Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 220/1-2

Rīgā 2026. gada 16. jūlijā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete, Padomes priekšsēdētājas vietniece Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 15. jūlija pārbaudes ziņojumu Nr. P/2026/97/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, pildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. pantā noteiktās funkcijas, veica Latvijas Republikas informatīvās telpas monitoringu, vērtējot tīmekļvietnēs istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net izvietoto audio, audiovizuālo un rakstveida saturu.

[2] 2026. gada 17. aprīlī Padome saņēma citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes 2026. gada 16. aprīļa vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net satura pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka tīmekļvietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Kompetentā iestāde norāda, ka minētās tīmekļvietnes veido savstarpēji saistītu tīmekļvietņu tīklojumu, kurās apzināti un mērķtiecīgi tiek izplatīta Krievijas veidotā vēstures izpratne, kā arī kultivēts Padomju Savienības un PSRS laika sentiments un nostalģija, kā arī tiek izplatīta Krievijas veidotā vēstures izpratne par dažādiem vēstures periodiem, notikumiem un norisēm, pastiprinātu uzmanību pievēršot 20. gadsimta vēstures jautājumiem. Tīmekļvietņu saturā tiek izmantoti Krievijas historiogrāfijā raksturīgie termini, piemēram, vācieši apzīmēti kā hitlerieši un fašisti, Otrais pasaules karš tiek saukts par Lielo Tēvijas karu u.tml. Tāpat vēstures notikumu atspoguļojumā konstatējama koncentrēšanās uz Krievijas centrālo lomu un dominanci PSRS laikā. Savukārt tīmekļvietnē sovetskie-plakaty.ru, tiek popularizēti padomju režīmu slavinoši propagandas plakāti. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļvietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 15. jūlija pārbaudes ziņojumā Nr. P/2026/97/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2026. gada 17. aprīļa vēstulē Nr. 21/2026/2975-IP), Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējušas, ka tīmekļvietnes istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net tiek izvietota veido savstarpēji saistītu tīmekļvietņu tīklojumu, kurās apzināti un mērķtiecīgi tiek izplatīta Krievijas veidotā vēstures izpratne, kā arī kultivēts Padomju Savienības un PSRS laika sentiments un nostalģija, kā arī tiek izplatīta Krievijas veidotā vēstures izpratne par dažādiem vēstures periodiem, notikumiem un norisēm, pastiprinātu uzmanību pievēršot 20. gadsimta vēstures jautājumiem. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

[3.1] Tīmekļvietnē istoriku.ru tiek izplatīta informācija par Krievijas vēsturi, kas izveidota no 107 informācijas resursiem, kas izvietoti hronoloģiskā secībā no valsts veidošanās pirmsākumiem līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā, ar mērķi nostiprināt vēstures faktus jauniešu atmiņā. Tīmekļvietnē izveidota Krievijas veidotā vēstures izpratne par dažādiem vēstures periodiem, notikumiem ar pastiprinātu uzmanību 20. gadsimta vēstures jautājumiem. Tīmekļvietnes saturā tiek izmantoti Krievijas historiogrāfijā raksturīgie termini, piemēram, vācieši apzīmēti kā hitlerieši un fašisti u.tml. Tāpat vēstures notikumu atspoguļojumā konstatējama koncentrēšanās uz Krievijas centrālo lomu vēsturiskajās norisēs. Atsauces uz informācijas iegūšanas pirmavotiem nav pievienotas.

[3.1.1] Tīmekļvietnes veidotāji, izmantojot MAILFORM, kas ir tiešsaistes platforma, piedāvā lietotājiem informāciju par Krievijas vēsturi, kas izveidota no 107 informācijas resursiem, kas izvietoti hronoloģiskā secībā no valsts veidošanās pirmsākumiem līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā, ar mērķi ne tikai nostiprināt vēstures faktus jauniešu atmiņā, bet arī padziļināt viņu izpratni par Krievijas valsts pagātni un sistematizēt Krievijas vēstures kursu daudzveidīgo saturu. Atsauces uz informācijas iegūšanas pirmavotiem nav pievienotas, kas norāda uz izvietotā satura plaģiātu.¹

[3.1.2] Tīmekļvietnes kataloga 74. avots "Komunistiskā partija padomju politiskajā sistēmā" satur informāciju par Padomju Komunistiskās partijas vēsturi, attīstības posmiem un ideoloģiju. Rakstā cita starpā ir norādīts: "Komunistiskā partija tika strukturēta pēc teritoriāli rūpnieciskā principa. Tas nozīmēja, ka paralēli padomju orgānu vertikālajai struktūrai tika izveidota atbilstoša Komunistiskās partijas komiteju vertikālā struktūra. Partijas šūnas (organizācijas) tika izveidotas katrā rūpnīcā, fabrikā, sovhozā, kolhozā vai kooperatīvā, universitātēs, pētniecības institūtos, militārajās vienībās utt. Lai izveidotu partijas organizāciju, pietika ar trim cilvēkiem. Visām partijas organizācijām, lai kur tās atrastos un kāda būtu to darbība, un jebkurām strukturālajām apakšnodaļām tautsaimniecībā vai kultūras jomā, bija pienākums ievērot vienotu partijas līniju un bez ierunām izpildīt augstāku partijas orgānu norādījumus.".²

