Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 9

Talsos 2026. gada 30. aprīlī (prot. Nr. 10, 13. p., lēmums Nr. 98)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu, un 9. panta (1²) daļu, Ministru kabineta
2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība, kādā
pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Talsu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) veidus (izņemot aprūpes mājas pakalpojumu, izdoti citi saistošie noteikumi), to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot un atjaunot mājsaimniecību un personas grupu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Pakalpojumus nodrošina mājsaimniecības dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojuma apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināts pakalpojums ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

4. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja Noteikumos nav noteikts citādi.

5. Pašvaldībā ir pieejami šādi sociālie pakalpojumi:

5.1. sociālā darba pakalpojums;

5.2. patversmes pakalpojums;

5.3. daudzfunkcionālā sociālā pakalpojuma centra pakalpojums;

5.4. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem;

5.5. specializētā autotransporta pakalpojums;

5.6. higiēnas pakalpojums;

5.7. ilgstošas sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.9. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.10. krīzes centra pakalpojums;

5.11. nodarbības bērna attīstības veicināšanai;

5.12. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.13. sociālā atbalsta grupas pakalpojums;

5.14. psihologa pakalpojums;

5.15. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb "atelpas brīža" pakalpojums bērniem;

5.16. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

5.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.18. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.19. sociālā mentora pakalpojums;

5.20. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā.

6. Ja Talsu novada administratīvajā teritorijā nav attiecīgo institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Talsu novada sociālais dienests (turpmāk – sociālais dienests) slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrējušies Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, citu novadu administratīvajā teritorijā.

7. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē personas statusa atbilstību valsts finansētu pakalpojumu saņemšanai.

8. Pieprasot Noteikumos minētos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem Noteikumiem. Sociālajam dienestam iesniegumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos klātienē, sūtot pa pastu uz adresi Kareivju iela 7, Talsi, Talsu novads, LV-3201, elektroniskā veidā (parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) uz adresi: socialais.dienests@talsi.lv, vai sūtot uz sociālā dienesta oficiālo elektronisko adresi. Parakstot un iesniedzot iesniegumu persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis tiek informēts par pieejamo informācijas apstrādi pašvaldības un valsts datu reģistros par iesnieguma iesniedzēja mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu.

9. Sociālais dienests pēc iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu, ja Noteikumos nav paredzēts citādi.

10. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

11. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktie sociālie pakalpojumi, kas ir par pienākumu nodrošināt pašvaldībai un pakalpojumi, kas atbilstoši Noteikumiem pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta, nodrošināmi tādā apjomā, kas atbilst sociālā dienesta gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamajiem finanšu līdzekļiem, un to nodrošināšanai sociālais dienests var veidot rindas.

12. Pakalpojumus, daļēji vai pilnā apmērā apmaksā persona vai tās likumīgais apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikto pakalpojumu samaksas kārtību vai Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību.

13. Krīzes situāciju risināšanai sociālais dienests var lemt par atbilstoša pakalpojuma piešķiršanu un sniegšanu par sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

14. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicinātu sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot personu atbalsta sistēmās.

15. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

16. Patversmes pakalpojums ir maksas pakalpojums, kas nodrošina īslaicīgu diennakts uzturēšanos pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām (turpmāk šajā nodaļā – Klients), kurām nav apreibinošu vielu lietošanas pazīmju, kas liecina par drošības risku pašam Klientam vai citiem Klientiem un darbiniekiem.

17. Patversmes pakalpojums ietver Klienta pamatvajadzību nodrošināšanu, personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu un sociālo rehabilitāciju.

18. Patversmes pakalpojuma saņemšanai, Klients vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, iesniedzot iesniegumu un uzrādot personas apliecinošu dokumentu.

19. Atsevišķos gadījumos patversmes pakalpojumu var nodrošināt bez personas apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja Klients objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

20. Trīs darba dienu laikā pēc patversmes pakalpojuma nodrošināšanas Klientam ir pienākums konsultēties ar sociālā dienesta sociālā darba speciālistu.

21. Klientam ir pienākums veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar akūtām infekcijas slimībām iesniedzot izziņu sociālā darba speciālistam, kas tiek pievienota Klienta lietai.

22. Sociālais dienests piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu un noslēdz līgumu ar Klientu par patversmes pakalpojuma nodrošināšanu.

