīti ar darbaspēka pieejamību, kapacitāti un prasmēm, kā arī ar ierobežotu mobilitāti un zemāku ekonomisko aktivitāti ārpus lielajiem attīstības centriem.

Papildus reģionālās attīstības tendences izgaismo arī bezdarba līmeņa dinamika, kas kalpo kā būtisks rādītājs darba tirgus nevienmērīgai attīstībai. Laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam bezdarba līmenis (15–64 gadu vecuma grupā) Latvijā kopumā samazinājās no 7,9% līdz 7,3%, tomēr saglabājās izteiktas reģionālās atšķirības. Zemākais bezdarba līmenis 2025. gadā bija reģistrēts Zemgales reģionā (6,3%), Vidzemes reģionā (6,5%) un Rīgas reģionā (7,0%), savukārt Kurzemes reģionā tas pārsniedza valsts vidējo (7,7%), bet Latgalē bezdarba līmenis saglabājās visaugstākais – 10,2%. Šī tendence Latgalē ir ilgstoša un liecina par strukturāla bezdarba ieilgušo raksturu. Atsevišķās teritorijās, īpaši attālākos un mazāk apdzīvotos reģionos ar ierobežotām nodarbinātības iespējām, turpina saglabāties arī augsts jauniešu (15–29 gadi) bezdarba līmenis.¹¹ Tas īpaši skar jauniešus, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un kuri darba tirgū saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām problēmām – nepietiekamu vai darba tirgus prasībām neatbilstošu izglītību un prasmēm, nepietiekamu līdzšinējo darba pieredzi, kā arī sociāli – ekonomiskiem šķēršļiem, tostarp motivācijas trūkumu, nabadzības risku un mobilitātes ierobežojumiem. Tas uzsver nepieciešamību mērķtiecīgi informēt jauniešus par atbalsta iespējām darba tirgū, piemērot mūsdienīgas jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas aktivitātes, piedāvāt atbalstu tiem jauniešiem, kas saskaras ar grūtībām mācību procesā vai plāno to pamest, attīstīt esošo izglītības sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot elastīgām un pieejamām mācību formām, modulārajām programmām un darba vidē balstītām mācībām, kas atbilst reģionālā darba tirgus vajadzībām. Vienlaikus nozīmīgas ir karjeras konsultācijas, mentoringa pasākumi un reģionālās mobilitātes atbalsts, lai veicinātu jauniešu iesaisti izglītībā un ilgtspējīgu nodarbinātību. Tas uzsver nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt profesionālās izglītības piedāvājumu, kas atbilst reģionālā darba tirgus prasībām, kā arī uzlabot darbaspēka mobilitātes iespējas.

Bezdarba un nodarbinātības rādītāji cieši korelē ar iedzīvotāju skaita un struktūras pārmaiņām. Demogrāfiskās tendences būtiski ietekmē reģionu spēju nodrošināt darbaspēku, uzturēt sabiedrisko infrastruktūru un saglabāt ekonomisko dzīvotspēju ilgtermiņā. Būtisks kopīgs izaicinājums gandrīz visām Latvijas teritorijām ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas ir ievērojama Eiropas mērogā (sk. 4.attēlu).

4. attēls. Iedzīvotāju skaita samazināšanās intensitāte Eiropā, 1993.-2033. gads.¹²
Avots: Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkls, 2020. ESCAPE European Shrinking Rural Areas¹³

Laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits kopumā samazinājās par vairāk nekā 32,5 tūkstošiem jeb 1,7%, sasniedzot 1 860 565. Apskatot reģionu griezumā, visbūtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums reģistrēts Latgalē (-13,2 tūkstoši jeb -5,3%) un Kurzemē (-5,6 tūkstoši jeb -2,0%), kā arī Zemgalē (-5,6 tūkstoši jeb -2,5%). Vidzemē iedzīvotāju skaita samazinājums bija mērenāks (-1,7%). Šie dati kopumā norāda uz ilgstošu depopulācijas tendenci šajos reģionos.¹⁴ Izteiktākā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir vērojama Latvijas teritorijas daļās, kuras atrodas tālāk no galvaspilsētas vai nacionālas nozīmes attīstības centriem. Īpaši Latvijas Austrumu pierobežas novados – Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas, Balvu novados un Igaunijas pierobežā Valkas novadā, kā arī Latvijas Dienvidu daļā – Dienvidkurzemes, Saldus un Dobeles novados, un mazāk izteikti – Ventspils un Talsu novados (skat. 5. attēlu). Tas savukārt mazina attālāko Latvijas reģionu attīstības potenciālu un pievilcību investoru acīs, jo pašvaldībā samazinās darba spēka pieejamība.

5. attēls. Iedzīvotāju skaita pārmaiņas Latvijas pagastos un valstspilsētās, 2011.-2021. gads¹⁵.
Avots: Jāņa Sēta, 2021. Iedzīvotāju skaita pārmaiņas 2011.-2021.gads¹⁶

Atsevišķi izceļama ir Rīgas reģiona iekšējā dinamika. No 2021. līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits Rīgas pilsētā samazinājās par 19,5 tūkstošiem jeb 3,2%, savukārt pārējā Rīgas reģiona teritorijā – Pierīgā – tas pieauga par 16,2 tūkstošiem jeb 6,8%. Šī tendence norāda uz pastāvīgu iedzīvotāju pārcelšanos uz Pierīgas pašvaldībām (t.sk. Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadiem), ko lielā mērā nosaka dzīvesvietas izvēle – iedzīvotāji meklē videi draudzīgāku, pieejamāku un ģimenēm piemērotāku dzīves vidi, vienlaikus saglabājot ekonomisko saikni ar Rīgu. Šādas pārmaiņas veicina telpisku iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes izkliedi Rīgas metropoles telpā, taču vienlaikus rada pieaugošu slodzi uz mobilitātes iespējām, sabiedriskajiem pakalpojumiem un pašvaldību infrastruktūru Pierīgā. Tādējādi šī iekšējā reģionālā pārbīde kļūst par vienu no būtiskākajiem telpiskās plānošanas izaicinājumiem nākamajos gados. Šie un citi demogrāfiskie un ekonomiskie procesi norāda uz nepieciešamību mērķtiecīgi pielāgot politikas instrumentus reģionālajai specifikai.

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence būs nozīmīgs izaicinājums reģionālās attīstības kontekstā arī turpmākajos gados. KPMG Baltics SIA eksperti pēc VARAM pasūtījuma¹⁷ sagatavoja demogrāfiskās prognozes¹⁸, aprēķinot sagaidāmās iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldību līmenī līdz 2034., 2041. un 2050. gadam, salīdzinot ar 2023. gadu. Tika modelēti trīs attīstības scenāriji (sk. 6.attēlu).

6. attēls. Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas kopš 2005.g. un prognoze līdz 2050.g.
Avots: KPMG analīze, Oficiālais statistikas portāls

KPMG Baltics SIA veiktā analīze liecina, ka vidējā prognoze liecina, ka iedzīvotāju skaita samazinājums ilgtermiņā turpināsies pašvaldībās visos Latvijas plānošanas reģionos, un šī tendence ar laiku pastiprināsies. Līdz 2034. gadam redzamas atsevišķas teritorijas ar stabilāku iedzīvotāju skaitu Rīgas plānošanas reģionā un atsevišķās valstspilsētās. Savukārt pēc 2040. gada iedzīvotāju skaita samazināšanās būs īpaši skārusi visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības, kā arī atsevišķas pašvaldības Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionos. Prognozējams, ka līdz 2050. gadam vairumā pašvaldību iedzīvotāju skaits samazināsies par vairāk nekā 20%, bet Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās un atsevišķās citu reģionu pašvaldībās prognozējams relatīvi neliels iedzīvotāju skaita samazinājums vai pieaugums. Šī dinamika atspoguļo arvien turpmāku iedzīvotāju un ekonomisko aktivitāšu koncentrāciju Rīgas metropoles areālā, t.sk. tā ārējā telpā Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos, vienlaikus norādot uz pieaugošu reģionālās attīstības nevienlīdzības risku.¹⁹

Iedzīvotāju skaits pašvaldībās tieši korelē ar pašvaldības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, pakāpeniski samazinās pašvaldības budžeta ienākumi, kā rezultātā var tikt ierobežota vai liegta kādu pašvaldības pakalpojumu pieejamība vai ietekmēta pakalpojumu kvalitāte, kas vēl vairāk var pastiprināt iedzīvotāju iekšzemes migrāciju uz reģionālajiem centriem vai galvaspilsētu. Šāda tendence iezīmē nepieciešamību stiprināt to Latvijas reģionus, kuri atrodas tālāk no Rīgas, īpaši Austrumu pierobežu.²⁰

Mazinoties iedzīvotāju skaitam reģionos, mazinās arī sabiedriskā transporta pieprasījums, kas noved pie atsevišķu maršrutu slēgšanas un mobilitātes iespēju samazināšanās. Piemēram, 2025. gada janvārī slēgts 21 autobusu reiss Latgalē, ņemot vērā mazo pieprasījumu un finansiālo neizdevīgumu tā uzturēšanai. Iedzīvotājiem nākas domāt par alternatīviem pārvietošanās veidiem, mainīt darba vietu vai dzīvesvietu.²¹

Iedzīvotāju skaits ietekmē arī veselības pakalpojumu pieejamību. Teritorijās ar zemu iedzīvotāju skaitu ģimenes ārsta funkciju mēdz nodrošināt tikai feldšeru punktos, kur strādā ārstu palīgi. Šāda situācija ir vērojama, piemēram, Gramzdas pagastā (Dienvidkurzemes novadā), kurā dzīvo vien 580 iedzīvotāju. Ikdienas vajadzībām iedzīvotāji vēršas pie ārsta palīga, bet sarežģītākās situācijās – dodas līdz 20 kilometriem uz tuvāko ģimenes ārsta praksi. Pakalpojumu ierobežotā pieejamība var pastiprināti ietekmēt iedzīvotāju iekšējo migrāciju uz tiem reģioniem, kur pakalpojumi ir ērti pieejami dzīvesvietas tuvumā.²²

Izglītība ir vēl viens no kritiskajiem pakalpojumiem, kura dzīvotspēja ir pakļauta iedzīvotāju skaitam. Izglītojamo skaitam vairs nesasniedzot valsts noteikto mērķdotāciju apmēru, pašvaldībām ir jālemj par to, vai piešķirt izglītības iestādei finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai iestādi reorganizēt, vai slēgt. Piemēram, Balvu novada pašvaldībā tiek minēts, ka pašvaldībai ir jāpiemaksā par izglītības tīkla uzturēšanu. Pieaugot maksājumiem par jau esošas infrastruktūras vai sistēmas uzturēšanu, pašvaldība mazina savu kapacitāti īstenot uz attīstību vērstus projektus un iniciatīvas.²³

Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un pārklājumu, ir izveidoti Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC), kas ir pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldības. Tajās iedzīvotājiem ir iespējams vienkopus saņemt kopumā 19 valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus²⁴. Kopējo pakalpojumu klāstu veido 132 dažādi pakalpojumi. 126 gadījumos pašvaldībās VPVKAC ir izvietoti bibliotēkās. Šāda pieeja samazina pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju un uzlabo pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, kas vienlaikus saskan ar RPP mērķiem un palīdz pielāgoties iedzīvotāju skaita samazināšanās izaicinājumam.²⁵

Ņemot vērā iedzīvotāju struktūras izmaiņas, ekonomiskās aktivitātes koncentrāciju un atšķirīgus attīstības apstākļus, RPP 2021-2027 ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta reģionālās politikas mērķteritorijām. Šajās teritorijās – attīstības centros, lauku teritorijās, Austrumu pierobežā, RMA un Baltijas jūras piekrastē – koncentrējas gan attīstības iespējas, kurās nepieciešamas pastiprinātas politikas intervences, gan vairāki strukturāli attīstības ierobežojumi. Katra no šīm teritorijām saskaras ar atšķirīgiem, taču sistēmiskiem izaicinājumiem, kuriem ir gan teritoriāla, gan sociāli ekonomiska dimensija:

• Attīstības centri – nacionālas un reģionālas nozīmes pilsētas – veido būtiskus teritoriālās attīstības balstus. Tie koncentrē ekonomisko aktivitāti, nodrošina piekļuvi izglītības, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem plašākai apkārtējai teritorijai, veicina inovācijas un rada iespējas darbaspēka attīstībai. Vienlaikus daudzos attīstības centros joprojām vērojama nepieciešamība pēc mērķētiem ieguldījumiem infrastruktūras modernizācijā, mājokļu pieejamībā un energoefektivitātē, kā arī uzņēmējdarbības vides pilnveidē. Šajos centros būtiska loma ir arī valsts un pašvaldību partnerībai – gan attiecībā uz stratēģisku ieguldījumu plānošanu, gan uz iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu pieejamību. Problēmjautājumi bieži ir saistīti ar mājokļu fonda kvalitāti, sabiedriskā transporta savienojamību ar perifēriju, kā arī nepieciešamību nodrošināt funkcionāli pielāgotus pakalpojumus gan centrā, gan tā ietekmes zonā. Lai gan daudzi attīstības centri spēj piesaistīt ES fondu atbalstu un attīstīt specializētas nozares (piemēram, augsto tehnoloģiju, izglītības vai veselības aprūpes jomās), pastāv atšķirības starp pilsētām pēc investīciju apjoma, stratēģiskās plānošanas kapacitātes un iedzīvotāju skaita dinamikas;

• Lauku teritorijas aptver ievērojamu daļu Latvijas teritorijas un pilda gan ekonomiskas, gan sociālas, gan ekoloģiskas funkcijas. Tajās dominē mežsaimniecība, lauksaimniecība, dabas aizsardzības teritorijas, kā arī mazapdzīvotas vietas. Demogrāfiskā lejupslīde, iedzīvotāju novecošanās un ierobežota piekļuve pakalpojumiem šajās teritorijās rada būtiskus izaicinājumus ilgtspējīgai attīstībai. Lai arī vairākās lauku teritorijās attīstās lokāli uzņēmējdarbības centri (īpaši pārtikas pārstrādē, tūrisma pakalpojumos un amatniecībā), šiem uzņēmumiem bieži trūkst mēroga, investīciju pieejamības un darbaspēka. ES fondu atbalsts lauku attīstībai (tostarp LEADER/SVVA, sabiedrisko pakalpojumu projekti) sniedz būtisku pienesumu teritoriju noturībai un dzīves kvalitātes saglabāšanai. Problēmas skar arī digitālās saiknes nodrošinājumu, īpaši attālākās teritorijās, kur kvalitatīva interneta pārklājuma trūkums ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan izglītības un veselības pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus daļa lauku teritoriju kļūst pievilcīgas attālinātā darba un zaļā dzīvesveida piekritējiem, īpaši vietās ar labu transporta pieejamību vai ainavisku vidi;

• Austrumu pierobežas reģionos, īpaši Latgales un Vidzemes austrumu daļā, augsts ir gan sociālās atstumtības risks, gan nepieciešamība pēc infrastruktūras uzlabošanas un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas. Latgales reģiona pierobežas novadi – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas un Balvu novads – saskaras ar daudzslāņainiem izaicinājumiem: zemu iedzīvotāju blīvumu, negatīvu migrācijas saldo un ierobežotu piekļuvi kvalitatīvai infrastruktūrai. Vienlaikus uzlabojumi tiek panākti ar specifiski mērķētiem atbalsta instrumentiem – ES fondu ieguldījumiem ceļu atjaunošanā, platjoslas interneta pieejamības uzlabošanā, kā arī uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā. Drošības apsvērumu dēļ tiek nostiprināta civilās aizsardzības un loģistikas infrastruktūra, īpaši robežšķērsošanas vietu ar Krieviju un Baltkrieviju tuvumā.

• RMA saglabā centrālo lomu Latvijas attīstībā. RMA, kurā ietilpst Rīga un 17 Pierīgas pašvaldības²⁶, rada vairāk nekā 2/3 no valsts IKP un koncentrē lielāko daļu no augstas pievienotās vērtības nodarbinātības. Vienlaikus augsta ekonomiskā intensitāte ir saistīta ar teritoriālās plānošanas izaicinājumiem: mājokļu pieejamība, transporta infrastruktūra, mobilitāte u.c. Pašvaldību sadarbība RMA robežās arvien ciešāk tiek sasaistīta ar kopējo telpiskās attīstības stratēģiju, taču nepieciešama spēcīgāka institucionālā koordinācija, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritorijas izaugsmi. RMA konkurētspējas aspekts izpētīts domnīcas LaSER 2024.gada pētījumā "Rīgas metropole 2040. Pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva."²⁷;

• Baltijas jūras piekrastes teritorijas veido būtisku ainavisku, ekonomisku un ekoloģisku telpu ar augstu attīstības potenciālu. Šajās teritorijās koncentrējas vairāki nacionāli nozīmīgi resursi – zilās ekonomikas tautsaimniecības nozares, atjaunīgās enerģijas projekti, ostu aktivitātes, tūrisma infrastruktūra (tai skaitā publiskās piekļuves vietas jūrai) un rekreācijas zonas. Vienlaikus piekrastes reģioni saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem klimata pārmaiņu dēļ, īpaši plūdu, gruntsūdens līmeņa izmaiņu un krasta erozijas risku formā, kas ietekmē gan dzīves vidi, gan saimniecisko darbību. Daļā piekrastes teritoriju novērojams iedzīvotāju skaita samazinājums un sezonāls ekonomikas modelis, kas rada svārstības nodarbinātībā un publisko pakalpojumu pieejamībā. Pieaug arī spiediens uz pašvaldību spēju nodrošināt pielāgošanās pasākumus – tostarp inženiertehniskās infrastruktūras aizsardzību, piekļuves uzlabošanu un noturības stiprināšanu pret stihiskām parādībām.

Visas mērķteritorijas saskaras ar saviem izaicinājumiem, tomēr katrā no tām ir identificēti konkrēti attīstības potenciāli, kurus iespējams un nepieciešams mērķtiecīgi izmantot – gan caur valsts atbalsta politikām, gan pašvaldību stratēģisko plānošanu. Tādējādi daudzslāņaina pieeja un diferencēti atbalsta mehānismi kļūst arvien nozīmīgāki reģionālās politikas īstenošanā.

Apkopotās reģionālās attīstības tendences skaidri iezīmē vienlaikus gan strukturālus ierobežojumus – demogrāfisko lejupslīdi, uzņēmējdarbības nevienmērību, darbaspēka pieejamību un prasmju kapacitāti –, gan arī iespējamos izrāviena punktus – tehnoloģiju un inovāciju sektoru attīstību, viedās specializācijas jomu stiprināšanu, ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu paplašināšanu un zaļās pārejas potenciālu enerģētikā un rūpniecībā. Šie faktori kalpo kā pamats turpmākām politikas intervencēm. Reģionālās politikas mērķiem arvien būtiskāka kļūst ne tikai teritoriālo plaisu mazināšana, bet arī jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana katrā reģionā. Īpaša uzmanība pievēršama mērķtiecīgai investīciju virzīšanai uz teritorijām ar noturīgiem strukturāliem ierobežojumiem, kā arī reģionālās uzņēmējdarbības vides un iedzīvotāju dzīves kvalitātes stiprināšanai.

2. RPP 2021-2027 īstenošanas progress

RPP 2021-2027 izvirzītais reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.

Saskaņā ar VARAM aprēķiniem RPP 2021-2027 ietvaros tika noteikts, ka pie esošā ekonomiskās attīstības tempa, lai sasniegtu reģionālās atšķirības 75%²⁸ apmērā no Latvijas vidējā IKP, būtu nepieciešami 50 gadi, sasniedzot 7 994 milj. euro IKP pieaugumu plānošanas reģionos. Tika uzskatīts, ka nepieciešams izvirzīt ambiciozāku mērķi – sasniegt šādu reģionālo atšķirību samazināšanos 20 gados.

Līdz ar to reģionālās politikas vidējā termiņa, t.sk. ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda, mērķis ir samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, kas prasītu plānošanas reģionos papildu 1 657 milj. euro IKP pieaugumu. Nosakot reģionālās politikas mērķa rādītāju, tika ņemta vērā arī Rīgas plānošanas reģiona izaugsme.

RPP 2021-2027 rezultatīvā rādītāja "Reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %" plānotā vērtība tika noteikta, balstoties uz spēkā esošo reģionu iedalījumu un statistikas datiem, kas bija pieejami RPP 2021-2027 un Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam izstrādes laikā.

Šeit būtiski ņemt vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas tika precizētas plānošanas reģionu robežas. Atsevišķas teritorijas, kas iepriekš ietilpa Rīgas plānošanas reģionā, tika iekļautas citos reģionos: Tukuma novads – Kurzemes plānošanas reģionā; Limbažu, Saulkrastu un Ogres novadi – Vidzemes plānošanas reģionā. Rīgas plānošanas reģiona faktiskā teritorija līdz ar to kļuvusi kompaktāka un ekonomiski koncentrētāka, un tajā ietilpst Rīgas pilsēta un tai piegulošo pašvaldību administratīvās teritorijas, kas pilnībā atrodas tiešā Rīgas sociālekonomiskās ietekmes teritorijā (Jūrmala, Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Siguldas novads, Ropažu novads un Ādažu novads). Šo izmaiņu rezultātā mainījās arī reģionu ekonomiskie rādītāji, īpaši Rīgas plānošanas reģionā, kur vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju pieauga, tādējādi palielinot atšķirību salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem.

Ņemot vērā augstākminēto plānošanas reģionu robežu maiņu, salīdzinājums starp 2019.gadā pieejamajiem un aktuālajiem datiem 2025.gadā nav vērtējams kā objektīvs. Rēķinot atbilstoši plānošanas reģionu 2025.gada robežām, 2016.gada bāzes vērtība būtu bijusi 39,8%, attiecīgi 2023.gada sasniegtajai vērtībai esot 43,0%, no plānotā 8 procentpunktu pieauguma, konstatējams pieaugums par 3,2 procentpunktiem²⁹ (sk. 1.tabulu). Rezultātu ietekmējuši arī ārējās vides riski, kas skaidroti turpmāk.

Rezultatīvais rādītājs	2019. gads	2024.gads	2023.gada faktiskā vērtība	2027.gads
Reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %	39,8% (2016.gads)	-	43,0% (3,2 procentpunktu pieaugums)	8 procentpunktu pieaugums 1 657 milj. euro (papildus IKP pieaugums reģionos)

1.tabula. RPP 2021-2027 mērķa rādītāja bāzes, faktiskā un plānotā vērtība

Tādējādi kopumā var secināt, ka reģionālās politikas atbalsta instrumenti darbojas, un reģionālās attīstības atšķirības pakāpeniski samazinās. Vienlaikus joprojām saglabājas teritoriālās attīstības izaicinājumi – it īpaši nevienlīdzīga piekļuve darba iespējām reģionos, ko ietekmē gan prasmju atbilstība/neatbilstība darba tirgus pieprasījumam, gan uzņēmējdarbības vide un infrastruktūras attīstības līmenis.

Ārējās vides radītie apstākļi ir ietekmējuši RPP rādītāju sasniegšanu. Tas redzams reģionālās IKP starpības svārstībās (sk. 7.attēlu).

7.attēls. Reģionālā IKP starpība 2018.-2023.gadā.³⁰ Avots: VARAM aprēķins pēc CSP datiem.

Ar pirmajiem izaicinājumiem iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts sektors saskarās Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja ekonomisko darbību. Neskatoties uz ierobežojumu turpināšanos, 2021. gads bija kā restarts ekonomikai – strauji pieauga IKP un turpināja pieaugt eksporta un importa apjoms, uzņēmumu peļņa un apgrozījums.³¹

Attiecīgi Covid-19 pandēmijas ietekme ir vērtējama divejādi. Covid-19 pandēmijas sākumā, ekonomiskie rādītāji pasliktinājās (daļā pašvaldību samazinājās IKP, palēninājās darba algas izaugsmes temps, samazinājās investīcijas), taču no 2021. gada atsevišķiem radītājiem vērojama strauja izaugsme – straujāka, nekā līdz Covid-19 pandēmijai (IKP, darba algas pieauguma temps). 2020. gads apstādināja mērķu izpildi, taču, pēc tam, kad uzņēmumi kļuva noturīgi pret jauno situāciju – Covid-19 pandēmija kalpoja kā dzinulis ekonomiskajai attīstībai. Covid-19 pandēmija veicināja publisko pakalpojumu digitalizācijas attīstību un pakalpojumu saņemšanu tiešsaistē.³²

Piegādes ķēžu problēmas un inflācija ietekmēja tādu projektu īstenošanu, kas paredzēja būvniecības īstenošanu – palēninājās materiālu piegāde, radās nepieciešamība meklēt jaunus piegādātājus, kā rezultātā – sadārdzinājās projektu izmaksas un tika kavēti termiņi (potenciālā ietekme uz pasākumiem Nr. 5.1.1.1.³³, 5.1.1.3.³⁴, 6.1.1.3.³⁵, 3.1.1.3.i³⁶, 1.2.1.3.i³⁷, 2.1.1.6.³⁸).³⁹

Salīdzinoši būtiskākā Covid-19 pandēmijas ietekme īstermiņā ir bijusi uz pašvaldību budžeta izdevumiem sociālajā sfērā, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju dzīves līmenis netiek būtiski ietekmēts. Piemēram, atsevišķās Latvijas pašvaldībās (Liepājas valstspilsētas pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā, Salaspils novada pašvaldībā, u.c.) tika izveidots jauns pabalsta veids – pabalsts krīzes situācijā, saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatību. Pabalsts tika izmaksāts tām personām, kuru ienākumi Covid-19 pandēmijas ietekmē ievērojami samazinājās un uz vienu personu nepārsniedza noteikto trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu slieksni. Lai arī šāds pabalsts ir sociāli nozīmīgs un nepieciešams, tas vienlaikus palielināja pašvaldību finansiālo slogu laikā, kad samazinājās to ieņēmumi.⁴⁰

Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi reģionālā griezumā, salīdzinoši būtiskākā ietekme ir vērojama tajos reģionos, kuros būtisku lomu ieņem tūrisms, pakalpojumu sektors un globālajās vērtību ķēdes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tūristu skaits Latvijā 2021. gadā samazinājās par 75,4% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Ventspils brīvostā 2020. gadā samazinājās kopējais kravu apgrozījums tonnās – ja 2019. gadā tas veidoja 20,46 milj. tonnu, tad 2020. gadā vien 12,9 milj. tonnu (par 37% mazāk).⁴¹

Svarīgs ārējās vides faktors ir arī Krievijas 2022. gadā sāktā pilna apmēra militārā agresija pret Ukrainu, kas ievērojami ietekmējusi ES austrumu pierobežu, tostarp Latvijas austrumu reģionus. Latgales plānošanas reģions un austrumu daļas no Vidzemes ir saskārušās ar paaugstinātu drošības nenoteiktību, tai skaitā gaisa apdraudējuma gadījumiem, investīciju riskiem, pārrobežu ekonomisko saišu pārtrūkšanu un uzņēmējdarbības piesardzību.

Uzņēmumiem atsakoties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju, 2022. gadā izveidojās piegāžu ķēžu pārrāvums, kas ietekmēja preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un veicināja inflāciju. [..] Ģeopolitiskā nenoteiktība tieši ietekmēja arī investīciju klimatu pašvaldībās, apstādinot pat jau uzsāktus attīstības projektus. Piemēram, Salaspils novada pašvaldība norāda uz gadījumu, kad uzņēmums, ar kuru bija noslēgts līgums par zemes apbūvi kuģu motoru ražotnes izveidei, pēc kara sākuma pilnībā atteicās no savas ieceres. Šāds projekts pašvaldībā būtu radījis papildu jaunas darba vietas, uzlabojis ekonomiskos rādītājus un potenciāli ilgtermiņā veidojis pievilcīgāku vidi dzīvošanai.⁴²

Pašvaldībām ir palielinājušās pakalpojumu sniegšanas izmaksas (energokrīze un bankas procentu likmes), palielinājās klientu skaits (Ukrainas kara bēgļi), kas šajā gadījumā palielināja arī pakalpojumu izmaksas (steidzama pakalpojumu pielāgošana un sociālās palīdzības sniegšana krīzes situācijai).⁴³

Enerģijas cenu kāpums Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ būtiski ietekmēja arī pašvaldību izdevumus un lika domāt par alternatīvam iespējām pakalpojumu nodrošināšanai. Pašvaldību līmenī 2022. gadā lielākais izmaksu pieaugums bija funkcijas "Ekonomiskā darbība" nodrošināšanai, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 67,2% jeb par 1 miljardu EUR, un tas saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu gan saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu, gan citiem faktoriem – naftas produktu drošības rezervju veidošanu un valsts autoceļu atjaunošanu un uzturēšanu.⁴⁴

Papildus, lai mazinātu straujo cenu kāpumu, kuru veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā un energoresursu krīze, 2022. gada jūlijā Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) paaugstināja galveno procentu likmi – mainīgo likmes daļu – EURIBOR. [..] Kredītu procentu likmju pieaugums ir ietekmējis pašvaldību izdevumu struktūru. Piemēram, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība min, ka bankas procentu likmju pieaugums ir ietekmējis pašvaldības kapacitāti un palielinājis saistību īpatsvaru. No 2023. uz 2024. gadu saistību īpatsvars ir palielinājies par 3 procentpunktiem, jo procentu maksājumi un aizņēmuma apkalpošanas maksa pieauga par aptuveni 106% jeb 2,3 miljoniem eiro. Bankas procentu likmju kāpums tieši ietekmēja pašvaldību spēju īstenot infrastruktūras projektus, tādejādi samazinot potenciālo attīstības tempu.⁴⁵

Īpaši smagas sekas Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis tieši pierobežas pašvaldībām, kā to apliecina Augšdaugavas novada piemērs. Šīs pašvaldības pārstāvji intervijā pauduši, ka tuvums Baltkrievijas un Krievijas robežai ir radījis būtisku nedrošības sajūtu, kas gandrīz pilnībā apturējusi tūrisma nozares attīstību un samazinājusi pat vietējo ceļotāju plūsmu, negatīvi ietekmējot viesu mājas un mazos pakalpojumu sniedzējus. Uzņēmējdarbību ietekmē arī praktiski šķēršļi, piemēram, komersantam, kas uzsāka darbību jaunā ražošanas teritorijā, nācās meklēt jaunus piegādātājus, jo pasūtītās iekārtas vairs nebija iespējams saņemt no Ukrainas. Visbūtiskāk novads izjūt investoru piesardzību – Latgales pierobeža tiek uztverta kā paaugstināta riska teritorija, kurā uzņēmēji nevēlas veikt jaunus ieguldījumus. Zīmīgi, ka pat aizsardzības nozares ražošanas attīstība šeit tiek bremzēta, jo atrašanās tik tuvu robežai tiek uzskatīta par pārāk riskantu. Papildus tam, pašvaldībai ir akūti nācies pārvērtēt savas prioritātes, novirzot resursus civilās aizsardzības spēju stiprināšanai un patvertņu sagatavošanai. Investīciju vides pasliktināšanās un tūrisma plūsmas samazināšanās ir divi no būtiskākajiem Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumiem, kas pieminēti arī OECD pētījumā par Eiropas Austrumu pierobežas reģionu pievilcības stiprināšanu^46.47

Nelegālo migrantu plūsmas palielina Latvijas nepieciešamību stiprināt ārējo ES robežas aizsardzību, pastiprināt drošības dienestu klātbūtni un izbūvējot atbilstošu infrastruktūru, tādējādi novirzot papildus līdzekļus aizsardzības stiprināšanā. Vienlaikus tiek ietekmēta pierobežas iedzīvotāju dzīves kvalitāte un drošības līmenis, jo īpaši tiem iedzīvotājiem, kuru mājokļi atrodas tādā attālumā no robežas, ka to iespējams sasniegt arī bez transporta palīdzības.⁴⁸

Ilgtermiņā šāda tendence var atstāt paliekošas sekas uz pašvaldību demogrāfisko situāciju un attīstību. Pierobežas pašvaldībām nākas domāt par efektīviem veidiem kā stiprināt drošību, vienlaikus cīnoties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Jaunas infrastruktūras attīstība pašvaldībās ar zemu iedzīvotāju skaitu ir finansiāli neizdevīga, taču drošības nodrošināšana ieņem prioritāro lomu. Pašvaldībām ir jāspēj piesaistīt papildu finansējums no ārējiem avotiem, tādējādi mazinot izdevumus par aizsardzības infrastruktūras izveidošanu. Vēl svarīgāk, investori reģionu tagad uztver kā paaugstināta riska "sarkano zonu", un jaunu investīciju piesaiste ir būtiski palēninājusies. Tādējādi hibrīdkarš sasniedz savu mērķi – tiek bremzēta reģiona attīstība un mazināta tā pievilcība, radot ilgtermiņa negatīvas sociālekonomiskās sekas.⁴⁹

Attiecībā uz ārējo faktoru ietekmi uz galvenajiem rādītājiem, jānorāda, ka Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā ekonomika tika būtiski ietekmēta un IKP vidēji ES dalībvalstu vidū samazinājās par 5,6%, salīdzinot ar 2019. gadu, bet Latvijā par 3,5%. 2021. gadā vērojams, ka ekonomika jau sāka atgūties un tirgus dalībnieki pielāgojās jaunajai situācijai (skatīt 8. attēlu). Lai gan 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, IKP ir pieaudzis par 6,3%, tomēr salīdzinājumā ar 2019. gadu, tas ir pieaudzis vien par 0,4%, kas nozīmē, ka ekonomika nostabilizējās tajā pat līmenī, kā pirms Covid-19 pandēmijas pirmā gada. Nākamajos gados IKP pieaugums ir bijis mērens vai mazs, kas skaidrojams gan ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumu turpināšanos, gan Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura ietekmē tika satricināts energoresursu tirgus, pieauga inflācija un bankas procentu likmes. 2023. gadā vidēji ES dalībvalstīs IKP pieauga vien par 0,5%, Latvijā par 2,9%, bet 2024. gadā – ES dalībvalstīs par 1,1%, bet Latvijā pat samazinājās par 0,4% un ir redzams, ka kopējā ES dalībvalstu ekonomika regresē vai stagnē ārējo faktoru ietekmes dēļ. Ekonomikas dalībniekiem nav iespējams pilnvērtīgi funkcionēt un attīstīties, jo arvien ir jāveic dažādu būtisku risku ietekmes mazināšana (energokrīze, inflācija, piegādes ķēžu izmaiņas, u.c.), ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.⁵⁰

8. attēls. Reālā IKP izmaiņu dinamika pret iepriekšējo gadu, 2017.-2024. gads⁵¹.
Avots: Eurostat, 2025. Real GDP growth rate – volume⁵²

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā bezdarba līmenis atkal pieauga (9,1% vīriešiem un 7,1% sievietēm) (sk. 9. attēlu), taču jau no 2021. gada tas atkal samazinājās. Tas nozīmē, ka Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis neatstāja būtiskas ilgtermiņa sekas uz nodarbinātību un jau pēc gada nodarbinātības rādītājs atkal uzlabojās.⁵³

9. attēls. Bezdarba līmenis 2004.–2024. gads⁵⁴. Avots: OSP, 2024. Bezdarba līmenis (%)⁵⁵

Visos reģionos no 2016. līdz 2023. gadam ir bijis darba samaksas kāpums – vidēji ne mazāk par 80%. Lielākais vidējais pieaugums ir vērojams Vidzemes reģionā (86%), kam seko Zemgale un Latgale (84%), Rīga un Kurzeme (81%).⁵⁶

2022. gadā, saskaroties ar Krievijas iebrukuma Ukrainā sekām, Kurzemē un Latgalē samazinājās bruto kapitālieguldījumi, kamēr pārējos reģionos tie strauji pieauga. Strauju samazinājumu piedzīvoja tieši Latgale, kur kapitālieguldījumu apjoms samazinājās par 27%, kamēr Kurzemē – par 13%. Nenoteiktība par Krievijas ietekmi uz Latgales reģionu ievērojami samazināja iepriekš iesākto izaugsmes tempu. No 2016. līdz 2022. gadam Latgalē bruto kapitālieguldījumi palielinājās par 149%. Neskatoties uz straujo ieguldījumu kritumu 2022. gadā, 2023. gada Latgales reģions no zemākās pozīcijas pakāpās uz trešo vietu uzreiz pēc Rīgas kopēja investīciju apjoma. Investīcijas galvenokārt ir veiktas Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (turpmāk – LSEZ), kurā ir izveidota pievilcīga vide investoriem.⁵⁷

Ņemot vērā minēto, vērtējot RPP 2021-2027 rezultatīvā rādītāja izpildi, ir būtiski ņemt vērā gan reģionu robežu pārdefinēšanas ietekmi, gan ārējās ģeopolitiskās un ekonomiskās vides izmaiņas, kas ietekmējušas RPP 2021-2027 īstenošanas apstākļus.

Paveiktais apakšmērķu un rīcības virzienu īstenošanā:

A. apakšmērķis – uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos

Šī apakšmērķa uzdevumi vērsti uz uzņēmējdarbības aktivitātes paaugstināšanu reģionos, atbalstot gan esošu uzņēmumu attīstību, gan jaunu uzņēmumu veidošanos un investoru piesaisti teritorijās. Īstenots savstarpēji papildinošu uzdevumu kopums, kam ir un atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā būs nozīmīga ietekme uz RPP 2021-2027 kopējo uzraudzības rādītāju sasniegšanu, jo tie tieši vērsti uz ieguldījumu IKP.

Rezultatīvais rādītājs	2019. gads58	2021.gads59	2024.gads	2024./ 2025. gada faktiskā vērtība60	2027.gads61
1. Apakšmērķis - uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos
1.1. Darba algas plānošanas reģionos – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %	73% (2016.gads)	72,6% (2021. gads, CSP dati)	-	73,6% (2025. gada izpilde, CSP dati)	89% 729 milj. euro (papildus izmaksātais darba algās)62
1.2. Privāto investīciju piesaiste plānošanas reģionos – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %63	31% (2016.gads)	-	-	41,2% (2024. gada izpilde, CSP dati)	45% 486 milj. euro (papildus piesaistītais privāto investīciju apmērs)

2.tabula. RPP 2021-2027 A apakšmērķa uzraudzības rādītāju bāzes, faktiskā un plānotā vērtība.

RPP 2021-2027 rezultatīvais rādītājs "Darba algas plānošanas reģionos – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %" atspoguļo, cik lielā mērā izlīdzinās atalgojuma līmenis starp reģioniem Latvijā. Plānotā vērtība vecajās plānošanas reģionu robežās 2027. gadam ir 89%, savukārt faktiskā izpilde jaunajās plānošanas reģionu robežās 2025. gadā ir 73,6%, kas ir tikai viena procentpunkta pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gada rādītāju jaunajās plānošanas reģionu robežās (vecākie dati, kas pieejami jaunajās plānošanas reģionu robežās) (sk. 2.tabulu). Šī tendence norāda uz to, ka, lai arī atalgojums kopumā valstī pieaug, relatīvā plaisa starp Rīgas plānošanas reģionu un pārējiem četriem plānošanas reģioniem izlīdzinās lēni. Atalgojuma pieaugums koncentrējas sektoros ar augstu pievienoto vērtību – īpaši Rīgā un Pierīgā –, kur dominē IKT, finanšu un profesionālie pakalpojumi, savukārt citos reģionos joprojām būtisks ir zemāk apmaksāto nozaru (piemēram, lauksaimniecība, vieglā rūpniecība) īpatsvars.

RPP 2021-2027 rezultatīvais rādītājs "Privāto investīciju piesaiste plānošanas reģionos – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %" raksturo teritoriālās investīciju aktivitātes izlīdzināšanos. Ja 2016. gadā šis rādītājs vecajās plānošanas reģionu robežās bija 31%, tad 2024. gadā jaunajās plānošanas reģionu robežās tas ir sasniedzis 41,2%, kas, lai arī nav tieši salīdzināmas vērtības, uzrāda pozitīvu virzību salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni (mērķa vērtība vecajās plānošanas reģionu robežās 2027. gadam ir noteikta 45% apmērā). Pozitīvās izmaiņas signalizē par uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ārpus Rīgas reģiona, kur pēdējo gadu laikā ar dažādiem valsts un ES fondu instrumentiem (piemēram, industriālie parki, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība, atbalsts jaunuzņēmumiem, digitālo risinājumu ieviešana) ir veicināta investīciju piesaiste. Tomēr investīciju aktivitāti reģionos joprojām ietekmē vairāki ārējie faktori – nenoteiktība globālajā tirgū, ģeopolitiskie riski, augstās aizņēmumu izmaksas, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamības ierobežotība. Līdz ar to, lai nodrošinātu rezultātu pieaugumu, būtiski ir turpināt attīstīt kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi un teritoriju funkcionālo pievilcību investoriem – it īpaši ārpus RMA telpas.

Zemāk apskatīta A.1. un A.2. rīcības virzienu uzdevumu izpilde pārskata periodā.

A.1. rīcības virziens. Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte

A.1.1. uzdevums. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka uzdevuma izpildei saskaņā ar RPP 2021-2027 nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevuma izpildei netika piešķirts pilnā apmērā, uzdevumu nav iespējams īstenot pilnā apmērā un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā. Rezultātu izpilde plānota proporcionāli pieejamā finansējuma apmēram, sk. tabulu zemāk.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
400 000 000 euro (ES finansējums)	VARAM: 270 342 700 euro (ES finansējums) (67,6% no nepieciešamā finansējuma)	179 952 320 euro (66,6% no piešķirtā)	77 833 776 euro

Īstenojot pamatnostādņu uzstādījumus, VARAM izstrādāja trīs ES fondu finansētus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pašvaldībās.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" (Atveseļošanās fonda finansējums 80 000 000 euro) ietvaros mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju (turpmāk – industriālais parks) infrastruktūru un piesaistīt investorus Latvijas reģioniem ārpus Rīgas plānošanas reģiona, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu, kā arī mazinot reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju.

