|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2026. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 349 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.2026., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/op/2026/116.10
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 346Par finansējuma piešķiršanu Preiļu novada pašvaldībai Vēl šajā numurā18.06.2026., Nr. 116 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 349 Pieņemts: 16.06.2026. OP numurs: 2026/116.10 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 10 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 349
Rīgā 2026. gada 16. jūnijā (prot. Nr. 33 36. §)
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
6. panta piekto daļu, 7. panta trešo daļu,
8. panta astoto daļu, 9. panta trešo daļu
un 11. panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 72. nr.; 2025, 117., 155. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 5.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.2. iegūst informāciju par energoresursu faktisko patēriņu, ja ēkā ir atbilstoša energoresursu uzskaite ar tam paredzētu mērierīci, vai veic aprēķinus par energoresursu patēriņu, ja šādas uzskaites nav;".
2. Papildināt ar 5.2.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.2.1 nosaka pieejamo energoresursu faktiskā patēriņa datu atbilstību standarta LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" 5.2.3. punkta prasībām un veic mērījumu ticamības un izmantojamības aprēķiniem novērtēšanu;".
3. Papildināt ar 5.3 punktu šādā redakcijā:
"5.3 Ja ēkas energoefektivitātes aprēķinu veic, pamatojoties uz uzskaitīto enerģijas izmantojumu, aprēķinā jāveic iemītnieku paradumu un vietējo klimatisko apstākļu ietekmes korekcija uz tipiskiem ekspluatācijas apstākļiem. Lai aprēķinātu ēku energoefektivitāti, pamatojoties uz uzskaitīto enerģijas izmantojumu, jāizmanto vismaz mēneša intervāla nolasījumi un jānošķir energonesēji."
4. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir pieejami enerģijas patēriņa dati atbilstoši standarta LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" nacionālā pielikuma LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums" NA.2. tabulai "Nepieciešamās piegādātās enerģijas energonesēju daudzums" un enerģijas patēriņa dati pamatoti ar piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunīgās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus, ievērojot šādus nosacījumus:
6.1. energoefektivitātes novērtējumu apkures un sadzīves karstā ūdens sistēmās patērētajai siltumenerģijai vai kurināmajiem veic saskaņā ar standartu LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" un tā nacionālo pielikumu LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā
energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums";
6.2. energoefektivitātes novērtējumu ēkas pakalpojumiem (veidiem), kuriem tiek izmantota elektroenerģija, veic saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" 8. daļas nosacījumiem un standartu LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" vai aprēķina saskaņā ar konkrēto pakalpojumu standartiem, lai nodrošinātu standartā LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" noteiktos telpu komforta nosacījumus."
5. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
8.1. ēkas apkurei nepieciešamā enerģija nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai;
8.2. ēkas primārās neatjaunīgās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A klases ēkām.
8.3. (Svītrots)
8.4. (Svītrots)".
6. Papildināt ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
"8.1 Ja ēka tiek pārbūvēta vai atjaunota, tā klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas atjaunota ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
8.11. ēkas apkurei nepieciešamā enerģija nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni C klases ēkai;
8.12. ēkas primārās neatjaunīgās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības C klases ēkām."
7. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka ventilācijas gaisa apmaiņa ir pietiekama, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā atbilstoši būvniecības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Energoefektivitātes novērtējumā jāpieņem, ka gaisa apmaiņas nosacījumi telpās, kad tajās uzturas cilvēki, nav mazāki par III kategorijas līmeni saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" prasībām."
8. Izteikt 17.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.1. ēkas apkurei nepieciešamās enerģijas īpatnējo rādītāju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulai;".
9. Izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.2. ēkas īpatnējo primārās neatjaunīgās enerģijas novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulai."
10. Papildināt ar 19.1 punktu šādā redakcijā:
"19.1 Enerģētiskās vajadzības un enerģijas izmantojumu telpu apkurei, telpu dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei, ventilācijai, apgaismojumam un citām ēkas inženiertehniskajām sistēmām aprēķina, izmantojot mēnešu, stundu vai par stundu īsākus laika aprēķina intervālus, ņemot vērā apstākļus, kas būtiski ietekmē sistēmas darbību un sniegumu."
11. Izteikt 22.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"22.1. ēkas apkurei nepieciešamā enerģija nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A+ klases ēkai;".
12. Izteikt 22.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"22.2. ēkas primārās neatjaunīgās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A+ klases ēkām."
13. Svītrot 22.3. apakšpunktu.
14. Svītrot 22.4. apakšpunktu.
15. Papildināt ar 24.3.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.3.9. objektā uz vietas uzstādītās atjaunīgās enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas jaudu;".
