Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Rīga,

2026. gada 19. jūnijā

1.1. Starptautiska konference par "Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu

1.2. Dzimumu līdztiesības tematikas un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas atspoguļojums vispārizglītojošo skolu mācību procesā

1.3. Dzimumu līdztiesības tematikas un cilvēktiesību aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā

1.4. Izstāde par sievietēm/meitenēm NBS un Zemessardzē un citas tematiskās izstādes un pasākumi

1.5. Latvijas diplomātisko pārstāvniecību iesaiste "Sievietes, miers un drošība" tematikas veicināšanā

1.6. Komunikācijas plāna īstenošana "Sievietes, miers un drošība" tematikas popularizēšanai

1.7. Latvijas "Sievietes, miers un drošība" kontaktpunktu tīkla izveide

3.1. "Sievietes, miers un drošība" tematikas atbalstīšana starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos

3.2. Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā ES un EDSO misijās Ukrainā

3.3. Dzimuma aspekta integrēšana Latvijas attīstības sadarbībā

3.4. Praktisku darba metožu un pieredzes nodošana Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstīm

4.1. Sasniegtie politikas rezultāti

4.2. Izaicinājumi

4.3. Ieteikumi nākotnei

2020. gada 15. jūlijā ar Latvijas Republikas MK rīkojumu nr. 390 (turpmāk – Rīkojums) apstiprināja "Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam" (turpmāk – Plāns). Rīkojuma 3. punkts noteic ĀM uzdevumu sagatavot un ārlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā MK Plāna gala izvērtējumu izvērtējumu.

2025. gada 7. janvāra MK sēdē tika apstiprināts ĀM sagatavotais informatīvais ziņojums par Plāna mērķu izpildes vidustermiņa izvērtējumu par Latvijas paveikto periodā no 2020. gada 15. jūlija līdz 2024. gada 1. jūnijam, attiecīgi šajā Informatīvajā ziņojumā iekļauts apkopojums par paveikto laika periodā no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim.

"Sievietes, miers un drošība" darba kārtību aizsāka ANO DP 2000. gada 31. oktobrī apstiprinātā rezolūcija nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" (turpmāk – ANO DP rezolūcija SMD). ANO DP rezolūcija nr. 1325 ir saistoša visām ANO dalībvalstīm. ANO DP rezolūcijas nr. 1325 mērķis ir integrēt dzimuma līdztiesības aspektu konfliktu risināšanā, ņemot vērā, ka konfliktu laikā palielinās dzimumu nevienlīdzība, tiek ierobežota sieviešu piekļuve veselības aprūpei un izglītībai, kā arī samazinās sieviešu iespējas uz ekonomisko un politisko līdzdalību. Sieviešu līdzdalības un pārstāvniecības palielināšana konfliktu risināšanā ir kļuvusi par vienu no ANO prioritātēm, tai skaitā sieviešu pārstāvība ANO miera uzturēšanas operācijās. Ap 110 pasaules valstu, kā arī starptautiskās organizācijas, ievieš rīcības plānus par šo tēmu. Ir valstis, kuras īsteno jau trešo vai ceturto plānu.

Latvija, izstrādājot un pieņemot Plānu, apņēmās īstenot ANO DP rezolūcijas nr. 1325 mērķus atbilstoši nacionālajai situācijai. Plāna izstrādi noteica arī MK 2019. gada 7. maija rīkojums nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk – Deklarācija), kurā Deklarācijas 218.1 3. punkts uzdeva veicināt dzimumu līdztiesību nacionālā un starptautiskā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības vadošās pozīcijās (lēmumu pieņemšanā) – bruņotos spēkos, valsts iestādēs, politikā – veicināšanai, kā arī visa veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai, sagatavojot nacionālo rīcības plānu ANO DP rezolūcijas nr. 1325 izpildei.

Plānā definēti trīs galvenie rīcības virzieni: (1) sabiedrības, tostarp, jauniešu, izpratnes un zināšanu veicināšana; (2) specifiskas apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveide un (3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošana tālāk. Katrs rīcības virziens ietver vairākus īstenojamos pasākumus, pie kuriem definēti gan darbības rezultāti, gan rezultatīvie rādītāji, kas norāda uz to, vai un kā šie pasākumi ir tikuši īstenoti. ĀM ir atbildīgā iestāde par Plāna īstenošanas koordinēšanu bet AiM, IeM, IZM un LM ir līdzatbildīgās iestādes plāna īstenošanā to kompetences ietvaros. Atsevišķu pasākumu īstenošanā iesaistīta arī VM, IZM padotībā esošās iestādes, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Būtiska loma Plāna īstenošanā ir Latvijas NVO. Plāns īstenots iestādēm piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Plāna gala izvērtējumā tiek apskatīta Plānā noteikto pasākumu izpilde pēc vidustermiņa izvērtējumā iekļautā laika posma, secīgi sākot no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim, gala termiņa izvērtējuma izstrādei un iesniegšanai MK (apskatāmais laika posms). Plāna gala termiņa izvērtējums ietver atbildīgo ministriju, iesaistīto iestāžu, NVO un starptautisko sadarbības partneru secinājumus par Plānā noteikto pasākumu īstenošanu, kas palīdz identificēt aspektus, kurus pilnveidot nākamā nacionālā rīcības plāna "Par sievietēm, mieru un drošību" izstrādē.

Pirmais Plāna rīcības virziens vērsts uz Latvijas sabiedrības izpratnes veicināšanu par ANO DP rezolūciju nr. 1325 un "Sievietes, miers un drošība" (turpmāk – SMD) tematiku, koncentrējoties tieši uz jauno paaudzi. Saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, diskriminācija dzimuma dēļ joprojām skar daudzus jauniešus, jo īpaši jaunas sievietes. Attiecīgi pirmais Plāna rīcības virziens ietvēra gan starptautisku konferenču organizēšanu, gan dzimumu līdztiesības tematikas ietveršanu vispārizglītojošo skolu mācību procesā, kā arī darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā. Papildus tam, Plāns paredzēja arī komunikāciju ar sabiedrību citos veidos, piemēram, izstādes un citus tematiskos pasākumus, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs publisko komunikāciju, kā arī tika izstrādāts ĀM kopējais komunikācijas Plāns "Sievietes, miers un drošība" tematikas aktualizēšanai publiskajā telpā. Lai īstenotu veiksmīgu komunikāciju, bija nepieciešams izveidot arī kontaktpunktu-sadarbības partneru tīklu informācijas apmaiņai.

Plāna 1.1. punktā noteiktais pasākums un rezultatīvais rādītājs paredz no 2020. gada līdz 2025. gadam (Plāna darbības laika posms) rīkot vismaz trīs starptautiskas konferences par "Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu. Pārskata periodā konkrētā tematika starptautiskās konferencēs tikusi iekļauta regulāri, tādēļ 1.1. punkta rezultatīvais rādītājs ir sasniegts, taču vienlaikus tiks turpināts iesāktais.

Latvijā 2020. gadā, 2021. gadā, 2022. gadā, 2023. gadā, 2024. gadā, kā arī 2025. gadā ĀM sadarbībā ar AiM, LATO, ārvalstu vēstniecībām Latvijā, un citiem partneriem, regulāri iekļāvusi "Sievietes, miers un drošība" tematiku starptautiskā pasākuma "Rīgas konference" diskusijās. "Rīgas konference" ir ikgadējs pasākums, kur satiekas reģionālās un starptautiskās ārpolitikas un aizsardzības eksperti, akadēmiķi, žurnālisti un uzņēmēji. Ņemot vērā konferences starptautisko atpazīstamību un plaša spektra pārstāvju dalību (2025. gadā piedalījās dalībnieki no vismaz 70 pasaules valstīm), šis ir bijis atbilstošs formāts "Sievietes, miers un drošība" tematikas popularizēšanai un aktualizēšanai.

2024. gadā "Rīgas konferences" ietvaros LATO, ĀM un NVO Sievietes drošībai kopīgi organizēja blakus pasākumu par "Sievietes, miers un drošība" tematiku "Dzimums un konflikts — sieviešu perspektīvas un pieredze" ("Gender and Conflict – Women’s Perspectives and Experiences").

