Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde 2026. gada 15. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi un kolēģes! Es sveicu jūs visus Saeimas 2026. gada pirmajā sēdē, kas ir arī Saeimas pirmā ziemas sesijas sēde. Ļaujiet jums novēlēt visiem enerģiju, nosvērtību, spēju domāt valstiski. Lai mūsu debates un pieņemtie lēmumi stiprina mūsu valsts nākotni un kalpo sabiedrības interesēm!

Godātie kolēģi! Es ceru, ka starpsesiju pārtraukums ir devis iespēju uzkrāt spēkus, stiprinājis skaidru redzējumu par šogad paveicamajiem darbiem. Strādāsim atbildīgi, lai pieņemtu nepieciešamos likumus un saglabātu Saeimas kā institūcijas autoritāti un cieņu sabiedrības acīs!

Diemžēl gadu mija un starpsesiju pārtraukums ir nesis vairākus skumjus notikumus. Aizsaulē ir devušies vairāki izcili Latvijas cilvēki. Diemžēl pēc ilgstošas slimības pāragri mūžībā ir devies arī mūsu kolēģis deputāts Edgars Zelderis.

Aicinu pieminēt Edgaru Zelderi ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.)

Paldies.

Kolēģi, mums priekšā ir diezgan daudz lemjamu jautājumu, tādēļ, neskatoties uz šo skumjo ziņu, mums ir jāturpina darbs.

Kā jau ierasts, vispirms jūs iepazīstināšu ar saņemtajiem iesniegumiem par grozījumiem apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputātu Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa... kopumā 21 deputāta... iesniegums, kurā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 52. pantu, deputāti lūdz uzsākto, bet līdz galam neizskatīto jautājumu – likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 865/Lp14) – nepabeigt un pāriet pie nākamā jautājuma izskatīšanas. Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Selma Teodora Levrence lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 13. punktu – likumprojektu "Imigrācijas likums", jo par likumprojektu atbildīgais ziņotājs, mūsu kolēģis, ir komandējumā.

Deputāts Edgars Tavars lūdz vārdu. "Par" vai "pret"? Jūs vēlaties runāt "pret"? Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi, sveicināti! Man absolūti nav saprotams, kādēļ mēs jau otro sēdi pēc kārtas nevēlamies skatīt Imigrācijas likuma grozījumus, ļoti svarīgus grozījumus, tostarp arī prasības, kuras mēs pārņemam no Eiropas Savienības kolēģiem.

Bija augsta gatavība šo likumprojektu paketi izskatīt jau pagājušā gada pēdējā sēdē. Tad bija iemesli, lai to nedarītu, šobrīd atkal ir iemesli, lai to nedarītu. Trīs pēdējām prezidentūrām imigrācijas jautājumi ir Top 3 prioritātes. Mēs velkam garumā lietas, kuras varam nevilkt garumā.

Es aicinu izskatīt Imigrācijas likumu šodien.

Vakar es runāju ar komisijas priekšsēdētāju Bergmaņa kungu. Komisijā ir cilvēki, kuri var ziņot par šo likumprojektu... gan par galveno likumprojektu, gan par pavadošo likumprojektu. Mēs varam izskatīt visus jautājumus un pieņemt šīs ļoti svarīgās lietas Latvijai. Šobrīd imigrācija ir izteikta problēma Eiropas Savienībā. Šobrīd imigrācijas jautājumi ir izteikta problēma arī Latvijā.

Risinām šos jautājumus, neatliekam tos!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Imigrācijas likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – 5. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Selma Teodora Levrence lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 14. punktu – likumprojektu "Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums". Tas ir likumprojekts, kas ir saistīts ar tikko no darba kārtības izslēgto likumprojektu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Selma Teodora Levrence lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 16. punktu – likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā", jo par šo likumprojektu atbildīgais ziņotājs Ainars Latkovskis ir valstiski nozīmīgā komandējumā. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi" lēmuma projektu "Par Lienes Gāteres 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers un Jekaterina Drelinga lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Lēmuma projekts "Par Lienes Gāteres 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā jau sēdes vadītāja minēja, Saeima un arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi informāciju par Edgara Zeldera nāvi un 9. janvārī ir saņemti dokumenti, kas to apliecina.

Šā gada 14. janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem nākamā deputāta amata kandidāte no politiskās partijas "PROGRESĪVIE" Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Liene Gātere.

Saskaņā ar komisijā saņemto informāciju Liene Gātere ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Lienes Gāteres 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Lieni Gāteri dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

L. Gātere.

Es, Liene Gātere, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lienes Gāteres 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicu un aicinu Lieni Gāteri ieņemt savu vietu Saeimas Sēžu zālē.

Darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: "Balsot!"; "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 7, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1182/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Teirumnieka, Annas Rancānes, Jura Viļuma, Viktorijas Pleškānes, Valda Maslovska, Jeļenas Kļaviņas, Alīnas Gendeles, Līgas Kozlovskas, Jekaterinas Drelingas, Leilas Rasimas un Mārtiņa Felsa iesniegto likumprojektu "Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Rosinātais grozījums likumā ir tieši saistīts ar investīciju stabilitāti un Latgales reģiona ekonomisko attīstību.

Speciālās ekonomiskās zonas ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latgales ekonomiskās izaugsmes, investīciju piesaistes un nodarbinātības veicināšanai. Šajā sēdē otrajā lasījumā balsosim par izmaiņām Latgales SEZ likumā, tostarp par atbildīgajā komisijā atbalstīto priekšlikumu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu.

Ir būtiski uzsvērt, ka līdzvērtīgs risinājums ir nepieciešams arī Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Rēzeknes SEZ darbojas jau kopš 1997. gada, un šajā laikā zonas statusu ir ieguvusi 41 komercsabiedrība, savukārt 2024. gadā zonā darbojās 22 komercsabiedrības. Kopš Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas izveides šīs komercsabiedrības ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama, un tas samazina uzņēmumu motivāciju turpināt investēt zonā. Pamatojoties uz likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 5. panta trešās daļas 1. punktu, atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus zaudē spēku, ja izbeidzas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņš, līdz ar to pēc 2035. gada Rēzeknes SEZ komercsabiedrībām vairs nebūs tiesību saņemt atvieglojumus, kas būtiski ietekmēs investīciju atmaksāšanos un reģiona konkurētspēju.

Arī uzrunājot potenciālos investorus, atlikušais darbības termiņš, kas ir mazāks par 10 gadiem, nerada stabilitātes un drošības sajūtu. Jāpiebilst, ka starptautiskā prakse rāda, ka citās valstīs speciālajām ekonomiskajām zonām nav noteikts tik ierobežots darbības termiņš kā Latvijā vai arī tas ir būtiski ilgāks, un tas arī samazina Rēzeknes SEZ konkurētspēju reģionālā mērogā.

Ja termiņa pagarinājums tiks veikts tikai Latgales SEZ, bet Rēzeknes zonai darbības periods paliks esošajā likuma redakcijā, tas radīs nevienlīdzīgus apstākļus uzņēmējdarbībai vienā reģiona daļā salīdzinājumā ar citu, un tas kopumā mazinātu Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada konkurētspēju un radītu nevajadzīgu teritoriālo disbalansu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Latgales reģions joprojām ievērojami atpaliek no valsts vidējā attīstības līmeņa un saskaras ar būtiskiem ekonomiskās izaugsmes izaicinājumiem, ir svarīgi nodrošināt investoriem un uzņēmējiem ilgtermiņā prognozējamu un stabilu atbalsta vidi. Tāpēc aicinām grozīt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma 54. panta pirmo daļu, aizstājot tajā 2035. gadu ar 2050. gadu un tādējādi pagarinot Rēzeknes SEZ darbības termiņu. Uzskatām, ka līdzvērtīgi grozījumi ir jāveic arī likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", lai nodrošinātu konsekventu regulējumu un saglabātu uzņēmumu tiesības izmantot jau piešķirtos nodokļu atvieglojumus ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Edmunds Zivtiņš piesakās runāt... "pret"? (Starpsauciens.)

Tātad deputāts Edmunds Zivtiņš – "pret". Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Kolēģes! Visiem laimīgu jauno gadu! Lai šis gads mums ir izdevies un mierīgāks un produktīvāks nekā aizvadītais!

Runājot par šo likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums", jāteic, ka tas ir ļoti izplūdis un nekvalitatīvi sagatavots. Īstenībā tas ir brāķis. Ja Saeima atbalsta tādu... tad tas ir brāķis. No sava skatpunkta... un LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ skatpunkta... gribu pateikt pāris lietas, kāpēc uzskatu, ka šādu likumprojektu nedrīkst nedz pieņemt, nedz nodot komisijai. Tas ir tik vispārināts, ka zem tā var pastumt apakšā pilnīgi jebko un jebkādu personu, izejot no tā, kas šobrīd ir pie varas. Proti, nav saprotams, ko nozīmē "Eiropas vērtības". Vai tās ir LGBT vērtības, vai tās ir ģimenes vērtības... vai kas tās ir par vērtībām? Raubiško gadījums, kas nesen... iezīmējās valstī saistībā ar visu šo nelegālo imigrāciju, kas mums ir pāri robežai... un šo hibrīdkaru, kas tiek vērsts pret Latviju... tātad arī šeit var aiz ausīm pievilkt to, ka tas ir sabiedrības interesēs, šis būs kā "jumta" likums, un cilvēku nevarēs saukt pie atbildības par nodarījumu par tik nopietnām lietām.

Nākamgad valsts, visticamāk, izvērtēs to cilvēku atbildību, kas bija pie varas, kad tika veikta piespiedu potēšana pret Covid-19, kad cilvēki zaudēja darbu, pret viņu gribu tika sapotēti un daži pat zaudēja dzīvību no tā. Manā skatījumā, arī par to nebūs nekādas atvainošanās no valsts, jo būs šis likums. Es uzskatu, ka šādu nekvalitatīvu likumprojektu nedrīkst nodot komisijai un Saeima nedrīkst to apstiprināt.

Lūdzu balsot "pret". (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, vēlreiz labdien! Ir tāds teiciens, ka karote uz pusdienām ir dārga. Man šķiet, ka šobrīd ir īstais laiks, lai pateiktu paldies tiem cilvēkiem, kas 1991. gadā, neraugoties ne uz ko, ne uz kādiem apdraudējumiem, ne uz kādiem čekas brīdinājumiem un armijas spaidu darbiem, neraugoties uz to, ka Lietuvā jau bija gājuši bojā cilvēki, kuriem pārbrauca pāri ar tankiem... šie cilvēki, kas atradās barikādēs apzinājās, uz kurieni viņi iet, ko viņi dara un kāpēc viņi to dara.

Es piekrītu argumentam par to, ka it kā nevar nodalīt, jo tanī laikā cilvēkiem, it sevišķi laukos, bija jābaro un jāslauc gotiņas un jārūpējas par saimniecību... bija daudz ikdienas darbu, kas, neapšaubāmi, ir ļoti svarīgi un bez kuriem nevar... tu nevari vienkārši pamest savu saimniecību, ja ir slaucama govs. Es nezinu, kurš to zina, kurš nezina, kurš ar to ir vai nav saskāries. Tā ir liela atbildība.

Pēc būtības 1991. gadā, kad notika barikādes, visa tauta bija iesaistīta. Ne tikai tie, kas bija pirmajās rindās uz barikādēm, bet arī tie, kas nodrošināja, tā teikt, aizmugures procesu, kas uzturēja mājas, uzturēja saimniecības, piegādāja pārtiku barikāžu dalībniekiem. Bet šeit ir tā... tas pamatmoments ir kāds? Tas pamatmoments ir, ka mēs vārdos vienmēr esam pirmajās rindās, rādām televīzijā, cik varonīgi cīnījās mūsu barikāžu dalībnieki, kā viņi aizstāvēja televīziju, kā viņi aizstāvēja Vecrīgu, kā viņi aizstāvēja radio.

Ziniet, tas man atgādina tādu lietu, ka... tāda humoreska bija, ka mēs iekarosim jaunas virsotnes, mēs izcīnīsim jaunas uzvaras. Mēs to, mēs šito. Bet, atvainojiet, naudiņas mums nav. Paldies mēs varam pateikt, bet ar reāliem darbiem atbalstīt šos cilvēkus mēs nevaram.

Šeit jāsaka vēl viens arguments. Saraksts ar tiem, kas piedalījās barikādēs, nav noslēgts. Tā ka, izejot šo procesu, jebkurš var pieteikties, atgādināt par sevi. Un nevajag par to kautrēties.

Šīs trīs lietas, ko mēs lūdzam, lai nododat komisijai... Es speciāli paņēmu līdzi, lai nolasītu precīzi, lai nesauktu no galvas. Manā skatījumā, tās ir tīri simboliskas, lai mēs vienkārši pateiktu paldies cilvēkiem, kas nodrošināja mums brīvību un neatkarību. Proti: "1991. gada barikāžu dalībnieka statusu ieguvušajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek garantēti atvieglojumi pensijas piešķiršanā, paredzot priekšlaicīgu pensionēšanos divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas." Pirmais punkts. Tātad divus gadus ātrāk aiziet pensijā. Kaut gan man liekas, ka jau 70 procenti no šiem dalībniekiem jau ir pensijā.

Otrais: "1991. gada barikāžu dalībnieka statusu ieguvušām personām ir tiesības uz ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Un trešais: "1991. gada barikāžu dalībnieka statusu ieguvušās personas ir atbrīvotas no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs veselības aprūpes pakalpojumu minimuma valsts programmas ietvaros."

Jau fonētiski jūs visi saprotat, ka tās nav nekādas lielās atlaides un mēs nemaksāsim nevienam tūkstošus par to. Tas ir vienkāršs cilvēcīgs paldies tiem cilvēkiem, kas 1991. gadā nodrošināja, lai mēs šobrīd šeit vispār spētu par to runāt.

Tāpēc es lūdzu, kolēģi, atbalstīt grozījumus likumā... lai tos vismaz nodotu komisijai. Mēs nelemjam par to, lai šodien pieņemtu lēmumu. Vienkārši nodosim komisijai. Komisijā izvērtēsim visus par un pret un uzsāksim dialogu par šo tēmu.

Lūdzu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Jekaterinas Drelingas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", trešais lasījums.

Saņemti seši priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā".

Atgādinu, ka šī likumprojekta mērķis ir noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacientu datu apjomu atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam, noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā, papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Precizē likumā lietoto terminoloģiju, aizstājot 3. panta septītajā daļā vārdus "daudzprofila ambulatorā iestāde" ar vārdiem "daudzprofilu ambulatorā ārstniecības iestāde". 1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 2. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Tā kā par Veselības informācijas sistēmas pārzini šobrīd ir kļuvis SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", tad līdz ar pārziņa maiņu ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu, ka Nacionālais veselības dienests var turpināt veikt tās datu apstrādes darbības, kas nepieciešamas veselības aprūpes pakalpojumu efektīvai pārraudzībai, plānošanai un organizēšanai, kā arī valsts politikas mērķu īstenošanai veselības jomā. 2. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildināt 16. panta piekto daļu, kurā runa ir par atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, ar jaunu otro teikumu, nosakot: "Ja pacients šos termiņus ir nokavējis, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc pacienta motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu." 3. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums precizē 18. panta pirmo daļu... nosaka pienākumus ārstniecības iestādei, ja persona šajā likumā noteikto tiesību un tiesisko interešu aizstāvēšanai ir tajā vērsusies ar iesniegumu. 4. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 8. punktu, kas attiecas uz 16. panta piekto daļu. 5. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Marčenko-Jodko. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās termiņu nākamajā dienā pēc izsludināšanas. 6. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Marčenko-Jodko. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Tiesībsarga likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Zariņš.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā" trešajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt mākslīgā intelekta aktu prasību izpildi, piešķirot tiesībsargam pilnvaras piekļūt mākslīgā intelekta sistēmu dokumentācijai, pieprasīt informāciju un rosināt to pārbaudi pamattiesību aizsardzībai.

Likumprojektam priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā", trešais lasījums.

Saņemti deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Labdien! Likumprojektā ir saņemti deviņi priekšlikumi. Juridiskā komisija izvērtēja visus priekšlikumus un attiecīgi lēma.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Piedāvā izteikt jaunā redakcijā likuma 4. panta ceturto daļu. Proti, ja iepriekšējā lasījumā Saeima atbalstīja versiju, ka privātpersona var saņemt kaitējuma kompensāciju pēc tam, kad viņas mantai ir arests atcelts, tieslietu ministre piedāvā, ka tomēr nevis šajā brīdī, bet tad, kad būs pabeigts viss kriminālprocess. Pie tam ar nosacījumiem, ja šajā kriminālprocesā privātpersonas mantai gan bija piemērots arests, bet tas bija atcelts un manta nav konfiscēta, uz mantu nav vērsta piedziņa un manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu.

Tieslietu ministrijas vēstule bija diezgan gara, un Juridiskajā komisijā, diskutējot par šo jautājumu, komisija ar balsu vairākumu atbalstīja tieslietu ministres pieteikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tad par priekšlikumu, es saprotu, ir pieteicies debatēt deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi! Mans viedoklis ir tāds, ka tieslietu ministres priekšlikums šajā kaitējuma kompensācijas jautājumā ir ne tikai netaisnīgs, bet arī negodīgs.