23. Klientam, uzturoties patversmē, ir pienākums ievērot patversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzmaksājumu par katru patversmē pavadīto diennakti, saskaņā ar Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību.

24. Klients var uzturēties patversmē 90 diennaktis kalendārā gada laikā bez maksas, pēc noteiktā periodā Klienta pienākums ir veikt līdzmaksājumu, saskaņā ar Pašvaldības noteikto samaksas kārtību.

25. Klienti, kuri reģistrēti rindā Pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties patversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

26. Patversmē var tikt uzņemtas bez noteiktas dzīves vietas vai krīzes situācijā nonākušas personas, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir cita pašvaldība, gadījumos, ja patversmē ir brīva vieta. Starp pašvaldībām tiek slēgts līgums par samaksas apjomu un kārtību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs sniedz informāciju un konsultācijas Pašvaldības iedzīvotājiem par psihoaktīvo vielu lietošanas kaitējumu, tā mazināšanas iespējām un infekcijas slimību izplatības profilakses pasākumiem.

28. Daudzfunkcionālais sociālā pakalpojuma centra pakalpojumi tiek finansēti no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

29. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centra pakalpojums) nodrošināts, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un iekļaušanos sabiedrībā, dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem un ēdināšanu, ja persona saņem pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

30. Tiesības saņemt Dienas centra pakalpojumu ir personām:

30.1. kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojuma saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā un kurām noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II grupas invaliditāte) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

30.2. kuras potenciāli var nonākt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un kurām noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II grupas invaliditāte) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

30.3. ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

30.4. citas personas ar funkcionāliem traucējumiem.

31. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts:

31.1. no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem – Noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3. apakšpunktā minētajām personām;

31.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem Ministru kabineta noteikto pakalpojumu samaksas kārtību (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta") – Noteikumu 30.4. apakšpunktā minētajām personām.

32. Specializētā autotransporta pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā – autotransporta pakalpojums) nodrošina personu ar funkcionāliem traucējumiem, kuras patstāvīgi nespēj izmantot sabiedrisko transportu, nokļūšanu pie pakalpojuma sniedzēja.

33. Autotransporta pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Pašvaldības noteikto samaksas kārtību.

34. Autotransporta pakalpojums ietver:

34.1. palīdzību personai iekļūt un izkļūt no transportlīdzekļa;

34.2. veikt pasākumus personas drošībai pārvadāšanas laikā;

34.3. personas un tās pavadoņa transportēšanu, izņemot personas, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī;

34.4. personas gaidīšanu pie pakalpojuma saņemšanas vietas.

35. Personai, kura izmanto autotransporta pakalpojumus, jānodrošina personīgais pavadonis, kas sniedz palīdzību personai iekļūt un izkļūt no dzīvesvietas un pakalpojuma saņemšanas vietas.

36. Autotransporta pakalpojumu bez maksas var izmantot:

36.1. kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss – kalendāra gada laikā ar kopējo nobraukto kilometru skaitu, kas nepārsniedz 1000 kilometrus;

36.2. kurām noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – kalendāra gada laikā ar kopējo nobraukto kilometru skaitu, kas nepārsniedz 920 kilometrus;

36.3. nepilngadīgai personai, kura mājsaimniecībai ir noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, nokļūšanai turp un atpakaļ līdz tuvākajai izglītības iestādei, kura var nodrošināt bērna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu;

36.4. persona ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam, kura mājsaimniecībai ir noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, nokļūšanai turp un atpakaļ līdz tuvākajai obligātās izglītības iestādei vai iestādei ar speciālām profesionālās izglītības programmām, kura var nodrošināt personas veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu;

36.5. mājsaimniecības, kuras nonākušas krīzes situācijā.

37. Brauciena mērķi prioritārā kārtībā:

37.1. vispārējās izglītības iestādes apmeklēšanai Pašvaldības teritorijā – mācību gada laikā;

37.2. veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu saņemšanai Pašvaldības teritorijā;

37.3. veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai institūcijā ārpus Pašvaldības teritorijas;

37.4. citi gadījumi pēc sociālā darba speciālista izvērtējuma.