2024. gada decembrī NVO Sievietes drošībai sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā un Latvijas Aizsardzības ministriju Ādažu militārajā bāzē rīkoja konferenci "Sievietes bruņotajos spēkos, kas pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus no Latvijas un 13 NATO dalībvalstīm. Tajā piedalījās militārpersonas, ministriju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pasākuma laikā notika gan strukturētas diskusijas par "Sievietes, miers un drošība" tematiku un sieviešu lomu bruņotajos spēkos, gan pieredzes apmaiņa un praktisku piemēru analīze. Dalībnieki diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem un turpmākajiem soļiem, lai stiprinātu dzimumu līdztiesību gan valsts līmenī, gan pašos bruņotajos spēkos.

2025. gadā Centra MARTA ieguldījums sabiedrības izpratnes veicināšanā par SMD tematikas nozīmi praksē īstenojās, sasaistot to ar plašāku sabiedrisko un politisko diskusiju par sieviešu cilvēktiesību aizsardzības sistēmas noturību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu. Līdztekus SMD vēstījumam par drošību kā cilvēkdrošību, īpašs uzsvars tika likts uz Stambulas konvencijas aizstāvību kā būtisku instrumentu vardarbības prevencijai un cietušo aizsardzībai, skaidrojot sabiedrībai konvencijas praktisko pienesumu un dezinformācijas riskus. Centrs MARTA 2025. gadā konsekventi uzturēja tematiku publiskajā telpā, iesaistot jauniešu un pilsoniskās sabiedrības auditorijas, stiprinot izpratni par dzimumu līdztiesību kā horizontālu drošības un noturības priekšnosacījumu, kā arī veidojot sadarbību ar partneriem informācijas apmaiņai un kopīgas komunikācijas īstenošanai.

Latvijā norisinājās ikgadējais 8. marta Sieviešu solidaritātes gājiens, kura centrālā vēsts 2025. gadā bija skaidra – sieviešu un meiteņu tiesības nav pašsaprotamas, tās ir nepārtraukti jāaizstāv. Gājienā tika aktualizēta saikne starp demokrātijas stāvokli pasaulē un cilvēktiesību aizsardzību, uzsverot, ka autoritāru tendenču pieauguma apstākļos sieviešu tiesības bieži ir pirmās, kas tiek ierobežotas, savukārt bruņotu konfliktu zonās sievietes un meitenes ir starp visvairāk cietušajām. Gājiens kalpoja kā aicinājums sabiedrībai saglabāt modrību un aktīvi iestāties par brīvību, tiesiskumu un cieņu kā pamatvērtībām.

2025. gada centrālā interešu aizstāvības tēma bija Stambulas konvencijas aizstāvība Latvijā. Aktīvisms īpaši saasinājās rudenī, sākot ar 23. septembri, kad Saeimas vairākums nobalsoja par jautājuma par izstāšanos no Konvencijas nodošanu Ārlietu komisijai. Atbildot uz šo lēmumu, Centrs MARTA kopā ar sabiedrotajiem organizēja četrus publiskus protestus, mobilizējot plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu un skaidri paužot, ka vardarbības pret sievietēm novēršana un upuru aizsardzība nav politiskas spekulācijas jautājums, bet gan valsts pienākums. Protesti kļuva par spēcīgu demokrātijas izpausmi, apliecinot sabiedrības gatavību iestāties par starptautiskajām cilvēktiesību saistībām un Latvijas pamatvērtībām.

Plāna 1.2. punktā noteiktā pasākuma "dzimumu līdztiesības tematikas un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas atspoguļojums vispārizglītojošo skolu mācību procesā" rezultatīvais rādītājs – dzimumu līdztiesības tematika un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas tēma regulāri tikusi atspoguļota vispārizglītojošo skolu mācību procesā. IZM norāda uz šādām veiktajām darbībām vispārizglītojošo skolu mācību procesā apskatāmajā laika posmā, tomēr iesāktās aktivitātes ir turpināmas.

Kā norāda LM, dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Latvijā tiek izmantota integrētā pieeja, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un zemkopības politika) un visos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un sadarbības partnerus.

Izglītības sistēmā preventīvi tiek nodrošināts jebkādas diskriminācijas aizliegums, nosakot obligātā satura īstenošanas principus, piemēram, izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

Vairāki MK noteikumi noteic, ka dzimumu līdztiesības tematikas apgūšana, vienlīdzības principu ievērošana, kā arī emocionālās, fiziskās un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšana vispārizglītojošo skolu mācību procesā notiek visās izglītības pakāpēs.¹ 2024. gada augustā MK tika apstiprināts IZM sagatavotais Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību.²

Tā kā vardarbības tēma izglītības iestādēs ir ļoti kompleksa, IZM kopā ar citām institūcijām un sadarbības partneriem turpina un turpinās strādāt pie kompleksu pasākumu ieviešanas. Piemēram, izglītības iestādēs ir izstrādāti un darbojas algoritmi, kas nodrošina ziņošanu par vardarbības gadījumiem vai aizdomām par tiem, tostarp garantējot anonimitāti. IZM no valsts budžeta līdzekļiem pēdējo gadu laikā nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi par labbūtības veicināšanu izglītības procesā un vardarbības risku novēršanu un mazināšanu. 2025. gadā notika pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma "Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādēs", kuru īstenoja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze" (pasākums iekļauts "Par Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam").

2025. gada 16. septembrī MK apstiprināja Informatīvo ziņojumu "Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem", kas izstrādāts, sadarbojoties IZM, LM, Bērnu aizsardzības centram u.c. Minētajā informatīvajā ziņojumā ir atspoguļota vardarbības mazināšanas un labbūtības veicināšanas programmu ieviešanas gaita.

Pasākuma "Dzimumu līdztiesības tematikas un cilvēktiesību aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā" rezultatīvais rādītājs ir dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību jautājumu darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā regulāra aktualizēšana.

Par dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību tematiku apskatāmajā laika posmā īstenoti dažādi projekti, tostarp jauniešu apmaiņas, līdzdalības, solidaritātes projekti.

2024. gadā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra valsts programmas ietvaros nodrošināja projektu atklātu konkursu norisi "Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā", tika apstiprināti un īstenoti seši projekti.

Darba ar jaunatni veicēji, kas pirmo reizi piedalījās mācībās 2024. gadā, apguva šādas tēmas: kā strādāt ar jauniešiem, kuriem ir psihoemocionālas veselības problēmas; kuri tiek pakļauti diskriminācijas vai vardarbības riskiem (t.sk. dzimuma vai seksuālās piederības dēļ); un kā strādāt ar jauniešiem ar kultūras atšķirībām (etniskās minoritātes).

2024. gada jūnijā apstiprinātas Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasības. Standartā iekļautas prasmes kā īstenot profesionālo darbību bez jebkāda veida vardarbības un zināšanas par vardarbības prevenciju, izskaušanu, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem.

2024. gada noslēdzās Valsts izglītības satura centrs (tagad VIAA) īstenotās meiteņu līderības un uzņēmējdarbības prasmju pilnveides programmas "Future Heroes" 4. sezona, kurā piedalījās 47 dalībnieces no dažādiem Latvijas reģioniem. Projekti pievērsās dažādām tēmām, piemēram, vides ilgtspēja, veselīgs uzturs, jauniešu nodarbinātības veicināšana reģionos u.c., taču arī tādām tēmām kā dzimumu līdztiesība un aktīvāka jauniešu iesaiste politisku lēmumu pieņemšanā.

2024. gada rudenī noslēdzās programmas "Erasmus+" sadarbības partnerības projekts "Y-FIGHT: Youth FIGHT against power abuse", kuru īstenoja biedrība no Latvijas "Bioville" sadarbībā ar partnerorganizācijām no Spānijas, Čehijas un Slovēnijas. Kā projekta galvenais mērķis tika izvirzīta cīņa pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu nevienlīdzību, tās atpazīšanu un rīcības metodēm, projektā tika ieaistīti jaunatnes darbinieki no partnerorganizāciju valstīm.

