Investīcijas

2.1.2.1.i

projekta

Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija

pase

(numurs)

(projekta nosaukums)

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

Kultūras informācijas sistēmu centrs

2.1. Programmas nosaukums

1. Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma".

Projekta ietvaros veiktās darbības un sasniegtie rezultāti:

• Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk – VIRSIS) izveide un ieviešana (1. kārta);

• Datu publicēšanas platformas (turpmāk – DPP) izveide un ieviešana (1. kārta);

• funkcionāli pilnveidots drošas elektroniskas piegādes risinājums, ieviešot e-adreses centralizēto risinājumu;

• izstrādāts centralizēto koplietošanas platformu projektējums (turpmāk – DEPP) (2. kārta);

• DPP (2. kārta), VIRSIS (1. un 2. kārta);

• sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšana.

2. Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma".

Projekta virsmērķis ir uzlabot pakalpojumu daudzkanālu pieejamību, efektivitāti un lietojamību un samazināt administratīvo slogu, attīstot drošas elektroniskās piegādes platformu (turpmāk – DEPP) un ieviešot pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – PSPP). Projekta rezultātā izstrādāta, ieviesta un attīstīta PSPP, uzsākta DEPP 2. kārtas izstrāde un ieviešana, nodrošinot e-adreses risinājuma atbilstību sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām, uzlabojot e-adreses risinājuma lietojamību un mērogojamību, kā arī ievērojot PIKTAPS projektā izstrādāto DEPP 2. kārtas projektējumu. Veikta sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšana.

3. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide (EDOK)".

Projekta ietvaros izstrādāta publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vide, lai nodrošinātu standartizētu e-dokumentu apmaiņu starp dažādām valsts pārvaldes dokumentu vadības sistēmām un atbalstītu izstrādāto e-dokumenta standartu.

Projekta īstenotājs, ja nepieciešams, nodrošina šī projekta darbību salāgošanu ar VDAA īstenotā projekta "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" saistītajām darbībām. Šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros.

Projekta ietvaros plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti.

Mērķis ir paplašināt valstī kritiski svarīgas informācijas sistēmas, vienotās saziņas platformas un e-adreses (kuras pamatuzdevums ir drošas un uzticamas savstarpējas saziņas nodrošināšana starp privātpersonām un valsti) izmantošanu, nodrošinot oficiālu elektronisku saziņu arī starp privātpersonām, tai skaitā privātpersonu izņēmuma statusa pārvaldība, sistēmas arhitektūras modernizācija un darbības atbilstības nodrošināšana aktuālām valsts vajadzībām.

E-adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums ir ieviests, lai elektroniskajā vidē nodrošinātu drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm, t. sk. pašvaldībām un privātpersonām, to nodrošinot vienotas sistēmas ietvaros. E-adreses pārzinis ir VDAA, un tās sistēmas pieejamība tiek nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv (turpmāk – portāls Latvija.gov.lv) un citā veidā, izmantojot programmsaskarni.

Kopš 2016. gada 2. novembra e-adreses ietvarā:

• izveidots lietotāju autentifikācijas mehānisms portālā Latvija.gov.lv;

• izveidota lietotāja darba vieta;

• nodrošināta ziņojumu saņemšana un apstrāde sistēmā;

• ieviesta elektronisko dokumentu aprite.

Kopš e-adrešu informācijas sistēmas darbības sākuma – 2016. gada 2. novembra – līdz 2022. gada 30. jūnijam ir nosūtīti vairāk nekā 4,3 milj. ziņojumu (2019. gadā vidēji aptuveni 44 tūkst. mēnesī, 2020. gadā – 84 tūkst., 2021. gadā – 124 tūkst.), bet līdz 2022. gada 30. jūlija beigām e-adrese ir aktivizēta 3,2 tūkst. valsts iestāžu, 4,5 tūkst. reģistros reģistrēto tiesību subjektu un 46,5 tūkst. fizisko personu. Lai pilnveidotu e-adresi, nepieciešams īstenot e-adreses otrās kārtas tehnisko risinājumu (aprakstīts informatīvajā ziņojumā "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu"), kas pieņemts ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2024. gada 19. novembra sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu"" (prot. Nr. 49 59. §)).