Pirmām kārtām šī kompensācija nav vis personai, kura ir apsūdzēta kriminālprocesā... tā ir... aizskartais mantas īpašnieks jeb, vienkāršāk teikt, trešā persona kriminālprocesā, ar noziedzīgo nodarījumu tiešā veidā nesaistīta, bet pie kuras... izmeklētājs vai prokurors ir saskatījis, ka pie viņa ir manta, kas, iespējams, ir noziedzīgi iegūta. Tātad tas nav aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet trešā persona kriminālprocesā.

Otrs momentiņš. Šai mantas... mantas arestam likumā jau ir noteikti saprātīgi termiņi, cik ilgi drīkst turēt arestu, ierobežot personas tiesības uz īpašumu, un tas nav mazais. Ja mēs paskatāmies likumu, tas var būt pat gandrīz divus gadus garš – 24 mēnešus. Šajā laika posmā izmeklētājs izmeklē noziegumu. Un tad, kad parasti... jo iepriekš vēl nepietiek pierādījumu... Parasti, kad izmeklētājam ir pārliecība, ka viņam pietiek pierādījumu, lai pierādītu šīs mantas noziedzīgo izcelsmi, viņš virza šo jautājumu uz rajona tiesu, lai tiesa izlemtu mantas izcelsmes jautājumu. Ja tiesa konstatēs, ka manta ir noziedzīgi iegūta, tā tiks konfiscēta.

Taču praksē vairāk nekā pusē gadījumu (2024. gada statistika rādīja, ka 70 procentos gadījumu) rajona tiesa atzīst, ka nav pierādīta noziedzīgā izcelsme. Proti, izmeklētājam liekas, bet tādus pierādījumus viņš nav iedevis. Protams, to var pārsūdzēt apgabaltiesā, apgabaltiesa arī skata. Un arī šeit, ja apgabaltiesa nolemj, ka šeit nav pamata atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt... Līdz ar to lieta... šajā lietā netiek atcelts arests mantai. Manta kopā ar dokumentiem tiek atdota atpakaļ izmeklētājam, tas ir, procesa virzītājam, kurš tad lemj, vai arestu mantai atcelt. Un var gadīties, ka viņš atcels tāpēc, ka tiešām viņam nav pārliecības par noziedzīgu izcelsmi, viņš atcels tāpēc, ka viņam nav pamata mantai turēt arestu, vai arī būs spiests atcelt tāpēc, ka ir pagājis saprātīgs termiņš mantas arestam.

Tieslietu ministrija saka: redziet, tam cilvēkam, trešajai personai, kura mantai ir atcelts arests, tomēr vajadzētu gaidīt, kad kriminālprocesā iestāsies galīgais lēmums, spriedums.

Bet tad sakiet, lūdzu, kā šis cilvēks, kas iepriekš bija aizskartais mantas īpašnieks, šajā procesā uzzinās, ka kriminālprocess ir beidzies? Jo viņam tajā procesā, pirmkārt, nav tiesību pieprasīt informāciju no procesa virzītāja, viņš nav nekas šai procesā; otrkārt, viņš nezina, kad šis process beigsies, jo viņam par to pat neviens nepaziņos. Un tas var būt pēc gadiem 10, 15, tad, kad iestāsies noilgums tajā kriminālprocesā. Pie tam tas ir pat tajā situācijā, kad izmeklētājs vai prokurors ir atcēlis mantas arestu, jo mantai nav nekādas saistības ar noziegumu. Līdz ar to es teiktu, ka normālā situācijā ar kriminālprocesu vairs nesaistītai personai būtu tiesības prasīt kaitējuma kompensāciju tad, kad mantai arests ir atcelts.

Tieslietu ministrijas vēstulē ir norādīts: redziet, bet, ja nu gadījumā piedziņa jāvērš pret šo mantu vai varbūt pamatprocesā varēs konfiscēt šo mantu... Atvainojiet, trešās personas manta nevar tikt izmantota ne mantas konfiskācijai, ne piedziņas vēršanai. Vienkārši Kriminālprocesa likums to nepieļauj. To var darīt tikai pret apsūdzētā mantu, nevis trešās personas mantu.

Un visbeidzot – daži saka, redziet, viņš saņems kompensāciju pēc tam pamatprocesā, tomēr galarezultātā tiesa teiks, ka bija gan tā noziedzīgi iegūta, mēs tikai nevaram vairs... Nē, tiesa var konfiscēt, ja tā manta ir vēl palikusi. Drīkst. Otrkārt, šeit likumā saka – tas ir tikai tiesiskais pamats saņemt... Bet katrā gadījumā gan Ģenerālprokuratūra, gan Tieslietu ministrija vērtē, vai ir faktoloģiskais pamats saņemšanai. Likumā ir runa gan par līdzatbildību personai, gan citām situācijām, kad atsaka kaitējuma kompensāciju.

Es aicinu šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu turpinājumā – vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Tieslietu ministrijas priekšlikums ir kompromiss, kas ir izstrādāts, lai labotu to risinājumu, ko vairākums atbalstīja otrajā lasījumā. Diskusijā Juridiskajā komisijā iesaistījās visi eksperti, pauda viedokli. Pirmām kārtām, ko es gribu uzsvērt, neviens neapšauba, ka personai ir tiesības uz kompensāciju. Kur ir atšķirība? Atšķirība ir attiecībā uz laika punktu, kad var saņemt kompensāciju.

Tieslietu ministrija piedāvā sagaidīt galīgo nolēmumu un tad maksāt kompensāciju. Ko piedāvā Kūtra kungs? Viņš piedāvā maksāt kompensāciju un pēc tam gaidīt nolēmumu. Un gadījumā, ja nolēmums būs personai nelabvēlīgs, tad mums veidosies šāda situācija: mēs maksājam kompensāciju, a pēc tam konfiscējam mantu. Tas ir absurds!

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt kompromisa variantu, ko mēs apspriedām. Protokols ir jūsu rīcībā, 12 lapaspuses. Daudz varbūt burtu, bet ir jālasa, pirms balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim otro reizi.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Man diezgan interesanti šķiet, ka šis arguments ir, ka tiesas spriedums, galīgais spriedums kriminālprocesā var būt nelabvēlīgs trešajai personai, tas ir, kriminālprocesā pilnīgi nesaistītai personai. Gribētos zināt, kādā situācijā kriminālprocesā, kurā šī persona pat nav tiesīga piedalīties kriminālprocesā tiesas sēdē, viņai nav nekādu tiesību strīdēties... kādā veidā tiesa pieņemtu pret viņu nelabvēlīgu spriedumu, ja viņa šai procesā nav nekas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es vienkāršiem vārdiem pateikšu, kas ir tā trešā persona. Viens ņem kukuļus, bet viņam ir bērns. Uz bērna vārda noformē dzīvokli. Viņš būs trešā persona.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Viedokļi ir skanējuši.

Kūtra kungs, vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

G. Kūtris. Es vienkārši varu atkārtot, ka komisija ar balsu vairākumu atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 30, atturas – 1. Ir bijusi divu juristu viedokļu izpausme, un balsis ir pagaidām līdzīgi sadalījušās.

Kolēģi, mums ir jābalso otrreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas atbalstīto tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 41, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies, kolēģi.

2. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Tāpēc ka šeit ir jāsašaurina personu loks... ka tas neattiecas uz visām, bet tikai uz aizskarto mantas īpašnieku. Komisija to atbalstīja bez diskusijām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā, šeit rakstīts, ka ir atbalstīts 1. priekšlikumā. Bet tad mums ir jāatbalsta tas pats par sevi. (Starpsauciens.) Jā.

G. Kūtris. Es atvainojos, ir pats par sevi atbalstīts. Ja juridiskā tehnika pieviļ cilvēkus, kas izlasa likuma tekstu...

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, nedebatējam ar zālē esošajiem.

Tātad ir deputāta Kūtra priekšlikums. Vienkārši, lai nebūtu mums kādas aizķeršanās...

G. Kūtris. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

G. Kūtris. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja, jo tur tiešām ir precizēts saistībā ar pantu numerācijas papildināšanos. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Tas ir atbalstīts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – tieslietu ministres priekšlikums...

5. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā tika atbalstīts, jo ir precīzāk pateikts juridiski.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Pilnveido redakciju, ka nevis par kriminālprocesa izbeigšanu tiek sniegta informācija, bet par apstākļiem, kas radījuši tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Kūtris. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par precīzāku atskaites punkta noteikšanu termiņa aprēķināšanai. Juridiskā komisija, protams, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumos grozīto normu spēkā stāšanās termiņus, datumus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās datuma maiņu – no 1. janvāra uz 1. martu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 1, atturas – 29. Likums ir pieņemts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dinevičs.

J. Dinevičs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Tiek piedāvāti grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Likumprojektu ir iesnieguši 10 deputāti.

Likumprojekts paredzēts, lai risinātu identificētās problēmas, kas līdz šim Zemessardzes dienestā ir konstatētas, kā arī lai izveidotu Zemessardzes atbalstītāja statusu, iesaistot pēc iespējas plašāku pilsoņu loku valsts aizsardzībā.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu, lai...

Pirmais, dotu iespēju pildīt dienestu Zemessardzē Latvijas pilsoņiem, kuri pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījumu vietu pārvaldē, valsts drošības iestādēs, pašvaldības policijā, ostas policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijā, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldē, jo pašreiz šiem pilsoņiem ir liegta iespēja gūt militāras zināšanas.

Otrais, paredzētu pienākumu darba devējam un mācību iestādei atbrīvot zemessargu no tiešo pienākumu pildīšanas vai mācībām uz laiku, kad zemessargs apgūst pirmsmisijas apmācību. Pienākums atbrīvot no tiešo pienākumu pildīšanas vai mācībām pašreiz likumā ir attiecināts tikai uz starptautiskās misijas un dalības ātrās reaģēšanas spēkos laiku, rezultātā pilsoņi ir spiesti izmantot atpūtai paredzētos algas vai bezalgas atvaļinājumus vai izbeigt darba tiesiskās attiecības.

Trešais, paredzētu iespēju Zemessardzes štatu sarakstā iekļaut valsts aizsardzības dienesta karavīrus un rezerves karavīrus.

Ceturtais, noteiktu termiņu Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumam par personas uzņemšanas vai turpmākā dienesta Zemessardzē atbilstību vai neatbilstību nacionālās drošības interesēm, novēršot regulējuma sadrumstalotību un nesamērīgu administratīvo slogu.

Piektais, salāgotu likuma normas ar Militārā dienesta likuma 16. panta otrās daļas 9. punkta regulējumu, ieviešot ierobežojumu Latvijas pilsoņa ar dubulto pilsonību uzņemšanai arī dienestā Zemessardzē.

Sestais, mazinātu nepamatotu slogu Nacionālo bruņoto spēku komandierim zemessarga iecelšanas procesā virsnieka amatā.

Septītais, noregulētu jautājumu par zemessarga piekomandēšanu citas vienības komandiera rīcībā.

Astotais, novērstu zemessargu un karavīru mantiniekiem noteikto atšķirīgo nosacījumu pabalsta izmaksai mirušā zemessarga vai karavīra mantiniekiem, salāgojot likuma normas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. pantu.

Devītais, noteiktu, ka zemessarga kandidāts dod zvērestu karavīra formas tērpā.

Desmitais, paredzētu iespēju sniegt atbalstu Zemessardzei pilsoņiem, kuri veselības vai sava vecuma dēļ vairs nevar pilnvērtīgi pildīt dienestu Zemessardzē un iesaistīties militāro uzdevumu izpildē, bet vēlas sniegt savu atbalstu Zemessardzei ar savām zināšanām un prasmēm.

Cienījamie deputāti! Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – četras nedēļas, respektīvi, šī gada 12. februāris.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Deputāti! Deputātes! Šodien mums ir jābalso par grozījumiem Zemessardzes likumā, kas var šķist tehniski, bet tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri grib būt noderīgi Latvijas armijai, bet līdz šim nav bijis atbilstošu ceļu, kā to izdarīt.

Grozījumi pilnveido vairākus ar Zemessardzes darbību saistītus jautājumus, paplašina Zemessardzes personālsastāvu, precizē uzņemšanas un dienesta kārtību, kā arī uzlabo sociālās garantijas. Vienlaikus grozījumi sper ļoti būtisku soli uz priekšu, paplašinot iesaistes iespējas valsts aizsardzībā un ieviešot jaunu statusu – Zemessardzes atbalstītājs. Ir daudz Latvijas pilsoņu, kuri veselības, vecuma vai citu apstākļu dēļ nevar pilnvērtīgi apgūt militāro apmācību vai pildīt kaujas uzdevumus, taču viņiem ir zināšanas, prasmes, pieredze un, pats galvenais, vēlme palīdzēt aizsargāt Latviju.

Šī ir aizsardzības ministra Andra Sprūda iniciatīva, kas ir izstrādāta sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Paldies Saeimas deputātiem, kuri šo iniciatīvu iesniedza un palīdz virzīt uz priekšu, lai mēs iespējami ātri to varam sākt īstenot.

Atbalstītāja statuss ir ļoti konkrēts solis visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanā, jo valsts aizsardzība nav tikai ierocis rokā. Tā ir loģistika, tas ir transports, ēdināšana, aprūpe, organizācija, tā ir pieredze un atbildība, un gatavība palīdzēt citiem darīt savu darbu. Ar jauno statusu mēs atveram durvis cilvēkiem, kuri, iespējams, nevar skriet ar mugursomu pa mežu, bet var sēsties pie stūres, organizēt noliktavas, palīdzēt ar ēdināšanu, pieskatīt karavīru bērnus, kamēr viņu vecāki pilda dienesta pienākumus. Par Zemessardzes atbalstītāju varēs kļūt Latvijas pilsonis no 18 gadu vecuma bez augstākā vecuma ierobežojuma, jo pieredze nav šķērslis, pieredze ir resurss.

Protams, likums nosaka arī skaidrus izslēgšanas kritērijus, lai nodrošinātu uzticamību un drošību. Zemessardzes atbalstītāji sniegs atbalstu tādās jomās kā transporta vadīšana, ēdināšanas nodrošināšana, ekipējuma izsniegšana un citas funkcijas, bez kurām aizsardzības sistēma vienkārši nestrādā. Šī iesaiste būs brīvprātīga, bez atlīdzības, ar iespēju jebkurā brīdī izstāties. Protams, ar atbalstītāju tiks slēgts līgums, un iesaiste notiks ar Zemessardzes vienības komandiera lēmumu.

Iniciatīva par Zemessardzes atbalstītājiem skaidri parāda aizsardzības sektora un mūsu attieksmi – ka valsts aizsardzības centrā ir cilvēks. Mēs veidojam atvērtāku, saprotamāku un pieejamāku līdzdalības modeli. Un sabiedrības interese to apliecina. Vēl pirms šī likuma grozījumu pieņemšanas vairāk nekā 100 cilvēki ir izteikuši vēlmi kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un dot skaidru signālu sabiedrībai – ja cilvēks grib palīdzēt Latvijas armijai, tad ir vieta un iespēja to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12. februāri. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā", otrais lasījums.

Saņemti četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dinevičs.

J. Dinevičs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Tiek piedāvāts likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam ir četri priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir šāds: "Izteikt likumprojekta 6. pantā paredzētā 10.² panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Resorisko pārbaudi var uzsākt, lai iegūtu un izvērtētu informāciju par iespējamu likuma pārkāpumu (izņemot iespējamu administratīvo pārkāpumu)."" Priekšlikums ir saskaņots ar KNAB. Komisija par to ir nobalsojusi un atbalsta.

Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

2. priekšlikums.

J. Dinevičs. 2. – komisijas priekšsēdētāja Bergmaņa priekšlikums. Izslēgt likumprojektā paredzētā 11.² panta otrajā daļā vārdus "karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem, un Biroja amatpersonām un darbiniekiem".

Pamatojums šādam piedāvājumam no Bergmaņa kunga puses ir šāds – lai jaunajā Biroja risku analīzes informācijas sistēmā tiktu apstrādāti iespējami plašāki dati, arī par aizsardzības jomu un pašiem KNAB darbiniekiem, attiecīgi lūdzot izslēgt minētās kategorijas no izņēmumu saraksta.

Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi. Un 3. priekšlikumā minētā kategorija ir precizēta – tā, ko mēs lūdzam ar 2. priekšlikumu izslēgt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Dinevičs. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izteikt likumprojekta 7. pantu šādā redakcijā: "Papildināt likumu ar 11.¹ pantu un 11.² pantu šādā redakcijā..." Kolēģi, te ir pietiekami garš šo pantu teksts. Ja deputāti ir iepazinušies, tad viņi spēj to novērtēt. Ja ne, es varētu lasīt... tas sanāk uz vairāk nekā divām lappusēm. (Starpsauciens: "Mēs uzticamies komisijai! Mēs ieklausījāmies...")

Sēdes vadītāja. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

J. Dinevičs. Uzticaties komisijai. Paldies.

Komisija ir atbalstījusi 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dinevičs. 4. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izteikt likumprojekta 9. pantu šādā redakcijā: "Papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā: "16. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. septembrim izdod šā likuma 11.¹ panta trešajā daļā un 12. panta pirmajā daļā minētos noteikumus."" Respektīvi, 4. priekšlikums precizē Ministru kabineta rīcību... līdz kuram ir jābūt sagatavotiem attiecīgiem dokumentiem.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

J. Dinevičs. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Dinevičs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2026. gada 29. janvāris, respektīvi, divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Komisija ir rosinājusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 29. janvāri. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Likumprojekts ir sagatavots, lai apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu. Kopumā tas ir saistīts ar Oecd ietvaros ieviesto labas sadarbības praksi.

