RBP īsteno projektu "Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" un saskaņā ar Ostu likuma 7. panta otro daļu veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

- nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

- nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

- savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

- savas kompetences ietvaros kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

- nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem.

Šā projekta īstenošana pilnveidos minēto Latvijas ostu valsts pārvaldes funkciju izpildi, nodrošinot to īstenošanā nepieciešamo transporta un loģistikas datu apstrādes digitalizāciju, ostu procesu un procedūru automatizāciju, kā arī valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu koplietošanu, Latvijā attīstot vienotu Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformu (turpmāk – Platforma) un ieviešot to kā koplietošanas IKT¹ pakalpojumu Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – LSEZ);

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – LJA);

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk – LDz);

Satiksmes ministrija (turpmāk – SM)

Veicināt Latvijas ostu pārvaldības digitālo transformāciju, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi, ieviešot integrētu, koplietojamu un pielāgojamu, uz vienas pieturas un vienreizes principa balstītu Platformu, kas nodrošina:

(1) integrētu ostu funkciju un uzņēmumu kravu loģistikas procesu izpildi un pakalpojumu piegādi vienotā digitālā vidē;

(2) multimodālo ostu kravu datu digitalizāciju, reāllaika ieguvi, apstrādi un koplietošanu;

(3) Platformas dalībnieku administratīvā sloga, papīra dokumentu aprites un ietekmes uz vidi mazināšanu;

(4) iekšzemes un pārrobežu sadarbspēju

(5) Platformas dalībnieku digitālās attīstības, prasmju un starptautiskās konkurētspējas pieaugumu.

Plānoti šādi projekta rezultāti:

• izstrādāta modulāra Platforma vienotai ostu transporta un sauszemes un jūras kravu loģistikas digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei;

• ieviesti integrēti ostu transporta un loģistikas digitālie pakalpojumi, tostarp eCMR prasībām atbilstošu kravu datu saņemšana un apstrāde (tikai koksnes pārvadātājiem);

• Ostas informācijas sistēma (turpmāk – OIS) papildināta un pielāgota partneru ostu vajadzībām un koplietošanai. Izstrādāta Platformas integrācijas vārteja un veikta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, tostarp SKLOIS² (LJA, SM), ar kuģniecību saistītajām LJA sistēmām (Kuģu reģistrs, Kuģu inspekciju dati), AIS³ (Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests), KPS⁴ (LDz), Datu plūsmas informācijas sistēmu (SIA "Koksnes plūsmas datu centrs") un koplietošanas risinājumiem (Nacionālo federēto mākoni (LNB⁵)), vienoto pieteikšanās moduli (VDAA⁶) u. c.), OIS sistēmu;

• Platforma un tajā pieejamie digitāli pakalpojumi ieviesti RBP, VBP un LSEZ un nodrošināta Platformas pieejamība citām Latvijas ostām, iestādēm un uzņēmumiem.

Latvijas ostu un loģistikas nozares konkurētspējas stiprināšana un attīstība ir viens no priekšnosacījumiem straujākas ekonomiskās atlabšanas nodrošināšanai, kā arī iespēja izmantot Latvijas potenciālu, lai nostiprinātu un palielinātu savas pozīcijas starptautiskajos sauszemes, ūdens un gaisa kravu pārvadājumu koridoros un multimodālo loģistikas pakalpojumu attīstībā.

Latvijas lielās ostas – RBP, VBP un LSEZ – kopā ar tām pievilktajiem dzelzceļa un autoceļu tīkliem ir Latvijas loģistikas nozares stūrakmens. Latvijas ostu un ar tām saistīto kravu piegādes ķēžu, apstrādes procesu un datu aprites efektivitātes stiprināšana ir priekšnosacījums turpmākai ostu un loģistikas nozares izaugsmei.