Lai īstenotu e-adreses tehnisko risinājumu, projekta ietvarā plānots ieviest:

a) privātpersonām un publiskās pārvaldes institūcijām paredzētus e-adreses attīstības un modernizācijas risinājumus, kas balstās uz klienta darba vietas funkcionalitāti un portāla Latvija.gov.lv klientu darba vietas risinājumu;

b) privātpersonām (komersantiem), kas nodrošina piekļuvi oficiālās elektroniskās saziņas pakalpojumam privātpersonām, paredzētu lietojumprogrammas saskarni saistītajām koplietošanas komponentēm, saskarnēm, e-pakalpojumiem, integrācijas paplašināšanu un lietotāju pārvaldību. E-adreses modernizēšana uz atvērtajām tehnoloģijām ietekmēs visu e-adreses sistēmu kopumā, izveidojot to par modernāku savstarpējās saziņas sistēmu valstī.

E-adreses risinājums produkcijas vidē tika ieviests 2018. gada 1. jūnijā. Katras informācijas sistēmas dzīves cikls tiek iedalīts 6 attīstības posmos. Pašlaik e-adrese ir uzturēšanas fāzē. Lai sistēma nenonāktu likvidācijas fāzē, nepieciešams veikt atjauninājumus esošo tehnoloģisko risinājumu ietvaros (t. sk. pārejot uz jaunām versijām), tādējādi pagarinot atlikušo ekspluatācijas resursu vai arī plānojot daļēju vai pilnīgu tehnoloģisko risinājumu nomaiņu.

Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490), lai ieviestu inovatīvu un efektīvu maksājumu infrastruktūru, nepieciešams e-adresē nodrošināt funkcionalitāti e-rēķinu apmaiņai. Sagaidāms, ka e-rēķinu funkcionalitātes nodrošināšana e-adresē padarīs ērtāku un ātrāku valsts pakalpojumu saņemšanu. E-rēķinu saņemšanas un nosūtīšanas funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta 2020. gadā, kā arī ieviesta e-rēķina izveides forma klienta darba vietā Latvija.gov.lv, kur, aizpildot formu, tiek ģenerēta rēķina paplašināmās iezīmēšanas valodas (turpmāk – xml) datne vai ir iespēja ielādēt rēķinu jau no eksistējošas xml datnes.

Lai veicinātu digitalizācijas procesus valstī un e-adreses integrāciju, plānots ieviest vienotu dokumentu pārvaldības sistēmu (vienots, centralizēts risinājums) vismaz 28 Kultūras ministrijas resora iestādēs, to lietos vismaz 2000 lietotāju un visas institūcijas izmantos sistēmas e-adreses pieslēgumu. Centralizētā risinājuma attīstības scenārijs paredz sistēmas izmantošanas iespēju ārpus resora iestādēm. Risinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu lietvedības elektronisko dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses integrāciju visās iestādēs. Papildus ieguvumus nodrošinās centralizēta sistēmas pārraudzības (datu drošības, sistēmas veiktspējas, funkcionalitātes attīstības, atbilstības regulējošo institūciju prasībām u. c.) organizācija. Lai uzlabotu vienoto dokumentu pārvaldības sistēmu Kultūras ministrijas resorā, tiks nodrošināti vienotās dokumentu pārvaldības sistēmas "Namejs" papildinājumi un nodrošinātas licences līdz projekta īstenošanas beigām, paplašinot uzlabotu e-adreses lietojumu.

