Ministru kabineta noteikumi Nr. 389

Rīgā 2026. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 36 17. §)

Jūras transporta nododamo kvotu apjoma noteikšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
32.²² panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka nododamo emisijas kvotu apjomu un atkāpes no kvotu nodošanas pienākuma kuģošanas sabiedrībām saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta ceturto daļu.

2. Kuģošanas sabiedrība emisijas vienību reģistrā nodod emisijas kvotas pēc šāda grafika:

2.1. 40 procentus no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2024. gadu;

2.2. 70 procentus no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2025. gadu;

2.3. 100 procentus no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2026. gadu un pēc tam par katru gadu.

3. Kuģošanas sabiedrības, uz kurām attiecas likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta pirmā daļa, var nodot par pieciem procentiem mazāk emisijas kvotu nekā to verificētās emisijas, kas līdz 2030. gada 31. decembrim radušās no ledus klases kuģiem, ar noteikumu, ka šādiem kuģiem ir IA vai IA Super ledus klase vai līdzvērtīga ledus klase, kas noteikta, pamatojoties uz šo noteikumu 1. pielikumu.

4. Kuģošanas sabiedrībai nav jānodod likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta ceturtajā daļā noteiktās emisijas kvotas par emisijām, kas līdz 2030. gada 31. decembrim radušās:

4.1. pasažieru kuģu, kas nav kruīza kuģi, un ro-ro pasažieru kuģu reisos starp šo noteikumu 2. pielikumā norādīto salas ostu un tās pašas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu, kā arī no tādām darbībām ostā, ko šādi kuģi veic saistībā ar šādiem reisiem. Šī apakšpunkta izpratnē kruīza kuģis ir pasažieru kuģis, kam nav kravas klāja un kas paredzēts vienīgi pasažieru komercpārvadājumiem un kas nodrošina naktsmītnes jūras reisā;

4.2. pasažieru kuģu vai ro-ro pasažieru kuģu reisos, kurus tie veic saskaņā ar starptautisku publisko pakalpojumu līgumu vai starptautiskām sabiedrisko pakalpojumu saistībām un kuri savieno divas dalībvalstis, kā norādīts šo noteikumu 3. pielikumā, kā arī no tādām darbībām ostā, ko šādi kuģi veic saistībā ar šādiem reisiem;

4.3. gan reisos starp ostu, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts tālākajā reģionā, un ostu, kas atrodas tajā pašā Eiropas Savienības dalībvalstī (tostarp reisi starp ostām tālākajos reģionos un reisi starp ostām tās pašas Eiropas Savienības dalībvalsts tālākajos reģionos), gan arī no tādām minēto kuģu darbībām ostā, ko šādi kuģi veic saistībā ar šādiem reisiem. Šī apakšpunkta izpratnē tālākais reģions ir piestāšanas ostā, kā noteikts likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 34. punktā, kuras atrodas šādu valstu jurisdikcijā:

4.3.1. Spānija (Kanāriju salas);

4.3.2. Francija (Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Majota, Senmartēna, Reinjona);

4.3.3. Portugāle (Madeira, Azoru salas).

5. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumus Nr. 430 "Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 142. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.

Ministru prezidents A. Kulbergs

Klimata un enerģētikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 7. jūlija
noteikumiem Nr. 389

Aptuvena atbilstība starp Somijas–Zviedrijas ledus klases noteikumu ledus klasēm (Baltijas ledus klases) un citu klasifikācijas sabiedrību ledus klasēm

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 7. jūlija
noteikumiem Nr. 389

Salu un ostu saraksts

3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 7. jūlija
noteikumiem Nr. 389

Starptautiskie publisko pakalpojumu līgumi un starptautiskās sabiedrisko pakalpojumu saistības

Publisko pakalpojumu līgums par pasažieru jūras satiksmes izveidi starp Kipru un Grieķiju, savienojot Pirejas (Grieķija), Larnakas (Kipra) un Limasolas (Kipra) ostas.