Ministru kabineta instrukcija Nr. 2

Rīgā 2026. gada 28. jūlijā (prot. Nr. 40 7. §)

Valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma metodoloģija

Izdota saskaņā ar Klimatnoturības un
ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pantu

1. Instrukcija nosaka valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma metodoloģiju.

2. Finanšu ministrija veic pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu (turpmāk – novērtējumam pakļautās pozīcijas) novērtējumu, kurā ietver novērtējumu par novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz sešiem vides mērķiem (turpmāk – "zaļā budžeta" novērtējums), kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (turpmāk – Taksonomijas regula) 9. pantā (turpmāk – vides mērķi).

3. Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nodrošina Finanšu ministrijai konsultatīvo atbalstu novērtējuma precizēšanai.

4. Finanšu ministrija veic "zaļā budžeta" novērtējumu attiecībā uz katru vides mērķi, rezultātu pamatojot ar atbilstību Taksonomijas regulas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 17. pantā noteiktajām darbībām (izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus):

4.1. novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē kādu no vides mērķiem, ja tā atbilst vai veicina kādu no darbībām, kas norādītas Taksonomijas regulas 10. panta 1. un 2. punktā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā;

4.2. novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē kādam no vides mērķiem, ja tās radītais kaitējums atbilst vai veicina kādu no Taksonomijas regulas 17. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d", "e" un "f" apakšpunktā norādītajām darbībām;

4.3. novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neitrāla, ja tā būtiski neietekmē attiecīgo vides mērķi;

4.4. novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neskaidra, ja nav pietiekamas informācijas, lai novērtētu tās ietekmi uz attiecīgo vides mērķi.

5. Novērtējumam pakļautās pozīcijas iedala piecās kategorijās, ņemot vērā to ietekmi uz vides mērķiem:

5.1. "labvēlīgas" – novērtējumam pakļautās pozīcijas būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, vienlaikus neradot būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem;

5.2. "nelabvēlīgas" – novērtējumam pakļautās pozīcijas būtiski kaitē vienam vai vairākiem vides mērķiem, vienlaikus būtiski nesekmējot nevienu no vides mērķiem;

5.3. "jauktas" – novērtējumam pakļautās pozīcijas vienlaikus gan būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, gan rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem vides mērķiem;

5.4. "neitrālas" – novērtējumam pakļautajām pozīcijām nav novērojama būtiska ietekme uz kādu no vides mērķiem;

5.5. "neskaidras" – nav pietiekamas informācijas par novērtējumam pakļautajām pozīcijām, lai novērtētu to ietekmi uz visiem vides mērķiem vai vismaz uz vienu vides mērķi, vienlaikus nenovērojot būtisku ietekmi uz pārējiem vides mērķiem.

6. Lai novērtētu valsts pamatbudžeta izdevumus, Finanšu ministrija:

6.1. iegūst informāciju no Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas un Valsts kases e-pakalpojumā "Iestāžu pārskati" iestāžu iesniegtajiem datiem par valsts budžeta izpildes analīzi;

6.2.  ja nepieciešams, precizē informāciju, sazinoties ar iestādi, kuras pamatbudžeta izdevumu kontu novērtē;

6.3. apkopo iegūto informāciju. Apkopojumā neiekļauj pamatbudžeta izdevumus, kuri ietilpst budžeta izdevumu ekonomiskās kategorijas kodos (turpmāk – EKK) 7500 "Atmaksa valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem" un 7130 "Valsts budžeta transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu";

6.4. informāciju katrā kalendāra gadā (t) iegūst par iepriekšējo kalendāra gadu (t–1).

7. Finanšu ministrija, veicot pamatbudžeta izdevumu kontu novērtējumu:

7.1. sākotnēji novērtē pamatbudžeta izdevumu kontus;

7.2. sadala pamatbudžeta izdevumu kontus un atsevišķi novērtē izdevumus (atbilstoši EKK), kuri atbilst šādām pazīmēm:

7.2.1. tiem ir atšķirīgs novērtējums pamatbudžeta izdevumu kontu ietvaros;

7.2.2. tos ar lielu varbūtību uzskata par "labvēlīgiem" un "nelabvēlīgiem" vai tiem ir salīdzinoši liela varbūtība ietvert "labvēlīgus", "nelabvēlīgus" un "jauktus" izdevumus, bet ir nepieciešama precizējoša informācija;

7.3. sagatavoto novērtējumu nosūta iestādēm, kuru valsts pamatbudžeta izdevumu konti tika novērtēti. Ja iestāde nepiekrīt kādam no novērtējumiem, tā sniedz Finanšu ministrijai papildu informāciju izvērtēšanai un, ja nepieciešams, novērtējuma labošanai;

7.4. pieņem gala lēmumu, ja novērtējuma procesā netiek panākta vienošanās par saskaņotu novērtējumu.

8.  Lai novērtētu nodokļu atvieglojumus un to fiskālo ietekmi, Finanšu ministrija:

8.1. iegūst informāciju par aktuālajiem nodokļu atvieglojumiem, pamatojoties uz nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un apkopo attiecīgajā gadā ieviesto nodokļu atvieglojumu izmaiņas;

8.2. informāciju katrā kalendāra gadā (t) iegūst par aizpagājušo kalendāra gadu (t–2);

8.3. sākotnēji novērtē nodokļu atvieglojumus. Nodokļu atvieglojumus, kurus ievieš, lai novērstu dubultu finansiālā sloga piemērošanu, novērtē ar "neitrāli";

8.4. atsevišķi novērtē nodokļu atvieglojumus, ja nodokļu atvieglojuma izmaiņu rezultātā novērtējums vairs neatbilst iepriekšējā perioda novērtējumam;

8.5. atsevišķiem nodokļu atvieglojumiem izmanto zaudēto ieņēmumu metodi, uzskaitot summas, kuras šo nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā netiek iemaksātas budžetā. Aprēķinā neņem vērā faktorus, kuri var mainīt fiskālās ietekmes aprēķinu, piemēram, iespēju izvēlēties citu nodokļu atvieglojumu piemērošanu;

8.6. pamatojas uz datiem, kas iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta, Zāļu valsts aģentūras, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts kases, Valsts vides dienesta un citām institūcijām;

8.7. aprēķina indikatīvo fiskālo ietekmi par tiem nodokļu atvieglojumiem, kuri klasificēti kā "labvēlīgi", "nelabvēlīgi" un "jaukti" un par kuriem ir pieejami attiecīgie dati.

Ministru prezidents A. Kulbergs

Finanšu ministrs M. Kučinskis