Dokumentu vadības centralizācijas ieviešanas uzsākšanai valsts pārvaldē (VARAM resorā), tiks veikta pakalpojuma procesa analīze un standartizācija, pakalpojuma plāna (Service Blueprint) izstrāde, dokumentu pārvaldības vadlīniju izstrāde, paplašinot uzlabotu e-adreses lietojumu. Tādējādi tiks uzsākta labās prakses veidošana, mazinot administratīvo procesu dublēšanos, paātrinot procesus un uzlabojot pārvaldības caurskatāmību, kopumā stiprinot uzticēšanos e-adresei kā drošam un ilgtspējīgam saziņas risinājumam.

Lai nodrošinātu e-adreses darbību un drošu saziņu, garantētu dokumentu piegādi un elektronisko dokumentu apriti starp valsts pārvaldi un privātpersonām, tiks veikti informācijas resursa lietojamības un funkcionalitātes uzlabojumi un modernizācija, kas ietver šādus galvenos darba uzdevumus:

1) uzlabojumi un modernizācija sistēmā – nepieciešams pārstrādāt vai nomainīt tehnoloģiski novecojušo arhitektūras elementu risinājumus uz aktuālākām, veiktspējīgām un ilgtspējīgām tehnoloģiskajām platformām, kā arī tehnisko risinājumu migrēt uz koplietošanas skaitļošanas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu pakalpojumu izmantošanu (valsts federētā mākonī);

2) saziņas paplašināšana starp privātpersonām – nepieciešams veikt izmaiņas e-adreses informācijas sistēmā, lai iespējotu saraksti starp noteiktu grupu privātpersonām, tai skaitā pieslēdzot ārējos datu avotus tādu privātpersonu identificēšanai, kurām pieejama šādas sarakstes iespēja;

3) lietojamības paplašināšana un uzlabošana – portāla Latvija.gov.lv e-adreses WEB klienta programmatūras lietojamības uzlabošana un pilnveidošana atbilstoši lietotāju vajadzībām;

4) vienvirziena sūtīšanas funkcionalitāte no iestādes sistēmas uz e-adresi to iestāžu vajadzībām, kas citu iestāžu vārdā no informācijas sistēmām nosūta e-adreses ziņojumus;

5) funkcionalitātes nodrošināšana e-rēķinu tipa e-adreses ziņojumu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam – portāla Latvija.gov.lv lietotājiem automātiski ziņojuma nosūtīšanas brīdī, programmsaskarnes lietotājiem ar bibliotēkas izmantošanas iespēju;

6) e-formu attīstība – e-formu risinājuma tehnoloģijas maiņa uz atvērtā koda produktiem un e-formu veidošanas risinājuma liberalizācija;

7) e-rēķinu attīstība – portāla Latvija.gov.lv e-adreses WEB klienta programmatūras e-rēķinu moduļa lietojamības un funkcionalitātes uzlabošana. Portālā Latvija.gov.lv pieejamā e-rēķinu risinājuma pilnveide, lai nodrošinātu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu, tostarp uzlabotu e-rēķinu izveides formas lietojamību mobilā skatā atbilstoši PEPPOL BIS specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam "Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis";

8) pašapkalpošanās funkcionalitāte – nodrošināt iespēju juridiskām personām patstāvīgi izveidot un pārvaldīt slēgumus e-adreses informācijas sistēmai, ja tiek izmantota viņu pašu dokumentu vadības sistēma. VDAA paredzēta procesu automatizācija, nodrošinot pieslēguma izveides automatizētu gaitu un dodot klientiem iespēju pašiem veidot pieslēgumus, kuru statuss būs pārskatāms administratora saskarnē;

9) pilnvarojumu funkcionalitātes pilnveidošana, lai vismaz varētu pilnvarot uzņēmuma darbinieku vai ārpakalpojuma sniedzēja darbinieku (piemēram, grāmatvedības pakalpojuma sniedzējs) darbībām tikai ar e-rēķiniem portālā Latvija.gov.lv;