Nozares attīstības kritiskākie trūkumi un ierobežojumi, kurus paredzēts risināt, īstenojot projektu, ir:

• nepietiekama nozares uzņēmējdarbības vides digitalizācija – valstī nav nodrošināta nozarei svarīgo pakalpojumu un procesu digitalizācija, piemēram, eCMR ieviešana kravu pavaddokumentu digitālai pārvaldībai;

• vienas pieturas principu trūkums – nozarē nav pietiekamā apmērā nodrošināti uz vienas pieturas principiem un datu koplietošanu balstīti risinājumi saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām. Tomēr šādi risinājumi ir pieejami saziņai ar atsevišķām iestādēm un kontroles dienestiem, piemēram, SKLOIS un EMDAS⁸ sistēmās;

• administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite – saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām joprojām vērojama liela papīra dokumentu aprite, kas rada papildu administratīvo slogu, samazina digitālās transformācijas iespējas, kā arī liedz mašīninterpretējamu un automatizējamu datu un uzdevumu apriti;

• nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu IS – nav ieviesta pietiekama integrācija starp svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, ostu terminālu vadības sistēmām, KPS u. c. un OIS;

• nav nodrošināta multimodalitāte kravu apstrādē, t. i., nav sauszemes kravu (auto un dzelzceļa) datu un to apstrādes funkcionalitātes, kā arī atbilstošu pakalpojumu, kā arī ir ierobežota nozares dalībniekiem svarīgu pakalpojumu attīstība;

• ostu IT resursu neefektīva izmantošana – līdz šim katra osta attīstīja savus IT risinājumus individuāli, risinājumi netika koplietoti, tādējādi vairojot Latvijas ostu izdevumus IT pakalpojumu un risinājumu modernizēšanai;

• nozares uzņēmumu digitālo rīku trūkums – nozares uzņēmumi lēni ievieš un attīsta digitālos risinājumus un jaunas tehnoloģijas. Tas kavē nozares digitālo transformāciju un samazina pakalpojumu efektivitāti;

• neatbilstoši procesi un infrastruktūra – nav ieviesta procesu automatizācija kravu piegādes "pēdējās jūdzes" posmā (piemēram, osta, lidosta), pieteikumu apstrādē un pārvaldībā, tiesību pārbaudē un pārvaldībā, kā arī fiziskās infrastruktūras digitalizācijā automātiskai datu izguvei;

• nepietiekama datu pieejamība un analītika – nav pieejama detalizēta un homogēna dažādu reāllaika datu ieguve un apstrāde un datu komplektu konfigurēšana, kā arī nav nodrošināta efektīva datu pieejamība. Tas neļauj veikt operatīvu datu analīzi un datos balstītu lēmumu pieņemšanu;

• netiek nodrošināta pārrobežu pieejamība un sadarbība – vienotu sadarbības principu, digitālo risinājumu, pilnvērtīgu un reāllaika datu un vienreizes principa trūkums samazina pārrobežu sadarbības un caurredzamības iespējas, kā arī Latvijas iekļaušanos vienotajās datu telpās, piemēram, starptautisko multimodālo pārvadājumu plānošanā.

Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs¹⁰

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

1

2026.

9

2026.

33

2026.

10

2026.

–40 %%

2026.

4.3. Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs¹⁵

Darbības iznākums

1.1. projekta darbību īstenošana atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, budžetam, aktivitāšu un laika plānam;

1.2. projekta īstenošanas partneru iesaistes koordinēšana;

1.3. projekta uzraudzības darba organizēšana un sadarbība ar Projekta uzraudzības padomi;

1.4. projekta finanšu plūsmas plānošana un kontrole;

1.5. projekta finanšu un resursu uzskaite, t. sk. grāmatvedības kārtošana un projekta personāla darba laika uzskaite;

1.6. projekta tvēruma, risku un noviržu vadība;

1.7. publisko iepirkumu organizēšana un īstenošana projekta darbību īstenošanai;

1.8. nepieciešamo atskaišu un pārskatu sagatavošana un iesniegšana;

1.9. ar projektu saistītās dokumentu aprites organizēšana;

1.10. ostu un partneru atbildībā esošo aktivitāšu projektu vadība

400 000 euro

500 000 euro

2.1. darbības procesu un pakalpojumu vajadzību analīze RBP, VBP un LSEZ;

2.2. integrāciju un partneru integrēto IS (t. sk. SKLOIS, EMDAS un LDz KPS) pielāgošanas prasību analīze;