Likumprojekts izskatīts Ārlietu komisijas sēdē un tiek virzīts balsojumam pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi iesniedzami līdz 20. janvārim. Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi". Kā izrādās, pašlaik nav tiesiska pamata regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp abām valstīm. Ar šī likuma pieņemšanu šāds tiesisks pamats tiks radīts. Un tad vēlēsim veiksmi lidsabiedrībām rast finanšu un tehniskos resursus, lai praksē to nodrošinātu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Viļums. Piecas dienas – 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 20. janvārim. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.

Saņemti seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir mazināt nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus, ievērojot riskos balstītas pieejas principu, kā arī veicināt sadarbību starp FID un šī likuma subjektiem, nodrošinot atgriezenisko saiti par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem datu efektivitāti.

Komisijā otrajam lasījumam saņēmām sešus priekšlikumus.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Butāns. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Butāns. 5. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Un noslēdzošais – 6. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Butāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam, Butāna kungs.

A. Butāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam – šī gada 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. 20. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Butāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Bērziņa. (Starpsauciens.)

Es atvainojos... tieši tā, sistēma.

Tātad vispirms likumprojekts "Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā", otrais lasījums.

Saņemti seši priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saeimas sēdes vadītāja! Atgādināšu likumprojekta mērķi – Alūksnes novada iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība.

Likumprojekta "Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā" otrajam lasījumam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Čudara priekšlikums. Praktiskas dabas jautājums – par teritorijas noteikšanu. Līdzīgs nākamajam priekšlikumam. Saturiski tie ir identiski, bet piemēroti dažādi tehniskie risinājumi. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt Alūksnes novadam tādas pašas balsstiesības kā pārējiem dalībniekiem Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdēs ar vienas balss pārstāvību. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 4. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Čudara priekšlikums. Par teritoriālo jautājumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 5. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Paredz izslēgt Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņu, ļaujot tai darboties bez termiņa ierobežojuma. Tagad ir līdz 2035. gadam. Komisija atbalstīja.

Paralēli vēlos norādīt, ka šis likumprojekts ir vienā likumprojektu pakotnē ar alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", ko izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lēma vērsties pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ar vēstuli par nepieciešamību vērst uzmanību uz termiņiem un saskaņot ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa izmaiņām... ar Lietuvas un Polijas piemēriem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Šis priekšlikums nav atrauts no realitātes. Tas ir balstīts uz to, ar ko Latgalē ikdienā saskaras mūsu investori, uzņēmēji un, protams, Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbinieki.

Es šo priekšlikumu iesniedzu apzināti, jo redzēju vienu ļoti konkrētu problēmu. Kamēr likumā ir ierakstīts Latgales speciālās ekonomiskās zonas beigu termiņš, investori atturas un izvēlas citas valstis vai reģionus. Komisijā to pašu teica un apstiprināja Latgales speciālās ekonomiskās zonas vadītāja.

Investori izvēlas citas valstis ne tāpēc, ka Latgale būtu slikta, ne tāpēc, ka Latgalei trūktu ideju, bet tāpēc, ka investīcijas netiek plānotas uz pieciem vai 10 gadiem. Rūpniecībā, ražošanā, loģistikā investīcijas tiek plānotas apmēram uz 15, 20 vai pat 25 gadiem, it īpaši, ja tiek plānoti kādi būvniecības darbi. Un, ja uzņēmējam jau sākumā pasaka – zona darbosies tikai līdz 2035. gadam, viņš izvēlas citu vietu, kur noteikumi ilgtermiņā ir skaidri un noteikti... ka būs ilgāki. Tā ir realitāte, nevis teorija, nevis Excel tabuliņa, ko skatās ministrijas ierēdņi.

Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir vienkārša – atteikties no Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa ierobežojuma. Protams, būtu labi vēl runāt un pieņemt lēmumus par to, lai paplašinātu atlaides vai zonā strādājošajiem uzņēmumiem samazinātu nodokļus, jo tāpēc jau tā ir speciālā ekonomiskā zona, lai tur būtu speciāli nodokļi, nodokļu apstākļi... ar vienu iemeslu: izveidot tādus apstākļus, tādu uzņēmējdarbības vidi, kas ir pievilcīga investoriem un uzņēmējiem. Bet tagad viss, ko var atļauties, ir tikai atcelt darbības termiņu, ar to dodot redzējumu nākotnes attīstībai.

Komisijā šis jautājums tika rūpīgi izdiskutēts, un komisija atbalstīja, apliecināja, ka priekšlikums ir samērīgs un pamatots. Tas nav populisms, tas ir loģisks secinājums pēc faktu izvērtēšanas. Svarīgi arī pateikt, ka ar šo normu valsts nezaudē kontroli. Valsts speciālajai ekonomiskajai zonai, kura nav terminēta, dod iespēju izvēlēties, un ar tādu lēmumu Latgales speciālā ekonomiskā zona var jau konkurēt ar Poliju, Lietuvu un pat ar Eiropu kopumā.

Latgalei šis jautājums ir īpaši svarīgs. Tas ir reģions, kur ir jānotur cilvēki, jāveido darbavietas un jādod iespēja uzņēmējiem augt, nevis tikai izdzīvot. Ar šo priekšlikumu mēs dodam Latgalei to, kā tai visvairāk pietrūkst, – prognozējamību. Tieši prognozējamība ir pamats investīcijām, algām, nodokļiem un ilgtermiņa izaugsmei. Šo priekšlikumu iesniedzu, jo uzskatu, ka Latgales attīstība nevar būt īslaicīga politika ar derīguma termiņu, tai ir jābūt ilgtermiņa izvēlei.

Atbalsts komisijā parāda, ka Latgales balss Saeimā tiek sadzirdēta, un es turpināšu strādāt tieši šādi – ar konkrētiem priekšlikumiem, kas reāli strādā reģiona labā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un dot Latgalei stabilus, skaidrus un investoriem saprotamus noteikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Ļoti īsi. Protams, prognozējamība – tas ir labi un SEZ darbības pagarināšana līdz 2050. gadam ir atbalstāma. Es atbalstu šo priekšlikumu. Tikai ļoti svarīgi ir atzīmēt divas lietas. Pat ja šis Latgales SEZ – kopā ar Alūksni un visu... pus Latviju – darbības termiņš būtu 100 vai 1000 gadi uz priekšu, tik un tā tas nemainītu investīciju pieplūduma apjomus. Diemžēl. Ir jādomā daudz plašāk un jāmeklē arī citi instrumenti. Otra lieta – SEZ darbību... nedrīkst uzskatīt, ka, lūk, ja ir Latgales SEZ, tad visas problēmas mēs esam atrisinājuši gan Latgalē, gan Alūksnē. Tas ir tikai viens maziņš solītis pareizajā virzienā. Ir jāmeklē citi soļi, ko varam darīt Austrumlatvijas ekonomiskās attīstības labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

V. Pleškāne. Atgādināšu, ka komisija priekšlikumu atbalstīja.

Lūdzu Saeimu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 6. – deputātes Annas Rancānes priekšlikums. Identisks ar 5. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikumu. Paredz Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa izslēgšanu, ļaujot tai darboties bez termiņa ierobežojumiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 26. janvāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 26. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums", otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2025. gada 9. decembra sēdē, piedaloties Kuldīgas novada pašvaldības un pārējo iesaistīto institūciju pārstāvjiem, izskatīja likumprojektu "Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums" pirms otrā lasījuma.

Komisijas sēdē izvērtēja iesniegtos 10 priekšlikumus un nolēma likumprojektu virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

Likuma mērķis ir nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas kā Latvijā un pasaulē nozīmīgas kultūrvēsturiskās vērtības un mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību. Likuma uzdevums ir noteikt kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

Vēlos norādīt, ka uz otro lasījumu netika iesniegti un līdz ar to izskatīti priekšlikumi par likuma 11. pantu, kas skar Kuldīgas vecpilsētas ainavas aizsardzību. Taču par šo jautājumu jau 2025. gada 16. decembrī un šā gada 13. janvārī notika diskusija darba grupā, piedaloties iesaistītajām pusēm, kā arī ir ieplānota darba grupas sanāksme 19. janvārī. Komisija ir apņēmības pilna jautājumu izrunāt un atrast visām pusēm pieņemamu kompromisu.

Informēšu par saņemtajiem 10 priekšlikumiem.

1. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Rosina papildināt likuma 4. pantu ar arhitektūras detaļām, uzskaitījumam pievienojot vārdu "logi". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ieteikuma tas skanēs šādi: "ir atļauts nojaukt un neatjaunot vēsturiskajā apjomā ēkas, kuras būvētas pēc Otrā pasaules kara un neatbilst definētajām pasaules mantojuma vērtībām". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 3. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Rosina izmaiņas likumprojekta 6. panta trešajā daļā. Šī daļa ir saistīta ar īpašuma apdrošināšanu. Izmaiņas ir rosinātas pēc sarunām ar apdrošināšanas kompānijām. Grozījumi precizē, ka jāapdrošina ēkas, ēkas daļas vai daudzdzīvokļu ēkas kopīpašuma daļas pret dažādu veidu riskiem. No teksta izslēgts apdrošināšanas ņēmēja pašrisks ne mazāk kā triju minimālo mēnešalgu apmērā.

Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Daļa Kuldīgas iedzīvotāju, kuri dzīvo vecpilsētā un kurus tieši skars šīs piedāvātās likuma izmaiņas, ir izteikuši zināmas bažas, jo viņiem par pienākumu tiek uzlikts obligātā kārtā apdrošināt ēkas vai ēkas daļas. Cilvēkiem tie ir iepriekš neplānoti, neparedzēti izdevumi, ar ko viņi nebija rēķinājušies. Ne visiem ir iespējas segt šādus izdevumus, jo tie ne tikai saistās ar apdrošināšanas polises iegādes izmaksām, bet apdrošinātājs var prasīt veikt arī zināmas darbības, piemēram, ja ēkai ir niedru jumts, apstrādāt jumtu ar speciāliem līdzekļiem... lai apdrošinātājs slēgtu apdrošināšanas līgumu.

Rodas jautājums: kas notiks, ja iedzīvotājs nevarēs apmaksāt šo polisi vai noslēgt apdrošināšanas līgumu? Tāpēc mūsu partija nevar atbalstīt šo, kā arī 5. priekšlikumu, kurš dod tiesības pašvaldībai atsavināt īpašumus, lai tos saglabātu vai novērstu to bojāeju.

Vai arī, piemēram, ja cilvēks nevarēs apdrošināt īpašumu, vai tas nerezultēsies ar to, ka cilvēkam īpašums tiks atsavināts? Un kuri tad būs tie gadījumi, kad atsavinās? Tātad tā būs īpaša padome, kas ir minēta 8. priekšlikumā un kas lems par šo īpašumu atsavināšanu. Cilvēki, kas tur dzīvo gadu desmitiem un kam tās ir dzimtas mājas... ja viņi nevarēs izpildīt kādus noteikumus, var notikt tā, ka viņiem būs jāatstāj savas mājas vai tās tiks atsavinātas.

Tāpēc mēs neatbalstīsim 3., 5. un 8. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Bērziņa. Nē.

Sēdes vadītāja. Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 9, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Bērziņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina papildināt 7. panta pirmo daļu, ir saistīts ar pašvaldības tiesībām uz pirmpirkumu un nosaka kārtību, kādā pašvaldība var izmantot pirmpirkuma tiesības. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izteikt 7. panta otro daļu jaunā redakcijā. Ir saistīts ar Kuldīgas pašvaldības tiesībām veikt nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu. Jaunā redakcija paredz, ka, izvērtējot Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes atzinumu, pašvaldība šīs tiesības varēs izmantot tādos gadījumos, ja līdzšinējie nekustamā īpašuma saglabāšanas un bojāejas novēršanas pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi un piespiedu atsavināšana ir vienīgais līdzeklis šī nolūka sasniegšanai.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 8, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Bērziņa. 6. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Definē Kuldīgas novada pašvaldības tiesības pirmpirkuma tiesību ceļā vai piespiedu atsavināšanas kārtībā iegūto nekustamo īpašumu atsavināt... vārdus "tā izmantošanai" aizstāj ar vārdiem "gan tā izmantošanai, gan atjaunošanai". Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 7. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Saistīts ar Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes sastāvu. Sastāvs ir precizēts. Precizēts ir pašvaldības pārstāvju skaits, precizēts ir arī... iekļauts kultūras ministra deleģēts pārstāvis. Ir ierosināts padomē iekļaut biedrības "ICOMOS Latvija" pārstāvi un Kuldīgas novada pašvaldības deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi. Tāpat ierosināts, ka padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda Kuldīgas novada domes priekšsēdētājs.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 5. priekšlikumu, kas papildina padomes pienākumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta (Starpsauciens: "Balsojumu!")... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Bērziņa. 9. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Precizēta 10. panta pirmās daļas 3. punkta redakcija. Ir precizēts, ka pēc mantojuma vietas pārvaldnieka vai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ierosinājuma izvērtē jaunu objektu būvniecības ieceres un sniedz atzinumu par likuma 11. panta pirmajā daļā minētās darbības ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, ja paredzētās darbības var ietekmēt pasaules mantojuma vietas vērtību atainojošās liecības. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 10. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Tas skar kārtību par informācijas sniegšanu Pasaules mantojuma komitejai par paredzētajiem būtiskajiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem vecpilsētas teritorijā un tās aizsardzības zonā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates... un ir pienācis laiks pārtraukumam.

Butāna kungs, varbūt jūs ļoti īsi... lai mēs likumprojektu beidzam izskatīt pirms pārtraukuma?

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Paldies. "Nacionālās apvienības" vārdā vēlos piebilst, ka "Nacionālā apvienība" atbalsta likumprojektu par Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu. Gribu vien norādīt... un aicinu arī jūs pievērst uzmanību gan padomes sastāvam, kas minēts 7. priekšlikumā, gan tam, ka LTRK ir norādījusi – padomē būtu jābūt arī viņu pārstāvim –, gan tam, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzskata – domes priekšsēdētājs nevar būt šīs padomes vadītājs, kurš konsultē domes priekšsēdētāju. Sanāk absurdi. Ir jābūt ekspertu komisijai. Mēs arī ar Bērziņas kundzi to esam pārrunājuši.

Tā ka mēs sniegsim priekšlikumus un aicinām arī jūs pievērst uzmanību gan padomes sastāvam, gan likumprojektā noteiktajiem 25 kilometriem, kas 25 kilometru rādiusā ap Kuldīgu var dot dažādus, arī nepamatotus, ierobežojumus.

Tā ka atbalstām, bet aicinu arī komisijai pirms trešā lasījuma precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kāds prasa balsojumu? Nē. Tātad deputāti atbalsta 10. priekšlikumu.

I. Bērziņa. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Bērziņa. Komisija rosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam noteikt 2026. gada 20. janvāri.

Sēdes vadītāja. 20. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, sveiksim vairākus kolēģus, kuriem sesiju starplaikā un šīs sesijas sākumā ir bijušas skaistas pusapaļas jubilejas.

30. decembrī jubileju svinēja mūsu kolēģe Ināra Mūrniece, un, lai arī šodien viņas nav klāt, attālināti veltīsim viņai sirsnīgus sveicienus. (Aplausi.)

Bet klāt ir kolēģe Agita Zariņa-Stūre, kura pusapaļu jubileju svinēja 1. janvārī. (Aplausi.) Daudz laimes, Agita!

Mūsu kolēģis Juris Jakovins pusapaļu jubileju svinēja 12. janvārī. (Aplausi.) Daudz laimes!

Kolēģi, šodien daudzi deputāti nepiedalās sēdē. Ļaujiet man nosaukt tos deputātus, kas nav reģistrējušies. Kā jūs zināt, saraksts būs garš.

Nav reģistrējušies deputāti: Raimonds Bergmanis, Anita Brakovska, Oļegs Burovs, Gundars Daudze, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Inese Kalniņa, Irma Kalniņa... redzu viņu zālē, Jurģis Klotiņš, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Jānis Skrastiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Edvards Smiltēns un Edmunds Teirumnieks.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.05.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir laiks atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt darbu.

Vispirms informēšu – ir saņemti divi priekšlikumi darba kārtības grozījumiem.

Deputāti Liene Gātere, Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence, Kaspars Briškens, Jana Simanovska un citi lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Liene Gātere, Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence, Kaspars Briškens, Jana Simanovska un citi lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtības jautājumus.

Likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā", otrais lasījums.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā" otrajā lasījumā. Vēlos minēt, kāpēc šis likumprojekts vispār... un kādu nozīmi tas nes. Tas paredz ne tikai ļoti būtisku tehnisku izmaiņu, bet arī jaunu kārtību, kādā valsts pārvaldē notiks apmaiņa ar datiem. Iniciatīva par likumprojektu ir nākusi no Valsts prezidenta kancelejas.

Likumprojekts paredz to, ka Centrālā statistikas pārvalde ir galvenā datu turētāja, kura uztur datus un apstrādā drošā vidē. Tā ir jauna pieeja. Kāpēc tāda pieeja vispār ir radusies? Tāpēc, ka valstī ir aptuveni 700 valsts informācijas sistēmu, 200 datu turētāju, un, lai valsts iestādes varētu apmainīties ar datiem, varētu teikt, ka tie ir 1300 cilvēku gadi, lai juridiski vienotos par datu apmaiņu. Šī birokrātiskā šķēršļu gūzma tiek noņemta nost.

Un ir jāuzteic valsts iestādes, kuras ļoti veiksmīgi savstarpēji sadarbojās. Šo priekšlikumu izstrādāšanā tika iesaistīta gan Ekonomikas ministrija, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, gan Centrālā statistikas pārvalde, gan Valsts ieņēmumu dienests, gan pašvaldības... dažādos līmeņos. Līdz ar to šie priekšlikumi ir sagatavoti ļoti kvalitatīvi un visām pusēm savstarpēji vienojoties.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Stobova. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izstrādāts, pamatojoties uz Juridiskā biroja priekšlikumu, papildinot to ar vārdiem "un vietējā līmeņa". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Stobova. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šī gada 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. 20. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2025. gada 17. decembra sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā".

Likumprojekts paredz iekļaut tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2023/2864/ES, iekļaujot pantu par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam jeb ESAP. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai publiskojamie dokumenti, kurus iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm" subjekti, tiek nodoti ESAP. Un precizē Grāmatvedības likuma tvērumu attiecībā uz tā subjektiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. 20. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", otrais lasījums.

Par četriem priekšlikumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā mūs informēs referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Tātad šodien skatām grozījumus Enerģētikas likumā, kurus izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā. Grozījumus iesniedza deputāti Patmalnieks, Felss, Labucis, Skujiņa-Rubene un Krasta. Tie paredz ierobežot to uzņēmumu peļņu, kas darbojas Rīgas siltumtirgū.

Komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Paredz mainīt veidu, kā tiek noteikta siltuma cena konkurējošā siltumenerģijas tirgū, kur ir vairāki siltumenerģijas piegādātāji, piemēram, Rīgā. Būs tā, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija varēs noteikt cenas līmeņa atzīmi, pēc kuras siltumenerģijas ražotājiem būs jāvadās. Ko tas dos? Tas attieksies ne tikai uz Rīgu, bet arī uz visām Latvijas pašvaldībām. Tas dos iespēju nākotnē plānot siltumenerģijas tirgus attīstību arī citās pašvaldībās, ienākt vairākiem ražotājiem, tādiem moderniem ražotājiem kā datu centri un cita veida atlikumsiltuma ražotāji. Tas ļautu samazināt patērētājiem izmaksas par siltumenerģiju.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ieklausieties! Šī piedāvātā likuma norma, 1. priekšlikums, 2., 3., 4. – pēc būtības līdzīgi... faktiski bija gandrīz viens pret viens ar likuma normu, kas Enerģētikas likuma 49. pantā jau bija laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam. Šī norma tika izslēgta no likuma. Kādēļ? Jo tā reāli nedarbojās. Regulators tā arī nespēja noteikt tarifus šiem neatkarīgajiem ražotājiem. Tie arī necentās iesniegt tarifus, un likums vienkārši tika acīmredzami ignorēts. SPRK varēja vairākus gadus pēc kārtas šo normu faktiski ignorēt. Kur mums ir pārliecība, ka, atgriežoties pie šādas dekoratīvas normas, kaut kas mainīsies?

Vienlaikus, kolēģi, es atgādinu, ka mēs parlamentā esam izveidojuši izmeklēšanas komisiju, kurā profesionāli visu frakciju pārstāvji... enerģētika... "Rīgas siltums" tai skaitā... un ne tikai šo normu izvērtē, izvērtē visus argumentus, kādēļ mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, ka Rīgas iedzīvotājiem – un ne tikai Rīgas iedzīvotājiem – nākas pārmaksāt par siltumu. Kādas preventīvās darbības ir jāveic... gan likumā, gan Ministru kabineta noteikumos, lai novērstu šīs normas? Un es gribētu tiešām, ka mēs sagaidām profesionālu slēdzienu, profesionālu galaziņojumu ar rekomendācijām, kuras mums ir... jāpaveic, lai mēs panāktu acīmredzamu rezultātu. Nevis dekoratīvi atgriezties pie normām, kuras no 2022. līdz 2024. gadam bija ietvertas likumā un kuras 2024. gadā tika izslēgtas, jo tās nedarbojās, tās nestrādāja.

Mēs nevaram atbalstīt, balsot par šiem priekšlikumiem, jo mēs saprotam, ka tas ir dekoratīvi. Realitātē bez kopēja izvērtējuma, bez skata uz visu šo problemātiku kopumā mēs nespēsim šo problēmu reāli atrisināt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Jā, komisijas vārdā varu norādīt, ka minēto problēmu par regulatora funkciju... pilda... to risina nākamie priekšlikumi. Un kā likumprojekta anotācijā bija norādīts, šis likumprojekts ir orientēts uz to, lai atsevišķiem neatkarīgiem siltumenerģijas ražotājiem ierobežotu, nu, pēc likumprojekta autoru domām, nesamērīgo peļņu, kas viņiem veidojas, ja cenas griesti nav noteikti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Patmalnieks. 2. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Paredz, ka regulators nosaka maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Paredz, ka Rīgā šī kārtība stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī, pārējā Latvijā – sākot ar 2028. gada 1. oktobri, lai dotu skaidrību un prognozējamību potenciālajiem investoriem, kuri vēlētos ienākt siltumenerģijas tirgū citās Latvijas pilsētās. Arī tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tas runā par debatēs izskanējušo problēmu, ka iepriekš nevarēja laicīgi pieņemt lēmumus. Šeit ir noteikts uzdevums regulatoram līdz 2026. gada 1. jūlijam izstrādāt attiecīgu regulējumu, lai šīs līmeņatzīmes varētu... varētu noteikt maksimālo cenu.

Komisijā tika atbalstīts

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. janvāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz 22. janvārim. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir strādājusi tikpat čakli kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Par šī likumprojekta būtību Pleškānes kundze jau diezgan precīzi iezīmēja, tā ka strādājām gan čakli, gan intensīvi, bet uz otro lasījumu priekšlikumi nebija saņemti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Jurēvics. Paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā aicinu noteikt 21. janvāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad 21. janvāris. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus jautājumus no likumdošanas sadaļas.

Tagad – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Biobanku likums" (874/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 20. februārim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu – par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 20. februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Nauris Puntulis, Jurģis Klotiņš, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks un Uģis Mitrevics ir iesnieguši lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai".

Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas paust viedokli? Puntuļa kungs, lūdzu!

Vispirms deputāts Nauris Puntulis – iesniedzēju vārdā.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītā premjere! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Kolēģi! Zems sabiedrības uzticēšanās līmenis Saeimai un Ministru kabinetam – šie vārdi mums nevienam neglaimo. Skaitļu valodā runājot, tie svārstās zem 30 procentiem.

Iemesli tam ir daudzi un dažādi. Gan Zivtiņa kunga šodien pieminētie nekvalitatīvie likumprojekti, ar kuriem mums nākas bieži strādāt, gan lēmumi, kurus mēs pieņemam, bet neizpildām. Un Nacionālās drošības koncepcija ir tipisks piemērs tam. Atgādināšu, ka tā paredz atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos ar 2026. gada 1. janvāri, kas jau ir pagājis termiņš, pirms pāris nedēļām. Tātad Saeimas lēmums nav izpildīts.

Jā, nenoliedzami, padarīts ir ļoti daudz. Taču, ja man kā deputātam ir jāatbild uz jautājumu, vai Saeimas lēmums, kas to paredz, ir izpildīts vai nav, atbilde ir – nav. Tas ir Saeimas lēmums, kas netiek pildīts, un mūsu pienākums ir reaģēt, jo mēs kā deputāti nedrīkstam vairot tiesisko nihilismu.

Tādēļ iesim soli atpakaļ – uz Ministru kabinetu, kur tika izstrādāta un pieņemta šī Nacionālās drošības koncepcija, piedaloties visām ministrijām Iekšlietu ministrijas pārvaldībā. Par visu Ministru kabinetā pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšanu ir atbildīgs premjers. SEPLP ir tiešais lēmumu izpildītājs, bet premjeram ir instrumenti, kā sadarbībā ar Saeimu nodrošināt, lai šo Saeimas lēmumu pilda arī Saeimas ievēlētie SEPLP pārstāvji.

Tātad trūkst tikai labās gribas. Šo labās gribas trūkumu apstiprināja arī Saulīša kunga ievēlēšana SEPLP. Viņš atzinās, ka nepildīs Nacionālās drošības koncepciju, bet vienalga tika ievēlēts, JAUNAJAI VIENOTĪBAI balsojot "par". Atgādināšu, ka Saulīša kunga ievēlēšanai nepietika koalīcijas balsu un iztrūkstošās balsis šim lēmumam nodrošināja partija "Stabilitātei!". Šis ir papildu arguments, kādēļ par Nacionālās drošības koncepciju, kas ir ne tikai drošības jautājums, bet, mūsu partijas uzskatā, arī vērtību jautājums, mēs prasām politisko atbildību tieši no premjeres.

Lūdzu atbalstīt šo premjeres demisijas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labdien, godātie Saeimas deputāti! Tā kā ir sācies jauns gads, novēlu jums visiem izturību. Galvenais, lai Latvijā tiešām valdītu mierpilna un cieņpilna situācija. Un galvenais – visiem labu veselību!

Šo gadu esat sākuši faktiski ar valdības vadītājas demisijas pieprasījuma izskatīšanu. Bet es domāju, ka šī ir arī laba iespēja izstāstīt un pateikt paldies deputātiem, kas atbalstīja to, ka mēs stiprinām latviešu valodu. Jau 2023. gadā, atbalstot Saeimā Nacionālās drošības koncepciju, tie ir faktiski vairākkārt turējuši rūpi, ievēlējot jaunus SEPLP locekļus un konsekventi uzklausot SEPLP viedokli... kas veido saturu, kā arī norādīja Puntuļa kungs.

Šajā gadā mēs varam vērot, ka mums vairs nav radiokanāla "Latvijas Radio 4". Tas no šī gada vairs nepastāv, apraides atļauja ir anulēta.

Valdība tiešām ir konsekventi stiprinājusi latviešu valodu gan izglītības sistēmā, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, gan sabiedriskajos medijos. Šī ir iespēja izstāstīt, ka tiešām ilgtermiņā mums līdz šim daudzu gadu garumā nebija izdevies stiprināt latviešu valodu tādā līmenī, kā mēs to būtu gribējuši. Ir izrādījies, ka darbs nav bijis nemaz tik ātrs. Bet no 2026. gada, manuprāt, ir izdarīts vairāk nekā jebkad iepriekš. Arī ziņas "Latvijas Televīzijā" – "LTV7" – krievu valodā ir pārtrauktas jau kopš pagājušā gada. LTV saturs var tikt, protams, tulkots, bet ne vairāk kā 10 procenti angļu valodā, franču, krievu, vācu, ukraiņu valodā.

Es domāju, ka latviešu valoda ir viens no vissvarīgākajiem mūsu identitātes, mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem. Tāpēc paldies arī Saeimai, kura pieņēma ziņojumu no valdības, kas vispār kopumā skatās uz latviešu valodas stiprināšanu pilnīgi no cita skatpunkta, daudz lielāku uzmanību pievēršot ne tādiem atsevišķiem elementiem, ka mēs sodām kādu pārkāpēju, bet – kā mēs tiešām mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai latviešu valoda tiktu lietota un kurš par to atbild. Izglītības un zinātnes ministrija kļūst par tādu galveno, vadošo latviešu valodas ieviešanā. Ja mums vairs nav divvalodīgo skolu, mums vairs nav nepieciešams kaut vai pašā Izglītības un zinātnes ministrijā veidot tādas struktūras, kas uzraudzīja šīs skolas.

No 2026. gada vairs nav atsevišķas krievu redakcijas "Latvijas Sabiedriskajā medijā". Ir tikai viena redakcija, kas strādā pēc vienotiem principiem, tāpat kā skolās. Tas prasa zināmas pārmaiņas. Tas prasa zināmu pārkārtošanos pašās organizācijās. Man jāsaka – tas jau sen bija jāizdara. Man ir prieks un lepnums par to, ka mēs to esam izdarījuši.

Tāpēc liels paldies "Nacionālās apvienības" deputātiem, kuri ir pievērsuši īpašu uzmanību šiem jautājumiem. Jums vienmēr tas ir bijis svarīgs jautājums, jo, manuprāt, mēs latviešu valodu pārāk bieži esam lietojuši, lai izmantotu kaut kādiem mērķiem, bet ne tik daudz to esam lietojuši, lai tiešām stiprinātu.

Es domāju, tas, ka SEPLP ir vairākkārt informējusi Saeimu... un SEPLP patiešām ir tā neatkarīgā institūcija, kas atbild par saturu... ir stāstījusi, kādi ir tās plāni... jo SEPLP atskaitās Saeimai, ne valdībai, un to deputāti ļoti labi zina. Bet skaidrs – viņi ir norādījuši, ka vēlas ievērot satversmību.

Tāpat pie Valsts prezidenta ir bijušas diskusijas par to, kas Latvijā ir uzskatāmas par vēsturiskajām valodām. Es domāju, šī diskusija noteikti būs, jo mums vēsturiskās valodas ir gan ebreju valoda, gan poļu valoda, gan daudzas tās valodas, ko SEPLP, arī ievērojot Satversmi, vēlas atstāt Latvijā kā būtiskas. Es domāju, neviens neiebildīs, ka tā tas arī ir.

Tāpēc es domāju, ka saturs, kāds taps, noteikti vēl mainīsies. Saturs latviešu valodā tiks stiprināts. Bet paralēli, protams, dzīvojot Eiropas telpā, dzīvojot demokrātiskā valstī, kurā mēs ievērojam Satversmi, būs un pastāvēs arī dažādas mazākumtautību valodas, jo mēs esam demokrātiska valsts. Mēs vēlamies, lai cilvēki mazākumtautību valodās... arī varētu Latvijā pastāvēt.

Tāpēc man ir jāsaka, ka Nacionālās drošības koncepcija bija gana drosmīga un debates līdz tam, pirms tika pieņemti visi šie lēmumi, noteikti bija ļoti karstas. Bija jautājumi: kā tad to izdarīs... un ko izdarīs? Bet, manuprāt, risinājums, kāds šobrīd rasts, ka mums vairs nav ne kanāla "Latvijas Radio 4" , ne LTV ziņu krievu valodā, ne arī redakcijas vairs dalās divvalodīgajās plūsmās, ir liels sasniegums. Es domāju, visam ir vajadzīgs laiks. Mēs šobrīd runājam arī par to, ka varētu poļu valodu daudz vairāk ļaut stiprināt viņu vēsturiskajās vietās. Mums ir svarīgi, lai latgaliešu identitāte tiktu stiprināta dažādos raidījumos. Es domāju, šie būs jautājumi, par kuriem mums būs jārunā un jāmeklē labākie veidi, kā varam stiprināt šīs mums ļoti svarīgās valodas.

Tas, ka ukraiņu valoda, kas nav Eiropas Savienības valoda, ir ienākusi mūsu telpā, ir tikai likumsakarīgi. Es domāju, mēs visi lepojamies ar to, ka bijām vieni no pirmajiem Eiropā, kas uzsāka raidīt ukraiņu valodā, mēs nodrošinājām subtitrus, un tā arī ir valoda, kas mūs spēcina.

Tāpēc, es domāju, pats galvenais ir – turpināsim stiprināt latviešu valodu. Es saku lielu paldies Saeimas deputātiem, kas ir akceptējuši to, ko šobrīd dara SEPLP, ir piedalījušies diskusijās, kas nav bijušas vienkāršas. Paldies jāsaka Valsts prezidenta kancelejai, kas rīkoja plašāku diskusiju, kā mēs veiksmīgi varēsim iziet no šīs situācijas un ka mums vairs nebūs divvalodības kanālu, tai pašā laikā atrodot labus risinājumus, lai saturs tomēr būtu bagāts arī mazākumtautībām. Nākamajai Saeimai būs iespēja vētīt nākamo latviešu valodas ziņojumu.

Novēlu, lai mums izdodas stiprināt gan skolās, gan... integrējot šeit atbraukušos ukraiņus... tādā latviešu valodā, ar kuru mēs lepojamies paši. Tāpēc liels paldies.

Aicinu neatbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Vēlos pateikt visiem deputātiem, visiem, kas ir strādājuši pie latviešu valodas stiprināšanas, lielu paldies. Arī opozīcijai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Deputāts Edmunds Zivtiņš – frakcijas vārdā.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Ministru prezidentes kundze! Latvijas tauta! Uzdosim jautājumu: vai Ministru prezidente Evika Siliņa ir pelnījusi šobrīd saņemt demisiju? (Starpsaucieni.)

Es domāju, ka liela daļa sabiedrības teiktu, ka tā ir, jo šie neatrisinātie jautājumi, kas šobrīd ir ļoti aktuāli valstij, – par migrantiem, nelegālo migrāciju, par to, ka Igaunija spēja nodrošināt, lai viņiem nevajadzētu uzņemt migrantus, bet Latvija to nespēj... Un tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Tas ir eksistenciāli svarīgs jautājums Latvijai – par šiem migrantiem! Latvija nespēj aizstāvēt savas tiesības saistībā ar šo jautājumu.

Nākamais jautājums. Es gribētu teikt, ka tas ir Jaunās VIENOTĪBAS "zelta" pālis, konservēts Krišjāņa Kariņa gaumē. A kurš to izdarīja? A kurš ir vainīgs? Cienītie, vairāki desmiti miljonu ir iekonservēti Daugavā, un vēl nez cik miljonu šobrīd tiek izsaimniekoti šajā projektā, kurš (Starpsauciens.), ticiet man, netiks iedarbināts, tas projekts netiks pabeigts. Tanī pašā laikā "Latvijas Valsts ceļiem" trūkst... lai mēs sakārtotu... sākotnējās aplēsēs... uztaisītu "Via Baltica" četrjoslu ceļu, Ventspils virzienā līdz Tukumam uztaisītu četrjoslu ceļu, uztaisītu Rīgas apvedceļu četrās joslās, lai mēs glābtu cilvēku dzīvības... trūkst 1,8 miljardu, nevaram atrast, naudas nav. Pilnīgi nevajadzīgam projektam "Rail Baltica" nauda ir, naudu atradīsim. (Starpsaucieni.) Bet nebūs, nebūs! Šis projekts netiks pabeigts. (Starpsaucieni.)

Latvijas ekonomika... Paskatieties, kādi dati mums nāk! Ja tos būtu devis SKDS vai vēl kas, droši vien teiktu, ka tie nav īsti dati. No Eiropas nāk! Latvija kuļas pa pēdējām vietām visos ekonomiskajos rādītājos. (Starpsaucieni.) Kā kaut kāda statistika, tā – trešā no beigām, otrā no beigām un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, pieturieties pie faktiem!

E. Zivtiņš. Prieks un lepnums par to, ka tika likvidēts "Latvijas Radio 4". Ziniet, cik cilvēku tika atlaisti? Cilvēki, kas ir veltījuši savu mūžu "Latvijas Radio", cīnījušies par latviešu valodu, latviešu valodas popularizēšanu, bijuši uz barikādēm. Un pēkšņi pirmspensijas vecumā viņus vienkārši izmet uz ielas, viņus pat "Maxima" neņem par kasieriem. Prieks un lepnums par to.

Tātad secinājumi. Es aicināšu savu frakciju nebalsot, jo šis jautājums... formālais jautājums, kurš ir pieprasījumā... es personīgi to nevaru atbalstīt un lūgšu savu frakciju nebalsot. Bet esmu pārliecināts, ka, ja ne nākamnedēļ un aiznākamnedēļ, tad tuvākajās nedēļās LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ par manis iepriekš minētajiem vitāli svarīgajiem jautājumiem Latvijas neatkarībai, Latvijas drošībai, Latvijas eksistencei sagatavos Ministru prezidentes demisijas pieprasījumu.

Jāteic, ka nevajag no tā baidīties. Kā saka, šie jautājumi mums ir atrunāti. Tehniskā valdība ļoti labi nostrādās līdz nākamās Saeimas sasaukumam, redzēsiet – nebūs ne sliktāk, ne labāk. Varbūt būs pat labāk. Lai kancelejas vadītājs uzņemas vadību, lai valsts sekretāri aizpilda ministru vietas. Un būs vēl labāk. Ja ne gluži nodot visu varu mākslīgajam intelektam, tad tehniskā valdība padarīs savu darbiņu labi un varbūt pat ļoti labi. Un būsim līdzīgās pozīcijās uz vēlēšanām, jo ir skaidrs un šobrīd jau redzams, ka valdošie izmanto savu administratīvo resursu, lai nomelnotu konkurentus, lai viņiem neļautu piedalīties debatēs un tā tālāk. (Starpsaucieni.) Tas tiek izmantots – administratīvais aparāts. Ja nebūs valdības, bet būs tehniskā valdība, visi būsim vienādās pozīcijās.

Tā ka, draugi, pārdomas. Protams, Evika Siliņa ir pelnījusi demisiju. Bet es vēlreiz atkārtošu – lūgšu frakciju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atturēties no balsojuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā – deputāte Svetlana Čulkova frakcijas vārdā.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas biedre, kolēģi! Nu ko, es gribu jūs visus apsveikt – priekšvēlēšanu laiks sācies.

"Nacionālā apvienība", jums bija baigi laba ideja – pieprasījums Ministru prezidentei par to, ka viņai tomēr vajag atstāt šo vietu. Bet tas, ko jūs uzrakstījāt anotācijā... nu atkal krievu valoda. Atkal krievu valoda! Es jums iesaku aiziet uz mūsu bibliotēku. Tur ir dažādas vārdnīcas, un es ceru, ka jūs varēsiet atrast citus vārdus, piemēram, "veselība", "izglītība", "labklājība", "drošība" (jūsu mīļākais vārds, bet tas nav minēts anotācijā). Anotācijā, man liekas, piecas vai sešas reizes ir minēta krievu valoda.

Protams, mēs esam par to, ka šī valdība nedrīkst strādāt. Tā strādā ļoti, ļoti slikti. Mums ir ļoti, ļoti zemi visi rezultāti – pēc statistikas, ko minēja mans kolēģis. Bet, "Nacionālā apvienība", tagad katru ceturtdienu mēs strādāsim kopā ar jūsu lēmumu projektiem, kuros būs minēta krievu valoda?

Dombravas kungs, mēs kopā ar jums strādājam izmeklēšanas komisijā. Krievu valoda nav problēma. Mums tagad ir citas problēmas. Un jūs to saprotat. Trīs sēdes mums bija, vai ne? Jūs dzirdējāt, ko mums tur stāstīja. Kur ir problēma – krievu valoda vai citi pilsoņi, kuri brauc uz Latviju?

Kolēģi, ideja tiešām bija laba – demisija... bet krievu valoda... "Nacionālā apvienība", nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es gribētu, lai opozīcijas darbs man prasītu lielāku piepūli, lai mums būtu jāanalizē, grūti jāmeklē, kur piekasīties jūsu koalīcijas vai valdības darbam. Bet jūs paši izdarāt... opozīcijas maizīti... mūsu vietā. Jūs katru nedēļu mums nesat savas neizdarības kā glīti iesaiņotus stāstus. Faktiski mums droši vien būtu jāpieprasa vairākas demisijas vienā nedēļā.

Vienīgā grūtā izvēle šobrīd opozīcijai ir izšķirties, vai primāri pieprasīt iekšlietu ministra demisiju, kura bezdarbības dēļ Latvijai nāksies uzņemt imigrantus, vai tomēr premjeres demisiju, kura pieļauj, ka valsts iestāde nolemj taupības budžetā tērēt sešciparu summu, lai 2026. gada sabiedrisko mediju pasūtījumā iekļautu krievu valodu.

Vēlos pasvītrot, ka neviens likums Latvijā neliek veidot saturu krievu valodā. Atveriet "Likumi.lv" un pārliecinieties par to. Neviens likums Latvijā neliek no nodokļu maksātāju līdzekļiem apmaksāt saturu krievu valodā. Šāda likuma nav. Ja kāds jums saka pretējo, tad šis cilvēks izplata nepatiesību.

Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta septītā daļa, kas uzdod veidot saturu mazākumtautību valodās, nepasaka to, ka starp šīm mazākumtautību valodām ir jābūt krievu valodai. Līdz ar to ievērot Nacionālās drošības koncepciju, pārtraukt veidot saturu krievu valodā nav pretnostatījams manis minētajam pantam par pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodā. Un to vai nu kāds no jums nesaprot, vai jūs cenšaties vienkārši ignorēt šo faktu.

Toties Nacionālās drošības koncepcija nosaka no 1. janvāra atteikties un pārstāt finansēt saturu krievu valodā. Jautājums – kādēļ tas netiek nodrošināts? Kāpēc ne premjere, ne Valsts prezidents, kura deleģētais pārstāvis ir SEPLP, neaizstāv Nacionālās drošības padomē un Saeimā izskatīta drošības dokumenta izpildi?

Vēlos atgādināt, ka SEPLP vadībā JAUNĀ VIENOTĪBA ar Rosļikova partijas balsīm ievēlēja SEPLP locekli Saulīša kungu un ar Šlesera balsīm iebalsoja SEPLP locekli Klapkalnes kundzi. Un jūsu imitētais strīds, ka jūs esat pretinieki tad, kad runa ir par drošības dokumentu vai valsts valodas pozīcijām... jūsu sarkanās līnijas saplūst, jo balsojumi un nostājas diemžēl sakrīt.

Vēlos arī norādīt, ka SEPLP, kas ir neatkarīga iestāde, nespēj man kā deputātam atbildēt, kurš 2026. gadā ierosināja izmantot piešķirtos līdzekļus satura veidošanai krievu valodā. Neviens nav devis šādu mandātu, jo nevienā likumā tas nav rakstīts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mēs piešķīrām finansējumu... nekas netika par to teikts. Arī atbildot uz mūsu jautājumiem, netika teikts, ka tiks veidots saturs krievu valodā. Esmu veicis atkārtotus rakstiskus pieprasījumus, uz kuriem SEPLP man nespēja atbildēt. Tātad, viņuprāt, man kā deputātam nav tiesību zināt, kura ir tā amatpersona... jo, pat ja mēs visi nolemtu saukt kādu pie atbildības, ka viņš nepilda Saeimas lemto... būtu jāzina, kura ir tā amatpersona. Viņi vienkārši atsakās sniegt informāciju Saeimai par to, kurš ierosināja, kurš lēma. Viņi saka – visi kopā. Bet arī padomes sastāvā kādam taču jānāk ar ierosinājumu un jāsaka: "Hei! Mūs atbalsta koalīcija un premjere, liekam arī nākamgad... tērējam naudu saturam krieviski." Kāds pasaka to pirmais.

Manuprāt, mums ir tiesības zināt, kurš ir nācis... Vai mums jātaisa vēl viena izmeklēšanas komisija? Mums jāiet uz tiesu? Kādi instrumenti vēl mums jāizmanto, lai mums, parlamentāriešiem, būtu šāda informācija?! Un valdība vienkārši noskatās uz šo vai pat, man liekas, aizstāv šo situāciju.

Līdz ar to esam uzmanīgi retorikā. Manuprāt, šeit teiktais – ka ir jau labas lietas, "Latvijas Radio 4" vairāk nebūs un mēs stiprinām latviešu valodu... Es vēlos teikt, ka likumus vai nu pilda, vai nepilda. Nav tādu iespēju... ziniet, mēs jau kaut kā, mēs jau kaut kādu labo gribu parādījām un pussolīti spērām. Tad arī par uzņēmējiem mēs varētu teikt... viņš jau pa pusei nodokļus ir nomaksājis, viņš labo gribu parādīja, pārējos likumus varam neattiecināt. Tā nav nopietna valdības vadītājas attieksme.

Siliņas kundze teica, ka no krievu valodas esot bijis jāatsakās jau sen. Ir slavens teiciens – vislabākais laiks, kad rīkoties, bija vakar. Un otrs labākais laiks, kad rīkoties, ir šodien. Rīkojamies šodien, ja vakar nav izdarīts!

Vēlos norādīt, ka šis liecina par konstitucionālu krīzi. Ja valdība nespēj rīkoties, ja Saeima nespēj rīkoties un neatkarīga iestāde uzurpē varu, dara kaut ko tādu, ko likums viņiem nepaģēr darīt, dara kaut ko tādu, kas ir pretēji drošības dokumentam, kaut ko, ko viņi paši ir izdomājuši, manuprāt, tas liecina par konstitucionālu krīzi. Vēlreiz vēlos pasvītrot, ka šī ir arī Valsts prezidenta atbildība, jo viens no trim SEPLP locekļiem ir Valsts prezidenta virzīts.

Sagaidām aktīvu valdības vadītājas rīcību. Tā kā līdz šim, iestājoties datumam, kad krievu valodai bija jāpazūd no "Latvijas Sabiedriskā medija", tas nav noticis, šodien pieprasām Siliņas kundzes demisiju.

Noslēgumā vēlos teikt – mani pieredzējušie kolēģi parasti apgalvo, ka Jaunā Vienotība kā valdības vadošā partija parasti nav atsaucīga valsts valodas jautājumos, līdz pienāk vēlēšanu gads, kad sāk latviskoties, lai parādītu savu patriotisko stāju. Izskatās, ka šis sasaukums būs izņēmums, jo arī pēdējā vēlēšanu gadā, redzam, jūsu attieksme valodas jautājumos saskan ar Rosļikova partijas attieksmi.

Aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, sveicināti šajā vēlēšanu gadā! Šis ir piektais Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisijas pieprasījums šī sasaukuma laikā. Ņemot vērā, ka šis ir priekšvēlēšanu gads, esmu pārliecināts, ka būs vēl daudz demisijas pieprasījumu. Kā šodien no daudzām frakcijām dzirdējām, gandrīz katru otro Saeimas sēdi mēs sāksim vai beigsim ar kāda ministra vai premjeres demisijas pieprasījumu.

Kopumā, protams, priekšvēlēšanu laikā to var saprast. Atceramies, pirms Rīgas domes vēlēšanām, kad Šlesers mēģināja kļūt par Rīgas mēru, katru nedēļu pēc kārtas bija trīs demisijas pieprasījumi un mēs stundām klausījāmies ļoti neargumentētas lietas. Līdz ar to, ka Šlesers kļuva par ierindas Rīgas domes deputātu, situācija uzlabojās.

Gribu teikt Puntuļa kungam – visu cieņu, jūs demisijas pieprasījumu, no savas izpratnes, argumentējāt ar saviem... faktiem. Bet atļaušos (Starpsauciens.)... atļaušos šoreiz nepiekrist Butāna kungam un jums par to, ka Evikas Siliņas valdība (Starpsauciens.) nav stiprinājusi valodu. Tieši otrādi. Šajā laikā mēs esam pilnībā pārgājuši uz valsts valodu izglītībā, sabiedriskie mediji ir skaidri pārgājuši uz valsts valodu, "Latvijas Radio 4" un citi kanāli sabiedriskajos medijos vairs nesegregē sabiedrību, bet balstās uz valsts valodu. Līdz ar šo budžetu mēs beidzot esam beiguši subsidēt preses izdevumus, kas iznāk tajās valodās, kurām nav nekāda sakara ar Latviju vai Eiropas Savienību. Tas arī ir Evikas Siliņas valdības padarītais. Valoda šajā Saeimā un valdībā ir stiprināta ļoti daudz.

Skaidrs, kolēģi, ka ir vēl mājasdarbi un mums ir jādara vairāk. Bet tas, ko mēs šodien dzirdam... No vienas puses, Zivtiņa frakcija (varam tā nosaukt), Šlesera frakcija (Starpsauciens.) vai Liepiņas frakcija saka: viss ir slikti, šī sliktā valdība ierobežo krievu valodu... Šlesers pat sola, ka nāks atpakaļ pie varas, atjaunos krievu valodu visos medijos. No otras puses, apgalvo, ka mēs neko neesam izdarījuši.

Man liekas, ja abas puses mūs diezgan skarbi lamā, tad šī valdība ir izdarījusi tieši to, kas ir bijis nepieciešams, – pragmatiski stiprināt valsts valodu darba tirgū, medijos, skolās... visā spektrā. Vai darbs jādara uz priekšu? Šaubu nav. Esmu pārliecināts, ka šī valdība arī turpinās darīt. Un ne tikai šī valdība. Es ticu, ka vismaz piecas no septiņām Saeimas frakcijām arī atlikušajā Saeimas termiņā ir gatavas turpināt stiprināt valsts valodu.

Man ir divi aicinājumi, kolēģi. Nepolitizēsim valsts valodas stiprināšanu, bet kopīgi vienosimies par to! Tajā brīdī, ja mēs, piecas frakcijas, spējam vienoties par valsts valodas stiprināšanu, tad mēs to izdarām. Ir ļoti daudz šajā Saeimā izdarīts, lai stiprinātu valsts valodu, kolēģi. Neberam sev pelnus uz galvas! Nedodam to prieku politiskajiem spēkiem, kuri grib vērsties pret valsts valodu, un par šo jautājumu savā starpā nešķeļamies.

Vēl, izmantojot iespēju, ka šī ir pirmā Saeimas sēde šajā gadā un šogad oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, kolēģi, protams, mums, piecām valstiskajām frakcijām, ir un būs politiskās domstarpības, bet tomēr aicinu visiem saprast, ka tie populistiskie politiskie spēki, kas ir parlamentā un ārpus parlamenta, tikai to gaida, ka mēs, valstiskie spēki, turpinām savā starpā ķīvēties, lai oktobrī populisti un prokremliskie spēki pārņemtu varu, kā viņi to mēģināja izdarīt Rīgas domes vēlēšanās (Starpsaucieni.), bet viņi to neizdarīja.

Kolēģi, aicinu šajā priekšvēlēšanu gadā būt vienotiem, neatbalstīt demisijas pieprasījumu un strādāt konstruktīvi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Edgars Tavars – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Mums ir premjere, kuras valdība nevar vai negrib nodrošināt Nacionālās drošības koncepcijā noteikto. Mums ir premjere, kuras valdība mierīgi noskatās, kā tirdzniecība ar Krieviju sit augstu vilni. Mums ir premjere, kuras valdība joprojām ļauj ērti un ar komfortu katru dienu no mūsu starptautiskās autoostas 1. perona doties uz Krieviju. Mums ir premjere, kuras valdība tieši apdraud Latvijas drošību un attīstību, bezatbildīgi uzkraujot valstij un cilvēkiem nepaceļamu parādu nastu. Tā negrib vai nespēj samazināt acīmredzamus valsts izšķērdīgos tēriņus, toties ar patiesu prieku reklamē valsts budžetu un stāsta, cik viss ir labi, ciniski lieloties, ka šī reklāmas kampaņa katram Latvijas iedzīvotājam izmaksā tikai sešus centus.

Ja mēs saskaitītu, cik katram Latvijas iedzīvotājam izmaksā šīs valdības satiksmes ministru pāļi Daugavā, cik izmaksā absurdās valdības komunikācijas kampaņas, konsultācijas un pētījumi, sadārdzināti un nevajadzīgi IT projekti, pārmaksāti ierēdņi, tad mēs saprastu, ka šī valdība Latvijai ir stipri par dārgu.

Šodien šis darba kārtības jautājums ir par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Jā, tas burtiski nozīmē, ka vairs nav ne mazākās ticības tam, ka šī valdība un tās ministri varētu mainīties un kaut ko savā atpalicībā mazināt, neturpināt šo stagnācijas kursu, jo atsēdēt līdz galam šajās siltajās vietās ir vienīgais šīs valdības acīmredzamais mērķis un uzdevums. Mēs neticam un neuzticamies šai valdībai. Tā nedara neko labu nedz šai valstij, nedz sabiedrībai kopumā.

Pārfrāzējot kāda aizjūras prezidenta teikto protestētājiem – palīdzība ir jau ceļā. Vairs tikai astoņi mēneši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā bija noteikts, ka no 2026. gada janvāra valstij ir jāizbeidz apmaksāt saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos. Tagad ir 2026. gada janvāris. Ja mēs atveram "Latvijas Sabiedriskā medija" lapu, tad redzam, ka krievu valoda tur vēl arvien ir un pat svarīgākā vietā nekā līdz šim.

Kāpēc svarīgākā? Tāpēc, ka no valodu izvēlnes ir pazudusi virkne valodu. No 2026. gada LSM ir atteicies nevis no krievu valodas, bet no baltkrievu un poļu valodas. Burtiski pirms minūtēm divdesmit Siliņas kundze stāstīja, ka mums ir poļu valoda, mums ir... vārdu sakot, svarīgi uzturēt nacionālo identitāti un tā tālāk. Latvijā galu galā ir arī 40 tūkstoši poļu, bet LSM no 2026. gada ir atteicies no poļu valodas.

Līdz šim Latvijas valsts kaut formāli centās radīt priekšstatu, ka tai rūp mazākumtautību identitātes saglabāšana, ka tā nav kaut kāda viena pelēka krievvalodīgā masa, kā to mēģina attēlot Krievija, bet, izrādās, acīmredzot ir. Vismaz Latvijas valsts šādi uz šiem cilvēkiem skatās – kā uz krievvalodīgajiem, ar kuriem ir jārunā krievu valodā.

Vakar Rīgā ieradās augsta līmeņa Polijas delegācija. Aizsardzības ministrs atklāja konferenci "Latvijas–Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena". Tajā izskanēja, ka mēs sagaidām no Polijas, ka viņi būs vieni no pirmajiem, kas nāks mums palīgā, ja Krievija uzbruks. Līdzīgi kā 1920. gadā, kad poļu armija izdzina komunistus no Latgales.

Ikviens, kas ir interesējies par vēsturi, zina, ka šāda poļu iesaiste nav nejauša, jo Polijai ir dziļas vēsturiskās saites ar Latviju, te dzīvo poļu minoritāte, kuru Polija vienmēr ir atbalstījusi. Polija sūta uz šejieni poļu valodas skolotājus, finansē poļu valodas apguvi un visādi demonstrē, ka tai rūp poļu minoritāte Latvijā.

Šajā situācijā Latvija paziņo, ka no 2026. gada izbeigs atbalstīt saturu poļu valodā un tā vietā atbalstīs saturu krievu valodā. Vienlaikus aizsardzības ministrs grib, lai poļi nāk mums palīgā pret Krieviju. Nu neadekvātāku un Latvijas drošībai kaitīgāku lēmumu ir grūti iedomāties.

Ja kāds domā, ka poļi to neievēros, iesaku izlasīt pēdējo rakstu, ko poļu redakcija publicēja savā LSM lapā. Ar vāji slēptu rūgtumu ir teikts (citēju): "[..] Latvija kļūs mazliet nabadzīgāka par noteiktām poļu valodas saturiskajām niansēm (krievu valoda pie Daugavas gan vēl ilgi paliks!) [..]." Poļi šādas lietas neaizmirst. Mēs to ļoti labi zinām no vēstures.

Man nav skaidrs, kā tas var būt izdevīgi Latvijai, kā tas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Arvien biežāk sāk rasties iespaids, ka Latvijas mediju politika top nevis Rīgā, bet Maskavā, jo pretrunas ar Latvijas nacionālajām un drošības interesēm ir arvien biežākas un kliedzošākas. Tie, kas lobē krievu valodu sabiedriskajos medijos, mēģina to pamatot ar rūpēm par mazākumtautībām.

Tā kā vislielākā mazākumtautība mums ir krievi, Latvijas valstij obligāti ir jāapmaksā arī saturs krievu valodā. Aptuveni tāds ir SEPLP arguments. Tiek minēti arī skaitļi – ka no visām Latvijas mazākumtautībām 62 procenti ir krievu.

Tie ir klaji meli, tāpēc ka tie krievi, kuri šeit ieradās pēc 1945. gada, nav uzskatāmi par mazākumtautību, tāpat kā tie, kas šodien ierodas Mariupolē no Krievijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija droši vien viņus šādi attēlos pavisam drīz, bet tas nenozīmē, ka arī mums jādara tāpat.

Es ieteiktu vismaz SEPLP pasūtītajos pētījumos pieturēties pie Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, nevis Krievijas interpretācijām. Atgādināšu, ka Saeimas pieņemtajā likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" Latvija skaidri definēja, ka termins "nacionālās minoritātes" nozīmē tikai Latvijas pilsoņus un tikai tos Latvijas pilsoņus, kas paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā. Tā ka, domāju, ir pilnīgi skaidrs, visi saprot, ka tas ceturtdaļmiljons nepilsoņu plus Krievijas pilsoņi pēc Saeimas pieņemtās definīcijas nav uzskatāmi par nacionālo minoritāti.

Pabeidzot. Krievu valodu Latvijā pilnīgi nekas neapdraud. Latvijā tā ir pašpietiekama, kā mēs visi ļoti labi zinām. Tajā jau tagad ir pieejams viss saturs, ko vien var iedomāties, sākot ar portāliem, avīzēm, žurnāliem un entajām radiostacijām. Nekas tāds nav nevienā citā Latvijas mazākumtautību valodā, kurām tiešām vienai otrai šāds atbalsts būtu vajadzīgs, piemēram, jau minētajiem poļiem. Bet izbeigt šo saturu un tā vietā dot papildu valsts naudu saturam krievu valodā, tā, manā uztverē, ir tiešām diversija. Šī lēmuma autori, pieņemu... nešaubos, ka pienāks diena, kad viņiem par to būs jāatbild.

Aicinu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Laimīgu visiem jauno gadu!

Saistībā ar šo demisijas pieprasījumu vēlos arī no savas puses iezīmēt, manuprāt, svarīgākos jautājumus, kurus mēs redzam šeit parādāmies.

Pirmām kārtām redzam, ka politiskā interese par mediju, īpaši sabiedrisko mediju, darbu pēdējos gados Latvijā ir būtiski augusi, bet arī plašāk – globāli. Uzreiz arī jānorāda, ka diemžēl šī interese pārsvarā izpaužas kā centieni kontrolēt un noteikt pieļaujamo un nepieļaujamo saturu, ko žurnālisti, strādājot sabiedriskajā medijā, drīkst radīt.

Manuprāt, ir zīmīgi, ka tieši pēdējās nedēļās un mēnešos redzam aizvien vairāk esošo un topošo politiķu komentāru par "Latvijas Sabiedrisko mediju" ar mērķi diskreditēt tā darbu. Mums ir viens režisors, kurš žurnālistus sauc par propagandistiem un faktiski draud izrēķināties ar "Latvijas Sabiedriskā medija" vadību. Kā ierasts, ir arī Šlesers, kurš ar sabiedrisko mediju diskreditāciju nodarbojas gadiem ilgi.

Tāpēc šāds valdības demisijas pieprasījums saistībā ar sabiedrisko mediju redakcionālo politiku nav nevainīgs politisks gājiens, bet ir ārkārtīgi zīmīgs solis šajā vēlēšanu gadā. Un no šī vien mēs varam secināt, ka arī Nacionālās apvienības politiķi labprāt piedalīsies akcijās, kas cenšas balināt stingri novilkto robežu starp politiku un neatkarīgu sabiedrisko mediju.

Lai arī frakcija "Nacionālā apvienība" pieprasa valdības demisiju, neizliksimies neredzam, ka patiesībā šī frakcija vēršas pret "Latvijas Sabiedrisko mediju" un, ja vien varētu, šodien pieprasītu LSM valdes atkāpšanos. Tieši tā. Centieni atspoguļot LSM vadības lēmumus kā drošības apdraudējumu ir uzskatāmi par centieniem vājināt uzticību sabiedriskajiem medijiem. Turklāt ir jāņem vērā (kā ikviens no mums zina), ka šis notiek kara mums kaimiņos laikā, tātad laikā, kad ikvienam politiķim vajadzētu īpaši domāt par informatīvās telpas drošību un dažādiem veidiem, kā uzrunāt auditoriju.

Manis teiktais nekādā gadījumā nenozīmē, ka politiķi nedrīkst izteikt savu viedokli par sabiedrisko mediju un žurnālistu darbu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai katrs no mums zina savu lomu demokrātiskas sabiedrības arhitektūrā. Nereti politiķiem pieprasa uzņemties atbildību par gandrīz visām problēmām, kas ir sabiedrībā. Bet ir reizes, kad paši politiķi vēlas uzurpēt lielāku varu, nekā tiem pienākas. Un tieši mediju politikā, manuprāt, ir ļoti svarīgi ievērot atbildības sadalījumu.

Ņemot vērā Nacionālās drošības koncepciju, Kultūras ministrija sagatavoja un Ministru kabinets apstiprināja mediju politikas pamatnostādnes, kuras noteica jaunu pieeju mazākumtautību atspoguļošanai un uzrunāšanai. Tikmēr "Latvijas Sabiedriskais medijs" ir izstrādājis jaunu vidēja termiņa stratēģiju, kura, pamatojoties uz auditorijas paradumiem, paredzēja slēgt "Latvijas Radio 4" un veidot apvienotu digitālo ziņu redakciju, kas veido saturu gan latviešu, gan citās valodās.

Šajā stratēģijā ir svarīgi nevis, kādā valodā "Latvijas Sabiedriskais medijs" šo sabiedrības daļu uzrunā, jo lielākā daļa labi saprot latviešu valodu, bet tas, ka "Latvijas Sabiedriskais medijs" arvien vairāk runā un iekļauj savās programmās mazākumtautības un viņu viedokļus, veidojot vienotu sociālo atmiņu. Citos pētījumos redzam, ka sabiedrība jau precīzāk izprot vēsturi, piemēram, par Latvijas okupāciju, un arvien vairāk ģimeņu, kurās runā krievu valodā, sāk atzīmēt Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu.

Tomēr visam šim jautājumam neizbēgami ir skaidra politiskā dimensija, ko Nacionālā apvienība ir mērķtiecīgi kultivējusi vairāku desmitu gadu garumā. Tā ir politika, kas valodu cenšas padarīt par lojalitātes apliecinājumu. Šāds politiskais ietvars ikvienu, kurš ir uzaudzis ģimenē, kurā runā krievu valodā, cenšas padarīt par aizdomīgu elementu Latvijas sabiedrībā. Ne velti tādas partijas kā "Saskaņa" un tagad arī "Stabilitātei!" kopā ar Stepaņenko patiesībā jūtas ārkārtīgi ērti šādā ietvarā, jo šīm partijām faktiski ir identiska pieeja – valoda kā lojalitātes apliecinājums. Ne velti abi flangi jūtas komfortabli šādā cīņā, jo kopīgā bieži vien ir vairāk nekā atšķirīgā.

Nacionālā apvienība visu šo gadu laikā ir centusies pārliecināt ikvienu, ka jebkāda krievu valodas izmantošana šķeļ sabiedrību un veicina paralēlas informatīvās telpas. Tomēr paralēlas informatīvās telpas rodas no atšķirīga satura, ne tik daudz no izvēlētās valodas. Ja "Latvijas Sabiedriskais medijs" piedāvā saturu krievu valodā, bet šis saturs veicina latviešu valodas apguvi, tas ir balstīts Latvijas konstitucionālajā kārtībā un ir kā tilts uz kopīgo, nevis atšķirīgo, tad es uzskatu to par pareizu un pozitīvu lēmumu.

Nacionālā apvienība ierasti veido savu politisko kapitālu un vēlēšanu taktiku ap jautājumiem, kas ir emocionāli pielādēti un izraisa dusmas iedzīvotājos. Valodas un etniskais jautājums, nenoliedzami, vienmēr tāds ir bijis. Tomēr turpmākajos deviņos desmit mēnešos es aicinu citas Saeimā pārstāvētās frakcijas – gan APVIENOTO SARAKSTU, gan JAUNO VIENOTĪBU, gan ZZS – neļauties šai taktikai.

Latvijā ir vesela paaudze jauniešu, kuri ir dzimuši neatkarīgā valstī. Viņi ir gājuši Latvijas skolās, mācījušies Latvijas vēsturi, strādā Latvijas uzņēmumos, maksā nodokļus un savas politiskās vērtības veidojuši Eiropas, nevis Krievijas informatīvajā telpā. Daudzi no šiem jauniešiem ir uzauguši ģimenē, kurā runā krievu valodā, tajā pašā laikā viņiem bieži liek justies tā, it kā šī valoda automātiski padarītu viņus aizdomīgus. Valsts uzdevums ir veicināt viņu piederību sabiedrībai, nevis testēt ar lojalitātes eksāmeniem. Lielākā daļa jaunākās paaudzes krievvalodīgo ir Latvijas patrioti, kuri ļoti labi pārvalda latviešu valodu. Tas ir skaidrs pierādījums, ka integrācija ir ne tikai iespējama, bet notiek dabiskā veidā.

Šie jaunieši nav problēma, kas jāatrisina, viņi ir Latvijas nākotnes daļa, cilvēki, kuri bieži domā latviski, runā vairākās valodās un sevi skaidri redz Eiropas demokrātiju telpā. Šie jaunieši iestājas par to, lai Latvija saglabā dalību, piemēram, Stambulas konvencijā, apliecinot, ka vēlas redzēt Latviju Eiropā.

Es uzskatu, ka politiķu darbs šajos jautājumos ir vadīt sabiedrību uz kopīgiem mērķiem. Latviešu valodai ir jābūt vienīgajai kopīgajai publiskajai valodai Latvijā, bet ceļš uz šo mērķi nav klusēšana, aizliegumi vai kolektīva aizdomīguma kultūra. Tāpēc uzskatu, ka patiesiem politiskajiem līderiem ir svarīgi neatsvešināt jauno sabiedrības daļu, kas, jā, ir uzaugusi ģimenēs, kurās runā krievu valodā, bet saprot un runā latviski un redz sevi ne tikai kā Latvijas, bet arī Eiropas daļu. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir īpaši svarīgi.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Protams, tas, ko "Nacionālā apvienība" ir definējusi kā šī demisijas pieprasījuma iemeslu, ir tāds, atļaušos teikt, pašķidrs... Tajā pašā laikā... Savulaik Als Kapone arī tika apcietināts nodokļu nemaksāšanas, nevis citu savu lielo noziegumu dēļ. Lai arī pamatojums ir tāds pašķidrs, kā teicu, es atbalstīšu šo demisijas pieprasījumu, jo, proti, mēs, Saeima, kopumā esam atbildīgi par to, ko dara vai nedara valdība un valdības vadītāja.

Tā ir mūsu, 14. Saeimas... kurai, protams, palicis tikai nepilns gads darba... izšķiršanās, vai mēs akceptējam šādu valdības darbu un par to uzņemamies atbildību, vai esam gatavi tomēr veidot citu valdību, kas spēj reaģēt uz dažādiem mūsdienu izaicinājumiem, kuri, kā zinām, kā redzam, parādās arī gadumijā katrā debesu pusē, katrā pasaules malā un tieši vai netieši skar Latviju.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājs minēja, ka Saeimā vairākums atbalsta latviešu valodas stiprināšanu. Es tam gribu piekrist. Siliņas kundze gan nupat savā runā nodalīja latgaliešu valodu no latviešu valodas, un mans pienākums ir norādīt, ka tas nav pareizi. Latgaliešu jeb Latgales latviešu valoda ir latviešu valodas daļa, valsts valodas daļa, līdz ar to latgaliešu pieminēšana pie mazākumtautībām vienā vai otrā runā, vienā vai otrā veidā, vienā vai otrā pamatojumā ir nepareiza, neprecīza, un es katru reizi uz to norādīšu, jo tas grauj Latvijas iedzīvotāju, Latvijas Saeimas deputātu izpratni par to, kas ir latviešu valoda un kāda loma tajā ir latgaliešiem.

Starp citu, šodien iesniegts deputātu jautājums, kas adresēts Tieslietu ministrijai, kas, protams, arī ir Siliņas kundzes tiešā vai netiešā atbildībā. Mēs Tieslietu ministrijai prasām vēlreiz skaidri norādīt, vai likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir jelkāds ierobežojums Latvijas valstī jebkur lietot latgaliešu valodu, Latvijas valsts valodas daļu. Mēs zinām, ka Saeimas deputāti dod zvērestu... ja nemaldos, jau vairāk par 20 deputātiem ir devuši. Savulaik tas kādam bija nesaprotams, kā tas var būt, šobrīd tā ir norma. Visās dzīves jomās stiprinot latviešu valodu, valsts valodu, mums ir jāapzinās, ka latgaliešu valoda ir instruments to darīt Latvijā kopumā, jo sevišķi Latgalē.

Ja mēs runājam par "Latvijas Radio 4", kura darbību krievu valodā es personīgi atbalstīju... manuprāt, tas bija instruments mums Latvijā uzrunāt Latvijas pilsoņus, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda un kuri dažādu apstākļu dēļ, arī Kremļa hibrīdoperāciju rezultātā, joprojām lieto krievu valodu saziņā. Diemžēl tur ir gan Urbanoviča un Ušakova, gan šobrīd Elksniņa un Bartaševiča nopelni, diemžēl daļēji, piedodiet, arī citu partiju darbība, kas atbalsta šo, piedodiet, Kremļa politikas naratīvu, bet mums ar šiem cilvēkiem ir jārunā, ir jāizskaidro valstij svarīgas lietas – par drošību, izglītību, politiskajiem procesiem.

Ja mēs ar viņiem nerunājam, tad ar viņiem runā tikai Kremļa kanāli un cilvēki, kas vienā vai otrā veidā ir saistīti ar Kremli. Manuprāt, tas ir apdraudējums Latvijas valsts drošībai. Bet, ja esam to izdarījuši, lai tā būtu. Cik es zinu, "Latvijas Radio 4" frekvences vismaz Latgales teritorijā ir saglabātas.

Lūk, šis ir instruments, Siliņas kundze, ar kuru jūs... ja sakāt, ka atbalstāt latviešu valodas stiprināšanu, tai skaitā, manuprāt, latgaliešu valodu... uz priekšu! Šajās frekvencēs ir jāskan saturam, kas ir vajadzīgs Latgales iedzīvotājiem, latgaliski un, ja nepieciešams, arī mazākumtautību valodās – poļu valodā, baltkrievu valodā, ukraiņu valodā. Ja tiktu atvēlēta kāda stunda aktuālajām ziņām valstī – par to, ko valsts dara, cik labs mums ir budžets, kā jūs reklamējat joprojām visos plašsaziņas līdzekļos –, izdariet to arī krievu valodā! Manis pēc... jo tie ir Latvijas pilsoņi, tie ir cilvēki, par kuriem mēs nesam atbildību. Arī jūs.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ apgalvo, ka viņi nebalsos par šo demisijas pieprasījumu. Nu, piedodiet! Visi, kas balsos "pret" šo demisijas pieprasījumu, visi, kas nebalsos, vienā vai otrā veidā atbalsta šo valdību, kāda tā ir. Vai 14. Saeima mums paliks atmiņā... vēsturē... ar to, ka mēs nebalsojām par Siliņas demisijas pieprasījumu? Aicinu tās frakcijas, kuras šobrīd vēl nav izšķīrušās – balsot "par" vai "pret" –, apdomāt.

Nebalsot nozīmē, ka jūs neuzņematies atbildību par to, ko šī Saeima dara. To var darīt atsevišķos punktos. Es pats to dažreiz daru un katru savu nebalsošanu varu paskaidrot, pamatot, kāpēc es to daru. No jums šobrīd ir pamatojums... balsojiet "par", balsojiet "par" Siliņas valdību! Un tas būs tiešs un beidzot neslēpts signāls, ka Šlesera vai Zivtiņa frakcija atbalsta Evikas Siliņas valdību. Tā tas ir. Fakts. Nevis vārdos, bet darbos.

Tāpēc, kolēģi, es atbalstīšu šo demisijas pieprasījumu, jo kopumā neatbalstu Siliņas valdības darbu. Es kā Saeimas deputāts, nav svarīgi, pozīcijā vai opozīcijā esošs, nesu atbildību par visu, kas šajos četros gados ir sastrādāts. Kolēģi, domāju, mums visiem ir jāapzinās, ka katrs no mums var nebūt 15. Saeimā. Neviens nedrīkst atlikt darbus uz nākamo Saeimu, uz nākamo valdību. (Starpsauciens.) Ja es nebūšu, Bērziņa kungs, es tikai priecāšos. Ja jūs tur būsiet, es, protams, no jums prasīšu to pašu atbildību, ko visus iepriekšējos gadus, – ko esat šeit darījis... vai tikai komentējis no vietas vai reāli iesaistījies darbos. (Starpsaucieni.)

Atbalstu šo demisijas pieprasījumu, jo, manuprāt, valdība nestrādā atbilstoši reālajai situācijai valstī... par valodu tai skaitā. Šī valdība nav izmantojusi iespēju strādāt ar mazākumtautībām – ukraiņiem, poļiem, baltkrieviem –, lai saliedētu, apvienotu Latvijas sabiedrību... arī drošības risku priekšā. Diemžēl turpinās politika, ka mēs šeit runājam par un pret valodu.

Atbalstu šo demisijas pieprasījumu, jo arī saistībā ar manis minētajiem dažādiem hibrīduzbrukumiem Latvijas valstij mēs neesam devuši nopietnu un skaidru atbildi. Šobrīd notiekošais Rēzeknē ar koncertzāli "Gors"... neiešu detaļās, bet tā ir simboliska problēma, un šis jautājums valdībai, manuprāt, būtu jāatrisina nekavējoties. Latgales koncertzāle "Gors" ir jāpārņem valsts īpašumā. Citādāk... kā Siliņas kundze vakar izteicās intervijā "Latvijas Televīzijā", ka vēl tiek vērtēti kaut kādi iespējamie modeļi, varbūt valsts kopā ar pašvaldību veidos kaut kādu nākamo pārvaldības struktūru... tas viss rada neziņu pašreizējo koncertzāles darbinieku vidū.

Koncertzāles vadītāja, manuprāt, ir atsaukta pilnīgi bez jebkāda juridiska pamatojuma. Tas kārtējo reizi parāda šī, piedodiet, prokremliskā cilvēka, kas pagaidām ir Rēzeknes pilsētas vadītājs, nodomus. Ja jūs tam neticat, tad apskatieties šī cilvēka intervijas pēdējo 10 gadu laikā. Ja Latvijas drošības dienesti, kuri ir Jaunās VIENOTĪBAS un šobrīd Siliņas kundzes paspārnē, neko nevar izdarīt, tad kā lai es atbalstu šīs valdības tālāko darbību, kā lai es uzņemos... šīs valdības tālāko pastāvēšanu šos dažus mēnešus... jūs teiksiet? Bet mēs nezinām, kas notiks nākamo mēnešu laikā ne vienā, ne otrā pasaules malā.

Līdz ar to es aicinu balsot "par" šo demisiju. Un es pats to darīšu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Aicinu vienoties par to, ka strādājam bez pārtraukuma līdz šīs darba kārtības sadaļas izskatīšanai. (Starpsauciens: "Jā!") Visi piekrīt. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Godātie kolēģi, šodien mums Saeimā ir tāda maza, neliela jubileja – deviņu mēnešu laikā jau piekto reizi tiek skatīts jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Pats fakts, ka mēs to skatām jau piekto reizi, ir ļoti skaidrs signāls – šī valdība nestrādā tā, kā tai būtu jāstrādā. Uzreiz gribu pateikt skaidri un nepārprotami: mēs (arī es) nepiedalāmies Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņā, bet Siliņa noteikti ir pelnījusi demisiju. Es neatbalstu "Nacionālās apvienības" sniegtā pieprasījuma pamatojumu. Manuprāt, šie argumenti ir ne tikai kļūdaini, bet – plašākā mērogā – valstij tie ir kaitīgi. Mēs nedrīkstam veidot politiku, kas sašķeļ sabiedrību, atstumj daļu no tās iedzīvotājiem un pasaka: "Jūs mums neesat vajadzīgi!" Tas nav valstiski. Tas ir bīstami.

Pat Valsts prezidents savā Jaungada uzrunā teica, ka mums jāsaliedē sabiedrība, mums jādomā, kā saliedēt sabiedrību, bet ne otrādi. Viņš arī vēršas pie mums – pie partijām, pie frakcijām – saliedēt, nevis šķelt.

Kad Latvija cīnījās par savu neatkarību, neviens netika dalīts ne pēc valodas, ne pēc tautības. Es gribu arī pateikt "Nacionālajai apvienībai" un tam pašam Butānam: kad cilvēki bija uz barikādēm, mēs taču nedalījām viņus. Bet jūs laikam neatceraties, jo 1991. gadā jūs bijāt vēl neatņemama tēva daļa. Toreiz mēs nešķirojām un negribējām dalīt, mēs saucām visus un saucām tajā valodā, kādā viņi saprata. Un arī krievvalodīgie ir daļa no tā, ka mums ir sava valsts. Viņi piedalījās balsojumā par Latvijas neatkarību, un mūsu neatkarība ir dabūta arī ar krievvalodīgo balsīm. Toreiz neviens neprasīja, kādā valodā cilvēks domā vai runā. Cilvēki nāca, balsoja, stāvēja barikādēs par neatkarību, par to valsti, kāda mums ir tagad.

Un kāpēc tagad – īpaši, kad mums ir barikāžu nedēļa, piemiņas nedēļa, –kad mums, tieši otrādi, jāciena vienam otru, jāpasaka paldies tiem cilvēkiem, kuri atnāca un pateicoties kuriem mēs dzīvojam neatkarīgā, brīvā valstī, Saeimā ir tādi priekšlikumi? Tas ir fakts, ka arī krievvalodīgie cilvēki bija daļa no šī procesa. Šodien šie cilvēki dzīvo Latvijā, strādā, audzina bērnus, mazbērnus, maksā nodokļus un sauc šo zemi par savām mājām. Un, ja daļai no viņiem ir vieglāk, saprotamāk un drošāk saņemt informāciju savā dzimtajā valodā, valsts uzdevums ir viņus informēt, nevis sodīt par valodu.

Turklāt šobrīd mēs redzam vēl lielāku absurdu. Cilvēki ar šādu politiku, ar pretēju saturu, kas nav radīts Latvijā, tiek atstumti, un šis saturs... viņi, vienalga, lietos to saturu krievu valodā, bet tas nav radīts Latvijā, tas ir radīts ārpus Latvijas, citā valstī, un jūs zināt, kādā valstī.

Vai tas stiprina Latvijas informatīvo telpu? Nē. Vai tas ir valstiski? Arī nē. Tāpēc vēlreiz – demisija ir atbalstāma, bet ne šī iemesla dēļ. Jā, APVIENOTAIS SARAKSTS arī saka, ka viņi... ka demisijas pieprasījuma anotācija ir šķībi vai kaut kā slikti sarakstīta. Tad rakstiet savu un pieprasiet, bet šo neatbalstiet! (Starpsaucieni.)

Bet es atbalstu – un tas ir ļoti būtiski – Evikas Siliņas demisiju citu iemeslu dēļ, daudz nopietnāku iemeslu dēļ. Šī valdība nestrādā cilvēku un valsts interesēs. Tā strādā haotiski, bez skaidras izpratnes par to, kā valsts funkcionē kopumā. Evika Siliņa ir premjere, kas neredz valsti kopumā, reaģē tikai pēc tam, kad problēmas jau ir "eksplodējušas", nevada procesu, bet konstatē sekas un diemžēl neparāda ne ekonomisko, ne pārvaldības domāšanu.

Parunāsim konkrēti.

Satiksmes nozare. Mana mīļākā.

"Rail Baltica" – gadiem ilgi mēs brīdinājām par risku, par neskaidru finansējumu, par vadības trūkumu. Un ko mēs redzam šodien? "Zelta" pālis Daugavā – "art" objekts, "lielisks", iesaldēts projekts. Un pēkšņi izbrīns – kā tas varēja notikt? Kā? Mēs par to jau runājām sen, bet valdība padomāja tikai tad, kad problēma visiem kļuva redzama.

"airBaltic" – simtiem miljonu zaudējumu bez skaidra plāna, bez atbildības, bez saprotamas nākotnes stratēģijas. Nauda tiek prasīta atkal un atkal, bet jautājums paliek neatbildēts: kāds ir mērķis un kur ir tā robeža, cik mēs varam ieguldīt "airBaltic"?

"Via Baltica", reģionālie ceļi, sabiedriskais transports, vinjetes. Reisi tiek atcelti, reģioni tiek atstāti novārtā, mobilitāte samazinās. Tas viss tieši ietekmē cilvēku ikdienu, darbu, iespēju dzīvot arī ārpus Rīgas.

Kas notiek izglītībā? Reģionos skolas tiek slēgtas, kvalitāte krītas, skolēnu zināšanu līmenis pasliktinās. Bērniem pēc iziešanas no... izglītības sistēmas ir zemi rezultāti, bet valdība runā par reformām, kuru reālo rezultātu cilvēki nejūt. It īpaši darba devēji, kuri uzņem jauniešus, kuri pabeidz skolu vai... citas izglītības iestādes.

Veselības aprūpe. Reģionos tiek slēgtas nodaļas, pie ārstiem rindā jāgaida mēnešiem, gadiem. Arī bērniem tāpat. Cilvēki burtiski nesagaida savu rindu, burtiski nesagaida. Tā nav statistika, tā ir realitāte.

Kas notiek mūsu ekonomikā un labklājībā? Latvija gandrīz visos reitingos atkal un atkal ir astē pēc ienākumiem, pēc nabadzības riska, pēc dzīves kvalitātes. Un tas nav noticis vienā dienā. Tās ir sekas 15 gadu ilgai vienas politiskās domāšanas dominancei, kuras turpinājums ir arī šī valdība. Premjere runā par to, ka nepietiek naudas. Tajā pašā laikā solītā valsts izdevumu samazināšana pārvēršas 170 miljonos eiro. Uz kopējā budžeta fona tas ir "kosmētisks" skaitlis. Pat savā iekšējā saimniecībā valdība nespēj ieviest kārtību.

Cienījamie kolēģi! Tas viss rada vienu atziņu – šī valdība nestrādā cilvēku labā, tā nestrādā valsts ilgtermiņa interesēs. Tā dzīvo no vienas krīzes līdz nākamajai un cer, ka sabiedrība pieradīs pie tā, ko valdība dara. Bet cilvēki vairs negrib pierast, cilvēki no mums visiem grib redzēt atbildību, skaidru redzējumu un reālus darbus.

Tāpēc mans secinājums ir skaidrs un nepārprotams: es neatbalstu šīs demisijas pamatojumu, ko piedāvā "Nacionālā apvienība". Kopumā es atbalstu Siliņas valdības demisiju, bet atbalstu pēc būtības, nevis pēc tā, kā ir, jo šī valdība nestrādā cilvēku labā, tā strādā pret cilvēkiem. Latvija ir pelnījusi labāku pārvaldību, un ceru, ka tomēr ne šīs situācijas dēļ, ne šī iemesla dēļ, bet valdība kritīs... un mēs, kā teica arī Zivtiņa kungs, pieprasīsim demisiju, bet pēc citiem nosacījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Es paļaujos, ka esošajai valdībai nav sliktu nolūku, tā negrib darīt ļaunas lietas, bet tas kopējais darbiņš kaut kā nesanāk. Nesanāk vienā, otrā, trešā jomā, un tas negatīvais, kā arī tā atbildība visu laiku tiek aizspēlēti projām.

Vairāki deputāti runāja par to, vai ir pareizi atcelt krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos. Bet jautājums jau vispār nav par to. Jautājums ir par Nacionālās drošības koncepciju, kuru pieņēma Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeima un kurā ir ļoti skaidri pateikts... un, pirms es citēju fragmentu no Nacionālās drošības koncepcijas, aicinu visus, kuriem rokā ir mobilais telefons, kuriem ir priekšā dators, atvērt domēna adresi "Rus.LSM.lv"... atveriet šo adresi un noklausieties, kas ir teikts Nacionālās drošības koncepcijā: "[..] No 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process [..]."

Ir vai nav ievērota Nacionālās drošības koncepcija? Manuprāt, nav.

Arī Siliņas kundze, kad uzstājās, runāja par to, ka Latvijā ir mazākumtautības, kuras būtu pelnījušas, ka tām tiek nodrošināts saturs to valodā. Es nevaru atrast poļu valodu. Viņa pieminēja, ka Latvijā ir poļi, sena mazākumtautība, bet LSM poļu valodā saturs nav pieejams. Krievu valodā gan ir, neraugoties uz to, ka Nacionālās drošības koncepcijā ir pateikts, ka šis saturs tiks izslēgts.

Bet tas jau nav viss. Šādu precedentu ir daudz, un tie ir dažādi, kur kaut kas nesanāk, un parasti tā atbildība tiek aizspēlēta. Vakar mēs redzējām precedentu, ka tiek meklēts vainīgais, kurš būs atbildīgs par šo pāli Daugavā. Gribējās jau skatīties uz Briškena kungu, bet viņš jau tika izmests no valdības par citiem pārkāpumiem. Tad, kad bija runa par pārmērīgiem tēriņiem valsts pārvaldē, tika vaļā no Kariņa kunga kā no ārlietu ministra. Arī "Skola 2030" ir pietiekami liela izgāšanās. Varētu meklēt jaunu atbildīgo, bet kā izglītības un zinātnes ministre no amata jau tika nomesta Čakšas kundze. Par visām problēmām ar digitālajām lietām un lēno reģionālo attīstību arī varētu meklēt atbildīgo, bet vienu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri – Bērziņas kundzi – Siliņas kundze jau arī nometa no amata. Nu tad tagad... es nezinu. Ja pārāk liela sabiedrības uzmanība tiks pievērsta šai Nacionālās drošības koncepcijas neizpildei, ļoti iespējams, ka, Lāces kundze, būs jūsu kārta. Jā, Loginas kundze jau arī tika atbrīvota no amata, bet varbūt tad uz jums to atbildību aizfutbolēs tālāk. Tas ir tas stils, ar ko mēs sastopamies.

Problēmu, ko šī valdība ir radījusi, tāpēc ka neizdodas tos darbiņus pienācīgi veikt, ir pietiekami daudz – vai tas būtu sabiedriskais transports, vai tas būtu jautājums, ko jau vairāki kolēģi minēja, saistībā ar migrācijas kvotām. Es ticu, ka iekšlietu ministram bija vislabākie nolūki. Nu labi, man grūti tam noticēt, bet es mēģinu tam noticēt. Bet valdība kopumā neizdarīja darbu, ārlietu dienests neizdarīja darbu, premjers neizdarīja savā līmenī darbu, pavisam noteikti šo darbu neizdarīja Jaunās VIENOTĪBAS virzītais Eiropas komisārs Dombrovskis, jo tas ir Eiropas Komisijas lēmums, ka atšķirībā no Austrijas, Čehijas, Horvātijas, Polijas, Igaunijas Latvija būs spiesta piedalīties šajā migrācijas kvotu mehānismā, neatkarīgi no tā, kādā formā, bet būs spiesta piedalīties... kamēr šīs valstis panāca izņēmumu, kamēr šo valstu valdības strādāja pietiekami labi, efektīvi un panāca izņēmumu. Nav būtiski, kas ir formālais iemesls. Es nepiekrītu šai Zivtiņa kunga argumentācijai. Es zinu, ka frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ savulaik, 2023. gadā, iebilda pret Nacionālās drošības koncepciju, to neatbalstīja, tāpat kā to neatbalstīja frakcija "Stabilitātei!".

Pēc tam jau neviens neatcerēsies, kas bija formālais iemesls, kāpēc ir apstiprināta Siliņas kundzes demisija. Bet, ja demisija tiek apstiprināta, tad tā tiek apstiprināta. Ja jūs esat tie, kas aizstāv Siliņas kundzi formālu iemeslu dēļ, tad var domāt, ka jūs balstāt šo valdību, tāpēc ka koalīcijai trūkst vairāku deputātu, viņi ir ieinteresēti (Starpsauciens.), lai kāds no opozīcijas šodien nenobalso "par" šīs valdības demisiju.

Es tomēr aicinu citu frakciju deputātus atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, jo var skaidri redzēt, ka šī valdība, lai kā tā gribētu, tomēr to darbiņu nespēj paveikt kvalitatīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es vēlos atbildēt PROGRESĪVO frakcijai. Man nav skaidrs, kopš kura laika aizstāvēt krievu valodu kļuvis mūsdienīgi un progresīvi. PROGRESĪVIE saka: politiķiem pieaugot interese par mediju darbu, it kā jūs tajā saskatāt risku. Bet jūs paši esat tie, kuri pusgadu ir iesaldējuši Mediju politikas apakškomisijas darbu. Jūs sakāt, ka notiek sabiedrisko mediju diskreditācija. Man šķiet, ja kaut kas diskreditē sabiedriskos medijus, tad tas, ka tajos joprojām tiek uzturēta krievu valoda, jo sabiedriskajiem medijiem ir ārkārtīgi būtiska loma krīzes situācijās kā uzticamam informācijas kanālam. Un tieši tāds tas ir jāveido, bet jūs ar šo divvalodību tieši diskreditējat šo "Latvijas Sabiedrisko mediju" kā institūciju.

Jūs sakāt, ka šobrīd ir kara laiks, ka īpaši svarīgi ir domāt par informatīvās telpas drošību. Bet tieši tāpēc jau tapa šis dokuments. Tieši tāpēc drošības dienesti piedalījās šī dokumenta izstrādē. Un tieši tāpēc "Nacionālā apvienība" prasa, lai šis dokuments būtu izpildīts. Citādi jūs, Šuvajeva kungs, tēlojat, ka zināt labāk nekā drošības dienesti.

Ja premjere pieļauj, ka Nacionālās drošības koncepciju var nepildīt, faktiski tas ir precedents, respektīvi, valdība rāda, ka likumu var nepildīt. Jautājums: kāpēc to pildīt iedzīvotājiem? Kāpēc imigrantam, kurš šeit ir ieradies, vai kaut kādam 9. maija svinētajam runāt latviski un atteikties no krievu valodas, ja premjere pieļauj, ka valsts apmaksā... neievēro drošības koncepciju un neatsakās no krievu valodas? Kādu piemēru jūs rādāt?

PROGRESĪVIE minēja, ka, jā, ir daudz jaukto, dažādu tautību ģimeņu. Pirmām kārtām es vēlos PROGRESĪVAJIEM pateikt – šķirot pilsoņus pēc tautības nav diez cik liberāls piegājiens. Eiropas valstu likumdošanas praksē ir pieņemts iedzīvotājus dalīt pēc valsts piederības – šīs valsts pilsoņi un citu valstu pilsoņi, kas ir ieceļojuši. Tāds ir dalījums, nevis pēc tautības, nevis pēc tā, kādā valodā virtuvē palūdz padot ēdienu. Mājas sarunvalodas paradumi nevar būt tie, kā mēs veidojam likumdošanu. Kas tas par absurdu?

Kāpēc Šuvajeva kungs uzskata, ka krievu tautības pilsoņiem būtu jāsaņem valsts apmaksātas privilēģijas, bet poļu tautības Latvijas pilsoņiem šādu privilēģiju nav, tādas nepienākas? Kādēļ? Vai tā nav diskriminācija? Vai tas nevelk uz kaut kādām rasisma pazīmēm?

Jūs teicāt, ka jaunieši grib dzīvot eiropeiskā vidē. Tad nodrošinām eiropeisku vidi. Nevelciet jauniešus Krievijas infotelpā un divvalodībā! Izkāpjam beidzot ārā no tā, tas nav eiropeiski. Un kas tas par stilu vispār dalīt pilsoņus pēc mājās lietotās sarunvalodas? Vai šajā sabiedriskā pasūtījuma saturā taisīt aptaujas, kurās iekļauj Krievijas pilsoņus? Mēs būvējam valsts politiku uz tā, kā kaut ko pateicis Krievijas pilsonis, kā viņš šeit jūtas, ko viņš grib redzēt televīzijā? Tas liekas pieņemami? Varbūt sāksim dalīt Latvijas pilsoņus arī labročos un kreiļos, gaišmatainajos un tumšmatainajos? Liekas absurdi, vai ne? Bet tieši tik absurda ir jūsu pieeja ar šo mājās lietoto sarunvalodu.

Dažāda attieksme pret vienas valsts pilsoņiem ir atpakaļrāpulīga pieeja, kas raksturīga totalitārismam, nevis mūsdienu Eiropas vērtībām un demokrātijai, dārgie PROGRESĪVIE! Viens likums visiem Latvijas pilsoņiem... valdībā, kamēr jūs vēl tur esat, varat izlasīt, tas ir uz sienas... kur jums atgādinājums stāv.

Bet mēs nedzirdējām šeit pašu galveno ne no Šuvajeva kunga, ne arī no JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvjiem. Kurš tad ir tas likums... kurš tad ir tas likums, kas jums liek tērēt valsts budžetu un arī nākamajā gadā... respektīvi, šajā gadā iekļaut sabiedriskajā pasūtījumā krievu valodu? Un kāpēc mēs nedzirdējām? Jo nav tāda likuma! Neviens likums neliek apmaksāt saturu krieviski. Tas ir jūsu izdomājums.

Vispār jau šodienas debates atstāj iespaidu, ka mēs te tikai plānojam izstrādāt koncepciju, bet koncepcija ir izstrādāta. Respektīvi, vai nu tā ir jāievēro, vai tad godīgi nāciet un sakiet, ka jūs taisīsiet jaunu koncepciju, kurā krievu valodu gribat saglabāt. Tā ir divkosība, ka jūs piekritāt... un mēs visi nobalsojām par koncepciju, kurā no krievu valodas jāatsakās, bet realitātē jūs to nedarāt.

Aicinu ievērot Nacionālās drošības koncepciju, atteikties no valsts apmaksāta krievu valodas satura, lai nākotne visiem Latvijas pilsoņiem ir vienota, nevis divās dažādās infotelpās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītā premjere! Dažas refleksijas.

Vispirms es vērsīšos pie Pleškānes kundzes. No jums gandrīz vai pārmetuma formā izskanēja, ka Butāns... Artūrs Butāns barikāžu laikā vēl nebija pat dzimis. Es biju dzimis. Es piedalījos barikādēs, un es zinu, kādēļ es uz tām stāvēju. Es uz tām stāvēju par latvisku Latviju. Diemžēl man jāatzīst ar skumjām – šis mērķis joprojām nav sasniegts. Sestdien un svētdien, kad barikāžu pasākumos kāpšu uz skatuves, es ar lepnumu spraudīšu pie atloka barikāžu dalībnieka piemiņas medaļu.

Man ir jāsaka paldies Jurēvica kungam, ka jūs precīzi nolasījāt mana vēstījuma akcentus. Jo es apzināti izvairījos no satura, Nacionālās drošības koncepcijas satura, no diskusijām par latviešu valodu, kaut gan, ticiet man – un jūs to labi zināt –, man būtu ļoti daudz ko par to teikt.

Bet, kolēģi, mums ir problēma. Nacionālās drošības koncepcija ir Saeimas lēmums, un mēs visi šobrīd redzam, ka Saeimas lēmums netiek ievērots. Vai mums ir tiesības vairot tiesisko nihilismu un atstāt to neatrisinātu? Nē, mums tādu tiesību nav. Šis jautājums nevar palikt neatrisināts, šādā vai tādā veidā tas ir jāatrisina.

Es aicinu premjeri, kura, visticamāk, šodien ar jūsu balsojumu paliks amatā, rast šim jautājumam atrisinājumu, lai mēs tiešām vairotu sabiedrības uzticību gan Saeimai, gan Ministru kabinetam un nevairotu tiesisko nihilismu mūsu valstī.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Sēdes vadītāja, kolēģi, vēlreiz labdien! "Nacionālā apvienība" visu laiku šeit no tribīnes stāsta par nacionālo drošību. Man ir jautājums... "Nacionālā apvienība", jūs atkal gribat aizliegt pasniegt Latvijas ziņas krievu valodā, bet, piemēram, jūsu deputāti visu laiku skatās Krievijas propagandas kanālus. (Starpsauciens.) Kāpēc? Kāpēc? "Nacionālā apvienība", nu, ja jums nepatīk krievu valoda, nepatīk ziņas krievu valodā... Pārbaudiet savus soctīklus! Nu, visu laiku... Piemēram, Šnores kungs... atveriet viņa tviteri, nu, tur viss ir rakstīts. Es tiešām nevaru saprast – jums patīk krievu valoda vai nepatīk krievu valoda, "Nacionālā apvienība"? Dombravas kungs? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Līdz ar to jautājumu esam izskatījuši.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai", kuru ir iesnieguši deputāti Nauris Puntulis, Jurģis Klotiņš, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks un Uģis Mitrevics! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 45, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to Ministru prezidente ir pilnībā izturējusi šo uzticības balsojumu, ar ko arī apsveicam.

Paldies Ministru prezidentei par klātbūtni un viedokļa sniegšanu.

Godātie kolēģi! Kā vienojāmies, izskatīsim šo darba kārtības sadaļu līdz beigām.

Deputāti Liene Gātere, Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Leila Rasima, Līga Rasnača, Edmunds Cepurītis, Kristaps Krištopans un Valdis Maslovskis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Un tāpat arī...

Lūdzu zvanu! Balsosim par nākamo darba kārtības punktu – deputātu Lienes Gāteres, Andra Šuvajeva, Selmas Teodoras Levrences, Kaspara Briškena, Janas Simanovskas un citu iesniegto lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, kā esam vienojušies, ir pienācis laiks pārtraukumam, bet atļaujiet atbilstoši Saeimas kārtības rullim šajā brīdī jūs informēt par šonedēļ iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Ilze Stobova ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par Vienotās skolas ieviešanas ietekmi uz izglītības kvalitāti un saliedētību, kā arī reformas praktisko īstenošanu skolās". Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers un Jeļena Kļaviņa ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par savlaicīgas veselības aprūpes nodrošināšanu un valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Juris Viļums, Česlavs Batņa, Andrejs Svilāns, Linda Matisone un Edgars Tavars ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Latgales koncertzāles GORS pārņemšanu valsts īpašumā".

Vārds motivācijai deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Jā, mēs iesniedzām deputātu jautājumu no opozīcijas, no APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas, apliecinot, ka mēs šeit, Saeimā, esam gatavi atbalstīt Latgales koncertzāles "Gors" pārņemšanu. Acīmredzot tas, kā mēs tajā varam iesaistīties, būtu likumprojekta veidā. Līdz ar to mēs jautājam, kad Ministru kabinets, Ministru kabineta vadītāja var iesniegt šādu likumprojektu šeit, Saeimā, lai mēs to izskatītu.

Kā jau uzsvēru pirms tam savā runā, manuprāt, ar šo jautājumu nevajadzētu kavēties, jo neziņa rada bažas gan koncertzāles darbinieku vidū, gan sabiedrībā kopumā par spēju mums atbildēt uz dažādiem, teikšu tā, hibrīduzbrukumiem. Un šajā gadījumā šobrīd Rēzeknes pagaidu pašvaldības vadītājs tieši tādu ir uzsācis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Linda Matisone un Aiva Vīksna ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu". Arī šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

Un pēdējais no saņemtajiem jautājumiem. Deputāti Juris Viļums, Česlavs Batņa, Andrejs Svilāns, Linda Matisone un Edgars Tavars ir iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par Latgales latviešu (latgaliešu) valodas juridisko statusu Latvijas tieslietu sistēmas izpratnē". (Dep. J. Viļums: "Jā...")

Viļuma kungs, jums vēl nav dots vārds.

Godātie kolēģi! Šajā brīdī es gribu pievērst jūsu uzmanību, uzsverot, ka valsts pienākums ir nodrošināt latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, vienlaikus vēlos norādīt, ka Saeimas kārtības ruļļa 50. pants noteic, ka lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijā notiek valsts valodā, Saeimai iesniedzamie dokumenti, ievērojot Valsts valodas likumā noteikto, ir noformējami un iesniedzami literārajā latviešu valodā.

Ņemot vērā, ka deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andreja Svilāna, Lindas Matisones un Edgara Tavara iesniegtais deputātu jautājums tieslietu ministrei ir noformēts latgaliešu rakstu valodā un tikai jautājuma nosaukums ir dublēts literārajā latviešu valodā, ir jāsaka – tas var radīt atšķirīgus viedokļus par valsts valodas lietojumu rakstiskajā oficiālajā saziņā un var radīt situāciju, ka divu likumu normu interpretācija var būt atšķirīga.

Tādēļ, šādu iespējamo precedentu jau iepriekš apspriežot, Saeimas Prezidijs ir vienojies par nepieciešamību organizēt vistuvākajā laikā valodnieku un juristu diskusiju par iespējamo latgaliešu rakstu valodas lietojumu oficiālo dokumentu noformēšanā, tos iesniedzot tostarp Saeimā, bet nepārkāpjot likuma noteikumus par iesniedzamo dokumentu noformēšanu literārajā latviešu valodā. Diemžēl šāda ekspertu diskusija vēl nav notikusi. Jautājums ir saņemts. Paldies, ka vismaz jautājuma nosaukums ir literārajā latviešu valodā.

Es došu vārdu tagad motivācijai deputātam Jurim Viļumam. Vienlaikus uzsveru, ka šādai ekspertu diskusijai vēl ir jābūt. Un, ņemot vērā, ka tā vēl nav bijusi, tad šis ir Viļuma kunga izvēlēts ceļš, bet risinājums, kā vislabāk risināt, vēl būs mums priekšā.

Viļuma kungs, jums vārds motivācijai.

J. Viļums (AS).

Tieši tāpēc, ka jūs dzirdējāt šo garo ievadu, šis deputātu jautājums ir uzdots Tieslietu ministrijai, lai Tieslietu ministrija atbild, kurš likums, kura likuma norma var noteikt, ka Latvijā kaut kur nedrīkst lietot latgaliešu rakstu valodu. Manuprāt, tādas vietas nav. Līdz ar to arī šis deputātu jautājums ir uzdots Latgales latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, kas ir neatņemama Latvijas valsts valodas daļa.

Un, tieši stiprinot – stiprinot! – latviešu valodu, mums ir jāapzinās un beidzot visiem jāsaprot, ka latgalieši ir latvieši, latgaliešu valoda ir latviešu valoda. Tāpēc gaidīsim Tieslietu ministrijas atzinumu un atbildes uz mūsu jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots tieslietu ministrei. Vienlaikus mums priekšā ir obligāti nepieciešama arī ekspertu diskusija.

Paldies, kolēģi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Pauze.)

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 20 deputāti: Raimonds Bergmanis, Anita Brakovska, Oļegs Burovs, Gundars Daudze, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Inese Kalniņa, Jurģis Klotiņš, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Jānis Skrastiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Edvards Smiltēns un Edmunds Teirumnieks.

Godātie kolēģi! Izsludinu Saeimas sēdes pārtraukumu līdz nākamajai ceturtdienai, 22. janvārim.

Paldies par cieņpilnu un tiešām konstruktīvu darbu Saeimas šī gada pirmajā sēdē. Novēlu mums visiem saglabāt šo pieeju un garu cauri visam šim gadam.

Paldies.

Pārtraukums līdz nākamajai ceturtdienai.

(Pārtraukums.)

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---