2024. gadā tika publicēts pētījums "Neformālās izglītības piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā" par Latvijā īstenotās neformālās izglītības (NFI) darbā ar jaunatni piedāvājuma atbilstību jauniešu interesēm un vajadzībām. Periodā no visām šāda veida apmācībām ir organizētas aktivitātes par dažādām prasmēm, t.sk. pilsonisko sabiedrību (51 %). Ar politiku saistītas aktivitātes īstenojuši 31 % NFI piedāvātāju, bet dzimumu līdztiesības tēmu (20 %) un cilvēktiesību tēmu (23 %) iekļāvuši salīdzinoši mazāk īstenotāju.

Jaunatnes politikas valsts programmas atklātajā projektu konkursā "Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai, to iniciatīvām, jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai sabiedrībā" 2025. gadā tika apstiprināti 7 projekti (5 vietēja, 2 reģionāli), kuros kopā plānots iesaistīt 1714 jauniešus.

2025. gadā maijā norisinājās pirmās Latvijas jauniešu Signālvēlēšanas ar saukli "Neesi malā sēdētājs, esi Signālvēlētājs!" kā izglītības projekts, kurā balsot varēja tikai 16, 17 gadus veci jaunieši. Signālvēlēšanu mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par demokrātijas procesu un pilsonisko līdzdalību. Pirmajās signālvēlēšanās piedalījās jaunieši no 15 Latvijas pašvaldībām, bet 2026. gada signālvēlēšanas notiks jau visās Latvijas vidējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs pirms oficiālajām 15. Saeimas vēlēšanām.

2025. gadā jauniešu iespēju festivālā "Kopums/ Mad Liepāja" notika diskusija kā darbā ar jaunatni iesaistīt vairāk jaunu vīriešu. Balstoties uz notikušo diskusiju, tika sagatavots viedokļa raksts³, kas izplatīts jomā.

Nacionālo Jaunatnes dialogu atklāja 2025. gada oktobrī, kura mērķis ir stiprināt jauniešu pilsonisko līdzdalību un iespējas iesaistīties valsts politikas veidošanā. Nacionālais Jaunatnes dialogs nodrošina konsultatīvo platformu, kas ļauj jauniešiem būt dzirdamiem un aktīvi sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem. Iniciatīvas autore ir izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, un pēc viņas ierosinājuma par Nacionālā Jaunatnes dialoga patronesi ir kļuvusi Ministru prezidente Evika Siliņa.

MK noteikumos Nr. 455 "Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība" 2025. gadā tika aktualizētas vairākas jaunas tēmas. Tiesību pamatu tēmā ir iekļautas tādas apakštēmas kā "normatīvais regulējums par dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām".

Savukārt 2025. gada decembrī tika prezentēti pētījuma "Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un profesionālais profils Latvijā" rezultāti⁴. Aptaujas dati tika arī izmantoti, lai raksturotu jaunatnes darbinieka profilu. Lai arī kopumā respondenti pārstāvēja dažādus Latvijas reģionus un vecuma grupas, lielākā daļa bija 41–50 gadu vecumā (23 %) un 35–40 gadu vecumā (20 %), tādējādi var secināt, ka Latvijā darbu ar jaunatni pārsvarā veic sievietes vecumā virs 35 gadiem.

Plāna 1.4. punktā noteikts rezultatīvais rādītājs – divu izstāžu par sievietēm/meitenēm NBS un Zemessardzē un citu tematisko izstāžu rīkošana.

2025. gada 18. novembrī Latvijas Kara muzejā tika atklāta izstāde "Iekšējais "Karavīrs"" – stāsts par 2025. gada vasaras rezerves karavīru pamatapmācības kursu un tā dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu pieredzei (sievietes bija 30% no mācību kopējā dalībnieku skaita). Izstāde izgaismoja viņu motivāciju, izaicinājumus un personīgo izaugsmi, izvēloties kļūt par daļu no Latvijas bruņotajiem spēkiem. Fotogrāfe Inese Gintere vairāku dienu garumā viesojās Alūksnes kājinieku skola un militārajā bāzē, dokumentējot kursa dalībnieku ikdienu.

Lai popularizētu sieviešu lomu NBS, kā arī uzsvērtu sieviešu nepieciešamību karavīru, instruktoru un virsnieku profesijās, rekrutēšanas aktivitāšu ietvaros vienmēr tiek uzsvērta dzimuma vienlīdzība gan atlases procesa ietvaros, gan karjeras izvēlē un atalgojuma sistēmā. Izveidotajos rekrutēšanas informatīvajos materiālos uz vides reklāmas stendiem Rīgā un uz sabiedriskā transporta reģionos vizualizēti tiek gan vīrieši, gan arī sievietes. Tāpat arī komunikācijā blakus vienotības un aizsardzības demonstrācijai arvien vairāk tiek izmantoti sieviešu tēli vai simboli, piemēram, Zemessardzes un rezervistu apmācības rekrutēšanas kampaņā kopības spēks izteikts caur salīdzinājumu ar "Baibas bizi".⁵ Arī vietnē Sargs.lv bijuši publicēti vairāki personstāsti par sievietēm NBS kā aicinājums arī citām sievietēm uzsākt dienestu.⁶ AiM sadarbības domnīca "Ģeopolitikas pētījumu centrs" ir veikusi izpēti par sievietēm NBS, iekļaujot salīdzinājumus ar citu valstu pieredzi un iedrošinot sievietes pieteikties dienestam.⁷ Kopš 2022. gada jūlija beigām sievietes var pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā, kas ir ikdienā redzamākā NBS apakšvienība un tā reprezentē Latviju un NBS. Godasardze tiek nodrošināta pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī valsts nozīmes reprezentatīvos pasākumos, augstu viesu sagaidīšanā un pārstāvot Latviju starptautiskos militāros pasākumos.⁸

Tematiskos pasākumus šajā jomā aktīvi organizējis arī nevalstiskais sektors. Piemēram, kopš 2020. gada organizācija "Riga TechGirls" organizējusi ikgadēju hakatonu, kura ietvaros dalībnieces cenšas attīstīt un realizēt savas idejas un inovācijas ar mērķi veicināt sieviešu līdzdalību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.⁹ Katra gada hakatonam tiek piešķirta konkrēta tēma un 2022. gada martā šī tēma bija "Sievietes. Miers. Drošībā". Dalībnieces tika aicinātas izveidot lietotnes un tehnoloģijas, kuras veicinātu mieru un drošību. 2022. gadā hakatonā uzvarēja un pirmo vietu ieguva komanda "Women on Duty", kas strādāja pie lietotnes "One circle" izveides. Tās mērķis ir nodrošināt pieeju uzticamam personu lokam, kas var palīdzēt krīzes situācijās.¹⁰

NBS ietvarā ir apmācīta par starptautiskajām operācijām atbildīgā amatpersona Eiropas drošības un aizsardzības koledžas organizētajā kursā "Visaptveroša pieeja dzimumu līdztiesībai operācijās" ("A Comprehensive Approach to Gender in Operations"), lai sekmētu dzimumu vienlīdzību starptautiskajās operācijās.

Pārskata periodā Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs iesaistījušās SMD tematikas veicināšanā. Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs ir informācija Latvijas vēstniecību un pārstāvniecību sociālajos tīklos un uzrunātajās tēmās par SMD tematiku un Plānu.

Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs ir izpildīts, jo Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ārvalstīs ir ne tikai publicējušas informāciju par SMD to tīmekļvietnēs, bet arī veikušas un turpina veikt dažādas citas darbības, lai aktualizētu šo tematiku ārvalstīs. Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības piedalījušās SMD darba kārtības popularizēšanā un dalījušās pieredzē ar citu valstu pārstāvjiem. Latvijas vēstnieki un vēstnieces ārvalstīs dibinājuši un stiprinājuši divpusējos kontaktus SMD un dzimumu līdztiesības jautājumos, iesaistījušies draugu grupās daudzpusējos formātos, kā arī regulāri īstenojuši dažādas publiskās diplomātijas aktivitātes, iekļaujot pasākumos ar SMD saistītas tēmas un aktivitātes, uzaicinot gan ārvalstu, gan Latvijas ekspertus.