38. Persona par saņemto autotransporta pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem.

39. Pieprasot autotransporta pakalpojumu sociālajā dienestā iesniedz šo Noteikumu 8. punktā noteiktos dokumentus, papildus primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izziņu (veidlapa 027/u, kurā tiek norādīta nepieciešamība personai izmantot specializēto autotransportu).

40. Ja personai autotransporta pakalpojuma pieprasīšanas brīdī nav noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un persona nav pieprasījusi maksas pakalpojumu, sociālā dienesta speciālists veic mājsaimniecības materiālā stāvokļa izvērtēšanu, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

41. Higiēnas pakalpojums nodrošina:

41.1. veļas mazgāšanas un žāvēšanas pakalpojumu;

41.2. dušas pakalpojumu.

42. Veļas mazgāšanu un žāvēšanu bez maksas var izmantot:

42.1. trūcīga mājsaimniecība, katra persona vienu reizi mēnesī, bet mājsaimniecībai nepārsniedzot četras reizes mēnesī. Ja mājsaimniecībā ir seši un vairāk ģimenes locekļi, pakalpojumu papildus var izmantot divas reizes;

42.2. maznodrošināta mājsaimniecība, katra persona vienu reizi mēnesī, bet mājsaimniecībai nepārsniedzot trīs reizes mēnesī. Ja mājsaimniecībā ir seši un vairāk mājsaimniecības locekļi papildus var izmantot vienu reizi.

43. Dušas pakalpojumu bez maksas var izmantot vienu reizi nedēļā katrs:

43.1. trūcīgas mājsaimniecības loceklis;

43.2. maznodrošinātas mājsaimniecības loceklis.

44. Sociālā dienesta speciālists trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām sagatavo un izsniedz norīkojumu higiēnas pakalpojumu saņemšanai.

45. Pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem nav trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss higiēnas pakalpojumi pieejami par maksu saskaņā ar Pašvaldības noteikto samaksas kārtību.

46. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem, par kuru ievietošanu ārpusģimenes aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā lēmusi bāriņtiesa, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai, ievērojot bērna vecāku lūgumu, normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā šādu lēmumu pieņēmis sociālais dienests.

47. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnā apmērā finansē sociālais dienests saskaņā ar noslēgto līgumu starp sociālo dienestu un pakalpojuma sniedzēju.

48. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā personām no 18 gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojumu apjomu un personas fiziskās un garīgās spējas pēc izvērtējuma atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim.

49. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

50. Sociālais dienests var lemt par ilgstošs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā piešķiršanu personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt pati un kura saskaņā ar Civillikumu nesaņem nepieciešamo aprūpi no tās apgādniekiem.

51. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – īslaicīgas aprūpes pakalpojums) nodrošina terminētu diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pagaidu dzīvesvietu personai:

51.1. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes centrā noteikto pakalpojuma apjomu;

51.2. pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

51.3. krīzes situācijā.

52. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

53. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā tiek nodrošināta uz laiku līdz 30 dienām kalendārajā gadā. Sociālajam dienestam ir tiesības personai pagarināt īslaicīgas aprūpes pakalpojuma saņemšanas termiņu līdz 90 dienām kalendārajā gadā, ja pakalpojumu personai nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

54. Krīzes centra pakalpojums paredzēts krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un personām, nodrošinot tām diennakts sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību un psihoemocionālo atbalstu, lai atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

55. Krīzes centra pakalpojumu var saņemt ģimenes un personas, kuras nonākušas krīzes situācijā t.sk. vardarbības, nelaimes gadījuma vai ieilgušu sociālo problēmu dēļ.

56. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

57. Krīzes centra pakalpojumu piešķir saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu vai ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānu, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus.

58. Krīzes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem, un sociālā darba speciālists pēc nepieciešamības veic atkārtotu ģimenes vai personas izvērtēšanu krīzes centra pakalpojuma saņemšanai.

59. Krīzes centra pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar ko sociālais dienests noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

60. Krīzes centra pakalpojumu finansē no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem sociālā dienesta lēmumā norādītajā laika periodā.

61. Nodarbības bērnu attīstības veicināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Nodarbības) nodrošina sociālās rehabilitācijas nodarbības, lai veicinātu sociālo funkcionēšanu, mazinātu funkcionālo traucējumu ietekmi bērna attīstībā, uzlabojot dzīves kvalitāti.