3.1.1.3.i. investīcijas ietvaros uz 2025.gada jūniju ir noslēgti četri līgumi par 67 125 169 euro, un notiek projektu īstenošana, kuru ieviešanas rezultātā paredzēts izveidot nacionālas nozīmes industriālos parkus reģionos ārpus Rīgas plānošanas reģiona (Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā un Liepājā).

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam ietvertajās VARAM atbildības investīcijās uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai (5.1.1.1.pasākums "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" (ERAF finansējums 139 238 533 euro) un 6.1.1.3.pasākums "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" (TPF finansējums 63 978 997 euro)) ietvaros mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām (5.1.1.1.) un attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk (6.1.1.3.).

Pašvaldībās 5.1.1.1.pasākuma ietvaros uz 2025.gada 31.decembri ir noslēgti 50 līgumi par projektu īstenošanu, ar ERAF finansējumu 70 898 944 euro apmērā un pabeigti 2 projekti ar ERAF finansējumu 315 320 euro. 6.1.1.3.pasākuma ietvaros pašvaldībās ir noslēgti 17 līgumi par projektu īstenošanu, ar TPF finansējumu 35 587 198 euro apmērā, kā arī pabeigti 3 projekti ar TPF finansējumu 6 025 687 euro.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums VARAM pasākumu ietvaros: Pārskata periodā VARAM atbalsta pasākumos ieguldīts ES finansējums 179 952 320 euro (66,6% no piešķirtā).

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais ES finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	34 587 829
Latgales plānošanas reģions	41 972 537
Rīgas plānošanas reģions	7 041 814
Vidzemes plānošanas reģions	51 154 846
Zemgales plānošanas reģions	45 195 293

Sasniegtie rezultāti VARAM pasākumu ietvaros: 3.1.1.3.i.investīcijas ietvaros kopējie plānotie rezultāti vēl nav sasniegti, projektu īstenošana turpināsies līdz 2026. gada 30.jūnijam, bet mērķu sasniegšanas termiņš ir 2026. gada 31. jūlijs. 5.1.1.1.pasākumā un 6.1.1.3.pasākumā līdz 2025. gada 31. decembrim sasniegti šādi rādītāji: labumu guvuši 28 komersanti un piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 4 686 217 euro apmērā, kā arī radīts darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos 258 467 euro (5.1.1.1.).

Kopā 5.1.1.1.pasākumā un 6.1.1.3.pasākumā 72 esošo projektu īstenošanas rezultātā tiks piesaistītas privātās investīcijas vismaz 122 617 377 euro apmērā, tiks dota iespēja radīt vismaz 375 jaunas darbavietas un palielināt darba algu fondu vismaz 41 215 663 euro apmērā. Šajos projektos labumu gūs vismaz 368 komersanti.

Papildus informācija par ZM pārziņā esošiem pasākumiem

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju sabiedrības virzītas vietējās attīstības jeb LEADER pieejas īstenošanai 2024.gadā visā Latvijas teritorijā tika apstiprinātas 33 vietējo rīcības grupu sagatavotās sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027.gadam (turpmāk – SVVA stratēģija) un uzsākta to īstenošana Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027.gadam intervencē "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (turpmāk – KLP SP intervence) un Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027.gadam darbības veidā "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" (turpmāk PZA 21-27 pasākums). KLP SP un PZA ietvaros atbalsts tiek sniegts investīcijām, kas veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu, ekonomikas attīstību un tās transformāciju, tostarp uzņēmēju vajadzībās balstītu jaunu darba vietu radīšanai, bet ne atalgojuma izmaksu segšanai. Atbalsts investīcijām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai tiek sniegts saskaņā ar SVVA stratēģijām.

KLP SP intervencē apstiprināti 218 ar uzņēmējdarbību saistīti projekti, kopējais publiskais finansējums 4 502 606 euro, tostarp pabeigti 44 projekti.

PZA 21-27 pasākumā vietējās ekonomikas attīstības un transformācijas veicināšanai ir apstiprināti 55 projekti, kopējais publiskais finansējums ir 3 146 538 euro, no kuriem pilnībā īstenoti 17 projekti.

Papildus norādāms, ka PZA 21-27 pasākumā tiek īstenota darbība "Ostu infrastruktūras attīstības stiprināšana", kuras ietvaros tiek nodrošināts finansējums infrastruktūras attīstībai, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Ir apstiprināti 14 projekti par projektu īstenošanu 11 147 554 euro apmērā.

Pārskata periodā kopā ieguldīts ES finansējums 13 833 079 euro. Kurzemes plānošanas reģionā – 8 257 723 euro, Vidzemes plānošanas reģionā - 3 885 970 euro, Zemgales plānošanas reģionā - 755 385 euro, Latgales plānošanas reģionā - 672 931 euro, Rīgas plānošana plānošanas reģionā - 261 070 euro.

Projekta uzraudzības periodā atbalsta saņēmējs var sasniegt kādu no projektā izvēlētiem rezultātu rādītājiem, tostarp radīt jaunu darba vietu.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Atlikušajā pamatnostādņu īstenošanas periodā tiks turpināta esošo projektu īstenošana, t.sk. 3.1.1.3.i. investīcijas ietvaros plānots pabeigt 4 industriālo parku izveidi reģionos, veicinot industriālo parku komersantu nefinanšu investīciju piesaisti vismaz 85 milj. euro apmērā. Savukārt 5.1.1.1. pasākuma un 6.1.1.3. pasākuma ietvaros tiks turpināta esošo projektu īstenošana, lai sasniegtu projektos plānotos rādītājus (piesaistītas privātās investīcijas vismaz 122 617 377 euro apmērā, radītas vismaz 375 jaunas darbavietas, palielināts darba algu fonds vismaz 41 215 663 euro apmērā. Labumu guvušo komersantu skaits – vismaz 368 komersanti).

2026. gadā 5.1.1.1.pasākumā un 6.1.1.3.pasākumā tiek organizētas jaunas projektu iesniegumu atlases, kurās pieejams ERAF/TPF finansējums 77 833 776 euro. T.sk. ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam vidusposma grozījumiem (kas apstiprināti Ministru kabineta 2025.gada 27.maija un Ministru kabineta 7.oktobra sēdē) pasākumiem ir pārdalīts papildu finansējums, t.sk. 6.1.1.3. pasākumam 14 699 218 euro apmērā un 5.1.1.1.pasākumam 9 200 838 euro apmērā.

Jauno atlašu ietvaros (77,83 milj. euro) plānots sasniegt šādus rezultātus:

1) Piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas vismaz 25,94 milj. euro apmērā (5.1.1.1. un 6.1.1.3. pasākumā);

2) Radīt vismaz 123 jaunas darba vietas (6.1.1.3. pasākumā);

3) Nodrošināt darba algu fonda pieaugumu vismaz 18,74 milj. euro apmērā (5.1.1.1. pasākumā).

Grūtības un izaicinājumi uzdevuma īstenošanā:

1) Viena no pašvaldību norādītajām grūtībām ir, ka ES fondu finansētos projektos iznākuma un rezultāta rādītāji mazāk attīstītajos reģionos ir identiski pārējiem Latvijas reģioniem, t.sk. Rīgai un Pierīgai, kur ir krietni labāka ekonomiskā situācija;

2) VARAM darbā ar pašvaldībām, t.sk. uzņēmējdarbības attīstīšanā, secināts, ka Latvijā privātajiem investoriem interesē galvenokārt Rīga un Pierīga līdz 50 km attālumā no Rīgas, kā arī atsevišķas valstspilsētas, atkarībā no investora darbības nozares un pašvaldības ekonomiskās specializācijas. Tikai tur investori redz labas iespējas nopelnīt, savukārt attālākos reģionos potenciālie investori sagaida lielāku atbalstu, lai kompensētu tajās pastāvošās tirgus nepilnības (zema vietējā pirktspēja, lielāks attālums no galvenajiem tirgiem, grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku utt.);

3) Uzņēmējdarbības projektiem ir pozitīva ietekme uz privāto investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu, tomēr tā nav pietiekami liela, lai Austrumu pierobežas ekonomiskā situācija spētu būtiski tuvoties Latvijas vidējiem rādītājiem IKP, vidējās darba algas un citos rādītājos.

Valsts kontrole (turpmāk – VK) 2023.gadā veikusi revīziju par šāda veida atbalstu, kas tika sniegts 2014.–2020.gada plānošanas periodā.⁶⁴ Revīzijā secināts, ka šāda tipa atbalsts ir būtiskākais veids, kā pašvaldība var sekmēt uzņēmējdarbību savā teritorijā. VK ieskatā svarīgi ir stratēģiski plānoti un rūpīgi īstenoti investīciju projekti; investīciju projekti sniedz ilgtermiņa infrastruktūras un ekonomikas izaugsmes pamatu. Tie izceļas kā visbūtiskākais elements, nodrošinot ilgtermiņa ekonomisko ietekmi un ļaujot piesaistīt privātās investīcijas. Pašvaldību koncentrēšanās uz publisko investīciju projektiem ir pamatota, lai attīstītu vietējo ekonomiku.⁶⁵

Vienlaikus VK revīzijā identificēti vairāki aspekti, kas būtu pilnveidojami, kā piemēram, nepieciešamība pēc rūpīgākas stratēģiju izstrādes un vajadzību apzināšanas, kas ir būtiska, lai nodrošinātu šo projektu efektivitāti un ilgtspēju, neradot pārmērīgu slogu pašvaldības budžetam. Pašvaldībām būtu jākoncentrējas uz tādu projektu izstrādi, kas spēj piesaistīt privātās investīcijas, līdz ar to mazinot nepieciešamību piesaistīt publisko finansējumu. Projektiem jānodrošina tiešāka sasaiste ar attīstības programmā identificētu konkrētu problēmu vai vajadzību, ko risinās īstenotais projekts.⁶⁶

Iesaistītās institūcijas strādā pie pilnveidojumiem atbilstoši VK ieteikumiem.

Ir tikusi stiprināta uzņēmumu atbalsta sistēma reģionos. 2024. gadā Ekonomikas ministrija īstenoja LIAA reformu. Lai stiprinātu LIAA investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas kapacitāti Latvijas reģionos, LIAA reģionālās pārstāvniecības tika izveidotas uz līdzšinējo biznesa inkubatoru un atbalsta vienību bāzes, nodrošinot plašu reģionālo tīklu – 22 reģionālās LIAA pārstāvniecības, no tām 20 reģionos un 2 specializētās Rīgā – tehnoloģiju un radošo industriju. Kopš 2025. gada reģionālo pārstāvniecību darbinieki proaktīvi uzrunā sava reģiona uzņēmumus, lai identificētu to nepieciešamās attīstības vajadzības. Kā arī, kopš 2025. gada ikvienam lielajam projektam un uzņēmumam jebkurā Latvijas vietā LIAA nodrošina individuālu Vecāko investīciju projektu vadītāju, lai palīdzētu ātrāk apzināt un iegūt pieejamās atbalsta iespējas, tai skaitā izmantot LIAA koordinētā "Zaļā koridora" prioritāro projektu statusa priekšrocības publiskā sektora pakalpojumu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

Papildus informācija par ZM pārziņā esošiem pasākumiem

KLP SP intervencē un PZA 21-27 pasākumā vietējās rīcības grupas turpinās izsludināt jaunas projektu pieteikumu pieņemšanas kārtas. Līdz pamatnostādņu termiņa beigām tiks ieguldīti papildus 39 641 034 euro (t.sk. ES finansējums 30 815 077 euro un valsts budžeta finansējums 8 825 958 euro), tostarp uzņēmējdarbības uzsākšanai, ekonomikas attīstībai un transformācijas veicināšanai, ieskaitot darba vietu radīšanu, tostarp PZA 21-27 pasākuma darbībā "Ostu infrastruktūras attīstības stiprināšana". Rezultātā plānots radīt 160 jaunas, uzņēmēju vajadzībās balstītas, darba vietas.

A.1.2. uzdevums. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka VARAM netika piešķirts nepieciešamais finansējums šī uzdevuma īstenošanai atbilstoši apstiprinātajām RPP 2021-2027, uzdevumu nebija iespējams izpildīt.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
144 392 200 euro (ES finansējums)	0 euro	N/a	N/a

EM īstenotie pasākumi

Vienlaikus EM īstenojusi virkni pasākumu, kas ir papildinoši RPP 2021-2027 īstenošanā.

Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam" (turpmāk – Noteikumi Nr. 503) īstenošanas ietvaros ir norisinājušās trīs atlases kārtas par kopējo finansējumu 252 065 000 euro. LIAA ir apstiprināti 29 investīciju projekti, kur paredzamais aizdevumam piemērojamais kapitāla atlaides apmērs ir 193 627 489 euro. Pēc LIAA pieteikumu apstiprināšanas, sabiedrībā "Altum" ir noslēgti 14 līgumi ar komersantiem par kopējo kapitāla atlaides apmēru 81 683 591 euro. Pēc investīciju projektu pabeigšanas, ievērojot LIAA apstiprinātos 29 investīciju projektus, atbilstoši Noteikumu Nr. 503 21. punktam, plānots trīs secīgus gadus nodrošināt sekojošus rādītājus:

• eksportu vismaz 429 666 130 euro apmērā;

• radīt vismaz 1345 jaunas labi apmaksātas darba vietas (vidējā bruto darba samaksa ne mazāka par vidējo bruto darba samaksu investīciju projekta īstenošanas reģionā (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale), kam piemēro koeficientu 1,3);

• ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 18 986 738 euro apmērā.

Atbilstoši LIAA 29 apstiprinātajiem investīciju projektiem, tiek nodrošināts atbalsts mazāk attīstītos plānošanas reģionos. Investīciju projektu sadalījums pa reģioniem:

	Projektu skaits	Projektu attiecināmo izmaksu summa, euro	Kapitāla atlaide	Prognozējamo jaunradīto labi apmaksāto darba vietu skaits
Kurzeme	8	147 536 562	43 160 969	260
Latgale	4	155 279 266	34 506 430	280
Rīga un Pierīga	8	244 086 954	58 729 492	368
Vidzeme	5	87 796 278	22 981 198	215
Zemgale	4	125 661 336	34 249 401	222

Mazāk attīstītos reģionos (Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale) tiek īstenots 21 investīciju projekts par kopējo attiecināmo izmaksu summu 516 273 442 euro, paredzot aizdevumam piemērojamo kapitāla atlaidi 134 897 997 euro. Darba vietas ir jānodrošina trīs gadus pēc investīciju projekta pabeigšanas. Pašlaik pēcuzraudzību ir uzsākuši divi komersanti, līdz ar to konkrēta statistika par darba algu fondu visā pēcuzraudzības periodā būs pieejama, kad būs pabeigti visi investīciju projekti un pabeigts pēcuzraudzības periods, kā ietvaros izsniegtam aizdevumam piemēro kapitāla atlaidi.

Mazāk attīstītajos reģionos paredzēts kopā izveidot 977 jaunas labi apmaksātas darba vietas, kur vidējā bruto darba samaksa ir ne mazāka par vidējo bruto darba samaksu investīciju projekta īstenošanas reģionā, kam piemērots koeficients 1,3. Attiecīgi mazāk attīstītos reģionos darba algu fondā gadā plānots nodrošināt vismaz 22 481 061 euro uz 977 darba vietām, kas visā pēcuzraudzības periodā (trīs gadu periods) nodrošinātu darba algu fondā 977 darbiniekiem vismaz 67 443 184 euro.

Savukārt, ņemot vērā, ka investīciju projektiem tiek piešķirts aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 30% no investīciju projektu attiecināmo izmaksu apmēra, publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas mazāk attīstītajos reģionos 21 LIAA apstiprinātajam investīciju projekts paredzamas 381 375 445 euro apmērā.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

EM īstenotie pasākumi

Plānots izsludināt vēl vienu atlases kārtu, kā ietvaros tiek izlietots atlikušais finansējums no pirmās, slēgtās un trešās atlases kārtas 50 426 397 euro apmērā. Ņemot vērā, ka minimālā prasība pēc investīciju projekta pabeigšanas ir nodrošināt vismaz 12 darba vietas ar vidējo bruto darba samaksu projekta īstenošanas reģionā, kam piemērots koeficients 1,3, prognozējams, ka par izsludināto finansējumu darba algu fondā trīs pēcuzraudzības gadu periodā sasniegs vismaz 3 639 600 euro. Tomēr, ievērojot norisinājušos kārtu projekta pieteikumos norādītās jaunradītās darba vietas un vidējo bruto darba samaksu, prognozējams, ka darba algu fonda summa būs lielāka.

Savukārt, ievērojot, ka aizdevums ar kapitāla atlaidi tiek piemērots līdz 30% no attiecināmo izmaksu summas, prognozējams, ka publisko atbalstu privātās investīcijas būs vismaz 117 661 594 euro apmērā. Tomēr, ievērojot norisinājušās kārtās esošo investīciju projektu attiecināmo izmaksu apmēru, paredzams, ka privātās investīcijas būs lielākas.

Projektu īstenošanas rezultātā tiks:

1) Nodrošinātas publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas vismaz 633,96 milj. eiro apmērā;

2) Radītas vismaz 1405 jaunas labi apmaksātas darba vietas;

3) Nodrošināts darba algu fonda pieaugums vismaz 71,08 milj. eiro apmērā.

A.1.3. uzdevums. Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomam⁶⁷

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros/zaudējis aktualitāti	Esošo resursu ietvaros	Uzdevums zaudējis aktualitāti

Uzdevuma izpildes ietvaros bija paredzēts īstenot VARAM konceptuālā ziņojuma "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" (izskatīts Ministru kabineta 2018. gada 8. maija sēdē) ietvaros paredzētos pasākumus. Konceptuālajā ziņojumā tika izstrādāti atsevišķi priekšlikumi, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.

2022. gada 26. aprīlī Ministru kabinets pieņēma VARAM sagatavoto rīkojumu Nr. 289 "Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojuma Nr. 210 "Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) atzīšanu par spēku zaudējušu" (turpmāk – rīkojums), attiecīgi, konceptuālais ziņojums 2022. gada 26. aprīlī ar rīkojumu ir zaudējis spēku.

Kā norāda Tieslietu ministrija, saistītā likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS – 18) izstrādes ietvaros bija plānota konceptuālā ziņojuma A3 risinājuma "Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām" un B3 risinājuma "Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei" ietveršana. Likumprojektam "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS – 18) nav konceptuāla atbalsta turpmākai virzībai, attiecīgi A3 risinājums un B3 risinājums praktiski nav izmantojams.

Jānorāda, ka nekustamā īpašuma regulējuma pilnveide tika turpināta, izmantojot citu risinājumu. Ievērojot 2024. gada 9. jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr. 7 1.§ "Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā" 2. punktu, Finanšu ministrijai bija uzdots līdz 2024. gada 30. oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli. Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa sēdē, prot. Nr.14 35.§) norādītajam: "Atsevišķas pašvaldības norādīja uz nepieciešamību izstrādāt regulējumu zemes atsavināšanai apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības termiņa beigām. Pašvaldības ir ieinteresētas nodibināt apbūves tiesību kāda konkrētā mērķa sasniegšanai, piemēram, īres mājas būvniecībai. Apbūves tiesības piešķiršana ir efektīvs risinājums, jo atstāj pašvaldībai tiesību kontrolēt vai investors pilda uzņemtās saistības nolīgtajā apjomā un nolīgtajos termiņos. Pēc būvju uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā pašvaldība nav ieinteresēta apbūves tiesības uzturēšanā un būtu gatava zemi investoram atsavināt par tirgus cenu". 2025. gada 5. jūnijā tika pieņemti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, ar kuriem minētā likuma 4. pants papildināts ar 4.¹ daļu (stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī), nosakot, ka "publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt apbūves tiesīgais, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības ir paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kādā apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Atsavināšanu var ierosināt pēc tam, kad apbūves tiesīgais ir izpildījis visus izsoles un apbūves tiesības līguma noteikumus.".

Vienlaikus VARAM nodrošināja arī citus plašākus uzņēmējdarbības atbalsta risinājumus pašvaldībām konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem" sasniegšanai.

No 2020. gada līdz 2022. gadam pašvaldībām bija pieejami valsts aizdevumi pašvaldību investīciju projektiem Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai saskaņā ar izstrādāto normatīvo regulējumu.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa papildus atbalstu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, VARAM nodrošināja normatīvā regulējuma izstrādi⁶⁸, kas paredzēja, sākot no 2022. gada, ikgadēju mērķdotāciju pašvaldībām augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai. Taču ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus un prioritātes, nebija iespējams atbalstīt pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu īstenošanu.

Tā vietā VARAM ir nodrošinājusi darbu pie citiem aizdevumu mērķiem pašvaldībām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 879 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi aizdevuma saņemšanai" pašvaldībām no 2024. gada ikgadēji ir pieejami:

1) valsts aizdevumi jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, skolu tīkla sakārtošanai, transporta infrastruktūrai, t.sk. tiltu, pārvadu un ceļu būvniecībai;

2) valsts aizdevumi iekšējās drošības investīciju projektu īstenošanai - policijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: Uzdevuma veikšanai nepieciešamās darbības finansētas iesaistīto iestāžu esošo resursu ietvaros.

Sasniegtie rezultāti: n/a, uzdevums ir zaudējis savu aktualitāti

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Uzdevums ir zaudējis savu aktualitāti. Turpmākā rīcība saistībā uzdevuma izpildi no VARAM puses nav nepieciešama.

A.1.4. uzdevums. Atbalsts reģionālajiem projektiem – reģionālo projektu programmas izveide

Īstenotā politika, pasākumi un darbības:

Ņemot vērā, ka VARAM netika piešķirts nepieciešamais finansējums šī uzdevuma īstenošanai atbilstoši apstiprinātajām RPP 2021-2027, uzdevumu nebija iespējams izpildīt.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
168 000 000 euro (valsts budžets)	0 euro	N/a	N/a

Šobrīd lielākā daļa attīstības projektu pašvaldībās tiek īstenoti, izmantojot ES fondu vai citu ārējo finanšu palīdzību. Rezultātā investīcijām veidojas pārrāvumi, jo finansējums nav pastāvīgs. Tāpat nav iespējas ātri reaģēt uz izmaiņām vai reģionāli specifiskiem izaicinājumiem. Lai pašvaldībām sniegtu atbalstu, izveidojot nacionālajā līmenī reģionālo projektu programmu, VARAM 2024.gadā iesniedza FM prioritārā pasākuma pieteikumu vidējam termiņam un virzīja iniciatīvu par pastāvīga (ikgadēja) nacionālā reģionālās attīstības fonda izveidi, kura ietvaros pašvaldībām būtu pieejamas mērķdotācijas investīcijām.

Šāda nacionālā reģionālās attīstības fonda izveides mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām valstiski nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, izglītības tīkla sakārtošanai, kur, ievērojot pašvaldību vajadzības un prioritāri īstenojamos projektus, investīcijas tika plānotas izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai, tai skaitā jaunu skolu (un piebūvju) būvniecībai; izglītības infrastruktūras attīstības projektiem, kas ietver mūsdienīga un ergonomiska mācību aprīkojuma iegādi, drošības sekmēšanu izglītības iestādēs, energoefektivitātes pasākumus u.c. aktivitātes; sporta infrastruktūras objektu attīstībai, valsts un pašvaldību ielu un autoceļu sakārtošanai; autobusu iegādei.

Mērķdotācija varētu tikt novirzīta arī citām būtiskām reformām/prioritātēm. Plānotais nacionālā reģionālās attīstības fonda kopējais finansējums sastādīja 75 milj. euro gadā. 2025.gadā iepriekš minētā prioritārā pasākuma pieteikums netika atbalstīts, šāda fonda izveide ir atkarīga no valsts budžeta iespējām.

VARAM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Satiksmes ministriju, izpildot Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra sēdes protokollēmuma (Prot. Nr.53, 52.§) 8.punktā un 2023.gada 21.novembra sēdes protokollēmuma (Prot. Nr.58 66.§) 7.punktā dotos uzdevumus, 2024.gadā izstrādāja informatīvā ziņojuma "Par pašvaldībām ar 2025.gadu nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem" projektu, kurā tika apkopota informācija par pašvaldību prioritārajiem projektiem un vajadzībām skolu tīkla sakārtošanas kontekstā, tai skaitā analizējot investīciju vajadzības gan tematiski, gan reģionālā griezumā, pieejamajiem atbalsta instrumentiem gan no ES fondu, gan valsts budžeta līdzekļiem, kā arī tajā tika iekļauta iniciatīva par nacionālā reģionālās attīstības fonda izveidi un darbības nosacījumiem, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām valstiski nozīmīgu reformu īstenošanai. Ņemot vērā, ka 2025.gadā prioritārā pasākuma pieteikums par nacionālā reģionālās attīstības fonda izveidi netika atbalstīts, iepriekš minētā informatīvā ziņojuma tālāka virzība tika apturēta.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Nacionālā reģionālās attīstības fonda izveide ir atkarīga no valsts budžeta iespējām.

2026.–2028. gadam valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi ir apstiprināti ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un šobrīd aktuālā situācija, fiskālās disciplīnas nosacījumi liecina, ka valsts budžeta finansiālās iespējas ir un būs ierobežotas. Vienlaikus jāņem vērā, ka Likumā par budžetu un finanšu vadību no 2026. gada ir spēkā norma, kas paredz uzdevumu veikt izdevumu samazinājumu, kas nozīmē, ka turpmāko budžeta likumprojektu sagatavošanā kā viena no prioritātēm ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saglabājas nepieciešamība piedāvāt risinājumus izdevumu samazināšanai, nevis papildu finansējuma pieprasīšanai. Turklāt Ministru kabineta 14.04.2026. sēdē ir izskatīts informatīvais ziņojums "Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums" un ar to ir pieņemts zināšanai, ka pie šī brīža prognozēm un atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem, novērtētā indikatīvā 2027.–2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa 2027. gadā ir 80,3 milj. euro, bet parējos gados tā ir negatīva, proti, 2028. gadā -153,3 milj. euro, 2029. gadā -191,1 milj. euro un 2030. gadā - 883,5 milj. euro, kas nozīmē, ka papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri sedz negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, nav arī pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai ievērojami uzlabosies.

A.1.5. uzdevums. Pašvaldību darbības standarts – atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Uzdevumu tika paredzēts īstenot esošo resursu ietvaros, vienlaikus papildus tika rasta iespēja piesaistīt ES finansējumu.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros69	Līdz 366 722 euro Vidzemes plānošanas reģiona kapacitātes stiprināšanas aktivitāšu veikšanai projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros; 114 311 euro Pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējuma veikšanai projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros; 76 585 euro publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes ex-post novērtējuma veikšanai projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros. Kopā: 557 618 euro (ES finansējums)	557 618 euro (ES finansējums, t.i. finansējuma daļa bez PVN). (100% no piešķirtā)	0 euro

2024. gadā tika uzsākts darbs pie Pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējuma⁷⁰, kas pabeigts 2025. gada sākumā. Novērtējuma ietvaros analizēti izaicinājumi publisko pakalpojumu sniegšanā, t.sk. detalizētāk aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības atbalstu. Novērtējums veikts projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros (projekta Nr.: 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001). Projektā tiek aplūkotas vairākas pašvaldību publisko pakalpojumu jomas sasaistē ar pašvaldību autonomajām funkcijām. Plānošanas reģioni, kas ir projekta sadarbības partneri, pievēršas padziļināti noteiktām nozarēm, no kurām Vidzemes plānošanas reģions skata atbalsta sniegšanu uzņēmējiem.

Projekta mērķis ir celt pašvaldību publisko pakalpojumu efektivitāti, stiprinot pašvaldību speciālistu kapacitāti. Projektā tiek nodrošināti dažāda veida kapacitātes pasākumi, kā apmācības, hakatoni, semināri, vebināri, pieredzes apmaiņas braucieni gan Latvijā, gan ārpus tās u.c. Pasākumi balstīti augstāk minētā novērtējuma rezultātos.

Novērtējumā padziļināti uzņēmējdarbības jomā (skatot Vidzemes plānošanas reģiona griezumā):

• analizēta esošā situācija un izaicinājumi publisko pakalpojumu sniegšanā;

• sniegti priekšlikumi pilnveidei;

• analizēts vēlamais un pilnveidojamais jautājumos, kas skar pašvaldības atbalstu uzņēmējiem. Novērtējums netieši apliecina, ka pašvaldību stratēģiskās funkcijas, tostarp teritorijas attīstības plānošana un sadarbība ar vietējām ieinteresētajām pusēm, ietekmē arī uzņēmējdarbības vidi. Ir norādīts, ka vairumam pašvaldību trūkst pietiekamas stratēģiskās kapacitātes, kas izpaužas nepietiekamā izpratnē par teritorijas attīstības virzieniem, resursu koncentrēšanā prioritārajās jomās un koordinētā sadarbībā ar dažādiem attīstības dalībniekiem, tostarp uzņēmējiem.

Tāpat ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pašvaldībām izmantot datus un pierādījumos balstītus lēmumus, kas ir būtiski arī mērķtiecīgai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, piemēram, infrastruktūras plānošanā, pakalpojumu pieejamībā un investīciju piesaistē. Kā pilnveidojams virziens izcelta vajadzība attīstīt starpinstitucionālu sadarbību un profesionālu analītisko kapacitāti pašvaldībās.

• novērtētas to pašvaldības darbinieku zināšanas, prasmes un kompetences, kuri pašvaldībās tieši vai pastarpināti strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības atbalstu, norādot to nepieciešamās prasmes un kompetences, novērtējot cilvēkresursu kapacitāti pašvaldībās un speciālistu nepieciešamās zināšanas, kā arī sniedzot priekšlikumus kompetenču pilnveides un mācību vajadzībām;

• sniegti priekšlikumi, kādi kapacitātes stiprināšanas pasākumi pašvaldību speciālistiem projektā īstenojami;

• sniegti priekšlikumi starptautiskās labās prakses apguvei.

Tāpat novērtējums paredz, ka projektā var tikt izstrādāts metodoloģiskais materiāls, kas var tikt nodots arī turpmākajam pašvaldību darbam, lai stiprinātu atbalsta sniegšanu uzņēmējiem. Lai arī projektā šo jomu detalizēta attīsta Vidzemes plānošanas reģions, ir pasākumi, kuru ietvaros var piedalīties speciālisti no visas Latvijas, tā, piemēram, 2025. gada 26. februārī Cēsīs norisinājās Nacionālas nozīmes pasākums – forums "Uzdrīkstēšanās", kas pulcēja visas Latvijas pašvaldību speciālistus, kuru darbs saistīts ar uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem.

Papildus projekta laikā sadarbībā ar OECD izstrādāts novērtējums "OECD reģionālās pievilcības pieeja reģionu un vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanai Latvijā" (Adopting the OECD Regional Attractiveness Approach to Enhance the Capacity of Local and Regional Governments in Latvia). Novērtējums pastarpināti aptver jautājumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, kā, piemēram, datu uzkrāšana un analīze jautājumos, kas skar ekonomisko attīstību noteiktā teritorijā, investīciju piesaisti, attīstības virzienus u.tml.

Projekta noslēgumā izstrādāts arī publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes ex-post novērtējums, kā ietvaros apkopoti visi projektā sasniegtie rezultāti un rādītāji, kā arī sniegtas rekomendācijas pašvaldību turpmākajā darbā pēc projekta noslēguma. Novērtējuma rezultāti prezentēti projekta noslēguma konferencē Rīgā, kas norisinājās 2026. gada 20. maijā Rīgā, pulcējot ap 200 pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistus. Konferences laikā notika arī atsevišķa diskusija, kas īpaši tika veltīta atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbībā – "Vadība, komunikācija un datos balstīta rīcība pēc ATR – kā veidot efektīvu uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu?".

Piesaistītais (izmantotais) finansējums⁷¹: Līdz 366 722 euro ES finansējuma Vidzemes plānošanas reģiona kapacitātes stiprināšanas aktivitāšu veikšanai projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros, 114 311 euro ES finansējuma Pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējuma un 76 585 euro ES finansējuma ex-post novērtējuma veikšanai projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros. Kopā: 557 618 euro (ES finansējums, t.i., finansējuma daļa bez PVN).(100% no piešķirtā).

Sasniegtie rezultāti: Līdz 2025. gada beigām Vidzemes plānošanas reģions apmācījis 426 pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistus (projekta laikā paredzētais apmācīto skaits, kas attiecināms tikai uz Vidzemes plānošanas reģionu, ir līdz 260).

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Informācija par aktuālajiem pašvaldību kapacitātes stiprināšanas pasākumiem pieejama VARAM mājaslapā sadaļā "Pašvaldības" zem "Pasākumi pašvaldību kapacitātes stiprināšanai" (tiek aktualizēta reizi mēnesī).

Papildus finansējumu piesaistīt nav plānots.

Projekta ietvaros jau sasniegts paredzētais rezultāts, t.i., līdz 260 apmācīti pašvaldību un plānošanas reģionu speciālisti, taču projekta aktivitātes paredzētas līdz 2026. gada vidum, kurās plānots īstenot vēl dažādus apmācību pasākumus un ar projektu saistītas aktivitātes, kā, piemēram, izstrādāt metodoloģisko materiālu. Sasniegtais rezultāts būs precīzi nosakāms projekta noslēgumā.

VK revīzijā⁷² novērtēti citi veidi bez investīciju projektiem, kas arī ir būtiski uzņēmēju atbalstam pašvaldības teritorijā:

• regulatīvās vides uzlabošana, piemēram, birokrātisko procesu atvieglošana un ātrāka atļauju izsniegšana;

• finansiālais atbalsts, piemēram, granti un nodokļu atvieglojumi.

Pašreizējā atbalsta sistēmā identificēti vairāki nepieciešamie pilnveidojumi.

• VK norāda uz nepieciešamību stiprināt plānošanas reģionu lomu – plānošanas reģionu loma (izņemot Latgales plānošanas reģionu) uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomā ir formāla un nedod lielu pievienoto vērtību pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanā un investīciju piesaistē. Tikai Latgales plānošanas reģions aktīvi iesaistās investīciju piesaistē reģionā, gan sniedzot konsultatīvo palīdzību, gan organizējot ārvalstu braucienus un uzrunājot potenciālos investorus. Plānošanas reģiona darbu raksturo arī reāli veiksmes stāsti par investoru ienākšanu pašvaldībā. Arī Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības pozitīvi novērtē sadarbību ar plānošanas reģionu. Piemēram, 2022. gadā plānošanas reģions sadarbībā ar LIAA Balvos piesaistīja ārvalstu uzņēmumu, kura šūšanas ražotne nodarbina ap 200 darbinieku;

• Nepietiekama plānošanas reģionu, LIAA un pašvaldību sadarbība kavē privāto investīciju, tai skaitā ārvalstu investīciju, piesaisti reģionos. LIAA sadarbība ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem ir nepietiekama, lai nodrošinātu, ka pašvaldībās tiek veidota labvēlīga vide ne tikai jau esošo un vietējā kapitāla uzņēmumu attīstībai, bet arī lai piesaistītu jaunas investīcijas (iekšējās un ārējās). Normatīvā regulējuma līmenī nav konstatējama pašvaldību un LIAA vai plānošanas reģionu un LIAA funkciju dublēšanās, taču funkciju īstenošanā būtiska nozīme ir pašvaldību un LIAA sadarbībai un darbību koordinācijai, lai nodrošinātu to īstenoto aktivitāšu savstarpējo saskaņotību un papildinātību;

• Kopumā pašvaldību informētības līmenis par LIAA sniegtajiem pakalpojumiem ir nepietiekams, it īpaši par šo pakalpojumu potenciālajām iespējām. Piemēram, pašvaldību informētība par LIAA izveidoto valsts informācijas platformu biznesa attīstībai business.gov.lv ir nepietiekama. Platformā tiek piedāvāta iespēja izvietot informāciju par potenciāliem investīciju objektiem katrā pašvaldībā – investīciju karte. Tādējādi potenciālajiem investoriem informācija tiek nodrošināta vienuviet. Nepietiekama pašvaldību informētība par šādu iespēju pašvaldībām rada gan papildu izmaksas informācijas uzturēšanai savās tīmekļvietnēs, gan papildu administratīvo slogu, jo pašvaldības pēc katra LIAA pieprasījuma gatavo informāciju potenciālam investoram. Šāda informācijas avotu sadrumstalotība VK ieskatā neveicina informācijas apmaiņas ātrumu un pilnīgumu investoriem, kuri patstāvīgi iegūst informāciju par potenciālajiem investīciju objektiem Latvijā.⁷³

Iesaistītās institūcijas strādā pie pilnveidojumiem atbilstoši VK ieteikumiem.

A.1.6. uzdevums. Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu pilnveidošana

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros/aizdevumi	N/a, dota iespēja aizņemties	N/a, dota iespēja aizņemties

Kā norāda FM attiecībā uz 2025.gadu, par 50 milj. eiro ir palielināts 2025.gada un vidējā termiņa sākotnēji plānotais pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums un tas ir 168 milj. euro. 2025.gadā un vidējā termiņā kā galvenā aizņēmumu prioritāte ir noteikta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt 2025.gadā jauni aizņemšanās mērķi ir noteikti meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti un patvertņu izveidošana, tajā skaitā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu telpu pielāgošana patvertņu vajadzībām. 2025.gadā ir samazināts pašvaldību budžeta līdzfinansējums pašvaldības prioritāro investīciju aizņēmumiem, un atcelts pašvaldības budžeta līdzfinansējums jaunas skolas būvniecības projektiem. Pamatojoties uz MK un LPS domstarpību un vienošanās protokolā par 2025.gada budžetu panākto vienošanos, VARAM sadarbībā ar IZM un SM, ir pārskatījis pirmsskolas, izglītības, ceļu investīciju projektu vērtēšanas procesu, mazinot administratīvo slogu un izdodot patstāvīgus MK noteikumus (2024.gada 17.decembra noteikumi Nr.879 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi aizdevuma saņemšanai").

Aizdevumi pašvaldībām bija pieejami no 2020.gada, un no 2020.gada līdz 2022.gadam kopumā tika īstenoti 22 investīciju projekti ar kopējo valsts budžeta aizdevumu apmēru 32 081 894 euro, radot 2 843 jaunas vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs. 2023.gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pašvaldībām bija iespējas saņemt aizdevumus ne tikai, lai radītu jaunas vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, bet arī, lai veiktu investīcijas esošās pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai (remontus). Izmantojot aizdevumus, kopš 2023.gada pirmsskolas izglītības infrastruktūras uzlabojumi ir veikti 150 pirmsskolas izglītības iestādēs ar kopējo aizdevuma apmēru 31 496 840,90 euro. 2026.gadā un turpmākajos gados pašvaldībām joprojām būs pieejami aizdevumi jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai, kā arī esošās pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai.

VARAM 2024.gadā un 2025.gadā kopumā par 18 investīciju projektu pieteikumiem aizdevumiem iekšējās drošības investīciju projektu īstenošanai – policijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai ir sniegusi pozitīvus atzinumus. Atbalstīto investīciju projektu kopējais finansējums ir 14 205 442,17 euro (valsts budžeta aizdevumu kopējais apmērs – 12 065 885,89 euro, pašvaldību līdzfinansējums 2 139596,78 euro).

Aizdevumi pašvaldībām ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības nodrošināšanas funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, ir pieejami no 2021.gada. Kopumā laika periodā līdz 2025. gadam Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi 174 pozitīvus atzinumus (par kopējo aizdevumu apmēru 176,1 mlj. euro) par pašvaldību investīciju projektu pieteikumiem, kas risina pašvaldību dibināto vispārējo izglītības iestāžu izaicinājumus, tostarp, lai nodrošinātu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu un labiekārtošanu mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai veselībai drošos apstākļos, nepietiekamu telpu kapacitāti, vides pieejamības nodrošināšanu, kas ir īpaši svarīgi iekļaujošas izglītības nodrošināšanā, kā arī sporta infrastruktūras sakārtošanu u.c.

Papildus atbalsts pašvaldībām pieejams Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada perioda Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā 4.2.1.5.pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk – 4.2.1.5.pasākums) otrās kārtas⁷⁴ un trešās kārtas⁷⁵ ietvaros. Tas ir būtisks atbalsts izglītības pakalpojuma piekļūstamības nodrošināšanai, paredzot iespēju pašvaldībām uzlabot skolu infrastruktūru. 4.2.1.5.pasākuma otrā kārta specifiski tika plānota kā stimuls un atbalsts pašvaldībām, kuras nodrošināja vispārējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu (51 507 806 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 43 781 634 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – ne mazāks kā 7 726 172 euro, tika sadalīts 27 pašvaldībām), savukārt, 4.2.1.5. pasākuma trešās kārtas atbalsts ir paredzēts specifiski pierobežas pašvaldībām (5 314 400 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4 517 240 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – ne mazāks kā 797 160 euro, tika sadalīts 7 pašvaldībām). Šis atbalsts ir nozīmīgs saistībā ar publiskā pakalpojuma nodrošināšanu, energoefektivitātes veicināšanu un kā specifisks atbalsts Austrumu pierobežas pašvaldībām.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: n/a, dota iespēja aizņemties

Sasniegtais rezultāts: pašvaldībām nodrošināta iespēja saņemt aizņēmumus attīstībai un budžeta un finanšu vadībai, ievērojot noteiktos nosacījumus.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Atkarībā no tā, kādi aizdevumu mērķi tiks noteikti kārtējā gada budžeta likumā, būs jāizvērtē nepieciešamība veikt grozījumus MK noteikumos (2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 879 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi aizdevuma saņemšanai".