1.6. Komunikācijas plāna īstenošana SMD tematikas popularizēšanai

Plāna 1.6. punkta rezultatīvais rādītājs, proti, "regulāri integrēta SMD darba kārtība nacionāla līmeņa pasākumos; regulāri atspoguļota SMD tematika gan sociālajās platformās, gan plašsaziņas līdzekļos" ir izpildīts, ņemot vērā, ka notikusi plaša apmēra komunikācija par SMD tematiku.

Apskatāmajā laika posmā ĀM regulāri publiski komunicēja par dažādiem starptautiskiem notikumiem un atzīmējamām dienām saistībā ar SMD. ĀM katru gadu gatavo publisko komunikāciju par starptautisko sieviešu dienu 8. martā, starptautiskajā dienā seksuālās vardarbības izskaušanai konfliktos 19. jūnijā, starptautiskajā dienā par sievietēm diplomātijā 24. jūnijā, starptautiskajā SMD dienā 31. oktobrī (2000. gada 31. oktobrī tika pieņemta ANO DP rezolūcija nr. 1325), starptautiskajā dienā vardarbības izskaušanai pret sievietēm 25. novembrī, kā arī cilvēktiesību dienā 10. decembrī. 2025. gada oktobrī ĀM publicēja infografiku par godu ANO DP rezolūcijas nr. 1325 25. gadadienai, kurā atspoguļota galvenā informācija par Nacionālo rīcības plānu un tā īstenošanu, kā arī par pašu ANO DP rezolūciju nr. 1325.

2025. gada 28. janvārī Meta platformā Facebook notika diskusija par sievietēm bruņotajos spēkos "Sieviete bruņotajos spēkos un dezinformācija kara apstākļos". Šajā diskusijā tika uzsvērta sieviešu kaujinieku niansētā pieredze bruņotos konfliktos, izgaismojot viņu svarīgās lomas un izaicinājumus, ar kuriem viņas saskaras. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta dezinformācijas spēcīgajai ietekmei, veidojot uztveri, politiku un stāstus par sievietēm kaujas lomās. Diskusijā piedalījās Mariia "Gerda" Chekh, pirmās šķiras ierindas karavīrs, 12. speciālo uzdevumu brigāde "Azov", Ukraina, Jānis Karlsbergs, vecākais politikas un publikāciju vadītājs NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā un LATO valdes priekšsēdētājs, Pulkvežleitnante Jennifer L. Gotie, ASV bruņoto spēku 5. korpuss, personāla vadītāja vietniece (FWD) un Žaneta Ozoliņa, LU vadošā pētniece un NVO "Sievietes drošībai" valdes locekle.

Plāna 1.7. punkta rezultatīvais rādītājs paredz Latvijas kontaktpunktu tīkla izveidi par SMD tematiku. Jau Plāna izstrādes procesā tika iesaistītas kompetentās Latvijas ministrijas, to padotībā esošās iestādes, ārvalstu vēstniecības Latvijā, kā arī NVO. Formālajā Plāna izstrādes darba grupā piedalījās ĀM, LM, VM, AiM, IeM, TM, Valsts policija un Valsts izglītības satura centrs, taču neformāli tika piesaistīti arī NVO pārstāvji un ārvalstu vēstniecības Latvijā, piemēram, Kanādas vēstniecība Latvijā.

Pārskata periodā SMD tematika regulāri tikusi iekļauta starptautiskās konferencēs, tādēļ 1.1. punkta rezultatīvais rādītājs ir sasniegts. Attiecībā uz 1.2. punktu, ir veiktas darbības vispārizglītojošo skolu mācību procesā apskatāmajā laika posmā. Līdzīgi kā pie iepriekš minētajiem pasākumiem, arī Plāna 1.3. punktā veicamie pasākumi ir veikti, bet būtu apsverams to turpināšana līdz ar jaunā Plāna izstrādi. Plāna 1.4. punkts uzskatāms par paveiktu, jo ir sarīkota tematiskā izstāde, kura ir arī sasniegusi visai lielu auditoriju.

Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs tika izpildīts jau vidus terminā, jo, Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ārvalstīs publicēja informāciju par SMD to tīmekļvietnēs, ir veikušas dažādas citas darbības, lai aktualizētu šo tematiku ārvalstīs. Šis darbs tiks turpināts arī jaunajā Plānā. Plāna 1.6. punkta rezultatīvais rādītājs, proti, "regulāri integrēta SMD darba kārtība nacionāla līmeņa pasākumos; regulāri atspoguļota SMD tematika gan sociālajās platformās, gan plašsaziņas līdzekļos" ir izpildīts, ņemot vērā, ka notikusi plaša apmēra komunikācija par SMD tematiku. Plāna 1.7. punkts ir izpildīts, jo nacionālais kontaktpunktu tīkls ir ticis gan izveidots, gan aktualizēts. Kontaktpunktu tīkla starpā jāturpina pastāvīga komunikācija. Secināms, ka Plāna pirmā rīcības virziena ietvaros ir gan izpildīti pasākumi, gan turpināmi pasākumi.

Plāna otrais rīcības virziens ir vērsts uz dzimumu līdztiesības konsultantu (gender advisor, GENAD) pozīciju izveidi un ieviešanu aizsardzības un iekšlietu sektoros. Šo konsultantu uzdevums būtu izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus aizsardzības un iekšlietu struktūru vadībai par dzimumu perspektīvas integrāciju militārajās operācijās un misijās, krīzes un konflikta situācijās, kā arī izglītot par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību aizsardzības un iekšlietu struktūrās. Pie dzimumu līdztiesības konsultanta iekšlietu un aizsardzības sektora darbiniekiem būtu iespēja vērsties jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu aizsardzības un iekšlietu sektorā. Plāna otrais rīcības virziens paredz, ka sākotnēji tiktu veiktas apmācības aizsardzības un iekšlietu sektora darbiniekiem, par iepriekš minētajām tēmām, lai aizsardzības un iekšlietu sektorus pakāpeniski sagatavotu dzimumu līdztiesības konsultanta pozīciju izveidei.

Plāna 2.1. punktā un 2.2. punktā paredzētas apmācības par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā, kā arī apmācības atlasītai cilvēku grupai aizsardzības un iekšlietu sektorā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidei. Minētie pasākumi ir uzskatāmi par daļēji paveiktiem – ir izveidota dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcija Latvijas aizsardzības sektorā, bet būtu jāturpina ar pozīcijas izveidi iekšlietu sektorā. Ir jāņem vērā atbildīgo institūciju prioritātes un resursu kapacitāte, tādēļ šiem pasākumiem būtu jārod piemērotākais risinājums. Piemēram, var apsvērt dzimumu līdztiesības konsultanta pienākumu piešķiršanu jau esošām profesionālajām amata pozīcijām aizsardzības un iekšlietu sektoros. Lai sekmētu apmācības par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu, ĀM ir regulāri šo jautājumu uzrunājusi ar ārvalstu partneriem, kas var dalīties pieredzē vai sniegt atbalstu šī uzdevuma īstenošanai.¹¹

2025. gadā Centrs MARTA turpināja stiprināt iekšlietu un tieslietu jomas profesionāļu kapacitāti, fokusējoties uz ar dzimumu saistītas vardarbības atpazīšanu, cietušo vajadzību izpratni un institucionāli koordinētas rīcības principiem. Laika posmā no 2024. gada beigām līdz 2025. gada sākumam sadarbībā ar Tieslietu akadēmiju tika īstenotas divas mērķētas apmācības tiesnešu grupām par vardarbības jomu, kurās starpnozaru formātā piedalījās arī policijas un prokuratūras pārstāvji. Apmācību saturs tika vērsts uz vienotu izpratni par cietušo drošību, pierādījumu un risku izvērtēšanu, kā arī profesionālās komunikācijas standartiem, kas praksē samazina sekundārās viktimizācijas risku un uzlabo iestāžu sadarbību vardarbības gadījumos.