62. Tiesības saņemt nodarbības bērna attīstības veicināšanai ir:

62.1. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

62.2. bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti.

63. Nodarbības, kas tiek nodrošinātas:

63.1. Montessori individuālās nodarbības;

63.2. Mūzikas individuālās nodarbības;

63.3. Smilšu terapijas individuālās nodarbības;

63.4. Fizioterapeita individuālās nodarbības;

63.5. Ergoterapeita individuālās nodarbības;

63.6. Kanisterapijas individuālās nodarbības;

63.7. Audiologopēda individuālās nodarbības;

63.8. Dabas vides estētikas nodarbības;

63.9. Logopēda individuālās nodarbības;

63.10. Hidroterapijas individuālās nodarbības.

64. Nodarbības nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, kura darbiniekiem ir atbilstoša izglītība, lai sniegtu šo Noteikumu 63. punkta apakšpunktos norādītās Nodarbības un Pašvaldība publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noslēgusi līgumu, lai nodrošinātu pakalpojumus.

65. Nodarbības finansē no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem. Sociālā dienesta gadskārtējā budžeta pieejamā finansējuma ietvaros nodrošina noteiktu Nodarbību skaitu, saskaņā ar speciālistu vai ģimenes ārsta izsniegtu atzinumu par nepieciešamību nodrošināt Nodarbības, kuru mērķis ir uzlabot vai mazināt funkcionālo traucējumu ietekmi Nodarbību saņēmēja attīstībā, uzlabojot dzīves kvalitāti.

66. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei (personai) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.

67. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir ģimenei (personai), kurai šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

68. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļā uz laiku, kas paredzēts sociālā darbinieka izvērtējumā vai sociālās rehabilitācijas plānā. Atbilstoši nepieciešamībai, ģimenes asistenta pakalpojuma stundu skaitu nedēļā var palielināt, nepārsniedzot 15 stundas nedēļā.

69. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis, sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma turpināšanu.

70. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

71. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju, apgūtu jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.

72. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

73. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējusi Talsu novada Sadarbības grupa bērnu tiesību aizsardzībā, sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

74. Izglītojošo, atbalsta vai pašpalīdzības grupu pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darba speciālista vai psihologa atzinumu vai sociālās rehabilitācijas plānu, viena persona kalendāra gada laikā var saņemt atzinumu dalībai ne vairāk kā divās grupās, nepārsniedzot 10 nodarbības katrā grupā.

75. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

76. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

77. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

77.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un kurai nepieciešams uzlabot savas funkcionēšanas spējas;

77.2. personai, kurai atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam nepieciešams psiholoģiskais atbalsts problēmu risināšanā, saskarsmes veicināšanā, savstarpējo attiecību uzlabošanā un stiprināšanā ģimenē, prasmju un spēju attīstīšanā un pilnveidošanā.

78. Psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

79. Psihologa pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

80. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā jeb "atelpas brīža" pakalpojums tiek nodrošināts bērnam ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

81. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

82. Atelpas brīža pakalpojums bērniem tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

83. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot mājsaimniecības locekļus.

84. Atelpas brīža pakalpojumu piešķir pilngadīgām personām ar personām ar I grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.

85. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

86. Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Specializētas darbnīcas pakalpojums) personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas nodrošina darba un sociālās funkcionēšanas prasmju veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu, motivējot personas iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

87. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem.

88. Specializētas darbnīcas pakalpojums apmaksājams atbilstoši Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

89. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

90. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu ir pilngadīgām personām garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

91. Personai, kura saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir pienākums samaksāt pakalpojuma sniedzējam par mājokļa (dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu) ekspluatācijas izdevumiem (apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem u.c. maksājumiem) atbilstoši lietojamajai daļai. Ja persona objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt maksājumu par pakalpojumu, tad kārtība par pakalpojuma apmaksu tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

92. Ja personai jāizbeidz sniegt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, persona grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar sociālo dienestu aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina personas uzraudzību.

93. Sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts:

93.1. bērnam ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem;

93.2. pilngadību sasniegušam bārenim un pilngadīgai personai pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei, lai veicinātu motivāciju, nodrošinātu personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus.

94. Šo Noteikumu 93.1. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojumu nodrošina līdz 100 stundām kalendārajā gadā, ja sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par sociālā mentora pakalpojuma nepieciešamību.