[3.1.3] Tīmekļvietnes kataloga 101. avots "1991. gada augusta revolūcija un PSRS sabrukums" satur informāciju par PSRS sabrukuma priekšvēsturi un to ietekmējošiem faktoriem. Rakstā cita starpā ir norādīts: "1991. gada rudenī visas bijušās Padomju republikas paziņoja par savu atdalīšanos no PSRS. To suverenitāti atzina Krievijas PFSR augstākās varas iestādes. 1991. gada 1. decembrī par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts Leonīds Kravčuks, bet 1991. gada 8. decembrī medību namiņā Belovežas puščā (Baltkrievija) pulcējās Krievijas prezidents, Ukrainas prezidents un Baltkrievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs V. Šuškevičs. Šajā slepenajā sanāksmē šaurākā lokā tika pieņemts lēmums izbeigt PSRS pastāvēšanu un izveidot Slāvu Valstu Savienību. 1991. gada 21. decembrī Alma-Atā tika pasludināta vēl plašākas kopienas – Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) – izveide. 1991. gada 25. decembrī Gorbačovs paziņoja par savu atkāpšanos. Plkst. 19.32 no Kremļa sienas tika nolaists sarkanais karogs. Plkst. 19.45 tā vietu ieņēma Krievijas trīskrāsainais karogs."³

[3.2] Tīmekļvietnē sovetskie-plakaty.ru tiek izplatīta vizuāla informācija par PSRS laika politplakātiem ar to nosaukumu katalogu. Plakāti satur padomju režīmu slavinošu propagandu un padomju varas simbolus. Tekstuāla vai mūsdienās radīta vizuāla informācija (plakāti) tīmekļvietnē nav izvietota, tāpat tīmekļvietnes sadaļā "История.Ru" lietotājs tiek pāradresēts uz tīmekļvietni http://istoriya.com/, kur redzams uzraksts, ka ir problēmas ar šo vietni.

[3.2.1] Tīmekļvietnes sadaļā "Visi plakāti" var apskatīt PSRS laikā radīto politplakātu ekspozīciju un to nosaukumu katalogu. Tīmekļvietnē kopumā tiek popularizēti padomju režīmu slavinoši propagandas plakāti. Tekstuāla informācija šajā tīmekļvietnes sadaļā nav izvietota.⁴

[3.2.2] Tīmekļvietnes sadaļā "История.Ru" lietotājs tiek pāradresēts uz tīmekļvietni http://istoriya.com/, kur redzams uzraksts, ka ir problēmas ar šo vietni.⁵

[3.3] Tīmekļvietnē istorik.net tiek izplatīta informācija par dažādiem vēstures faktiem, kas ilustrēti ar vēsturisko notikumu foto liecībām. Tīmekļvietnē izvietotais saturs ir neviennozīmīgs, jo vienlaikus satur gan PSRS simboliku, gan tās vēsturi glorificējošu informāciju, gan informatīvu atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas militāro agresiju.

[3.3.1] Tīmekļvietnes sadaļā "PSRS un viss par Padomju Savienību" cita starpā tiek izplatīta informācija par Josifa Staļina mazāk zināmiem biogrāfijas un politiskās darbības faktiem, tostarp par zinātniskajiem projektiem, ko atbalstījis Staļins: "PSRS un Trešā reiha vadītāji neklātienē sacentās par sava laikmeta neprātīgākā valdnieka titulu. Hitlers aizrāvās ar okultām zināšanām, savukārt Vissarionovičs cita starpā tika atcerēts ar saviem lauksaimniecības, lopkopības un bioķīmiskajiem projektiem, no kuriem viens no dīvainākajiem bija cilvēka un pērtiķa hibrīda izveide. Valstij bija nepieciešami superkaravīri un superstrādnieki ar milzīgu spēku, augstu sāpju slieksni un mazām, viegli vadāmām smadzenēm. Projektu vadīja slavenais padomju biologs Iļja Ivanovs, kurš galu galā cieta neveiksmi, atlaišanu, trimdu un nāvi 1932. gadā." Papildus vēstures faktu aprakstam tīmekļvietnē pieejami lietotāju komentāri (piemēram, Aleksandra, aprīlis, 27, 2020), kuros tiek pausts viennozīmīgs atbalsts Staļina represīvajai politikai, bet rakstā minētie fakti dēvēti par "tipisku anglosakšu propagandu": "Ir skaidrs, ka šis raksts tika uzrakstīts, lai diskreditētu Staļinu. Liberāļu izdomātu vispārīgu apgalvojumu par miljoniem upuru atkārtošana (sinonīms Krievijas ienaidniekam 1917., 1991. gadā un mūžīgi mūžos), neuzrādot faktus, un pievienojot dažas neticamas muļķības par pērtiķu un cilvēku krustošanu, ir tipiska anglosakšu propagandas tehnika, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk iespaidojamu cilvēku. Turpiniet mums skalot smadzenes, bet patiesību un Staļina diženumu nevar noslēpt. Visi pārējie ir aizmirsti un tiks aizmirsti, bet Staļinu atceras un atcerēsies. Un tā nav nejaušība. Tas daudz ko pasaka."⁶