16. Papildināt ar 24.3.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.3.10. ēku automatizācijas un vadības sistēmas un to spējas uzraudzīt, kontrolēt un optimizēt ēkas energoefektivitāti."
17. Papildināt ar 25.4.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.4.7. objektā uz vietas uzstādītās atjaunīgās enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas jaudu;".
18. Papildināt ar 25.4.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.4.8. ēku automatizācijas un vadības sistēmas un to spējas uzraudzīt, kontrolēt un optimizēt ēkas energoefektivitāti."
19. Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:
"27. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāju aprēķināšanai piemēro primārās enerģijas faktoru, primārās neatjaunīgās enerģijas faktoru un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktoru vērtības saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu."
20. Papildināt ar 28.1 punktu šādā redakcijā:
"28.1 Pārbaudes laikā neatkarīgs eksperts novērtē siltumenerģijas ģeneratoru un cirkulācijas sūkņus, kā arī, ja attiecināms, ventilācijas sistēmu, gaisa un ūdens sadales sistēmu, hidrauliskās līdzsvarošanas sistēmu un vadības sistēmu sastāvdaļas. Pārbaudes gaitā neatkarīgs eksperts novērtē siltumenerģijas ģeneratora, gaisa kondicionēšanas ģeneratora un to galveno sastāvdaļu efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas vajadzībām un izvērtē sistēmas iespējas optimizēt tās sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot pieejamās energotaupības tehnoloģijas, kā arī mainīgos apstākļos, ko rada izmaiņas ēkas lietošanā. Ja attiecināms, pārbaudes laikā novērtē, vai sistēmu var ekspluatēt ar atšķirīgiem un efektīvākiem temperatūras iestatījumiem, tostarp uz ūdeni balstītās apkures sistēmās piemērojot zemākas temperatūras režīmus, izmantojot siltumjaudas, temperatūras un plūsmas prasību projektēšanas risinājumus, vienlaikus nodrošinot sistēmas drošu ekspluatāciju. Pārbaudes laikā iekļauj pamatnovērtējumu par to, vai ir iespējams samazināt fosilā kurināmā izmantojumu uz vietas, tostarp integrējot atjaunīgos energoresursus, mainot enerģijas avotu, aizstājot vai pielāgojot esošās sistēmas. Ja ēkā ir uzstādīta ventilācijas sistēma, pārbaudes laikā novērtē arī tās lielumu un iespējas optimizēt tās sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ēkas specifiskajam un pašreizējam izmantojumam. Ja pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar šo punktu, nav veiktas izmaiņas apkures vai ventilācijas sistēmā vai ēkas vajadzībās, atkārtoti novērtēt sistēmu galveno sastāvdaļu lielumu vai ekspluatāciju pie atšķirīgiem temperatūras iestatījumiem nav obligāti."
21. Papildināt ar 29.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"29.2.3. funkciju, kas spēj reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu."
22. Izteikt 31.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"31.1. pirms ēkas energosertifikācijas vai vienlaikus ar to (šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētajā gadījumā – tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma);".
23. Svītrot 31.4. apakšpunktu.
24. Izteikt 36.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"36.1. pirms ēkas energosertifikācijas vai vienlaikus ar to (šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētajā gadījumā – tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma);".
25. Izteikt 36.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"36.2. ja veikta ēkas atjaunošana vai pārbūve, kuras ietvaros nav veikta pilnīga dzesēšanas sistēmas un dzesēšanas avotu pārbūve;".
26. Svītrot 36.4. apakšpunktu.
27. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:
"44. Ēkas energosertifikātu, ēkas pagaidu energosertifikātu, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā."
28. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)."
29. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
30. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
Ministru prezidents A. Kulbergs
Ekonomikas ministrs V. Valainis
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 16. jūnija
noteikumiem Nr. 349
"6. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Apzīmējumi:
fPnren – primārās enerģijas faktors neatjaunīgo energoresursu daļai;
fPren – primārās enerģijas faktors atjaunīgo energoresursu daļai;
fPtot – kopējais primārās enerģijas faktors;
KCO2e – oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors.