2.3. Platformas sākotnējo pakalpojumu groza definēšana (līdz 20 pakalpojumiem);

2.4. Platformas pārvaldības un finansēšanas modeļa, t.sk. Platformas uzturēšanas naudas plūsmas, izstrāde;

2.5. Platformas programmatūras prasību un arhitektūras projektējuma apraksta izstrāde;

2.6. Platformas komponenšu prasību tehnisko specifikāciju izstrāde, t. sk. OIS, OKS, ĢIS¹⁶, iROP¹⁷, BI¹⁸ risinājumam, kā arī Platformas datu apmaiņas risinājumam un integrācijai ar ostu pārvalžu IS¹⁹ (Namejs un Horizon) un partneru IS (SKLOIS, ar kuģniecību saistītās LJA sistēmas (Kuģu reģistrs, Kuģu inspekcijas dati), AIS, KPS u.c.);

2.7. OKS augstas detalizācijas prototipa izstrāde;

2.8. OKS satura izstrāde:

2.9. Kvalitātes uzraudzība Platformas komponenšu izstrādei un ieviešanai, t.sk. OIS, OKS, ĢIS, iROP, BI risinājumam, kā arī integrācijām ar ostu IS un ārējām IS.

420 000 euro

500 000 euro

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas sākotnējais pakalpojumu grozs";

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas integrācija ar partneru informācijas sistēmām";

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas arhitektūras projektējums";

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas ieviešanas, pārvaldības un finansēšanas modelis";

Ziņojums "Ostu informācijas sistēmas izstrādes tehniskā specifikācija";

Ziņojums "Ostu komūnas sistēmas izstrādes tehniskā specifikācija";

OKS augstās precizitātes prototips;

OKS satura teksti;

Ziņojums "GoGIS pielāgošanas Ostu informācijas sistēmai (OIS) un Ostu komūnas sistēmai (OKS) specifikācija";

Ziņojums "Ostu caurlaižu sistēmas (i.rop) pielāgošanas OKS un OIS tehniskā specifikācija";

Ziņojums "BI risinājuma ieviešanas tehniskā specifikācija";

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas izstrādes un ieviešanas kvalitātes pārvaldības plāns";

Kvalitātes uzraudzības ziņojumi.

3. Platformas un pakalpojumu izstrāde:

3.1. Platformas un pakalpojumu izstrāde, t.sk. OIS, OKS, ĢIS paplašinājumu, iROP paplašinājumu, BI risinājuma, integrācijas vārtejas un integrācijas saskarņu izstrāde;

3.2. Platformas integrācija ar AIS, Datu plūsmas IS (tiek veikta, izmantojot esošās API saskarnes, t.i. ieguldījumi šajās sistēmās Projekta ietvaros nav paredzēti)

3.3. partneru IS pielāgošana sadarbībai ar Platformu un integrācijas saskarņu izstrāde ar partneru integrētajām IS un koplietošanas pakalpojumiem, tostarp partneru integrēto IS aktivitātes (sistēmas un Projektā izstrādājamās saskarnes ir sadarbības partneru īpašumā, saskarņu izstrāde un paredzētā datu apmaiņa nodrošinās ostām un sadarbības partneriem uzliktās valsts pārvaldes funkcijas):

3.3.1. SKLOIS;

3.3.2. LJA sistēmas (Tehnisko navigācijas zīmju dati, Kuģu reģistrs, Kuģu inspekcijas dati);

3.3.3. LDZ KPS kravu datu nodošana kravu drošības kontrolei ostā, kas ir ostas valsts pārvaldes funkcija²⁰;

3.4. Platformas, t. sk. OIS, OKS, ĢIS, iROP, BI risinājuma, izmitināšana datu centrā un integrācija Nacionālā federētā mākoņa infrastruktūrā;

3.5. Platformas pārvaldības plāna izstrāde;

3.6. Platformas, t. sk. OIS, OKS, ĢIS, iROP, BI risinājuma testēšanas plānu izstrāde un īstenošana;

3.7. Platformas programmatūras veiktspējas un drošības audits

2 107 000 euro

2 500 000 euro

Izstrādāta Platforma, t.sk. OIS, OKS, ĢIS paplašinājumi, iROP paplašinājumi, BI risinājums, un nepieciešamā tehniskā dokumentācija.