FM informē, ka jautājums par turpmākām valsts aizdevuma nosacījumu pilnveidošanas iespējām skatāms FM un LPS ikgadējās sarunās kārtējā gada budžeta izstrādes procesā. Pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības deficītu. Arī jautājums par pašvaldību aizņēmumu limitu skatāms kārtējā gada budžeta izstrādes procesā, ņemot vēra valsts budžeta iespējas un valsts noteiktās prioritātes.

A.1.7.uzdevums. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Nepieciešamo finansējuma apjomu uzdevuma īstenošanai bija paredzēts precizēt RIS izstrādes ietvaros	27 201 euro (finansējums Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" (projekta Nr.LV-LOCALDEV-0001) ietvaros novērtējuma veikšanai par cilvēkresursu prasmju attīstību un inovācijām – sadarbības modeļi inovāciju attīstībai Latvijas Austrumu pierobežā	27 201 euro (100% no piešķirtā)	0 euro

2024. gada 23. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions noslēdza vienošanos ar Vidzemes Augstskolu par Vidzemes Atvērto inovāciju centra⁷⁶ izveidi. Divu institūciju dibinātais centrs pildīs sadarbības platformas funkciju ar mērķi attīstīt Vidzemes reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu. Vidzemes Atvērto inovāciju centra uzdevumi:

• Attīstīt iesaistīto pušu sadarbības un zināšanu dalīšanās kultūru;

• Paaugstināt iesaistīto pušu kompetences un izpratni par inovācijas un zināšanu procesiem;

• Veicināt inovāciju un zināšanu politikas racionalizēšanu;

• Stiprināt Vidzemes Augstskolas lomu reģiona un starptautiskajā zināšanu un inovāciju ekosistēmā, vienlaikus pozicionējot Vidzemes inovētspēju arī starptautiski.

No 2024. gada 17. janvāra līdz 2024. gada 19. aprīlim notika "Izvērtējuma izstrāde par cilvēkresursu prasmju attīstību un inovācijām – sadarbības modeļi inovāciju attīstībai Latvijas Austrumu pierobežā" (https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-regionalas-attistibas-joma), kas finansēts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" projekta Nr.LV-LOCALDEV-0001"Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" ietvaros.

Izvērtējuma ietvaros tika veikta:

• Latvijas cilvēkresursu un inovāciju stratēģiskā ietvara analīze, kā arī esošās situācijas Latvijas Austrumu pierobežā izpēte, koncentrējoties uz cilvēkresursu, ekonomikas un drošības jomām;

• Norvēģijas, Dienvidkorejas, Somijas un Polijas labās prakses piemēru analīze par cilvēkresursu prasmju attīstību un inovācijām – sadarbības modeļiem inovāciju attīstībai;

• labās prakses analīze, izmantojot sistēmpieeju, t.i., identificējot visas iesaistītās puses, to lomu kopējā sadarbības sistēmā, kā arī mijiedarbību starp visiem sistēmas elementiem, analizējot starp tiem pastāvošās saiknes un to saturu, piemēram, informācija, pakalpojumi, resursu plūsmas, atgriezeniskā saite u.c.;

• priekšlikumu izstrāde rīcības virzieniem izglītības piedāvājuma un R&D tīkla Austrumu pierobežā uzlabošanai un reģionālā mēroga pārvaldības mehānismu pilnveidei (plānošanas reģiona, speciālo ekonomisko zonu loma), balstoties uz Latvijas un Latvijas Austrumu pierobežas cilvēkresursu un inovāciju attīstības tendencēm un vajadzībām, kā arī ārvalstu cilvēkresursu un inovāciju attīstības labās prakses piemēru analīzi, tajā skaitā izstrādāti modeļi ar finanšu un likumdošanas aspektu novērtējumu;

• priekšlikumu izstrāde potenciālajiem Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu pasākumiem reģionālās kapacitātes stiprināšanai nākotnē.

Izvērtējumā ir norādīts, ka inovāciju jomā būtiska ir sadarbības platformu loma, jo cilvēkresursu un inovāciju ekosistēmās ir daudzveidīgi dalībnieki, kas pārstāv valsts, privāto un nevalstisko sektoru, kā arī dažādu jomu un nozaru intereses. Sadarbības platformas veicina informācijas apriti un sadarbību daudzveidīgo inovāciju ekosistēmu dalībnieku vidū. Ekosistēmās ar spēcīgām sadarbības platformām ir raksturīga uz klientu centrēta pieeja, kur būtisku lomu ieņem mērķtiecīga atbalsta piemeklēšana, balstoties uz novatora vajadzībām.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: 27 201 euro (finansējums projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" (projekta Nr.LV-LOCALDEV-0001) ietvaros) (100% no piešķirtā).

Sasniegtie rezultāti⁷⁷: Izvērtējuma ietvaros konstatēts, ka šobrīd trūkst koordinētas pārvaldības pieejas cilvēkresursu un inovāciju jomā. Pieaugušo izglītības programmas bieži vien netiek plānotas, balstoties uz reģiona faktiskajām vajadzībām, savukārt inovāciju atbalsta ekosistēmas ir fragmentētas un nepietiekami sasaistītas ar uzņēmējdarbības vidi.

Lai šo situāciju mainītu un sekmētu reģiona attīstību atbilstoši RIS3 mērķiem, izvērtējumā piedāvāti trīs mērķēti risinājumi jeb rīcības virzieni:

1) Reģionālās inovāciju un investīciju atbalsta platformas izveide

Šī platforma kalpotu kā sadarbības un koordinācijas struktūra starp valsts, reģiona un privātā sektora dalībniekiem, fokusējoties uz augstas pievienotās vērtības iniciatīvu attīstību, pētniecības un attīstības (R&D) sadarbību un investīciju piesaisti. Platformā tiktu apkopota, uzkrāta un glabāta reģionā esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem un inovatoriem noderīga informācija par dažāda veida atbalstu, sadarbības iespējām, izglītības iespējām utt. Tā arī darbotos kā atbalsta rīks investoru piesaistei, iekļaujot informāciju par infrastruktūras attīstības projektiem, personāla pieejamību, valsts un pašvaldību iepirkumiem reģionā u.c. lietderīgu un piemērotu informāciju.

2) Reģionālās cilvēkresursu padomes izveide

Padomes uzdevums būtu uzraudzīt un koordinēt cilvēkkapitāla attīstības jautājumus, tostarp saskaņot profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības piedāvājumu ar reģiona darba tirgus un RIS3 prioritātēm. Padome veidotu ciešāku sasaisti starp izglītības iestādēm, darba devējiem un politikas veidotājiem.

3) Katovices SEZ pieredzē balstīta darba tirgus vajadzību analīzes funkciju ieviešana

Pārņemot labās prakses elementus no Polijas, reģionā varētu ieviest koordinētu mehānismu darba tirgus pieprasījuma izpētei un tā sasaistīšanai ar izglītības piedāvājumu, tādējādi uzlabojot kvalifikāciju atbilstību un nodrošinot darba devējiem nepieciešamos speciālistus.

Galvenie ieguvumi, ieviešot šos risinājumus:

• vienota un pārskatāma pārvaldība cilvēkkapitāla un inovāciju jomā reģionālajā līmenī;

• mērķtiecīgāka izglītības piedāvājuma plānošana, balstoties uz reālo pieprasījumu un ekonomikas prioritātēm;

• stiprināta sadarbība starp izglītības sektoru, uzņēmējdarbību un valsts institūcijām.

• lielāka atbilstība RIS3 stratēģijai un iespējas piesaistīt atbilstošu publisko un ārējo finansējumu.

Šie risinājumi veido priekšnosacījumus koordinētai, uz sadarbību vērstai pieejai reģionālajā attīstībā un rada ilgtspējīgu pamatu cilvēkkapitāla un inovāciju kapacitātes stiprināšanai Austrumu pierobežā.

Aprakstīto risinājumu ieviešana paredz turpmāku izvērtēšanu. Reģionālo pieeju cilvēkkapitāla attīstības un izglītības piedāvājuma plānošanā paredzēts attīstīt kā papildinošu instrumentu nacionālajai politikas plānošanai, nodrošinot detalizētāku izpratni par vietējām vajadzībām, vienlaikus saglabājot vienotu stratēģisko ietvaru. Reģionālā līmeņa darba tirgus vajadzību analīze tiks īstenota ciešā sasaistē ar nacionālā līmeņa prognozēšanas sistēmu, tostarp Ekonomikas ministrijas izstrādātajām prognozēm, nodrošinot datu un pieeju savietojamību. Pēc izvērtējuma veikšanas var tikt pieņemts lēmums arī neveidot jaunas institucionālās struktūras, prioritāri izmantojot un pilnveidojot jau esošos sadarbības un pārvaldības mehānismus.

Būtiski arī sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA) izstrādāt un veikt nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumus, kas sekmē prasmju atbilstību darba tirgus aktuālajai situācijai reģionos, nozarēs, profesiju/kvalifikāciju griezumā, ņemot vērā īstermiņa vajadzības un darba tirgus prognozes. Turpinot institucionālo sadarbību ar NVA cilvēkkapitāla attīstības un darba tirgus jautājumos, nepieciešams nodrošināt, lai īstenotās aktivitātes būtu mērķtiecīgi un efektīvi papildinošas atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajam.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Lai izvērtētu rīcības virziena "Izveidot Reģionālo inovāciju un investīciju atbalsta platformu" ieviešanas iespējas, turpmāk ir nepieciešams apzināt sadarbības partnerus, rīcības, ko iekļaut platformā (ministrijas – IZM, EM, pašvaldības, plānošanas reģioni, reģionālās izglītības iestādes, uzņēmēji, u.c.) un veidot savstarpējo sadarbību.

Kā papildinošas atzīmējamas Pasaules bankas Baltijas reģionu izlīdzināšanas iniciatīvas (PB CuRI) ietvaros veiktās un plānotās aktivitātes Latgales plānošanas reģionā Cilvēkkapitāla attīstības virziena ietvaros.

Plānotās aktivitātes iniciatīvas ietvaros:

1. Nodarbinātības, bezdarba, prasmju un vakanču pieprasījuma īstermiņa darba tirgus prognozēšana dažādās nozarēs, profesijās un uzņēmumu un darba devēju veidos.

2. Pieejamo vietējo publisko un privāto programmu kartēšana.

3. Esošo un turpmāko darbavietu un saistīto profesiju/prasmju identificēšana šādās divās reģionālajās "augstas ietekmes" (t. i., augstas pievienotās vērtības, augsta nodarbinātības potenciāla) vērtību ķēdēs: (i) optoelektronika un (ii) koksnes ražošana. Vērtību ķēdes darbs ietvers reģionālās klasteru analīzes, izmantojot iepriekš minēto 2. punktu.

4. Prasmju pakts ir ES iniciatīva, kas tika uzsākta 2020. gadā, lai apvienotu publiskās un privātās organizācijas kopīgām saistībām uzlabot un pārkvalificēt darbiniekus, izmantojot zaļo un digitālo pāreju. Reģionālās prasmju partnerības ir daudzu ieinteresēto personu sadarbība, kas rada prasmju pilnveides iespējas darbspējīgā vecuma cilvēkiem konkrētā reģionā, apvienojot uzņēmumus, iestādes, izglītības sniedzējus un sociālos partnerus.

Tiek veidota Latgales Reģionālā prasmju partnerība. Mērķis ir atbalstīt jaunu sistemātisku koordinācijas pieeju starp iestādēm, uzņēmumiem un arodbiedrībām, kā arī izglītības iestādēm. Svarīga būs reģionālo galveno dalībnieku identificēšana un koordinācija abās darba tirgus pusēs – pieprasījuma un piedāvājuma pusē –, lai uzlabotu izpratni par reģionālo darba tirgu, tā darbību un sniegumu.

Pasaules Bankas iniciatīva turpināsies līdz 2027.gada beigām.

Arī turpmāk šī uzdevuma izpildē nozīmīga loma būs plānošanas reģioniem un to iniciatīvai.

A.2. rīcības virziens. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos

A.2.1. uzdevums. Cilvēkresursu piesaiste – atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka nepieciešamais finansējums šī uzdevuma izpildei netika piešķirts, uzdevumu nav iespējams īstenot un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
64 113 800 euro (ES finansējums)	0 euro	N/a	N/a

Vienlaikus ieguldījumu cilvēkresursu attīstībā sniedz no 2024. gada 17. janvāra līdz 2024. gada 19. aprīlim veiktais "Izvērtējums par cilvēkresursu prasmju attīstību un inovācijām – sadarbības modeļi inovāciju attīstībai Latvijas Austrumu pierobežā"⁷⁸, kas finansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" projekta Nr.LV-LOCALDEV-0001 "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" ietvaros (aprakstīts pie A 1.7.uzdevuma).

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Ņemot vērā, valsts budžeta prioritāšu koncentrēšanos uz aizsardzību un valsts tēriņu citās jomās mazināšanu, paredzams, ka šī uzdevuma izpildei neizdosies piesaistīt finansējumu.

A.2.2. uzdevums. Nodokļu risinājumi darba algu atbalstam Latgales reģionā

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros

2020. gada 11. jūnijā stājās spēkā VARAM virzītie grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas sniedz papildus atbalsta iespējas Latgales un Rēzeknes SEZ kapitālsabiedrībām. Likumu grozījumi paredz, ka Latgales un Rēzeknes SEZ kapitālsabiedrības var saņemt atbalstu ne tikai par sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, bet arī par paredzamo algu izmaksām.

Atbalsts tiek attiecināts uz jaunradīto darba vietu algu izmaksām, bet ne vairāk kā par divu gadu periodu un sākotnēji tika noteikts līdz 2024. gada 31. decembrim (ieskaitot).

Lai turpmāk veicinātu kvalificēta darba spēka piesaisti un noturēšanu reģionā un paaugstinātu SEZ konkurētspēju investoru piesaistē, 2024. gada 7. martā stājās spēkā VARAM virzītie grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", pagarinot tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu Latgales un Rēzeknes SEZ uzņēmumiem par veiktajām algu izmaksām līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot), līdzīgi kā likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" ir noteikts par termiņu ieguldījumiem pamatlīdzekļos. FM norāda, ka saistībā ar darbaspēka nodokļiem no 2025.gada 1.janvāra ir noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 euro/mēnesī (6120 euro/gadā).

Atbalsts algu izmaksās nav jauns nodokļu atvieglojuma veids un joprojām nodokļu atvieglojumus SEZ uzņēmumiem Latgalē var piemērot tikai pēc ieguldījumu veikšanas, noslēdzot ar pārvaldi līgumu par ieguldījumu vai algu izmaksu veikšanu, un atbalsts ir piemērojams pret uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokli.

2026. gada 12. martā stājās spēkā VARAM virzītie grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredz Alūksnes novada pašvaldības teritorijas iekļaušanu Latgales SEZ un tās darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim. Lai Latgales SEZ atbalsts ar nodokļu atvieglojumiem būtu pieejams Alūksnes novada uzņēmējiem un noteiktu katras Latgales reģionā ietilpstošās pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldības teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, VARAM ir izstrādājusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 840 "Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem" (25-TA-2596). 2026. gada 24. martā ir uzsākta noteikumu projekta starpinstitūciju saskaņošana.

Savukārt, Saeima 2026. gada 19. marta sēdē trešajā lasījumā ir atbalstījusi VARAM virzītos grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas paredz nodokļu atvieglojumu piemērošanas pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim, tostarp attiecībā uz veiktajām algu izmaksām jaunradītajām darba vietām.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: Uzdevuma veikšanai nepieciešamās darbības finansētas iesaistīto iestāžu esošo resursu ietvaros.

Sasniegtie rezultāti: Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas līdz 2025. gada 31.decembrim par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 98 līgumi 112,7 milj. euro ieguldījumu apmērā (tajā skaitā, no 2020. gada 11. jūnija līdz 2025. gada 31.decembrim noslēgti 4 līgumi par paredzamo algu izmaksu veikšanu 6,1 milj. euro apmērā), Latgales SEZ iekļauta 156,25 ha platība, kā arī saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto plānots izveidot 742 jaunas darba vietas, no kurām radītas 697. Investīcijas plānotas galvenokārt šādās nozarēs: kokapstrāde, metālapstrāde, tekstilrūpniecība, optisko šķiedru kabeļu ražošana, u.c.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Atbalstu algu izmaksās īsteno līdz 2050. gada 31. decembrim (ieskaitot) – plānots, ka paredzētos nodokļu atvieglojumus Latgales SEZ kapitālsabiedrības ir tiesīgas piemērot līdz 2050.gada 31.decembrim (ieskaitot) atbilstoši līdz 2035. gada 31. decembrim noslēgtajam līgumam par ieguldījumu vai paredzamo algas izmaksu veikšanu. Attiecīgi plānots slēgt jaunus līgumus par paredzamo algu izmaksu veikšanu, radot jaunas darba vietas Latgales plānošanas reģionā.

Atbalsta rezultātā plānots radīt ieguldījumu darba algu fondā 48,9 milj. euro apmērā. Plānots izveidot vēl 45 darba vietas no 742.

A.2.3. Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Nepieciešamo finansējumu bija paredzēts pieprasīt atbilstoši EM nozares plānošanas dokumentiem, attiecīgi tas ir norādīts Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.-2027.gadam (turpmāk – MPP 2027)	VARAM: Nav pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu EM: Piešķirtais finansējums detalizēti tiks atspoguļots MPP starpposma izvērtējumā	VARAM: nav piesaistīts (izmantots), jo nav pieņemts lēmums par tā piešķiršanu	VARAM: Nav

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un cenu ziņā pieejamus īres mājokļus visos plānošanas reģionos, 2022. gada 20. jūlijā ar MK rīkojumu Nr. 537 tika pieņemts VARAM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"".

Konceptuālais ziņojums noteica valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi, attiecīgi izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu. Uzdevumus nevarēja izpildīt, jo nav pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu ne no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem, ne citiem valsts budžeta finansējuma avotiem (informācija ir atspoguļota EM informatīvajā ziņojumā "Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums" (25-TA-2864) par VARAM 2.5. uzdevumu "Izveidot valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija" (turpmāk – 2.5. uzdevums), kas nodrošinātu dažādiem iedzīvotāju sociālajām grupām pieejamus dzīvokļus īrei un iegādei", kas ir saskaņots ar iesaistītajām institūcijām un 2026. gada 1. maijā iesniegts izskatīšanai Valsts kancelejā). Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027. gadam Emisijas kvotu izsolīšanas instruments 2.5. uzdevumam tika minēts kā indikatīvs finansējuma avots, bez konkrēta piešķīruma vai programmas. Ņemot vērā, ka finansējums Mājokļu fonda institūcijas izveidei nav piešķirts ne no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem, ne citiem valsts budžeta finansējuma avotiem, 2.5. uzdevuma īstenošana nav uzsākta. Turklāt šis instruments nav pilnībā piemērots šāda fonda ilgtermiņa finansēšanai, un arī turpmāk valsts budžeta prioritāšu dēļ līdzekļi šim mērķim nav paredzēti.

Mājokļu pieejamība reģionos joprojām ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem, lai mazinātu reģionālās atšķirības un veicinātu līdzsvarotu attīstību. Tas ir īpaši būtiski darbaspēka piesaistes un noturēšanas kontekstā, jo dzīvesvietas pieejamība tieši ietekmē gan uzņēmēju iespējas piesaistīt darbiniekus, gan iedzīvotāju izvēli dzīvot un strādāt konkrētajā teritorijā.

Svarīga loma šajā procesā ir ne tikai privātajam sektoram, bet arī pašvaldībām, kurām ir tieša ietekme uz dzīvojamā fonda attīstību, infrastruktūras pieejamību un atbalsta pasākumu ieviešanu. Pašvaldību iesaiste un sadarbība ar valsts institūcijām un uzņēmējiem ir būtisks priekšnoteikums, lai risinājumi būtu kompleksi un ilgtspējīgi.

Līdz ar to mājokļu pieejamības jautājums saglabājas aktuāls, un nepieciešams turpināt darbu pie papildu atbalsta mehānismu izstrādes, kas sekmētu gan jaunu mājokļu būvniecību, gan esošā dzīvojamā fonda kvalitatīvu uzlabošanu, nodrošinot iedzīvotājiem atbilstošus dzīves apstākļus visos Latvijas reģionos.

Saskaņā ar 2025. gada 22. decembrī Ministru kabinetā pieņemto informatīvo ziņojumu "Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmas 1. lotes projekta īstenošanu un pašvaldību dalību" (prot. Nr. 53 117. §, IP) un Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 900 "Par pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā un programmas 1. lotes projekta publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu" (prot. Nr. 53 118. §), programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" īstenošanu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas ļaus līdz 2030. gadam septiņās Latvijas pašvaldībās uzbūvēt 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem (piemēram, skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem, u.c.).

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: nav piesaistīts (izmantots), jo nav pieņemts lēmums par tā piešķiršanu .

Sasniegtie rezultāti: izstrādāts un 2022. gada 20. jūlijā ar MK rīkojumu Nr. 537 pieņemts VARAM konceptuālais ziņojums "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus", tostarp paredzot valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi. Lai gan finansējuma nepiešķiršanas dēļ šī institūcija nav izveidota, ir uzsākta alternatīvu risinājumu attīstība, tajā skaitā, publiskās un privātās partnerības programma īres mājokļu būvniecībai, kas līdz 2030. gadam nodrošinās pieejamus dzīvokļus reģionos būtisku nozaru speciālistiem.

EM pasākumi

Plānotie pasākumi un nepieciešamais finansējums ir atspoguļots MPP 2027, kā arī veiktie pasākumi un piešķirtais, piesaistītais (izmantotais) un plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums tiks atspoguļots MPP 2027 starpposma ietekmes izvērtējumā. Lai nedublētu detalizētu paveiktā un ieguldīto resursu uzskaitījumu, šajā informatīvajā ziņojumā turpmākajā tekstā MPP 2027 pienesums reģionālajai attīstībai mājokļu jomā tiek iekļauts koncentrētā formā un informatīvi, neieskaitot ieguldīto finansējumu kopējā RPP 2021-2027 ieguldīto resursu aprēķinā.

Nepieciešamais ES finansējuma apjoms, kas norādīts MPP 2027, ir 514 671 837 euro.

Būtiskākie pasākumi pārskata periodā:

1) Ņemot vērā lielo komersantu un pašvaldību kapitālsabiedrību interesi būvēt zemas īres maksas mājokļus, Ministru kabinets vairākas reizes⁷⁹ ir lēmis par papildu finansējuma piešķiršanu atbalsta programmai kopumā 59 931 480 euro apmērā. Pārskata periodā izlietoti 63 771 039 euro ES finansējuma – parakstīti 11 aizdevumu līgumi 63 771 039 euro apmērā. Pieci projekti atrodas vērtēšanas stadijā, savukārt divi projekti ir apstiprināti un atrodas līgumu slēgšanas procesā.

2) Ņemot vērā komercbanku piesardzīgo kreditēšanas politiku reģionos, kur komercbanku prasības par pirmo iemaksu mēdz atšķirties starp Rīgas reģionu un pārējo Latviju, Ministru kabinets 2024. gada 26. martā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", kur būtiski tika palielinātas mājokļa iegādes vai būvniecības garantijas, kuras izsniedz Attīstības finanšu institūcija Altum, ja mājoklis tiek būvēts vai iegādāts ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona.⁸⁰ Kopš 2019. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam kopumā ir izsniegtas 19 845 garantijas ģimenēm ar bērniem, 5771 garantijas jaunajiem speciālistiem. Kopējā izsniegto garantiju summa šī perioda ietvaros ir 169 257 690 euro, mājokļa iegādes vai būvniecības aizdevumiem 1 638 174 947 euro vērtībā.

3) Lai veicinātu konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū, kā arī veicinātu hipotekāro kreditēšanu reģionos, Ministru kabinets 2024. gada 3. septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", kas paredz sniegt iespēju nebanku finansētājiem izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju.

4) Kopš 2020. gada novembra daudzbērnu ģimenēm ir pieejama subsīdija "Balsts", kas ir vienreizējs valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Ģimene var saņemt subsīdiju (grantu) no 8000 euro līdz 12 000 euro (atkarīgs no bērnu skaita ģimenē un mājokļa energoefektivitātes). Kopš 2023. gada nogales subsīdiju var saņemt arī ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē. Subsīdijas "Balsts" izlietotais valsts budžeta finansējums ir 15 794 500 euro⁸¹. Kopš subsīdijas "Balsts" uzsākšanas kopumā ir izsniegtas 2541 subsīdijas 21 480 000 euro apmērā.

Sadalījumā pa reģioniem 1), 2) un 4) pasākums:

Plānošanas reģions	Piesaistītais finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	10 993 844
Latgales plānošanas reģions	1 455 054
Rīgas plānošanas reģions	33 692 625
Vidzemes plānošanas reģions	24 329 272
Zemgales plānošanas reģions	19 836 085

Rezultatīvie rādītāji atbilstoši MPP 2027⁸²:

• Ģimenes ar bērniem, kas saņēmušas atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits): 31 915 no plānotajām 32 800;

• Daudzbērnu ģimenes, kas saņēmušas atbalstu granta formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits): 1878 no plānotajām 2400;

• Mājsaimniecību skaits, kurām izīrēti cenas ziņā pieejami īres mājokļi – šobrīd dzīvokļi vēl tiek būvēti, orientējoši pirmie dzīvokļi tiks izīrēti šī gada rudenī (plānoti 467/ar papildus finansējumu 790).

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

VARAM izstrādātā konceptuālā ziņojuma "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"" (apstiprināts 2022. gada 20. jūlijā ar MK rīkojumu Nr. 537) ietvertos uzdevumus nevarēja izpildīt, jo netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu ne no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem, ne citiem valsts budžeta finansējuma avotiem.

EM pasākumi

Nepieciešamās turpmākās rīcības:

1) Nodrošināt papildu finansējumu atbilstoši attīstītāju un pašvaldību kapitālsabiedrību izrādītajai interesei īres mājokļu būvniecībai.

2) Vairāki citi mājokļu pieejamības pasākumi un aktivitātes ir minētas MPP 2027.

Plānots vēl veikt šādus ieguldījumus:

Subsīdija "Balsts" – līdz RPP 2021-2027 īstenošanas beigām piešķirtā finansējuma ietvaros plānots ieguldīt vēl 4 015 500 euro⁸³.

Atbilstoši MPP 2027 plānots atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā sasniegt šādus rezultātus:

• Ģimenes ar bērniem, kas saņēmušas atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits) – vismaz 885 no plānotajām 32 800;

• Daudzbērnu ģimenes, kas saņēmušas atbalstu granta formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits) – vismaz 522 no plānotajām 2400;

• Mājsaimniecību skaits, kurām izīrēti cenas ziņā pieejami īres mājokļi – 467/ar papildus finansējumu 790.

A.2.4. uzdevums. Remigrācijas atbalsta pasākumi

Īstenotā politika, pasākumi un darbības:

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
4 504 703 euro	2 377 318 euro84 (52,8% no nepieciešamā finansējuma)	1 529 366 euro (64,3% no piešķirtā finansējuma)	539 666 euro85

2018. gadā VARAM ir izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus. Saskaņā ar Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam VARAM īsteno remigrāciju veicinošas aktivitātes, atbilstoši pieejamajam finansējumam pasākumos – 4.1.2. Sniegt informatīvu atbalstu un individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības u.c. ar remigrāciju saistītos jautājumos ar reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla starpniecību un 4.2.1. Reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošana – uzņēmējdarbības atbalsts.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: Līdz 2025.gada 31.decembrim šī uzdevuma ietvaros ieguldīti 1 529 366 euro (64,3% no piešķirtā 2021.–2025.gadam). No tiem 167 181 euro ieguldīti VARAM nacionālā kontaktpunkta remigrācijas jautājumos funkciju izpildei, bet 1 362 185 euro plānošanas reģioniem remigrācijas koordinatoru darba nodrošināšanai un remigrācijas veicināšanas aktivitāšu īstenošanai.

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	268 937
Latgales plānošanas reģions	399 118
Rīgas plānošanas reģions	228 889
Vidzemes plānošanas reģions	239 456
Zemgales plānošanas reģions	225 785

Sasniegtie rezultāti: Laika posmā 2021.–2025. sagatavoti 12 933 individuāli piedāvājumi potenciāliem un esošiem remigrantiem, ar remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušies 4 112 remigranti.

2024. gadā remigrācijas atbalsta pasākumā uzņēmējdarbības atbalstam, ko īstenoja 23 pašvaldības, uzņēmējdarbības atbalstam valsts finansējumu saņēma 25 pretendenti, no kuriem 14 bija jaunizveidoti remigrantu uzņēmumi un 11 izveidotas darbavietas remigrantiem. Šim pasākumam kopā piesaistīts un izlietots finansējums 141 461 euro apmērā. Savukārt 2025. gadā remigrācijas atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības atbalstam īstenoja 20 pašvaldības, ieguldot finansējumu 138 309,36 euro apmērā; finansējumu saņēma 24 pretendenti, no kuriem 16 bija jaunizveidoti remigrantu uzņēmumi un 8 jaunas darba vietas remigrantiem.

Ārlietu ministrijas (ĀM) pasākumi

Ārlietu ministrija (turpmāk – ĀM) kā vienotas diasporas politikas īstenošanas koordinējošā institūcija atbilstoši Diasporas likumam kopš 2019. gada organizē un nodrošina Diasporas konsultatīvās padomes (turpmāk – DKP) darbību. Tās ietvaros 2021. gadā tika izveidota Remigrācijas darba grupa, kurā valsts iestāžu un diasporas organizāciju pārstāvji diskutē par izaicinājumiem saistībā ar atgriešanos Latvijā un sniedz priekšlikumus DKP par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos regulējumos.

ĀM nav paredzēts finansējums remigrācijas atbalsta programmām. ĀM Diasporas grupa aktīvi dalās sociālajos tīklos un informē Latvijas vēstniecības par remigrantiem aktuālu informāciju, ko saņem no VARAM vai remigrācijas koordinatoriem.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Plānots, ka remigrācijas koordinatoru tīkls turpina darbu arī nākamajā plānošanas periodā no 2027. gada saskaņā ar jauno Plānu darbam ar diasporu, kas tiks izstrādāts. Tāpat arī remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts būtu jāturpina, lai nodrošinātu pasākuma ilgtspēju un saprotamu, ilgstošu atbalstu remigrantiem. Periodā no 2024.–2026. gadam finansējums remigrācijas koordinatoru tīkla koordinēšanai un darbībai plānots 221 765 euro gadā, bet jaunajā plānošanas periodā finansējums būtu jāpalielina (atalgojums, jaunas aktivitātes).

Remigrācijas atbalsta pasākumam – uzņēmējdarbības atbalstam finansējums 2024. gadā bija 421 764 euro, bet 2025. gadā 270 679 euro. Savukārt 2026. gadā sakarā ar budžeta samazinājumu VARAM budžetā šim mērķim finansējums nav pieejams, tomēr par šī finansējuma izlietojumu individuāli lemj plānošanas reģionu Attīstības padomes – Rīgas reģionā 2026. gadā plānots ieguldīt 12 975 euro, bet Latgales plānošanas reģionā - 44 513 euro. Jaunajā plānošanas periodā finansējuma apjoms jāizvērtē pēc atbalsta pasākuma rezultātiem, nepieciešamas aktivitātes remigrācijas sekmēšanai pašvaldībās.

Līdz 2027. gadam (ieskaitot) plānots ieguldīt papildus 539 666 euro.

Remigrācijas veicināšanas pasākumi un rezultatīvie rādītāji tiks pārskatīti un noteikti, izstrādājot Plānu darbam ar diasporu 2027.–2029. gadam.

Ārlietu ministrijas (ĀM) pasākumi

Saskaņā ar ĀM sniegto informāciju plānots, ka DKP Remigrācijas darba grupa turpinās nodrošināt regulāru starpinstitucionālu koordināciju remigrācijas atbalsta pasākumu plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā.

B. apakšmērķis – pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos

Šī apakšmērķa uzdevumi vērsti uz pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanu reģionos, atbalstot ēku, kurās tiek nodrošināti pašvaldību pakalpojumi, energoefektivitātes paaugstināšanu, uzlabojot pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību, veicinot viedu pašvaldību attīstību un paplašinot vienoto klientu apkalpošanas centru pieejamību. Tāpat īstenota virkne uzdevumu transporta infrastruktūras sakārtošanai un attīstīšanai, uzlabojot teritoriju sasniedzamību. Uzlabota publiskā ārtelpa pašvaldībās. Šī apakšmērķa ietvaros arī stiprināta plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāte. Veikta pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, ieviestas sabiedrības līdzdalību veicinošas iniciatīvas. Tādējādi īstenots savstarpēji papildinošu uzdevumu kopums, kam ir nozīmīga loma teritoriju pievilcības uzlabošanā.

Rezultatīvais rādītājs	2019.gads	2024.gads	2024.gada faktiskā vērtība	2027.gads
2. Apakšmērķis – pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos
2.1. Pašvaldību pakalpojumu efektivitāte – izmaksas uz klientu – % izmaksu samazinājums pašvaldības sniegtajam pakalpojumam86	0%	-		10%
2.2. Pašvaldības pakalpojumu pieejamība – klientu skaits – % klientu pieaugums pašvaldības pakalpojumam87	0%	-		10%

3.tabula. RPP 2021-2027 B apakšmērķa uzraudzības rādītāju bāzes, faktiskā un plānotā vērtība.

Progress rezultatīvo rādītāju sasniegšanā:

Pašlaik VARAM rīcībā nav detalizētu datu, lai noteiktu progresu definēto rezultatīvo rādītāju (sk. 3.tabulu) sasniegšanā.

Vienlaikus rādītāji daļēji tiks identificēti 5.1.1.4.pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas ietvaros līdz RPP 2021-2027 īstenošanas perioda beigām.

Papildus CSP ir veikusi apsekojumu par dzīves kvalitāti lielajās Latvijas pilsētās. No dzīves kvalitātes apsekojuma datiem 2017. un 2022. gadā salīdzināmais rādītājs – iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvesvietas pašvaldības darbu – uzrāda pieaugumu gan Rīgā (no 48,8% uz 58,3%)⁸⁸, gan citās valstspilsētās (no 53,2% uz 57,3%)⁸⁹. Tas liecina par uzlabojumiem pašvaldību pārvaldībā un pakalpojumu sniegšanā.⁹⁰

Aktuālākais CSP apsekojums par apmierinātību ar dzīvi pašvaldībā kopumā visās valstspilsētās, izņemot Rīgu, kurā pētījums netika veikts, uzrāda, ka pilnībā vai daļēji apmierināti ar dzīvi pašvaldībā 2025.gadā ir 93–99% aptaujāto iedzīvotāju. Piecās no deviņām pētītajām pašvaldībām tas ir augstākais rādītājs salīdzinājumā ar 2017. un 2022.gadu, kad tika veikti iepriekšējie CSP apsekojumi.⁹¹

B.1. rīcības virziens. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem

B.1.1. uzdevums. Pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanai

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka uzdevuma izpildei saskaņā ar RPP 2021-2027 nepieciešamais finansējums netika piešķirts pilnā apmērā, uzdevumu nav iespējams īstenot pilnā apmērā un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā. Rezultātu izpilde plānota proporcionāli pieejamā finansējuma apmēram, sk. tabulu zemāk.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums92	Piesaistītais (izmantotais) finansējums93	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums94
100 000 000 euro (ES finansējums)	VARAM: 50 550 073 euro (ES finansējums) (50,6% no nepieciešamā finasnējuma)	30 341 431 euro95 (60,0% no piešķirtā)	16 498 347 euro

RPP 2021-2027 ietvertais uzdevums paredz veikt pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanu, ievērojot, ka ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumu un atjaunīgās enerģijas izmantošanai. Energoefektivitātes pasākumi ļauj nodrošināt ēkās labāku iekštelpu klimatu, attiecīgi arī darbinieku, iemītnieku un apmeklētāju labsajūtu. Tāpat, veicot kompleksus pasākumus, tiek pagarināts ēkas ekspluatācijas laiks un nodrošināta tās vērtības saglabāšana.

Lai izpildītu uzdevumu, VARAM ir izstrādājusi divus ES finansējuma ietvaros finansētus (tai skaitā ANM) atbalsta pasākumus:

• ANM plāna reformu un investīciju virziena 1.2. "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcija "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija), pieejamais Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) finansējums 29 304 000 euro;

• Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākums "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – 2.1.1.6. pasākums), pieejamais ES fondu finansējums 21 246 073 euro;

Papildus informācijai norādām, ka, sākot no 2021.gada, ticis īstenots ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – 13.1.3.1. pasākums), pieejamais finansējums 28 808 249 euro.

Investīciju pasākumu mērķis, veicot ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, ir samazināt ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegt enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošos pasākumus ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: 30 341 431 euro (60,0% no piešķirtā), t.sk.:

• 25 593 705 euro (1.2.1.3.i. investīcijā; atšķirību starp atlasei pieejamo un piesaistīto (izmantoto) finansējumu veido AF finansējuma atlikums 3 710 295 euro apmērā, t.sk., kas atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija sēdes protokola Nr. 24 56. § 2. punktam pārdalīts 3.1.1.1.i. investīcijas "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" īstenošanai (3 304 430 euro), kā arī 253 362 euro pārdalīti uz 3.1.1.4.i. investīciju "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i. investīciju "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai");

• 2 458 569 euro (2.1.1.6. pasākuma pirmajā atlases kārtā);

• 2 289 157 euro (2.1.1.6. pasākuma otrajā atlases kārtā).

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais ES finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	3 053 018
Latgales plānošanas reģions	4 363 612
Rīgas plānošanas reģions	10 598 494
Vidzemes plānošanas reģions	7 195 708
Zemgales plānošanas reģions	5 164 015

Sasniegtie rezultāti:

Kā 1.2.1.3.i. investīcijas mērķis noteikts par 4 544 563 kWh/gadā samazināt primārās enerģijas patēriņu līdz 2025. gada 31. decembrim, kur primārās enerģijas patēriņa samazinājumam ēkā jābūt samazinātam par vismaz 30%. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros noslēgto 44 līgumu ietvaros pašvaldību ēkās plānots sasniegt kopējo primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 4 544 563 kWh gadā. Līdz 2025. gada 31. decembrim ir pabeigti 39 projekti Cēsu, Limbažu, Smiltenes, Saldus, Jelgavas, Ķekavas, Valkas, Gulbenes, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Tukuma novadā un Rīgas, Daugavpils, Jūrmalas, Jelgavas valstspilsētās, sasniedzot 5 572 814 kWh/gadā primārās enerģijas patēriņa samazinājumu.

2.1.1.6. pasākumā līdz 2025.gada 31.decembrim noslēgušās divas projektu iesniegumu atlases, kā rezultātā apstiprināti 12 projekti. Pirmās kārtas ietvaros primāro enerģijas ikgadējo patēriņu plānots samazināt par 370 000 kWh/gadā, 5 490 m² platībā uzlabojot publisko ēku energoefektivitāti. Otrajā kārtā plānots par 2 MW palielināt atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jaudu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

Pašvaldību ēku energoefektivitāti un pāreju uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu (t.sk. pakalpojumu nodrošināšanai reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem) sekmē arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 2. kārtas ieguldījumi (Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 1 000 000 euro) ar mērķi nomainīt vai pielāgot ar kūdru kurināmas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, veicinot pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām (vai to kombinācijām), pārtraucot kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu tajās pašvaldībās, kurās kā kurināmais tiek izmatota kūdra. 2025. gada 31. decembrī turpinās projektu iesniegumu vērtēšana.

Papildus informācija par KEM pārziņā esošiem pasākumiem

Apstiprināti Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra noteikumi Nr. 807 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums". Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu. Projekta iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra vai pašvaldība. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 20 000 000 euro: Nodrošinājuma valsts aģentūrai - 10 000 000 euro, pašvaldībām - 10 000 000 euro.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros projektu iesniegumu iesniegšana norisinājās no 2024. gada 16. decembra līdz 2025. gada 17. aprīlim. Līgumi par projektu īstenošanu noslēgti ar septiņiem projektu iesniedzējiem un šobrīd norisinās konkursa ietvaros apstiprināto projektu īstenošana.

Norisinās projektu iesniegumu pieņemšana konkursa otrās kārtas ietvaros, kas ir atvērta no 2026. gada 9. marta līdz 2026. gada 9. jūlijam.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

2.1.1.6. pasākumā 2026. gada II ceturksnī plānots izsludināt trešo projektu iesniegumu atlases kārtu ar 16 498 347 euro ERAF finansējuma atbalstu.⁹⁶

2.1.1.6. pasākuma ietvaros kopumā trīs kārtās plānots sasniegt vismaz 1400 MWh/ gadā kopējo primārās enerģijas ietaupījumu, atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jaudu (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija) 2 MW apmērā un uzlabot publisko ēku energoefektivitāti vismaz 27 454 m² platībā.

Papildus informācija par KEM pārziņā esošiem pasākumiem

Konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums pašvaldībām ir 10 000 000 euro.

Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods ir pieci gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas, attiecīgi konkursa ietvaros katrs apstiprinātais projekts tiks īstenots saskaņā ar projekta līgumu noteikto laika grafiku. Sasniedzamie rādītāji atbilstoši katrā līgumā par projekta īstenošanu noteiktajam.

B.1.2. uzdevums. Pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība

Īstenotā politika, pasākumi un darbības:

Ņemot vērā, ka nepieciešamais finansējums šī RPP 2021-2027 uzdevuma izpildei netika piešķirts pilnā apmērā, uzdevumu nav iespējams īstenot pilnā apmērā un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā. Rezultātu izpilde plānota proporcionāli pieejamā finansējuma apmēram, sk. tabulu zemāk.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
80 000 000 euro (ES finansējums)	50 136 216 euro (ES finansējums) (62,7% no nepieciešamā finansējuma)	50 136 216 euro (100% no piešķirtā).	0 euro

VARAM nodrošina ES fondu atbalstu pirmsskolas izglītības pieejamības uzlabošanai pašvaldībās. Uzdevuma izpildei izstrādāti divi ES fondu finansēti atbalsta pasākumi.

4.2.1.7. pasākuma "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" mērķis ir attīstīt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai, lai atbilstoši vienlīdzīgas pieejas principam veicinātu pašvaldību pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību, tai skaitā sociāli un ekonomiski mazaizsargāto personu grupām.

4.3.6.6. pasākuma "Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi" mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma (turpmāk abi kopā – bērnu pieskatīšanas pakalpojumi) iegādei, veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: 50 136 216 euro (100% no piešķirtā), t.sk:

• pasākuma "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" ietvaros kopējais ERAF finansējums 38 795 105 euro;

• pasākuma "Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi" ietvaros ESF+ finansējums 11 341 111 euro.

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais ES finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	5 206 944
Latgales plānošanas reģions	0
Rīgas plānošanas reģions	29 283 512
Vidzemes plānošanas reģions	7 718 144
Zemgales plānošanas reģions	7 927 615

Sasniegtie rezultāti:

• pasākuma "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" ietvaros ir atbalstīti 11 projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks radītas 2 082 jaunas vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs;

• pasākuma "Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi" ietvaros no 2024.gada septembra ir uzsākta 7 projektu īstenošana, kuru ietvaros tiek nodrošināts pirmsskolas izglītības pakalpojums 1 066 bērniem.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Turpinās projektu īstenošana saskaņā ar projekta pieteikumos minētajām darbībām, laika grafiku un finansēšanas plānu. Papildus finansējuma piesaiste un jauni sasniedzamie rezultāti nav plānoti.

B.1.3. uzdevums. Viedas pašvaldības – pakalpojumu efektivitātes uzlabošana

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka nepieciešamais finansējums šī RPP 2021-2027 uzdevuma izpildei netika piešķirts pilnā apmērā, uzdevumu nav iespējams īstenot pilnā apmērā un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā. Rezultātu izpilde plānota proporcionāli pieejamā finansējuma apmēram, sk. tabulu zemāk.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
30 000 000 euro (ES finansējums)	15 529 500 euro (ES finansējums) (51,8% no nepieciešamā finansējuma)	15 527 014 euro ES finansējuma (99,9% no piešķirtā)	0 euro

Īstenojot šo uzdevumu, VARAM izstrādāja ES fondu līdzfinansētu atbalsta pasākumu "Viedās pašvaldības". Pasākuma mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 350 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi" organizēta projektu pieteikumu priekšatlase. Līdz 2024. gada 30. decembrim tika iesniegti 10 projektu pieteikumi. Līdz 2025. gada jūnijam ir pabeigta projektu vērtēšana (CFLA ar VARAM līdzdalību), apstiprināti visi 10 projektu pieteikumi un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu, uzsākta projektu īstenošana. Kopumā pasākuma īstenošanā iesaistītas 25 pašvaldības un divas pašvaldību kapitālsabiedrības.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: 15 527 014 euro ES finansējuma (99,9% no piešķirtā).

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais ES finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	3 105 900
Latgales plānošanas reģions	3 105 900
Rīgas plānošanas reģions	3 105 900
Vidzemes plānošanas reģions	3 105 900
Zemgales plānošanas reģions	3 103 414

Sasniegtie rezultāti: apstiprināto projektu ietvaros paredzēts sasniegt Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 350 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi" izvirzītos rezultatīvos rādītājus: nacionālais iznākuma rādītājs – attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā; nacionālais rezultāta rādītājs – vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās).

Lai veicinātu pašvaldību projektu ieviesēju kompetenci inovāciju iepirkuma jautājumos, kas ir būtiski, īstenojot projektus "Viedo pašvaldību" pasākuma ietvaros, VARAM plāno organizēt apmācības atbildīgajiem pašvaldību speciālistiem sadarbībā ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kuri specializējas inovāciju iepirkuma jautājumos, pielietojot arī starptautisku pieredzi.

Papildus informācija par LM pārzinā esošiem pasākumiem

Papildus nozaru ministriju ieskatā ieguldījumu šī uzdevuma izpildē sniedz šādi pasākumi:

LM īsteno ANM projektu Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana". Projekta aktivitātē "Platformas DigiSoc izstrāde un ieviešana valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu sniegšanai" tiek izstrādāta sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte sociālo pakalpojumu pārvaldībai, lai apstrādātu iedzīvotāju vajadzības pēc sociālā atbalsta (sociālo pakalpojumu plānošana, piešķiršana, administrēšana). Uzņēmējdarbības atbalsta rezultatīvais rādītājs tiek izpildīts, nodrošinot sociālo pakalpojumu sniedzējiem (komersantiem, NVO, pašvaldību struktūrvienībām) darba vidi platformā DigiSoc, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot finanšu atskaišu iesniegšanu un datu validēšanu. Pārskata periodā piesaistītais finansējums sastāda 4 690 748,46 euro no ANM finansējuma. Rezultātā izstrādāts platformas pamatkodols un sociālo pakalpojumu sniedzēju darba vide pakalpojumu datu ievadei un finanšu atskaitēm. Uzņēmēji var pieslēgties platformai arī caur API savienojumu, ja izmanto savus risinājumus pakalpojuma datu uzskaitei.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Turpinās projektu īstenošana saskaņā ar projekta pieteikumos minētajām darbībām, laika grafiku un finansēšanas plānu. Papildus finansējuma piesaiste un jauni sasniedzamie rezultāti nav plānoti.

Papildus informācija par LM pārzinā esošiem pasākumiem

Līdz 2027. gadam ir jāapstiprina SAM 1.3.1.1. projekti, t.sk. Platformas DigiSoc 2. kārtas turpinājums. Papildus plānots ieguldīt 5 525 000 euro ERAF finansējuma. Plānots, ka projekta īstenošanas rezultātā platformā DigiSoc tiks iestrādāta pašvaldību sociālās palīdzības un pabalstu, t.sk. GMI un mājokļa pabalsta aprēķinu un administrēšanas darba vide, kā arī turpināsies datu apmaiņas ar citiem valsts reģistriem attīstība. Projekts paredz ari SIVA IKT resursu modernizāciju un procesu optimizāciju.

B.1.4. uzdevums. Vienoto klientu apkalpošanas centru pieejamība un darbība

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Indikatīvi 4 460 744 euro euro97	Indikatīvi 4 460 744 euro (100% no nepieciešamā finansējuma)	Indikatīvi 4 460 744 euro (100% no piešķirtā)	0 euro

10.attēls. VPVKAC izvietojuma karte uz 31.01.2026. Avots: VARAM.

Īstenojot pamatnostādņu uzstādījumus, no 2021. gada līdz 2025. gadam izveidoti 151 jauni valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC). Uz 2025. gada 31. decembri darbojas jau 274 VPVKAC 34 pašvaldībās (sk. 10. attēlu), nodrošinot iespēju klātienē vienkopus pieteikt pašvaldību pakalpojumus un 132 pakalpojumus, ko sniedz 19 valsts pārvaldes iestādes.

2024. gada 6. martā VARAM uzrunāja visas pašvaldības ar aicinājumu izvērtēt jaunu VPVKAC veidošanas nepieciešamību pašvaldībā projekta "Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts" ietvaros. No 43 pašvaldībām interesi atvērt jaunus VPVKAC izrādīja 18 pašvaldības, kopā projektā plānojot izveidot 99 jaunus VPVKAC. Uz 2025. gada 31. decembri projekta ietvaros atvērti 58VPVKAC no 99 VPVKAC, izpilde 58,58% no 100%. 2026. gada janvārī tika atvērti 41 VPVKAC, tai skaitā 12 VPVKAC Ventspils novadā, kur līdz šim nebija VPVKAC. Projekta beigās 2026. gadā kopā atvērti 315 VPVKAC.

No 2021. gada līdz 2025. gadam VPVKAC izveidoti 126 bibliotēkās, nodrošinot lielāku pakalpojumu sasniedzamību reģionos iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām vai zemu mobilitāti un stiprinot bibliotēku lomu pieejamības veicināšanā. 2026. gada janvārī atvērti vēl 2 VPVKAC bibliotēkās.

Nodrošināta vairāku Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID), Lauku atbalsta dienesta un VARAM pakalpojumu pieņemšana digitāli ar pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumu tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Lai labāk informētu un izglītotu iedzīvotājus, regulāri tiek organizētas VPVKAC darbinieku mācības par e-adreses un e-rēķinu lietošanu un aktualitātēm, kā arī portāla Latvija.gov.lv lietošanu.

Visos VPVKAC iedzīvotājiem nodrošināta attālināta video konsultāciju iespēja ar iestāžu speciālistiem par četriem VSAA un Veselības inspekcijas pakalpojumiem, kā arī VID konsultācijas par normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem un konsultācijas par Valsts zemes dienesta pakalpojumiem.

2025. gadā pašvaldības, kurās visvairāk ir pieprasīti pakalpojumi VPVKAC, atrodas Vidzemes reģionā, un tās ir – Cēsis (8 954 pieprasījumi), Smiltene (8 694 pieprasījumi), Sigulda (8 331 pieprasījumi), Valka (8 081 pieprasījumi) un Gulbene (7 239 pieprasījumi). Palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri izmanto VPVKAC pakalpojumus, ilgtermiņā samazināsies pašvaldību izdevumi par pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā demogrāfijas tendenci, VPVKAC ir efektīvs un finansiāli izdevīgs veids kā turpināt nodrošināt plašu pakalpojumu pieejamības pārklājumu pat tad, ja konkrētajā pašvaldībā ir zems iedzīvotāju skaits un cita veida iestāžu uzturēšana nebūtu izdevīga. Ieteicams pārskatīt iespēju paplašināt VPVKAC pieejamību pierobežas teritorijās. Piemēram, Krāslavas novadā, kurā ir viens no augstākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem Latvijā (laika posmā no 2016. līdz 2024. gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par gandrīz 18%) pašlaik ir izvietots tikai viens VPVKAC. Tikmēr citās pašvaldībās, VPVKAC izvietojums ir salīdzinoši blīvs. Piemēram, Ludzas novada pašvaldībā, kas atrodas blakus Krāslavas novada pašvaldībai ir izvietoti 22 VPVKAC⁹⁸. Tā kā centrus ir iespējams izvietot arī pašvaldību bibliotēkās, to ierīkošana neprasa papildu lielus finansiālus ieguldījumus infrastruktūrā. Galvenokārt investīcijas ir nepieciešams veikt darbinieku izglītošanā. Kopumā VPVKAC tiek vērtēta kā efektīva un pozitīva iniciatīva, jo pašvaldībām ir iespējams uzlabot pakalpojumu pieejamību, samazinot tam nepieciešamās izmaksas, savukārt iedzīvotājiem vienkopus ir pieejami nepieciešamie valsts un pašvaldības pakalpojumi – turklāt, ar asistenta palīdzību.⁹⁹

Valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu saņemšanas iespēja tāpat kā iepriekš tiek nodrošināta arī to teritoriālajās struktūrvienībās visos Latvijas reģionos atbilstoši katras iestādes filiāļu izvietojumam reģionos un pieejamo pakalpojumu kopumam.¹⁰⁰

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: 4 460 744 euro (100% no piešķirtā).

Sasniegtie rezultāti: Uz 2025.gada 31.decembri darbojas 274 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC) 34 pašvaldībās, nodrošinot iespēju klātienē vienkopus pieteikt pašvaldību pakalpojumus un 132 pakalpojumus, ko sniedz 19 valsts pārvaldes iestādes, tai skaitā 126 bibliotēkās.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Turpmākā rīcība:

1) Veikt esošā VPVKAC tīkla izvērtējumu, analizēt pakalpojumus un sniegt priekšlikumus VPVKAC tīkla un pakalpojumu turpmākai pilnveidei. Izvērtējuma ietvaros tiks analizēts kādā veidā nodrošināt valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību pagastu līmenī pašvaldībās, kurās šķietami šobrīd nav izveidots pietiekams VPVKAC kontaktpunktu pārklājums. Izvērtējuma rezultāti tiks izmantoti tālākai VPVKAC tīkla attīstībai. Aktivitāte tiek veikta projekta "Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts" ietvaros, kura īstenošanas beigu termiņš ir 2026.gada 31.maijs.

2) Veikt sociālekonomisko pētījumu, izpētot VPVKAC ietekmi uz iedzīvotāju sociālo iekļaušanu un atstumtības mazināšanu laika periodā no 2015. līdz 2025. gadam. Tiks apkopotas iedzīvotāju sniegtās rekomendācijas par VPVKAC tīkla attīstību un darbības paplašināšanu sociālās atstumtības pārvarēšanā, sabiedrības integrācijā, sociālās ietekmes palielināšanā un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā. Indikatīvais izvērtējuma saņemšanas laiks – 2026. gada 2.ceturksnis. Aktivitāte tiek veikta projekta "Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts" ietvaros, kura īstenošanas beigu termiņš ir 2026.gada 31.maijs.

3) Pilnveidot VPVKAC informācijas sistēmu, nodrošinot tās izmantošanas iespējas visā paplašinātajā VPVKAC tīklā. Aktivitāte tiek veikta projekta "Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts" ietvaros, kura īstenošanas beigu termiņš ir 2026.gada 31.maijs.

Pašlaik nav piešķirts finansējums papildus VPVKAC izveidei 2026., 2027.gadā.

B.2. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide reģionos

Pasākumi uzdevumu B 2.1., B 2.2. un B 2.4. ietvaros ir atspoguļoti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – TAP 2027), kā arī informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam starpposma izvērtējums" (24-TA-2172). Lai nedublētu detalizētu paveiktā un ieguldīto resursu uzskaitījumu, šajā informatīvajā ziņojumā turpmākajā tekstā Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pienesums reģionālajai attīstībai transporta jomā tiek iekļauts koncentrētā formā un informatīvi, neieskaitot ieguldīto finansējumu kopējā RPP 2021-2027 ieguldīto resursu aprēķinā.

TAP 2027 iekļauti pasākumi 5,485 miljrd. euro apmērā un tie aptver visas SM darbības jomas. Jāņem gan vērā, ka TAP2027 paredz pasākumus ne tikai sasniedzamības uzlabošanai, bet arī citos rīcības virzienos, piemēram, loģistikas konkurētspējas paaugstināšanai.

ES fondu plānošanas periodā SM kā atbildīgajai iestādei transporta un sakaru jomā, ES fondu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam ES fondu kohēzijas politikas programmā pieejams finansējums 841,37 milj. euro apmērā¹⁰¹. No ANM pieejams finansējums nepilnu 312 milj. euro apmērā¹⁰². Finanšu ieguldījumus veido arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un ES pētniecības un inovācijas programmas "Apvārsnis" piešķirtie līdzekļi.

SM vērtējumā, arī ieskaitot visu pieejamo ES fondu finansējumu, finansējums transporta nozarei nav pietiekams, un salīdzinājumā pret TAP 2027 iekļauto finanšu nepieciešamību tas veido deficītu jeb iztrūkumu. Informatīvā ziņojuma projektā par TAP 2027 starpposma izvērtējumu (24-TA-2172) secināts, ka jāpaaugstina resursu, kas pieejami no ārvalstu finanšu palīdzības, tostarp ES fondu finansējuma, iegūšanas efektivitāte, jāizmanto privātā finansējuma piesaiste un ES pētījumu programmu sniegtās iespējas.

B.2.1. uzdevums. Sasniedzamība starp reģioniem

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Nepieciešamo finansējumu iezīmēja nozares plānošanas dokumenti, attiecīgi tas ir norādīts TAP 2027. Tāpat projekti īstenoti par ES fondu un ANM plāna finansējumu.	Piešķirtais finansējums ir atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums", kā arī citos dokumentos un informācijas resursos, piemēram, www. esfondi.lv un FM regulārajos pusgada ziņojumos103.	Piesaistītais (izmantotais) finansējums ir atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums", kā arī citos dokumentos un informācijas resursos, piemēram, www. esfondi.lv un FM regulārajos pusgada ziņojumos.	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums ir atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums", kā arī citos dokumentos un informācijas resursos, piemēram, www. esfondi.lv. un FM regulārajos pusgada ziņojumos. Sociālā klimata fonda plāna104 ietvars.

SM pārskata periodā īstenojusi virkni pasākumu dzelzceļa, autoceļu un mikromobilitātes attīstībai. Zemāk apkopoti būtiskākie ar reģionu sasniedzamību saistītie pasākumi, to sasniegtie rezultāti, finansējuma dati un turpmāk plānotās aktivitātes.

Pasažieru pārvadājumi

Turpinās virzība uz dzelzceļa kā mugurkaula nostiprināšanu sabiedriskā transporta sistēmā. To sekmē jaunu elektrovilcienu ieviešana pasažieru pārvadājumos un ieguldījumi dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijā, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu. Ir palielināts vilcienu ātrums un vietās, kur autobusu pieturas ir tiešā dzelzceļa staciju tuvumā, noris darbs pie autobusu un vilcienu pienākšanas un atiešanas laiku saskaņošanas. Kopš 2021. gada vilcienu reisu skaits ir palielināts, atklājot arī jaunus maršrutus uz Madonu un Gulbeni, kā arī pagarinot reisus līdz Krāslavai un Indrai. Kopš 2023. gada palielināts vilcienu reisu skaits no Rīgas uz Daugavpili un Liepāju. Kopš 2024. gada elektrificētajā zonā ir ieviests arī vilcienu intervāla grafiks, kopumā būtiski palielinot vilcienu reisu intensitāti un uzlabojot mobilitātes iespējas. Piemēram, no 2025. gada 1. jūnija šāds 15 minūšu intervāla grafiks ieviests Jūrmalas virzienā, būtiski atvieglojot pasažieru pārvietošanos un orientēšanos kustības sarakstā. Tā rezultātā 2025. gadā, pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits vēsturiski pirmo reizi ir pārsniedzis 20 milj., kas ir arī vairāk nekā, izmantojot reģionālos autobusus.

Projekts "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2. posms" tiek posmots starp diviem ES fondu plānošanas periodiem, t.i. 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada plānošanas periodiem¹⁰⁵. Projekta ietvaros noris paaugstināto pasažieru platformu izbūve, kā arī informatīvo un drošības sistēmu ierīkošana izvēlētajās stacijās, nodrošinot dzelzceļa ilgtspējīgu darbību Rīgas pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, vienlaikus samazinot apkārtējās vides piesārņojumu. Gala ekspluatācijā līdz 2025. gada beigām pieņemtas 16 stacijas, savukārt pagaidu ekspluatācijā – 15 stacijas un pieturas punkti.

Tāpat 2026. gadā jāpabeidz būvdarbi projekta "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātrumu paaugstināšanai, 2. posms"¹⁰⁶ ietvaros, kur plānots palielināt TEN-T dzelzceļa tīkla iecirkņos Rīga – Jelgava (posmā Torņakalns – Jelgava), Rīga – Aizkraukle (posmā Lielvārde – Skrīveri) un Sloka – Tukums II maksimālo pieļaujamo vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h, vienlaicīgi paaugstinot vilcienu kustības drošību dzelzceļa pārbrauktuvēs, dzelzceļa posmu un staciju bīstamākajās vietās.¹⁰⁷

ANM finansējuma ietvaros 2026. gadā pabeigs divu projektu īstenošanu¹⁰⁸:

1) projekts "Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība". Projekta ietvaros paredzēts uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru Rīgas mezglā un līnijā Rīga – Tukums, kā arī paplašināt elektrificēto zonu Zasulauks – Bolderāja, nomainot un izbūvējot kontakttīklu, tādējādi nodrošinot nākotnē migrāciju uz 25kV elektrifikācijas sistēmu, kas salīdzinājumā ar esošo 3,3 kV sistēmu ir daudz efektīvāka un ilgtspējīgāka. 2026. gada pirmajā pusgadā aktīvi norit būvdarbi Zemitānu mezglā, kā arī līnijās Zasulauks – Bolderāja un Imanta – Sloka.¹⁰⁹

2) projekts "Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu"¹¹⁰, kura ietvaros paredzēts pabeigt stacijas ēkas dienvidu daļas būvniecību, lai pēc tam būtu iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no ziemeļu daļas uz dienvidu daļu un tiktu nodrošināta stacijas ēkas funkcionalitāte.

Atbilstoši ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem 2.4.1.3. pasākuma "Bezemisiju (bateriju) vilcieni"¹¹¹ ievaros līdz 2029. gadam paredzēts veikt deviņu bateriju elektrovilcienu iegādi un izveidot bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūru maršrutos Rīga–Cēsis un Rīga–Daugavpils, ietverot uzlādes punktus galastacijās, iespējamu uzlādi depo teritorijās un elektrotīkla pieslēgumu jaudas nodrošināšanu. Pasākums uzlabos reģionu mobilitāti un to savienojamību ar Rīgu. 2025.gada 11.decembrī noslēgts līgums ar Konsorcium ŠKODA TRANSPORTATION - ŠKODA VAGONKA par BEMU ražošanu un piegādi. Tāpat 5 BEMU vilcienu iegāde un atbilstošas infrastruktūras izveide plānota Sociālā klimata fonda plāna ietvaros Krustpilī, Viļānos, Cēsīs, Valmierā un Rēzeknē, kas nodrošinās arī BEMU vilcienu kursēšanu Rēzeknes virzienā.¹¹² Projektā paredzēta BEMU vilcienu uzlādes infrastruktūras projektēšana un izbūve, kas ietver elektropadeves sistēmu izbūvi, vadības automatizācijas, signalizācijas, apgaismojuma un videonovērošanas risinājumus; autoruzraudzība, būvuzraudzība un inženiera pakalpojumi, kas nodrošina kvalitātes kontroli.

Kopš 2024. gada decembra AS "Pasažieru vilciens" ir uzsācis visu 32 elektrovilcienu ekspluatāciju un 2025.gadā tie ir aprīkoti ar velosipēdu turētājiem.¹¹³ Dzelzceļa pasažieru īpatsvars 2024. gadā sasniedza 10,2 %.¹¹⁴ Pārvadāto pasažieru kopējais skaits 2025. gadā sasniedzis 21,3 miljonus.¹¹⁵ 2026. gada pirmajā ceturksnī ar vilciena pasažieru pārvadātāja AS "Pasažieru vilciens" (zīmols "Vivi") vilcieniem pārvietojušies 4,6 miljons pasažieru – tas ir par 120 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 2025. gadā šajā periodā, bet par 16 % vairāk nekā 2024. gadā. Būtiskākais pasažieru skaita samazinājums pret 2025. gadu ir Tukuma līnijā. Tajā pasažieru skaits ir sarucis par 12,6 % jeb vairāk nekā 206 tūkstošiem, jo VAS "Latvijas dzelzceļš" remontdarbu dēļ Tukuma līnijā bija samazināts reisu skaits.

Kopumā pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā nav atgriezusies pirms Covid-19 pandēmijas līmenī, tādēļ joprojām ir jādomā par risinājumiem, kā mainīt sabiedrības paradumus par labu sabiedriskajam transportam. SM turpina darbu pie mobilitātes punktu un Stacijas 2.0 koncepta izveides visā Latvijas teritorijā, kas padarīs ērtāku sabiedriskā transporta staciju un pieturpunktu iekļaušanu iedzīvotāju ikdienas maršrutos. ES fondu 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls"¹¹⁶ pirmās atlases kārtas ietvaros apstiprināti deviņi projekti: astoņi Rīgā ("Šmerlis", "Bieriņi/Bērnu slimnīca", "Iļģuciems", "Vecdaugava", "Biznesa augstskola "Turība"", "Mangaļi", "Gaisma", "Vecāķi") ar 7,7 milj. euro ERAF atbalstu un viens Cēsīs ("Cēsis)" ar 3 milj. euro atbalstu. Projektu īstenošanas termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam. Stacija 2.0 noslēgusies otrā projektu iesniegumu atlase un projektu izvērtēšana. Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros iesniegti 59 projekti (papildus skatīt B.2.4. uzdevums. Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā aprakstu)¹¹⁷.

Lai nodrošinātu iespēju pasažieriem braukt ar jauniem, ērtiem autobusiem, autopārvadātāju konkursos izvēlēti reģionālie pārvadātāji. Tāpat izsniegtas atļaujas komercreisu veikšanai vairākos maršrutos. Uz 2026. gada 18. aprīli bija aktīvi seši komerciālie maršruti.

MK akceptējis SM sagatavoto informatīvo ziņojumu (24-TA-3294) par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata ministrijas pasūtījumā, kā arī par eksperimentālo autobusu maršrutiem Valga–Valka un Ikla–Salacgrīva (Limbaži). Autobusu maršruti atklāti 2025. gada 1. jūlijā.¹¹⁸

Valsts autoceļi un tilti

No 2021.-2025. gadam ir atjaunoti un pārbūvēti 514 km valsts galveno autoceļu.¹¹⁹ 2023. gada 13. oktobrī atklāts Ķekavas apvedceļš¹²⁰, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc "projektēt–būvēt–finansēt–uzturēt" modeļa (Design, Build, Finance and Maintain Model (DBFM)).

2023. gada nogalē MK atbalstīja SM piedāvātos risinājumus tilta pār Salacu pārbūvei uz valsts galvenā autoceļa A1 (E67) Rīga – Ainaži 91,10 km Salacgrīvā un 2024. gada 5. jūnijā noslēgts finansēšanas līgums par 50% līdzfinansējuma piesaisti no Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instrumenta. Salacas tilta būvdarbi noslēgti 2025. gada 11. decembrī¹²¹ un tilts nodots ekspluatācijā 2026. gada 26. martā.

2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 469 "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrajai kārtai "Iecavas apvedceļš" un nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai"¹²². Saskaņā ar šo rīkojumu Bauskas apvedceļa izbūves projekts tiek īstenots, izmantojot PPP modeli. Bauskas apvedceļš ir nozīmīgs autoceļu posms ne tikai Latvijai, bet arī starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmai, kā arī militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām ES valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā. 2025. gada 11. jūnijā notika Bauskas apvedceļa PPP pirmā projekta pirmā informatīvā diena, kuras laikā vairāk kā 100 dalībnieki no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārpus tās tika informēti par Bauskas apvedceļa PPP projektu, plānoto partnerības iepirkumu un laika grafiku. Savukārt laika posmā no 2025. gada 14. līdz 25. novembrim norisinājās Bauskas apvedceļa PPP projekta informatīvās dienas jau ar ieinteresēto piegādātāju grupām jautājumu-atbilžu sesiju veidā. 2026. gada aprīļa beigās izsludināta Bauskas apvedceļa PPP projekta iepirkuma "Publiskās – privātās partnerības līgums par valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1.kārtas "Bauskas apvedceļš" projektēšanu, būvdarbiem, finansēšanu un uzturēšanu" kvalifikācijas kārta¹²³. Tiek plānots noslēgt PPP līgumu 2028. gada beigās un atklāt jauno apvedceļu satiksmei 2030./2031. gadā.

Mikromobilitāte

MK 2022. gadā apstiprināja SM sagatavoto "Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju" (21-TA-858)¹²⁴, kas paredz pilsētu un piepilsētu savstarpējo savienojamību. 2022. gada valsts budžetā pirmo reizi apstiprināja papildu finansējumu valsts gājēju un velosipēdu ceļu attīstībai. 2024. gada 9. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.3. pasākuma "Veloinfrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi". 2025. gada sākumā apstiprināts projekta iesniegums, par kuru noslēgta vienošanās ar LVC par projekta īstenošanu līdz 2029. gada beigām.

Laika periodā no 2021.–2025. gadam ir izbūvēti 42,5 km mikromobilitātes infrastruktūras¹²⁵. Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē sekmē mikromobilitātes lietotāju skaita pieaugumu – 2024. gadā 7,7% iedzīvotāju katru vai gandrīz katru dienu pārvietojās ar kādu mikromobilitātes līdzekli.

Turpinās ES fondu 2.3.1.3. pasākuma "Veloinfrastruktūras attīstība" īstenošana, paredzot vismaz 60 km gara atdalītas veloinfrastruktūras izbūvi¹²⁶, ievērojot Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju. Tiks nodrošināta velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamība – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Turpinās projektu īstenošana saskaņā ar projekta pieteikumos minētajām darbībām, laika grafiku un finansēšanas plānu.

TAP 2027 termiņš ir 2027.gads, taču pasākumos ietverto ES fondu projektu īstenošana turpināsies arī pēc 2027.gada atbilstoši TAP 2027, MK noteiktajai kārtībai un sasniedzamajiem rezultātiem.

B.2.2. uzdevums. Transports pēc pieprasījuma pašvaldībās

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Finansējums tiks noteikts, izvērtējot pilotprojekta rezultātus 36 560 299 euro (pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksas atbilstoši Sociālā klimata fonda plānam127, indikatīvi no 2027. līdz 2032. gadam)	n/a (pasākuma ieviešana no 2027. gada)	n/a	Sociālā klimata fonda plāna ietvaros, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu atbilstoši nacionālajam regulējumam pasākuma īstenošanai.

2025. gada 13. maijā MK apstiprināja un izskatīšanai Saeimā nodeva SM virzītos grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (23-TA-1533), lai pilnveidotu transporta pēc pieprasījuma konceptu. Likumprojekts papildināts ar autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojuma definīciju, pakalpojuma organizēšanu un izmantošanas kārtību.

Atbilstoši Sociālā klimata fonda plānam 2026.–2032. gadam SM investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros paredzēta bezemisiju transportlīdzekļu iegāde un par projekta īstenotāju ir plānots noteikt SM deleģēto kapitālsabiedrību, t.i., AS "Pasažieru vilciens".

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Pilnveidotais Sociālā klimata fonda plāns, kas precizēts atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem, apstiprināts ar Ministru kabineta 2026. gada 21. maija rīkojumu Nr. 284 (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/368514-par-latvijas-sociala-klimata-fonda-planu-20262032-gadam). Tajā ir iekļauts SM priekšlikums transporta nabadzības¹²⁸ novēršanai, kas ietver:

- autotransportu pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos;

- bezemiju transportlīdzekļu iegādi autotransporta pēc pieprasījuma nodrošināšanai.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai nodrošinātu savienojamību, vienlaikus nodrošinot, lai transporta maršruti nepārklātos ar esošajiem maršrutu piedāvājumiem. Lai definētu "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" (APP investīcija) pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Līdz ar to, iedzīvotājiem tiks paplašinātas transporta pieejamības jeb mobilitātes iespējas un tiks palielināts pārvadāto pasažieru skaits reģionālās nozīmes sabiedriskajā transportā. Īstenojot APP pakalpojumu, plānots uzlabot transporta nabadzīgo iedzīvotāju spēju saprātīgā laikā sasniegt būtiskus sociālekonomiskos pakalpojumus un aktivitātes (piemēram, veselības aprūpi, izglītību, sociālo dienestu u.c.), vienlaikus nodrošinot piekļūstamību esošajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, tai skaitā dzelzceļa pārvadājumiem. APP pakalpojumu nodrošinās Satiksmes ministrijas deleģētā kapitālsabiedrība ciešā sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām.

Svarīga APP pakalpojuma sastāvdaļa ir vides ilgtspējas aspekts – APP pakalpojums tiks nodrošināts ar bezemisiju transportlīdzekļiem, tādējādi būtiski samazinot SEG emisijas un fosilās degvielas patēriņu. Tas ļaus efektīvi nodrošināt iedzīvotāju pievešanu pie mobilitātes punktiem. Papildus tam atsevišķos reģionos APP investīciju īstenošana radīs jaunas darbavietas transporta pakalpojumu nodrošināšanā un uzturēšanā, tādējādi veicinot nodarbinātību un stiprinot reģionālo attīstību.

B.2.3 uzdevums. Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
300 000 000 euro	Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs šajos ieguldījumos nav pašvaldība, šajā informatīvajā ziņojumā turpmākajā tekstā šis pienesums reģionālajai attīstībai transporta jomā tiek iekļauts koncentrētā formā un informatīvi, neieskaitot ieguldīto finansējumu kopējā RPP 2021-2027 ieguldīto resursu aprēķinā	N/a	N/a

No Satiksmes ministrijai piešķirtā finansējuma 2021. un 2022. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" īstenoti būvdarbi autoceļu posmiem 95 760 000 euro apmērā investīcijas ietvarā paredzētajos autoceļos, ko VARAM ir identificējusi MK 2021.gada 18.marta sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu" ietvaros.

VARAM pārziņā ir ANM 3.1.1.1.i. investīcija "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana", kas tiek īstenota atbilstoši MK 2022.gada 8. novembra sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.r. reformas "Administratīvi teritoriālā reforma" 3.1.1.1.i. investīcijas "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" īstenošanu", tai skaitā veicot būvdarbus ziņojuma pielikumos iekļautajos autoceļu posmos. Investīcijas mērķis ir nodrošināt esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) kontekstā, kas nepieciešami novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamībai. Pavisam investīcijai ir piešķirti 133 463 000 euro, t.sk. AF finansējums 110 300 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 23 163 000 euro.

VARAM izstrādātā valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūves un atjaunošanas investīciju programma administratīvi teritoriālās reformas kontekstā sākotnēji paredzēja indikatīvi 900 km (ar rezerves ceļu posmiem kopā 1 014 km)¹²⁹ valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanu un pārbūvi, kas nozīmīgi iedzīvotāju mobilitātei.

Vienlaikus 2020. gadā jau tika veikti ieguldījumi autoceļos 144 km garumā, tostarp arī ATR īstenošanai būtiskajos ceļos.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums¹³⁰: Pārskata periodā uzdevuma īstenošanai piesaistīti 89 583 345 euro AF finansējuma, kā arī 95 760 000 euro valsts budžeta finansējuma, kopā 185 343 345 euro.

Sasniegtie rezultāti:

Kopumā uz 2025. gada 31. decembri atjaunoti un pārbūvēti (deklarēti KPVIS, t.sk. nodoti ekspluatācijā) aptuveni 854 (853, 92 km) km¹³¹ valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu, t.sk. no valsts budžeta - aptuveni 636 km, no AF - 218 km¹³² (sk. 11.attēlu).

11.attēls. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošana un pārbūve ar valsts budžeta (VB) un AF atbalstu (ANM).
VB (ANM) – valsts budžeta līdzekļi netiek attiecināti uz ANM finansējumu un netiek deklarēti kā šā mehānisma izdevumi (ANM ietvaros tiek deklarēti vienīgi investīcijas izpildes rādītāji – izbūvēto autoceļu kilometri, atbilstoši ar Eiropas Komisiju saskaņotajiem nosacījumiem). (būvdarbi pabeigti uz 2025.gada 31.decembri), km. Avots: balstoties uz LVC sniegto informāciju.

12.attēls. Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā (uz 2025.gada 31.decembri), km. Avots: balstoties uz LVC sniegto informāciju.

	km	euro ar PVN
Vidzemes	109,66	54 802 943,75
Zemgales	36,76	21 146 101,71
Latgales	44,63	10 391 478,05
Rīgas	11,61	7 252 186,21
Kurzemes	71,04	39 193 370,88
Kopā	273,7	132 786 080,59

4.tabula. Kopējais AF investīcijas sadalījums pa reģioniem (pabeigtie un īstenošanā no 2023.gada līdz 2026.gadam). Avots: LVC uz 31.12.2025.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

2026. gadā ar AF atbalstu līdz AF 3.1.1.1.i. investīcijas beigu termiņam plānots īstenot iesāktos būvdarbus (iepirkuma procesā vai notiek būvdarbi) valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmos 55,47 km garumā. Plānots, ka līdz 2026.gada beigām tiks sasniegti vairāk nekā 273,72 km¹³³. Pieejams AF papildus piešķirtais finansējums 18 000 000 euro un AF atlikums 32 641 351 euro, kopā 50 641 351 euro. ^{134 135}

ATR ceļu saraksta būvdarbu realizācijai pēc 2026. gada, lai nodrošinātu visu plānoto valsts vietējo un reģionālo autoceļu posmu atjaunošanu vai pārbūvi, nepieciešams vēl atjaunot vai pārbūvēt aptuveni 151 km, kam indikatīvi nepieciešami 90,34 milj. EUR.

Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums:

2026. gadā plānots pabeigt būvdarbus vēl uz 55,46 km ATR ceļu saraksta objektu, kuru realizācija iespējama pateicoties papildus pārdalītajam finansējumam un līdz 2026. gada 31. decembrim pagarinātajam investīcijas ieviešanas termiņam. Tādējādi līdz 2026.gada beigām tiks sasniegta vismaz 345,32 km valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošana vai pārbūve investīcijas ietvaros, un programmas (no 2021.gada ar valsts budžeta un AF finansējumu) ietvaros kopsummā pabeigti būvdarbi indikatīvi 909 km ATR ceļu saraksta objektu.

SM norāda, ka, neskatoties uz veiktajiem ieguldījumiem autoceļos, nepietiekamā valsts budžeta finansējuma ietvaros nevar nodrošināt pietiekamu valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu attīstību. Lai aktualizētu valsts autoceļu attīstības prioritātes atbilstoši situācijai un pieejamajam finansējumam, SM sagatavoja informatīvā ziņojuma projektu "Valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam" (25-TA-1223). Tas ir izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 2. decembra sēdē (prot. Nr. 50 44. §) un protokollēmumā noteikts, ka informatīvajā ziņojumā paredzētā turpmākā rīcība attiecībā uz prioritātēm valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu attīstībai, kā arī darbības vietējai sasniedzamībai jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros vai piesaistot papildu ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu.

B.2.4. uzdevums. Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Nepieciešamo finansējumu bija paredzēts pieprasīt atbilstoši Rīgas metropoles mobilitātes plānam	VARAM: esošo resursu ietvaros SM: piešķirtais finansējums atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums", kā arī citos dokumentos un informācijas resursos, piemēram, www. esfondi.lv un FM regulārajos pusgada ziņojumos136.	VARAM: esošo resursu ietvaros SM: Piesaistītais (izmantotais) finansējums atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums", kā arī citos dokumentos un informācijas resursos, piemēram, www. esfondi.lv un FM regulārajos pusgada ziņojumos.	VARAM: esošo resursu ietvaros SM: Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums", kā arī citos dokumentos un informācijas resursos, piemēram, www. esfondi.lv un FM regulārajos pusgada ziņojumos.

VARAM, SM un Rīgas plānošanas reģiona pasākumi

Ņemot vērā Rīgas plānošanas reģiona izstrādātajā Rīcības plānā Rīgas metropoles areāla attīstībai, kas 2020. gada 10. janvārī tika apstiprināts Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē¹³⁷, noteikto uzstādījumu par nepieciešamību kvalitatīva dialoga veidošanai metropoles attīstības dalībnieku starpā, nostiprinot RMA plānošanas nepieciešamību un koordinētu attīstību, 2023.gada 1.decembrī tika parakstīts pilnveidotais RMA sadarbības memorands, kurā metropoles sadarbības un pārvaldības jautājumu risināšanā apņemas sadarboties Rīgas valstspilsētas pašvaldība, VARAM, Rīgas plānošanas reģions un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas Metropole".

Reaģējot uz kopējo sadarbības iniciatīvu, 2023. gada nogalē pēc viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres ierosinājuma tika izveidota darba grupa. Darba grupas ietvaros RMA sadarbības kontekstā par būtiskajām jomām tika rosināts izvirzīt mobilitātes, konkurētspējas (ekonomikas) un dzīves kvalitātes jautājumus, attiecīgi izstrādājot priekšlikumus šo jomu pārvaldības modelim RMA mērogā.

Mobilitātes kā viena no prioritāri risināmajiem jautājumiem mērķis ir uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu RMA, lai nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un efektīva, ņemot vērā, ka transporta un mobilitātes jautājumi ir būtiskākie pārējo metropoles funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai – ātra un efektīva sasniedzamība ir vienlīdz izšķiroša gan vietējā mērogā ikdienas mobilitātei un pakalpojumu pieejamībai, gan starptautiskā mērogā konkurētspējas stiprināšanai, kas ietver sekojošus uzdevumus:

a) Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plāna (Sustainable Urban Mobility Plan (SUMP)) izstrādes un īstenošanas koordinācija (sk. zemāk);

b) vienotas sabiedriskā transporta iestādes veidošana un darbības koordinācija;

c) mikromobilitātes infrastruktūras un mobilitātes punktu tīkla attīstības plānošana un īstenošanas koordinācija.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas Nr. (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (turpmāk – TEN-T regula)[1], 41. panta 4. punktu dalībvalstīm līdz 2025. gada 19. jūlijam, jāizraugās valsts SUMP kontaktpunktu un jāizveido valsts SUMP atbalsta programmu. TEN-T regulā SUMP pienākumi tiek ierosināti attiecībā uz izveidotajiem pilsētas mezgliem, jo pilsētu mezgliem ir svarīga nozīme
TEN-T tīklā, tie ir sākumpunkts vai galamērķis ("pēdējā jūdze") pasažieriem un kravām, kas pārvietojas TEN-T tīklā. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka EK uzliek par pienākumu katrai dalībvalstij īstenot valsts atbalsta SUMP programmu, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ieviešanu un uzlabot koordināciju starp reģioniem un lielām un mazām pilsētām, SM ir izstrādājusi un MK izskatījis informatīvā ziņojuma projektu par sadarbības programmu ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plānošanai, ar kuras palīdzību tiks atbalstītas pilsētas, stiprināta pārvaldība un palielināta valsts mēroga koordinācija, plānošana un ilgtspējīgas pilsētmobilitātes politikas īstenošana, un uzlabota koordinācija starp reģioniem, pilsētām, kā arī starp pilsētām un lauku apvidiem (25-TA-839).¹³⁸ Savukārt Rīgas plānošanas reģions ir veicis priekšdarbus RMA SUMP izstrādei, īstenojot aktivitātes mobilitātes datu inventarizācijai. 2026.gada februārī Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomē pieņemts lēmums par SUMP izstrādi¹³⁹.