95. Noteikumu 94. punktā minēto atzinumu sagatavo un sociālā mentora pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un izstrādātu jaunieša individuālo atbalsta plānu.

96. Noteikumu 93.2. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

97. Sociālā mentora pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

98. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā tiek nodrošināts bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Sociālā pakalpojuma un palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

99. Pakalpojums ietver izglītojošas, attīstošas nodarbības, atbalsta grupas, psihosociālo atbalstu un speciālistu konsultācijas saskaņā ar mērķa grupas vajadzībām atbilstošu programmu.

100. Pakalpojumu piešķir uz laiku, kāds paredzēts mērķa grupas vajadzībām izstrādātajā programmā.

101. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.

102. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem sociālais dienests, ja:

102.1. rakstiski iesniegts pakalpojuma saņēmēja, viņa likumiskā pārstāvja vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja iesniegums ar lūgumu pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

102.2. mainīta pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

102.3. lēmumā beidzies noteiktais pakalpojuma sniegšanas termiņš;

102.4. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot pakalpojuma saņēmēja pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka pakalpojuma saņēmējs var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem;

102.5. kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām pakalpojuma saņēmējam ir kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, var nodrošināt pakalpojuma saņēmējam nepieciešamo aprūpi;

102.6. pakalpojuma saņēmējs atguvis funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas, un pakalpojums nav nepieciešams;

102.7. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ likumīgais apgādnieks nespēja nodrošināt pakalpojuma saņēmēja aprūpi un uzraudzību;

102.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pakalpojuma saņēmējam var aizstāt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

102.9. sasniegts pakalpojuma saņēmēja sociālās rehabilitācijas plāna mērķis;

102.10. sniegtā pakalpojuma apjoms pārsniedz pakalpojuma saņēmējam nepieciešamā pakalpojuma apjomu;

102.11. pakalpojuma saņēmējs tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;

102.12. pakalpojuma saņēmējam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir noteiktas kontrindikācijas pakalpojumu saņemšanai;

102.13. pakalpojuma saņēmējs izsaka draudus vai apdraud pakalpojuma sniedzēja darbiniekus un/vai klientus;

102.14. pakalpojuma saņēmējs pakalpojuma saņemšanas brīdī ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

102.15. pakalpojuma saņēmējs vai viņa likumiskais pārstāvis ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda vienošanās par līdzdarbību vai līgumā par pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

102.16. pakalpojuma saņēmējs ir noslēdzis uzturlīgumu, kas paredz uztura devēja pienākumu nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzības vai apmaksāt izdevumus, kas saitīti ar pakalpojuma sniegšanu;

102.17. iestājusies pakalpojuma saņēmēja nāve;

102.18. pakalpojuma pieprasītājs bez objektīva iemesla viena mēneša laikā nav uzsācis pakalpojuma saņemšanu;

102.19. bez objektīva iemesla pārtraucis pakalpojuma saņemšanu.

103. Pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma nesniegšanai vai pārtraukšanai, par to veicot ierakstus pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

104. Sociālā dienesta amatpersonu vai darbinieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Pašvaldības nolikuma noteiktajā kārtībā.

105. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2021. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. 11 "Par sociālajiem pakalpojumiem" (prot. Nr. 6, 15. p., lēmums Nr. 80).

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš

1.1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir nodrošināt pašvaldības normatīvā akta atbilstību hierarhiski augstākiem normatīvajiem aktiem. Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu piešķiršanu un juridiski pamatotu izdošanas pilnvarojumu, tādējādi novēršot interpretācijas riskus un nodrošinot korektu tiesību normu piemērošanu.

1.1.2. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums) 6. panta 3. punktu, klientam ir tiesības pieprasīt un saņemt šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību, savukārt, 9. panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Talsu novada domes 2021. gada 30. septembra saistošajos noteikumos Nr. 11 "Par sociālajiem pakalpojumiem" (turpmāk – Saistošie noteikumi) netika noteikta kārtība kādā persona var saņemt "Atelpas brīža", grupu mājas (dzīvokļa ), sociālā mentora un specializētas darbnīcas pakalpojumu, ja tādi tai būtu nepieciešami, kā arī ir konstatēts, ka ir nepieciešami papildus precizējumi ņemot vērā augstāk stāvošu normatīvo aktu izmaiņas. Ņemot vērā minēto, Saistošo noteikumu izmaiņas paredz būtiskas izmaiņas, līdz ar to tiek izdoti jauni saistošie noteikumi.