Izstrādātas Platformas integrācijas vārtejas un saskarnes.

Partneru IS pielāgotas un integrētas datu apmaiņai.

Platformas testa un produkcijas vides izmitinātas datu centrā.

Izstrādāts Platformas pārvaldības plāns.

Testēšanas ziņojumi.

Drošības audita ziņojums.

Veiktspējas audita ziņojums.

4.1. Platformas, t. sk. OIS, GIS, BI risinājuma uzstādīšana, ģeotelpisko datu sagatavošana, konfigurēšana, integrācija (Namejs un Horizon) un datu migrācija ostu pārvaldēs, kā arī nepieciešamo iekārtu iegāde (atbilstoši aktivitātes "Platformas prasību analīze un projektēšana" rezultātiem);

4.2. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība RBP;

4.3. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība VBP;

4.4. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība LSEZ;

4.5. administratoru apmācība;

4.6. Platformas, t. sk. OIS, OKS, ĢIS, iROP, BI risinājuma, darbības akcepttestēšana ostu pārvaldēs

300 000 euro

1 000 000 euro

Organizēta administratoru apmācība.

Platforma darbojas produkcijas vidē RBP ar nepieciešamām integrācijām.

Platforma darbojas produkcijas vidē VBP ar nepieciešamām integrācijām.

Platforma darbojas produkcijas vidē LSEZ ar nepieciešamām integrācijām.

5.1. mārketinga un komunikācijas materiālu izstrāde un publicitātes nodrošināšana;

5.2. pagaidu informatīvā stenda izvietošana;

5.3. informatīvās plāksnes izvietošana

10 000 euro

12 000 euro

Īstenoti mārketinga un publicitātes pasākumi

5 000 euro

10 000 euro

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²¹

Valsts mākonī

(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai²² (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

jā

2025. g. IV cet.

2026. g. II cet.

80 personas

jā

2025. g. IV cet.

2026. g. II cet.

80 personas

Skaits

Pakalpojums

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu²³

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

1

- Latvijas ostu pārvaldes:

o RBP,

o VBP,

o LSEZ;

- valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības:

o Valsts robežsardze,

o LDz;

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o transporta un loģistikas uzņēmumi,

o ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās,

o kuģu aģenti un brokeri.

Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs:

- valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības:

o VID²⁴ Muitas pārvalde,

o Valsts vides dienests,

o Pārtikas un veterinārais dienests,

o Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības,

o citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes.

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o kravu nosūtītāji/saņēmēji,

o nozares asociācijas,

o ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c.

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

1

• lietotāju un datņu klasifikatori

• multimodālo (jūras, dzelzceļa un auto) kravu dati

• eCMR prasībām atbilstošu sauszemes kravu dati (koksne)

• kravu plānošanas dati

2026. g. II cet.

1

• jūras, auto un dzelzceļa kravu transporta dati

• apmeklētāju un kravu piekļuves tiesību dati

• piekļuves un apmeklējuma dati

• darbības atbilstības dati

• maksu aprēķini

• statistikas un analīzes dati

2026. g. II cet.

Sadarbībā ar projekta īstenošanā iesaistītajām ostām (RBP, VBP un LSEZ) ir izveidota sākotnējā Ostu sadarbības darba grupa, kuras uzdevums ir koordinēt projekta pieteikuma dokumentu un sadarbības ietvara izstrādi. Ostu sadarbības darba grupas darbība tiks izbeigta, kad darbu uzsāks Projekta attīstības darba grupa, kurā tiks iesaistīti visi projekta partneri.

Projekta ieviešanai un uzraudzībai plānots izveidot šādu organizāciju:

- Projekta uzraudzības padome – atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" tiks izveidota Projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomē ietilps šādu iestāžu pārstāvji:

o RBP,

o Satiksmes ministrija,

o Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija,

o Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Projekta uzraudzības padome sanāk reizi ceturksnī vai biežāk, pēc nepieciešamības;

- Projekta attīstības darba grupa – projekta stratēģiskās vadības grupa, kurā pārstāvēts īstenotājs un sadarbības partneri un kura nodrošina projekta stratēģisko vadību un Projekta vadības grupas darba uzraudzību. Projekta attīstības darba grupā ietilpst šādu iestāžu un uzņēmumu pārstāvji:

o RBP,

o VBP,

o LSEZ,

o Valsts robežsardze,

o LJA,

o LDz,

o Satiksmes ministrija.