Lai gan NBS pirmsmisijas sagatavošanas ciklā dzimumu līdztiesības un ar dzimumu saistītas vardarbības lekcijas netiek pasniegtas, vairums starptautisko operāciju rajonos vienu no ievadlekcijām vada dzimumu līdztiesības konsultants vai kontaktpunkts (gender advisor vai gender focal point). NBS, strādājot ar personāla atlases jautājumiem, dalībai starptautiskajās operācijās ir pievērsis uzmanību dzimumu vienlīdzības principu ievērošanai. Iespēju robežās, proti, jau divus gadus ANO misijā UNIFIL, Libānā, NBS apstiprinājis kontingentu sarakstus, kur uz principa sieviete/vīrietis (1:1) vai sieviete-sieviete/ vīrietis-vīrietis (2:2) ir sadalītas rotācijas. Līdzīgu principu iespēju robežās NBS piekopj arī NATO starptautiskajās operācijās.

Dzimumu līdztiesības jautājumi pirms došanās uz starptautiskajām operācijām plašāk tiek skatīti multinacionālās sagatavošanās ciklā (piemēram, ANO ietvaros ANO štāba virsniekiem un ANO militārajiem novērotājiem u.c.), savukārt NATO, specifisku starptautisko operāciju sagatavošanas procesā dzimumu līdztiesības jautājumi tiek skatīti Apvienoto spēku apmācības centra organizētā pirmsmisijas sagatavošanās ciklā.

Pastarpināti, NBS pārstāvji, kuri ir nosūtīti uz kvalifikācijas kursiem NATO skolā Oberammergau, apgūst ar dzimumu līdztiesību saistītas tēmas, par to iegūstot papildu sertifikātu vai tēmas apgūšanas zīmotni. Šāda pieeja nodrošina dzimumu izpratnes un zināšanu veicināšanu plašākam karavīru skaitam.¹²

Tāpat dzimumu līdztiesības jautājumu spektrs ir daļa no apmācības cikla Baltijas aizsardzības koledžas¹³ Apvienotā vadības un štāba virsnieku kursa vecāko virsnieku apmācības posmā. Iesakot pētniecības tēmas koledžas mācībspēkiem un studentiem diplomdarbu izstrādei, Latvija ir rosinājusi apskatīt sieviešu lomas izmaiņas militārajā sfērā no modernās karadarbības un mūsdienu tehnoloģiju perspektīvas, pētot, vai sieviešu iesaiste ir mainījusies attiecībā pret laiku, kad dominējošais faktors bija fizisks spēks.

Papildus iepriekšminētajam, ar dzimumu saistītas vardarbības jautājumi, it īpaši tie, kas paredz atbalsta sniegšanu vardarbības upuriem vai vardarbības veicēju atbildības stiprināšanu, tiek skatīti apstiprinātajā Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.-2029. gadam (turpmāk – Vardarbības novēršanas plāns). Tāpat arī Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2024.–2027.gadam¹⁴ (turpmāk – Dzimumu līdztiesības plāns)¹⁵ paredz valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izglītošanu un informēšanu par dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principa integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos. Šādas apmācības īstenotu Valsts administrācijas skola un tas būs papildu solis, lai arī aizsardzības un iekšlietu sektorā varētu aktualizēt jautājumus par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu.

Trešais Plāna rīcības virziens ir vērsts uz Latvijas ārējo darbību SMD tematikas jautājumos, lai starptautiski veicinātu izpratni par ANO DP rezolūciju nr. 1325, dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību. Trešais Plāna rīcības virziens paredz, ka SMD tematikas jautājumi tiks atbalstīti starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos, tiks veicināta Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā ES un EDSO misijās Ukrainā, dzimuma līdztiesības jautājumi tiks integrēti Latvijas attīstības sadarbības politikā, kā arī praktiskas darba metodes un pieredze tiks nodota Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstīm.

2024. gadā dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumi un to risinājumi ir definēti arī LM izstrādātajā un MK apstiprinātajā Dzimumu līdztiesības plānā. Dzimumu līdztiesības plāna mērķis ir nodrošināt integrētu un mērķtiecīgu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai Dzimumu līdztiesības plānā tiek izvirzīti trīs rīcības virzieni: 1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; 2) ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana; 3) dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. Ņemot vērā Latvijas integrēto pieeju dzimumu līdztiesības jautājumiem, Dzimumu līdztiesības plānā iekļautie pasākumi papildina Latvijas paveikto Plāna kontekstā, kā arī citus, ar dzimumu līdztiesību saistītus Latvijas centienus starptautiskā līmenī. Dzimumu līdztiesības plānā ir ietverti dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumi ārpolitikas jomā, piemēram, nodrošinot Latvijas pārstāvību ANO sieviešu statusa komisijas sesiju ietvaros, līdzīgi domājošo valstu ANO draugu grupā "Par sievietēm mieru un drošību" un citās tematiskajās valstu draugu grupās, kā arī ar Latvijas attīstības sadarbības politiku saistīti mērķi, piemēram, ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (GAP III) ieviešana un atskaišu sagatavošana par plāna darbības izpildi Latvijā.

Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs kopumā regulāri uzstājas ar paziņojumiem un piedalās arī SMD tematikas sanāksmēs.

Kopš Plāna apstiprināšanas Latvija arī ir kandidējusi un veiksmīgi tikusi ievēlēta vairākās ANO struktūrās un institūcijās, kurās notiek darbs ar dzimumu līdztiesības, kā arī SMD jautājumiem.

Latvija ir iesaistījusies dažādās draugu grupās ANO Ņujorkā, Vīnē un Ženēvā, kā arī OECD. Tās ir, piemēram, ANO draugu grupa par SMD un ANO draugu grupā par vardarbības izbeigšanu pret sievietēm un meitenēm, ANO draugu grupā aizsardzībai pret seksuālo uzmākšanos, kurās valstis sadarbojas šo jautājumu aktualizēšanai starptautiskās organizācijas ietvaros. Latvija piedalās arī Dzimumu līdztiesības draugu grupās gan ANO, gan OECD, kā arī ANO draugu grupā sieviešu iespēju veicināšanai kodolzinātņu un tehnioloģiju jomā.¹⁶

Latvijas ĀM regulāri veic iemaksas ANO institūcijās un fondos, kas veicina SMD mērķu īstenošanu, kā arī sieviešu tiesības un iespējas. Vairākus gadus pēc kārtas veiktas iemaksas ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespējas veicināšanas institūcijas budžetā.¹⁷

Latvijai, kandidējot uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu laika posmā no 2026. gada līdz 2027. gadam, kampaņas ietvaros un arī ievēlēšanas gadījumā par vienu no Latvijas tematiskajām prioritātēm izvirzīja sieviešu tiesību un iespēju veicināšanu un SMD tematiku, īpaši koncentrējoties uz seksuālās vardarbības bruņotos konfliktos novēršanu. Latvija regulāri iekļauj ANO DP tematus, tai skaitā SMD tematiku divpusējās politiskajās konsultācijās ar citām valstīm.

Plāna 3.2. punktā par rezultatīvo rādītāju noteikts "Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā starptautiskajās misijās – sieviešu īpatsvars 20 % apmērā" tiek konsekventi īstenots. Vienlaikus jāatzīmē, ka civilo ekspertu sastāvs misijās gada laikā ir mainīgs, kas saistīts ar civilo ekspertu dažādo darbības uzsākšanas un beigu termiņu starptautiskajās misijās.

EDSO Speciālā novērošanas misija Ukrainā tika slēgta 2022. gadā un kopš tā laika Latvijas civilie eksperti nav pārstāvēti EDSO misijās. Līdz misijas slēgšanai tajā piedalījās vairāki civilie eksperti no Latvijas, tajā skaitā arī sievietes.

