Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 246/1-2

Rīgā 2026. gada 23. jūlijā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm "rtdoc.tv", "providosiki.com", "4k-video.ru"

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete, Padomes priekšsēdētājas vietniece Ieva Kalderauska un Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 24. jūlija pārbaudes ziņojumu Nr. P/2026/101/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2026. gada 14. jūlijā Padome ir saņēmusi 2026. gada 10. jūlija vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu "rtdoc.tv", "providosiki.com" un "4k-video.ru" pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs "rtdoc.tv", "providosiki.com" un "4k-video.ru" kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, kā arī veidota pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 23. jūlija pārbaudes ziņojumā Nr. P/2026/101/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2026. gada 10. jūlija vēstulē Nr. 21/2026/5395-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde konstatēja, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnota Krievijas militārā agresija Ukrainā, leģitimēta Krievijas okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, humanizēti Ukrainā karojošie Krievijas karavīri, izplatīta Latviju diskreditējoša informācija, kā arī veidota piederības sajūta un pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju. Padomes un kompetentās valsts pārvaldes iestādes ieskatā tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

[3.1] Tīmekļvietnē "rtdoc.tv" cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tīmekļvietne "rtdoc.tv" ir Krievijas televīzijas programmas "RT Documentary" tīmekļvietne. Televīzijas programma "RT Documentary" ir daļa no Krievijas starptautiskā televīzijas programmas "RT" struktūras un ietilpst Krievijas autonomajā bezpeļņas organizācijā "TV Novosti" (krievu: "AНО "ТВ-новости"").

[3.1.2] Kompetentā valsts pārvaldes iestāde vērš uzmanību, ka 2022. gada 16. decembrī organizācijai "TV Novosti" tika noteiktas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sankcijas. ES sankciju pamatojumā tika norādīts, ka "TV-Novosti" ir ar Krievijas valdību saistīta mediju organizācija. To finansē no Krievijas federālā budžeta. Izmantojot tai pakļautos mediju elementus, tostarp "RT", tā ir pastāvīgi izplatījusi Kremli atbalstošu propagandu un dezinformāciju un atbalstījusi Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ar savu saturu "RT" izplata nepatiesus Krievijas režīma vēstījumus, lai grautu Ukrainu, un tādējādi atbalsta plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis ir vājināt starptautisko atbalstu Ukrainai. Tādējādi tā materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Turklāt tā gūst labumu no Krievijas valdības, kas ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.

[3.1.3] Tīmekļvietnes "rtdoc.tv" izvērtējums liecina, ka tās saturs ir vērsts uz Krievijas pozitīva tēla veidošanu, izceļot tās ārpolitiku, ekonomiku, vēsturi, kultūru, izglītību un zinātnes sasniegumus. Vienlaikus minētajā tīmekļvietnē ir plaši pieejamas dažādas filmas, seriāli un raidījumi, kas satur Krievijas dezinformāciju un propagandu, it sevišķi Krievijas kara Ukrainā kontekstā.

[3.1.4] Tīmekļvietnē izvietota dokumentālā filma "Braucam!" (krievu: "Поехали!"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas valsts uzņēmuma "Roskosmos" (krievu: "Роскосмос") darbinieku un brīvprātīgo iesaisti Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā atbalstīšanā, demonstrējot humānās palīdzības nogādāšanu, apģērba šūšanu, maskēšanās tīklu pīšanu, pretdronu aprīkojuma un citu frontes vajadzībām paredzētu līdzekļu izgatavošanu Krievijas bruņotajiem spēkiem. Filmā brīvprātīgie attēloti kā pašaizliedzīgi un varonīgi cilvēki, kuri, neraugoties uz personīgajiem zaudējumiem un kara pieredzi, turpina palīdzēt frontē esošajiem karavīriem. Vienlaikus tiek izcelta veterānu organizācijas "Vairogs un zobens" (krievu: "Щит и мечь") darbība, uzsverot tās locekļu militāro pieredzi un nozīmi atbalsta organizēšanā kopā ar "Roskosmos".¹

[3.1.5] Tīmekļvietnē izvietota dokumentālā filma "Krievu ārsts" (krievu: "Русский доктор"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas zobārsta darbību Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, uzsverot viņa regulāros braucienus uz Donbasu, kur viņš nogādā humāno palīdzību, mobilo stomatoloģisko aprīkojumu un sniedz medicīnisko palīdzību Krievijas karavīriem tieši frontē, lai uzturētu viņu kaujas spējas. Vienlaikus filmā izcelta viņa palīdzība bērnu futbola skolām Donbasā, nodrošinot sporta inventāru un ekipējumu.²

