Konkurences padomes lēmums Nr. 30

Rīgā 2026. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 34, 6. §)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr. KL/2.2-5.1/26/1
Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Smiltenes NKUP" darbībās

1 Saskaņā ar Konkurences padomes (turpmāk – KP) rīcībā esošo informāciju SIA "Smiltenes NKUP" (turpmāk – Smiltenes NKUP) piemēroja ūdenssaimniecības rēķinu sadalīšanas maksu tikai tām mājām, kuras neapsaimnieko Smiltenes NKUP. Iepazīstoties ar Smiltenes NKUP interneta vietnē esošo informāciju¹, KP konstatēja, ka Smiltenes NKUP ir norādījusi, ka maksa par rēķinu sadalīšanu nav attiecināma uz mājām, kuras apsaimnieko Smiltenes NKUP. KP lūdza Smiltenes NKUP sniegt informāciju par rēķinu sadalīšanas pakalpojuma sniegšanu un piemēroto maksu par šo pakalpojumu.

2 Izvērtējot Smiltenes NKUP sniegtās atbildes kopsakarā ar Smiltenes NKUP interneta vietnē 25.10.2024. publicēto informāciju, KP, pamatojoties uz Konkurences likuma (turpmāk – KL) 8. panta pirmās daļas 1. punktu un KL 22. panta pirmo daļu, 23.12.2025. ierosināja lietu Nr. KL/2.2-5.1/26/1 "Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Smiltenes NKUP" darbībās" (turpmāk – Lieta).

3 KP Lietas izpētes gaitā analizēja iegūto informāciju un sniegtos paskaidrojumus no Smiltenes NKUP, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) un Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "VIND", lai pārbaudītu, vai Smiltenes NKUP darbībās ir konstatējamas KL 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes.

KP, ņemot vērā iepriekš minēto un papildus iegūto informāciju Lietā,

konstatēja:

4 saskaņā ar KL 1. panta 1. punktu dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Līdz ar to, lai noteiktu tirgus varu un tā iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu, ir nepieciešams definēt konkrēto tirgu.

5 Ņemot vērā, ka Smiltenes NKUP sniedz, t. sk. ūdenssaimniecības un māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumus, un maksu par ūdenssaimniecības pakalpojumu rēķinu sadalīšanu piemēro dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas neapsaimnieko Smiltenes NKUP, KP ir jāvērtē konkurences apstākļi ūdenssaimniecības pakalpojumu un māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) tirgos, kuros darbojas Smiltenes NKUP.

1. Ūdenssaimniecības pakalpojumi

1.1. Konkrētās preces tirgus

6 Par konkrētās preces tirgu KL 1. panta 5. punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

7 Ūdenssaimniecības vispārējā kārtība noteikta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (turpmāk – ŪPL).² Ūdenssaimniecības mērķis ir nodrošināt patērētājiem ūdens pieejamību un iespēju novadīt notekūdeņus.

8 No piedāvājuma puses parasti centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma sniedzējs ir viens uzņēmums, ko ietekmē normatīvais regulējums. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka pašvaldībai viena no autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem, t. sk. ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

9 Pašvaldības šīs funkcijas nodrošināšanu visbiežāk deleģē pašvaldību kapitālsabiedrībām (vai citām juridiskām personām), kompleksi nododot visu pakalpojumu kopumu. Tādējādi visu darbību kopumu, kas veido centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, nodrošina viens tirgus dalībnieks, izveidojot un uzturot centralizētās ūdenssaimniecības sistēmas infrastruktūru (centralizētos ūdensvadus un kanalizācijas vadus).

10 Izvērtējot piedāvājuma un pieprasījuma faktorus, KP secina, ka centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija ir atsevišķi pakalpojumi.

11 Vienlaikus, ņemot vērā Lietā norādītos apstākļus un lietderības apsvērumus, Lietā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi vērtējami viena konkrētās preces tirgus ietvaros – ūdenssaimniecības pakalpojumu tirgū.

1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

12 Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu KL 1. panta 3. punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

13 Pašvaldībai jānodrošina ūdenssaimniecības pakalpojums savā administratīvajā teritorijā³.

14 Smiltenes novada administratīvajā teritorijā⁴ šī pakalpojuma nodrošināšana ir deleģēta Smiltenes NKUP.

15 Ievērojot minēto, KP secina, ka attiecībā uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ģeogrāfiskais tirgus nosakāms vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Lietā ir Smiltenes novada administratīvā teritorija.

2. Māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojums

2.1. Konkrētās preces tirgus

16 Māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojums pamatā ir nepieciešams daudzdzīvokļu mājām. Minētajās mājās ir vairāki dzīvokļu īpašumi (un līdz ar to vairāki īpašnieki) un kopīpašumā (inženierkomunikācijas, kāpņu telpa u.c.) esošā mājas daļa. Dzīvokļu īpašnieki izmanto vairākus pakalpojumus: ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas siltumapgādes u. c. Minēto pakalpojumu sniedzēji pamatā slēdz vienu līgumu par savu sniegto pakalpojumu nodrošināšanu konkrētai daudzdzīvokļu mājai (piemēram, siltumapgādes), taču minēto pakalpojumu izmanto visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki.