Latvijas civilie eksperti, tai skaitā sievietes, pārskata periodā ir piedalījušies vairākās ES vadītajās starptautiskajās misijās. 2025. gadā kopā 23 Latvijas civilie eksperti piedalījās piecās ES vadītajās starptautiskajās misijās (Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā, Moldovā un Irākā), no kuriem 7 bija sievietes, piedaloties 3 dažādās ES vadītajās starptautiskajās misijās (Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā) un tādējādi veidojot Latvijas sieviešu īpatsvaru starptautiskajās misijās 30,4 % apmērā.

ES Padomdevēja misija Ukrainā civilā drošības sektora reformām (EUAM Ukraine), kura izveidota 2014. gadā, Latvijas civilie eksperti piedalās kopš 2015. gada un to vidū ir arī ekspertes sievietes. 2024. gadā no 4 Latvijas civilajiem ekspertiem EUAM 2 bija sievietes, un 2025. gadā no 6 Latvijas civilajiem ekspertiem 3 bija sievietes.Latvijas civilo ekspertu-sieviešu dalība pārskata periodā bijusi arī ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia): 2024. gadā no 11 ekspertiem 3 sievietes un 2025. gadā no 12 ekspertiem 3 sievietes. 2025. gadā sieviete-eksperte uzsāka dalību 2023. gadā izveidotajā ES misijā Armēnijā (EUM Armenia), kur tādējādi no 3 Latvijas ekspertiem 1 ir sieviete. Latvijas civilie eksperti, tajā skaitā arī sievietes, 2025. gadā piedalījās arī ANO vadītajās misijās.

Plāna 3.4. punkts paredz Latvijas iegūto zināšanu un pieredzes nodošanu tālāk, kā arī SMD mērķu starptautiskās ieviešanas veicināšanu ar uzsvaru tieši uz Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstīm. Rezultatīvais rādītājs ir īstenota viena mācību programma attīstības sadarbības granta projektu konkursu ietvaros. Šis plāna punkts ir izpildīts, jo Latvijas attīstības sadarbības projekti regulāri ietver apmācības un atbalstu sievietēm, un ĀM to arī turpina pildīt.

Īstenojot ĀM finansētos projektus, ir sniegtas zināšanas un izstrādāti metodiskie materiāli izglītības pārvaldēm un skolām, vecākiem un vietējām kopienām saprotamā valodā. Sniegts atbalsts sievietēm-līderēm un iedrošinātas sievietes uzņemties līderību, veicināta sieviešu līdzdalība demokrātiskajos un pārvaldības procesos, piemēram, valsts un NVO savstarpējās sadarbības stiprināšanā un sociālo problēmu risināšanā. Sniegtas praktiska darba metodes ieinteresētajām personām, kā valdības līmenī aktualizēt tādas tēmas kā sieviešu un meiteņu diskriminācija, agrīnās laulības un vardarbība ģimenē, cilvēku tirdzniecība un radikalizācijas izplatība. Tikuši sagatavoti materiāli apmācībām, kā efektīvi organizēt darbu, kā runāt ar klientiem no ievainojamām grupām un par brīvprātīgo darbinieku iesaisti valsts pakalpojumu nodrošināšanā.

Ar ĀM atbalstu 2024. un 2025. gadā īstenoti arī šādi projekti Centrālāzijas valstīs:

• "Centrs MARTA" dzimumu līdztiesības jomā (vardarbība ģimenē, agrās laulības, sieviešu iesaiste ekonomikā) Centrālāzijā ar ĀM atbalstu strādā kopš 2013. gada. 2021.–2025. gada aktivitātes Uzbekistānā īstenotas ES finansētā ANO Attīstības programmas (turpmāk – UNDP) projekta ietvaros un koncentrējās uz publisko pakalpojumu nodrošināšanu sievietēm un citām ievainojamām grupām lauku apvidos, kā arī atbalsts Sieviešu Konsultatīvo grupu izveidei. Pateicoties "Centra MARTA" darbam, 2023. gadā Uzbekistānā tika veikti būtiski grozījumi tiesību aktos attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. 2024. gadā "Centrs MARTA" īstenoja projektu, veicinot Uzbekistānas centienus stiprināt tiesisko un institucionālo regulējumu, kas uzlaboja bezmaksas juridiskās palīdzības un uz cilvēkiem vērstu tieslietu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī palīdzēja stiprināt Valsts Cilvēktiesību iestāžu un tieslietu sistēmas dalībnieku spējas atbilstoši cilvēktiesību un tiesiskuma standartiem. 2025. gadā projekta "Tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības stiprināšana Uzbekistānā: atbalsts drošas digitālās vides veidošanai sievietēm un meitenēm" ietvaros veicināta izpratne par kibervardarbību kā būtisku cilvēktiesību pārkāpumu un stiprinātas Uzbekistānas sabiedrības un institūciju spējas efektīvi reaģēt uz to. 2025.–2026. gadā tiek īstenots projekts Kirgizstānā un Tadžikistānā ar mērķi sniegt ieguldījumu dzimumu līdztiesības stiprināšanā un vardarbības pret sievietēm un meitenēm mazināšanā, izstrādājot metodoloģiju cietušajiem un speciālistiem.

• 2025. gadā tika uzsākta situācijas izvērtēšana projektam "Sieviešu iespēju paplašināšana Tadžikistānā un Kirgizstānā", organizējot fokusgrupas abās valstīs un sagatavojot ziņojumus, kas kalpoja par pamatu metodikas adaptācijai vietējam kontekstam. Vienlaikus tika iztulkoti un ieskaņoti 10 izglītojoši video tadžiku un kirgīzu valodā par vardarbības atpazīšanu, risku novērtēšanu un drošas palīdzības sniegšanu, radot praktisku resursu bāzi 2026. gada apmācību īstenošanai.

• 2025. gadā "Centra MARTA" uzsāka projektu "Drošība un brīvība meitenēm un sievietēm Uzbekistānā, kur koncentrējās uz metodoloģijas un praktisku instrumentu ieviešanu: tika pabeigta un nodrukāta informatīvā brošūra "Safe and Free Life", izstrādāta kultūrspecifiska, uz traumas izpratni balstīta metodoloģija, sagatavota treneru apmācību programma un apmācīti vairāk nekā 30 vietējie treneri un konsultanti. Paralēli tika ieviests minigrantu mehānisms sabiedrības informēšanas aktivitātēm reģionos (izsludināts konkurss, atlasīti 5 īstenošanas projekti) un stiprināta koordinācija ar Uzbekistānas Tieslietu ministriju, veicinot praktisku starpinstitucionālu sadarbību.

• 2025. gadā "Centrs MARTA" īstenoja projektu "Tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības stiprināšana Uzbekistānā: atbalsts drošas digitālās vides veidošanai sievietēm un meitenēm", kur īpašs uzsvars tika likts uz kibervardarbības atpazīšanu un novēršanu, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgus mācību resursus: tika sagatavoti 10 izglītojoši video uzbeku valodā, izstrādāts mācību saturs par upuru drošību un pierādījumu dokumentēšanu, kā arī īstenotas savstarpēji papildinošas apmācības vairākām mērķgrupām (kopumā ap 90 dalībniekiem). Rezultātā tika uzlabota praktiskā spēja atpazīt gadījumus, nodrošināt drošu komunikāciju ar cietušajām un stiprināt institūciju sadarbību, kā arī veicināta gatavība integrēt tematiku turpmākajās apmācībās pēc projekta noslēguma.

• 2025. gada tika organizēta Kirgizstānas sieviešu NVO foruma tīkla pārstāvju vizīte Latvijā, fokusējoties uz pieredzes apmaiņu sieviešu aktīvisma, vardarbības prevencijas un atbalsta sistēmu attīstības jautājumos. Vizītes rezultātā tika padziļināta izpratne par Latvijas pieejām un panākta vienošanās par turpmāku sadarbību un prakses pārnesi Kirgizstānas kontekstā.

• 2025. gadā tika uzsākts lekciju cikls TET darbiniekiem par sarežģītām klientu situācijām un profesionālu komunikāciju, pielāgojot saturu trim darbinieku profiliem (telefona operatori, inženieri, veikala darbinieki). 2025. gadā īstenotas 4 lekcijas 25–30 dalībnieku grupās, kopumā aptverot ap 300 darbinieku; cikls turpinās 2026. gadā. Rezultātā tika nostiprināta vienota pieeja situāciju vadībai, empātiskai un drošai komunikācijai, kā arī uzlabota spēja profesionāli reaģēt uz emocionāli saspringtām un potenciāli riskantām situācijām.