Ņemot vērā, ka ar 2026. gadu pašvaldībām ir noteikts minimālo sociālo pakalpojumu grozs, kas jānodrošina iedzīvotājiem pamatojoties uz Likuma 9. panta pirmās prim daļu, kas nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt noteiktus sociālos pakalpojumus (t.sk. "Atelpas brīža", grupu mājas (dzīvokļa), sociālā mentora un specializētas darbnīcas) pakalpojumu noteiktām personu grupām, nepieciešami saistošie noteikumi, lai noteiktu kārtību, kādā ir pieprasāmi sociālie pakalpojumi Talsu novadā, līdz ar to tiek izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kuros noteikts korekts pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas process, lai nodrošinātu sociālo pakalpojuma pieejamību saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Saistošajos noteikumos nav ietverta kārtība, kādā pašvaldība no 2026. gada izpildītu Likuma 9. panta pirmās prim daļas nosacījumus, kas attiecināms uz minimālā sociālo pakalpojuma groza nodrošināšanu Pašvaldībā. Papildus esošā regulējumā ir spēkā esoši punkti, kas nav piemērojami, kā arī ir nepilnības, kas nepieciešams precizēt spēkā esošajos punktos. Norādāms, ka Saistošajos noteikumos veiktās izmaiņas ir būtiskas, kas ir par pamatu jaunu saistošo noteikumu izstrādei.

Tiesiskā regulējuma neesamības gadījumā netiek ievērotas un izpildītas Likuma 9. panta pirmās prim daļas nosacījumi par sociālo pakalpojuma pieejamību Pašvaldībā.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Alternatīvas iespējas nepastāv. Tiesiskā regulējuma neesamība var radīt ierobežojumus noteikto sociālo pakalpojuma pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas procesos. Spēkā esošais normatīvo aktu regulējums nenosaka skaidrus kritērijus sociālo pakalpojuma piešķiršanai. Normatīvais regulējums definē pakalpojuma pieprasīšanas, novērtēšanas, piešķiršanas, atteikuma nosacījumus.

Nav attiecināms.

2026. gada budžetā pašvaldības finansētajiem vai daļēji finansētajiem sociālajiem un sociālā atbalsta pakalpojumiem paredzēti 2 095 048 euro, t.sk. ilgstošai un īslaicīgai sociālajai aprūpei un/vai sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām – 1 480 431 euro, dienas aprūpes centra pakalpojumi 232 400 euro, citiem sociālajiem un sociālā atbalsta pakalpojumiem – 382 217 euro. Ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta (1³) daļu, Saistošajos noteikumos paredzētie sociālie un sociālā atbalsta pakalpojumi tiks nodrošināti atbilstoši sociālā dienesta budžetā paredzētajam apjomam.

Nav plānots samazināt finansējumu citām pozīcijām, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu piešķiršanu Talsu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi neparedz jaunas institūcijas vai darba vietas izveidošanu, institūcijas kompetences paplašināšanu.

Sociālā ietekme ir pozitīva. Nodrošinās iespēju saņemt sociālos pakalpojumu atbilstoši individuālajām vajadzībām, radot pozitīvu ietekmi gan pakalpojuma saņēmēja, gan ģimenes locekļu labbūtību.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Ietekme uz konkurenci nav paredzēta.

4.1.1. Administrēšanu turpinās nodrošināt Talsu novada Sociālais dienests;

4.1.2. Talsu novada Sociālais dienests ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes ievērošanu;

4.1.3. Saistošo noteikumu izpildi attiecībā uz privātpersonu iesnieguma izskatīšanu veic Talsu novada Sociālais dienests;

4.1.4. Saistošie noteikumi neskar administratīvās procedūras un nemaina privātpersonām veicamās darbības līdzšinējo kārtību.