[3.3.2] Tīmekļvietnes sadaļā "interesanti fakti" cita starpā tiek izplatīta informācija par Padomju Savienības sasniegumiem politikā, Otrajā pasaules karā, kultūrā un zinātnē glorificējot tās nozīmi vēsturiskajās norisēs. Minētā sadaļas ievadā ir norādīts: "(..) Atklājiet 25 ievērojamus faktus par PSRS, ko apkopojuši ārvalstu žurnālisti un parasti pasaules vēstures cienītāji, un kuras sastāvdaļa ir lielā un varenā Padomju Savienība, lai cik daudz grēku tai tiktu piedēvēti." Tāpat tiek glorificēta Padomju savienības eksporta preču (t.sk., degvīna) nozīme pasaulē, tādējādi slavinot Padomju Savienību (sk.astoto vēstures faktu): "(..) Pat Aukstā kara laikā mums bija produkts, bez kura Rietumi nevarēja iztikt. Tā ir klišeja, bet tā ir taisnība: pasaule vienmēr ir dievinājusi un turpina dievināt krievu degvīnu. Karojošo impēriju vadītāji parakstīja īpašu vienošanos par šo tēmu: 1959. gadā, aukstā kara kulminācijā, ģenerālsekretārs Hruščovs un viceprezidents Niksons tikās un vienojās par degvīna rūpnīcas būvniecību Amerikas Savienotajās Valstīs, izmantojot krievu receptes."⁷

[4] Kopumā minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta vienpusēja, maldinoša un tendencioza vēstures interpretācija, kas nostiprina Krievijai labvēlīgu vēstures izpratni, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā. Tīmekļvietņu saturs kultivē padomju laiku nozīmību, romantizē to, rada sentimentu un nostalģiju, kā arī attaisno Krievijas armijas seksuālos noziegumus Otrā pasaules kara laikā Vācijā un citās Eiropas valstīs un mūsdienu Ukrainā, dēvējot tās par viltus ziņām. Kopumā tīmekļvietnēs tiek izplatīta vienpusēja, tendencioza un sagrozīta informācija par vēstures jautājumiem un starptautiskās drošības politikas norisēm, vairots informatīvais atbalsts Krievijai, stiprināts nacionālpatriotisms Krievijā, kā arī pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju, kas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2026. gada 16. jūlija sēdē ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļvietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu vēstures interpretāciju, kas nostiprina Krievijai labvēlīgu vēstures izpratni, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā. Tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par vēstures jautājumiem un starptautiskās drošības politikas norisēm, vairots informatīvais atbalsts Krievijai, stiprināts nacionālpatriotisms Krievijā, kā arī pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud Latvijas valsts informatīvās telpas drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, tajā skaitā informatīvās telpas drošība, un demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīti apzināti maldinoši materiāli, tajā skaitā sagrozītas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas un dažādi informatīvi materiāli ar mērķi destabilizēt situāciju, šķelt sabiedrību un vairot sabiedrībā šaubas par notikumiem pasaulē. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml.⁸ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.⁹ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.¹⁰ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu. Turklāt šāds vārda brīvības ierobežojums ir noteikts ar likumu, to paredz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmā daļa.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša, kara propagandu saturoša, karu attaisnojoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt neuzticību valstij vai uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt dažādas sabiedrības grupas. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta tajā skaitā radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu ievērojami mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud vai var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, gan Padomei, gan vēl kādai kompetentajai iestādei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts un sabiedrības drošību apdraudošais saturs, kā arī jāvērtē cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – valsts un sabiedrības drošību apdraudoša satura izplatīšanas ierobežošanu un piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgums – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips nosaka: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija, kara propaganda un karu attaisnojoša informācija, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikumā. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievijas Federācija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 62. panta trešo daļu un papildus šā lēmuma 8.3. punktā norādītajam, norāda apsvērumus, kāpēc uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktu "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā un 9. punktā norādītās tīmekļvietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietnes vairs nav pieejamas, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net, liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdam vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu istoriku.ru, sovetskie-plakaty.ru, istorik.net dublējošajām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētāja A. I. Druviete