17 Tā kā katra dzīvokļa īpašnieks neslēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, dzīvokļa īpašnieki vienojas (izvēlas) par vienu personu, kas pārstāvēs to intereses, t. i., slēgs līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem par mājai nepieciešamajiem pakalpojumiem, nodrošinās mājas apsaimniekošanu, avārijas dienesta pieejamību, veiks norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem par saņemtajiem pakalpojumiem u. c.

18 Par pārvaldnieku⁵ (apsaimniekotāju) ir uzskatāma pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.

19 Pārvaldniekiem ir jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā. Reģistrēties minētajā reģistrā var arī personas, kas gatavojas sniegt pārvaldīšanas pakalpojumus, t. i., potenciālie pārvaldnieki (apsaimniekotāji).

20 Māju apsaimniekošanai (pārvaldīšanai) dzīvokļu īpašnieki var veidot biedrības, patstāvīgi veicot mājas apsaimniekošanu. Biedrībām jāreģistrējas Būvniecības informācijas sistēmas māju pārvaldnieku reģistrā. Māju apsaimniekošanu var veikt dzīvokļu īpašnieku kopība, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ir tiesību subjekts, kas ietver visus konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus.⁶ Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu. Tā lemj, t. sk. par līgumu slēgšanu ar apsaimniekotājiem, būvniekiem un pakalpojumu sniedzējiem.⁷

21 Mājas apsaimniekotājs drīkst veikt tikai tās darbības, kuru nodrošināšanai tas saņēmis pilnvarojumu no dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, līgumu slēgšana par dzīvojamai mājai nepieciešamajiem pakalpojumiem, samaksas veikšana pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši no dzīvokļu īpašniekiem saņemtajai maksai, mājas ikdienas uzturēšanas un remontdarbu veikšana.

22 Ņemot vērā minēto, konkrētās preces tirgus Lietā definējams kā māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumu sniegšana.

2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

23 Pārvaldniekiem (apsaimniekotājiem) nav noteikti teritoriāli ierobežojumi pakalpojumu sniegšanai, t. i., tie var darboties visā Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā. Pašvaldībām piederošie māju apsaimniekotāji (pārvaldnieki) pamatā darbojas attiecīgās pārvaldības teritorijā, privātie apsaimniekotāji – vairāku pašvaldību teritorijās. Māju apsaimniekotāji (pārvaldnieki) darbojas saskaņā ar vienotu normatīvo regulējumu, tajā ietvertās prasības vienādi attiecas uz visiem apsaimniekotājiem, neatkarīgi no personas (piemēram, fiziska, juridiska persona, biedrība), kas veic mājas apsaimniekošanu (pārvaldīšanu).

24 Attiecībā uz konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definējumu KP iepriekšējā praksē⁸ ir secinājusi, ka komercsabiedrības, kuras sniedz nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumus, faktiski šos pakalpojumus var sniegt visā Latvijas teritorijā, vajadzības gadījumā piesaistot arī apakšuzņēmējus.

25 Līdz ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā vērtējama māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumu sniegšana Lietā, ir Latvijas teritorija.

2.3. Konkrētais tirgus

26 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka Lietā definējami šādi konkrētie tirgi:

1) ūdenssaimniecības pakalpojuma tirgus Smiltenes novada administratīvajā teritorijā;

2) saistītais (ietekmētais) konkrētais tirgus – māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojuma tirgus Latvijas teritorijā.

II DOMINĒJOŠAIS STĀVOKLIS

27 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SPRK ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā vienīgais ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Smiltenes novada teritorijā, ir Smiltenes NKUP.⁹

28 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka Smiltenes NKUP atrodas dominējošā stāvoklī ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas tirgū Smiltenes novada administratīvajā teritorijā.

29 Savukārt attiecībā uz Lietā definēto saistīto (ietekmēto) konkrēto tirgu – māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā, KP secina, ka par Smiltenes NKUP konkurentiem (vai potenciālajiem konkurentiem) uzskatāmi komersanti, kas darbojas (vai gatavojas darboties) konkrētajā tirgū. Bet saskaņā ar BIS esošo informāciju, šobrīd BIS reģistrēti 1600 aktīvi māju pārvaldnieki.¹⁰ Līdz ar to Smiltenes NKUP minētajā konkrētajā tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī.

III DOMINĒJOŠĀ STĀVOKĻA ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA

30 KL 13. panta pirmā daļa paredz, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot Latvijas teritorijā.

31 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas arī uz gadījumiem, kad netiek konstatēta ietekme uz konkurenci, ja tieši tiek skartas patērētāju intereses.¹¹ Pienākums atturēties no šādas rīcības izriet no dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašās atbildības noteikt un piemērot taisnīgus tirdzniecības noteikumus. Līdz ar to nav obligāti katrā gadījumā konstatēt ļaunprātīgas izmantošanas ietekmi uz konkurenci. Pārkāpums izpaužas pašā ļaunprātīgas izmantošanas faktā, jo ir darbība, kas vērsta pret brīvu konkurenci.