Personai vai tās likumiskajam pārstāvim, pieprasot sociālos pakalpojumus ir jāiesniedz iesniegums Talsu novada Sociālajam dienestam vai jaunajos saistošajos noteikumos noteiktiem sociālajiem pakalpojumiem iesniegums iesniedzams pie pakalpojuma sniedzēja (patversmes un krīžu centra pakalpojuma sniedzējiem) par pakalpojuma pieprasīšanu.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Jauni saistošie noteikumi nodrošina sociālo pakalpojuma pieejamību mērķgrupas pārstāvjiem, kas nodrošina to vienlīdzīgas iespējas uz sociālo pakalpojumu pieejamību, atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām. Sociālo pakalpojumu pieejamība veicina Talsu novada administratīvas teritorijas sociālās vides uzlabošanos.

Jaunas darba vietas netiek veidotas, Talsu novada Sociālā dienesta sociālā darba speciālists nodrošinās izvērtēšanu un piešķiršanas/atteikšanas procesus.

Jaunu saistošo noteikumu izpildē Talsu novada Sociālais dienests veiks funkcijas, kas saistītas ar sociālo pakalpojuma novērtēšanu, piešķiršanu un atteikšanu, Juridiskās, iepirkumu un kapitālsabiedrību uzraudzības departaments, atbalsts lēmuma sagatavošanā un līgumu saskaņošanā, Talsu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības departaments veiks nepieciešamās darbības, kas attiecināms, lai veiktu aprēķinu saistībā ar sociālo pakalpojumu izmaksām. Nav nepieciešama jaunu institūciju izveide, vai esošo likvidācija vai reorganizācija.

Skatīt 2. sadaļu

Saistošie noteikumi nodrošinās vienotu un saprotamu pieeju sociālajiem pakalpojumiem noteiktām mērķgrupām. Noteikta sociālo pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību.

Jā.

Nē.

Jā.

Saistošo noteikumu un paskaidrojuma raksta projekts no 2026. gada 14. aprīļa līdz 2026. gada 28. aprīlim publicēts Talsu novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.talsi.lv, sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

8.3.1. Tiek ierosināts 8. punktā vārdu savienojumu "dod atļauju" aizvietot ar vārdu savienojumu "tiek informēts". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.2. Tiek ierosināts 12. punktā vārdu savienojumu "domes lēmumu" aizvietot ar vārdu savienojumu "Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.3. Tiek ierosināts 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. punktos vārds "klients" rakstīt ar lielo burtu "Klients". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.4. Tiek ierosināts 24. punktā vārdu "kārtējā" aizvietot ar vārdu "kalendārā". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.5. Tiek ierosināts 24. punktu papildināt ar skaidrojumu, par patversmes pakalpojuma saņemšanu pēc noteikta perioda. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.6. Tiek ierosināts svītrot 28. punktu, kurā noteikti Daudzfunkcionālā sociālā pakalpojuma centra uzdevumi. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.7. Tiek ierosināts izteikt 28. punktu jaunā redakcijā, nosakot, kas veic pakalpojuma apmaksu. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.8. Tiek ierosināts 31.2. apakšpunktā iekļaut norādi uz Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuriem izvērtē Dienas centra pakalpojuma apmaksu. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.9. Tiek ierosināts 33. punktā vārdu savienojumu "domes lēmumu" aizvietot ar vārdu savienojumu "Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.10. Tiek ierosināts 36.1. apakšpunktā skaitli "480" aizvietot skaitli "1000". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.11. Tiek ierosināts 36.2. apakšpunktā skaitli "400" aizvietot skaitli "920". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.12. Tiek ierosināts 36.4. apakšpunktā vārdu "līdz" aizvietot ar vārdu savienojumu "turp un atpakaļ". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.13. Tiek ierosināts 36.1. apakšpunktā vārdu "klients" aizvietot ar vārdu "persona". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.14. Tiek ierosināts 45. punktā vārdu savienojumu "domes lēmumu" aizvietot ar vārdu savienojumu "Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.15. Tiek ierosināts 49. punktā iekļaut norādi uz Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuriem izvērtē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksu pilngadīgām personām. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.16. Tiek ierosināts 52. punktā iekļaut norādi uz Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuriem izvērtē, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksu pilngadīgām personām. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.17. Tiek ierosināts 64. punktā vārdu savienojumu "Juridiska persona" aizvietot ar vārdu savienojumu "Pakalpojuma sniedzējs". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.18. Tiek ierosināts izteikt 65. punktu papildināt, norādot, kas finansē Nodarbības bērnu attīstībai apmaksu. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.19. Papildināt saistošos noteikumus ar punktu, kas nosaka specializētās darbnīcas pakalpojuma apmaksu. (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.20. Tiek ierosināts 98.2. apakšpunktā vārdu "patstāvīgā" aizvietot ar vārdu "deklarētā". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

8.3.21. Tiek ierosināts 100. punktā vārdu "Iestādes" aizvietot ar vārdu savienojumu "Sociālā dienesta". (Izvērtēts – grozījumi veikti).