Kopš Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā sākuma Latvija sniegusi mērķētu atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. MK 2024. gada aprīlī apstiprināja informatīvo ziņojumu un rīkojuma projektu, ar ko tika pieņemts lēmums par Latvijas iesaisti Ukrainas rekonstrukcijā 2024. gadā, kā vienu no prioritārajām jomām uzstādot psiholoģiskās palīdzības sniegšanu sievietēm Ukrainā.¹⁸ Latvija sadarbībā ar "Centrs Marta" sniedz praktisku atbalstu seksuālā vardarbībā cietušajām sievietēm un meitenēm. Šis projekts tiek īstenots kopā ar vietējām Ukrainas NVO ("Eleos-Ukraine", "Čerņihivas tīkls"). Kopš 2022. gada "Centrs MARTA" ir sniedzis atbalstu trīs atbalsta un rehabilitācijas centru sievietēm izveidē – vienam Ivanofrankivskas reģionā, bet diviem – Čerņihivas reģionā. Ar Latvijas attīstības sadarbības finansējuma palīdzību tiek sniegta pieredze metodikas sagatavošanā un apmācība centros strādājošo speciālistu komandai, lai īstenotu visaptverošu cietušo rehabilitāciju. Tāpat Ukrainā veiktas apmācības Nacionālā Ukrainas sociālā dienesta pārstāvjiem, kopā ar ekspertiem izstrādāts likumprojekts par seksuālās vardarbības upuru konflikta laikā tiesisko statusu un sniegts atbalsts vietējo rīcības plānu atjaunināšanai/izveidei trīs Zaporižjas reģiona teritoriālajās kopienās saskaņā ar Ukrainas Nacionālo rīcības plānu "Par sievietēm, mieru un drošību". Ukrainā ar ĀM atbalstu īstenoti šādi projekti.

• 2024. gadā "Centram MARTA" tika piešķirts finansējums no līdzekļiem Ukrainas rekonstrukcijai 2023. gadā atklāto centru Čerņihivas apgabalā uzturēšanai un darbinieku apmācībai.

• 2024. gadā piešķirts finansējums "Centrs MARTA", lai izveidotu telpas Ukrainas tiesībsarga (Ombuda) reģionālajam Cilvēktiesību aizsardzības centram Černihivā.

• 2025. gadā biedrībai "Centrs MARTA" no valsts budžeta piešķirts finansējums divu sabiedrības noturības centru izveidei Černihivas reģionā (Kulykivka un Hončarivske). Projektam ar finansiālu atbalstu pievienojusies arī Īrija. Projekta ietvaros tiek izveidoti un atbalstīti noturības centri, nodrošinot psihosociālo atbalstu sievietēm un bērniem, stiprinātot vietējo speciālistu kapacitāti un veicinot sieviešu un bērnu drošību.

• 2025. gadā "Centrs MARTA" turpināja darbu Ukrainā, stiprinot psihosociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī veicinot institucionālu kapacitāti reaģēt uz dzimumā balstītu vardarbību kara apstākļos. Centra MARTA iesaiste kopš 2022. gada ietvērusi atbalstu vairāku sieviešu atbalsta un rehabilitācijas centru izveidē un metodisko atbalstu komandām, kā arī apmācības un rīcības plānu pilnveidi saskaņā ar Ukrainas Nacionālo rīcības plānu "Par sievietēm, mieru un drošību".

• 2025. gadā tika pabeigts "Čerņihivas" rehabilitācijas centra telpu kapitālais remonts un aprīkošana, radot pieejamu un iekļaujošu infrastruktūru psihosociālajam atbalstam;

• 2025. gadā tika uzsākts projekts, ko paredzēts turpināt arī 2026. gadā "Latvija Ukrainai: Čerņihivas atjaunošana", izveidojot pamatu diviem sabiedrības noturības centriem un profesionālas sadarbības tīklam starp Latvijas un Ukrainas speciālistiem;

• 2025. gadā tika uzsākts projekts, ko paredzēts turpināt arī 2026. gadā "Ukraina: sieviešu un bērnu, kurus skāris karš, kapacitātes stiprināšana un atbalsts" (2025–2026), apvienojot tiesnešu apmācību komponenti ar psihosociālā atbalsta komponenti, kas 2025. gadā jau sasniedza vairāk nekā 900 sievietes un bērnus pakalpojumu saņemšanā;

• tika īstenots "Centrs MARTA Ukraina" projekts (2025. jūnijs–decembris), izstrādājot un aprobējot ķermenī orientētas sensorās terapijas metodiku un instrumentāriju, vienlaikus nodrošinot pakalpojumus sievietēm un bērniem;

• tika uzsākta starppersonu konsultēšanas (IPC) ieviešana dzīvesspēka centru speciālistiem (2025–2026), izveidojot 24 speciālistu grupu, īstenojot apmācības un nodrošinot regulāras supervīzijas.

Plāna 3.3. punkta rezultatīvais rādītājs ir dzimuma aspektu iekļaujoši novirzīts attīstības sadarbības finansējums. Šis plāna punkts ir izpildīts, un ĀM arī nākotnē turpinās strādāt šajā virzienā. Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana ir Latvijas ilglaicīga prioritāte, īstenojot attīstības sadarbības politiku. Atbilstoši MK 2021. gada 14. aprīļa rīkojumam Nr. 245 "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadā" (turpmāk – Pamatnostādnes) dzimumu līdztiesība ir Latvijas attīstības sadarbības politikas horizontālā un tematiskā prioritāte. Saskaņā ar pamatnostādnēm dzimumu līdztiesības (5.IAM) prioritārās jomas ir sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana; ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana; ANO DP SMD rezolūcijas mērķu īstenošana. Pamatnostādnēs noteikts, ka līdz 2027. gadam dzimumu līdztiesībai kā galvenajam mērķim jāvelta 16% no ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības finansējuma.

Visās Latvijas finansētajās attīstības sadarbības aktivitātēs neatkarīgi no jomas tiek uzsvērta dzimumu līdztiesība, demokrātija, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja, kā arī integrēti klimata pārmaiņu jautājumi. Jau vairākus gadus ĀM ikgadējā Granta projektu konkursa nolikumā projektiem kā viena no prioritārajām jomām ir noteikta dzimumu līdztiesības un sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana. Tāpat visiem projektu iesniedzējiem savos pieteikumos ir jāskaidro, kā projekta īstenošanas gaitā tiks ievērotas sieviešu un vīriešu īpašās vajadzības un intereses, lai nodrošinātu gan vīriešiem, gan sievietēm pastāvīgu un vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem un infrastruktūrai, kā arī ilgākā perspektīvā palīdzētu izskaust dzimumu nevienlīdzību. Katru gadu ir projekti, kuri vērsti uz sieviešu un meiteņu izglītošanu un viņu lomas stiprināšanu vietējā sabiedrībā.

Kopš 2022. gada viens no Latvijas attīstības sadarbības prioritārajiem reģioniem ir Āfrikas kontinents, kurā ar ĀM atbalstu finansēti vairāki projekti tieši dzimumu līdztiesības jomā.

• 2022.–2023., 2023.–2024. un 2024.–2025. gadā – biedrības "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai (#esiLV)" izglītības un uzņēmējdarbības projekti, atbalstot sievietes un meitenes uzņēmējdarbības uzsākšanā Namībijā, Zambijā, Zimbabvē, Namībijā, Ruandā un Etiopijā.

• 2023.–2024. gadā – Biedrība "Riga TechGirls" īsteno projektu Dienvidāfrikā un Kamerūnā "STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika) vasaras skola meitenēm", kura mērķis ir parādīt meitenēm, viņu vecākiem un sabiedrībai kopumā, ka STEM ir domātas ikvienam. Turklāt, arī mācīties un strādāt šajās jomās var būt aizraujoši. 2025.–2026. gadā projekts "STEM skola" tiek īstenots Tanzānijā.