[3.1.5] Tīmekļvietnē izvietota dokumentālā filma "Brālis par brāli. Mēs no "ArBata"." (krievu: "Брат за брата. Мы c "АрБата""). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas bataljona "ArBat" karavīru pieredzi Krievijas militārā iebrukumā Ukrainā, izmantojot pirmās personas stāstījumus par kaujām, savstarpējo atbalstu un militāro brālību. Filmā uzsvērta karavīru drosme un pašaizliedzība, aprakstot ievainoto un civiliedzīvotāju evakuāciju, kritušo biedru iznešanu no kaujas lauka, kā arī citu kaujas uzdevumu izpildi sarežģītos apstākļos. Īpaša uzmanība pievērsta bataljona komandierim ar iesauku "Abrek", kurš attēlots kā varonīgs komandieris un Krievijas valsts apbalvojumu saņēmējs, akcentējot viņa bojāeju kaujas uzdevuma izpildes laikā un pasniedzot viņa piemiņu kā iedvesmas avotu cīņas turpināšanai un uzvaras sasniegšanai.³

[3.2] Tīmekļvietnē "providosiki.com" cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.2.1] Tīmekļvietne "providosiki.com" ir bezmaksas filmu (tostarp dokumentālo), seriālu, raidījumu, ziņu un izklaides video straumēšanas un koplietošanas platformas. Kā liecina kompetentās valsts pārvaldes iestādes izvērtējums, minētajās tīmekļvietnēs ir pieejams liels skaits dažādu Krievijas dezinformācijas un propagandas video materiālu. Piemēram, tīmekļvietnes izplatīto video materiālu vidū ir Latvijā ierobežoto Krievijas televīzijas programmu raidījumi un filmas, Vladimiru Putinu popularizējoši video, Krievijas militāro agresiju Ukrainā atbalstošas filmas, ES sankcijām pakļautā Krievijas propagandista Vladimira Solovjova veidotie dokumentālie projekti un raidījumi par Krieviju un tās militāro agresiju Ukrainā, padomju armiju slavinošas filmas;

[3.2.2] Tīmekļvietnē izvietota Vladimira Solovjova veidotā dokumentālā filma "Aiz lentes 224. nedēļa SMO" (krievu: "За лентой 224-я неделя СВО"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas bruņoto spēku artilērijas un dronu vienību darbību Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā. Filmā operators seko līdzi artilērijas un dronu pulku ikdienai, demonstrējot militāro tehniku, ekipējumu, apgādes nodrošinājumu un vienības koordinētu darbību. Sižetā uzsvērta karavīru profesionalitāte, augstā kaujas gatavība un efektivitāte, radot priekšstatu par Krievijas bruņotajiem spēkiem kā labi organizētu, tehniski nodrošinātu un sekmīgi funkcionējošu militāru struktūru;⁴

[3.2.3] Tīmekļvietnē izvietota Vladimira Solovjova veidotā dokumentālā filma "Aiz lentes 102. nedēļa SMO. Vladimira Solovjova dokumentālais projekts" (krievu: "За лентой 102-я неделя СВО. Документальный проект Владимира Соловьева"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas bruņoto spēku Rosgvardijas (krievu: "Росгвардия") vienību darbību Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā. Filmā operators kopā ar Vladimiru Solovjovu seko līdzi Rosgvardijas pulku ikdienai, demonstrējot militāro tehniku, ekipējumu, apgādes nodrošinājumu un vienības koordinētu darbību. Sižetā uzsvērta karavīru profesionalitāte, augstā kaujas gatavība un efektivitāte, radot priekšstatu par Krievijas bruņotajiem spēkiem kā labi organizētu, tehniski nodrošinātu un sekmīgi funkcionējošu militāru struktūru. Filmā tiek pielietots Ukrainas bruņotos spēkus demonizējošs naratīvs, minot, ka tie slēpjas ēkās starp civiliedzīvotājiem;⁵

[3.2.4] Tīmekļvietnē izvietota Vladimira Solovjova veidotā dokumentālā filma "Aiz lentes 106. nedēļa SMO. Vladimira Solovjova dokumentālais projekts" (krievu: "За лентой 106-я неделя СВО. Документальный проект Владимира Соловьёва"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļota Krievijas bruņoto spēku darbība Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā. Materiālā Vladimirs Solovjovs Donbasa frontes tuvumā, pārvietojas pa Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un demonstrē vietas, kur notika kaujas, militāro tehniku un Krievijas karavīru ikdienu. Sižetā uzsvērta Krievijas bruņoto spēku organizētība, kaujas spējas un sekmīga militāro uzdevumu izpilde, vienlaikus Krievijas karavīrus attēlojot kā drosmīgus, pašaizliedzīgus un varonīgus cīnītājus.⁶

[3.3] Tīmekļvietnē "4k-video.ru" cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.3.1] Tīmekļvietne "4k-video.ru" ir bezmaksas filmu (tostarp dokumentālo), seriālu, raidījumu, ziņu un izklaides video straumēšanas un koplietošanas platforma. Kā liecina kompetentās valsts pārvaldes iestādes izvērtējums, minētajās tīmekļvietnēs ir pieejams liels skaits dažādu Krievijas dezinformācijas un propagandas video materiālu. Piemēram, tīmekļvietnes izplatīto video materiālu vidū ir Latvijā ierobežoto Krievijas kanālu televīziju raidījumi un filmas, Vladimiru Putinu popularizējoši video, Krievijas militāro agresiju Ukrainā atbalstošas filmas, ES sankcijām pakļautā Krievijas propagandista Vladimira Solovjova veidotie dokumentālie projekti un raidījumi par Krieviju un tās militāro agresiju Ukrainā, padomju armiju slavinošas filmas;

[3.3.2] Tīmekļvietnē izvietota Vladimira Solovjova veidotā dokumentālā filma "Aiz lentes 224. nedēļa SMO" (krievu: "За лентой 224-я неделя СВО"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas bruņoto spēku artilērijas un dronu vienību darbību Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā. Filmā operators seko līdzi artilērijas un dronu pulku ikdienai, demonstrējot militāro tehniku, ekipējumu, apgādes nodrošinājumu un vienības koordinētu darbību. Sižetā uzsvērta karavīru profesionalitāte, augstā kaujas gatavība un efektivitāte, radot priekšstatu par Krievijas bruņotajiem spēkiem kā labi organizētu, tehniski nodrošinātu un sekmīgi funkcionējošu militāru struktūru;⁷

[3.3.3] Tīmekļvietnē izvietota Vladimira Solovjova veidotā dokumentālā filma "Aiz lentes 102. nedēļa SMO. Vladimira Solovjova dokumentālais projekts" (krievu: "За лентой 102-я неделя СВО. Документальный проект Владимира Соловьева"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļo Krievijas bruņoto spēku Rosgvardijas vienību darbību Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā. Vladimirs Solovjovs seko līdzi Rosgvardijas pulku ikdienai, demonstrējot militāro tehniku, ekipējumu, apgādes nodrošinājumu un vienības koordinētu darbību. Sižetā uzsvērta karavīru profesionalitāte, augstā kaujas gatavība un efektivitāte, radot priekšstatu par Krievijas bruņotajiem spēkiem kā labi organizētu, tehniski nodrošinātu un sekmīgi funkcionējošu militāru struktūru. Filmā tiek pielietots Ukrainas bruņotos spēkus demonizējošs naratīvs, minot, ka tie slēpjas ēkās starp civiliedzīvotājiem;⁸

[3.3.4] Tīmekļvietnē izvietota Vladimira Solovjova veidotā dokumentālā filma "Aiz lentes 106. nedēļa SMO. Vladimira Solovjova dokumentālais projekts" (krievu: "За лентой 106-я неделя СВО. Документальный проект Владимира Соловьёва"). Dokumentālā filma pozitīvā un heroizējošā veidā atspoguļota Krievijas bruņoto spēku darbība Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā. Materiālā Vladimirs Solovjovs atrodas Donbasa frontes tuvumā, pārvietojas pa Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un demonstrē vietas, kur notika kaujas, militāro tehniku un Krievijas karavīru ikdienu. Sižetā uzsvērta Krievijas bruņoto spēku organizētība, kaujas spējas un sekmīga militāro uzdevumu izpilde, vienlaikus Krievijas karavīrus attēlojot kā drosmīgus, pašaizliedzīgus un varonīgus cīnītājus.⁹

[4] Minēto tīmekļvietņu saturā nozīmīga loma ir piešķirta Krievijas kara Ukrainā (atbilstoši Krievijas oficiālajai terminoloģijai – speciālā militārā operācija) tematam. Minētajās tīmekļvietnēs ir konstatējams viennozīmīgs informatīvais atbalsts Krievijas karam Ukrainā.

Informācija, kas tiek publicēta iepriekš minētajās tīmekļvietnēs, var radīt maldīgu priekštatu par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā, tādējādi, iespējams, pat netieši aicinot Latvijas iedzīvotājus kļūt par Krievijas bruņoto spēku līgumkareivjiem karā pret Ukrainu. Kopumā minētajās tīmekļvietnēs konstatēts, ka tās turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus dažādām negatīvām provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2026. gada 23. jūlija sēdes laikā ir pārliecinājusies par lēmuma 3. punktā minēto tīmekļvietņu, izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.¹⁰ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.¹¹ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.¹² Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] Administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.¹³ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs "rtdoc.tv", "providosiki.com" un "4k-video.ru" tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā (izvērstā veidā) un 9. punktā norādīto tīmekļvietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm "rtdoc.tv", "providosiki.com" un "4k-video.ru", liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļvietņu "rtdoc.tv", "providosiki.com" un "4k-video.ru" dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājas vietniece Ieva Kalderauska.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
priekšsēdētājas vietniece I. Kalderauska