Pašvaldībā 2026. gada 18. maijā saņemts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinums Nr. P-1-13-2/2327, kurā tiek izteikti iebildumi Saistošajos noteikumos.

Atzinumā tiek norādīts:

1. Ir precizējams saistošo noteikumu 5.4. apakšpunktu un VI nodaļā ietverto regulējumu vai arī saistošajos noteikumos ietvert jaunu nodaļu, nosakot dienas aprūpes centra pakalpojumu arī nepilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Ņemot vērā iebildumu, tiek svītrots pilngadīgām personām un iekļauts apakšpunkts, ka attiecīgi dienas aprūpes centra pakalpojumu var arī saņemt nepilngadīgas personas. Saistošo noteikumu 5.4. punktā svītrots vārds "pilngadīgs", kas pēc esošās redakcijas nosaka, ka dienas aprūpes centrs tiek nodrošināts "5.4. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem", (izvērtēts – iebildums ņemts vērā).

2. Secīgi Saistošie noteikumi papildināti ar 30.3. apakšpunktu šādā redakcijā" 30.3. ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem".

3. Papildināt saistošos noteikumus ar pašvaldībai obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta 1.¹ daļas 10. punktā noteiktajam, proti, ar 2026. gada 1. janvāri pašvaldībām ir pienākums sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā – bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām – Saistošajos noteikumos iekļauta jauna nodaļa, kas regulē pakalpojuma saņemšanu – "XX. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā", (izvērtēts – iebildums ņemts vērā).

4. Priekšlikums precizēt saistošo noteikumu XXII nodaļas teksta iedalījumu, ievērojot juridisko tehniku atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 111. punkta otrajā teikumā ietvertajam nosacījumam, proti, noteikumu projektā neveido nodaļas, kas satur vienu punktu. Saistošajos noteikumos lēmuma pārsūdzēšana iekļauta nodaļā, kas nosaka pakalpojuma pārtraukšanas un atteikšanas kārtību, (izvērtēts – iebildums ņemts vērā).

5. Pašvaldības 2021. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. 12 "Par aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu" un 2025. gada 27. februāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par aprūpes mājās pakalpojumu bērniem un jauniešiem ar invaliditāti" iekļaut Noteikumos, kuri nosaka sociālo pakalpojumu veidus un to piešķiršanas un saņemšanas kārtību, vienlaikus pārskatot tajos ietvertā regulējuma atbilstību ārējo normatīvo aktu ar augstāku juridisko spēku regulējumam, (izvērtēts – iebildumi nav ņemti vērā).

6. Izvērtējot lietderības apsvērumus un normatīvās tehnikas prasības, Pašvaldība neuzskata par lietderīgu apvienot visus sociālo pakalpojumu veidus vienos kopējos saistošajos noteikumos šādu tiesisku un racionālu argumentu dēļ:

6.1. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmā daļa uzliek pašvaldībai pienākumu nodrošināt pakalpojumu pieejamību, taču neierobežo pašvaldības rīcības brīvību izvēlēties normatīvā regulējuma struktūru un formu, ja vien tiek sasniegts likumā noteiktais mērķis.

6.2. Aprūpes mājās pakalpojums (īpaši bērniem un jauniešiem ar invaliditāti) ir specifisks pakalpojums finansēšanas, administrēšanas un pakalpojuma sniedzēju piesaistes kārtību. Apvienojot tos vienos noteikumos ar citiem vispārējiem sociālajiem pakalpojumiem, normatīvais akts kļūtu pārlieku apjomīgs, nepārskatāms un grūti uztverams mērķgrupai (personām ar invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem).

6.3. Tiesību aktam jābūt skaidram un efektīvam. Atsevišķu, strukturētu saistošo noteikumu esamība nodrošina augstāku pārskatāmību un tiesisko noteiktību konkrētā pakalpojuma saņēmējiem.

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš