• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Kultūras ministrija
Kultūras ministrija publicē:
  • rīkojumus par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Objekts iegūst vai zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pēc rīkojuma publicēšanas;
  • paziņojumus par ģerboņa reģistrāciju un ģerboņa aprakstu un attēlu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 2026. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 2.5-1-115 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.2026., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/op/2026/148.15

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju un reģistrācijas apliecību anulēšanu

Vēl šajā numurā

05.08.2026., Nr. 148

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 2.5-1-115

Pieņemts: 31.07.2026.

OP numurs: 2026/148.15

2026/148.15
RĪKI

Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-115

Rīgā 2026. gada 31. jūlijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Ogres Tautas namu (turpmāk – Objekts) Rīgas ielā 15, Ogrē, Ogres novadā, iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam nekustami kultūras pieminekļi – atsevišķi objekti – ir ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2025. gada 17. aprīļa sēde Nr. 08-09.4/4/2025, 2. § un 2025. gada 8. maija sēde Nr. 08-09.4/5/2025, 1. §) un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2025. gada 22. augusta sēde Nr. 08-09.4/9/2025, 1. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes nekustamu arhitektūras pieminekli. Ar 2025. gada 7. februāra iesniegumu (reģistrēts Pārvaldē 07.02.2025., Nr. IEN-258/2025) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu. Objekta īpašnieks ar 2025. gada 13. februāra vēstuli Nr. 2-5.1/381 (reģistrēta Pārvaldē 13.02.2025., Nr. IEN-286/2025) ir iesniedzis papildu informāciju par būvprojekta "Muzikālais teātris Rīgas ielā 15, Ogre, Ogres novads būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība" realizāciju, ar 2025. gada 11. marta vēstuli Nr. 2-5.1/708 (reģistrēta Pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā 11.03.2025, Nr. IEN-ZRN-174/2025) ir iesniedzis papildu informāciju par Objekta vēsturi, ar 2025. gada 9. jūnija vēstuli Nr. 2-5.1/1630 (reģistrēta Pārvaldē 09.06.2025., Nr. IEN-1151/2025) ir iesniedzis papildu informāciju par Objekta autentisko detaļu saglabāšanu un priekšlikumu aizsargjoslai un ar 2025. gada 12. augusta vēstuli Nr. 2-5.1/2250 (reģistrēta Pārvaldē 12.08.2025., Nr. IEN-1663/2025) ir iesniedzis papildu informāciju par Objekta vēsturisko dekoru pārcelšanas plāniem.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.2. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts ir arhitektoniski nozīmīgs ar augstu autentiskuma pakāpi – ar praktiski pilnā apjomā un labā stāvoklī saglabājušos arhitektonisko veidolu, fasāžu kompozīciju un apdari, vēsturisko būvkonstrukciju elementiem, būvdetaļām un plānojuma struktūras pamatprincipiem. Objekts sniedz pārliecinošu priekšstatu par Ogres vēsturiskajam centram raksturīgo apbūvi un ir neatņemama šodienas pilsētas ainavas sastāvdaļa. Objektam piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība, ko izceļ fakts, ka tas ilgstoši kalpojis kā pilsētas kultūras dzīves un aktivitāšu centrs. Objekts celts laikā no 1927.–1928. gadam kādreizējā Ogres kroga vietā pēc arhitekta Artūra Braunfelda projekta par pilsētas iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Objekta arhitektūrai piemīt neitrāli racionālistiskas formas. Tā kopapjoms sastāv no vairākiem asimetriski kārtotiem apjomiem, kas savērpti vienā būvķermenī. Objekta pamatapjomu veido trīs galvenās daļas – trīsstāvu korpuss ar stāvu divslīpju jumtu, kuram blakus ir nama sarīkojumu zāles korpuss ar zemāku lēzenu divslīpju jumtu, kuram līdzās savukārt atrodas Objekta augstākais akcents – skatuves daļas korpuss, ko sedz četrslīpju jumts. Izteiksmīgumu Objekta siluetam piešķir mazas vienstāva piebūves Daugavas pusē, kā arī skatu torņi virs skatuves daļas apjoma, no kuriem lielākais un galvenais Objekta akcents ir tornis ar skatu laukumu un kupolveida jumtiņu. Tam blakus atrodas vēl viens mazāks – Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības tornītis, kuram savulaik bijusi arī praktiska nozīme. Objekta galvenā telpa ir zāle attiecīgi ar visgreznāko dekoratīvo apdari, no kuras līdz mūsdienām saglabājušās griestu plafonu ietverošās profiljoslas un griestu rozetes. Daļēji saglabājusies arī sienas dzega ar griestu ieloci. Savukārt liecības par Objekta oriģinālajiem būvgaldniecības izstrādājumiem sniedz ailu aizpildījumi – oriģinālās iekšdurvis vairākās Objekta telpās un daudzi oriģinālie logi. Bez 1927.–1928. gada interjera apdares Objektā fragmentāri saglabājušies arī vēlāku periodu būvgaldniecības izstrādājumi un dekoratīvās apdares uzslāņojumi – dekoratīvu sienu un griestu krāsojumu fragmenti, vestibila apdare, vējtvera durvis u. c.

4.2. 2023. gadā, Ogres novada pašvaldībai noslēdzot līgumu par Muzikālā teātra būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, Objektam tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Būvprojekta 4. kārta paredz Objektam piebūvēt jaunu būvapjomu, savukārt 5. kārta paredz esošā Objekta pārbūvi, pielāgojot to muzikālā teātra vajadzībām.

4.3. Objekta saglabājamās vērtības: būves telpiskais risinājums ainavā, būvmasu kārtojums, plānojuma struktūra (attiecas tikai uz vēsturisko zāli ar skatuvi), konstruktīvie elementi (attiecas uz vēsturiskajām sienām, kāpnēm uz torņiem, jumta konstrukcijām), lakoniska fasādes arhitektūra, īpaši mākslinieciski elementi fasādēs (sandriki, dzega, spāru galu apzāģējumi), torņi, jumta forma, jumta torņa smailes ar izteiktu silueta nozīmi, ailu aizpildījumi (oriģinālie logi (to apdares elementi), oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi)), īpaši mākslinieciskie elementi interjeros, sienu un griestu gleznojumi (dekoratīva krāsojuma fragmenti), kāpņu izveidojums (kāpnes uz torņiem).

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu:

9436

Reģiona nozīmes

Arhitektūra

Ogres Tautas nams

Ogres novads, Ogre, Rīgas iela 15

1927. g.

6. Objekta sastāvs: būve ar kadastra apzīmējumu 74010010369001.

7. Atbilstoši Likuma 23. panta pirmajai daļai Objektam noteikta kultūras pieminekļa aizsardzības zona 100 m ap Objektu. Apstiprinātais kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežu plāns ir šā rīkojuma grafiskais pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, piektā un devītā daļa, 23. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.2. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvajā rajona tiesā pēc piekritības.

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

Pielikums
Kultūras ministrijas
31.07.2026. rīkojumam Nr. 2.5-1-115

Ogres Tautas nams

Rīgas iela 15, Ogre, Ogres novads.

Kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežu plāns.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!