MK 2024. gada 17. decembra sēdē akceptēja SM izstrādāto Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam (23-TA-1941)¹⁴⁰, kura mērķis ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu RMA, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp mikromobilitātes rīkiem. Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus – maršrutu tīkla attīstības plānu, biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus un citus nosacījumus.

2025. gada 28. janvārī MK izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pilotprojekta "Vienotā biļete AS "Pasažieru vilciens" un RP SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā īstenošanu" (24-TA-2599). Ieviesta "Rīgas vienotā biļete" – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan "Rīgas satiksmes" transportu. Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos – autobusos, tramvajos un trolejbusos.¹⁴¹

Pārskata periodā īstenots ES fondu 6.1.7.1. pasākums "Ar Rail Baltica projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve"¹⁴², nodrošinot gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot Rīgas Centrālās stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.¹⁴³ Pasākuma ietvaros pārbūvēti trīs krustojumi Rīgā: 1) Timoteja/Vilhelma Purvīša ielas krustojums, 2) Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums un 3) Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Kārļa Mīlenbaha ielas krustojums.

Noslēgusies ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 6.1.3.1. pasākuma "Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība"¹⁴⁴ īstenošana. Rīgas pilsētā ES fondu ieguldījumi veikti ar mērķi samazināt sastrēgumus uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Pasākuma ietvaros īstenoti projekti: Salu tilta (1. un 2. kārtas) kompleksa atjaunošana, pārbūve un izbūve, Satiksmes pārvada pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievedceļiem izbūve, Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela-Vietalvas iela 1.kārtas (posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai) un 2.kārtas (posms no Staiceles ielas līdz Vietalvas ielai) izbūve, Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas (Brasas tilta) rekonstrukcija.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība ES fondu 3.1.1.4. pasākuma "Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras attīstība"¹⁴⁵ ietvaros īsteno projektu "Jāņa Čakstes gatves izbūve" (Dienvidu tilta 4.kārta), tai skaitā attīstot drošu ielu un Rīgas valstspilsētas transporta infrastruktūru, nodrošinot starptautisko, reģionālo savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un vides piekļūstamību.

ANM ilgtspējīgas transporta sistēmas reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Rīgā un Pierīgā modernizē dzelzceļa stacijas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vairāku pakalpojumu pieejamību vienuviet. Stacijās ar paplašinātu funkcionalitāti jeb "Stacijās 2.0" veido infrastruktūru, kur pasažieri ērti varēs pārsēsties no privātā transporta sabiedriskajā, bezmaksas stāvvietā atstāt savu auto vai velosipēdu un turpināt ceļu ar vilcienu, pilsētas vai reģionālo transportu. Tādējādi tiks nodrošināta dzelzceļa sasaiste ar pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu, velo un gājēju infrastruktūru un citiem risinājumiem, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti.

2024. gada 16. janvārī apstiprināti MK noteikumi Nr. 51 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi".¹⁴⁶ ANM ietvaros piešķirts finansējums astoņu mobilitātes punktu izveidei, no tiem sešiem Rīgas valstspilsētā ("Zemitāni", "Sarkandaugava", "'Dauderi", "Ziemeļblāzma", "Bolderāja", "Škirotava" (papildus norisinās 7. tramvaja līnijas (2,2 km) pagarinājuma un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājuma izbūve)) un diviem Pierīgā (Carnikavā un Saulkrastos). Ir noslēgusies projektu atlase un līdz 2026. gada 31. jūlijam tiks pabeigta visu investīcijas projektu īstenošana. 7.tramvaja līnijas pagarinājuma projektam īstenošanas darbi tuvojas noslēgumam un tiks pabeigti līdz 2026. gada 31. jūlijam.

2023. gada 7. februārī pieņemti MK noteikumi Nr. 57 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.3.i. investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" īstenošanas noteikumi".¹⁴⁷ Investīcijas mērķis ir vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras izveide RMA – Rīgas valstspilsētā un Pierīgā –, lai nodrošinātu "zaļās" mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, dotu pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. 2023. gadā CFLA ir noslēgusi vienošanās ar finansējuma saņēmējiem – Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes un Ropažu novada pašvaldībām. ANM plāna 1.1.1.3.i. investīcijas ietvaros 2026. gadā noslēgsies veloinfrastruktūras izbūve un atjaunošana Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no RMA) 52 km garumā šādos prioritāros koridoros: Rīga–Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

VARAM darba grupas uzsāktā iniciatīva mobilitātes jomā tiek turpināta un tālāk attīstīta.

Jāturpina augstāk minēto projektu īstenošana saskaņā ar projekta pieteikumos minētajām darbībām, laika grafiku un finansēšanas plānu.

B.2.5. uzdevums. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana

Īstenotā politika, pasākumi un darbības:

Ņemot vērā, ka uzdevuma izpildei saskaņā ar RPP 2021-2027 nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei netika piešķirts pilnā apmērā, uzdevumu nav iespējams īstenot pilnā apmērā un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā. Rezultātu izpilde plānota proporcionāli pieejamā finansējuma apmēram, sk. tabulu zemāk.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
120 000 000 euro (ES finansējums)	29 978 572 euro (ES finansējums)148 (25% no nepieciešamā finansējuma)	13 622 245 euro ES finansējuma (45,4% no piešķirtā)	0 euro (atlikušais finansējums pārdalīts citiem pasākumiem)

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" (turpmāk – 3.1.1.6.i. investīcija) mērķis ir uzlabot pašvaldību funkciju īstenošanu un sniegtos pakalpojumus, galveno uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei un vienlaikus veicinot skolu tīkla sasniedzamību. Investīcijas sekundārais mērķis ir veicināt publiskā sektora transporta zaļināšanu Latvijā, investējot bezemisiju transportlīdzekļos (turpmāk – elektroautobusi). 3.1.1.6.i. investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 7 142 152 euro.

3.1.1.6.i. investīcijas ietvaros uz 2025. gada 31. decembri ir noslēgti 14 līgumi par 7 142 152 euro un projektu īstenošana ir noslēgusies, tās ietvaros paredzēts piegādāt pašvaldībām 19 elektroautobusus izglītojamo nogādāšanai uz izglītības iestādēm un atpakaļ dzīves vietā, kā arī elektroautobusu darbības nodrošināšanai neieciešamās uzlādes infrastruktūras izbūve.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam ietvertā 6.1.1.6.pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" (turpmāk – 6.1.1.6.pasākums) mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un 6.1.1.6.pasākumam pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums ir 6 480 093 euro.

6.1.1.6. pasākuma ietvaros uz 2025. gada 31.decembri ir noslēgti 12 līgumi par 6 480 093 euro un līdz 2026. gada 31. decembrim notiek projektu īstenošana, kuru ieviešanas rezultātā paredzēta 34 elektroautobusu piegāde pašvaldībām, kā arī paredzēts pārvadāt vismaz 139 148 pasažierus gadā.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: Pārskata periodā VARAM atbalsta pasākumos elektroautobusu iegādei pašvaldībām ieguldīti 13 622 245 euro ES finansējuma (45,4% no piešķirtā).

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais ES finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	2 145 629
Latgales plānošanas reģions	4 891 705
Rīgas plānošanas reģions	-
Vidzemes plānošanas reģions	4 150 137
Zemgales plānošanas reģions	2 434 774

Sasniegtie rezultāti VARAM pasākumu ietvaros: 3.1.1.6.i. investīcijas projektu īstenošana ir noslēgusies 2025. gada 31.decembrī un tās ietvaros pašvaldībām ir piegādāti 19 bezemisiju transportlīdzekļi (viens noslēguma maksājuma pieprasījums vēl ir izskatīšanā), tādējādi investīcijas mērķis (iegādāti 15 elektriskie skolas autobusi) ir sasniegts. Savukārt 6.1.1.6. pasākuma ietvaros līdz 2026. gada 31. decembrim turpinās projektu īstenošana un rādītāju sasniegšana, vienlaikus uz 2025. gada 31. decembri pabeigti jau ir trīs projekti, kuru ietvaros piegādāti 11 (no 34) bezemisiju transportlīdzekļi.

Papildus informācija par SM pasākumiem

Īstenots ES fondu 6.1.4.2.pasākums "Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā" (lielo pilsētu transporta infrastruktūras projektu īstenošana) – KF finansējums 49 756 932 euro. Pamatnostādņu īstenošanas periodā pabeigti 5 projekti 4 nacionālās nozīmes attīstības centros (Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Valmieras pilsētās). Pārskata periodā piesaistīti 22 801 071 euro ES finansējuma. 4 lielajās pilsētās izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tīkla tranzīta un kravu transportam. Pamatnostādņu īstenošanas periodā izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T ir 15,889 km.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Papildus finansējums nav pieejams, jo atlikušais 3.1.1.6.i. investīcijas AF finansējums 1 657 109 euro ir pārdalīts uz 3.1.1.1.i. investīciju "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana", savukārt ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam vidusposma grozījumiem (kas apstiprināti Ministru kabineta 2025. gada 27. maija sēdē) 6.1.1.6. pasākuma TPF finansējuma atlikums 14 699 218 euro apmērā novirzīts 6.1.1.3. pasākumam.

Papildus informācija par SM pasākumiem

ES fondu 2021.–2027. gadu plānošanas periodā finansējums pilsētu infrastruktūras sasaistei ar TEN-T tīklu paredzēts ES fondu pasākums 3.1.1.5. "Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība"¹⁴⁹, kā ietvaros nacionālās nozīmes attīstības centri (Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja un Ventspils) veiks ieguldījumus nacionālās nozīmes centru ielās, kuras ietilpst autoceļu maršrutos, kuri ietilpst TEN-T pamattīkla vai vispārējā tīkla maršrutos, nodrošinot atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. ES fondu pasākuma 3.1.1.5. "Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība" investīcijas veiktas 16 093 145 euro apmērā (Kohēzijas fonda finansējums).

ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāri atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību" 3.2.1.2. pasākuma "Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī"¹⁵⁰ ietvaros līdz 2029. gadam ir plānota Vienības tilta pārbūve Daugavpilī. Pasākums veicinās iedzīvotāju mobilitāti un vides piekļūstamību, vienlaikus attīstot drošu ielu infrastruktūru, kā arī nodrošinās militārās mobilitātes iespējas, stiprinot drošību Latvijas Austrumu pierobežā. Plānotās investīcijas Vienības tilta pārbūvei ir ERAF finansējums 4 323 627 euro. Vienības tilta Daugavpilī pārbūve paredz līdz 2029. gada 31. decembrim militārās mobilitātes prasībām pielāgotu infrastruktūru 0,31 km, kā arī jaunuzbūvēto, rekonstruēto, jaunināto vai modernizēto autoceļu lietotāju skaits – 4 186 131 pasažierkilometrs gadā.

B.2.6. uzdevums. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei netika piešķirts pilnā apmērā, uzdevumu nav iespējams īstenot pilnā apmērā un arī RPP 2021-2027 kopējos uzraudzības rādītājus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā. Rezultātu izpilde plānota proporcionāli pieejamā finansējuma apmēram, sk. tabulu zemāk.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
100 000 000 euro (ES finansējums)	69 036 305 euro (ES finansējums)151 (66,0% no nepieciešamā finansējuma)	59 375 843 euro (ES finansējums) (86,0% no piešķirtā)	9 264 007 euro (ES finansējums).

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.3. pasākuma "Publiskās ārtelpas attīstība" mērķis ir publiskās ārtelpas attīstīšana pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.¹⁵²

Pārskata periodā 5.1.1.3. pasākuma ietvaros noslēgusies projektu izvērtēšana un noslēgti līgumi starp CFLA un 37 pašvaldībām vai to iestādēm¹⁵³ par projektu īstenošanu publiskās ārtelpas attīstībai. Kopumā pasākuma ietvaros noslēgti līgumi par 48 projektu īstenošanu, piešķirot ES fondu (ERAF) finansējumu 26 372 187 euro apmērā, no tiem 9 projekti šobrīd ir pabeigti¹⁵⁴, savukārt 39 atrodas īstenošanas stadijā.

Papildus ir izstrādāts un tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākums "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām". Pasākuma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras izveides un atjaunošanas darbības, kas vērstas uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu riska mazināšanu. Pamatā pasākumā tiek atbalstīta zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Šādi risinājumi iekļaujas pilsētvidē un vienlaikus ar klimata pārmaiņu kontekstu attīsta publisko ārtelpu. Pasākumam piešķirtais ERAF finansējums: 42 300 000 euro. 2025. gada decembrī notiek 1. kārtā iesniegto projektu iesniegumu īstenošana, ir apstiprināti 23 projekti 33 003 656 euro ES finansējuma apmērā.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: 59 375 843 euro (ES finansējums) (86,0% no piešķirtā).

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais ES finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	9 386 897
Latgales plānošanas reģions	9 792 704
Rīgas plānošanas reģions	15 519 536
Vidzemes plānošanas reģions	16 153 800
Zemgales plānošanas reģions	8 522 905

Sasniegtie rezultāti: 5.1.1.3.pasākumā: jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 65 886m² platībā (deviņu īstenoto projektu rezultātā). 5.1.1.3. pasākumu īsteno līdz 2026. gada 31. decembrim, sasniedzot programmas iznākuma rādītāju – jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē, paredzot sasniegt papildus vismaz 67 058 m².

2.1.3.1. pasākumā turpinās projektu īstenošana. 1. kārtas projektos ieguldījumus veicot saskaņā ar vismaz 10 pašvaldību stratēģijām, kā arī nodrošinot vismaz 21 ha platībā zaļo infrastruktūru, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.

Papildus ilgtspējīgu publiskās ārtelpas attīstību veicina arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" ieguldījumi (1. un 2. kārtā kopā 49 230 000 euro) ar mērķi veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, mazinot kaitējuma riskus un veicinot noturību pret dabas katastrofām (projektu atlase uzsākta 2024. gadā), kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" 4. kārtas ieguldījumi (9 083 238 euro¹⁵⁵) ar mērķi uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienības nozīmes sugām un biotopiem, īstenojot aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus Natura 2000 teritorijās atbilstoši spēkā esošiem dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plāniem (atlase noritēja 2025. gadā, turpinās projektu iesniegumu vērtēšana). Tomēr publiskās ārtelpas attīstība ir šo investīciju pasākumu pakārtotais mērķis, tāpēc to ietvaros plānotais finansējums un sasniedzamie rādītāji netiek specifiski izdalīti šī ziņojuma sadaļās par piesaistīto finansējumu un sasniegtajiem vai plānotajiem rezultātiem.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

5.1.1.3. pasākumu īsteno līdz 2026. gada 31. decembrim, realizējot pārējos 39 apstiprinātos projektus. Ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam vidusposma grozījumiem (kas apstiprināti Ministru kabineta 2025. gada 27. maija sēdē) ierosinātas finansējuma pārdales, t.sk. paredzot 5.1.1.3. pasākuma finansējuma atlikumu 210 348 euro apmērā novirzīt 5.1.1.1. pasākumam.¹⁵⁶

2.1.3.1. pasākumā turpinās projektu īstenošana. 2026.–2029. gadā plānots īstenot pasākuma 2. kārtu, apstiprinot projektus par atlikušo ES finansējuma summu 9 264 007 euro.

B.3. rīcības virziens. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte

B.3.1. uzdevums. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai

• Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
1 428 571 euro (ES finansējums)	4 309 533 euro (ES finansējums) (301,6% no nepieciešamā finansējuma)	4 309 533 euro (100% no piešķirtā)	0 euro

2021.–2027.gada plānošanas periodā VARAM pārziņā ir trīs atbalsta pasākumi plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanai, katrs no cita finansējuma avota un ar atšķirīgu tematisko ietvaru:

• 5.1.1.2. pasākums tiek finansēts no ERAF līdzekļiem, un tas ir veltīts vispārējiem teritoriālās attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumiem;

• 6.1.1.8. pasākums, ko finansē Taisnīgas pārkārtošanās fonds, tematiski koncentrējas uz jautājumiem, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku;

• 3.1.1.2.i investīcija, ko finansē ANM, ir vērsta uz pašvaldību spēju stiprināt savu funkciju un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

2024.gada vidū VARAM sadarbībā ar Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales plānošanas reģioniem uzsāka Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos" īstenošanu.

Projekta mērķis ir paaugstināt pašvaldību un reģionu speciālistu prasmes, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu.

Projekta mērķa grupa ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistisko reģionu un to pašvaldību speciālisti, tai skaitā to pašvaldību kapitālsabiedrību speciālisti, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.

Saskaņā ar Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumu (21. un 22. pants) plānošanas reģioniem un pašvaldībām atbilstoši kompetencei ir saistoši nacionālie klimata mērķi. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredzētās rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai ir jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības stratēģijās un attīstības programmās.¹⁵⁷ Projekta galvenās darbības ir sekojošas:

1. Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju novērtēšana, paaugstināšana un izmantošana praksē, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, ievērojot pašvaldību un plānošanas reģionu identificētās vajadzības:

• Zemgales plānošanas reģions par aprites ekonomiku un uzņēmējdarbības sekmēšanu pašvaldībās klimata mērķu sasniegšanai;

• Kurzemes plānošanas reģions par atjaunīgiem energoresursiem, to pārvaldību un energokopienu veidošanu;

• Vidzemes plānošanas reģions par infrastruktūras un būvniecības risinājumiem klimata mērķu sasniegšanā;

• Latgales plānošanas reģions par atjaunīgo energoresursu pielietojumu komunālo pakalpojumu nodrošināšanā;

• Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju celšanas pasākumu kopums plānošanas reģionu identificēto tēmu horizontālajos jautājumos.

2. Atbalsts reģionālās attīstības pasākumiem virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, to plānošanai, īstenošanas koordinācijai un novērtēšanai.

Projekta īstenošanai pieejamais kopējais finansējums: 1 684 987 euro, t.sk. Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 1 432 238 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 252 749 euro apmērā, tai skaitā:

• Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai: 606 595 euro;

• katram plānošanas reģionam – 269 598 euro.

Projekta īstenošanas laiks: 2024.gada 15.jūlijs – 2027.gada 31.decembris.

Visi plānošanas reģioni 2026. gadā ir pabeiguši izvērtējumus, uzsākuši tiešsaistes un klātienes semināru organizēšanu reģionālo mācību programmu ietvaros, kā arī īstenoti pirmie pieredzes apmaiņas pasākumi plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistiem.

Notikusi projekta atklāšanas konference, kā arī nodrošināta VARAM dalība projekta sadarbības partneru organizētajos pasākumos.

Kopš 2023. gada VARAM īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.2. pasākuma "Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana" projektu Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana".

Projekta mērķis ir uzlabot plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvo kapacitāti teritoriālās attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumos, sekmējot kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanu Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu atbalsta piesaistei teritoriju attīstībai, tai skaitā ievērojot labas pārvaldības principus, lai stiprinātu pašvaldību konkurētspēju un nodrošinātu teritoriju apdzīvojuma un dzīves vides ilgtspējīgu attīstību.

Projekta mērķa grupa ir plānošanas reģioni un tajos ietilpstošo pašvaldību speciālisti.

Projekta galvenās darbības: plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvās kapacitātes izvērtēšana un uzlabošana teritoriālās attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumos šādās jomās:

1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovāciju attīstība;

2) viedu risinājumu piemērošana pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā;

3) integrēta teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, pielāgojoties demogrāfiskajām un klimata pārmaiņām, tai skaitā publiskās ārtelpas attīstība;

4) budžeta plānošana, tai skaitā jauno reģionālās attīstības atbalsta un finanšu instrumentu izmantošana;

5) sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā pamatzināšanu uzlabošana par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā;

6) atbalsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu plānošanai, īstenošanas koordinācijai, uzraudzībai un novērtēšanai; projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Mērķa sasniegšanai iecerēts īstenot trīs tematiskus mācību kopumus, tai skaitā pasākumu kopumu par:

1) telpiskās plānošanas jautājumiem;

2) sabiedrības līdzdalību pašvaldību normatīvo aktu izstrādē, attīstības plānošanā un īstenošanā;

3) integrētas teritorijas attīstības plānošanas un īstenošanas aktuāliem jautājumiem, tostarp par uzņēmējdarbības veicināšanu, viedu risinājumu piemērošanu, publiskās ārtelpas attīstību, datu analītisko rīku izmantošanu, budžeta plānošanu un citiem jautājumiem.

Projekta izmaksas – projekta īstenošanai pieejamais kopējais finansējums ir 443 877 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 377 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 66 582 euro.

Projekta īstenošanas laiks: 2023.gada 9.augusts – 2029.gada 31.decembris.

VARAM 2022. gada 8. novembrī uzsāka projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" īstenošanu. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros (projekta Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001).

Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai tās spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.

Projektā kā partneri iesaistīti visi pieci plānošanas reģioni, lai nodrošinātu katra reģiona specifikai pielāgotus risinājumus.

Lai apzinātu pašreizējo situāciju un noteiktu būtiskākos uzlabojumu virzienus, projekta sākuma posmā tika veikts visaptverošs publisko pakalpojumu novērtējums. Šī novērtējuma mērķis – identificēt galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanā, noteikt nepieciešamās kompetences plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus pakalpojumu uzlabošanai. Balstoties uz šī novērtējuma rezultātiem, tiek izstrādāta metodika atbalsta ietekmes izvērtēšanai un sagatavotas mācību programmas Projekta mērķa grupām.

Projekta noslēguma posmā tiks īstenots atkārtots novērtējums (ex-post), lai analizētu projekta ietvaros sniegtā atbalsta ietekmi uz kapacitātes pieaugumu pašvaldībās, kā arī uz publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Abi novērtējumi iekļauj reģionu specifikas analīzi un sniedz pamatotas rekomendācijas turpmākajām rīcībām.

Nozīmīgu daļu no projekta veido kapacitātes stiprināšanas pasākumi, kurus īsteno katrs plānošanas reģions atbilstoši savām tematiskajām prioritātēm, piemēram, civilās aizsardzības, komunālo pakalpojumu, būvniecības, uzņēmējdarbības atbalsta vai sociālo jautājumu jomā. Šie pasākumi ietver seminārus, darba grupas, pieredzes apmaiņas braucienus gan Latvijā, gan ārpus tās, kā arī citas aktivitātes.

Turklāt projekta ietvaros iespējama inovatīvu risinājumu attīstīšana, organizējot, piemēram, ideju hakatonus, kas vērsti uz publisko pakalpojumu uzlabošanu. Labākās idejas tiks atbalstītas to pilotēšanā un ieviešanā. Papildus tiek plānoti un īstenoti arī citi zināšanu un prasmju pilnveides pasākumi, kas veicina sistemātisku un koordinētu pieeju kapacitātes stiprināšanai, ko pašvaldības varēs pielietot arī to turpmākajā darbā.

Projekta kopējais budžets ir 3 025 000 euro, no kuriem 2 500 000 euro sedz AF līdzekļi, savukārt 525 000 euro – valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai. Projekta īstenošana turpinās līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Bez tam, Latvijas Universitāte sadarbībā ar VARAM un Latvijas Pašvaldību savienību, 2024. gada rudenī organizēja neformālās apmācības kurss "Teritoriju attīstības plānošana". Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes piedāvā studiju kursu "Teritoriālās attīstības plānošana un novērtēšana" studiju programmu ietvaros.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums:

6.1.1.8.: 1 432 238 euro

5.1.1.2.: 377 295 euro

3.1.1.2.i: 2 500 000 euro (AF)

Kopā: 4 309 533 euro (ES finansējums) (100% no piešķirtā).

Sadalījumā pa reģioniem:

Plānošanas reģions	Piesaistītais finansējums, euro
Kurzemes plānošanas reģions	636 320158
Latgales plānošanas reģions	636 320
Rīgas plānošanas reģions	366 722
Vidzemes plānošanas reģions	636 320
Zemgales plānošanas reģions	636 320

Sasniegtie rezultāti:

6.1.1.8.: Līdz apstiprinātā projekta īstenošanas beigām tiks sasniegti šādi rezultāti¹⁵⁹:

• īstenotas četras reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai;

• vismaz 190 pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos.

5.1.1.2.: līdz apstiprinātā projekta īstenošanas beigām tiks sasniegti šādi rezultāti:

• Apmācīti speciālisti vismaz 29 pašvaldībās un vismaz 3 plānošanas reģionos;

• Organizēti vismaz 5 kapacitāti stiprinoši pasākumi (vismaz viens par katru no noteiktajām tēmām);

• Organizēts vismaz viens konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

• Izstrādāta vai pilnveidota stratēģija, izglītības programma, vadlīnijas, metodiskie / mācību līdzekļi (tai skaitā digitālo) – vismaz viens, kuros integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Uz 2025. gada 2. ceturksni secināms, ka, pamatojoties uz pasākumu dalībnieku reģistrācijas lapām, organizētajos kapacitāti stiprinošajos pasākumos (vismaz vienā no pasākumiem) piedalījušies speciālisti no visiem plānošanas reģioniem, organizētajos kapacitāti stiprinošajos pasākumos (vismaz vienā no pasākumiem) piedalījušies speciālisti no 41 Latvijas pašvaldības (tai skaitā no visām valstspilsētām un no 34 novadu pašvaldībām). Jau 2024.gadā īstenoti pieci kapacitāti stiprinoši pasākumi Jelgavā, Rīgā, Ilūkstē (Augšdaugavas novads), Blomē (Smiltenes novads), Nīderlandē (Hērlenā, Kulemborgā, Hāgā, Alfenā), tāpat 2025. gadā tika ieviesti 2 kapacitātes celšanas pasākumi par telpiskās plānošanas jautājumiem – 7. februārī tika organizēts klātienes seminārs "Pašvaldību teritorijas plānošana – starp mērķiem un realitāti", Rīgā, 24.aprīlī tika organizēts seminārs "Piekļuves un drošības aspekti teritorijas attīstības plānošanā", 5. martā īstenots seminārs "Aktualitātes un tendences uzņēmējdarbības veicināšanā pašvaldībās", kas notika Jelgavā, 13.–16. maijā tika realizēts pieredzes apmaiņas brauciens "Viedi, inovatīvi un ilgtspējīgi risinājumi pilsētvides izaicinājumiem" uz Dāniju (Kopenhāgenu, Orhūsu), 28.–29. maijā tika realizētas attālinātas mācības "Ģeotelpisko datu izmantošana teritorijas attīstības plānošanā un īstenošanā".

3.1.1.2.i: līdz apstiprinātā projekta īstenošanas beigām tiks sasniegti šādi rezultāti:

• Projekta ietvaros kopumā paredzēts apmācīt vismaz 1300 speciālistus no pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot dalību kapacitātes pasākumos vismaz 260 pašvaldību speciālistiem katrā reģionā.

Līdz 2025. gada 30. jūnijam kapacitātes stiprināšanas pasākumos ir apmācīti 1426 vietējo pašvaldību darbinieki, kas veido 109,69% no projektā plānotā kopējā apjoma (1300 unikālo dalībnieku). Tas nozīmē, ka sākotnēji noteiktais rādītājs jau ir pārsniegts, apliecinot aktīvu pašvaldību iesaisti un efektīvu pasākumu īstenošanu.

Līdz 2025. gada 30. jūnijam kopumā ir īstenoti 76 kapacitātes stiprināšanas pasākumi¹⁶⁰, no tiem:

• 2023. gadā tika organizēti 10 pasākumi, kas iezīmēja aktivitāšu uzsākšanu un sagatavošanās posmu, izveidojot pamatu turpmākai pieredzes apmaiņai un prasmju pilnveidei.

• 2024. gadā norisinājās jau 44 pasākumi, kas liecina par aktivitātes intensifikāciju un mērķtiecīgu darbu kapacitātes stiprināšanā, aptverot plašu tēmu loku un plašāku mērķauditoriju.

• 2025. gada pirmajā pusē (līdz 30. jūnijam) īstenoti 22 pasākumi, turpinot nemainīgi aktīvu pieeju zināšanu apmaiņai, mācībām un pieredzes pārnesei gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā tiks turpināta augstākminēto projektu īstenošana trīs pasākumos.

B.3.2. uzdevums. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros

Vietējais pārvaldes līmenis:

Latvijā pašvaldībām ir salīdzinoši plašs funkciju apjoms, tādēļ administratīvi teritoriālajam iedalījumam ir būtiska nozīme efektīvas valsts pārvaldes un teritoriju attīstības nodrošināšanā. ATR izstrāde un īstenošana tika balstīta uz pašvaldību iedalījuma attīstības modeli, kura pamatā bija teritoriju veidošana ap nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.

Pamatojoties uz Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumu par ATR turpināšanu, tika izstrādāts un pieņemts jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums^[161 (turpmāk – ATAVL), kas noteica jaunu administratīvo iedalījumu. Atbilstoši ATAVL no 2021. gada 1. jūlija Latvijā iepriekšējo 119 pašvaldību vietā darbojās 43 pašvaldības – 36 novadu un septiņas valstspilsētu pašvaldības, savukārt 2025. gada pašvaldību vēlēšanas norisinājās 42 pašvaldībās – 35 novadu un septiņās valstspilsētu pašvaldībās, jo saskaņā ar Saeimas 2024. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem ATAVL¹⁶² Varakļānu novads tika apvienots ar Madonas novadu.

Lai nodrošinātu ATR ietekmes uzraudzību un izvērtējumu, ATAVL pārejas noteikumu 29. punkts paredz Ministru kabinetam reizi četros gados iesniegt Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Šāda ziņojuma mērķis ir sniegt faktos balstītu izvērtējumu par ATR īstenošanas rezultātiem un ietekmi uz teritoriju attīstību un pašvaldību darbību.

Atbilstoši ATAVL ietvertajam uzdevumam, 2022. gadā tika sagatavots pirmais Ministru kabineta informatīvais ziņojums par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem^[163. Ņemot vērā, ka ziņojuma izstrādes brīdī nebija pagājis pilns gads kopš apvienoto pašvaldību darba uzsākšanas¹⁶⁴, ziņojumā ietvertie secinājumi galvenokārt attiecināmi uz reformas īstermiņa ietekmes izvērtējumu. Saskaņā ar 2022. gada ziņojumā ietverto informāciju reformas sākotnējie rezultāti liecina par būtisku priekšnosacījumu radīšanu efektīvākai pašvaldību darbībai un teritoriālās attīstības stiprināšanai, tostarp:

• pašvaldību iedalījums pēc iedzīvotāju skaita kļuvis vienmērīgāks;

• mazāk deputātu, tādējādi pieaugusi konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu;

• uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību finansiālā kapacitāte;

• uzlabojas speciālistu nodrošinājums un personāla iespēja specializēties;

• iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas;

• vismaz viena vidusskola ir visās pašvaldībās;

• palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nodarbināti savas pašvaldības teritorijā;

• attīstības centri reģionos – priekšnoteikums resursu pieejamībai novada attīstībai.

Nākamais ziņojums par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, ietverot arī izvērtējumu par Rīgas metropoles sadarbības un attīstības scenārijiem, kā arī ATR rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējumu, tiks sagatavots 2026. gadā, sniedzot pilnīgāku analīzi un secinājumus par pašvaldību darbību. Tā ietvaros tiks vērtēti arī līdzdalības pasākumi, kas ir paredzēti tai skaitā ar mērķi mazināt nomales efektu un stiprināt piederības sajūtu (līdzdalības budžets, iedzīvotāju padomes).

Reģionālais pārvaldes līmenis:

Reģionālās attīstības likumā noteikta plānošanas reģionu kompetence, t.sk. attīstības plānošana, koordinācija, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbība, reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrāde, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana, saimniecisko darbību plānošanas reģiona teritorijā.

Praksē plānošanas reģionu loma Latvijas reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā pašlaik ir pārāk maza.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: Esošo resursu ietvaros.

Sasniegtie rezultāti: Īstenota administratīvi teritoriālā reforma.

Arī nozaru ministrijas identificējušas atsevišķas aktivitātes šī uzdevuma ietvaros, kas to ieskatā attiecināmas uz šī uzdevuma izpildi.

Papildus informācija par IZM pārziņā esošiem pasākumiem

Sadarbībā ar pašvaldībām ir veiktas darbības, lai veicinātu izglītības ekosistēmas optimizāciju, nodrošinot izglītības kvalitāti un līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei vispārējā izglītībā neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas ir uzlabota izglītības sistēmas infrastruktūras, cilvēkkapitāla un finanšu resursu pārvaldība. Lai to nodrošinātu, ir sagatavoti Grozījumi Izglītības likumā (24-TA-234), kas pieņemti Ministru kabineta 2025.g. 27.maija sēdē (protokols Nr.21/41.§).

Papildus informācija par LM pārziņā esošiem pasākumiem

1. 2021. gada maijā Labklājības ministrija piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rokasgrāmatas "Metodika 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai" izstrādē (skatāma: https://www.varam.gov.lv/lv/atr-planosanas-platforma), nodrošinot rokasgrāmatas pielikuma "Ieteikumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanai un brīvprātīgo iniciatīvu sociālajā jomā īstenošanai" izstrādi.

2. 31.03.2021. un 27.05.2021. noorganizēti informatīvi tiešsaistes semināri pašvaldību sociālajiem dienestiem par aktualitātēm un neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu (sanāksmju ieraksti un prezentāciju materiāli skatāmi: https://www.lm.gov.lv/lv/seminari-sd-par-atr)

3. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā Labklājības ministrijas īstenotā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (Nr.9.2.1.1/15/I/001) ietvaros līdz 2023. gada beigām tika izstrādāta Sociālo dienestu kvalitātes vadības pašnovērtējuma metodika (skatāma: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali-0), kā arī īstenots pilotprojekts metodikas aprobācijai.

Papildus informācija par IeM pārziņā esošiem pasākumiem

1) VP: 2023.gada 14.decembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par policiju", paredzot no 2024. gada 1. janvāra pašvaldības policijas obligātu izveidošanu. 2023. gada 1. augustā IeM mājaslapā publicētas vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai, lai nodrošinātu visā valstī pašvaldības policijas darbu.

VP ir izstrādājusi sadarbības līguma projektu ar pašvaldības policijām, kuru izsūtījusi pašvaldībām. No 2025. gada sākuma notiek šo līgumu saskaņošanas un parakstīšanas process.

Šobrīd sadarbības līgumus ar Valsts policiju ir noslēgušas 28 pašvaldību policijas. Saskaņošanā nav neviens sadarbības līgums.

2) VUGD veicis Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu, lai noteiktu resursu plānošanu un izvietošanu atbilstoši riska novērtējumam. Riska novērtējuma process (tajā skaitā riska kritēriji) ir aprakstīts Informatīvajā ziņojumā par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām, kas ir izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra sēdē. Pamatojoties uz Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu, identificētas administratīvās teritorijas, kurās pašvaldībai būtu jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un prevencijas pasākumu veikšana ugunsdrošības jomā (pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju attīstība (ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbi un prevencija)).

Ir sagatavots Konceptuālais ziņojums "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstību 2024.–2034. gadam" kurā ietverts Pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju attīstības variants.

Atbilstoši aktualizētās VUGD darbības stratēģijas 2023–2027.gada iniciatīvai paredzama Pašvaldības ugunsdzēsēju organizāciju darbības nodrošināšana, balstoties uz "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumā" noteikto, kā arī risku novērtēšanas instrumenta datu analīzes rezultātiem.

VUGD, lai pilnveidotu reģionālā pārvaldes līmeņa darbību, 2022.gadā arī pārējās VUGD teritoriālajās strukūrvienībās, ne tikai Rīgas reģiona pārvaldē, izveidoja Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas, tādējādi nodrošinot ātrāku VUGD amatpersonu iesaisti valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu veikšanā, sekmējot, ka VUGD ir pieejamāks valsts ugunsdrošības uzraudzības pakalpojumu saņemšanai. Tāpat 2024.gadā tika veikts pētījums "Intervijas izvērtējumam par VUGD cilvēkresursiem valsts ugunsdrošības uzraudzības darbam" (apraksts pieejams Pētījumu un publikāciju datu bāzē), kura rezultāti tiek izmantoti VUGD cilvēkresursu plānošanā valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā.

2024.gadā VUGD sagatavoja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 26.septembra noteikumos Nr.582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām", kuros papildināti pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju uzdevumi, nosakot, ka reizi gadā pašvaldības civilās aizsardzības komisija izvērtē un iesniedz pašvaldības domei informāciju par pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildi, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tajā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi arī paredz, ka pašvaldības civilās aizsardzības komisija organizē pasākumus, lai iepazīstinātu sabiedrību ar riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem. Tāpat grozījumu projekts paredz pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām tiesības koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, biedrību (ar to saprotot biedrības Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē), kā arī citu privātpersonu (ar to saprotot fiziskās personas, privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē) iesaisti pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē un preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos. Papildus šiem grozījumiem paredzēts papildināt augstāk minētos Ministru kabineta noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka, ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās tikai komisijas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši šo noteikumu 9. punktam noteiktais komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un vismaz divi komisijas locekļi.

3) 2025. gadā pieņemts jaunais likums "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums", kas ievieš mūsdienīgu, uz sadarbību un atbildīgu risku pārvaldību balstītu pieeju ugunsdrošības jomā. Likuma mērķis ir uzlabot valsts ugunsdrošību, samazināt ugunsgrēku skaitu, ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī mazināt materiālos zaudējumus. Likumā noteikti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tajā skaitā atbilstoši iespējām nodrošināt ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

2022. gada Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem secināts, ka turpmāk būtiski:

• nodrošināt valsts budžeta un ES fondu investīciju ieviešanu atbilstoši RPP 2021-2027 noteiktajai teritoriālajai pieejai;

• stiprināt pašvaldību un citu iesaistīto pušu institucionālo un profesionālo kapacitāti, veicinot to pašiniciatīvu reģionālās attīstības veicināšanā, pakalpojumu kvalitātes celšanā un sabiedrības līdzdalībā;

• pilnveidot attīstības centru tīklu reģionos, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar zemu attīstības potenciālu, lai nodrošinātu līdzsvarotu resursu pieejamību un pakalpojumu klāstu;

• uzlabot datu pieejamību un uzskaiti par pašvaldību darbību ATR uzraudzības ietvaros, ieviešot vienotu budžeta plānošanas pieeju un digitālus informācijas apstrādes risinājumus;

• pilnveidot attīstības plānošanas sistēmu, nodrošinot caurskatāmību attiecībā uz ieguldījumiem, autonomo funkciju izpildi un sabiedrības iesaisti.

Sagatavojot 2026.gada ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā pēc ATR un veicot novērtējumu nepieciešams sagatavot priekšlikumus Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam telpiskās attīstības perspektīvai, balstoties uz attīstības centru izvērtējumu, būtiski izstrādāt priekšlikumus Rīgas metropoles areāla pārvaldības modelim, pārskatīt pagastu, pilsētu un to apvienību pārvalžu un pakalpojumu centru tīklu, izvērtējot izvietojumu, savstarpējo mijiedarbību un pieejamību, izvērtēt iedzīvotāju pārstāvniecības un iesaistes mehānismus pašvaldību darbā.

Plānošanas reģioniem ir potenciāls kļūt aktīvākiem kā zināšanu un sadarbības platformām, piemēram, koordinējot dažāda veida investīciju plūsmas, atbalstot pašvaldības ar datiem un metodiku, virzoties uz reģionālas kompetences centru ideju.

Papildus informācija par IeM pārziņā esošiem pasākumiem

1) Plānots noslēgt sadarbības līgumus, kuri šobrīd ir saskaņošanas procesā. Turpināt sarunas ar tām pašvaldībām, kuras uz doto brīdi nav gatavas noslēgt sadarbības līgumus.

2) Atbilstoši aktualizētās VUGD darbības stratēģijas 2023.–2027.gada stratēģisko mērķu sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem paredzēta Pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju izveide:

• 2026.gadā – 8;

• 2027.gadā – 13.

B.3.3. uzdevums. Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros	Esošo resursu ietvaros	Atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajam (pašlaik apjoms nav zināms)

FM izstrādāja priekšlikumus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izmaiņām (26-TA-462), tajā skaitā administratīvā sloga mazināšanai atsakoties no savstarpējiem norēķiniem par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, integrējot tos pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. Tika paredzēts, ka Nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) ieņēmumi pilnībā tiek atstāti attiecīgās pašvaldības rīcībā. Līdz ar to veicinot pašvaldību ieinteresētību savas NĪN politikas izstrādē, to sasaistot ar infrastruktūras attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu savā teritorijā. Šīs pārmaiņas dotu iespēju pašvaldībām veidot prognozējamu un stabilu nodokļa bāzi, kā arī skaidrāk komunicēt ar iedzīvotājiem par nodokļa izmantošanu vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai. Esošajā PFI modelī NĪN ieņēmumu īpatsvars veido aptuveni 8% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem.

Likumprojekta mērķis – mazināt pašvaldību ieņēmumu atšķirības, lai pašvaldības spētu pildīt autonomās funkcijas, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Priekšlikumi paredzēja mainīt finansējuma sadales nosacījumus un noteikt jaunas kritēriju vērtības. Likumprojektā noteiktā PFI sistēma nodrošinātu taisnīgāku, objektīvāku un reģionāli sabalansētu finanšu resursu sadali, lai radītu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu ar likumu noteikto funkciju izpildei.

Piesaistītais finansējums: Esošo resursu ietvaros.

Valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 2026.gadā 106 319 501 euro.

Sasniegtie rezultāti: Kopīgi ar sadarbības partneriem ir noticis aktīvs darbs pie jaunā PFI modeļa izstrādes, lai tas kļūtu ilgtspējīgāks, kā arī sabalansētāks pašvaldību finanšu resursu sadalē, sasniedzot PFI sistēmas galveno uzdevumu.

Tomēr, ņemot vērā, ka par izstrādāto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli un tajā iekļautajiem pamatprincipiem, kas paredz būtiskus uzlabojumus un administratīvā sloga mazināšanu ar Reģionālo attīstības centru un novadu apvienību un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību "Rīgas Metropole", Latvijas Lielo pilsētu asociāciju netika panākta vienošanās par visiem nosacījumiem, tika nolemts šobrīd to tālāk nevirzīt izskatīšanai valdībā.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Jāturpina darbs pie PFI uzlabošanas. VARAM jau 2024.gadā sniedza priekšlikumus PFI sistēmas pilnveidojumiem ar mērķi – veicināt pašvaldību ekonomisko aktivitāti un mazināt sociālekonomiskās atšķirības. Vienlaikus svarīgi izveidot regulāru mehānismu PFI sistēmas (fonda) izvērtēšanai, lai nodrošinātu, ka izlīdzināšanas kritēriji atspoguļo pašreizējos ekonomiskos un demogrāfiskos apstākļus. Šāda pieeja ļautu saglabāt efektīvu finanšu izlīdzināšanu.

Mērķtiecīgāka PFI finansējuma izmantošana pēc būtības būs ieguldījums arī līdzsvarotā attīstībā:

• Tiktu risināts PFI cēlonis – atšķirīgi ieņēmumi;

• PFI "maksātāji" ieguldītu PFI saņēmēju iespējās pašiem ilgtermiņā nodrošināt daudz augstākus ieņēmumus.

Nepieciešams uzlabot jauno PFI likumprojektu, izvērtējot iesaistīto pušu priekšlikumus un iebildumus, lai PFI aprēķinu veiktu pēc jaunā sadales principa. Sasniedzamais rezultāts ir ieviests jauns finansējuma sadales mehānisms, nav iemaksātāji PFI fondā un dotāciju saņēmēji, mazināts administratīvais slogs, atsakoties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.

B.3.4. uzdevums. Regulējuma izstrāde valsts budžeta dotācijai pašvaldību ES fondu projektu līdzfinansēšanai

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Ņemot vērā, ka VARAM netika piešķirts nepieciešamais finansējums šī uzdevuma īstenošanai atbilstoši apstiprinātajām RPP 2021-2027, uzdevumu nebija iespējams izpildīt.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
60 000 000 euro	0 euro	N/a	N/a

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Pašvaldību attīstībai prioritāru jautājumu risināšanai ir nepieciešams izveidot reģionālās attīstības fondu, Citu valstu pieredze liecina, ka tiek veidots šāds fonds, kas t.sk. tiek novirzīts atbalsta pasākumiem, piemēram, klimata politikas jomā un citās konkrētajai teritorijai aktuālās jomās.

Sk. A 1.4.uzdevumu.

B.3.5. uzdevums. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
3 000 000 euro (valsts budžets)	1 900 000 euro (ES finansējums) (63,3% no nepieciešamā finansējuma)	Esošo resursu ietvaros	1 900 000 euro

VARAM pasākumi

Lēmumu pieņemšanai un teritoriju attīstības plānošanai būtiska ir piekļuve kvalitatīvai, salīdzināmai un uzskatāmai statistikai par dažādām Latvijas teritorijām. Lai veicinātu šādu datu pieejamību un praktisku izmantošanu, tiek pilnveidoti dažādi statistikas ieguves un analīzes risinājumi, tostarp VARAM pārziņā esošais Reģionālās attīstības indikatoru modulis (turpmāk – RAIM), kas sniedz iespēju iegūt salīdzināmu informāciju par sociālekonomiskajiem rādītājiem valsts, reģionu un pašvaldību dalījumā, kā arī atsevišķos gadījumos apdzīvoto vietu (pagastu, pilsētu) griezumā.

Lai uzlabotu RAIM tehnoloģisko vidi un paplašinātu tā funkcionalitāti, 2023. gada maijā ekspluatācijā nodots jauns tehniskais risinājums, kas balstīts uz atvērtā koda platformas izmantošanu. Modernizētais risinājums nodrošina plašākas datu vizualizācijas un analīzes iespējas, kā arī sistēmas elastīgāku uzturēšanu. Tāpat līdz 2025. gada sākumam RAIM ir veikti arī citi uzlabojumi, piemēram, ieviests kartes risinājums, kas ļauj vizuāli attēlot statistikas datus kartē un salīdzināt teritorijas dažādos griezumos, uzlabota rādītāju atlases sadaļa u.c.

Vienlaikus, lai nodrošinātu RAIM tālāku pilnveidi un funkcionalitātes paplašināšanu, VARAM ir saņēmusi Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (DG REFORM) apstiprinājumu par Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) projekta "Enhancing Regional Development: Tools for Monitoring and Evaluation" (Nr. 24LV08) īstenošanu.¹⁶⁵ Projekts paredz RAIM papildināšanu ar jauniem indikatoriem un rezultatīvajiem rādītājiem, kas sniegs iespēju detalizētāk izvērtēt pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību un efektivitāti trīs būtiskās jomās: izglītībā, sociālajā aizsardzībā un zaļā kursa jomās. Lai nodrošinātu starpinstitucionālu sadarbību un indikatoru izstrādes atbilstību nozares vajadzībām, projekta ietvaros izveidotas tematiskās darba grupas katrā no minētajām jomām. Tajās iesaistīti nozares politikas veidotāji un datu turētāji – LM, Klimata un enerģētikas ministrija, IZM, CSP, Valsts kase un LPS, kā arī pašvaldību pārstāvji.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums: Esošo resursu ietvaros.

Sasniegtie rezultāti: Pilnveidota RAIM tehniskā un funkcionālā bāze, pārejot uz atvērtā koda tehnoloģisko risinājumu. RAIM pilnveidojumu ietvaros paplašināts pieejamo statistisko datu un teritorijas rādītāju klāsts, tostarp attīstīta funkcionalitāte datu vizualizācijai kartēs un rādītāju atlasei pēc teritorijām, kas uzlabo pašvaldību un reģionālās politikas veidotāju iespējas izmantot datus plānošanas un izvērtēšanas vajadzībām.

Arī nozaru ministrijas identificējušas atsevišķas aktivitātes šī uzdevuma ietvaros.

Papildus informācija par LM pārziņā esošiem pasākumiem

ANM projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" aktivitātes "Valsts finansēto sociālo pakalpojumu funkcionalitātes papildinājumi Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS)" ietvaros tiks uzlaboti LM oficiālās statistikas pārskati, atbilstoši CSP portāla prasībām. Piesaistīti 18 560 euro ANM finansējuma. Rezultātā tiek nodrošināta funkcionalitāte LM oficiālās statistikas pārskatu automatizētai iesniegšanai Oficiālās statistikas portālā.

Papildus informācija par IeM pārziņā esošiem pasākumiem

1) Ar Ministru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 382 tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" pase. Minētais investīcijas projekts paredz VUGD vajadzībām izstrādāt Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu (turpmāk – Platforma). Minētā Platforma ir izveidota un projekts atrodas noslēguma pārbaudes stadijā.

Platformas funkcionālo prasību aprakstā ir paredzēta atsevišķa darba virsma citām valsts pārvaldes institūcijām, ja to funkciju un uzdevumu izpildē ir nepieciešamas Platformā iekļautās ziņas. Tāpat paredzēts, ka no Platformas tiks sniegta attiecīga informācija arī uz Latvijas Atvērto datu portālu.

2) VUGD Projekta HOME-2022-AMIF-AG-EMAS-TF1-LV-0012 – UA-SUP pasākumu ietvaros 2024. gadā iegādājās resursus, kurus paredzēts nodot pašvaldību lietošanā, lai nodrošinātu iestāžu gatavību migrācijas pieplūduma gadījumā, kā arī pamatvajadzību nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijās.

3) PMLP Atvērto datu portālā sākot no 2019. gada jūlija un reizi pusgadā ir uzsākusi publicēt sekojošus datus: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, darbspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās, bērnu vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās, iedzīvotāju skaits pašvaldībās pa dzimumiem, iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva, iedzīvotāju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības.

Reizi gadā sākot ar 2024. gadu (RAIM indeksu rēķinātājiem) tiek publicēti dati:

• Iedzīvotāju skaits kārtējā gada 1. janvārī (RAIM, PMLP)

• Iepriekšējā gadā dzimušo skaits (RAIM, PMLP)

• Iepriekšējā gadā mirušo skaits (RAIM, PMLP)

Piesaistīti: 1) 1 848 000 euro (Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums); 2) 778 981 euro (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums); 3) Esošo resursu ietvaros.

Attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem IeM norāda: 1) Uz 2025.gada 15.maiju bija izstrādāta Platformas paredzētā funcionalitāte piecu sprintu apjomā. 2025.gada 28.maijā ir notikusi 6.sprinta demo prezentācija un uzsākta tā testēšana, kā arī uzsākta 7.sprintā paredzētās funkcionalitātes izstrāde; 2) Iegādāti materiāltehniskie resursi (spilveni, guļammaisi).

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Veicot RAIM tehnoloģisko modernizāciju un funkcionalitātes pilnveidi, ir izveidots ilgtspējīgs un tehnoloģiski atvērts risinājums, kas nodrošina labākas attīstības iespējas un sniedz pamatu RAIM plašākai izmantošanai reģionālās politikas plānošanā, uzraudzībā un lēmumu pieņemšanā. Jaunais risinājums uzlabo piekļuvi strukturētiem, salīdzināmiem un lietotājiem saprotamiem statistikas datiem par teritoriju attīstību un pašvaldību darbību, vienlaikus veicinot informācijas atvērtību un sabiedrības iesaistes iespējas. Izveidotā platforma kalpo kā bāze turpmākai RAIM satura un funkcionalitātes attīstībai, lai nodrošinātu efektīvāku publiskās pārvaldes darbību, datu balstītu lēmumu pieņemšanu, kā arī stiprinātu valsts un pašvaldību līmeņa politikas plānošanu dažādās nozarēs. Turpmākā nepieciešamā rīcība:

• pabeigt TSI projektu "Enhancing Regional Development: Tools for Monitoring and Evaluation" (Nr. 24LV08), kura ietvaros izstrādātie indikatori tiks integrēti RAIM un kalpos gan pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu uzraudzībai, gan arī kā rādītāji citu nozaru politikas plānošanas un novērtēšanas sistēmās (izglītības, sociālās drošības un zaļā kursa jomās);

• realizēt ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada 1.3.1.1. pasākuma projektu, kura ietvaros turpināt RAIM pilnveidi, veicot tā sasaisti ar TAPIS un ĢeoLatvija.lv risinājumiem.

Ieguldot 1 900 000 euro (ES finansējums), plānots sasniegt rezultātu: izstrādāts un RAIM integrēts indikatoru kopums izglītības, sociālās drošības un zaļā kursa jomās, kas ļaus novērtēt sniegto publisko pakalpojumu efektivitāti pašvaldību līmenī un izmantot šos rādītājus arī nozaru politikas plānošanas dokumentu uzraudzībā. Izstrādāta funkcionalitāte, kas paredz RAIM sasaisti ar TAPIS un ĢeoLatvija.lv risinājumiem, lai nodrošinātu datu vizualizāciju un indikatoru sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentiem.

Reģionālās politikas ietvaros Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī ir būtiski piemērot teritoriālo pieeju (place-based approach), īstenojot vietai pielāgotus risinājumus. Pēc ATR pieaugot pašvaldību mērogam, ir svarīgi īpaši vietējā līmenī nodrošināt nepieciešamos datus uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai. Reģionālās politikas ietekmes novērtēšanā vietējā līmenī būtu izmantojama CSP eksperimentālā statistika, īpaši izvērtējot iespējas apkopot un izmantot datus par iedzīvotāju ienākumiem pēc dzīvesvietas plānošanas reģionu, pašvaldību, novada pagastu un novada pilsētu un novada valstspilsētu mērogos.

Papildus informācija par IeM pārziņā esošiem pasākumiem

Platformas izstrādes projekts tiek īstenots līdz 2026.gada 31.maijam, līdz ar to uz 2027.gada 31.decembri Platforma būs izstrādāta, ieviesta un lietota vismaz vienu gadu, tostarp lietošanu no 2027.gada 1.janvāra būs uzsākušas arī par ugunsdrošību objektā atbildīgās personas, kurām šajā platformā būs jāsniedz informācija objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai, kā arī Latvijas Atvērto datu portālā no Platformas tiks nodrošināta vismaz viena datu kopa.

Attiecībā uz plānoto finansējumu IeM norāda: 1) Pēc Platformas ieviešanas paredzēts piesaistīt papildus finansējumu Platformas uzturēšanai, taču nepieciešamās uzturēšanas izmaksas šobrīd vēl nav aplēstas; 2) Migrācijas fonda finansējums 1 963 564,12 euro.

Rezultātā: 1) Ieviešot Platformu, indikatīvi pieņemams, ka Platformā informāciju objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai uz 2029.gada 31.decembri būs iesniegušas vismaz 15 000 objektu atbildīgās personas jeb vismaz 30% no paredzētā Platformas ārējo lietotāju skaita 2) tiks noslēgti piegādes līgumi par materiāltehnisko resursu iegādi (saliekamās gultas, matrači, saliekamo moduļu konteineru spējas izmitināšanas vajadzībām).

B.3.6. uzdevums. Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Uzdevumu bija paredzēts īstenot esošo resursu ietvaros, vienlaikus tika rasta iespēja piesaistīt ES finansējumu.

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Esošo resursu ietvaros	Līdzdalības budžets: AF finansējums 630 000 euro166 Iedzīvotāju padomes: Esošo resursu ietvaros	Līdzdalības budžets: AF finansējums 630 000 euro (100% no piešķirtā)167 Iedzīvotāju padomes: Esošo resursu ietvaros	Līdzdalības budžets: Esošo resursu ietvaros Iedzīvotāju padomes: Esošo resursu ietvaros

Līdzdalības budžets

ATR ietvaros viens no centrālajiem mērķiem bija stiprināt pašvaldību pārvaldības efektivitāti, resursu izmantošanas lietderību un iedzīvotāju līdzdalību vietējos lēmumu pieņemšanas procesos. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir sabiedrības iesaistes instrumentu attīstībai, no kuriem viens, kas ATR ietvaros tiek ieviests, ir līdzdalības budžets, kas no 2025. gada īstenojams visās Latvijas pašvaldībās kā obligāts mehānisms.

Katra pašvaldība līdzdalības budžeta izlietošanas kārtību nosaka savos saistošajos noteikumos – līdzdalības budžeta nolikumā, tostarp nosakot atlases kritērijus, balsošanas kārtību, īstenojamo projektu noteikšanu un citus būtiskus nosacījumus. Vienlaikus Pašvaldību likuma 59.–62. pants noteic vienotus nosacījumus, kas jāievēro visām pašvaldībām, piemēram, projektu idejas iesniegt un par tām balsot drīkst no 16 gadu vecuma. Saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts pašvaldības līdzdalības budžeta nolikums, ir pieņemti visām 42 pašvaldībām.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visām pašvaldībām ieviest līdzdalības budžeta procesu, ar AF atbalstu projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/012 "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" ietvaros ir izveidota vienota līdzdalības budžeta platforma (https://geolatvija.lv/main?participation-budget=open). Tā sniedz iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, savukārt iedzīvotājiem – piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā (iesniedzot projektu ideju pieteikumus vai balsojot par projektu idejām).

Līdzdalības budžeta ieviešanu VARAM aktīvi atbalsta ar metodoloģisko un informatīvo palīdzību. 2024. gada laikā organizēti vairāki semināri pašvaldību speciālistiem, sniegts atbalsts saistošo noteikumu (nolikumu) sagatavošanā, kā arī nodrošināti praktiski materiāli un vadlīnijas platformas izmantošanai. Vienlaikus VARAM izveidojusi arī atsevišķu sadaļu savā tīmekļa vietnē¹⁶⁸, kur pieejami biežāk uzdotie jautājumi par līdzdalības budžetu, kā arī dažādi informatīvie materiāli (piemēram, vadlīnijas pašvaldībām līdzdalības budžeta platformas izmantošanā).

Attiecībā uz līdzdalības budžeta konkursa organizēšanu un ministrijas izstrādātās platformas izmantošanu, piekļuvi tai šobrīd ir pieprasījušas 39 pašvaldības.

Iedzīvotāju padomes

Saeima 2022. gada 20. oktobrī pieņēma VARAM izstrādāto Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un paredz iespēju pašvaldībā izveidot iedzīvotāju padomes, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam (58.pants).

Pēc Pašvaldību likuma stāšanās spēkā VARAM ir īstenojusi virkni metodisko pasākumu gan par Pašvaldību likuma piemērošanu kopumā, gan tieši par sabiedrības iesaistes rīkiem, tostarp Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.2. pasākuma projekta Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana" ietvaros (6 semināri 2023.–2024. gadā). Tāpat VARAM ir sniegusi individuālas konsultācijas par iedzīvotāju padomju izveidošanu un darbību gan pašvaldībām, gan privātpersonām, kā arī 2025. gadā sniegusi atzinumus ar ieteikumiem par 22 pašvaldību iedzīvotāju padomju nolikumiem (saistošie noteikumi). Pasākumi īstenoti esošā budžeta ietvaros.

Tā kā iedzīvotāju padomju veidošana ir pašvaldību tiesības, nevis pienākums, atzinīgi vērtējams, ka šobrīd jau 23 no 42 pašvaldībām ir izdevušas iedzīvotāju padomju nolikumus (saistošie noteikumi), kas ir priekšnoteikums iedzīvotāju padomju izveidei. Pašvaldības nolikumos, cita starpā, nosaka arī iedzīvotāju padomes darbības teritoriju, – tā var būt visa pašvaldības administratīvā teritorija, katra teritoriālā iedalījuma vienība (pagasts, pilsēta) vai cita teritorija pēc pašvaldības domes ieskatiem, piemēram, nosakot teritoriālo dalījumu apvienībās. Pavisam 23 pašvaldībās ir paredzēts izveidot 393 iedzīvotāju padomes. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju konstatējams, ka:

• 154 izveidotās iedzīvotāju padomes ir aktīvas, par ko liecina pašvaldības mājaslapā pieejamā informācija par notikušām vai izsludinātām padomes sēdēm, pieejamiem sēžu protokoliem vai cita dokumentācija;

• 34 iedzīvotāju padomju izveide ir plānota, pašlaik tiek īstenota sabiedrības informēšana par pirmo padomes sēdi vai padomju locekļu vēlēšanas;

• 205 padomju darbība vai izveides statuss nav apliecināms ar publiski pieejamu informāciju.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums:

Līdzdalības budžets: AF finansējums 630 000 euro (100% no piešķirtā).¹⁶⁹

Iedzīvotāju padomes: Esošo resursu ietvaros.

Sasniegtie rezultāti:

Līdzdalības budžets

• No 01.01.2025. līdz 31.12.2025. caur līdzdalības budžeta platformu ir iesniegti vairāk nekā 630 projekti.

• Kopumā 60 875 iedzīvotāji līdzdalības budžeta platformā līdz 31.12.2025. nobalsojuši 88 352 reizes par projektiem, kas izvirzīti balsošanai.

Iedzīvotāju padomes

• Pašvaldībās kopumā izveidotas un darbojas 393 iedzīvotāju padomes. No tām 154 padomes (39%) iespējams uzskatīt par aktīvām, tostarp redzamas būtiskas atšķirības darbības intensitātē: 22 padomes (14,29 %) darbojas neregulāri (2025. gadā nav novadījušas nevienu sēdi) vai arī informācija par to darbu nav publiski pieejama;

• savukārt 132 padomes (85,71 %) strādā regulāri – notiek sēdes, tiek publicēti protokoli, ir redzama saziņa ar iedzīvotājiem.

Kopumā iedzīvotāju padomju tīkls ir plašs pēc skaita, bet nevienmērīgs darbības intensitātē. Ir gan gadījumi ar regulāru un stabilu darbību, gan situācijas, kad padomes darbība ir formāla vai iepauzēta (nav sasauktas sēdes), kā arī gadījumi, padomes ir likvidētas. Piemēram, Bauskas novada pašvaldībā divas padomes ir oficiāli likvidētas, apliecinot, ka padomes izveide pati par sevi vēl negarantē tās ilgtspēju.

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Līdzdalības budžets

Līdzdalības budžeta (iedzīvotāju līdzdalības budžeta) iniciatīva pašvaldībās ir viens no būtiskākajiem instrumentiem sabiedrības līdzdalības un vietējās līdzatbildības stiprināšanai teritorijas attīstībā. Iniciatīvas ieviešanas praktiskie piemēri liecina, ka tās veiksmīga īstenošana ir tieši atkarīga no pašvaldību institucionālās kapacitātes, pieejamā metodoloģiskā atbalsta un iedzīvotājiem saprotamas, savlaicīgas informācijas pieejamības.

Lai sekmētu līdzdalības budžeta pieejas paplašināšanu un kvalitātes uzlabošanu visā Latvijā, turpmāk būtiski:

• turpināt sniegt pašvaldībām pastāvīgu metodoloģisko un informatīvo atbalstu līdzdalības budžeta ieviešanā un īstenošanā, t.sk. līdzdalības budžeta platformas izmantošanā;

• stiprināt pašvaldību institucionālo kapacitāti, tostarp organizējot mācības, labās prakses apmaiņu un pieredzes pārņemšanu par līdzdalības budžeta un citu iedzīvotāju iesaistes mehānismu piemērošanu;

• veicināt skaidras, pieejamas un saprotamas informācijas apriti par līdzdalības budžeta iespējām un īstenošanas rezultātiem, tādējādi stiprinot sabiedrības līdzatbildību teritorijas attīstībā un iedzīvotāju uzticēšanos vietējai pārvaldei.

Sasniedzamie rezultāti ir:

• Palielinās iedzīvotāju iesaiste un iesniegto priekšlikumu skaits līdzdalības budžeta ietvaros;

• Pieaug pašvaldību piešķirtais finansējums līdzdalības budžeta iniciatīvām.

Iedzīvotāju padomes

Tā kā iedzīvotāju padomju veidošana ir pašvaldību tiesības, nevis pienākums, atzinīgi vērtējams, ka šobrīd jau 23 no 42 pašvaldībām ir izdevušas iedzīvotāju padomju nolikumus (saistošie noteikumi), kas ir priekšnoteikums iedzīvotāju padomju izveidei. Vienlaikus dati rāda, ka vairāk nekā puse no nosauktajām 205 padomēm (52 %) publiskajā telpā neuzrāda nekādas darbības pazīmes, nav pieejama informācija par sēdēm, protokoliem vai citām faktiskām aktivitātēm. Šāda situācija apgrūtina gan iedzīvotāju līdzdalības mehānisma izvērtēšanu, gan sabiedrības uzticēšanos šai institūcijai. Tādējādi ir būtiski stiprināt iedzīvotāju padomju darbības atklātību, nodrošinot informācijas par padomju aktivitātēm pieejamību, kā arī veicināt sabiedrības aktīvu iesaisti pašvaldību veidotajām līdzdalības institūcijās.

Turpināms metodiskais darbs ar pašvaldībām, izskaidrojot iedzīvotāju padomes būtību un lomu, kā arī nepieciešamību informēt pašvaldības iedzīvotājus par iedzīvotāju padomēm un tādējādi veicinot iedzīvotāju padomju nolikumu izdošanu un padomju reālu izveidi. Apzināma un popularizējama pašvaldību labā prakse sadarbībā ar iedzīvotāju padomēm.

B.3.7. uzdevums. Pašvaldības administratīvo un pakalpojumu sniegšanas procesu modernizācija un digitalizācija, digitālo risinājumu koplietošana

Īstenotā politika, pasākumi un darbības

Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei	Piešķirtais finansējums	Piesaistītais (izmantotais) finansējums	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums
Nepieciešamo finansējumu bija paredzēts precizēt Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk – DTP 2027) ietvaros, attiecīgi tas ir norādīts šajā dokumentā	Piešķirtais finansējums ir detalizēti atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam starpposma izvērtējums"	Piesaistītais (izmantotais) finansējums ir detalizēti atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam starpposma izvērtējums"	Plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums ir detalizēti atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam starpposma izvērtējums"

Veiktie pasākumi un nepieciešamais, piešķirtais, piesaistītais (izmantotais) un plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums ir atspoguļots DTP 2027, kā arī informatīvajā ziņojumā "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma izvērtējums" (25-TA-247). Lai nedublētu detalizētu paveiktā un ieguldīto resursu uzskaitījumu, šajā informatīvajā ziņojumā turpmākajā tekstā DTP 2027 pienesums reģionālajai attīstībai tiek iekļauts koncentrētā formā un informatīvi, neieskaitot ieguldīto finansējumu kopējā RPP 2021-2027 ieguldīto resursu aprēķinā.

Projekta "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" ietvaros, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš sasniedzis vismaz 16 gadu vecumu ir iespēja bezmaksas piedalīties mācībās, lai pilnveidotu savas digitālās pašapkalpošanās prasmes. Mācībās ir iespējams piedalīties klātienē, attālināti ar pasniedzēju mentoru vai pašmācības ceļā. Mācības pašvaldībās noslēgsies 2026.gada 20.maijā, bet līdz 2026.gada 31.maijam pieejama mācību apguve pašmācību ceļā. Līdz 2026.gada 14.maijam mācībās piedalījušies 16 773 iedzīvotāji un kopumā īstenotas 25 904 mācību epizodes. 2 722 apliecības izsniegtas par mācību apguvi pašmācību ceļā. Mācībās iekļautās pamattēmas: e-pasta pamati, digitālā drošība, failu pārvaldība, internetbankas lietošana, pirkumi internetā, autorizācija un elektroniskā identifikācija, eParaksts, e-adrese, e-pakalpojumi u.c. Projekta sadarbības partneri ir valstspilsētas un novada pašvaldības, kopumā tika noslēgti 35 sadarbības līgumi. No dalības projektā atteicās Mārupes, Ādažu, Valmieras, Saldus, Tukuma, Talsu un Siguldas novada pašvaldības, kā galveno iemeslu minot darba kapacitātes trūkumu, veiksmīgo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbību u.c.

Projekta "Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija" ietvaros, publiskās pārvaldes darbiniekiem (valsts tiešās pārvaldes iestādēm, neatkarīgajām iestādēm, pašvaldību administrācijai, iestādēm un aģentūrām) tiek nodrošināta iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs ar mērķi stiprināt un paaugstināt valsts pārvaldes speciālistu un vadītāju darbinieku prasmes, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas politikas plānošanu un ieviešanu, iedzīvotājiem ērtu pakalpojumu veidošanu, paaugstinātu pārvaldes procesu automatizācijas līmeni un veicinātu moderno tehnoloģiju ieviešanu pārvaldes procesos un darbā, kā arī stiprinātu kiberdrošību. Projekta ietvaros tika izstrādāts Digitālo kompetenču ietvars un mācību ietekmes novērtējuma rīks, mācību ceļa kartes un programmas, kā arī tās ieviestas un īstenotas, dažādi mācības un attīstības pasākumi digitālo prasmju apguvei un digitālajai transformācijai iestādēs, tostarp mentoru atbalsts pārmaiņu vadībā, kā arī maza apjoma mācību projektu un funkcionālu prototipu izstrāde jaunu tehnoloģiju izmantošanas aprobēšanai publiskajā pārvaldē. Kopumā projektā no 2024.gada līdz 2026.gada maijam kopumā ir apmācīti 72 170 dalībnieki, kas ir 115% no projekta mērķa rādītāja.

Pašvaldībām pakalpojumu digitalizēšanai un procesu modernizācijai ir bez maksas pieejami visi Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk – VDAA) nodrošinātie koplietošanas risinājumi un platformas, primāri, Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas komponentes - Vienotās pietiekšanās modulis, Maksājumu modulis, Datu izplatīšanas tīkls, API Pārvaldnieks, E-formu konstruktors, E-pakalpojumu ietvars (pakalpojumu lietotņu izmitināšanai portālā Latvija.gov.lv), Vienreizes principa tehniskā sistēma OOTS, kā arī Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma un Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma. Informācija par VDAA nodrošinātajām iespējām ir pieejama VDAA mājas lapā sadaļā "Pakalpojumi".

2024. gada 2. pusgadā VARAM sadarbībā ar LPS organizēja apmācību ciklu pašvaldībām (tiešsaistes un klātienes) un sniedza metodisko atbalstu VDAA koplietošanas risinājuma (e-formu konstruktors) izmantošanā. 2024. gada 8. augustā un 20. augustā tika organizēti klātienes semināri, kuru rezultātā 2024. gadā pašvaldības pilnveidoja sniegtos pakalpojumus, izveidojot 194 e-formas (strukturētās pakalpojumu pieteikšanas veidlapas, kas pieejamas tiešsaistē). E-formas palīdz pašvaldībām efektivizēt pakalpojumu sniegšanas procesu, saņemot aizpildītas veidlapas mašīnlasāmā formātā (tas palīdzēs pašvaldībām īstenot datu apmaiņu pakalpojumu sniegšanas procesā).

VDAA pasākumi:

Projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/003 ietvaros nepieciešams ieviest pašvaldību pārvaldīto atvieglojumu pakalpojumu grozu iedzīvotājiem, izmantojot Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – AVIS) kā koplietošanas platformu, nodrošinot atvieglojumu iedzīvotājiem centralizētu un harmonizētu pārvaldību. Nodrošinot iedzīvotājiem iespēju bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.c. dokumentu uzrādīšanas, ievērojot principu ātrāk, ērtāk un drošāk saņemt vismaz vienu pašvaldības pakalpojumu ar atvieglojumu.

Piesaistītais (izmantotais) finansējums:

Projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/003 kopējais piešķirtais AF finansējums 2 518 943 euro, tajā skaitā 498 200 euro pašvaldībām IKT risinājumu izveidei ar AVIS.

Sasniegtie rezultāti:

Pārvērtējot projekta sasniedzamos rezultātus, ir nodefinēta nepieciešamā papildus funkcionalitāte AVIS pilnveidei, kas ir nepieciešama lietojamības un funkcionalitātes uzlabošanai, ņemot vērā AVIS gala lietotāju ieteikumus. Ir realizētas integrācijas ar trīs pašvaldībām un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī izveidots risinājums ar vismaz vienu pakalpojumu, ko praktiski var piemērot katra pašvaldība. Tiek nodrošināta AVIS atpazīstamības veicināšana, organizējot ik ceturksni seminārus.

Papildus informācija par IZM pasākumiem

Notiek Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" un 2.3.1.3.i. investīcijas "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība" īstenošana (no 2024. gada augusta – 2026.gadam vidum, sk. 2024.g. 23.07. MK noteikumi Nr.506); mehānisma ietvaros tiek īstenots Atveseļošanas fonda projekts Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība", kur VARAM ir viens no partneriem.

Notiek projekta īstenošana vairākos Latvijas reģionos līdz 2026.gada 30.aprīlim. Projekta Nr.2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 ES fondu finansējums ir 9 042 000 euro. Rezultāti tiks sasniegti atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā.

Papildus informācija par LM pasākumiem:

LM īsteno ANM projektu Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana". Projekta aktivitātē "Platformas DigiSoc izstrāde un ieviešana valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu sniegšanai" tiek izstrādāts sociālo dienestu IKT instruments, lai apstrādātu iedzīvotāju vajadzības pēc sociālā atbalsta (sociālo pakalpojumu plānošana, piešķiršana, administrēšana). Papildus projektā ir aktivitātes Bērnu aizsardzības centra pamatdarbības procesu digitalizācijai sadarbībai ar bāriņtiesām – "BARIS pārlūks", kā arī izstrādāts Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs. Lai uzlabotu datu kvalitāti, ir īstenota virkne valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas SPOLIS attīstības pasākumi sinerģijā ar IKT platformas DigiSoc ieviešanu. Piesaistīti 7 033 587 euro ANM finansējuma projekta īstenošanai. Izstrādāta platformas DigiSoc pamatfunkcionalitāte. Notiek darbs pie sociālo pakalpojumu vienādošanas visās pašvaldībās, dokumentu veidņu standartizācijas, sociālo pakalpojumu sniedzēju finanšu datu ievades. Projekts ir papildināts ar divām jaunām aktivitātēm – iedzīvotāju iztikas līdzekļu deklarācija un lietvedību integrācija platformā DigiSoc..

Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība

Atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā ieviešamie pasākumi detalizēti aprakstīti informatīvajā ziņojumā "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma izvērtējums".

Cita starpā 2027.gadā plānots uzsākt digitālo pašapkalpošanās mācību īstenošanu SAM 4.2.4.3. projektā "Digitālo prasmju attīstība". Uz 2026.gada 15.maiju tiek veikta iepirkuma izskatīšanu par mācību nepieciešamības izvērtējumu, mācību tēmām, norises veidu. Mācības plānots īstenot visā Latvijā – tiks veikts iepirkums par mācību īstenošanu, pašvaldības būs vienas no tām, kas varēs piedalīties iepirkumā. Kopumā plānots apmācīt vismaz 13 600 iedzīvotājus un 400 VPVKAC darbiniekus.

Papildus informācija par IZM pasākumiem:

Papildus finansējumu piesaistīt nav paredzēts. Projektā Nr.: 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 plānots iedzīvotāju skaits, kuriem pilnveidotas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kas ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās – 40 000 (līdz 2026.gada 30.aprīlim).

Papildus informācija par LM pasākumiem:

Turpinās pašvaldību un valsts sociālo pakalpojumu un pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas instrumentu – platformas DigiSoc un informācijas sistēmas SPOLIS attīstība, kā arī plānota Sociālās integrācijas valsts aģentūras IKT resursu modernizācija. Piesaistīts ERAF finansējums – 5 525 000 euro SAM pasākuma Nr. 1.3.1.1. "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projektā "Labklājības jomas IKT platformu attīstība". Sasniedzamais rezultāts ir vienota sociālās sfēras plānošana un uzraudzība visā valstī, t.sk. pašvaldību un komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot caurspīdīgu pārvaldību, balstītu uz ticamiem un pārbaudāmiem datiem.

Apkopojot izklāstīto par RPP 2021-2027 28 pasākumos paveikto, var secināt:

No RPP 2021-2027 28 uzdevumiem 23 uzdevumi ir īstenošanā¹⁷⁰, 0 ir izpildīti/pabeigti un 5 ir zaudējuši aktualitāti vai netiek īstenoti, jo tiem nav ticis piešķirts finansējums¹⁷¹.

Attiecībā uz RPP 2021-2027 finansējumu konstatējams (sk. 13. un 14.attēlu):

13.attēls. RPP 2021-2027 finansējums. Avots: VARAM. 14.attēls.
Piešķirtais attiecībā pret nepieciešamofinansējumu pa finansējuma avotiem, %. Avots: VARAM.

• Nepieciešamais finansējums RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei bija 1 279 900 018 euro, t.sk. valsts budžeta finansējums 239 965 447 euro un ES finansējums (bez nacionālā līdzfinansējuma) 1 039 934 571 euro;

• Piešķirtais finansējums RPP 2021-2027 īstenošanai ir 499 835 780 euro, kas sastāda 39,0% no nepieciešamā finansējuma RPP 2021-2027 uzdevumu izpildei. T.sk. ir ietverts valsts budžeta finansējums 6 838 062 euro (vienlaikus virkne pasākumu īstenoti esošo resursu ietvaros) un ES finansējums (bez nacionālā līdzfinansējuma¹⁷²) 492 970 517 euro, kā arī cits finansējums 27 201 euro (Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments). Nepietiekamā finansējuma dēļ plānoto rezultātu sasniegšana tiks nodrošināta nepilnā apmērā proporcionāli katrā RPP uzdevumā pieejamajam finansējumam;

• Kopējais piesaistītais (izmantotais) finansējums pārskata periodā ir 360 469 531 euro, kas sastāda 72,1% no piešķirtā finansējuma. T.sk. ir ietverts valsts budžeta finansējums 5 990 110 euro (vienlaikus virkne pasākumu tiek īstenoti esošo resursu ietvaros) un ES finansējums (bez nacionālā līdzfinansējuma) 354 452 220 euro, kā arī cits finansējums 27 201 euro (Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments);

• Kopējais plānotais (papildus ieguldāmais) finansējums atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā ir 106 035 796 euro, t.sk. valsts budžeta finansējums 539 666 euro (vienlaikus virkne pasākumu tiks īstenoti esošo resursu ietvaros) un ES finansējums (bez nacionālā līdzfinansējuma) 105 496 130 euro.

• Starp piešķirto finansējumu un piesaistītā (izmantotā) finansējuma un plānotā (papildus ieguldāmā) finansējuma summu ir nobīde 33 330 453 euro apmērā, jo:

o B 1.3. pasākumā ir atlikums 2 486 euro apmērā;

o B 1.1. uzdevumā atšķirību starp atlasei pieejamo un piesaistīto (izmantoto) finansējumu veido AF finansējuma atlikums 3 710 295 euro apmērā, t.sk., kas atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija sēdes protokola Nr. 24 56. § 2. punktam pārdalīts 3.1.1.1.i. investīcijas "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" īstenošanai (3 304 430 euro), kā arī 253 362 euro pārdalīti uz 3.1.1.4.i. investīciju "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i. investīciju "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai";

o Citiem pasākumiem pārdalīts B 2.5. uzdevuma finansējums 16 356 327 euro apmērā – atlikušais 3.1.1.6.i. investīcijas AF finansējums 1 657 109 euro ir pārdalīts uz 3.1.1.1.i. investīciju "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana", savukārt ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam vidusposma grozījumiem (kas apstiprināti Ministru kabineta 2025. gada 27. maija sēdē) 6.1.1.6. pasākuma TPF finansējuma atlikums 14 699 218 euro apmērā novirzīts 6.1.1.3. pasākumam;

o B 2.6. pasākumā starp piešķirto, piesaistīto (izmantoto) finansējumu un plānoto (papildus ieguldāmo) finansējumu veidojas 396 455 euro starpība, no kuras 5.1.1.1.pasākumam pārdalīts B 2.6. uzdevuma finansējums 210 348 euro apmērā, savukārt 186 107 euro ir atlikumi/ietaupījumi;

o A 2.4. pasākumā starpība starp piešķirto, piesaistīto (izmantoto) un plānoto (papildus ieguldāmo) finansējumu veidojas 308 286 euro, ņemot vērā mazāku faktisko izpildi remigrācijas uzņēmējdarbības atbalsta programmā;

o A 1.1. pasākumā starp piešķirto, piesaistīto (izmantoto) finansējumu un plānoto (papildus ieguldāmo) finansējumu veidojas 12 556 604 euro starpība, jo dati par piesaistīto (izmantoto) finansējumu ir fiksēti uz 2025. gada 31. decembri par projektiem, kuri ir pabeigti un par kuriem ir noslēgta vienošanās par projektu īstenošanu. Piesaistītā (izmantotā) finansējuma ietvaros netiek ieskaitīti 5.1.1.1. pasākuma četri projektu iesniegumi, par kuriem uz 2025. gada 31. decembri nebija noslēgtas vienošanās par projektu īstenošanu 11 792 984 euro apjomā un 6.1.1.3. pasākuma viens projekta iesniegums ar finansējumu 75 804 euro apjomā. 5.1.1.1. pasākuma un 6.1.1.3. pasākuma līdzšinējo atlašu ietvaros izveidojies finansējuma atlikums saskaņā ar 5.1.1.1. pasākuma īstenošanas noteikumiem¹⁷³ un 6.1.1.3. pasākuma īstenošanas noteikumiem¹⁷⁴ tiek novirzīts 2026. gada atlasēm.

Pārskata periodā visos reģionos jau ieguldīts vairāk par divām trešdaļām no plānotā finansējuma saskaņā ar teritoriālo pieeju¹⁷⁵ – visā Latvijā ieguldīti 228 331 612 euro no plānotajiem 269 505 374 euro saskaņā ar teritoriālo pieeju jeb 84,7% (sk. 15.attēlu).

15.attēls. Ieguldītais ES finansējuma apjoms pa reģioniem pārskata periodā attiecībā pret plānoto saskaņā ar teritoriālo pieeju.

2021.–2027.gada plānošanas periodā ES fondu atbalsta plānošanā pastiprināti tiek piemērota teritoriālā pieeja atbilstoši 2023.gada 17.oktobrī MK apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam (Nr.52/27.§) "Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai."

RPP 2021-2027 noteic, ka teritoriālās pieejas pielietošana ir viens no galvenajiem principiem reģionālās politikas ieviešanā. Balstoties uz teritoriālo pieeju, reģionālajā politikā atbalstu plānots sniegt visiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lielāku atbalstu sniedzot reģioniem ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus var tikt piemēroti citi teritoriālie kritēriji atbilstoši ieguldījumu intervences loģikai (piem., rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm u.c.)

Ziņojums iezīmē ES fondu atbalsta pasākumus, kuru ietvaros būtu iespējams piemērot teritoriālo pieeju (noteikt teritoriālu finansējuma sadalījumu).

Praksē teritoriālā pieeja ES fondu pasākumos galvenokārt tiek piemērota VARAM pārziņā esošā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" pasākumu ietvaros.

Vienlaikus turpmāk saskaņā ar 2023.gada 17.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.52/27.§) 3.punktu VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem veic Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumu reģionos izpildes uzraudzību, t.sk. sniedzot nozaru ministrijām priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai.

Lēšams, ka 2021.–2027. gada kopējais piesaistīto un plānoto RPP investīciju apjoms pienestu 1 602,6 milj. euro valsts IKP, no kā 1 286,6 milj. euro attiecināmi uz četriem mazāk attīstītajiem reģioniem (skatīt 16. attēlu).¹⁷⁶

16. attēls: 2021.– 2027.gada piesaistītās un plānotās RPP investīcijas reģionos un to radītais IKP pienesums, milj. euro¹⁷⁷. Avots: KPMG analīze, balstoties uz Oficiālās statistikas portāla datiem un VARAM sniegto informāciju.

Lai gan lēšams, ka 2027. gada mērķa vērtība netiktu sasniegta, 2021.–2027. gada RPP investīciju ietekme ir vērtējama pozitīvi un to radītais IKP pienesums reģionos ir veicinājis četru mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju izaugsmi attiecībā pret Rīgas plānošanas reģionu, investīcijām pienesot papildus 1 503 euro IKP uz iedzīvotāju Vidzemes plānošanas reģionā, 978 euro Kurzemes plānošanas reģionā, 1 534 euro Zemgales plānošanas reģionā un 1 284 euro Latgales plānošanas reģionā, savukārt Rīgas plānošanas reģionā 373 euro šajā laika posmā.¹⁷⁸

Īpaši atbalsta pasākumi reģionālās politikas mērķteritorijām

ES fondu atbalsta plānošanā tiek piemērota pilsētu funkcionālo teritoriju pieeja

Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda normatīvo dokumentu ietvaros Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu¹⁷⁹ (turpmāk – ERAF/KF regula) preambulas 48. punkts, kā arī tās 11. panta 1. punkts nosaka, ka, lai risinātu ekonomiskās, vides, klimata, demogrāfiskās un sociālās problēmas, ERAF atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kuras pamatā ir attiecīgas teritoriālās vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas ir vērstas uz pilsētu teritorijām, tostarp funkcionālajām pilsētu teritorijām. Saskaņā ar ERAF/KF regulas 11. panta 2. punktu vismaz 8% no ERAF resursiem valsts līmenī saskaņā ar mērķi "Ieguldījumi nodarbinātībā un izaugsmē", izņemot tehnisko palīdzību, tiek piešķirti ilgtspējīgai pilsētu attīstībai.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulai (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārejas fondu un Eiropas Jūrlietu fondu, Zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumiem tiem un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības finansiālā atbalsta instrumentam un Vīzu politikai¹⁸⁰ 1.pielikuma 3.tabulā viens no pieejamajiem teritoriālajiem ieguldījumu veidiem ir funkcionālās pilsētu teritorijas. Atbilstoši tam, lai nodrošinātu iespējas ar investīcijām aptvert iespējami plašas teritorijas, Latvija piesaista ES fondu 2021.–2027.gadam atbalstu pašvaldībām, veicot ieguldījumus gan pilsētās, gan pieguļošajās lauku teritorijās.

Plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktas pilsētu funkcionālās teritorijas, kas var pretendēt uz šo atbalstu.

Pilsētu funkcionālās teritorijas Latvijā noteiktas saskaņā ar VARAM izstrādātu metodiku, kas balstīta uz OECD un EK kopīgo definīciju. Pieeja paredz, ka pilsētu funkcionālās teritorijas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (pilsēta) atbilstoši stratēģijā "Latvija 2030" noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir kopīgs pakalpojumu tīkls vai ikdienas darbaspēka migrācija¹⁸¹. Plānošanas reģionu attīstības programmā nosakot pilsētu funkcionālo teritoriju, tiek piedāvāta šāda pieeja, pieļaujot, ka teritorija tiek iekļauta kādā konkrētā ietekmes areālā, lai gan centru ietekmes ir dažāda mēroga un savstarpēji pārklājas:

1) kombinēt vidējo pārvietošanās laiku 40 minūšu rādiusā ar ikdienas darbaspēka migrācijas datiem;

2) kā papildu kritēriju izmantot pakalpojumu tīklu pašvaldībās (blīvi apdzīvotajās vietās), ko ietekmē apdzīvojums, sasniedzamība (attālums no attīstības centra, pārvietošanās ilgums) un pakalpojumu apkalpes mērogs. Izmantojot šo papildu kritēriju, tiek sašaurināts 1.punktā potenciālais ietekmes areāls.

Pilsētu funkcionālo teritoriju pieeja galvenokārt tiek piemērota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" ietvaros.

2025.gadā tika pieņemts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam

2025.gada 14.janvārī Ministru kabinets apstiprināja VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm izstrādāto Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Kopumā 58 pasākumiem piešķirti 644,6 milj. eiro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269,6 milj. eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu un cits ārvalstu finansējums 375,0 milj. eiro apjomā.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus.

Ar mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.

Darbu pie Austrumu pierobežas izaicinājumu risināšanas veicinājusi virkne starptautisko iniciatīvu kā OECD ziņojums "Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā"¹⁸², ESPON CHANEBO pētnieciskais projekts¹⁸³, pēc Eiropas Komisijas ierosinājuma ar Pasaules Bankas atbalstu īstenotais projekts "Baltic States Catching-up Regions Initiative (CuRI) Estonia, Latvia&Lithuania: Strengthening Border Regions for resilience"¹⁸⁴ (turpinās līdz 2027.gada beigām) un INTERREG projekts Regio-Silience¹⁸⁵.

3. Mērķa grupu viedoklis par RPP 2021-2027 ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu¹⁸⁶

Jau RPP 2021-2027 izstrādes gaitā tika apzināts plānošanas reģionu un pašvaldību viedoklis – investīciju vajadzības tika noteiktas, pamatojoties uz plānošanas reģionu un pašvaldību anketēšanas ietvaros apzināto pieprasījumu pēc atbalsta pasākumiem dažādās jomās.

Mērķa grupu viedoklis 2025.gadā par RPP 2021-2027 ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu apzināts plānošanas reģionu organizētu diskusiju ietvaros 2025.gada augustā - septembrī, noskaidrojot t.sk., vai 2021.-2027.gadā plānošanas reģionam un tajā ietilpstošajām pašvaldībām saskaņā ar RPP sniegtais atbalsts ir bijis atbilstošs teritoriju vajadzībām, t.sk. vai ir tikusi nodrošināta atbalsta pasākumu atbilstība uzņēmējdarbības veicināšanai un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai reģionos un kā ir vērtējami atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumi, t.sk. kādi pilnveidojumi būtu nepieciešami.

Galvenie kopīgie secinājumi:

• Atbalsts kopumā ir bijis nepieciešams un tiek pozitīvi vērtēts. Visi plānošanas reģioni atzīst, ka RPP investīcijas devušas būtisku ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā, mobilitātē, publiskajā infrastruktūrā un pakalpojumu kvalitātē. Tomēr gandrīz visos reģionos atbalsts visbiežāk vērtēts kā daļēji atbilstošs, nevis pilnībā atbilstošs pašvaldību vajadzībām;

• Biežāk minētie nepieciešami uzlabojumi:

o Samazināt administratīvo slogu, piemēram, vienkāršojot projektu sagatavošanu un ieviešanu;

o Samazināt un diferencēt projektos sasniedzamos rādītājus;

o Nodrošināt lielāku elastību programmu nosacījumos, piemēram, elastīgākus attiecināmo izmaksu nosacījumus;

o Diferencēt atbalstu starp teritorijām. Piemērot diferencētu pieeju teritorijām, ņemot vērā reģionu attīstības līmeni, ekonomisko potenciālu un pierobežas specifiku;

o Palielināt finansējumu un paplašināt atbalstāmo aktivitāšu loku. Visbiežāk minētās jomas: vietējie ceļi, mobilitāte, sabiedriskais transports, publiskā ārtelpa, energoefektivitāte, kultūras infrastruktūra, sporta infrastruktūra, pirmsskolu infrastruktūra, pašvaldību ēkas, kultūrvēsturiskais mantojums;

o Paredzēt mobilitāti, digitalizāciju un reģionālo specializāciju kā galvenās nākamā plānošanas perioda prioritātes.

Zemāk sniegts diskusiju atziņu apkopojums pa plānošanas reģioniem.

Kurzemes plānošanas reģions

Atbalsta atbilstība pašvaldību vajadzībām:

Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību respondentu vairākums (12 no 13) RPP 2021-2027 sniegto atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai uzskata par pilnībā (3 respondenti) vai daļēji (9 respondenti) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Kā šī atbalsta nepilnības tiek minēti augstie sasniedzamie rādītāji un vienādās prasības visām teritorijām.

Attiecībā uz pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošanu Kurzemes plānošanas reģionā arī 12 no 13 pašvaldību respondentiem atbalstu vērtē kā pilnībā (2 respondenti) vai daļēji (10 respondenti) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Kā sniegtā atbalsta nepilnības identificēti šādi aspekti:

• Elektroautobusi praksē nepiemēroti (dārgi, nepietiekams nobraukums, trūkst uzlādes infrastruktūras);

• Ierobežoti nosacījumi transportlīdzekļu iegādei un infrastruktūras uzlabošanai;

• Nepietiekams finansējums vietējo ceļu, gājēju un velo infrastruktūrai. Pašvaldībai nebija pieejams atbalsts veloceliņu infrastruktūras attīstībai, kā arī ielu infrastruktūrai, kas nebūtu jāpamato ar jaunradītām darba vietām un nefinanšu investīciju apmēru.

• Maz iespēju attīstīt mikromobilitāti vai elastīgus pārvietošanās risinājumus.

• Viedās pašvaldības: Rādītāji – par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās) – tās izmaksas uz vienu klientu, pirmkārt, grūti pierādāmas, otrkārt, jāņem vērā, ka projekta ieguldījumi arī ir izmaksas, līdz ar to ietaupījums būtu nosacīts;

• Nebija pieejams atbalsts esošas pirmsskolas izglītības iestāžu, t.sk. teritorijas sakārtošanai;

• Kritiski nepietiekams atbalsts sporta un kultūras infrastruktūrai, kā arī pašvaldību ēku infrastruktūras sakārtošanai, kurām ir kultūras pieminekļu statuss. Kultūrvēsturisku ēku sakārtošanai nevar tikt piemēros atbalsts, kas paredzēts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, jo nav iespējams nodrošināt noteikto primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā;

• Ilgs, birokrātisks projektu sagatavošanas un saskaņošanas process.

Attiecībā uz atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumiem Kurzemes plānošanas reģionā 1 pašvaldība tos atzinusi par pilnībā atbilstošiem, 11 – par daļēji atbilstošiem un 1 – par neatbilstošiem. Kā būtiskākie uzlabojamie aspekti visbiežāk atzīti sasniedzamo rezultātu prasības, attiecināmo izmaksu nosacījumi un dokumentācijas prasības.

Būtiskākie ieteikumi:

• Jauni atbalsta virzieni – visbiežāk minēti mobilitātes risinājumi, reģionālā specializācija un kultūras un radošās industrijas;

• Dokumentācijas prasības – pārmērīgi sarežģītas, rada lielu administratīvo slogu – īpaši uzņēmējdarbības veicināšanai un publiskai ārtelpai;

• Sasniedzamo rezultātu prasības – dažkārt pārāk stingras vai formālas, neļauj pielāgot rezultātus reālajai situācijai un vietējām vajadzībām;

• Izmaksu ieguvumu analīzes izstrādes prasība būtu rūpīgi jāvērtē, kuros SAM ir nepieciešama pēc būtības;

• Ļaut projektā iekļaut neattiecināmās izmaksas. Visu izdevumu atzīšana projekta ietvarā, lai nepieciešamības gadījumā ir iespēja paņemt aizdevumu;

• Pacelt ierobežojumu (šobrīd 10%) projekta dokumentācijas sagatavošanas izmaksām. Atļaut projektu ietvaros izstrādāt tehnisko dokumentāciju, nevis prasīt "augstas gatavības projektus";

• projekti jāveicina kopīgi, lai risinātu izaicinājumus, kas pārsniedz vienas pašvaldības robežas.

• Nepieciešams izveidot Pilsētvides programmu, kur katra pašvaldība var noteikt savus prioritāros projektus, kurus nepieciešams īstenot saskaņā ar katras pašvaldības attīstības programmā ietvertajām prioritātēm un rīcības virzieniem;

• Nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai pašvaldības varētu ieguldīt infrastruktūrā trešo personu īpašumos (piemēram, meliorācijas sistēmās);

• Elastīgāki līdzfinansējuma mehānismi – īpaši mazākām pašvaldībām.

Uzņēmējdarbības veicināšana:

• Samazināt sasniedzamos rādītājus un diferencēt tos pēc pašvaldību tipiem (lauku/pilsētu);

• Pielāgot sasniedzamos rādītājus digitalizācijas un automatizācijas tendencēm – aizvien palielinoties robotikai un digitalizācijai, sasniedzamie rādītāji nevarētu būt darbinieku skaits un darba alga;

• Samazināt administratīvo slogu un vienkāršot projektu iesniegšanas procesu;

• Atļaut noteiktu apjomu neattiecināmo izmaksu;

• Iekļaut atbalstu sanācijai, mājokļu un industriālo teritoriju attīstībai;

• Paredzēt elastīgākus līdzfinansējuma noteikumus un atbalsta intensitāti;

• Vairāk ņemt vērā pašvaldību attīstības programmas un investīciju plānus.

Pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošana:

• Nodrošināt garākus projektu sagatavošanas termiņus;

• Paplašināt atbalstu vietējiem ceļiem/ielām, mobilitātes plānošanai un mikromobilitātei;

• Iekļaut iespēju finansēt mobilitātes un transporta pieejamības plānus pirms investīcijām;

• Elektrautobusi: Paplašināt atbalsta nosacījumus, pieļaujot, ka, saņemot atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, transporta pārvadājumi var tikt veikti atbilstoši katras pašvaldības vajadzībām pašvaldību autonomo funkciju izpildei. Organizēt centralizētu iepirkuma procedūru bezemisiju transporta līdzekļiem, lai vairākiem projektiem vai pašvaldībām būtu vienots iepirkums – tas samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu labāku piedāvājumu pieejamību;

• Nepieciešams atbalsts pieprasījuma transportam, mazākiem autobusiem vai kopbraukšanas digitālām platformām, kas piemērotas reģioniem; atbalsts vietējās nozīmes ceļiem; mobilie aprūpes pakalpojumi;

• energoefektivitātei – sasniedzamus reālus rādītājus, ja tiek pārbūvētas esošās ēkas. 0 patēriņa rādītājs varētu būt tikai jaunbūvei;

• Nepieciešams turpināt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai, papildu nepieciešams atbalsts pirmsskolas izglītības iestāžu, t.sk. teritorijas sakārtošanai;

• Nepieciešams atbalsts sporta un kultūras infrastruktūrai, kā arī pašvaldību ēku infrastruktūras sakārtošanai, kurām ir kultūras pieminekļu statuss;

• Nepieciešams atbalsts pašvaldības pakalpojumu digitalizācijai, pašvaldības un valsts IT sistēmu integrācijai, savietojamībai;

• Turpināt viedo ciemu ideju;

• Publiskā ārtelpa: Šajā jomā ļoti mazs finansējums. Vajadzētu vairāk šādus projektus, bet ar vienkāršākiem nosacījumiem;

• Pirmsskolas izglītība – nepieciešama esošo PII uzlabošana – gan energoefektivitātes pasākumi, gan jauna aprīkojuma iegāde;

Latgales plānošanas reģions

Atbalsta atbilstība pašvaldību vajadzībām:

Latgales plānošanas reģionā pašvaldību (aptaujā piedalījās 8 pašvaldības) respondenti RPP 2021-2027 sniegto atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai uzskata par pilnībā (12,5% respondentu) vai daļēji (87,5% respondentu) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Būtiskākie komentāri:

Šī atbalsta stiprās puses Latgales plānošanas reģiona pašvaldību ieskatā ir priekšroka un lielāks atbalsts reģioniem ar lielākām attīstības atšķirībām, diferencēšana pēc IKP uz vienu iedzīvotāju līmeņa.

Investīcijas ražošanas telpās un publiskajā infrastruktūrā uzlaboja uzņēmējdarbības vidi un ļāva uzņēmējiem vairāk ieguldīt produktos un inovācijās.

Atbalsta nepilnības:

• Atbalsta instrumentu nosacījumi vienādi visiem reģioniem, neņemot vērā būtiskās atšķirības uzņēmējdarbības vidē;

• Pārāk augsti, grūti sasniedzami uzraudzības rādītāji (darba vietas, nefinanšu investīcijas, algu fonds), kas netika diferencēti atbilstoši teritoriju ekonomiskajam potenciālam. Ģeopolitiskās situācijas dēļ pierobežas pašvaldībās investīciju apjoms un darba vietu radīšana nav salīdzināma ar pašvaldībām tuvāk Rīgai;

• Nepietiekams finansējums;

• Uzņēmēji bieži nevēlas iesaistīties kā partneri, jo nevēlas riskēt ar saistībām par rādītāju sasniegšanu;

• Atbalsts vairāk piemērots lielākiem uzņēmumiem, bet mazajiem – ierobežots;

• Nepietiekams valsts ceļu atjaunošanas atbalsts, kas ir kritiski svarīgs uzņēmumu piekļūstamībai.

Latgales plānošanas reģionā RPP 2021-2027 sniegto atbalstu pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai 75% respondentu uzskata par daļēji atbilstošu pašvaldību vajadzībām. 25% to uzskata par neatbilstošu.

Būtiskākie komentāri:

Kā galvenie pozitīvie atbalsta aspekti atzīmēti atbalsts VPVKAC centriem, digitālo risinājumu pieejamības uzlabojumi, kā arī uzlabojumi sabiedriskajā transportā un pakalpojumu efektivitātē.

Atbalsta nepilnības:

• Finansējuma elastības trūkums (līdzekļus nevar pārdalīt);

• Nepietiekams finansējums komunālajai, kultūras, veselības un transporta infrastruktūrai;

• Nebija programmu mazajām aglomerācijām (<2000 iedzīv.);

• Projekti kavējās privātīpašumu dēļ.

Pasākumu īstenošanas nosacījumus Latgales plānošanas reģiona pašvaldības vērtē kā pilnībā (12,5% respondentu) vai daļēji (87,5% respondentu) atbilstošus pašvaldību vajadzībām. Kā būtiskākie uzlabojamie aspekti minēti: Vienkāršāki normatīvie dokumenti un finansējuma apguves process. Mazināt birokrātiju – samazināt pielikumu skaitu, izslēgt liekus apliecinājumus, vienkāršot izmaksu un ieguvumu analīzes prasības. Samazināt aprakstošo daļu projektu dokumentācijā. Izveidot elastīgākas mērķteritorijas un aktivitāšu ierobežojumus. Nodrošināt iespēju papildus finansējumu piešķirt nepabeigtajiem projektiem, neizsludinot jaunu konkursu. Lielāku un agrāku iesaisti normatīvo aktu izstrādē, jo šajā periodā par vēlu uzzinām, kad vairs nevar neko ietekmēt.

Būtiskākie ieteikumi:

• Jaunie atbalsta virzieni, kas minēti visbiežāk: digitālā transformācija, reģionālā specializācija un vietējās enerģētikas attīstība;

• Nepieciešams atbalsts kultūras iestāžu infrastruktūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, kā arī jaunu kultūras tūrisma piedāvājumu veidošanai, kas veicinātu reģiona atpazīstamību un uzņēmējdarbību;

• Nepieciešami īres mājokļi darbaspēkam;

• Nepieciešams nodrošināt pielāgotus risinājumus attālākām teritorijām un mazāk apdzīvotām pašvaldībām;

• Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos nepieciešams diferencēt sasniedzamos rezultātus un rādītājus pēc reģiona attīstības līmeņa un potenciāla;

• Energoefektivitāte: paplašināt attiecināmās izmaksas, iekļaujot ēku nodošanu ekspluatācijā un papildu tehnoloģiju uzlabojumus. Diferencēt prasības vecajām un jaunbūvēm, piemēram, nulles patēriņa ēkas kritērijus;

• Viedās pašvaldības: izslēgt prasību pēc inovāciju Eiropas līmeņa novērtējuma, ļaujot īstenot pašvaldībām prioritārus viedos risinājumus;

• Publiskā ārtelpa: diferencēt prasības maziem objektiem, mazināt birokrātiju un neloģiskus vērtēšanas kritērijus (piem., biznesa esamība blakus);

• Bezemisiju transportlīdzekļi: nenodalīt atbalstu tikai konkrētām funkcijām (skolēnu pārvadājumi). Vienkāršot uzskaiti par maršrutiem un pārvadājamo grupām. Paplašināt atbalstu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai;

• Transporta risinājumi: parasto (ne elektro) autobusu iegāde ar duālu izmantošanu. Sabiedriskā transporta pieejamība un drošība visām pašvaldībām, īpaši attālākajās teritorijās;

• Pirmsskolas izglītības pieejamība: samazināt kritērijus (nav rindas PII) un atbalstīt arī infrastruktūras modernizāciju;

• Pielāgošanās klimata pārmaiņām: vienkāršot attiecināmās izmaksas, dokumentāciju un sasniedzamos rezultātus;

• Kapacitātes celšana: esošie nosacījumi atbilst reālajām vajadzībām, turpināt līdzšinējo praksi;

• Ieteicams ieviest avansu visās programmās.

Rīgas plānošanas reģions

Kopumā Rīgas plānošanas reģiona un tā pašvaldību pārstāvji atzīst, ka RPP 2021-2027 sniegtais atbalsts ir daļēji atbilstošs teritoriju vajadzībām. Atbalsts ļāvis īstenot vairākus nozīmīgus projektus infrastruktūras, mobilitātes, energoefektivitātes un sabiedrisko pakalpojumu jomā, tomēr finansējuma apjoms un nosacījumi bieži vien nav bijuši pietiekami vai pielāgoti reālajām situācijām pašvaldībās. Īpaši aktuāla ir problēma ar Rīgas reģiona pašvaldību ierobežotu iespēju pilnvērtīgi piedalīties atsevišķos atbalsta instrumentos.

Atbalsta atbilstība pašvaldību vajadzībām:

Rīgas plānošanas reģionā visi pašvaldību respondenti RPP 2021-2027 sniegto atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai uzskata par pilnībā (33% respondentu) vai daļēji (67% respondentu) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Būtiskākie komentāri:

• Atbalsts ļāvis īstenot nozīmīgus infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstības projektus. Tas uzlabo pieejamību un vietējo ekonomiku;

• Finansējuma apjoms Rīgas reģionam bijis nepietiekams, daļai pašvaldību nācies sadalīt projektus kārtās;

• Sarežģīti un ierobežojoši nosacījumi – pašvaldībām nācies pielāgot projektus, lai tie atbilstu prasībām;

• Komercatbalsta interpretācijas neskaidrības un šauri noteikta mērķgrupa;

• Grūtības sasniegt rādītājus (piem., darbavietu skaita pieaugums), jo uzņēmējdarbība kļūst digitālāka;

• Trūkst mobilitātes un sabiedriskā transporta risinājumu, kas sasaistītu reģionu kā vienotu ekonomisko telpu.

Rīgas plānošanas reģionā 22% pašvaldību respondentu RPP 2021-2027 sniegto atbalstu pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai uzskata par pilnībā atbilstošu, 67% - par daļēji atbilstošu pašvaldību vajadzībām. 11% to uzskata par neatbilstošu.

Būtiskākie komentāri:

• Uzlabota ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūra, kas veicina Rīgas sasniedzamību un mobilitāti reģionā;

• Publiskās ārtelpas projektiem vērtējums ir augstāks, jo tie skaidri atbilst pašvaldību un iedzīvotāju vajadzībām;

• Nepietiekams finansējums, īpaši pašvaldību transporta parka atjaunošanai un mobilitātes risinājumiem;

• Sarežģīti projektu nosacījumi, inovāciju vērtēšanas kritēriji un augošas izmaksas;

• Ierobežojumi Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām piedalīties noteiktās programmās (piemēram, bezemisiju transportlīdzekļu iegādei).

Pasākumu īstenošanas nosacījumus Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības vērtē kā pilnībā (22% respondentu) vai daļēji (78% respondentu) atbilstošus pašvaldību vajadzībām. Kā būtiskākie uzlabojamie aspekti visbiežāk minēti sasniedzamo rezultātu prasības, attiecināmo izmaksu nosacījumi, kā arī dokumentācijas prasības un mērķteritoriju definīcija.

Būtiskākie ieteikumi:

• Jauni atbalsta virzieni: visbiežāk minēti mobilitātes risinājumi, digitālā transformācija un kultūras un radošās industrijas;

• Attīstīt pieejamas cenas mājokļus (jaunbūves un renovācijas) kvalificētiem speciālistiem un iedzīvotājiem, jo dzīvesvietas nodrošinājums ir cieši saistīts ar darba vietu pieejamību un ekonomisko aktivitāti;

• Nepieciešama vienota, bet reģionāli elastīga pieeja, kas ļauj prioritātes pielāgot vietējām vajadzībām un nodrošina stabilu finansējuma plānošanu;

• Sākt projektu konkursus plānošanas perioda sākumā un neprasīt augstas gatavības projektus;

• Administratīvā sloga mazināšana: turpināt plānošanas periodā 2021.–2027. uzsākto virzienu un atlases nosacījumos iestrādāt samērīgas prasības, kas nepārsniedz ES normatīvus;

• Attiecināmās izmaksas visām aktivitātēm: izvairīties no liekas birokrātijas, piemēram, prasības dalīt tāmes starp attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām vai sniegt papildus apliecinājumus par darbību nepieciešamību. Precizēt attiecināmo izmaksu procentus, lai pašvaldība saņemtu nepieciešamo finansējumu;

• Sasniedzamie rezultāti un termiņi: precizēt prasības, lai tās atbilstu projekta specifikai, un nepakārtot termiņus tikai finansējuma apguves nepieciešamībai;

• Noteikt Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības kā īpaši atbalstāmu mērķteritoriju, izvērtējot katras pašvaldības vajadzības individuāli;

• Uzņēmējdarbības veicināšana: saglabāt līdzšinējo programmu pieeju, jo tā ir pierādījusi efektivitāti, un ļaut turpināt pašvaldībām attīstīt jaunus uzņēmējdarbības rajonus. Pārskatīt rādītājus (piem., atteikties no prasības par darba vietu vai algu fonda pieaugumu), pielāgot tos mūsdienu uzņēmējdarbības realitātei. Samazināt sasniedzamos rādītājus un paredzēt izdevumu un ieguvumu analīzi tikai ar saimniecisko darbību saistītiem projektiem. Papildus klasiskajai infrastruktūrai atbalstīt arī specializācijas virzienus – inovācijas, radošās industrijas un tūrismu;

• Savienot uzņēmējdarbības atbalstu ar mobilitāti un infrastruktūras uzlabojumiem, nodrošinot ilgtspējīgu reģionālo attīstību;

• Turpināt ieguldījumus ceļu, velo un ūdenssaimniecības infrastruktūrā, īpaši, lai savienotu ciemus ar novadu centriem;

• Pirmsskolas izglītības pieejamība: iekļaut aprīkojumu un mēbeles attiecināmajās izmaksās, lai pašvaldībām būtu vieglāk īstenot projektus; izvairīties no procentuālajiem ierobežojumiem attiecināmajās izmaksās;

• Pielāgošanās klimata pārmaiņām: atbilstības nosacījumiem jābūt elastīgākiem, ja tie ir vērsti uz mērķa un rezultatīvā rādītāja sasniegšanu;

• Veicināt digitalizāciju un inovācijas: attīstīt mākslīgā intelekta risinājumus, datu pārvaldību un digitālos pakalpojumus pašvaldību darbā, piemēram, dokumentu automatizācijai un iedzīvotāju apkalpošanai;

• Atvieglot iespējas īstenot sabiedrībai svarīgus projektus privātos īpašumos.

Vidzemes plānošanas reģions

Diskusijā Vidzemes plānošanas reģionā tika pausts, ka līdzšinējais atbalsts saskaņā ar RPP 2021–2027 ir devis nozīmīgu pienesumu, taču vienlaikus atklājas vairākas strukturālas nepilnības, kas prasa uzlabojumus nākamajā plānošanas periodā. Kopumā atbalsta pasākumi ļāvuši īstenot būtiskas iniciatīvas uzņēmējdarbības un publiskās infrastruktūras attīstībā, tomēr to efektivitāti bieži ierobežojuši pārlieku birokrātiski nosacījumi un nepietiekama elastība.

Atbalsta atbilstība pašvaldību vajadzībām:

Vidzemes plānošanas reģionā visi pašvaldību respondenti RPP 2021-2027 sniegto atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai uzskata par pilnībā (25% respondentu) vai daļēji (75% respondentu) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Būtiskākie komentāri:

• Ļoti augsti sasniedzamie rādītāji. Mazajām pašvaldībām, kur nav daudz lielo un vidējo uzņēmumu ir ļoti grūti sasniegt prasītos radītājus, īpaši darba vietas, vai darba algu pieaugumu. Nefinanšu ieguldījumus ir iespējams sasniegt, jo esošie un/vai jaunie uzņēmēji attīstās un investē attīstībā;

• Ir daudz pasākumu uzņēmējdarbības veicināšanai, kuru sekmīgai īstenošanai būtiska ir starpresoriska pieeja ar vairāku nozaru ministriju un/vai valsts kapitālsabiedrību iesaisti (elektrība, ceļi utt);

• Īstenojot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, likumīgi nav iespējams pielāgot atbalstu konkrētai uzņēmējdarbībai. Tai pašā laikā, izpildot vispārīgās prasības, piemēram, uzbūvējot ēku, kas der jebkādai uzņēmējdarbībai, ir ļoti izaicinoši to pēc tam iznomāt un pielāgot reālai uzņēmējdarbībai;

• Ilgstošs birokrātisks process, uzņēmējam zūd interese;

• Nav samērīgi prasīt uzņēmējam jaunu darba vietu radīšanu, ja ar citām atbalsta programmām rosina uz digitalizāciju un produktivitātes kāpināšanu;

• Atbalsta mehānismi bieži ir sarežģīti administratīvi, ar ilgstošiem projektu izvērtēšanas termiņiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trūkst pielāgotu finansēšanas instrumentu, īpaši lauku teritorijās. Nepieciešams lielāks akcents uz inovatīviem un eksportspējīgiem uzņēmumiem, kā arī uz reģionālo uzņēmējdarbības infrastruktūru – industriālajiem parkiem, uzņēmējdarbības inkubatoriem un digitālo risinājumu ieviešanu;

• Elastības trūkums attiecībā uz izmaksu kategorijām, kas tiek atzītas par finansējamām no ES fondiem (nevis no pašvaldības pamatbudžeta vai aizņēmumiem), tādējādi nodrošinot projektu pabeigtību un arī atbilstību Bauhaus principiem;

• Izsludināšanas grafiki un procedūras bieži nesaskan ar investoru un pašvaldību vajadzību ritmu. Ja fondu sistēma netiks transformēta no "vienreizējiem konkursiem" uz elastīgiem, pastāvīgi pieejamiem instrumentiem, Latvijas reģioni turpinās zaudēt investorus kaimiņiem.

Vidzemes plānošanas reģionā 67% pašvaldību respondentu RPP 2021-2027 sniegto atbalstu pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai uzskata par daļēji atbilstošu pašvaldību vajadzībām. 33% to uzskata par neatbilstošu.

Būtiskākie komentāri:

• Energoefektivitātes uzlabošanā atbalsts jāpaplašina no ēkām uz uzņēmumu infrastruktūru. Reģionos svarīgi risinājumi, kas samazina izmaksas ražošanai un padara to konkurētspējīgāku;

• Viedajās pašvaldībās digitalizācija jāsaista ar pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, nevis tikai ar IT risinājumiem;

• Publiskās ārtelpas attīstībā esošā kvalitāte ir zemā līmenī, jo noteicošais faktors ir zemākā cena. Igaunija ir labāks piemērs (Arhitektu savienības iesaiste);

• Bezemisiju transportlīdzekļu iegādes pasākums tiek kritizēts par fragmentāciju ("katra pašvaldība pērk pa vienam autobusam"). Igaunijas centralizētie iepirkumi minēti kā efektīvāks risinājums;

• Pielāgošanās klimata pārmaiņām – nepieciešami elastīgāki instrumenti krīžu apstākļos (ūdenssaimniecība, transports). Esošās programmas pārāk stingras un neatstāj vietu lokālai adaptācijai;

Pasākumu īstenošanas nosacījumus Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības vērtē kā pilnībā (8% respondentu) vai daļēji (92% respondentu) atbilstošus pašvaldību vajadzībām.

Kā būtiskākie uzlabojamie aspekti visbiežāk minēti attiecināmo izmaksu nosacījumi, termiņi projektu īstenošanai un sasniedzamo rezultātu prasības. Norādīts, ka, lai novērstu centralizācijas un decentralizācijas iespējamos trūkumus, nepieciešama hibrīda modeļa meklēšana, kur centrālais līmenis nodrošina caurskatāmību un kvalitāti, savukārt reģioni sniedz stratēģisko fokusu un zināšanas par lokālajām attīstības vajadzībām.

Būtiskākie ieteikumi:

• Jaunie atbalsta virzieni, kas minēti visbiežāk: reģionālā specializācija, mobilitātes risinājumi, kultūra un radošās industrijas;

• Turpināt uzņēmējdarbības atbalsta virzienu, publisko ārtelpu, kultūrvēsturisko objektu attīstība;

• Nepieciešams atbalsts militārajai industrijai, zaļajām tehnoloģijām un digitālajām inovācijām;

• Reģionu spēja piesaistīt speciālistus tieši atkarīga no modernu, energoefektīvu mājokļu pieejamības. Vidzemes konkurētspējas priekšnosacījums ir nacionāla mēroga mājokļu fonda izveide, kas integrēts reģionālās attīstības politikā;

• Svarīgi, lai pēc 2027. gada attīstības politika kļūtu mazāk fragmentēta un vairāk balstīta uz pieeju, kas saista vietējos resursus, kopienas un reģionālās priekšrocības kopējā telpiskā un ekonomiskā sistēmā;

• Reģionālās politikas īstenošanā būtu nepieciešams lielāks uzsvars uz vietējām iniciatīvām un pašvaldību spējām pielāgot atbalstu savām vajadzībām;

• Vienāda pieeja visai Latvijai padziļina plaisu starp spēcīgākajiem centriem un perifēriju – nepieciešama diferenciācija;

• Konkurences veicināšana pašvaldību projektos ir absolūti lieka, tā ne vienmēr ir efektīva un var radīt lieku administratīvo slogu – turpmākajām reformām jāmeklē risinājumi, kas saglabā kvotu pozitīvo aspektu – drošības sajūtu mazākām pašvaldībām, bet vienlaikus ievieš mehānismus, kas nodrošina atbildību un motivāciju līdzekļus izmantot mērķtiecīgi un laikus;

• Būtu labi, ja nākamajā periodā uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti būtu dizainēti ar plašāku skatu – tā, ka tie atbilst arī pakalpojumu sektoram – IKT, radošajām nozarēm un respektē pašvaldību specializācijas jomas;

• Būtu nepieciešama diferencēta pieeja sasniedzamajiem rādītājiem – jo tālāk no Rīgas, jo labvēlīgāki nosacījumi (īpaši aktuāli pierobežas pašvaldībām, piem., Alūksnei, Smiltenei, Gulbenei);

• Vienkāršot projektu administratīvos procesus, samazinot atskaišu un dokumentu apjomu. Kontroles un atskaišu mehānismi patērē nesamērīgi daudz resursu, novirzot uzmanību no reāliem attīstības rezultātiem uz formālu noteikumu izpildi;

• Precizēt attiecināmo izmaksu noteikumus, lai nodrošinātu reālistisku izmaksu segumu, īpaši būvniecības un materiālu sadārdzinājuma apstākļos;

• Nodrošināt ilgāku projektu ieviešanas termiņu, kas atbilst reālajai būvniecības un iepirkumu situācijai;

• Salāgot normatīvo regulējumu – lai termini, to skaidrojumi ir identiski normatīvajos aktos;

• Sasniedzamo rezultātu prasības – lai tās būtu konkrētas, izmērāmas un reāli sasniedzamas;

• Nesadrumstalot attiecināmības nosacījumus ar % ierobežojumiem – mazāk ierobežot attiecināmās izmaksas, lai pašvaldības pašas var izvērtēt projekta nepieciešamību un darbības, kas jāveic, lai sasniegtu rezultātu. Piemēram, dzelzceļa pievads industriālajam parkam un tā savienojums ar publisko dzelzceļa tīklu nav uzskatīti par atbalstāmu izmaksu pozīciju, lai gan bez šādas sasaistes projekts nevar darboties. Pašreizējās programmas ir pārāk standartizētas ("spāņu zābaka efekts"), kas liedz pašvaldībām elastīgi risināt savus izaicinājumus. Eiropas fondi ir ļoti fragmentēti – katrs risina kādu problēmas daļu, bet katrā pašvaldībā situācija atšķiras;

• Pašvaldībām ļaut realizēt projektus pēc savu investīciju plāna noteiktajām prioritātēm;

• Valsts investīciju un riska kapitāla fondu attīstīšana kā iespējams risinājums nākotnē;

• Iepirkumos lētākās cenas princips bieži kavē kvalitatīvu attīstību, nepieciešamas izmaiņas;

• Nepieciešams pārejas posms no "sodīšanas kultūras" uz "mācīšanās kultūru". Kļūdas nedrīkst tikt uztvertas tikai kā risks, tās jāinterpretē kā daļa no inovācijas procesa, citādi amatpersonas un institūcijas izvairās no iniciatīvas, izvēloties minimālo risku, nevis stratēģiski nozīmīgus projektus.

Zemgales plānošanas reģions

Atbalsta atbilstība pašvaldību vajadzībām:

Zemgales plānošanas reģionā visas pašvaldības (5 respondenti/pašvaldības) RPP 2021-2027 sniegto atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai uzskata par pilnībā (2 pašvaldības) vai daļēji (3 pašvaldības) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Būtiskākie komentāri:

• Sniegtais atbalsts ir būtisks un nodrošina pamatu reģionālajai attīstībai, taču tā efektivitāti ietekmē gan pašvaldību kapacitāte, gan centralizētas procedūras;

• Stiprā puse ir būtisks, finansiāli apjomīgs atbalsts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pašvaldību teritorijās;

• Noteikti nepieciešams turpināt atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai;

• Atbalsta projektu administrēšanā ir pārāk liels administratīvais slogs;

• Būtu vēlams, ka pašvaldības pašas var izvēlēties prioritārākos projektus savas teritorijas attīstībai;

• Pietrūkst sadarbība kopīgu projektu īstenošanā un ideju izstrādē.

Zemgales plānošanas reģionā visas pašvaldības (5 respondenti/pašvaldības) RPP 2021-2027 sniegto atbalstu pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai uzskata par pilnībā (1 pašvaldība) vai daļēji (4 pašvaldības) atbilstošu pašvaldību vajadzībām.

Būtiskākie komentāri:

• Atbalsts veicinājis būtiskus uzlabojumus pakalpojumu pieejamībā un efektivitātē, īpaši saistībā ar izglītības, sociālo un kultūras infrastruktūras attīstību. Tāpat ieguldījumi mobilitātes un ceļu infrastruktūras uzlabošanā sekmējuši iedzīvotāju un uzņēmēju sasniedzamību un pakalpojumu nodrošinājumu plašākā teritorijā;

• Atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai ļauj atslogot pašvaldības budžetu, ar ES fondu atbalstu nodrošinot bērniem vietas privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, tādējādi nodrošinot arī vietējiem uzņēmējiem stabilus ieņēmumus (tomēr pasākums ir sarežģīti dizainēts);

• Nepietiekošs ir finansējuma apjoms pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai un publiskās ārtelpas attīstībai. Viedo pašvaldību pasākumā sarežģīts projektu sagatavošanas un ieviešanas mehānisms. Pasākumu īstenošanas nosacījumus visas Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības vērtē kā pilnībā (1 pašvaldība) vai daļēji (4 pašvaldības) atbilstošus pašvaldību vajadzībām. Kā būtiskākais uzlabojamais aspekts, ko atzīmējušas visas aptaujā piedalījušās pašvaldības, norādītas dokumentācijas prasības. Norādīts, ka bieži sagatavojamās dokumentācijas apjoms ir ļoti liels un sarežģī uzsākšanu/projektu iesniegšanu. Procedūras (projektu izvērtēšana, finanšu kontroles, iepirkumi) ir lēnas, kas kavē projektu ieviešanu. Jāliek akcents uz vienkāršāku un digitalizētāku dokumentāciju. 3 no 5 pašvaldībām kā pilnveidojamus atzīmējušas attiecināmo izmaksu nosacījumus.

Būtiskākie ieteikumi:

• Jauni nepieciešamie atbalsta virzieni, kas minēti visbiežāk: digitālā transformācija un mobilitātes risinājumi;

• Digitālā transformācija – uzņēmumu un pašvaldības pakalpojumu modernizācija, veicinot efektivitāti un pieejamību;

• Mobilitātes risinājumi – sabiedriskā transporta un koplietošanas sistēmu pilnveide, nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību plašā novada teritorijā;

• Jaunajos atbalsta virzienos būtu jāparedz vienkāršota pieteikšanās un atskaišu kārtība, īpaši mazajiem projektiem, atsakoties no sarežģītām ieguvumu–izdevumu analīzēm;

• Jāatbalsta vietējie AER risinājumi – saules parki, biomasas katlu mājas, siltumsūkņi – iekļaujot arī enerģijas uzglabāšanas un pieslēgumu infrastruktūras izmaksas. Paralēli jāveicina digitālā transformācija – gudrās vadības un uzskaites sistēmas enerģijas patēriņam un sadalei, kas uzlabotu efektivitāti un ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem aktīvi piedalīties vietējās enerģijas koplietošanā.

4. Uzstādījumi turpmākajam plānošanas periodam reģionālās politikas jomā

RPP 2021-2027 plānoto investīciju atbalsta pasākumu, kas ir finansiāli ietilpīgākie ieguldījumi teritorijās ar vislielāko sagaidāmo ietekmi, īstenošana turpinās, tāpēc to ietekme uz rādītājiem un uz RPP 2021-2027 mērķu sasniegšanu būs daudz nozīmīgāka RPP 2021-2027 īstenošanas atlikušajā periodā.

Ņemot vērā sniegto izklāstu par paveikto, galvenās aktivitātes, ko VARAM turpinās RPP īstenošanas atlikušajā periodā ir:

• ES fondu un citu finanšu instrumentu atbalsta sniegšana pašvaldībām, t.sk. darba vietu radīšanai un nefinanšu investīciju piesaistei, turpinot iesākto ES fondu atbalstu, kā arī īstenojot ES fondu vidusposma novērtējuma ietvaros izveidotos jaunos pasākumus¹⁸⁷. T.sk. ES finansējuma ietvaros atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā plānots papildus ieguldīt 105 462 714 euro uzdevumu A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam; B.1.1. Pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanai; B.2.6. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība un B.3.5. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas īstenošanas ietvaros. Tiks turpināta plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšana, turpinot īstenot trīs ES kopējā finansējuma 4 309 533 euro ietvaros finansētus projektus plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanai;

• Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam īstenošana, uzsākot arī atbalsta plānošanu Austrumu pierobežai pēc 2027.gada, t.sk. ņemot vērā Eiropas Komisijas 2026.gada 18.februāra "Paziņojumā par ES austrumu pierobežas reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu: Stipri reģioni drošai Eiropai" paredzētos uzstādījumus dalībvalstīm;

• RMA izaicinājumu koordinēta risināšana, paredzot risinājumus mobilitātes jomā (galveno iniciatīvu uzņemoties Rīgas plānošanas reģionam un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai).

Veidojot reģionālo politiku pēc 2027.gada, balstoties uz OECD un Eiropas Savienības institūciju secinājumiem, nepieciešams ņemt vērā šādas starptautiskās tendences un uzstādījumus/labo praksi reģionālajā politikā:

• Kopš 2019.gada pasaules ekonomika ir saskārusies ar vairākiem lieliem satricinājumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, enerģētikas un dzīves dārdzības krīzi pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī izmaiņām globālajās vērtību ķēdēs ģeopolitiskās spriedzes dēļ. Šie satricinājumi atklāja daudzu risku un ievainojamību ievērojamu nenovērtēšanu, kā rezultātā tika veiktas valdības plašas iejaukšanās.¹⁸⁸ Vienlaikus pieaug izpratne par to, ka citi riski, tostarp no pastāvīgas reģionālās nevienlīdzības un trīs lielākajām pašreizējām globālajām pārmaiņām (global transitions) – klimata/zaļās, tehnoloģiskās/digitālās un demogrāfiskās pārejas – var arī apdraudēt izaugsmi un labklājību. Reaģējot uz to, visu līmeņu valdības atkārtoti izvērtē šos sistēmiskos riskus, no jauna pievēršot uzmanību noturības stiprināšanai. Tā kā nesenajiem satricinājumiem un pārejām ir bijusi, ir un arī turpmāk būs telpiski asimetriska ietekme, reģionālās attīstības politikai ir būtiska loma noturības veicināšanā un līdz ar to arī izaugsmē un labklājībā.¹⁸⁹

• Konkurētspējas un labklājības veicināšanai ir nepieciešama arī teritoriālā pieeja (place-based approach) trīs iepriekšminētajām lielākajām pārejām. Piemēram, digitalizācija rada iespējas mazākām pilsētu un lauku teritorijām gūt labumu no metropoles reģionu aglomerācijas ietekmes, uzlabojot produktivitāti, izmantojot zināšanu izplatīšanu un finanšu saites. Šie ieguvumi attiecas arī uz mazākām pilsētām un labi savienotiem lauku apgabaliem, pastiprinot policentrisku attīstības modeļu potenciālu.¹⁹⁰

• Klimata pārmaiņu noturības un ilgtermiņa konkurētspējas palielināšana arvien vairāk tiek atzīta par vienas monētas divām pusēm. Pieaugoša temperatūra, ekstremāli laikapstākļi un dabas katastrofas apdraud vietējo ekonomiku, taču stratēģiskas investīcijas, piemēram, energoefektivitātē un klimatam draudzīgā infrastruktūrā, var mazināt riskus un palielināt noturību, vienlaikus veicinot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa produktivitāti. Tā kā klimata riski un iespējas dažādās vietās atšķiras, vietējo pašvaldību vadītas uz vietu balstītas stratēģijas būs galvenās, lai saskaņotu infrastruktūru, plānošanu un prasmju attīstību ar ilgtspējību un ekonomikas izaugsmi.¹⁹¹

• Demogrāfiskās izmaiņas, tostarp novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās, valstu ietvaros ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, aptuveni 40% no OECD lauku attālajiem reģioniem sarūk, radot problēmas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un līdz ar to pievilcībā. Tikmēr augošajām pilsētām ir jātiek galā ar sastrēgumiem un infrastruktūras prasībām, kas var arī negatīvi ietekmēt izaugsmi un labklājību. Neatkarīgi no tā, vai tiek atdzīvināti panīkuši apgabali vai tiek veikt pielāgošanās demogrāfiskām izmaiņām, būs nepieciešama uz teritoriālo pieeju balstīta politika.¹⁹²

• Pastāv ievērojams potenciāls palielināt produktivitāti reģionos, kuros rādītāji ir zemāki, taču produktivitātes palielināšana reģionos ar zemāku sniegumu nenozīmē, ka visas vietas var būt vienlīdz produktīvas. Produktivitāte reģionos ar visaugstākajiem rādītājiem ir trīs reizes lielāka nekā reģionos ar sliktākajiem rādītājiem daudzās valstīs. Vienmēr pastāvēs atšķirības ģeogrāfijas dēļ, piemēram, atrašanās vietas vai dabas resursu, iedzīvotāju blīvuma dēļ, kā arī ekonomisko struktūru atšķirību dēļ. Atšķirības var atspoguļot arī telpiskās atšķirības daudzās citās jomās, kas ir būtiskas produktivitātes izaugsmei, piemēram, piekļuvē prasmēm, kapitālam un infrastruktūrai vai pārvaldībā, tirgus un regulējuma nepilnībās, tostarp šķēršļos darba tirgos.¹⁹³

• Visiem reģioniem ir potenciāls gūt labumu no saskaņotas, uz teritoriālo pieeju balstītas politikas. Tās nevajadzētu uzskatīt par investīcijām vienā reģionā uz cita reģiona rēķina¹⁹⁴. Arvien vairāk tiek atzīts, ka uz teritoriālo pieeju balstītas politikas mērķis nav tikai risināt nevienlīdzību, bet arī uzlabot kopējos un valsts ekonomiskos rezultātus.¹⁹⁵ Lai risinātu teritorijas asimetriski ietekmējošos izaicinājumus, nepieciešama uz teritoriālo pieeju balstīta politika, nevis telpiski akla pieeja, kas neņem vērā dažādu teritoriju īpašās vajadzības un trajektorijas.¹⁹⁶

• Politikas veidotājiem būtu jāstiprina reģionālie pakalpojumu centri – stratēģiski izvietoti centri, kas kopīgi sniedz tādus būtiskus pakalpojumus kā veselības aprūpe, izglītība un digitālā piekļuve –, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un efektivitāti sarūkošajos reģionos. Šiem centriem jāvadās pēc ģeotelpiskās analīzes un jāveic mērķtiecīgas investīcijas.¹⁹⁷

• Atbalstot starpposma un otrā līmeņa pilsētu attīstību, var veicināt telpiski līdzsvarotāku attīstību, kas atbalsta valsts produktivitāti. Iedzīvotāju pārvietošanās uz lielākajām aglomerācijām novēršana var būt neproduktīva. Tomēr, tā kā apkārtējās teritorijas var aizņemties aglomerācijas priekšrocības no tuvējām pilsētām, otrā līmeņa pilsētu pievilcības un labas funkcionēšanas palielināšana var palīdzēt izplatīt produktivitāti visā telpā.¹⁹⁸

• Investīcijas digitālajā infrastruktūrā var arī veicināt digitālu piekļuvi pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar zemāku iedzīvotāju blīvumu, kur pakalpojumu sniegšanas relatīvās izmaksas parasti ir augstākas.¹⁹⁹

• Klimata politikas darba kārtība ir cieši saistīta ar reģionālo un nacionālo konkurētspēju, ekonomisko noturību un ilgtermiņa izaugsmi. Papildus tiešajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, vietējai videi pielāgota zaļā pāreja piedāvā ievērojamus īstermiņa ieguvumus vietējai veselībai un labklājībai, kas bieži vien var pārsniegt izmaksas.²⁰⁰

• Demogrāfiskās pārejas ietekmē visu līmeņu valdības saskarsies ar demogrāfisku spiedienu uz publiskajām finansēm un pakalpojumiem. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji parasti rada lielākas budžeta prasības, īpaši sociālās aizsardzības un veselības aprūpes jomā. Patiešām, līdz 2050. gadam subnacionālo valdību izdevumi ar vecumu saistītiem izdevumiem (veselības aprūpe un sociālā aizsardzība) OECD valstīs tiek prognozēti vidēji par 80% lielāki. Apvienojumā ar mazāku nodokļu bāzi tas rada "šķēru efekta" risku attiecībā uz publiskajām finansēm, kas var novest pie sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanās un reģiona konkurētspējas un pievilcības samazināšanās. Turklāt šīs vietas saskaras ar neatbilstību starp esošo infrastruktūru un nākotnes vajadzībām pakalpojumu pieprasījuma izmaiņu dēļ, kā arī ar problēmām, kas saistītas ar speciālistu, piemēram, ārstu un skolotāju, piesaistīšanu un noturēšanu.²⁰¹

• Nepieciešams atzīt demogrāfisko realitāti un paredzēt pārmaiņas, izmantojot uz pierādījumiem balstītas politikas atbildes, atzīstot iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās ilgtermiņa tendences daudzos reģionos un sistemātiski integrējot demogrāfiskos datus, iedzīvotāju skaita prognozes, teritoriālos rādītājus un prognozēšanas metodes stratēģiskajā plānošanā un publisko investīciju lēmumos.²⁰²

• Vietējām un reģionālajām pārvaldēm būtu jānosaka un jāiegulda savās salīdzinošajās priekšrocībās, izmantojot stratēģiskās plānošanas rīkus, piemēram, viedās specializācijas stratēģijas, koncentrējoties uz nozarēm ar lielāku talantu noturēšanas potenciālu.²⁰³

• Lai saglabātu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību reti apdzīvotās vietās, būtu jāapsver inovatīvi risinājumi, piemēram, mobilie pakalpojumi, digitālie rīki un elastīgas pašvaldību sadarbības formas.²⁰⁴ Mobilo pakalpojumu sniegšanas modeļi būtu jāpaplašina, tostarp aptiekas, pārtikas veikali, banku pakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi, izmantojot publiskā un privātā sektora un kopienas partnerības, jo īpaši attālos vai zema blīvuma apgabalos.²⁰⁵

• No savām dzīvesvietām prom migrē cilvēki, kas vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti, bieži vien atspoguļojot sliktas kvalitātes pakalpojumus un ierobežotas iespējas vietās, kuras viņi pamet. Koncentrēšanās uz teritoriju pievilcību kā dzīves vietai, uzņēmējdarbības veikšanas vietai u.tml. var palīdzēt atdzīvināt vietas un mainīt vai ierobežot emigrāciju, vienlaikus uzlabojot visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tostarp to iedzīvotāju, kuri dzīvo lielākās pilsētās, kuras saskaras ar iedzīvotāju skaita pieauguma spiedienu. Cita starpā vietu atdzīvināšanai ir jānodrošina piekļuve augstas kvalitātes svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un darbavietām.²⁰⁶

• Centieniem piesaistīt un noturēt galvenos speciālistus, piemēram, ārstus, medmāsas, skolotājus un aprūpes darbiniekus, būtu jānovērš tādi bieži sastopami šķēršļi kā nepietiekama mājokļu pieejamība, profesionālā izolācija un ierobežotas karjeras attīstības iespējas. Šiem centieniem jābūt pielāgotiem vietējiem apstākļiem un jāatbalsta ar plašākiem dzīves kvalitātes resursiem, tostarp piekļuvi zaļajām zonām, kultūras ērtībām un kopienas infrastruktūrai.²⁰⁷

• Būtiskas pārmaiņas, piemēram, demogrāfiskās, tehnoloģiskās un klimata pārmaiņas, kā arī ģeopolitiskās pārmaiņas, kas izraisa lielākus aizsardzības izdevumus, prasa vēsturiski augstu investīciju līmeni.²⁰⁸ Ierobežotā fiskālā telpa ierobežo publisko investīciju potenciālu.²⁰⁹

• Efektīva koordinācija starp nozarēm un starp valdības līmeņiem ir priekšnoteikums efektīvām investīcijām.²¹⁰ Tai skaitā, demogrāfiskās pārmaiņas skar vairākas nozares, tostarp veselības aprūpi, izglītību, mājokļus, darba tirgus un transportu, un to risināšanai ir nepieciešama starpnozaru koordinācija.²¹¹

• Ir nepieciešama arī sadarbība starp dažādām vietām. Juridiskie, normatīvie un institucionālie šķēršļi bieži vien kavē sadarbību starp reģionālajām un vietējām pašvaldībām, ierobežojot iespēju radīt potenciālus apjomradītus ietaupījumus. Metropoles pārvaldības iestāde var mazināt pašvaldību sadrumstalotību, piemēram, zemes izmantošanas un transporta politikas jomā, un veikt investīcijas visatbilstošākajā mērogā. Lauku un pilsētu partnerības var izmantot arī, lai labāk izstrādātu un īstenotu politiku atbilstošā mērogā.²¹² Sadarbības veicināšana starp jurisdikcijām, jo īpaši pakalpojumu kopīgas sniegšanas jomā, var palīdzēt uzlabot pakalpojumu pieejamību, izmaksu ziņā pieņemamu cenu un kvalitāti.²¹³

• Politikas veidotājiem jāveicina sadarbība starp pilsētu un lauku teritorijām funkcionālajos reģionos, lai atvieglotu pakalpojumu, infrastruktūras un zināšanu kopīgu izmantošanu, palīdzot abām teritorijām pielāgoties demogrāfiskajām pārmaiņām.²¹⁴ Valdībām būtu jāatbalsta pilsētu un lauku partnerības, kas samazina neefektīvu konkurenci starp pašvaldībām, rada apjomradītus ietaupījumus un uzlabo tādu svarīgu pakalpojumu kā izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi sniegšanu.²¹⁵

• Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāoptimizē lauku mobilitāte, paplašinot transporta pēc pieprasījuma sistēmas, uzlabojot koordināciju ar reģionālo sabiedrisko transportu un nodrošinot vienotās biļešu sistēmas un gludas pārsēšanās iespējas starp dažādiem transporta veidiem.²¹⁶

• Nepieciešams integrēt starpvaldību vertikālo koordināciju un uzlabot horizontālo sadarbību reģionālajā un vietējā līmenī. Tas ir svarīgi, lai saskaņotu investīciju prioritātes un novērstu neefektivitāti.²¹⁷

Saskaņā ar aktuālajām OECD rekomendācijām²¹⁸ valsts reģionālajā politikā kopumā ir būtiski:

• veicināt un īstenot efektīvu, uz teritoriālo pieeju balstītu reģionālās attīstības politiku, lai atbalstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību un labklājību visu labā - izstrādāt un īstenot integrētu un līdzsvarotu reģionālās attīstības stratēģiju, kas pielāgota dažādām vietām;

• politikas rīcībai noteikt atbilstošu teritoriālo mērogu(-us), lai ņemtu vērā visu veidu savstarpējo atkarību reģionos un starp tiem, tostarp izmantojot abpusēji izdevīgas partnerības;

• aktīvi iesaistīt reģionālās un vietējās kopienas un ieinteresētās puses visā politikas veidošanas ciklā, lai apkopotu un kopīgi radītu zināšanas, kas nepieciešamas reģionu vajadzību noteikšanai un to īpašo resursu izmantošanai;

• izmantot reģionālās attīstības politiku, lai risinātu globālo lielo pārmaiņu tendenču (megatrends) un satricinājumu asimetrisko ietekmi un nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu pāreju uz zaļo ekonomiku;

• veicināt starptautiski salīdzināmu datu un rādītāju pieejamību un kvalitāti dažādos teritoriālajos mērogos, lai informētu reģionālās attīstības politiku un sniegtu pierādījumus lēmumu pieņemšanai;

• izveidot stabilus daudzlīmeņu pārvaldības mehānismus, lai veicinātu saskaņotu reģionālās attīstības politiku;

• stiprināt administratīvo, stratēģisko un tehnisko kapacitāti reģionālās attīstības politikas izstrādei un īstenošanai valsts, reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī;

• mobilizēt daudzveidīgus, līdzsvarotus un ilgtspējīgus finanšu resursus, lai pienācīgi finansētu reģionālās attīstības politiku valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

• veicināt godprātību, caurskatāmību un atbildību reģionālās attīstības politikā, lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu izmantošanu un stiprinātu uzticēšanos valsts, reģionālajam un vietējam pārvaldes līmenim;

• veicināt stabilus snieguma pārvaldības mehānismus, kas veicina uz pierādījumiem balstītu reģionālās attīstības politiku.

EK sniegusi rekomendācijas Latvijai cita starpā attiecībā uz reģionālo politiku 2025.gadā sagatavotajā ziņojumā²¹⁹:

• Straujāku progresu [Latvijas konverģencē ar ES vidējo rādītāju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju] kavē tādas svarīgas konverģences problēmas kā sabiedrības novecošanās, prasmju trūkums, slikti veselības rezultāti, vāji inovācijas rezultāti un reģionālās atšķirības;

• Latvija varētu gūt labumu no savu reģionu, it īpaši austrumu pierobežas novadu, noturības stiprināšanas, veicinot līdzsvarotu ekonomikas attīstību, uzlabojot drošību un stabilitāti un maksimāli izmantojot ES finansējumu ilgtermiņa izaugsmei;

• Cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos kavē ne tikai sociālo labklājību, bet arī darbaspēka mobilitāti;

• Dažos [Latvijas] reģionos ir daudzsološas izaugsmes tendences, kuru pamatā ir tradicionālo nozaru kopums, tomēr vairāk uzmanības varētu veltīt tam, lai izveidotu spēcīgu pamatu uzņēmumu uzplaukumam, nodrošinot kvalitatīvus publiskos pakalpojumus, piekļuvi finansējumam un infrastruktūrai, it īpaši autoceļu, dzelzceļa un digitālajiem savienojumiem. Savienotības uzlabošana mazāk attīstītos reģionos arī stiprinātu to pievilcību viesu un talantu piesaistīšanas ziņā un veicinātu to konkurētspēju un produktivitāti;

• Ņemot vērā [Latvijas Austrumu pierobežas reģionu] ekonomiskos rādītājus, kas ir zemāki par vidējo, šiem reģioniem, jo īpaši Latgalei, būtu jāpievērš papildu uzmanība un vairāk jāinvestē, lai atbalstītu robežu drošību un aizsardzību, civilo noturību, savienotību, administratīvo spēju veidošanu un uzņēmējdarbību. Turklāt minētajiem reģioniem ir ievērojams neizmantots potenciāls, kas izriet no zaļās pārkārtošanās, it īpaši atjaunīgās vēja un saules enerģijas risinājumu ieviešanā un ilgtspējīga transporta attīstībā.

2025. gadā VARAM veica priekšdarbus reģionālās politikas uzstādījumu pēc 2027. gada formulēšanai un apspriešanai ar iesaistītajām pusēm.

Periodā pēc 2027.gada nepieciešams turpināt risināt ar Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu ietekmi saistītos izaicinājumus. Šī kara sekas ir izjūtamas kā ievērojama ekonomikas lejupslīde, traucēta mobilitāte, nepievilcīgs investīciju klimats un Krievijas un Baltkrievijas īstenotie hibrīddraudi, kas visi apdraud drošību un sociālekonomisko attīstību, kā arī palēnina svarīgo konverģences procesu ar pārējo ES.

Kohēzijas politika ir ļoti svarīga Latvijai, jo 2024. gadā Latvijas IKP bija par 10,7% augstāks nekā scenārijā bez ES finansējuma. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir 70,8% no ES vidējā līmeņa. Latvijas mērķis ir sasniegt 80% līdz 2034. gadam – ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tas ir ambiciozs mērķis.

Lai nodrošinātu valsts un ES ārējās robežas drošību, 2026.gadā aizsardzības izdevumus plānots palielināt līdz 5% no IKP. Tas nozīmē, ka produktīvām investīcijām būs pieejams mazāk publisko resursu.

Periodā pēc 2027.gada ir nepieciešams palielināts ES finansiālais atbalsts austrumu pierobežas reģioniem, pārsniedzot standarta kohēzijas politikas ietvaru, un nepieciešams kompensēt samazinātos valstu budžetus, kas pieejami attīstībai palielināto aizsardzības izdevumu dēļ.

Izstrādājot ES atbalsta pasākumus, jāpiemēro individuāli pielāgota pieeja (tailor-made approach) un jāņem vērā dažādie attīstības līmeņi, teritoriālās vajadzības un resursi, kas pieejami valstīm un reģioniem, kuri saskaras ar šiem jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. IKP jābūt galvenajam piešķiršanas kritērijam kohēzijas politikas finansējumam un papildu atbalstam austrumu pierobežas reģioniem. Tas atbilstu ES līguma mērķiem veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci.

Ņemot vērā Latvijas sociālekonomisko un demogrāfisko situāciju, tostarp papildu ģeopolitisko spiedienu, būs nepieciešamas plašas investīcijas lielākā apjomā nekā pašreizējā periodā, lai nodrošinātu turpmāku konverģences procesu un garantētu ES ārējās robežas drošību.

Nepieciešams izmantot uz vietējām vajadzībām balstītu un integrētu attīstības plānošanu un īstenošanu, ja attiecināms, izmantojot vietējā publiskā un privātā sektora partnerības modeli, lai sekmētu līdzsvarotu reģionālo attīstību, piemērojot teritorijām individuāli pielāgotu pieeju, ievērojot dažādos attīstības līmeņus, teritoriālās vajadzības un resursus, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstībā.

Starpposma izvērtējumā identificētās problēmas saistībā ar administratīvo slogu, sarežģītiem projektu nosacījumiem un nepietiekamu elastību projektu īstenošanā būtu jāņem vērā arī nākamā plānošanas perioda atbalsta instrumentu izstrādē.

Gatavojoties nākamajam plānošanas periodam, 2025.gada jūlijā–oktobrī VARAM veica pašvaldību anketēšanu par to investīciju vajadzībām augstākminētajās, kā arī citās jomās. Apkopotais pašvaldību investīciju pieprasījums (sk. 5. tabulu):

Joma	Nepieciešamais finansējums	Īpatsvars no kopējā pieprasījuma
1.Uzņēmējdarbības attīstība un izaugsme	1 034 128 081	27%
3.Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās	987 419 542	26%
6.Cita veida atbalsts	713 209 835	19%
2.Publisko, sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošana	591 760 234	16%
4.Noturība, krīžu pārvaldība, enerģētiskā drošība, civilā aizsardzība	433 823 530	11%
5.Prasmju, stratēģiskās un projektu vadības kapacitātes uzlabošana pašvaldībās	23 111 455	1%
Kopā:	3 783 452 677	100%

5.tabula. Pašvaldību investīciju pieprasījums pa jomām 2028.-2034.gada plānošanas periodam, euro un %
(Avots: VARAM veiktā pašvaldību anketēšana 2025.gada jūlijā - oktobrī, visas pašvaldības izņemot Ropažu novadu)

VARAM, t.sk. balstoties uz apzināto pašvaldību pieprasījumu pēc investīcijām, atbilstoši Ministru kabineta Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas lēmumam ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijā sākotnējo priekšlikumu par stratēģiskajām reformām un ilgtermiņa investīciju vajadzībām VARAM atbildībā esošo nozaru politiku īstenošanai jaunajā ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodā.

Sākotnējais priekšlikums reģionālās politikas jomā paredz īstenot reformu "Teritoriju noturība, Latvijas reģionālās politikas ietvaros mazinot ārējo faktoru ietekmi uz teritoriju attīstību" ar kopējo ES finansējumu 1 871 791 050 euro. Priekšlikuma sadalījumu pa investīciju prioritātēm un atbalsta pasākumiem sk. 17. attēlā. 2028.–2034.gada plānošanas periodā iecerēts turpināt pilsētu funkcionālo teritoriju pieeju.

17. attēls. VARAM piedāvātā reforma un investīciju prioritātes 2028.-2034. gadam reģionālās attīstības jomā.

Pamatojoties uz izvērtējumā konstatēto, attīstības tendencēm un pasākumu iestrādēm, ņemot vērā, ka reģionālas attīstības atšķirības ir ilgtermiņa izaicinājums, saskatām nepieciešamību izstrādāt nākamo vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu politikas pēctecību, savlaicīgi reaģētu uz jauniem izaicinājumiem un mērķtiecīgi virzītu resursus efektīvai attīstības prioritāšu īstenošanai nākamajā plānošanas periodā.

---

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs E. Tavars

 

Kopsavilkums
"Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas starpposma izvērtējums"

Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk – RPP) ir Latvijas galvenais politikas plānošanas dokuments reģionālajā politikā, kas tiek izstrādāts vidējam termiņam (7 gadi), ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā ietvertos uzstādījumus. Šis informatīvais ziņojums atspoguļo sasniegto RPP 2021-2027 īstenošanā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2025.gada decembrim¹.

Galvenie rādītāji starpposmā:

• Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju (2024) - 70,8% no ES vidējā rādītāja, par 10,7% augstāks nekā scenārijā bez ES finansējuma.

• Sasniegtais uzlabojums RPP 2021-2027 rezultatīvajā rādītājā "Reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %" – 3,2 procentpunkti no plānotā 8 procentpunktu pieauguma (39,8% (2016) à 43,0% (2023)).

• RPP 2021-2027 īstenošanai kopumā piešķirti 39,0% no nepieciešamā finansējuma (499,8 milj. euro no 1 280 milj. euro²). Nepietiekamā finansējuma dēļ plānoto rezultātu sasniegšana tiks nodrošināta nepilnā apmērā proporcionāli katrā RPP 2021-2027 uzdevumā pieejamajam finansējumam.

• Kopējais piesaistītais (izmantotais) finansējums pārskata periodā ir 360,5 milj. euro, kas sastāda 72,1% no piešķirtā finansējuma. Vairāk nekā puse (50,9%) no RPP 2021-2027 investīcijām piesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās, visos reģionos kopā sastādot 179,9 milj. euro.

• No RPP 2021-2027 28 uzdevumiem 23 uzdevumi ir īstenošanā³, 0 ir izpildīti/pabeigti un 5 ir zaudējuši aktualitāti vai netiek īstenoti, jo tiem nav ticis piešķirts finansējums⁴.

Galvenie secinājumi:

• Reģionālās atšķirības samazinās:

o Rīgas plānošanas reģions pret Latgales plānošanas reģionu pēc IKP uz vienu iedzīvotāju – 2,9 reizes (2018) → 2,6 reizes (2023)

o Rīgas plānošanas reģions pret Zemgales plānošanas reģionu – 2,4 reizes (2018) → 2,2 reizes (2023).

• Reģioni ārpus Rīgas aug straujāk kā Rīgas plānošanas reģions (IKP uz vienu iedzīvotāju, 2018-2023⁵): Latgales plānošanas reģions: 55% pieaugums; Zemgales – 50%; Vidzemes – 44%; Rīgas – 41%; Kurzemes – 40%.

• RPP 2021-2027 investīciju ietekme ir vērtējama pozitīvi un to radītais IKP pienesums reģionos ir veicinājis četru mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju izaugsmi attiecībā pret Rīgas plānošanas reģionu.⁶

• RPP 2021-2027 plānoto investīciju atbalsta pasākumu, kas ir finansiāli ietilpīgākie ieguldījumi teritorijās ar vislielāko sagaidāmo ietekmi, īstenošana pašlaik turpinās, tāpēc to ietekme uz rādītājiem un uz RPP 2021-2027 mērķu sasniegšanu būs daudz nozīmīgāka RPP 2021-2027 īstenošanas atlikušajā periodā.

• VARAM saskata nepieciešamību izstrādāt nākamo vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu periodam pēc 2027.gada. Latvijas reģionālajā politikā periodā pēc 2027.gada īpaši nepieciešams turpināt risināt ar Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu ietekmi saistītos izaicinājumus.

Būtiskākie RPP 2021-2027 īstenošanas ietvaros pārskata periodā sasniegtie rezultāti:

Apakšmērķis: Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos

• Sniegts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības attīstībai 179,9 milj. euro apmērā (ES finansējums). Rezultātā plānotas:

o privātās investīcijas 207,6 milj. euro,

o vismaz 375 jaunas darbavietas,

o darba algu fonds + vismaz 41,2 milj. euro,

o atbalstīti vismaz 368 komersanti;

• Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas līdz 2025. gada 31.decembrim par investīcijām Latgales SEZ teritorijā:

o noslēgti 98 līgumi 112,7 milj. euro ieguldījumu apmērā,

o Latgales SEZ iekļauta 156,25 ha platība,

o plānots izveidot 742 jaunas darba vietas, no kurām jau radītas 697;

• 2025.gada sākumā Ministru kabinetā apstiprināts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, radot priekšnoteikumus reģiona straujākai izaugsmei un drošības situācijas uzlabošanai;

• Ar remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušies 4 112 remigranti.

Apakšmērķis: Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos

• Sniegts atbalsts pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai 38,8 milj. euro apmērā (ES finansējums). Rezultātā plānotas:

o 2 082 jaunas vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs;

• Sniegts atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstībai privātajā sektorā 11,3 milj. euro apmērā (ES finansējums). Rezultātā plānots:

o nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu 1 066 bērniem;

• Sniegta iespēja saņemt aizdevumus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai. Izmantojot aizdevumus 63,6 milj. euro apmērā:

o radītas 2 843 jaunas vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs (2020-2022);

o infrastruktūras uzlabojumi ir veikti 150 pirmsskolas izglītības iestādēs (2023-2025);

• Uzlabota administratīvo pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem visos reģionos:

o izveidoti 151 jauni valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (turpmāk - VPVKAC);

o uz 2025. gada 31. decembri darbojas pavisam 274 VPVKAC 34 pašvaldībās, nodrošinot iespēju klātienē vienkopus pieteikt pašvaldību pakalpojumus un 132 pakalpojumus, ko sniedz 19 valsts pārvaldes iestādes;

• Sniegts atbalsts pašvaldībām publiskās ārtelpas sakārtošanai 26,4 milj euro apmērā (ES finansējums). Rezultātā plānotas:

o jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē –782 922 m²;

• Sniegts atbalsts pašvaldībām, nodrošinot iespējas pašvaldību vajadzībām iegādāties elektroautobusus, ieguldot 13 622 245 euro (ES finansējums), veicinot gan mobilitāti, gan klimata pārmaiņu mazināšanu. Rezultātā plānots:

o iegādāties 53 elektroautobusus;

• Atjaunoti un pārbūvēti 514 km valsts galveno autoceļu, uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā arī izbūvēti 42,5 km mikromobilitātes infrastruktūras⁷;

• Atjaunoti un pārbūvēti 854 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kas nepieciešami administratīvi teritoriālās reformas kontekstā novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamībai;

• Sniegts atbalsts pašvaldībām energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību ēkās 30,3 milj. euro apmērā (ES finansējums). Rezultātā plānots:

o kopējais primārās enerģijas ietaupījums vismaz 4,9 milj. kWh/gadā,

o 5 490 m² platībā uzlabot publisko ēku energoefektivitāti;

o par 2 MW palielināt atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jaudu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem;

• 2021.gadā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, samazinot pašvaldību skaitu no 119 uz 43 pašvaldībām un 2025.gadā – uz 42 pašvaldībām⁸, nodrošinot vienmērīgāku administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī līdzvērtīgāku pašvaldību kapacitāti;

• No 2025.gada visās Latvijas pašvaldībās kā obligāts ieviests līdzdalības budžets, veicinot iedzīvotāju līdzdalību vietējos lēmumu pieņemšanas procesos⁹;

• 23 pašvaldības ir pieņēmušas iedzīvotāju padomes nolikumus, kopumā izveidojot 393 iedzīvotāju padomes ar dažādu darbības teritoriju, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.

RPP 2021-2027 finansējums (sk. 1. un 2. attēlu)¹⁰:

 

1. attēls. RPP 2021-2027 finansējums. 2. attēls. Piešķirtais attiecībā pret nepieciešamo
Avots: VARAM. finansējumu pa finansējuma avotiem. Avots: VARAM.

Vairāk nekā puse (50,9%) no RPP 2021-2027 investīcijām piesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai (3.1.1.3.i., 5.1.1.1. un 6.1.1.3. pasākumi), visos reģionos kopā sastādot 179,95 milj. euro (sk. 3. attēlu). Ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības pasākumu investīcijas sastāda lielāko daļu no četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu piesaistītajām investīcijām, taču Rīgas plānošanas reģionā ir izteikti zems uzņēmējdarbības attīstības pasākumu investīciju apjoms, tās izceļas kā viens no galvenajiem IKP līdzsvarošanas iemesliem. Ievērojams investīciju apjoms piesaistīts pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības pasākumiem Rīgas plānošanas reģionā (29,3 milj. euro, jeb 44,3% no Rīgas plānošanas reģiona kopējām RPP investīcijām), savukārt visos reģionos būtiskas investīcijas piesaistītas publiskās ārtelpas (59,4 milj. euro kopā, jeb 16,8% no reģionu kopējām RPP investīcijām) un energoefektivitātes (30,4 milj. euro kopā, jeb 8,6% no reģionu kopējām RPP investīcijām) pasākumiem (attiecīgi, 5.1.1.3.; 2.1.3.1. un 1.2.1.3.i.; 2.1.1.6.). Lai gan citiem pasākumiem piesaistīts relatīvi mazāks investīciju apjoms, jebkuru reģionos piesaistīto RPP investīciju un īstenoto pasākumu ietekmei ir nozīmīga loma reģionu attīstības veicināšanā, sniedzot ne tikai pienesumu IKP, bet arī sociālekonomisko aspektu attīstības veicināšanā.¹¹

3. attēls: 2021. līdz 2025. gadā veiktās RPP 2021-2027 investīcijas plānošanas reģionos pasākumu līmenī, euro.

Pārskata periodā visos reģionos jau ieguldīts vairāk par divām trešdaļām no plānotā finansējuma saskaņā ar teritoriālo pieeju¹² – visā Latvijā ieguldīti 228,3 milj. euro no plānotajiem 269,5 milj. euro saskaņā ar teritoriālo pieeju jeb 84,7% (sk. 4. attēlu).

4. attēls. Ieguldītais ES finansējuma apjoms pa reģioniem pārskata periodā attiecībā pret plānoto saskaņā ar teritoriālo pieeju.

Lēšams, ka 2021. – 2027. gada kopējais piesaistīto un plānoto RPP 2021-2027 investīciju apjoms pienestu 1 602,6 milj. euro valsts IKP, no kā 1 286,6 milj. euro attiecināmi uz četriem mazāk attīstītajiem reģioniem (skatīt 5. attēlu).¹³

5. attēls: 2021.–2027. gada piesaistītās un plānotās RPP 2021-2027 investīcijas reģionos un to radītais IKP pienesums, milj. euro¹⁴. Avots: KPMG analīze, balstoties uz Oficiālās statistikas  portāla datiem un VARAM sniegto informāciju.

2021.–2027. gada RPP 2021-2027 investīciju ietekme ir vērtējama pozitīvi un to radītais IKP pienesums reģionos ir veicinājis četru mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju izaugsmi attiecībā pret Rīgas plānošanas reģionu, investīcijām pienesot papildus 1 503 euro IKP uz iedzīvotāju Vidzemes plānošanas reģionā, 978 euro Kurzemes plānošanas reģionā, 1 534 euro Zemgales plānošanas reģionā un 1 284 euro Latgales plānošanas reģionā, savukārt Rīgas plānošanas reģionā 373 euro šajā laika posmā.¹⁵

Galvenās aktivitātes, kas tiks turpinātas RPP 2021-2027 īstenošanas atlikušajā periodā ir:

• ES finansēto un citu finansiālo instrumentu atbalsta sniegšana pašvaldībām, turpinot iesākto ES finansējuma atbalstu, kā arī īstenojot ES fondu vidusposma novērtējuma ietvaros izveidotos jaunos pasākumus¹⁶. Arī atlikušajā RPP 2021-2027 īstenošanas periodā plānotajās investīcijās novērojama līdzīga tendence investīciju tematiskajā sadalījumā, publiskās infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības atbalstam veidojot 73,1% no plānotā finansējuma;

• Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam īstenošana, uzsākot arī atbalsta plānošanu Austrumu pierobežai pēc 2027.gada, t.sk. ņemot vērā Eiropas Komisijas 2026.gada 18.februāra "Paziņojumā par ES austrumu pierobežas reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu: Stipri reģioni drošai Eiropai" paredzētos uzstādījumus dalībvalstīm;

• Rīgas metropoles areāla izaicinājumu koordinēta risināšana, paredzot risinājumus mobilitātes jomā, iniciatīvu uzņemoties Rīgas plānošanas reģionam un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.

2026. gadā VARAM veic priekšdarbus reģionālās politikas uzstādījumu politikai pēc 2027. gada formulēšanai un apspriešanai ar iesaistītajām pusēm.

Latvijas reģionālajā politikā periodā pēc 2027.gada nepieciešams turpināt risināt ar Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu ietekmi saistītos izaicinājumus. Lai nodrošinātu valsts un ES ārējās robežas drošību, 2026.gadā saskaņā ar NATO definīciju Latvijas aizsardzības finansējums sasniedz 4,9% no IKP. Tas nozīmē, ka produktīvām investīcijām būs pieejams mazāk publisko resursu. Tāpēc periodā pēc 2027.gada ir nepieciešams palielināts ES finansiālais atbalsts austrumu pierobežas reģioniem, pārsniedzot standarta Kohēzijas politikas ietvaru, un nepieciešams kompensēt samazinātos valstu budžetus, kas pieejami attīstībai palielināto aizsardzības izdevumu dēļ. Izstrādājot ES atbalsta pasākumus, jāpiemēro individuāli pielāgota pieeja (tailor-made approach) un jāņem vērā dažādie attīstības līmeņi, teritoriālās vajadzības un resursi, kas pieejami valstīm un reģioniem, kuri saskaras ar šiem jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Gatavojoties nākamajam plānošanas periodam, 2025.gada jūlijā - oktobrī VARAM veica pašvaldību anketēšanu par to investīciju vajadzībām. Apkopotais pašvaldību investīciju pieprasījums (sk. 1. tabulu):

Joma	Nepieciešamais finansējums	Īpatsvars no kopējā pieprasījuma
1. Uzņēmējdarbības attīstība un izaugsme	1 034 128 081	27%
3. Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās	987 419 542	26%
6. Cita veida atbalsts	713 209 835	19%
2. Publisko, sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošana	591 760 234	16%
4. Noturība, krīžu pārvaldība, enerģētiskā drošība, civilā aizsardzība	433 823 530	11%
5. Prasmju, stratēģiskās un projektu vadības kapacitātes uzlabošana pašvaldībās	23 111 455	1%
Kopā:	3 783 452 677	100%

1. tabula. Pašvaldību investīciju pieprasījums pa jomām 2028.-2034.gada plānošanas periodam, euro un %
(Avots: VARAM veiktā pašvaldību anketēšana 2025.gada jūlijā - oktobrī, visas pašvaldības izņemot Ropažu novadu)

VARAM, t.sk. balstoties uz apzināto pašvaldību pieprasījumu pēc investīcijām, atbilstoši Ministru kabineta Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas lēmumam ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijā sākotnējo priekšlikumu par stratēģiskajām reformām un ilgtermiņa investīciju vajadzībām VARAM atbildībā esošo nozaru politiku īstenošanai jaunajā ES fondu 2028.-2034. gada plānošanas periodā.

Sākotnējais priekšlikums reģionālās politikas jomā paredz īstenot reformu "Teritoriju noturība, Latvijas reģionālās politikas ietvaros mazinot ārējo faktoru ietekmi uz teritoriju attīstību" ar kopējo ES finansējumu 1 871 791 050 euro. Priekšlikuma kopsavilkumu sk. 6. attēlā.

6. attēls. VARAM piedāvātā reforma un investīciju prioritātes 2028.-2034. gadam reģionālās attīstības jomā.

Kopumā secināms, ka Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma izvērtējums apliecina pozitīvu virzību uz pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu. Pārskata periodā īstenotie pasākumi ir veicinājuši reģionu ekonomisko attīstību, uzņēmējdarbības vides pilnveidi, publisko pakalpojumu pieejamību un reģionālo atšķirību mazināšanos, vienlaikus apliecinot ES fondu un citu publisko investīciju būtisko nozīmi teritoriju attīstībā.

Vienlaikus starpposma izvērtējums norāda uz nepieciešamību nodrošināt pietiekamu un mērķtiecīgu finansējumu atlikušo RPP 2021.–2027. gada pasākumu īstenošanai, lai maksimāli sasniegtu plānotos rezultātus. Tāpat izvērtējuma secinājumi kalpo par pamatu nākamā vidēja termiņa reģionālās politikas plānošanas dokumenta izstrādei pēc 2027. gada, paredzot īpašu uzmanību teritoriju noturības stiprināšanai mainīgajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, austrumu pierobežas attīstībai, reģionu konkurētspējas paaugstināšanai, vienlaikus nodrošinot līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību visā Latvijas teritorijā.

---