| Nr. p. k |
Energonesējs | fPnren | fPren | fPtot |
KCO2e (g/kWh) |
|
| I. Piegādāts no attāluma | ||||||
| 1. | Fosilais kurināmais | akmeņogles (antracīts) | 1,1 | 0 | 1,1 | 354 |
| 2. | brūnogles (lignīts) | 1,1 | 0 | 1,1 | 364 | |
| 3. | degvieleļļa (kurināmais mazuts) | 1,1 | 0 | 1,1 | 279 | |
| 4. | dabasgāze | 1,1 | 0 | 1,1 | 202 | |
| 5. | sašķidrinātā naftas gāze | 1,1 | 0 | 1,1 | 227 | |
| 6. | citi fosilie kurināmie | 1,1 | 0 | 1,1 | [1] | |
| 7. | Biokurināmais | cietais | 0 |
1,1 | 1,1 | 0 |
| 8. | šķidrais | 0,1 | 1 | 1,1 | 34 | |
| 9. | gāzveida | 0 | 1,1 | 1,1 | 0 | |
| 10. | Elektroenerģija no tīkla | 0,6 |
0,8 |
1,4 | 96 | |
| II. Piegādāts no tuvuma | ||||||
| 11. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja | [2] | [2] | [2] | [2] | |
| 12. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no fosilajiem kurināmajiem[3] | 1,2 | 0 | 1,2 | 242 | |
| 13. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunīgajiem kurināmajiem[3] | 0 | 1,2 | 1,2 | 0 | |
| 14. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunīgajiem un fosilajiem kurināmajiem[3] | 0,4 | 0,8 | 1,2 | 94 | |
| 15. | Centralizēta dzesēšana (siltumenerģijas aizvade uz centrālo dzesēšanas avotu) | [2] | [2] | [2] | [2] | |
| 16. | Elektroenerģija no energokopienas | [4] | [4] | [4] | [4] | |
| III. Saražots uz vietas (konkrētajā ēkā, uz tās vai uz zemesgabala, uz kura atrodas ēka)[5] | ||||||
| 17. | Saules enerģija | fotoelementu (PV) ražota elektroenerģija | 0 | 1 | 1 | 0 |
| 18. | termālā enerģija | 0 | 1 | 1 | 0 | |
| 19. | Vēja enerģija | 0 | 1 | 1 | 0 | |
| 20. | Vides enerģija | aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija | 0 | 1 | 1 | 0 |
| IV. Eksportēts | ||||||
| 21. | Elektroenerģija ar ēku energoefektivitāti (ĒEE) nesaistītai lietošanai | [6] | [6] | [6] | [6] | |
Piezīmes.
1 Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, VI pielikuma 1. tabulu.
2 Faktori, kas aprēķināti konkrētam siltumenerģijas komersantam vai centralizētās dzesēšanas nodrošinātājam saskaņā ar standartu LVS EN 17423:2021 "Ēku energoefektivitāte. Primārās enerģijas faktoru (PEF) un CO2 emisijas faktora noteikšana un ziņošana. Vispārīgi principi, M1-7 modulis".
3 Izmantojams, ja nav informācijas par konkrēto sistēmu atbilstoši tabulas 11. punktam.
4 Faktori, kas aprēķināti konkrētai enerģijas kopienai saskaņā ar standartu LVS EN 17423:2021 "Ēku energoefektivitāte. Primārās enerģijas faktoru (PEF) un CO2 emisijas faktora noteikšana un ziņošana. Vispārīgi principi, M1-7 modulis". Ja dati nav pieejami, izmanto faktorus atbilstoši tabulas 10. punktam.
5 Uz vietas saražota un izmantota saules, vēja un vides enerģija tūlītējam patēriņam veido ēkai nepieciešamās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, bet tā nav jāpiegādā ēkas vietai, tādēļ neveido ēkai piegādātās primārās enerģijas rādītājus.
6 Faktori, kas atbilst no attiecīgā energoresursa uz vietas saražotai elektroenerģijai."
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 16. jūnija
noteikumiem Nr. 349
"7. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
1. LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums".
2. LVS EN ISO 52003-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52003-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei (ISO 52003-1:2017). Nacionālais pielikums".
3. LVS EN ISO 52010-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".
4. LVS EN ISO 52016-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52016-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017). Nacionālais pielikums".
5. LVS EN ISO 52018-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52018-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017). Nacionālais pielikums".
6. LVS EN ISO 52120-1:2022 "Ēku energoefektivitāte. Ēku automatizācijas, kontroles un ēku vadības ietekme. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52120-1:2021)".
7. LVS EN 16798-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" un nacionālie pielikumi LVS EN 16798-13:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 13. daļa: Dzesēšanas sistēmu aprēķins (M4-8 modulis). Ģenerēšana. Nacionālais pielikums", LVS EN 16798-15:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 15. daļa: Dzesēšanas sistēmu aprēķins (M4-7 modulis). Uzglabāšana. Nacionālais pielikums", LVS EN 16798-17:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi). Nacionālais pielikums".
8. LVS EN 17423:2021 "Ēku energoefektivitāte. Primārās enerģijas faktoru (PEF) un CO2 emisijas faktora noteikšana un ziņošana. Vispārīgi principi, M1-7 modulis"."