Projekta attīstības darba grupa izskata un aktualizē jautājumus un būtiskos riskus Projekta uzraudzības padomei. Projekta attīstības darba grupa sanāk reizi mēnesī vai biežāk (atbilstoši nepieciešamībai);

- Projekta vadības grupa – projekta operacionālās vadības grupa, kurā ietilpst projekta īstenošanas darba grupu pārstāvji, kā arī, ja nepieciešams, piesaistīto speciālistu un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, tostarp citu Latvijas ostu pārstāvji. Projekta vadības grupa izskata un aktualizē jautājumus un būtiskos riskus Projekta attīstības darba grupai. Projekta vadības grupa sanāk reizi divās nedēļās vai biežāk (atbilstoši nepieciešamībai);

- projekta īstenošanas darba grupas – tematiskās darba grupas specifisku projekta virzienu īstenošanai. Tajās ietilpst īstenotāja, sadarbības partneru, kā arī piesaistīto speciālistu un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji.

Pamatojoties uz šobrīd pieejamajiem datiem un konservatīviem pieņēmumiem, ir identificēti šādi kvantificējami ieguvumi:

1. Ostu IT resursu ietaupījums, izmantojot koplietojamu Platformu.

Izstrādājot vienotu koplietojamu Platformu, ostu pārvaldes tiek atbrīvotas no nepieciešamības individuāli izstrādāt un uzturēt līdzīgus informācijas sistēmu risinājumus. Tādējādi tiek ietaupītas investīciju izmaksas vismaz EUR 2 500 000 apmērā (pieņēmumi: divas ostas, EUR 1 250 000 ietaupījums vienai ostai, ņemot vērā Platformas komponenšu tvērumu), kā arī samazinātas ikgadējās risinājumu uzturēšanas un attīstības izmaksas aptuveni EUR 550 000 apmērā (pieņēmumi: divas ostas, uzturēšanas izdevumi gadā vienai ostai EUR 125 000 (10% no sistēmas izveides izmaksām), minimālās attīstības izmaksas vienai ostai EUR 150 000 (ekspertu pieņēmums)).

2. Ietaupījums ostu pārvalžu dienestu darbībā.

Ostu kuģu kustības dienesti, klientu vadības dienesti, vides dienesti un citi iesaistītie struktūrvienību darbinieki, samazinot papīra dokumentu apriti un manuālu saziņu ar klientiem, var sasniegt izmaksu ietaupījumu vismaz EUR 16 800 gadā, pamatojoties uz šādiem datos balstītajiem pieņēmumiem:

• mēnesī katrā ostā (3 ostas) tiek ietaupītas vismaz 80 stundas šādās jomās: ostu analītikas pārskatu sagatavošana, Kuģu satiksmes dienesta komunikācija ar kuģu aģentiem, īpašniekiem, kapteiņiem u.c. klientiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošana, analīze u.c. Pieņēmums balstās ostu kapteiņu, analītikas dienesta un tehniskās infrastruktūras struktūrvienību ekspertu pieņēmumos, izpētot saskaņotos Platformas lietojumscenārijus;

• stundas likme ir 10 EUR stundā (ņemot vērā atlīdzību, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemaksas, darba vietas izmaksas);

• gadā viena osta vidēji izraksta 14 400 loču kvītis, loču kvīšu papīrs un drukāšana izmaksā vidēji 0.50 EUR/gab.

Vienlaikus Platformas ieviešana nodrošina iespēju pārdalīt ietaupītos resursus uz analītiskiem, uzraudzības un kontroles uzdevumiem, tādējādi paaugstinot valsts pārvaldes funkciju izpildes kvalitāti.