• 2024.–2025. gadā – biedrības "Riga TechGirls" projekts "Tehnoloģiju apmācības meitenēm Ēģiptē "Girls in Tech"".

Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA sadarbībā ar Franciju un Vāciju un citām ES dalībvalstīm īsteno Eiropas Komisijas finansētu Digital for Development (D4D) reģionālu projektu "Sieviešu līderība publiskajā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā". Kopējais projekta budžets ir 13 miljoni EUR, Latvijai atvēlētais ES finansējums ir 1 034 119 EUR. Iniciatīva kopumā aptver 16 valstis Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Latīņamerikā, tieši CFLA īsteno aktivitātes Ukrainā, Uzbekistānā un Tanzānijā. Latvijas iesaistītie eksperti ir no Esi.lv un Riga TechGirls (RTG).

Kopumā Plāna trešā rīcības virziena ietvaros paredzētie pasākumi ir izpildīti un vienlaikus ir turpināmi. Latvija regulāri ir atbalstījusi SMD tematiku starptautiskajās organizācijās un formātos, izpildot rezultatīvo rādītāju. Vienlaikus turpināsim atbalstīt SMD starptautiskās iniciatīvas. Lai gan EDSO speciālā novērošanas misija Ukrainā plāna ieviešanas laikā tika slēgta, šis plāna punkts kopumā uzskatāms par izpildītu un šī apņemšanās jāturpina pildīt arī turpmākajos gados. Šobrīd var teikt, ka rezultatīvais rādītājs "sieviešu īpatsvars 20% apmērā" ES un EDSO misijās Ukrainā ir izpildīts, jo ES Padomdevēja misijā Ukrainā kopš 2020. gada vienmēr bijusi arī sieviešu dalība, vismaz 20 % apmērā vai vairāk. Savukārt Plāna 3.3. punkts ir izpildīts un ĀM arī nākotnē turpinās strādāt šajā virzienā. Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana ir Latvijas ilglaicīga prioritāte, īstenojot attīstības sadarbības politiku. Arīdzan 3.4. punkts ir izpildīts, jo Latvijas attīstības sadarbības projekti regulāri ietver apmācības un atbalstu sievietēm Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstīs, un ĀM to arī turpina pildīt.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto veikto pasākumu kopumu, visvairāk apgūtie Plāna rīcības virzieni ir, pirmkārt, izpratnes veicināšana par SMD tematiku Latvijā, kā arī trešais rīcības virziens – Latvijas pieredzes un zināšanu nodošana tālāk.

Lai gan Plāna īstenošana tika uzsākta pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 2022. gadā uzsākoties karam, Plāns praksē tika pielāgots ģeopolitiskajai situācijai. Piemēram, attīstības sadarbības projekti tika vērsti uz atbalstu Ukrainas sievietēm, kā arī Latvijas ĀM brīvprātīgās iemaksas ANO ģenerālsekretāra īpašās pārstāves seksuālās vardarbības konfliktos novēršanas birojam tika mērķētas atbalstam sievietēm Ukrainā. Līdz ar to šis uzskatāms par veiksmīgu Plānu raksturojošo elementu – iespēja pielāgoties aktualitātēm Plāna ieviešanas laikā.

Balstoties uz līdzšinējo Latvijas pieredzi starptautiskajās organizācijās, attīstības sadarbības politikā, kā arī ņemot vērā sieviešu augsto pārstāvniecību NBS, sievietes, miers un drošība tematika tika izvirzīta par vienu no prioritātēm, Latvijai kandidējot uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu. Vienlaikus šī jautājuma izvirzīšana par prioritāti ir palīdzējusi pievērst uzmanību SMD tematikai gan starptautiski, gan nacionāli, kā arī temats guvis plašāku politisko redzamību un atbalstu.

Apskatāmajā laika posmā līdzatbildīgajām iestādēm ir bijusi ļoti laba sadarbība ar NVO, kas aktīvi ir iesaistījušās gan Plāna popularizēšanā, gan praktisku pasākumu īstenošanā. Plāns ir labs piemērs veiksmīgas sadarbības īstenošanai starp valsts institūcijām un NVO. Kopš Plāna apstiprināšanas ir parādījušās vai aktīvi turpinājušas darboties vairākas Latvijā un starptautiski atpazīstamas NVO, kas tiešā veidā nodarbojas ar SMD dienaskārtības īstenošanu.

Ņemot vērā iesaistīto iestāžu, institūciju, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs, kā arī NVO pieredzi, strādājot ar Plānu un SMD jautājumiem, secināts, ka tā izpildē apskatāmajā laika posmā bijuši šādi izaicinājumi.

Pirmkārt, Plāna ieviešanai nav atsevišķi atvēlēts valsts budžeta finansējums, līdz ar ko Plāna pasākumu īstenošana notiek esošā budžeta ietvaros, papildus budžetu piesaistot pateicoties sadarbībai ar partneriem no ārpuses – gan NVO, gan ārvalstu vēstniecībām Latvijā. Šis apstāklis apgrūtina ilgtermiņa pasākumu plānošanu, lielākoties paļaujoties uz ad hoc risinājumiem – dažādu attīstības sadarbības un citu projektu veidā. Starptautiskajās diskusijās secināts, ka līdzīgi izaicinājumi ir arī citām valstīm.

Otrkārt, nepieciešams turpināt veicināt sabiedrības izpratni par ar dzimumu līdztiesību saistītiem tematiem. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2025. gada dati par dzimumu līdztiesību ES valstīs parāda, ka Latvijā dzimumu līdztiesības jomā vērojamas arī negatīvas tendences.¹⁹ Latvijā ir ES augstākais rādītājs par sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks.²⁰ Šādai statistikai, tostarp, var būt saistība ar sabiedrības izpratnes trūkumu par ar dzimumu līdztiesību saistītiem tematiem un ar dzimumu saistītu stereotipu pastāvēšanu sabiedrībā (piemēram, sabiedrībā valdošie aizspriedumi un paražas mēdz attaisnot vardarbīgu rīcību).²¹ Latvijā ir arī īpaši izteikta dzimumu segregācija atsevišķās nodarbinātības jomās, piemēram, izglītības jomā strādā 83,5 % sieviešu, un kopumā sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā, tādējādi radot nevienlīdzību.²² Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu piedalīšanos valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā vidēji Eiropā.²³ Vienlaikus nepieciešams padziļināt un pilnveidot arī institūcijās strādājošo pārstāvju izpratni par tematiku, kas palīdzētu veicināt arī veiksmīgāku starpinstitucionālo sadarbību saistībā ar Plānu un SMD tematiku.

Apkopojot un izvērtējot iesaistīto iestāžu, institūciju, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs, kā arī NVO ieteikumus, izveidojas vairāki ieteikumi Plāna atlikušajam darbības posmam, kā arī vērā ņemami aspekti, izstrādājot nākamos SMD plānus.

Dzimumu līdztiesība ir aktuāls jautājums daudzu pasaules valstu valdību dienaskārtībās. Tāpēc būtiski ir turpināt demonstrēt Latvijas interesi un iesaistīties dzimumu līdztiesības jautājumu aktualizēšanā un risināšanā. Latvijai un līdzīgi domājošām valstīm ir labas iespējas turpināt apmainīties ar labāko praksi dzimumu līdztiesības un SMD jautājumos. Latvijai ir svarīgi stiprināt sadarbību šajā jomā gan ar līdzīgi domājošām valstīm.

Plāna īstenošanā ir secināms, ka darbs ar sabiedrības izglītošanu joprojām ir turpināms arī nākamajā Plānā, jo sabiedrības izpratne par SMD tematiku joprojām ir pilnveidošanas procesā. Tāpat arī darbs ar aizsardzības un iekšlietu rerosa kapacitātes celšanu, lai nodrošinātu sievietēm pilnvērtīgu vidi un iespējas iesaistīties valsts drošības nodrošināšanā.

Ārlietu ministre B. Braže