32 Saskaņā ar KL 13. panta pirmās daļas 5. punktu ir aizliegta nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Līdz ar to KP paskaidro, ka dominējoša tirgus dalībnieka ekspluatējoša prakse ietver rīcību, kas tieši samazina patērētāju labklājību. Dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu un ekspluatēt gan tirgus dalībniekus, gan patērētājus¹².

33 Veicot Lietas izpēti, KP vērtēja Smiltenes NKUP darbības, piemērojot maksu par ūdenssaimniecības pakalpojuma rēķinu sadalīšanu dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās, kuras apsaimnieko citi apsaimniekotāji, minēto maksu nepiemērojot Smiltenes NKUP apsaimniekotajās mājās, tādējādi pirmšķietami piemērojot atšķirīgu attieksmi ekvivalentos darījumos.

34 KP secināja, ka rēķina par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem sagatavošana ir ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja kompetencē, t. sk. rēķinu sagatavošana katra dzīvokļa īpašniekam par tā īpašumā esošajā dzīvoklī izmantoto ūdenssaimniecības pakalpojumu, nodrošinot tiešo norēķinu veikšanu par sniegtajiem pakalpojumiem. Ja norēķināšanās ar pakalpojumu sniedzējiem par daudzdzīvokļu mājai sniegtajiem pakalpojumiem notiek, izmantojot mājas apsaimniekotāja (pārvaldnieka) starpniecību, pakalpojuma saņēmējs (dzīvokļa īpašnieks) nenorēķinās tieši ar pakalpojuma sniedzēju, un tie uzskatāmi par netiešiem norēķiniem.

35 Kā dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam Smiltenes NKUP, patstāvīgi nosakot maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, t. sk. ūdenssaimniecības rēķinu sadalīšanu, tā jānosaka ekonomiski pamatoti, visiem dzīvokļu īpašniekiem piemērojot vienādu maksu par ūdenssaimniecības rēķinu sadalīšanu tiešo norēķinu gadījumā, neatkarīgi no tā, kas veic daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu. Nedrīkst tikt pieļauta maksas diskriminējoša vai nepamatota piemērošana.

36 LietāKP vērtēja, vai Smiltenes NKUP, atrodoties dominējošā stāvoklī ūdenssaimniecības pakalpojumu tirgū Smiltenes novada teritorijā, un vienlaikus darbojoties māju apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumu sniegšanas tirgū Latvijas teritorijā, nosakot maksu par ūdenssaimniecības rēķinu sadalīšanu tikai tām mājām, kas nav Smiltenes NKUP apsaimniekotās mājas, nepārkāpj KL 13. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto aizliegumu, vienādos gadījumos piemērojot atšķirīgu attieksmi pret saviem klientiem.

37 Vienlaikus KP norāda, ka Smiltenes NKUP kā dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir īpaša atbildība nodrošināt, ka klientiem sniegtā informācija par maksas piemērošanas kritērijiem ir skaidra, saprotama un nerada iespaidu par atšķirīgu attieksmi atkarībā no dzīvojamās mājas apsaimniekotāja. Konkrētajā gadījumā tieši Smiltenes NKUP interneta vietnē publicētais formulējums radīja šaubas par iespējamu atšķirīgu nosacījumu piemērošanu un bija par pamatu KP veiktajai izpētei.

38 Smiltenes NKUP paskaidroja, ka visās Smiltenes NKUP apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās norēķini par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem notiek, izmantojot apsaimniekotāja pakalpojumus, t. i., tiek veikti netiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem.

39 Attiecībā uz Smiltenes NKUP interneta vietnē 25.10.2024. norādīto informāciju,¹³ ka maksa par rēķinu sadalīšanu attiecas tikai uz tām mājām, kas NAV Smiltenes NKUP apsaimniekojamās mājas, Smiltenes NKUP paskaidroja, ka šāds skaidrojums tika sniegts, lai informētu klientus, ka apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašnieki nesedz citu māju rēķinu sadalīšanas izmaksas un ka ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifs netiek izmantots ar apsaimniekošanu nesaistītu izmaksu segšanai. Ar publicēto informāciju tika skaidrots, ka izmaksas sedz attiecīgā pakalpojuma saņēmēji, un maksa par rēķinu sadalīšanu netiek saistīta ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, bet gan ar dzīvokļu īpašnieku izvēlēto norēķinu veidu ar pakalpojuma sniedzēju.

40 Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Smiltenes NKUP tiešos norēķinus ar dzīvokļu īpašniekiem par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem veic tikai tajās daudzdzīvokļu mājās, kuras apsaimnieko citi apsaimniekotāji un Smiltenes NKUP neveic tiešos norēķinus par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem Smiltenes NKUP apsaimniekotajās mājās, un līdz ar to Smiltenes NKUP nerodas papildu izmaksas un apsaimniekotajās mājās nav jāpiemēro maksa par rēķinu sadalīšanu, nav konstatējams KL 13. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 4. punktu, 13. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 4. punktu, Konkurences padome

nolēma

izbeigt lietas Nr. KL/2.2-5.1/26/1 "Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Smiltenes NKUP" darbībās" izpēti.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ē. K. Selga