3. Administratīvā sloga samazinājums ostu klientiem.

Digitalizējot kuģu apkalpošanas, piekļuves un dokumentu aprites procesus, tiek būtiski samazināts manuālās dokumentu apstrādes, datu ievades un saskaņošanas apjoms arī ostu klientu pusē. Ietaupot vidēji 3 stundas uz katra kuģa dokumentu sakārtošanu (optimizēto lietojumscenāriju analīzes pieņēmums), kur kuģu aģenta stundas likme ir 20 EUR stundā, un 3 ostās kopā darbojas 4930 kuģu aģenti, digitalizējot tikai kuģu operatoru procesus administratīvā sloga samazinājums ostu klientiem tiek lēsts vismaz EUR 295 800 gadā.

Papildus kvantificētajiem ieguvumiem tiek identificēti arī vairāki būtiski, taču šajā analīzes posmā nekvantificēti ieguvumi:

1. Kuģu apkalpošanas laika samazinājums ostā mazina kuģu ekspluatācijas izmaksas, palielina ostas caurlaidību un stiprina tās konkurētspēju reģionālā un starptautiskā mērogā;

2. Datu pieejamības un kvalitātes uzlabošana veicina datos balstītu lēmumu pieņemšanu, uzlabojot ostu pārvalžu deleģēto valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

3. Latvijas ostu konkurētspējas paaugstināšana Baltijas jūras reģionā, jo uzlabota datu apmaiņa un pārrobežu sadarbspēja veicina iekļaušanos starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros.

Izmaksu-ieguvumu analīzes veikšanai tika izvirzīti šādi galvenie pieņēmumi:

1. Kvantificētie ieguvumi ir aprēķināti ostu pārvaldēm un ostu klientiem (primāri kuģu aģentiem); pārējo ieinteresēto pušu ieguvumi tiks precizēti, analizējot Projekta rezultātu praktisko ieviešanu;

2. Projekta izmaksu–ieguvumu analīze veikta 10 gadu periodam, sākot no Platformas izstrādes uzsākšanas;

3. Neto tagadnes vērtības aprēķinam izmantota sociālā diskonta likme 5,5 %.

Kopējie kvantificējamie ieguvumi 10 gadu periodā sasniedz EUR 10 576 000, savukārt šo ieguvumu tīrā tagadnes vērtība (NPV) ir EUR 8 350 297. Aprēķinot izmaksu-ieguvumu attiecību, secināms, ka kvantificētie ieguvumi pārsniedz Projekta izmaksas aptuveni 1,7 reizes, kas apliecina Projekta ekonomisko pamatotību un tā radīto pievienoto vērtību.

- projekta īstenošanas laikā netiek veikta eCMR ieviešana un netiek nodrošināta pieejamība digitalizētu kravu pavaddokumentu pārvaldībai;

- valsts pārvaldes iestāžu un kontroles dienestu IKT attīstības plāni un korekcijas iespējas;

- ierobežota ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu IKT infrastruktūras pieejamība un pielāgojamība;

- nepietiekams ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju līmenis;

- projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesaturēs funkcionalitāti par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem jāveic, izmantojot nacionālo jūras vienloga sistēmu;

- ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumu Nr. 92 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi" 1. pielikumā noteikto SKLOIS lietotāju piekļuves tiesību apjomu, var nebūt iespējams piekļūt visiem Platformas funkcionēšanai nepieciešamajiem SKLOIS datiem;

- analīzes un projektēšanas rezultātā apzinātās vajadzības neatbilst projekta aktivitāšu tvērumam un budžetam, t. sk. uzskaitītajai programmatūrai, nepieciešamajām integrācijām un konkrētajiem pakalpojumiem, līdz ar to radot nepieciešamību veikt ieviešamo aktivitāšu piekritizēšanu vai projekta tvēruma pārskatīšanu.

Projekta ieviešana un digitālo risinājumu izmantošana ir saistīta ar šādiem faktoriem un nosacījumiem:

- RBP nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti jaunu IKT risinājumu izstrādē un esošo IS tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu un īstenojot iepirkuma procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu;

- projekta partneru sistēmu integrācijas projektēšanai, programmatūras izstrādei un ieviešanai paredzēts projekta finansējums. Sistēmu integrācijas projektēšana, izstrāde un ieviešana tiks veikta šiem mērķiem piešķirtā finansējuma ietvaros;

- projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" (turpmāk – SKLOIS3 projekts), ko īsteno, lai ieviestu Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – regula 2019/1239), prasības, ietvaros tiks veikti būtiski ieguldījumi SKLOIS IKT resursu attīstībā, tai skaitā datubāzes migrācija un programmatūras saskarņu modifikācija, lai līdz 2025. gada 15. augustam nodrošinātu visu Eiropas Savienības tehnisko un funkcionalitātes prasību iestrādi nacionālajā SKLOIS sistēmā un uzsāktu darbu vienotā Eiropas Jūras vienloga sistēmā EMSWe. Satiksmes ministrija neplāno jaunu saskarņu izstrādi līdz SKLOIS3 projekta uzsākšanai. SKLOIS3 projekta ietvaros tiks nodrošināta tikai ar regulas 2019/1239 ieviešanu saistīto izmaiņu veikšana esošajās saskarnēs to iepriekš ieviestajā apjomā. SKLOIS3 projekta ietvaros SKLOIS pārzinis neparedz finansējumu tādu izmaiņu veikšanai SKLOIS, kas nepieciešamas Platformas izstrādei un ieviešanai;

- projekta rezultātu sekmīga ieviešana un izmantošana ir atkarīga no datu apmaiņas ar SKLOIS. Ņemot vērā iespējamās SKLOIS sistēmas izmaiņas saistībā ar EMSWe ieviešanu, pēc SKLOIS izmaiņu izstrādes var būt nepieciešams pārstrādāt projekta ietvaros izstrādāto Platformas integrācijas risinājumu ar SKLOIS. Integrācijas risinājuma izmaiņu izstrādi un ieviešanu gan Platformas pusē, gan SKLOIS pusē (apjomā, kas nepieciešams tieši integrācijai ar Platformu) nodrošinās projekta īstenotājs ārpus projekta finansējuma;

- lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu piegādi, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu, tiks izveidota vienota Platformas attīstības darba grupa, kuras uzdevums būs koordinēt projekta aktivitāšu ieviešanu, partneru atbildības lomas, kā arī Platformas un izstrādāto integrāciju ar partneru integrētajām IS uzturēšanu un attīstību nākotnē. Vienlaikus RBP kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētu funkciju veikšanai."

Ostu un multimodālās loģistikas platforma nodrošinās ostu pārvalžu pakalpojumu sniegšanu ostu klientiem digitālajā vidē saskaņā ar Ostu likuma 7. panta 2. daļā noteiktajām valsts pārvaldes funkcijām.

Ostu pārvaldes plāno saskaņot biedrības dibināšanas nosacījumus līdz 2026. gada aprīļa beigām, lai līdz Projekta beigām RBP nodotu Platformu biedrības bilancē un turpmāk ostas būtu tiesīgas uz vienlīdzīgiem principiem ietekmēt Platformas attīstību un līdzatbildīgas par Platformas uzturēšanu.

Biedrības deleģējumu paredzēts noteikt ostu pārvalžu noteikumos, atrunājot tehnoloģiskā risinājuma uzturēšanas uzdevumu Ostu likuma 7. panta 2. daļā noteikto ostu pārvalžu valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.

1. Pakalpojuma darbības laiks: 7 x 24

2. Pakalpojuma attālināta atbalsta darba laiks: katru dienu no 8.00 līdz 20.00

3. Pakalpojuma pieejamība: 99,98 %

4. Datu atjaunošanas laiks: 24 stundas

5. Reakcijas laiks uz pakalpojuma pieejamības pasliktināšanās vai pārtraukuma pieteikumu: 4 stundas

- Latvijas ostu pārvaldes:

o RBP,

o VBP,

o LSEZ;

- valsts pārvaldes iestādes:

o Valsts robežsardze;

- nozares uzņēmumi:

o transporta un loģistikas uzņēmumi,

o ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās,

o kuģu aģenti un brokeri,

o kuģu līnijas.

Īstenojot projektu, pēc pakalpojuma pieejamības izvēršanas papildu lietotāji var būt:

- valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības:

o VID⁶ Muitas pārvalde

o Valsts vides dienests,

o Pārtikas un veterinārais dienests,

o Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības,

o citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes;

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o kravu nosūtītāji/saņēmēji.

o nozares asociācijas,

o ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c.

- Ostu komūnas sistēma OKS – ostu klientu portāls, kurā autentificētie klienti piesaka un saņem ostu pārvalžu pakalpojumus;

- Ostas informācijas sistēma OIS (3 instances LSEZ, VBP un RBP) – koplietojama ostu pārvalžu informācijas vadības sistēma, kas nodrošina ostu pārvaldības pakalpojumu izpildi un ostu pārvalžu IKT risinājumu integrāciju;

- Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (3 institūcijas – LSEZ, VBP, RBP) – koplietojama komponente, kura nodrošina ģeotelpisko saskarni OIS un OKS ostu operatīvās situācijas un kuģu kustības vadības nodrošināšanai, ieskaitot ostu pamatinfrastruktūras datu slāņus;

- iROP caurlaižu risinājums – projekta ietvaros iROP tiek attīstīts un ieviests RBP;

- BI risinājums – VBP, LSEZ un RBP vajadzībām izveidotas 3 datu noliktavas ostu un nokonfigurēts BI risinājums;

- Datu apmaiņas risinājums (Integrāciju komponente) – vienots integrāciju slānis ostu sistēmu, Platformas un ārējo IS integrācijai.

Projekta ietvaros tiek nodrošināta Platformas integrācija ar šādiem IKT risinājumiem:

- Ārējie risinājumi:

o Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS),

o Ar kuģniecību saistītās LJA sistēmas (Kuģu reģistrs, Kuģu inspekciju dati),

o Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma (KPS),

o Vienotās pieteikšanās modulis (VPM),

o Nacionālais federētais mākonis (izvērtējot IKT pakalpojumu ekonomisko pamatotību),

o Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests),

o Datu plūsmas IS ( SIA "Koksnes plūsmas datu centrs").

- Ostu risinājumi:

o DVS⁷ Namejs (3 ostās);

o Finanšu vadības sistēma Horizon (3 ostās).

Lai nodotu pakalpojuma sniegšanu Ostu kopienai, potenciāli plānots ostu pārvalžu noteikumos (MK noteikumi un Liepājas pašvaldības noteikumi) deleģēt tehnoloģiskā risinājuma uzturēšanu ostu pārvalžu funkciju izpildei Ostu kopienai. Pārejas nosacījumos atrunājams, ka līdz Platformas (t.i. un koplietošanas pakalpojuma) nodošanai Ostu kopienai, to uztur Rīgas brīvostas pārvalde.

Platformas lietošanu ostu funkciju izpildē un ostu pakalpojumu sniegšanā potenciāli plānots atrunāt šādos noteikumos:

1. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumos Nr. 78 "Ventspils brīvostas noteikumi";

2. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumos Nr. 77 "Rīgas brīvostas noteikumi";

3. Grozījumi Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošajos noteikumos Nr. 30 "Liepājas ostas noteikumi";

4. Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 7. februāra noteikumos Nr.102 "Noteikumi par ločiem".

Platforma ir paredzēta kā tehnoloģiskais risinājums likumā Ostu likuma 7. panta otrā daļā noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanai, nav saskatāmi šķēršļi Platformas darbināšanai, pirms potenciālo grozījumu veikšanas normatīvajos aktos, balstoties uz sadarbības līgumiem starp ostu pārvaldēm un Ostu kopienu par Platformas izmantošanu Ostu likuma 7. panta otrā daļā noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai.

Pakalpojumu ieviešana un saņēmēju loka izvēršanas stratēģija papildus tiesiskā regulējuma prasībām ir balstīta uz ostu pārvalžu sadarbības veicināšanu un savstarpējo pakalpojumu sniegšanu ostu pārvaldības un loģistikas pakalpojumu īstenošanā iesaistītajām valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, kā arī loģistikas nozares komersantiem un organizācijām.

Pakalpojumu izvēršanas stratēģija ir balstīta uz vienreizes principa attīstību ostu pārvaldības pakalpojumu sniegšanā, samazinot nepieciešamos kontaktpunktus ar ostu pārvaldību saistīto pakalpojumu, datu un dokumentu apritē.

Pakalpojumu piegāde un nodrošināšana nav saistīta ar maksājumiem no galalietotājiem. Piegādi nodrošinās Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas uzturētājs.