10) statistikas lapas iestrāde e-adreses pašapkalpošanās vides administratora pusē – uzlabot e-adreses pašapkalpošanās funkcionalitāti, lai administratora lapā automātiski tiktu iestrādāta statistikas lapa, efektīvākai resursu izmantošanai, kļūdu samazināšanai un datu kvalitātes uzlabošanai;

11) veiktspējas uzlabošana – šobrīd esošais risinājums ir identificēts kā nepietiekams, lai nodrošinātu stabilu un ātru ziņojumu apstrādi pie plānotā slodzes pieauguma. Veiktspējas ierobežojumu dēļ pastāv risks, ka pie palielinātas lietošanas intensitātes var veidoties ilgas ziņojumu apstrādes rindas, kas būtiski ietekmēs kopējo sistēmas darbības kvalitāti. Paredzēts īstenot veiktspējas palielināšanas pasākumus, nodrošinot sistēmas spēju laikus un efektīvi apstrādāt prognozēto ziņojumu un e-rēķinu apjoma pieaugumu. Tas nepieciešams, lai garantētu sistēmas darbības nepārtrauktību, lietotāju apmierinātību un pakalpojumu stabilitāti ilgtermiņā. Tas risinās arī kritisko e-adreses datu apstrādes mezglu kiberdrošības stiprināšanu, paaugstinot veiktspēju, un sadalītās infrastruktūras (virtualizācijas platformas) noturības uzlabojumus un papildinājumus.

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

+ 80 % (procentuālais palielinājums) jeb

223 560 pieslēgtu lietotāju

31.05.2026.

+ 70 % (procentuālais palielinājums)

jeb 7 318 135 nosūtītu sūtījumu

31.05.2026.

100 %

Ieviests vienots dokumentu pārvaldības sistēmas modulis Kultūras ministrijas resorā

31.05.2026.

6 194 760,00 EUR 

Plānotais PVN apmērs, ja tiks pieprasīts,

1 106 859,60 EUR

(tiks pieprasīts no valsts budžeta līdzekļiem)

Avanss – 0,00 EUR

(netiks pieprasīts)

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

3 796 397 EUR

3 946 397 EUR  

1 288 000 EUR

1 288 000 EUR

36 363 EUR

50 000 EUR

1 074 000 EUR 

1 238 952 EUR 

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī

(jā/nē)

IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš⁷
(gads, ceturksnis)

Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

2

E-adrešu informācijas sistēma

Jā

LVRTC

e-adreses lietotāji, (valsts, juridiskas un fiziskas personas, statistikas dati no.2022. gada 1. oktobra)

Risinājums plānots kā paplašināms arī ārpus resora ar iespēju sistēmu izmantot arī citām iestādēm

Valsts datu apstrādes mākonis

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁸

Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

1

Saturu raksturojošs nosaukums

Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis)

• Projekta uzraudzības padome – projekta uzraudzības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji. Projekta uzraudzības padome tiks izveidota pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 22. punktam.

• Projekta vadības grupa – projekta vadības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku noteiktu projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā, atbild par projektu rezultātu sasniegšanu projekta uzraudzības padomei, kā arī sniedz tai priekšlikumus. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c.). Projektā var tikt veidotas vairākas projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). Projekta vadības grupa tiek veidota ar VDAA direktora rīkojumu. 

• Projekta vadītājs – projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošajiem iekšējiem un ārējiem normatīviem aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no VDAA projektu vadītāju vidus vai nolīgts jauns darbinieks uz projekta īstenošanas laiku (viena amata vieta uz pilnu slodzi). Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.

• Projekta komanda – projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu veido:

• projekta darba grupa – VDAA un sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un atbildīgi par konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls – 4–5 VDAA un vismaz viens VARAM kā sadarbības partnera darbinieks vai ierēdnis, no kuriem daļa tiks norīkota no esošo darbinieku vidus, bet daļa – nolīgstot jaunus darbiniekus uz projekta īstenošanas laiku. Šis projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. Projekta darba grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem);

• ārējie izstrādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līgumu pamata; 

• pieaicinātie eksperti – piesaistīti pēc nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji.  

• Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pārvaldības organizācija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finanšu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VDAA.

• Nozares ministrija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finanšu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VDAA.

• Sadarbības partneri – projekta ietvaros kā sadarbības partneri tiks iesaistīti VARAM, Kultūras informācijas sistēmu centrs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Informācija par projekta sadarbības partneriem un tā plānotajām projekta darbībām un izmaksām tiks iesniegta līdz ar projekta iesniegumu. Ar projekta sadarbības partneri tiks slēgts sadarbības līgums. Sadarbības partnerim VARAM paredzēts no projekta budžeta piešķirt finansējumu projekta īstenošanas personāla apmaksai vismaz 1 amata vieta uz pilnu slodzi visu projekta īstenošanas laiku.

• Programmas padome – Valsts pakalpojumu platformu attīstības programmas padome, kuru izveido VARAM.

Aprakstītā projekta organizācija tiks izveidota, VDAA parakstot vienošanos par projekta īstenošanu. 

Projekta ietvaros būs nepieciešami 9–11 darbinieki (amati), kuri būs esošie VDAA darbinieki. Darbinieki, kas būs nepieciešami: produkta portfeļa vadītājs, sistēmu un biznesa procesu analītiķi, IKT pakalpojumu vadītāji, viens projekta vadītājs.

Iepriekš minētais attiecībā uz cilvēkresursu nepieciešamību nozīmē, ka projekts tiks īstenots, nepārsniedzot projektam paredzēto budžetu, slēdzot terminētus līgumus ar speciālistiem uz projekta īstenošanas laiku. Pēc projekta beigām jaunas štata vietas VDAA netiks veidotas.

Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota VARAM kā nozares ministrijas izstrādāta iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā finanšu pārvaldības iekšējās kontroles sistēma, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles darbības:

• interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta ietvaros;

• dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms;

• komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros

E-adreses pilnveidošana ļaus iestādēm ietaupīt finanšu resursus, samazinot papīra dokumentu plūsmu un ietaupot pakalpojumu sniedzošo iestāžu darbinieku laiku – pusstundu uz vienu pakalpojumu. Pieņemot, ka gadā katrs no esošajiem e-adreses lietotājiem (līdz 61 000 lietotāju) saņems vismaz par 2 sūtījumiem vairāk nekā pašreiz (5 132 376 sūtījumu), iestāžu ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs vismaz 5,89 milj. euro (diskontētā vērtība).

E-adresē nosūtīto pakalpojumu rezultātu saņemšana elektroniski sabiedrībai sniegs ieguvumu, ietaupot laika un finanšu resursus, kuri tērēti ceļā uz pakalpojumu saņemšanas iestādi un no tās, kā arī pakalpojumu rezultātu saņemšanas laikā. Paredzēts, ka projekta pārskata perioda ietvaros sabiedrības ieguvums sasniegs vismaz 4,51 milj. euro (diskontētā vērtība)

Šis projekts ir sasaistīts ar Nacionālo digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālo platformu klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.gov.lv) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)", jo no šī projekta tiek izgūti e-adreses dati, kā arī šis projekts ir saistīts ar informācijas sistēmu "Vienotās pieteikšanās modulis". Abu projektu īstenojamās aktivitātes nepārklāsies, un tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

Apliecinām, ka sadarbības partneri projekta ietvaros iegādātās vērtības un izveidoto programmatūru izmantos tikai un vienīgi projektā paredzētajiem mērķiem, savukārt Kultūras informācijas sistēmu centrs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošinās projektā sasniedzamo rezultātu uzturēšanu un sistēmu tehnisko darbību. Ar izveidotajām vērtībām netiks veikta saimnieciskā darbība. Projekta ietvaros modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.

VDAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai."