Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas septītā sēde 2026. gada 21. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2026. gada 21. maija kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.) Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk!

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā darba kārtības 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Paziņojums par Armanda Krauzes 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu". Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 9. janvāra līdz 2026. gada 9. aprīlim. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad Svilāna kungs? Nē... Labi. Tad darba kārtība ir grozīta. Arī paziņojums par administratīvi sodītajiem ir izgrozīts.

Pārejam pie aktīvās darba kārtības.

Darba kārtībā – sadaļa "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Darba kārtībā – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Paziņojums par Armanda Krauzes 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šī gada 18. maijā saņēma Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņa Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Pamatojoties uz Armanda Krauzes iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, paziņoju, ka tiek atjaunotas Armanda Krauzes 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Didzis Zemmers, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas "Zaļo un Zemnieku savienība" kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāts Armands Krauze var ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Viņa diemžēl šobrīd nav. Viņš ir... Ir. (Starpsauciens: "Ir, ir!") Lūdzu!

Kolēģi, turpinām darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa "Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi".

Darba kārtībā – Latvijas Republikas tiesībsardzes 2025. gada ziņojums.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsardzei Karinai Palkovai.

K. Palkova (Latvijas Republikas tiesībsardze).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Visi klātesošie! 2025. gads Tiesībsarga birojā aizvadīts pārmaiņu zīmē, kas līdztekus ierastajam darba ritmam prasīja spēju koncentrēti fokusēties uz prioritātēm, kļūt atvērtākiem, kā arī būt proaktīvākiem, vērtējot, kurās jomās pieaug cilvēktiesību aizskāruma riski.

Atbilstoši jūsu balsojumam sāku pildīt pienākumus 2025. gada 18. septembrī. Apņemoties pildīt šos ļoti atbildīgos pienākumus, par sava darba prioritātēm noteicu bērnu tiesību aizsardzību, sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju interešu aizstāvību, vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem, cīņu pret vardarbību, cietušo aizsardzību no vardarbības ģimenē, kā arī digitālās atstumtības mazināšanu un, protams, valsts drošību.

2025. gadā Tiesībsarga biroja darba lauks bija ļoti plašs un darba intensitāte īpaši pieauga gada nogalē. Tiesībsarga birojs Latvijā ir kļuvis atvērtāks, proaktīvāks un pamanāmāks publiskajā vidē. To ir atzinuši arī iedzīvotāji.

Nozīmīgs darbs, manuprāt, paveikts arī starptautiskajā jomā. Esam atkārtoti akreditēti ar augstāko – "A" – statusu Apvienoto Nāciju Organizācijas Akreditācijas komitejā, tādējādi apliecinot Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem cilvēktiesību aizsardzībā. Tas nozīmē, ka esam no politiskas ietekmes neatkarīga un sabiedrībai pieejama cilvēktiesību institūcija ar likumā noteiktām pilnvarām aizsargāt ikvienu iedzīvotāju no tādas valsts un pašvaldību rīcības, kas neatbilst cilvēktiesību standartiem.

Par būtiskāko. Pērn Tiesībsarga birojā ir saņemti 2499 iesniegumi, kas ir gandrīz par 30 procentiem vairāk nekā 2024. gadā. Tas apliecina gan sabiedrības uzticēšanos, gan, manuprāt, uzdrīkstēšanos aizstāvēt savas tiesības un izmantot tiesiskās aizsardzības mehānismus, gan problēmjautājumu klāstu.

Kopš stāšanās amatā uzsvēru, ka esmu ne tikai Rīgas un Pierīgas tiesībsardze, bet visas Latvijas tiesībsardze. Esmu bijusi vairākos reģionos reģionālajās vizītēs, tikusies ar pašvaldībām, pašvaldību iedzīvotājiem, klātienē apmeklējusi dažādas iestādes reģionos. Un tam ir rezultāts. Jau pagājušā gada beigās Tiesībsarga birojā ir palielinājusies reģionu iedzīvotāju iesaiste. Mēs biežāk saņemam gan iesniegumus, gan sūdzības. Iedzīvotāji brauc arī klātienē uz Tiesībsarga biroju dalīties ar savu pieredzi un problēmām. Par to es tiešām esmu gandarīta.

Kopumā, analizējot saņemtos iesniegumus un konsultāciju tēmas, 90 procentos gadījumu cilvēkiem ir nepieciešams skaidrojums – skaidrojums par viņu tiesībām. Tas patiesībā norāda uz nepietiekamu un, manuprāt, ļoti formālu komunikācijas kultūru publiskajā pārvaldē. Savā ziņā tā ir arī daļa no birokrātijas. Iedzīvotājs šobrīd nesaņem atbildi pēc būtības un ir spiests atkārtoti vērsties citās iestādēs.

No iesniegumiem ir redzams, ka cilvēkiem trūkst skaidras, saprotamas un pilnīgas informācijas, un tas liedz atrisināt konkrētas dzīves situācijas vai tiesību pārkāpumus. Kaut gan Tiesībsarga likums paredz funkciju sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, tomēr Tiesībsarga biroja ikdienā bieži sniedzam atbildes uz jautājumiem, kuri patiesībā neattiecas uz biroju. Tas nenotiktu, ja katra valsts un pašvaldības institūcija, arī privātā institūcija godprātīgi un atbildīgi pildītu savu darbu.

Kas ir interesanti. Tātad lielākā daļa – 16 procenti no visiem iesniegumiem – ir saistīti ar labas pārvaldības jautājumiem. Šajā jomā pieaudzis iesniegumu skaits gandrīz līdz 68 procentiem, kas norāda, manuprāt, uz būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību institūciju darbā.

Cilvēktiesības praksē izpaužas valsts attieksmē pret ikvienu iedzīvotāju, lai cilvēks nav atstāts viens ar savu problēmu. Laba pārvaldība nozīmē tiesisku, saprotamu un uz cilvēku orientētu rīcību katrā situācijā. Jā, tā prasa arī pastāvīgi uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Bez šaubām, ievērojot un atceroties, ka valsts pārvalde kalpo iedzīvotājiem. Valsts pienākums nav tikai reaģēt uz pārkāpumiem, bet savlaicīgi un sistemātiski novērst cēloņus.

Nākamā joma, kurā mēs saskatām problēmas, ir bērnu tiesības. Jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem, ir 15 procenti no visiem iesniegumiem. Arī tiesībsarga klātienes konsultācijās dominē bērnu tiesību jautājumi un pārkāpumi, kas saistīti ar bērnu tiesībām. Iedziļinoties tematos, ir skaidrs, ka bērnu aizsardzības sistēma Latvijā prasa būtiskus uzlabojumus un vienotu pieeju, īpašu attieksmi pret bērniem skolās un arī bāriņtiesās. Šie ir jautājumi, kurus esmu sākusi stratēģiski risināt, lai nonāktu līdz rezultātam. Un es ļoti ceru arī uz aktīvu Saeimas iesaisti, proti, jūsu atbalstu šo jautājumu risināšanā. (Zālē troksnis.)

Viens no praktiskajiem jautājumiem mūsu valstī joprojām...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti!

Kolēģi! Lūdzu, mazliet klusāk!

K. Palkova. Viens no konkrētajiem jautājumiem – mūsu valstī joprojām nav atbalsta bērniem, kas ir dzimuši noziedzīga nodarījuma rezultātā, izvarošanas rezultātā. Viņi šobrīd ir diskriminēti. Par to es arī aicinātu padomāt.

Ir uzsākta diskusija par bāriņtiesu institucionālā modeļa maiņu, lai nodrošinātu bērnu interesēm atbilstošu aizsardzību un lai pievērstos arī ģimeņu atbalstam. Diskusijas pamatā ir īpaši liels iedzīvotāju skaits, kā arī nevalstisko organizāciju un ārpusģimenes aprūpes iestāžu sniegtā informācija. Bāriņtiesu jomā nepieciešami strukturāli risinājumi, nevis fragmentāras izmaiņas atsevišķās jomās un funkciju pārdale bāriņtiesu ietvarā. Tas nestrādās. Esošā sistēma apliecina, ka bez kardinālām pārmaiņām tā nav spējīga ievērot bērna labāko interešu aizsardzību. Un šeit es nerunāju par cilvēkiem, kas strādā bāriņtiesās. Nebūt ne. Un ne tikai. Bet gan par sistēmu, kas tiek uzturēta vairāku gadu garumā. Vairāk nekā 10 gadu garumā bija iespēja mainīt un pilnveidot bāriņtiesu sistēmu. Tas uz šodienu nav noticis. Bet es esmu optimiste un ceru, ka kopīgi izdosies mainīt un uzlabot arī šo sistēmu. Mēs kā valsts, protams, nedrīkstam atļauties riskēt ar bērnu nākotni, ar bērnu likteņiem. Līdz ar to kopīgi strādāsim pie bāriņtiesu jautājumiem. Ļoti ceru uz to.

Vēl viena liela tematiska joma, kas ir ienākusi mūsu birojā 2025. gadā, ir tiesības uz taisnīgu tiesu, kas tieši ietekmē sabiedrības uzticēšanos tiesiskumam un valsts institūcijām. 2025. gadā par taisnīgas tiesas nodrošināšanas aspektiem Tiesībsarga birojā kopumā saņemti 400 iesniegumi, kas ir daudz. Īpaši vēlos atzīmēt pieaugušo sūdzību skaitu par nolēmumu izpildi aizgādības un saskarsmes tiesībās. Tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā ietilpst tiesvedības process un arī pirmstiesas process.

Tiesībsarga birojā ir pieaudzis iesniegumu skaits, kuros aktualizēts jautājums par tiesībaizsardzības iestāžu neefektīvo darbību pirmstiesas procesā, kā arī neskaidrības par tiesas nolēmumiem, to pamatojumu un soda izciešanas termiņiem. Iesniegumos vērsta uzmanība uz zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, kā arī zvērinātu advokātu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti un rīcību, pārstāvot personu intereses. Un šeit es gribu pateikt lielu paldies par sadarbību šā jautājuma risināšanā Zvērinātu advokātu padomei, kas strādā, lai uzlabotu advokātu sniegto palīdzību.

Diskriminācijas jomā saņemti 280 iesniegumi un informācijas pieprasījumi, un šeit ir pieaugums par 27 procentiem. Īpaši jāatzīmē diskriminācija uz invaliditātes pamata, dzimuma un arī vecuma pamata. Aiz šiem skaitļiem ir konkrēti cilvēki un konkrētas situācijas. Daļu ir izdevies atrisināt, daļu nav. Piemēram, viesnīcā numurs cilvēkam ar invaliditāti maksā gandrīz divreiz vairāk nekā mums. Šādi gadījumi ir bijuši un konstatēti 2025. gadā. Piemēram, diplomāte, kura grūtniecības dēļ tiek pirms termiņa atsaukta no norīkojuma ārvalstīs bez vienotiem iestādes nosacījumiem. Arī šādi gadījumi tika analizēti pagājušogad. Piemēram, ģimene, kurai institūcija atsaka iespēju adoptēt bērnu, un pamats ir vecums, taču lēmumā nav izvērtēts pamatojums, kā tieši šis vecums varētu atņemt iespēju bērnam augt ģimeniskā vidē. Arī šie jautājumi, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, ja mēs runājam par bērna labākajām interesēm.

Pagājušajā gadā Tiesībsarga birojs ir pievērsis pastiprinātu uzmanību dažādu sociālo pakalpojumu kvalitātei, vizītēm sociālajos aprūpes centros, ģimenes centros un cita veida institūcijās. Un jāsaka tā, ka pagājušogad mēs bijām ļoti aktīvi un kolēģi, biroja pārstāvji, ir devušies 60 neplānotās vizītēs. Šādas funkcijas man kā tiesībsardzei ir – neplānoti ierasties jebkurā institūcijā, lai konstatētu gan labus piemērus, gan trūkumus. Un tas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā 2024. gadā. Šīs vizītes ir pierādījušas sevi kā efektīvs pārkāpumu konstatēšanas un novēršanas instruments. Esam secinājuši, ka apstākļi, piemēram, ārpusģimenes aprūpes institūcijās un sociālajos centros, ne vienmēr atbilst cilvēktiesību prasībām. Diemžēl. Bērni ilgstoši neapmeklē izglītības iestādes, lieto narkotiskās vielas, alkoholu. Joprojām ir iestādes, kurās trūkst nepieciešamo speciālistu un atbalsta personāla. Klientiem ir nepietiekams uzturs, viņi netiek pienācīgi ēdināti 21. gadsimtā, neatbilstošs apģērbs. Es nemaz nerunāju par infrastruktūru, kas dažreiz ir zem jebkādas kritikas. Pilngadīgie klienti sociālās aprūpes iestādēs dzīvo netīrībā, netiek ievērotas higiēnas prasības, viņi nav pietiekami aprūpēti. Sociālo centru klientiem ne vienmēr ir pieeja veselības aprūpei. Nereti cilvēki nakts laikā tiek ieslēgti savās istabās. Iemesls – personāla trūkums un personāla drošība.

Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēki, kas nonāk institūcijās, nespēj paši par sevi parūpēties un tā jau nav viņu izvēle – nonākt institūcijās. Visbiežāk ir grūti atrasties šajās vietās, bet ne šī, ne cita iemesla dēļ necieņa un normatīvo aktu pārkāpumi, protams, nav pieļaujami. Mūsu kopējā atbildība ir novērst šos pārkāpumus un, bez šaubām, arī nepieļaut tos. Tas ir skaidrs. Un man jāsaka paldies to iestāžu vadītājiem, sociālo centru vadītājiem, ārstniecības iestāžu vadītājiem, kas pilda savus pienākumus visaugstākajā līmenī, pat neskatoties uz to, ka nozares sistēma dažreiz tam uzliek šķēršļus.

Latvijā vardarbība pret sievieti un ģimenē joprojām ir būtiska sociāla problēma. Un 2025. gadā Tiesībsarga biroja uzmanības centrā bija arī aizsardzības no vardarbības mehānisma uzlabošana, institūciju sadarbība un sabiedrības informēšana.

Vēlos arī vērst uzmanību, ka valstī ir radīts efektīvs mehānisms – pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Paldies jums par to. Taču vēlos informēt, ka es esmu pieredzējusi gadījumus, kuros sākotnēji, manuprāt, diezgan laba ideja, labs instruments atsevišķās situācijās tiek izmantots kā stratēģisks līdzeklis pieaugušo savstarpējos strīdos. Un kas cieta un kas cieš? Bērni, kuri vairākus mēnešus, pat gadus nav redzējuši un neredz savu māti vai tēvu.

Divkāršojies iesniegumu skaits par vardarbību izglītības iestādēs. Tas diemžēl liecina, ka situācija nav uzlabojusies. Izglītības iestādes nav no vardarbības brīva vide, un te viennozīmīgi darbs ir turpināms. Joprojām ir gadījumi, kad vardarbības incidenti paliek iestādēs – skolas, augstskolas ietvaros. Ne vienmēr atbilstoši noteiktajam regulējumam šī informācija tiek savlaicīgi nodota atbildīgajām institūcijām, valsts un pašvaldību institūcijām, lai problēma varētu tikt risināta ātrāk un efektīvāk. Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā nodrošināt efektīvu atbalstu pedagogiem, kuri arī nereti saskaras ar vardarbību, emocionālo spiedienu gan no jauniešiem, skolēniem, gan viņu vecākiem.

2025. gadā ierosinātas 75 pārbaudes lietas, pabeigtas 88 pārbaudes lietas, tai skaitā arī tās, kas uzsāktas 2024. gadā. Kopumā Tiesībsarga birojs ir sniedzis 408 rekomendācijas, kas vērstas uz konkrētu problēmu novēršanu, izmaiņām cilvēktiesību prasībām neatbilstošajos normatīvajos aktos un procesos. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka pieaug Tiesībsarga biroja rekomendāciju izpilde. Tas liecina par mūsu biroja darba efektivitāti. Tas liecina par labu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām. Un es vēlos pateikt lielu paldies tām valsts un pašvaldību institūcijām, kas ir atbildīgas un izprot cilvēktiesību nozīmi un uz cilvēku vērstu attīstību. Ko no tā visa mēs varam secināt?

Iesniegumu analīze apliecina, ka problēmas Latvijā lielā mērā ir sistēmiskas un ilgstoši nerisinātas. 60 procenti rekomendāciju attiecas uz institūciju praksi, tātad piemērošanu. Vēlos uzsvērt (tas tieši attiecas uz Saeimas kompetenci), ka daudzos gadījumos regulējums ir sakārtots, bet problēmas būtība ir tā daļēji kļūdaina vai neatbilstoša piemērošana vai izpratne praksē. To nereti vēlamies novērst ar papildu detalizētām prasībām. Bet ar šādu pieeju, manuprāt, tiek veicināta pārregulācija un radīts birokrātisks slogs – pretēji valsts kopējiem centieniem to mazināt. Tātad ir gadījumi, kad likumi ir labi uzrakstīti, bet nav izpildījuma, dažreiz trūkst izpratnes.

39 procenti rekomendāciju adresētas pašvaldībām, kas akcentē ļoti lielo vietējā līmeņa pārvaldības nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā. Sadarbībai ar pašvaldībām savā darbā esmu pievērsusi īpašu uzmanību, un domāju, ka to var redzēt. Dobeles novada ģimenes atbalsta centrs "Lejasstrazdi" atbildīgajām iestādēm var kalpot kā pozitīvs pārmaiņu piemērs, jo šobrīd "Lejasstrazdos" ir ļoti labi apstākļi, un tas ir valsts un pašvaldību sadarbības piemērs. Īpaši vēlos uzteikt Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību par izpratni un labu sadarbību. Soli pa solim mēs darām labas lietas, ejam uz priekšu, lai aizsargātu cilvēktiesības.

Godātie Saeimas deputāti! Šodien savā uzrunā daudz uzmanības veltu iedzīvotāju iniciatīvai, jo ikviens individuāls iesniegums ir ļoti nozīmīgs. Tas ir signāls, kas palīdz ieraudzīt plašāku ainu, sistēmiskus trūkumus regulējumā vai tā piemērošanā, kas jau aizskar vai nākotnē var aizskart pamattiesības. Katrs individuāls iesniegums lietas izskatīšanā dod Tiesībsarga birojam un citām institūcijām iespēju savlaicīgi identificēt un novērst pārkāpumus, kā arī ieviest nepieciešamās pārmaiņas, pirms iestājas nopietnas sekas. Es redzu gadījumus, kuros aiz sistēmas, aiz procedūrām un diezgan formāliem procesiem diemžēl pazūd pats cilvēks.

Analizējot 2025. gadā paveikto, kā arī problēmjautājumu tendenci 2026. gadā, īpašu uzmanību pievērsīšu bērniem un viņu tiesībām uz drošu, emocionāli labvēlīgu vidi izglītības iestādēs un tiesībām uz veselības aizsardzību. Uzskatu, ka tā ir daļa no valsts demogrāfijas programmas. Bērni nevar būt kvantitatīvs valsts rādītājs. Katram bērnam ir jāaug drošībā, jāsaņem kvalitatīva izglītība, veselības aprūpe un, bez šaubām, emocionāls atbalsts.

Nešaubīgi – cilvēktiesības var pilnvērtīgi pastāvēt tikai drošā valstī. Demokrātiskas valsts drošība ir priekšnoteikums cilvēktiesību efektīvai aizsardzībai. Par to šaubu nav. Ja valsts drošība tiek nopietni apdraudēta, apdraudētas var tikt arī ikviena cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, brīvību, cilvēka cieņu. Tāpēc mūsu pienākums ir vienlaikus aizsargāt gan drošību, gan cilvēktiesības, nevis izvēlēties starp tām. Primāri rūpējoties par cilvēka drošību, mēs nodrošinām pamatu, uz kura cilvēktiesības var reāli, praktiski pastāvēt.

Cilvēka cieņa, taisnīgums un uzticēšanās ir nemainīgi manis kā tiesībsardzes darba orientieri. Tiesībsarga institūcija ir drošs balsts, uz kuru Latvijas cilvēki var paļauties, kurai vaicāt padomu, kura uzklausīs un palīdzēs, centīsies palīdzēt atrast noteiktu risinājumu.

Noteikti pateicos Tiesībsarga biroja komandai. Liels jums paldies par intensīvu un, manuprāt, profesionālu darbu, par gatavību mainīties. Paldies jums par to.

Pateicos Saeimai par izpratni, atbalstu, cilvēktiesību iniciatīvu stiprināšanu un konstruktīvu sadarbību šo mēnešu laikā. Man patiešām ir bijuši ļoti pozitīvi piemēri sadarbībā ar Saeimas frakcijām, komisijām un apakškomisijām. Es redzēju, ka ir izpratne, un redzēju kopīgu mērķi un vēlmi kaut ko mainīt.

Normatīvo aktu pilnveide apliecina, ka cilvēktiesību jautājumos ir iespējams panākt vienotu izpratni un rīcību. Galvenais ir spēja cieņpilni sarunāties, klausīties – aktīvi klausīties! – un sadzirdēt citam citu. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Tad būs rezultāts.

Pateicos jums par uzmanību, kuru jūs veltījāt šodien ne man, bet cilvēktiesībām. Un ļoti ceru, ka uzmanība cilvēktiesībām tiks veltīta arī nākotnē. Liels paldies jums katram par sadarbību. Ceru, ka kopīgi mēs izdarīsim tās lietas, kuras esam ieplānojuši gan birojā, gan kopumā... lietas, kas prasa cilvēktiesību aizsardzību mūsu valstī.

Liels paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsardzei Karinai Palkovai par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Deputāte Ilze Stobova – frakcijas vārdā.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tiesībsardze Palkovas kundze! Frakcijas vārdā gribu izteikt atzinību tiesībsardzei, ka ar ziņojumu viņa šoreiz ieradās ar pirmo reizi. Tās ir pozitīvas pārmaiņas un liels sasniegums.

Viennozīmīgi Palkovas kundze ir apliecinājusi, ka viņa redz būtiskāko. Viņa redz, ka bērns, viņa vajadzības, ģimene ir un būs atkarīga no tā, kādā valstī dzīvo, bet viņa labklājība nevar būt atkarīga no tā, kurā pašvaldībā dzīvo un kura institūcija ar viņu strādā.

Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka nemainīgi daudz – 200 iesniegumu – ir par tiesībām uz izglītību. Tie ir saistīti ar tās pieejamību, un īpašu lomu ieņem tālmācība. Gribu izteikt atzinību birojam, ka kopā mēs varējām strādāt pie šī jautājuma bērna un viņa ģimenes labākajās interesēs. Un ceru, ka 20. maijs, kurā Ministru kabinetam vajadzēja uzrādīt kārtību, kā katra pašvaldība risinās šo jautājumu, nenonāks ar tās sekām tiesībsardzes nākamajā dienaskārtībā.

Savā darbībā tiesībsardze ir izgaismojusi ļoti konkrētu jautājumu – ka bāriņtiesas, institūcijas, kuras strādā ar bērniem un viņu vajadzībām, bieži vien jautājumu nerisina bērna un ģimenes labākajās interesēs, bet institūciju neveiksmīgu tradīciju balstītā pieejā. Tas ir nepieņemami. Tāpēc mūsu frakcija uzskata, ka bērna interesēm ir jāsaglabājas visaugstākajā līmenī.

Novērtējam to, ka problēmsituācijas jūs redzat ne tikai uz papīra, bet dodaties uz pašvaldībām, piemēram, esat apmeklējusi Dobeli, Rīgu, Valmieru, Līvānus, aktualizējot bērnu tiesību, bāriņtiesu, izglītības jautājumus un ģimenes atbalsta jautājumus.

Bērns un viņa labklājība nevar būt atkarīga no dažādas likumu interpretācijas. Pozitīvi novērtējam to, ka šai pieejai jūs esat pievērsusi īpašu uzmanību. Institūciju dažādā pieeja ir radījusi lielu kaitējumu bērniem, ģimenēm un arī pašām pašvaldībām. Šo jautājumu risināšanu uzskatām un novērtējam kā vienu no svarīgākajām.

Piekrītu jūsu minētajam, ka likumā varbūt viss ir kārtībā, tas juridiski ir uzrakstīts pareizi, bet – vai tas darbojas dzīvē? Tas ir lielākais izaicinājums sistēmai, un tieši sistēmas tradīcijas ir jālauž. Tāpēc pozitīvi novērtējam to, ka jūsu kolēģi ir atvērti sarunai par jebkuru jautājumu bez formālām procedūrām, atbildot uz telefona zvaniem un uzklausot.

Ierosinām arī... mēs bieži runājam par vardarbību ģimenē, šos jautājumus politizējam... bet gribu aicināt tiesībsardzi pievērst uzmanību darbam ar vardarbības veicējiem, jo, lai pārtrauktu vardarbību, nav māksla konstatēt faktu. Galvenais uzdevums ir strādāt un novērst to, lai nekad neviens bērns mūsu valstī nesaskartos ar vardarbību, lai neviena sieviete neciestu no tā, ka viņai ir tikai sniegta palīdzība, bet vardarbības veicējs dzīvo tālāk...

Paldies par paveikto. Ticam, ka turpināsiet darbu un būsiet atvērta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par tiesībsardzes darbu un aktualitātēm, vēlos uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija ir īpaši svarīga tajos brīžos, kad valsts nedrīkst pazaudēt cilvēcību aiz procedūrām, statistikas un birokrātijas. Pozitīvi novērtēju tiesībsardzes darbu vairākās ļoti būtiskās jomās, konsekventi aizstāvot cilvēku pamattiesības un pievēršot uzmanību problēmām, kuras bieži gadiem paliek neatrisinātas. Arī gribu uzteikt – tiešām ļoti labi sagatavots ziņojums, ļoti viegli lasāms, bez tukšvārdības un liekām frāzēm.

Īpaši nozīmīga ir tiesībsardzes pievērstā uzmanība bērnu tiesību aizstāvībai un bāriņtiesu darbam. Ir svarīgi, ka atklāti tiek runāts par nepilnībām sistēmā un nepieciešamību pēc reformām. Jau savā ministrēšanas laikā es uzsāku bāriņtiesu reformu un saskāros ar ļoti lielu pretestību. Šis darbs nav paveikts līdz galam, tas ir nobremzēts. Piemēram, bāriņtiesu darbinieku sertifikācija ir apturēta un netiek virzīta tālāk.

Tiesībsardze ir norādījusi uz būtiskām problēmām bērnu saskarsmes tiesību nodrošināšanā, īpaši gadījumos, kad bērns kļūst par ilgstošu pieaugušo strīdu ķīlnieku. Nav pieņemami, ka tiesās pagaidu lēmumiem ir noteikti termiņi, bet bāriņtiesas procesos bērnu tiesību aizsardzība var ilgt nenoteiktu laiku. Bērnu dzīvē katrs mēnesis ir ilgs laiks. Tādēļ atzinīgi vērtējams, ka tiesībsardze ne tikai konstatē problēmas, bet arī rosina konkrētus likumu grozījumus, lai nodrošinātu ātrāku un taisnīgāku lēmumu pieņemšanu. Ļoti būtiska nozīme ir arī uzmanībai bērnu savstarpējai saskarsmei, ārpusģimenes aprūpei situācijās, kad brāļi un māsas tiek šķirti un zaudē regulāru kontaktu.

Tāpat tiesībsardze ir ļoti skaidri aktualizējusi bērnu savstarpējās vardarbības pieaugumu izglītības iestādēs. Arvien biežāk redzam smagus vardarbības gadījumus, kas liecina par nepietiekamām konfliktu risināšanas prasmēm, arī novēlotu institūciju reakciju. Īpaši svarīgi, ka tiek runāts ne tikai par sodīšanu, bet par savlaicīgu skolu, vecāku, sociālo dienestu un bērnu aizsardzības institūciju savstarpējo sadarbību. Kolēģi, bērnu tiesību aizsardzība nevar būt formāla, tā prasa profesionālu, ātru un cilvēcīgu valsts rīcību.

Ļoti nozīmīgs ir tiesībsardzes darbs bērnu veselības aprūpes pieejamības jautājumos. Nav normāli, ka ģimenēm ar bērnu uz psihiatra vai imunologa konsultāciju ir jāgaida 12–15 mēneši. Bērnu attīstībā tas ir milzīgs laika posms. Ļoti satraucoša ir situācija ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem savlaicīgas diagnostikas un atbalsta trūkums būtiski kavē viņu nākotnes iespējas. Un tiesībsardze ļoti skaidri atgādina – bērnu tiesības uz veselības aprūpi nedrīkst būt atkarīgas no sistēmas pārslodzes vai speciālistu trūkuma. Pozitīvi vērtējams, ka pēc šo problēmu aktualizēšanas arī Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests ir runājuši par papildu finansējumu.

Īpaši būtiski bija pievērst uzmanību Izglītības likuma grozījumiem, kas ierobežo tālmācības iespējas sākumskolas posmā. Tiesībsardze ļoti pareizi uzsvēra, ka nevar uz visiem bērniem skatīties vienādi. Ir bērni, kuriem tālmācība nav ērtības jautājums, bet nepieciešamība veselības stāvokļa, psiholoģisko grūtību vai individuālo vajadzību dēļ. Tāpēc ir bažas par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ietekmi uz iekļaujošu izglītību.

Vēlos izcelt arī tiesībsardzes darba jautājumus, kas saistīti ar dzīves kvalitāti un drošību plašākā nozīmē. Labs piemērs ir tiesībsardzes pārbaude par trūkumiem vēja elektrostaciju parku tiesiskajā regulējumā. Tika pamatoti norādīts, ka pēc drošības aizsargjoslu atcelšanas nav savlaicīgi izstrādāts pilnvērtīgs regulējums par trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmi uz cilvēku veselību. Sabiedrība sagaida enerģētisko attīstību, taču vienlaikus cilvēkiem ir tiesības uz drošu un kvalitatīvu dzīves vidi. Tādēļ uzskatu, ka tiesībsardzes darbs šajos jautājumos ir pelnījis atzinību arī no Saeimas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vispirms gribu paust atzinību Tiesībsarga birojam un pašai tiesībsardzei Palkovas kundzei, jo ziņojums ir tiešām ļoti plašs. Tas nozīmē, ka iestādei ir ļoti plašs darbalauks, ar ko strādāt. Un mani pārsteidz, ka iestādei, izrādās, ir tikai 57 darbinieki. Biju iedomājusies, ka, lai to visu sagatavotu, būtu vajadzīgi vismaz 100. Tā ka... ļoti pozitīvi. Un, novērtējot datus, šķiet, ka komanda ir izveidota arī ar jaunās tiesībsardzes atnākšanu... personāla mainība ir minimāla. Visu cieņu! Atzinība, un lai jums labi veicas!

Runājot par ziņojumu, jāsaka – pirmais, kas man nāca prātā, ar to iepazīstoties, – šis ziņojums patiesībā ļoti skaidri parāda tās jomas, kurās cilvēks mūsu sabiedrībā joprojām netiek sadzirdēts, kurās viņam ir grūti izlauzties un tikt saprastam. Un to apliecina skaitļi. Kā jau minēju, apjomi ir milzīgi – 2500 iesniegumu. Tas ir daudz. Bet tas, ka pieaudzis iesniegumu skaits... manuprāt, dinamika ir dramatiska – par 30 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā... tas neapšaubāmi nozīmē, ka sabiedrība un cilvēki uzticas tiesībsarga institūcijai, diemžēl vienlaikus nozīmē arī ko citu – ļoti daudzi nav atraduši atbildi citur. Aiz katra šāda iesnieguma ir cilvēks, kurš, iespējams, nav saņēmis lēmumu vai skaidrojumu, nav juties uzklausīts vai palicis viens ar problēmu, kuru valsts it kā redz, bet nespēj risināt vai nespēj piedāvāt risinājumu, jo šie cilvēki nav saņēmuši skaidrojumu pašvaldībā, ministrijā, iestādē vai citā valsts pārvaldes institūcijā.

Ļoti zīmīgi, ka starp biežākajiem jautājumiem, ar ko nodarbojas Tiesībsarga birojs, ir labas pārvaldības principa pārkāpumi visdažādākajās izpausmēs. Jāteic, šī tēma man ir tuva, jo tas bija viens no iemesliem, kāpēc es nācu uz Saeimu, cenšoties dot pienesumu ar savu ilgstošo pieredzi.

Slikti, ka sūdzību skaits par labas pārvaldības principa pārkāpumiem pieaudzis. Un, ziniet, man tas lasot šķita ļoti paradoksāli. Mēs pagājušajā gadā ļoti ilgi un dikti noņēmāmies ar termiņa īsināšanu atbildes sniegšanai uz iesniegumu. Agrāk bija – līdz mēnesim, mēs bīdījām šurp turp... piecas dienas, 10 dienas... Palika pie tā, ka no šā gada 1. marta atbilde jāsniedz 10 darbdienu laikā.

Palasot tiesībsardzes ziņojumu, izrādās, daudz smagāki jautājumi ir kļūdainas atbildes uz iesniegumiem, pat ja sniegtas laikā, atbilžu nesniegšana pēc būtības vai atbilžu nesniegšana vispār. Un, manuprāt, ir būtiska atbilžu nesniegšana pēc būtības – vai mēs sagaidām, ka 10 dienas ir ierakstītas likumā un cilvēki saņems atbildi, vai tomēr mums ir vajadzīga atbilde pēc būtības, nevis skatīšanās uz tehniskiem grozījumiem. Bet tāda ir likumdevēja pieeja, un neko nevar darīt. Mēs nespējām ierakstīt, ka atbildei jābūt vienkāršai, saprotamai, viegli uztveramā valodā, tā, kā tas ir citos normatīvajos aktos.

Protams, ir virkne citu labas pārvaldības principa pārkāpumu, tiesiskās kārtības un iedzīvotāju interešu neievērošana. Un viennozīmīgi skaidrs, ka līdztekus cīņai ar birokrātiju ir nepieciešams stiprināt labu, efektīvu pārvaldību valsts un pašvaldību institūcijās.

Tēma, kas skar arī valsts labu pārvaldību, ir digitalizācija un mākslīgais intelekts. Valsts pakalpojumi kļūs aizvien digitālāki, un tas ir pareizi. Bet mēs nedrīkstam izveidot valsti, kurā cilvēks bez digitālām prasmēm vairs nevar normāli sazināties ar iestādi. Seniors, persona ar invaliditāti vai cilvēks reģionā nedrīkst kļūt par neērto lietotāju, kuru sistēma vienkārši neredz. Mēs orientējamies uz vairākumu, kuram, mēs pieņemam, viss ir jāsaprot un jādara pareizi.

Tāpēc man ir gandarījums, ka tieši laba pārvaldība kā valsts un pašvaldību pakalpojumu neatņemama sastāvdaļa ir viens no Tiesībsarga biroja pieciem šā gada prioritārajiem darbības virzieniem. Un domāju, ka tiesībsardzes ziņojums nav jāuztver kā kritika kritikas pēc. Tas ir ļoti praktisks darba materiāls, jo parāda vietas, kurās likums uz papīra izskatās daudz labāk nekā dzīvē. Mums, deputātiem, šis ziņojums jālasa nevis ar domu, ko tiesībsardze ir izdarījusi vai nav izdarījusi, bet ar jautājumu, ko mēs paši neesam līdz galam sakārtojuši.

Protams, aicinu šo ziņojumu atbalstīt, bet svarīgāk ir neapstāties tikai pie atbalstīšanas. Ir nepieciešami gan grozījumi likumos, gan finansējums... vienkārši jāpanāk, lai valsts pārvaldē ar cilvēku runā, bet runā saprotami, savlaicīgi un cieņpilni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Annai Rancānei.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā tiesībsardze! Deputāti un deputātes! Tiesībsardzes ziņojums par 2025. gadu iezīmēja būtisku tendenci – iedzīvotāju iesniegumu pieaugumu, īpaši gada otrajā pusē. To var vērtēt gan negatīvi – kā dažādu cilvēktiesību pārkāpumu skaita palielinājumu –, gan pozitīvi – ka pieaug iedzīvotāju uzticēšanās tiesībsarga institūtam un pieaug interese par savu tiesību aizsardzību.

Arī jaunās tiesībsardzes Karinas Palkovas aktivitāte un konsekventā, drosmīgā nostāja dažādos cilvēktiesību jautājumos, tostarp pret iespējamo Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ir palielinājusi cieņu un uzticēšanos, kas ir noteikti jāsaglabā un jāveicina.

Strādājot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā... gandrīz katrā komisijas sēdē uzklausām Tiesībsarga biroja pārstāvja viedokli dažādos akūtos cilvēktiesību jautājumos, it sevišķi tajos, kas skar bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzību, ietverot tādas jomas kā diskriminācijas aizliegums, piekļūstamības nodrošināšana dažādos sabiedriskajos pasākumos cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, cilvēku tiesības uz drošu vidi bez sadzīves trokšņiem.

Sadarbojoties ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, šī gada martā tika pieņemti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Tie dod tiesības pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, kas nosaka prasības un kārtību trokšņu regulējumā.

Ļoti pozitīvi var novērtēt Tiesībsarga biroja veikto monitoringu aprūpes iestādēs, it sevišķi reģionos, kur izgaismojas cilvēku atstumtības un aizmirstības problēmas.

Cilvēktiesību jomā nav mazu un nenozīmīgu jautājumu. To var teikt par 2024. gadā aizsākto darbu pie izglītības iestāžu mācību stundu sākuma laika noteikšanas. Komisijā tika panākts atbalsts rosinājumam, ka mācības nedrīkst sākties agrāk par pulksten 8.30 sākumskolas skolēniem un ne agrāk par pulksten 9.00 pamatskolas un vidusskolas skolēniem. Tas bērniem mazinātu veselības traucējumus. Sēdē vienojās, ka šī normatīvā regulējuma izmaiņas tiks vērtētas šoruden.

Cilvēktiesības un situācija cilvēktiesību jomā nav stabila un nemainīga. Gribu aicināt tiesībsardzi īpaši pievērst uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp drošības apdraudējumiem un dezinformācijai, kas izgaismojas mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Dronu incidenti rada nedrošību bērniem, bet vēl jo vairāk vientuļajiem senioriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, aprūpes iestāžu klientiem... kuri baidās palikt neaizsargāti. Visur, jebkurā Latvijas vietā, ir jāsaņem droša un savlaicīga informācija. Bet tiesībsargs viens pats šīs problēmas nevarēs atrisināt. Tāpēc novēlu tam būt drošajam balstam, uz ko var paļauties un kas parādīs drošu ceļu, kā rast risinājumu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi, tiesībsardzes kundze! Vēlos uzteikt jūsu fokusu uz bērnu tiesībām. Tas diezgan plaši atspoguļojas arī ziņojumā, tomēr, mūsuprāt, ziņojumā iztrūkst... to "Nacionālā apvienība" minēja arī tad, kad jūs tikāt stiprināta amatā... ir lingvistiskā diskriminācija Latvijā. Ziņojumā šis diskriminācijas veids, kas šobrīd ir viens no izplatītākajiem Latvijā, vispār neparādās. Tātad krievu valodas nepamatota prasīšana – reizēm ne tikai krievu valodas, bet šobrīd tā ir absolūti dominējoša – joprojām traucē un rada diskriminējošu situāciju gan Latvijas latviešu jauniešiem, gan latviešiem, kas Latvijā atgriežas no ārzemēm jeb reemigrantiem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri šeit pabeidz studijas, izvēlas palikt... vai salaulājas ar Latvijas pilsoņiem. Arī viņi nevar iekļauties darba tirgū, nezinot krievu valodu. Tā ir milzīga problēma, un mēs sagaidītu, ka arī Tiesībsarga biroja redzeslokā būtu šī problēma un tā būtu prioritāra.

Tāpat vēlos norādīt arī uz personām ar invaliditāti, piemēram, ar dzirdes invaliditāti, kuru biedrības mums ir sūdzējušās par to, ka viņiem joprojām, piemēram, kinoteātros nav iespējas lasīt titrus valsts valodā, viņiem titri jālasa krievu valodā. Šie ir tādi jautājumi, kas, protams, ir arī likumdevēja lauciņā. Joprojām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atvilktnē guļ priekšlikums to labot, bet gribētu, ka arī Tiesībsarga birojs tam pievērš pienācīgu uzmanību.

Līdzīga situācija ir arī medicīnas nozarē, kur, lai arī Pacientu tiesību aizsardzības likums ir grozīts, jaunajiem ārstiem joprojām tiek pieprasīta krievu valoda – kā labā prakse, kā nerakstīts likums. Manuprāt, labā prakse būtu tieši otrādi – ka mēs no šīs diskriminējošās prasības, it īpaši laikā, kad mums ir jānotur jaunie speciālisti, jaunie ārsti... ka mēs no šādas divvalodības, okupācijas laika sekām, atteiktos, jo stāsts ir par darbu ar Latvijas pilsoņiem, par to, kā Latvijas pilsonis aprūpē citu Latvijas pilsoni Latvijas Republikas teritorijā. Līdz ar to amata kandidātu atlasē pieprasīt svešvalodu vai radīt priekšrocības krievu valodas zināšanai ir absurdi un nepieņemami. Mūsuprāt, tas ir pret latviešu cilvēktiesībām.

Tāpat vēlos norādīt, ka daudzviet Eiropā valoda tiek vērtēta kā cilvēktiesību un drošības jautājums. Jūs ļoti labi zināt, ka jums Tiesībsarga birojā bija iesniegums par valsts kapitālsabiedrību, kur darbinieks jūtas apdraudēts, jo viņam ir jāveic fizisks, riskants darbs, bet drošības instrukcijas viņš saņem tikai krievu valodā. Šī valsts kapitālsabiedrība, kur instrukcijas tiek dotas krievu valodā, ir Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris tepat, Vecrīgā. Darbinieks raksta, ka viņš jūtas apdraudēts, jo viņam ir jābūvē daudzas tonnas smaga skatuve, jāpārstumj dažādi priekšmeti, un nepareiza rīcība var apdraudēt viņa vai citu cilvēku dzīvību. Bet šai kapitālsabiedrībai tas nešķiet pietiekams iemesls, lai šo "tradīciju" mainītu.

Un tas noved pie nākamā jautājuma, uz ko es aicinu gan tiesībsardzi, gan mūs kā likumdevējus strādāt, – valsts iestādēs, it īpaši kritiskās infrastruktūras iestādēs, personālam arī gaiteņos un visur citur, ne tikai oficiālajā... darba daļā savā starpā jārunā valsts valodā, līdzīgi kā tas notiek citviet Eiropā. Tā ir normāla Eiropas prakse. Jūs nevarat iedomāties, ka, piemēram, Vācijā armijas bāzē celtnieki varētu sarunāties krieviski vai slimnīcas personāls savā starpā varētu sarunāties krieviski, vai skolā gaitenī bērni savā starpā varētu sarunāties krieviski. Mums šeit uzreiz ir auditorijas daļa, kam ir spuras gaisā. Bet tā ir normāla Eiropas prakse – to aizliegt... jo arī latviešiem ir savas cilvēktiesības, viņiem ir tiesības justies neapdraudētiem, tiesības saprast, kas viņiem apkārt un blakus notiek. Tāpēc, ja jūs iestājaties par drošu vidi bērniem skolās, rūpējieties, lai viņi saprot to, kas tur notiek.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātā tiesībsardze! Pirms gada Saeimai izdevās pārliecināt tiesībsargu atkāpties, jo viņš nespēja pildīt tās funkcijas, kas ir jāveic šai tiešām ļoti svarīgajai institūcijai – cilvēktiesību aizstāvei un labas pārvaldības uzraugam.

Un 18. septembrī darbu sāka jaunā tiesībsardze. Es priecājos, ka Palkovas kundze darbu ir sākusi tiešām ļoti jaudīgi. To apliecina arī ziņojums. Tiem, kas nav paspējuši izlasīt, iesaku izlasīt ievadvārdus. Tie ir dzīva cilvēka vārdi. Ziņojumā ir skaidri formulētas prioritātes, no kurām pirmā ir no vardarbības ģimenē cietušo aizsardzība. Par to jau labi izstāstīja arī Rancānes kundze. Ļoti svarīgi ir tas, ka tiesībsardze uz iesniegumiem (tika saņemti 13 iesniegumi) nevis vienkārši atrakstījās, bet arī lūdza atbildīgās iestādes veikt pārbaudes un pastiprināti sekot līdzi notikumiem.

Ir uzlabojusies arī pārbaužu lietu bilance. Tas nozīmē, ka lietas tiek ne tikai ierosinātas, bet arī pabeigtas. Tas, ko es vēlētos vēl vairāk no tiesībsarga, – es saprotu, ka četros mēnešos to nevar izdarīt, bet nākotnē – lai to pārbaudes lietu ir vairāk, jo tieši tas palīdz uzlabot situāciju kopumā. Bet man patiešām ir prieks, ka tiesībsardze aktīvi iesaistās problēmu identificēšanā un risināšanā. Piemēram, reaģējot uz ziņojumiem par cilvēku ar invaliditāti diskrimināciju, ir izveidota Invaliditātes lietu konsultatīvā padome. Man šķiet, tā ir ļoti laba pieeja. Mēs arī kopā ar Zani Skujiņu-Rubeni esam braukuši uz Latvijas skolām. Diemžēl vides piekļūstamība bērniem ar invaliditāti varbūt labi izskatās uz papīra, bet, kad tu iebrauc tajā skolā, realitāte ir daudz skarbāka.

Ir arī labi piemēri, mēs redzam, ka ar tādām padomēm var uzlabot darbu. Gribu pieminēt arī Satiksmes ministriju, kur bija izveidota Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvā padome. Tur tās izmaiņas attiecās tieši uz transportu. Un Latvijā ir izcili eksperti šajā jomā. Gunta Anča nupat ir ievēlēta par Eiropas Invaliditātes foruma prezidenti. Tā ka mums ir, kur augt.

Paldies tiesībsardzei par to, ka tas ir nokļuvis uzmanības lokā, un es ceru, ka arī Saeima nākotnē spēs strādāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem.

Arī iesniegumu skaits ievērojami aug. Manuprāt, tā ir laba lieta, jo tas nozīmē, ka cilvēki uzticas šai institūcijai, viņi tic, ka, vēršoties pie tiesībsarga, tam rakstot, viņi var kaut ko arī panākt.

Gribu pieminēt arī vides tiesību jomu. Jau iepriekšējā tiesībsarga laikā tika pievērsta uzmanība izklaides trokšņu jautājumam un tika atzīts, ka tas Latvijā ilgstoši nav risināts. Man ir prieks, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to ir virzījusi tālāk. Bet ir skaidrs, ka trokšņu jomā mums ir daudz vairāk... jāieguldās. Mēs bieži vien sakām: Eiropa mums diktē. Trokšņi ir tā joma, kur Eiropa mums maz ko diktē, līdz ar to mums ir tiesības savu likumdošanu attīstīt pēc saviem ieskatiem par labu saviem cilvēkiem. Bet atkal – tajā brīdī, kad mums nav diktāta, mēs neko nevaram izdarīt. Līdz ar to, jā, es ļoti cerīgi skatos... ar prieku lasu šo ziņojumu un vēlu daudz izdarīt arī nākotnē.

Arī bērnu tiesību jautājums tiesībsarga ziņojumā tika ļoti daudz izcelts, un, skaidrs, pie tā mums būs jāstrādā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Aleksandram Kalējam.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā tiesībsardze! Deputātes un deputāti! Vispirms kultūras ministres vārdā – liels paldies. Kultūras nozarē, augstskolās, citās kultūras institūcijās jau šobrīd mēs jūtam jaunās tiesībsardzes enerģiju un aktīvu devumu arī mūsu drošībā.

Gribu runāt par četriem svarīgiem punktiem. Pirmkārt, tas ir par cilvēktiesību ievērošanu, tas ir par drošu vidi mūsu izglītības sistēmā, kā arī par to, kā mēs centralizēti mācām latviešu valodu Latvijā. Manuprāt, tiesībsardze uzdod Latvijas valstij vienkāršus un nozīmīgus jautājumus: vai cilvēks mūsu institūcijās tiek sadzirdēts; vai viņš var piekļūt kultūrai, valodai, uzticamai informācijai; vai bērns, students, jaunietis un seniors ir drošībā; vai valsts atbilde ir saprotama un cieņpilna? Tas, ka cilvēki biežāk (par to liecina dati) vēršas pie tiesībsardzes, ir laba ziņa. Tas nozīmē, ka tiesībsardzei un tiesībsarga institūcijai uzticas vairāk. Cilvēki tic, ka tur viņus sadzirdēs. Bet cilvēkam jābūt sadzirdētam ne tikai pēc tam, kad ir iestājušās sekas... bet ka mēs strādājam ar cēloņiem un ka valsts viņu sadzird.

Tiesībsardze savā darbā izceļ trīs... vārdus – cilvēka cieņa, taisnīgums un uzticēšanās. No Kultūras ministrijas atbildības jomām izcelšu četras.

Pirmā – piekļūstamība kultūrai. Mēs bieži sakām: kultūra ir pieejama visiem. Taču tad pārbaudām, vai cilvēks ratiņkrēslā var iekļūt kultūras namā, vai var uztvert informāciju medijā – gan komercmedijā, gan sabiedriskajā –, piemēram, ar dzirdes traucējumiem, un vai jaunie vecāki ar bērnu ratiem tiek muzejā. Tās ir tik ļoti praktiskas, vienkāršas lietas, taču tās reāli ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Un, ja atbilde ir nē, tad kultūra paliek tiem, kuri jau ir iekšā, tā kļūst privileģēta. Kultūras ministrijā abu "progresīvo" kultūras ministru laikā ir notikusi reāla virzienu maiņa. Piekļūstamība kļūst par kvalitātes standartu kultūrā. Vairāki miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem tiek mērķtiecīgi novirzīti kultūras infrastruktūrai. Šobrīd visā Latvijā 14 objekti tiek pielāgoti... piekļūstamības jomā.

Valsts kultūrkapitāla fonds. Arī šeit budžeta sarunās ir daudz bijusi runa par to, ka mēs nedrīkstam palaist garām iespēju kāpināt kultūrkapitāla fonda finansējumu. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo šīs ministrēšanas laikā ir iekļauti arī piekļūstamības kritēriji. Tas nozīmē, ja tu padomā par to, ka tas saturs nonāk līdz katram cilvēkam Latvijā, ka tas ir katram pieejams... tas nozīmē, ka tev ir vairāk iespēju dabūt finansējumu.

Latvijas jaunais kino. Nav runa tikai par "Straumi", bet par to, ko mēs ikdienā skatāmies "Splendid Palace", citos kinoteātros, platformās. Nacionālais kino centrs no pagājušā gada filmu ražošanas... konkursos... arī prasa subtitrus, aprakstošos titrus, audio aprakstus. Visā Latvijā – īpaši iepriekšējā gadā – katru mēnesi organizējām pasākumus, starptautiskas konferences, pieredzes apmaiņas, lai kultūras organizācijas saprastu, kā kultūru padarīt pieejamu. Un tas ne vienmēr prasa budžeta līdzekļus. Cilvēka ikdienas pieredzi kultūrā "sakārto" ne tikai lielās būves. Un šī ir tā viena lielā domāšanas un paradigmas maiņa Kultūras ministrijā pēdējos gados – mēs ieraugam to, ka tās nav tikai lielās būves un lielie projekti.

Otrais – latviešu valodas mācības.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kalējs. Es domāju, ka latviešu valodas mācības... šeit daudziem interesē... Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, arī pie Kūtra kunga ir bijušas ļoti daudzas diskusijas par to, un katru ceturtdienu šeit izskan skaļi epiteti par latviešu valodu. Un tad ir jautājums: vai mēs kā valsts spējam atbildēt uz jautājumu: vai cilvēkam, kurš grib mācīties latviešu valodu, tā vispār ir pieejama? Ja cilvēks grib mācīties latviski, strādāt latviski, ar savu bērnu aiziet uz skolu un tur saprasties ar pedagogiem... vai mēs esam visu izdarījuši, lai viņš tiešām to izdarītu? Šobrīd sanāk tā, ka valsts pasaka: piedod, pagaidi, pastāvi rindā! Tā ir izkļaušana. Un tas nav pareizi. Mēs... no kultūras ministres puses... esam daudzreiz aicinājuši visus iesaistītos – arī vadošo Izglītības un zinātnes ministriju un vadošo politisko vadību – to uzņemties kā absolūtu prioritāti. No Kultūras ministrijas puses – mācības pieaugušajiem, atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, jauni kursi arī ukraiņu bērniem. Tas viss. Bet tā sistēma vēl joprojām diemžēl ir sadrumstalota. Ļoti ceram, ka... Te izskanēja, ka varbūt Nacionālā apvienība gribētu uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas vadību. Varbūt ir iespēja palīdzēt kolēģiem sakārtot šo jomu, varbūt ielikt deklarācijā to kā svarīgu darbu, lai beidzot mūsu valodas politika būtu vienota un latviešu valoda kā valstiskuma pamats būtu pieejama katram cilvēkam.

Trešais – droša vide skolās. Tiesībsardze norādīja uz satraucošu faktu – pieaug, dubultojas iesniegumu skaits. Kultūras pusē mēs neizvairāmies. Arī mūsu skolās mēs esam pilnveidojuši kārtību. Skaidrs, ka radošs process nedrīkst būt tikai no varas pozīcijas. Tāpēc atbalsts mūsu direktoriem, jaunas mācības, jauni labbūtības mērījumi – tas ir tas, ko mēs darām.

Un ceturtais – cīņa ar dezinformāciju. Šobrīd faktiski esam informatīvā kara apstākļos. Šajās dienās mēs piedzīvojam apdraudējumu. Tāpēc trijos gados tādi darbi kā apvienotais sabiedriskais medijs, jauna sabiedriskā multimediju studija Latgalē, reģioniem palielināts Maf finansējums un to kapacitātes stiprināšana ir tas, kas mums ir jādara arī tālāk. Līdz ar to vairosim, nevis sašaurināsim latviskumu. Tam jābūt piekļūstamam, nevis privileģētam.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kalējs. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Zariņam.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Tiesībsardzes kundze! Godātie kolēģi! Pērn saņemti 2499 iesniegumi. Vienā gadā 30 procentu pieaugums. Kāpēc? Kāpēc cilvēki masveidā dodas pie tiesībsarga? Jo kaut kur ceļā starp cilvēku un valsti rodas plaisa, kaut kur pazūd atsaucība, elementāra cilvēciska komunikācija. Ko mēs redzam ziņojumā? 90 procenti atbilžu bijuši skaidrojumi: šeit ir jūsu tiesības, tā ir kompetentā institūcija. Tas nozīmē, ka publiskās iestādes vēl nav pietiekami tuvas cilvēkam un tas ir jāuzlabo.

Visvairāk konsultāciju bijis par bērnu tiesību jautājumiem. Aiz katra šī iesnieguma ir bērns. Un mūsu – arī šīs Saeimas, arī valdības – kopīgais uzdevums ir nodrošināt, lai nevienam bērnam nav jāgaida palīdzība tik ilgi... ka jāvēršas pie tiesībsarga.

Rekomendāciju izpilde ir nedaudz pieaugusi: 2025. gadā – 67 procenti. Tas ir progress, bet katrs trešais ieteikums joprojām paliek neizpildīts.

Palkovas kundze šo ziņojumu mums nodeva ar skaidru vēlējumu – ar vēlējumu rīkoties, mainīt praksi. Es uzskatu, ka mums tas ir jādara, nevis jāatliek pēc vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamā tiesībsardze Palkovas kundze! Manuprāt, tiesībsardze un Tiesībsarga birojs tiešām ir paveikuši ļoti daudz, īpaši šajā pēdējā posmā. Man ir gandarījums un prieks par Saeimas lēmumu, jo šobrīd patiesi ir jūtama jauna dvesma iestādē, kas tiešām rūpējas, lai mūsu cilvēku cilvēktiesības tiktu ievērotas un nepilnības tiktu novērstas. Bet šis nav viegls darbiņš, visu iecerēto paveikt noteikti nav vēl izdevies, un priekšā vēl ir liels darbs. Bet īsajā laikā, kas mums ir atvēlēts runai, es gribu izcelt tikai dažas lietas.

Jau pati tiesībsardze savā ziņojumā – un arī kolēģi – vairākkārt uzsvēra to, ka iesniegumu skaits pieaudzis par 30 procentiem. Ko tas nozīmē? Tas nenozīmē, ka cilvēktiesību jomā mums par 30 procentiem ir kļuvis sliktāk. Tas nozīmē, ka beidzot cilvēki vairāk vēršas pēc palīdzības; tas nozīmē, ka viņi uzticas Tiesībsarga birojam.

Patīkami, ka ir pieaudzis gan iesniegumu skaits, gan pabeigto un pārbaudes lietu skaits. Ir dažādi pārkāpumi. Šodien es pārsvarā runāšu tikai par bērnu tiesībām, neraugoties uz to, ka ir milzīgs klāsts citu ļoti svarīgu jautājumu.

Viens no pārkāpumiem, ko es pamanīju, – bāriņtiesas neseko līdzi tam, ka audžuvecāki ierobežo bērnu saskarsmi ar brāļiem, māsām vai bioloģisko ģimeni. Ziniet, ko arī varēja izlasīt ziņojumā? Mēs – mēs, darbinieki, mēs, ierēdņi, vai mēs, deputāti, – ļoti bieži aiz papīriem neredzam bērnu. Un to es varētu attiecināt arī uz mūsu kolēģu, Saeimas darbu – ļoti bieži aiz likumiem mēs neredzam cilvēku. Kaut kādā veidā varbūt tas pat ir pareizi – ja aiz likumiem mēs redzētu katru cilvēku, iespējams, mēs tos likumus nekad nepabeigtu un nepieņemtu, jo tad katru likumu mēs rakstītu kā instrukciju... katra cilvēka iespējamās variācijas. Manuprāt, tiesībsardze šeit, no tribīnes, jau pareizi iezīmēja, ka likumi jau ir sarakstīti... lielākoties sarakstīti labi. Bet kāpēc mēs, izpildot šos likumus, aiz likumiem neredzam, iespējams, cilvēku vai aiz tiem papīriem, iespējams... bāriņtiesas tajā milzīgajā darba kaudzē un paralēlajos pienākumos... neredz bērnu un viņa atsevišķo gadījumu. Un šīs jau ir sistēmiskas problēmas.

Es piekrītu, ka arī... tāpēc man ir liels prieks, ka Tiesībsarga birojs šobrīd... Tā atvērtība, tiešais kontakts, braucieni uz reģioniem un īsto gadījumu apzināšana un redzēšana ir tas pareizais ceļš. Tāpēc arī ir tā institūcija izveidota. Tāpēc arī ir tiesībsarga institūts... kur Saeima neredz, kur ministrijas neredz, kur, iespējams, izpildītāji ir apkrauti ar darbiem un neredz, tad Tiesībsarga birojs ir vieta, kur ierauga to bērnu, ierauga tos atsevišķos gadījumus. Tāpēc man tiešām prieks, ka atvērtība – ar telefonu, ar vienkāršo valodu, ar atbildēm pēc būtības – ir tā pieeja, kuru jūs uzsākāt piekopt. Es aicinu jūs arī turpināt šādi.

Bet vēl ir daži gadījumi. Ziniet, mēs vakar ar kolēģiem no izglītības nozares, no visām šeit pārstāvētajām frakcijām diskutējām par mācību materiālu pieejamību, vai grāmatas ir jāpērk vecākiem vai nav jāpērk. Un arī Tiesībsarga biroja redzeslokā ir šie jautājumi.

Es aicinātu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. Šie jautājumi arī ir jūsu redzeslokā. Bet tad es izlasu ziņojumā to, ka, piemēram, Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā "Vecružina" konstatēts, ka bērni ar speciālajām vajadzībām ir spiesti iegūt izglītību citā pašvaldībā un tālā ceļa dēļ dzīvot internātā. Mēs zinām, ka šiem bērniem tas ir īpašs izaicinājums, jo, piemēram, Rēzeknes novada pašvaldība savā teritorijā nav nodrošinājusi atbilstošu speciālās izglītības programmas pieejamību. Tātad tie jautājumi ir no, it kā liekas, tādiem maziem – grāmatu vai burtnīcu pieejamība vai dažādība reģionā – līdz pat tiešām tādiem lieliem, ka, iespējams, pat izglītības programma nav nodrošināta noteiktā novadā. Ne vienmēr tiešām mēs to varam ieraudzīt šeit, no Saeimas, tāpēc ir svarīgi, ka ir jūsu birojs, kas uz to norāda un kas piedāvā risinājumus gan mums, gan sistēmai kopumā.

Kā caurviju šim ziņojumam un prioritātēm es sadzirdu to, ka bērns nav manta, ka bērns arī nav tikai tā viņa lieta – tās papīra kaudzītes, kas stāv uz galda –, un tas ir svarīgi. Un es pateicos tiesībsardzei Karinai Palkovai un īpaši, protams, arī viņas birojam par neatlaidību, jo darāmā tiešām ir ļoti daudz.

Ja es varu ieteikt virzienu – kā jau šeit daži iesaka –, kurā cīnīties par tiesību ievērošanu... Noteikti visi virzieni ir svarīgi, bet es gribu uzsvērt, ka bāriņtiesas un to sistēmas reforma, ko jūs pieteicāt, ir svarīga, jo mums vismaz šajā sasaukumā nav izdevies tam pieķerties, tā pa īstam pieķerties, tikai dažas lietas izdarītas. Manuprāt, par to ir jācīnās, jo bāriņtiesām būtu primāri jāpalīdz un jāstrādā ar ģimeni un bērnu viņa labākajās interesēs bez, iespējams, tiem blakus pienākumiem un citiem darbiem, kas viņiem ir uzkrauti.

Tāpēc paldies vēlreiz. Novēlu veiksmi, izturību. Un sekosim līdzi arī darbiem un norādījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā tiesībsardze! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies tiesībsardzei, Tiesībsarga birojam par paveikto, par panāktajām pārmaiņām. Ir jau daudzi atzinīgi vārdi šodien teikti par Tiesībsarga biroja darbu, par ziņojumu. Es pilnībā tiem pievienojos. Un ir izgaismojušies arī riski un problēmas, sistēmiskas problēmas, un mēs tās pilnīgi noteikti nedrīkstam atstāt bez ievērības. Ir jārod risinājumi un resursi, īpaši bērnu tiesību jautājumos.

Šodien es gribu parunāt par vēl kādu sadaļu, kam līdz šim nav pievērsta uzmanība. 2025. gadā Tiesībsarga birojā pieauga iesniegumu skaits par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesībām – no 73 uz 120 iesniegumiem. Lielākoties šie iesniegumi ir saistīti ar uzturēšanās atļaujām, pilsonības jautājumiem un patvēruma meklētāju tiesībām. Un, skatoties uz šiem datiem, mēs diezgan droši varam prognozēt, ka tuvākajos gados šī pieaugošā tendence varētu saglabāties. Šīs personas turpinās pieprasīt taisnīgu, atbilstošu izturēšanos.

Pagājušajā gadā Tiesībsarga birojs ir aktīvi iesaistījies likumdošanā, Eiropas Savienības normatīvu ieviešanā un arī pārbaudēs konkrētās situācijās un institūcijās, piemēram, Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Mucenieki". Tur ir identificēti apstākļi, kas var apdraudēt gan cilvēku veselību, gan drošību. Un šīs ir prakses, kas mūsu atbildīgajām institūcijām ir jāvērtē, un ir jārod risinājumi, lai nodrošinātu, ka Latvijā mēs cilvēktiesības tiešām īstenojam praksē.

Saeimā tiek skatīts jaunais Imigrācijas likums... šobrīd Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Ar šo likumu tiesībsargam tiks paplašinātas funkcijas, tajā skaitā arī attiecībā uz skrīninga un atgriešanas robežprocedūru novērošanu. Mērķis ir nodrošināt, lai ikviena persona, īpaši bērni un mazāk aizsargātās grupas, ievainojamās grupas, saņemtu cilvēcīgu attieksmi, tiktu profesionāli izvērtēta viņu individuālā situācija un arī iespējamie riski. Un arī šis būs mūsu valsts reputācijas un atbildības pārbaudījums.

Lai šīs funkcijas efektīvi īstenotu, Tiesībsarga birojam būs nepieciešami papildu resursi – finansējums, cilvēkresursi – un būs jāattīsta kapacitāte, būs jāiesaista eksperti, jāstiprina sadarbība ar Valsts robežsardzi, ar citām atbildīgajām iestādēm, kā to paredzēs likums. Tāpēc es gribu vērst uzmanību, ka valdības un Saeimas atbildība ir nodrošināt, ka mēs esam valsts, kurā cilvēktiesības, mazāk aizsargāto grupu drošība ir prioritāte.

Es aicinu novērtēt, atzīt visu to, ko tiesībsardze ir paveikusi, un raudzīties, lai arī turpmāk Tiesībsarga birojs ir spējīgs pilnvērtīgi īstenot visas funkcijas. Līdz ar to nākamās jeb nākamo valdību uzdevums ir nodrošināt resursus, lai tas būtu iespējams.

Vēlreiz paldies tiesībsardzei par darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī sākšu savu runu ar pateicību tiesībsardzei par sadarbību gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā, kuru vadu. Man šķiet, ka mums ar viņu, viņas kolēģiem sanāk tikties biežāk nekā man ar savu ģimeni, jo tiešām tie jautājumi, ko mēs skatām, ir gana plaši un gana daudz. Paldies tiesībsardzei par ļoti aktīvo iesaisti.

Es gribētu pievērst uzmanību dažām lietām, kas pastarpināti jau bija minētas ziņojumā, bet pieskarties no tādas savas prizmas un sava darba Saeimā.

Viena no tām ir vides piekļūstamība izglītības iestādēs. Simanovskas kundze jau minēja, ka mēs tiešām aktīvi dodamies uz izglītības iestādēm un skatāmies, kāda ir reālā situācija. Un jāsaka, tā situācija ir diezgan traģiska ļoti daudzās vietās. Varbūt pat ne tik daudz par to, ka vide nav piekļūstama, bet par attieksmi, jo mums ir bijuši gadījumi, ka aizbraucam uz skolu un skolas direktore pasaka: es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai šādi bērni manā skolā nemācītos. Un tad ir jautājums: ir kaut kāda lieta, ko tiesībsargs var izdarīt, un ir kaut kādas lietas, kurās vienkārši tiešām ir nepieciešama sabiedrības attieksmes maiņa.

Runājot par vides piekļūstamību, mums noteikti ir jārunā – un es arī aicinu tiesībsardzi pie šī jautājuma pieķerties, jo mums Saeimā tas diemžēl vēl nav izdevies, – ir jāatrod mehānismi, kā mēs varam kontrolēt vides piekļūstamību. Šobrīd tas tā nav. Un mēs jau arī runājām par to, ka likumiski it kā mums ir būvnormatīvi, kuri tad mums jāskatās... un jāmēģina pielāgot... un piekļūstamību veicināt. Šeit lieliski iederas salīdzinājums ar žaketi. Mēs varam uzšūt žaketi ar divām piedurknēm, pogām un oderi, bet, ja tā odere būs uz āru un piedurknes būs vienā pusē, tad diemžēl tā žakete būs žakete, bet nebūs velkama.

Un tad vēl viena lieta, ko noteikti es gribētu aktualizēt. Es gribētu pateikties Izglītības un zinātnes ministrijai par asistentu jautājumu mākslas un mūzikas skolās un profesionālās ievirzes skolās. Šis jautājums patiesībā līdz pat šim Saeimas sasaukumam netika aktualizēts, kas ir diezgan pārsteidzoši. Un šis jautājums lēnu garu virzās. Ja līdz šim vispārējās izglītības iestādēs asistentu jautājums bija atrisināts, tad mākslas skolās un profesionālās ievirzes skolās nebija. Tāpēc paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kas šobrīd aktīvi strādā pie šī jautājuma.

Un vēl viens, manuprāt... tāds, kas nav minēts tiesībsardzes ziņojumā, ir saistīts ar ieslodzītajiem. Mani ļoti pārsteidza, darbojoties Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā, tas, ka tajā brīdī, kad cilvēks nokļūst ieslodzījuma vietā, viņš izkrīt ārā no mūsu veselības aprūpes sistēmas un nokļūst Tieslietu ministrijas tādā kā pārraudzībā un tajā brīdī viņš izkrīt ārā arī no valsts apmaksāto skrīningu sistēmas. Arī šis jautājums līdz ar nākamā gada janvāri tiks sakārtots, un visi mūsu iedzīvotāji būs tiesīgi saņemt valsts apmaksātu vēža skrīningu.

Visbeidzot. Es tiešām priecājos, ka viss nav tik slikti. Mēs redzam, ka soli pa solim virzāmies uz labklājīgu Latviju. Mēs redzam izmaiņas, arī tiesībsardze savā ziņojumā ļoti labi ir parādījusi šos labos, pozitīvos piemērus, kuros ir ņemti vērā ieteikumi, kas, manuprāt, parāda, ka mēs ieklausāmies. Un bieži vien tās izmaiņas tiešām ir, pateicoties tiesībsargam. Tādēļ paldies par to.

Un visbeidzot. Es tiešām gribētu atgādināt – katrā lēmumā, ko pieņemam, katrā likumprojektā, ko skatām, mums ir jāredz cilvēks. Mums ir jāredz arī individuāli katra cilvēka vajadzības, lai varētu maksimāli pielāgot likumu un regulējumu tā, lai visiem mūsu cilvēkiem būtu labi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Kalniņai.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Rūpīgi iepazinos ar tiesībsardzes ziņojumu. Vēlos pateikt paldies par šo darbu. Ar lielu gandarījumu varu atzīt, ka pēdējā laikā ir vērojamas pozitīvas tendences tiesībsardzes darbībā... pēc ievēlēšanas.

Pirmkārt, vēlos izcelt to, ka iedzīvotājiem ir atgriezusies pārliecība, ka savas tiesības ir iespējams aizsargāt, ka ir institūcija, kas ir gatava palīdzēt. Par to liecina iedzīvotāju aktivitātes pieaugums un pastiprināta interese par savu tiesību aizsardzību. Iesniegumu skaits ir krietni palielinājies.

Otrkārt, var redzēt, ka tiesībsardze, izskatot iesniegumus, piedāvā reālus risinājumus. Ir pieņemts ievērojams skaits rekomendāciju. Vienlaicīgi palielinājies izpildīto rekomendāciju īpatsvars, kas parāda tiesībsardzes darbības efektivitāti. Un tā ir ļoti pozitīva tendence. Tā ir veicināma. Un liels paldies par to.

Neskatoties uz šīm pozitīvajām tendencēm tīri cilvēktiesību jautājumu lokā, ir jāsecina, ka virkne jautājumu ir palikuši līdz galam neatrisināti. Pie tiem ir jāturpina darbs. Līdzās bērnu tiesību nodrošināšanai, kas vienmēr būs mums uzmanības centrā, stabilu vietu visā periodā saglabā labas pārvaldības nodrošināšana un tiesības uz taisnīgu tiesu. Īpaši izceļas jautājums par tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo nemitīgi pieaug šāda veida iesniegumu skaits, un šī tēma kļūs par dominējošo. Līdz ar to jāsaka, ka šeit var saskatīt likumdevēja darbalauku un tiesu sistēmas darbalauku, lai situācija mainītos, lai cilvēkiem valsts veidotā sistēma neradītu problēmas. Tātad valsts ir atbildīga par to, ka sistēma palīdz cilvēkiem realizēt savas tiesības gan valsts institūcijās, gan pašvaldību institūcijās, gan tiesās.

Tas ir galvenais, ko vēlējos izcelt par šo ziņojumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Dep. J. Grasbergs: "Es ceru, ka es pats sevi piereģistrēju.")

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 11 deputāti: Oļegs Burovs, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs... ir, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece (Starpsauciens.)... Ināra ir, Antoņina Ņenaševa... redzēju, Līga Rasnača... redzu, Edvīns Šnore... redzu, Jānis Vucāns. Līgu es redzēju, jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām ar Latvijas Republikas tiesībsardzes 2025. gada ziņojuma izskatīšanu.

Turpinām ar debatēm.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārējos aicinu, lūdzu, būt klusākiem! Paldies.

L. Rasnača. Gribu teikt pāris vārdu par Latvijas Republikas tiesībsardzes 2025. gada ziņojumu, kuru var vērtēt kopumā pozitīvi, jo tas ir saturīgs, maz liekvārdības un ir skartas galvenās problēmjomas, kas Latvijas cilvēkiem ir svarīgas. Šis ziņojums ļauj piefiksēt tādu lietu kā neliels uzticības palielinājums, kas ļoti svarīgi Latvijā, lai sabiedrība var uzticēties valsts institūcijām.

Gribu skart divas mazaizsargātas grupas, un šīs divas grupas ir, pirmkārt, bērni un jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem ir ar likumu noteiktas tiesības uz mājokli, kuras jāīsteno pašvaldībām. Tiešām šiem bērniem... jauniešiem ļoti bieži mājokļa jautājums ir ļoti svarīgs. Bet ir viena problēma, ka viņi reģistrējas mājokļu rindā, bet, ja nesaņem mājokli līdz 24 gadu vecumam, viņus no šīs rindas izsvītro. Mēs Saeimā nesen pieņēmām Jaunatnes likumu, kurā jauniešu vecums ir noteikts līdz 30 gadiem. Tāpēc es domāju, ka mums arī vajadzētu pagarināt šīs iespējas jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes pretendēt uz mājokli līdz 30 gadu vecumam, lai viņš burtiski nepaliek uz ielas. Jo tā tas tiešām šobrīd mēdz notikt.

Otra grupa, par ko es gribu iestāties, ir seniori, kuriem nepieciešama sociālā aprūpe. Runājot par sociālās aprūpes politiku, ir svarīgi, kā mūsu nacionālā līmeņa prioritātes salāgot ar pašvaldībās īstenojamo politiku. Tas būtu svarīgi ne tikai sociālās aprūpes politikā, bet arī, piemēram, valodas politikā. Cerams, ka jaunā valdība mēģinās to īstenot. Konkrēti runājot par sociālās aprūpes politiku, jā, ir noteikts minimālais sociālo pakalpojumu grozs, kas katrā pašvaldībā jānodrošina, un tā ieviešana līdz 2028. gadam. Bet šobrīd situācija ir ļoti, ļoti atšķirīga dažādās pašvaldībās, un tas nozīmē, ka cilvēka tiesības uz cieņpilnām vecumdienām netiek līdzīgā mērā nodrošinātas dažādās pašvaldībās. Ir jādomā, kā to salāgot.

Vēl gribu teikt, ka ir viena neliela piebilde, skatoties no sociālo zinātņu viedokļa, par ziņojumu. Varbūt nevajadzētu piekārt vienmēr šo upura jēdzienu kā birku, bet runāt par cietušo, jo īpaši, ja mēs runājam par bērniem. Mēs jau no bērnības viņiem uzliekam šo upura nastu, un tad ir daudz grūtāk no tās aiziet.

Tas būtu no manas puses viss. Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Paldies tiesībsardzei par paveikto darbu. Paldies par reģionālajām vizītēm. Īpaši paldies par Latgali. Paldies par Krāslavu. Jūs zināt, cik daudz tur ir problēmu skolās, ko jūs teicāt: gan narkomāni, gan dzērāji, gan... skolā neapmeklētas stundas. Paldies par šo visu.

Bet mūsu priekšā nav vienkārši kārtējais tiesībsarga gada ziņojums. Tas ir spriedums Jaunajai VIENOTĪBAI un Jaunās VIENOTĪBAS darbam. Kamēr Jaunā VIENOTĪBA no tribīnēm stāsta par stabilitāti, reformām un veiksmes stāstiem, cilvēki masveidā raksta sūdzības tiesībsardzei. Gandrīz par 30 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tūkstošiem cilvēku vairs netic ministrijām, iestādēm un valsts sistēmai. Viņi meklē pēdējo vietu, kur viņus vismaz uzklausa.

Pats absurdākais – pirmajā vietā nav pat sociālie jautājumi vai veselības aprūpe. Pirmajā vietā ir slikta pārvaldība, birokrātija, slikta attieksme pret cilvēkiem. Sūdzību skaits par labas pārvaldības principa pārkāpumiem pieaudzis par vairāk nekā 60 procentiem. Ko tas nozīmē vienkāršā valodā? Cilvēkus ignorē, viņiem atrakstās, viņus nesadzird. Tiesībsardze ziņojumā norāda, ka cilvēks netiek uzklausīts, saņem tikai birokrātisku atrakstīšanos. To mēs, deputāti, jūtam un zinām arī šeit, kad saņemam atbildes uz jautājumiem ne pēc būtības, bet vienkārši... atrakstīšanās. Vēl nesen bija tādi gadījumi. Un tā ir Jaunās Vienotības seja.

Jaunās Vienotības koalīcija īpaši mīl stāstīt par sieviešu tiesībām un cīņu pret vardarbību ģimenē, lepojas ar Stambulas konvenciju. Bet sabiedrībai tika solīts – būs lielāka aizsardzība, būs drošība... Bet ko rāda realitāte? Tiesībsardzes ziņojums rāda, ka problēma nav pazudusi. Tieši pretēji – vardarbības gadījumi un sistēmas kļūdas joprojām ir smagas un satraucošas. Ziņojumā aprakstīts, ka policisti izsaukumos par vardarbību mēdz izslēgt ķermeņa kameras, rezultātā pārkāpumus pēc tam nevar pierādīt. Bāriņtiesas liek vardarbības upuriem atrasties vienā telpā ar varmāku, ignorē drošības riskus un tiesas noteiktos ierobežojumus.

Jautājums ir ļoti vienkāršs – kur ir rezultāts? Kur ir tā efektīvā aizsardzība, ar kuru lielījās Jaunā Vienotība un "progresīvie"? Pēc visām konvencijām, deklarācijām un skaļiem paziņojumiem upuri joprojām netiek pienācīgi aizsargāti. Tad acīmredzot problēma nav dokumentu trūkumā. Neviena konvencija nevar palīdzēt, ja valstī ir bardaks.

Problēma ir valsts nespēja nodrošināt normālu sistēmu darbu. Tas pats notiek arī citās jomās. Sūdzības bērnu tiesību aizsardzības jomā pieaugušas par 30 procentiem. Sūdzības par tiesu sistēmu pieaugušas gandrīz par trešdaļu, bet sūdzības par netaisnīgu lietu izskatīšanu tiesās gandrīz dubultojušās. Ko tas parāda? To, ka sistēma sāk brukt cilvēku acu priekšā.

Ko dara Jaunā Vienotība? Raksta jaunus plānus, jaunas stratēģijas, jaunas prezentācijas. Tikmēr cilvēki nevar normāli saņemt palīdzību, nevar panākt taisnīgumu un bieži pat nevar saprast valsts iestāžu atbildes. Digitalizācija, ar kuru valdība tik ļoti lepojas, daudzus seniorus un cilvēkus ar invaliditāti vienkārši atstāj ārpus sistēmas. Es esmu teikusi sēdēs un komisiju sēdēs, ka tā var būt, un tiesībsardzes ziņojums to pierāda. Šis ziņojums ļoti skaidri parāda, ka Jaunā Vienotība dzīvo savā realitātē, bet cilvēki – pavisam citā.

Tāpēc šis nav tikai tiesībsardzes ziņojums, bet Jaunās Vienotības darba novērtējums. Un šajā novērtējumā ir skaidri redzams, ka cilvēki Jaunajai Vienotībai vairs netic.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Tiesībsardzes kundze, paldies par jūsu darbu. Paldies par ziņojumu. Vēlos norādīt uz vairākiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Pirmām kārtām – iesniegumu skaita pieaugums. Protams, tas ir izaicinājums jūsu darbiniekiem – spēt atbildēt. Un paldies, ka jūs strādājat. Arī aicinu – nekautrējieties nākamā valsts budžeta sastādīšanas laikā darīt zināmas savas vajadzības, iespējams, lai palielinātu kapacitāti. Domāju, tas norāda uz to, ka sabiedrībā ir liela uzticība Tiesībsarga birojam, jūsu darbam. Un tas ir ļoti labi.

Savukārt valsts institūcijām, pašvaldību iestādēm ir jādomā par to, kā saziņu ar pilsoņiem veikt saprotamākā veidā, uz ko jūs arī pamatoti norādāt. Uzskatu, ka tas ir nākamā Valsts kancelejas vadītāja uzdevums – domāt, kādā veidā šo birokrātisko, tehnokrātisko institūciju valodu, kas tāda ir ne tikai latviešu, bet arī citās valodās, padarīt vienkāršu un saprotamu. Kā cilvēkiem saprotami paskaidrot viņu tiesības, dažādās normas, kas tiek pieņemtas un ietekmē viņu ikdienas dzīvi.

Paldies, ka jūs pievēršaties arī mākslīgā intelekta jomai. Latvijā līdz šim diskusija par mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēku pamattiesību īstenošanu, to aizsardzību nav bijusi liela. Paldies, ka uzsverat to savā ziņojumā. Katrā ziņā cilvēka virsvadības princips, uz ko jūs norādāt, ir ārkārtīgi svarīgs. Tas ir atgādinājums, ka tehnoloģijām vienmēr jākalpo cilvēkam, nevis kaut kādā dinamiskā, pašvirzošā procesā nonākt situācijā, kad cilvēki sāk kalpot tehnoloģijām un tehnoloģijas nepamatoti ietekmē viņu pamattiesības.

Par diskriminācijas novēršanu. Ļoti uzteicami, ka jūs Ārlietu ministrijai norādāt uz nepareizo, diskriminējošo pieeju attieksmē pret ārlietu nozares darbiniecēm, diplomātēm, kuras dodas bērna gaidīšanas atvaļinājumā. Es ceru, ka Ārlietu ministrija cītīgi strādās, lai to novērstu un šīs diskriminācijas nebūtu.

Attiecībā uz valsts valodu. Jūs norādāt uz veselības jomu. Es gribētu, ka jūs šim jautājumam veltītu vairāk uzmanības, jo tieši veselības aprūpes nozarē, manuprāt, ir ļoti iesakņojusies prakse, ka tiek prasīts (ne oficiāli, bet tādā neoficiālā līmenī), ka ārsts spēj sarunāties ar pacientu krieviski vai citā svešvalodā. Tas nav pieņemami. Ārstam ir tiesības runāt latviski, un pacienta pienākums ir parūpēties par tulkošanu, ja viņš nevar sazināties valsts valodā.

Ārvalstīs ir prakse, ka lielās slimnīcas nodrošina tulkošanu, ir speciāls tulkošanas dienests. Tas, manuprāt, būtu jāaprobē arī Latvijā, jo pie mums iebrauc ārzemnieki no trešajām valstīm, no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuriem jāsaņem veselības aprūpes pakalpojumi. Katrā ziņā latviešu ārstu tiesību aizsardzība šeit ir prioritāte – runāt valsts valodā. Arī pacientiem ir tiesības uz to, ka slimnīcā personāls sazinās latviski.

Paldies, ka aizstāvat to, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai nav jābūt atkarīgai no bērna vecuma.

Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Klotiņš. Par Eiropas Savienības tiesas spriedumu lietā C-713/23 tomēr jānorāda, ka, manuprāt, nav pareizi, ka jūs to minat sadaļā pie diskriminācijas novēršanas, jo Latvijas Republikas Satversmē konstitucionāls likumdevējs ir ierakstījis, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tikai tādas attiecības ir laulība, nekādu citu veidu attiecības Latvijā nav uzskatāmas par laulību. Tas arī balstīts vīrieša un sievietes dabiskajā dzimumu komplementaritātē, kas ir fiziska, garīga un integrāla. Tā nav salīdzināma ar divu viendzimuma personu attiecībām. Tā ka šeit nav pamata domāt par diskrimināciju. Tā es uzskatu.

Paldies, ka jūs pievēršat lielu uzmanību tieši jautājumam par vardarbības izskaušanu pret sievieti, vardarbības ģimenē novēršanu un vispār aizstāvat tiesības nesaskarties ar seksuālu uzmākšanos, kas diemžēl iezīmējusies Latvijas augstskolās, kā sabiedrībā izskanējis. Atzinīgi vērtēju, ka jūs norādāt uz to, ka pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību, kas ir neatsverami un ārkārtīgi svarīgi, lai aizsargātu sievietes veselību un pat dzīvību, diemžēl tiek lietoti arī nepareizā veidā un nelabvēlīgi iespaido bērnu tiesības uz saskarsmi ar savu tēvu, bērna labāko interešu īstenošanu. Liela atbildība, kā jūs norādījāt arī komisijā, ir advokātiem, kuri pieņem lēmumus bāriņtiesās.

Vēlos vēlreiz uzsvērt, kā arī komisijā minēju, cilvēka cieņas aizsardzību. Tieši kontekstā ar jūsu iniciatīvu aizstāvēt tās sievietes un bērnus, kuru tēvu... paternitāti... kuru tēvus nav iespējams identificēt, diemžēl pat ne kriminālprocesā. Ar to jūs tiešām apliecināt, ka cilvēka cieņa ir vērtīga neatkarīgi no tā, kāda ir personas izcelsme.

Uzskatu, ka valdības un Saeimas pienākums ir jūs atbalstīt. Un Tieslietu ministrijai visdrīzākajā laikā ir jāiesniedz Saeimai attiecīgie likuma grozījumi, lai sievietes un bērni būtu aizsargāti.

Paldies par jūsu darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Liels paldies tiesībsardzei par ziņojumu un šodienas uzrunu. Ziņojums patiešām ietver ļoti daudzus svarīgus jautājumus – no veselības līdz pārvaldībai, no bērnu tiesībām līdz cīņai pret vardarbību.

Šodien uzrunā ļoti īsi gribu pieskarties trīs konkrētiem jautājumiem. Runāšu par uzticēšanos, bērniem un nākotni.

Pirmām kārtām mēs ļoti skaidri redzam, ka uzticēšanās tiesībsarga institūcijai līdz ar jaunās tiesībsardzes apstiprināšanu ir būtiski augusi. Mūsu iedzīvotāji uzticas vairāk, līdz ar to daudz vairāk vēršas pēc palīdzības, pēc padoma. Vēršas ar savām vēstulēm un iesniegumiem. Ja palūkojamies uz skaitļiem, kuri ir šajā ziņojumā, un salīdzinām mēnesi pirms tiesībsardzes apstiprināšanas amatā un mēnesi pēc, iesniegumu skaits ir gandrīz divkāršojies. Tas rāda uzticēšanās pieaugumu, jo cilvēki notic, ka līdz ar jaunas personas nākšanu amatā būs atdeve, uzticas un tādēļ vēršas.

Ir divi secinājumi. Pirmkārt, gadījumos, kad kāda amatpersona ir tiešām neefektīva un pilnvērtīgi nepilda savus pienākumus, kā mēs to redzējām iepriekš, ir vērts meklēt risinājumus, lai situāciju uzlabotu. Un Saeima ir izdarījusi ļoti labu izvēli. Otrkārt, ļaujiet to salīdzināt ar mūsu diskusijām par konvenciju pret vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm. Ja atceramies, bija mēģinājumi teikt, ka kopš konvencijas ratifikācijas vardarbības iesniegumu skaits policijā un citās tiesībsargājošās iestādēs nav mazinājies, bet audzis. Tāpat tika norādīts, ka Skandināvijas valstīs iesniegumi par vardarbību nav būtiski mazinājušies kopš konvencijas ratificēšanas. Un, saliekot kontekstā ar tikko teikto, mēs redzam, ka iesniegumu skaits ne vienmēr norāda uz situācijas pasliktināšanos un problēmu skaita pieaugumu, bet gan – uz uzticēšanos institūcijām. Šeit ir uzticēšanās tiesībsarga institūcijai. Ja mēs runājam par cīņu pret vardarbību, tad kopš konvencijas ratifikācijas ir lielāka uzticēšanās valsts institūcijām kopumā, arī konkrēti policijai un citām institūcijām. Tas mums ir jāpatur prātā.

Otra lieta, kurai gribu pievērst uzmanību, sakot lielu paldies tiesībsardzei, – par lielu akcentu šai ziņojumā uz bērnu tiesībām kopumā, bērnu tiesībām uz izglītību, labu dzīvi ģimenē, to bērnu tiesībām, kuri diemžēl vairs nav ģimenē, bet palikuši bez vecāku gādības un ir institūcijās. Redzam, ka, manuprāt, tas ir viens no jautājumiem, kurā mums ir nepieciešams ļoti, ļoti aktīvs darbs. Joprojām ir būtiskas problēmas un tiesību pārkāpumi... īpaši tiem bērniem, kas ir bez vecāku gādības, ir institūcijās. Ir problēmas gan no valsts, gan no pašvaldību puses, un daži no gadījumiem, kuros ir bijis tiesību aizskārums, ir ļoti skarbi.

Tādēļ domāju, ka mums visiem kopā ir jāapņemas un jāaicina arī pašvaldības daudz vairāk uzmanības pievērst bērniem, kuriem nav neviena cita, kas par viņiem parūpējas, jo tādi tiesību pārkāpumi, manā ieskatā, ir ārkārtīgi nepieņemami – neaizsargātais, esot vēl neaizsargātākā situācijā, netiek līdz galam pasargāts arī institūcijā, kas ir par viņu atbildīga... vai tā būtu bāriņtiesa vai audžuvecāki, vai aprūpes iestādes. Tādēļ aicinu tam pievērst vislielāko uzmanību.

Noslēgumā – par nākotni. Prieks redzēt, ka tiesībsardze ir definējusi piecus konkrētus darba virzienus šim gadam, un es absolūti tiem piekrītu. Ir paredzēts veltīt uzmanību veselības aizsardzībai, bērnu tiesībām, labai pārvaldībai, senioru tiesībām un pamattiesību aizsardzībai ģeopolitisko un tehnoloģisko izaicinājumu apstākļos. Paldies par ļoti skaidri definētajām šī gada prioritātēm – no bērniem, veselības un senioriem līdz pārvaldībai un īpašiem apstākļiem.

Paužu pilnīgu uzticību tiesībsardzei un domāju, ka darbs būs tikpat efektīvs kā pirmajā darba gadā.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Tiesībsardze! Kolēģes un kolēģi! Man ir prieks par tiesībsardzi un viņas uzsāktajiem darbiem jaunajā amatā. Karina Palkova, uzsākot pildīt pienākumus, par savām prioritātēm izvirzīja bērnu tiesības, digitālo drošību un sociālo aizsardzību. Šīs problēmjomas ir patiešām nozīmīgas.

Palielinās Tiesībsarga birojam iesniegto iesniegumu skaits. Tas, visdrīzāk, nav vērtējams negatīvi. Tieši otrādi – tas nozīmē, ka pieaug uzticība tiesībsarga institūcijai.

Kolēģi jau ir runājuši par izklaides trokšņa regulējumu, kurš nav pilnīgs un ir jāpilnveido. Mums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir izdevies panākt vismaz nelielu uzlabojumu, kas dod iespēju pašvaldībām regulēt izklaides troksni savā teritorijā. Kolēģi runāja arī par piekļūstamības problēmām gan bērniem izglītības iestādēs, gan apkārtējā vidē kopumā. Tāpat – par cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem diskrimināciju. Es neatkārtošos.

Vēlos savā runā pievērsties divām būtiskām cilvēktiesību problēmjomām, ar kurām daudz strādājam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Pirmā – vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Vardarbības apkarošanā izdarīts tiešām ļoti daudz, taču vardarbības rādītāji joprojām ir ārkārtīgi augsti. Vajag mērķtiecīgi turpināt darbu, lai tos izskaustu. Pozitīvi, ka 2025. gadā nav bijuši tādi nopietni, pat atļaušos teikt, šausminoši notikumi kā, piemēram, Jēkabpils gadījumā. 2025. gadā tika saņemti 13 iesniegumi no pieaugušām personām, kuras cietušas no vardarbības. Kaut gan tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, tomēr, manuprāt, ir vērojama pozitīva tendence – cilvēki uzticas tiesībsarga institūcijai. Lielākoties šie iesniegumi ir bijuši saistīti ar tiesu pagaidu aizsardzības lēmumu nepildīšanu, ar valsts iestāžu un amatpersonu rīcību, pildot darba pienākumus un nepietiekami reaģējot uz ziņām par vardarbību.

Es novērtēju to, ka Karina Palkova no ietekmes uz cilvēktiesībām viedokļa par izstāšanos no konvencijas ir izteikusies negatīvi.

Otrā joma – bērnu tiesību pārkāpumi. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā regulāri strādājam ar bērnu tiesību stiprināšanu un aizsardzību un redzam, ka arī šeit mums ir vēl ļoti, ļoti daudz darāmā. Regulāri redzam, ka pavisam mazi bērni tiek atrasti uz ielām bez vecāku klātbūtnes. Ir bijuši arī letāli gadījumi, piemēram, bērniņš nosala ziemas aukstumā. Pagājušajā gadā konstatēti smagi pārkāpumi vienā no bērnu aprūpes iestādēm.

Bez tādiem šokējošiem gadījumiem ziņojumā minētas kritiski garās rindas pie bērnu veselības aprūpes speciālistiem, gaidīšanas laikam sasniedzot pat gadu un vairāk. Joprojām ir arī tā, ka speciālisti, kuri zina par vardarbību pret bērnu, par to bieži vien neziņo. Īpaši satraucoši, ka šāda klusēšana notiek slimnīcās un valsts iestādēs, tāpēc bērni turpina ciest no smagiem pret viņiem izdarītiem noziegumiem. Tiesībsargs jau kopš 2019. gada prasa ieviest sodus par neziņošanu, bet politiķi to vēl nav atbalstījuši.

Daudz problēmu ir bērnu ārpusģimenes aprūpē, jo šie bērni nesaņem tiem nepieciešamo atbalstu un ģimenisko vidi, kas viņiem būtu jāsaņem. Tāpat ir jāpiemin problēmas ar bāriņtiesām, kurām jārīkojas bērna labākajās interesēs. Šīs ģimeņu lietas, arī strīdi par aizgādnību, ir ļoti sarežģītas, un bāriņtiesu kapacitāte un resursi ir nepietiekami. Tiesībsardze minēja, ka ir nepieciešamība pēc būtiskām institucionālām pārmaiņām un būtu nepieciešams bāriņtiesu funkcijas sadalīt, daļu atstājot pašvaldību sociālo dienestu pārziņā, bet daļu uzticot tiesu sistēmai. Tādēļ augsti novērtējam, ka šobrīd tiek gatavots tiesībsardzes ziņojums, kurā būs piedāvāti risinājumi.

Nobeigumā vēlos pateikties tiesībsardzei Karinai Palkovai par iesākto drosmīgo un jaudīgo darbu un to, ka viņa ķeras pie nozīmīgu sistemātisku problēmu risināšanas. Novēlu veiksmi, enerģiju un izturību arī turpmākajā darbā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Gribu lūgt tiesībsardzi un viņas komandu pievērst uzmanību tiem mūsu jauniešiem, kuri nestrādā un arī nestudē, nemācās. Tā grupa ir ļoti, ļoti liela – valstī ir gandrīz 30 tūkstoši šādu jauniešu. Līdz šim neviens nav spējis tā konkrēti atbildēt uz jautājumu vai nav veicis analīzi par to, kas notiek ar šiem jauniešiem, kādi ir iemesli, kādēļ viņi nav ienākuši darba tirgū, kādēļ viņi nav skolas solā.

Domāju, ir kliedzošs... šis lielais apjoms... vēl jo vairāk apstākļos, kad mums katrs jaunietis ir svarīgs, trūkst darba roku, arī demogrāfiskā situācija... Nav nekāds noslēpums, kāda šobrīd ir situācija.

Vēl jo vairāk šis aicinājums ir svarīgs tieši šobrīd, jo Saeimā tā klusi kaut kur pakšķos tiek meklēts atbalsts un virzīts... ātro kredītu nozares lobijs... par reklāmu visatļautību. Šobrīd ir ierobežojumi, bet jau tuvākajā laikā, es paredzu, mums Saeimā būs jālemj par to, ko darīt ar ātro kredītu reklāmām. Un ir interesanti, ka atbalsts ir gana liels, un ir liela varbūtība, ka balsis tam varētu atrasties. Nenoliedzami, ātrie kredīti – tas ir posts, īpaši mūsu jauniešiem, kuri kaut kādā brīdī, neizvērtējot līdz galam sekas vai iespējas šādu kredītu paņemt... un ir sabojātas šo jauno cilvēku dzīves – viņi nevar paņemt studējošo kredītus, lai pēc tam studētu, viņi nevar pilntiesīgi ienākt darba tirgū. Tā ir milzīga problēma.

Strādājot pie šī jautājuma komisijā... dati neatspoguļo patiesi esošo situāciju, acīmredzot nozare nav ieinteresēta šādus datus sniegt. Arī no valdības puses... nav īsti skaidrības par to, cik tas ir liels posts mūsu jauniešiem, cik ir patiesais skaits no šiem 30 tūkstošiem... galvenais iemesls ir tas, ka ir ņemti ātrie kredīti un pēc tam šīs saistības nevar nosegt.

Vēlu veiksmi un aicinu ar komandu strādāt un rast atbildi uz jautājumu, kā mēs Saeimā varam palīdzēt šai lielajai jauniešu grupai. Veiksmi darbā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Tiesībsardze Karina Palkova! Es ļoti labi atceros, ko teicu no šīs tribīnes brīdī, pirms mēs balsojām par tiesībsardzes ievēlēšanu amatā. Es balsoju "pret" un arī pamatoju, kādēļ tā balsoju, jo bija daži jautājumi, par kuriem man bija lielas šaubas un uz kuriem man nebija sniegtas atbildes. Vēl atceros, ka pabeidzu savu runu, dodot tā kā cerību, ka mums būs dialogs.

Ļoti ceru, ka par šīm tēmām, kuras ir ļoti sāpīgas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, mums turpmāk būs dialogs, jo šīs sāpīgās tēmas... arī par kovidu, vakcīnām, Stambulas konvenciju... Mēs atgriezīsimies, mums būs jāatgriežas pie tām, un ceru, ka mums tomēr būs dialogs.

Bet, tā kā es arī ar jums kopā ļoti daudz satiekos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur mēs strādājam pie ļoti būtiskiem jautājumiem, patiešām redzu, kā jūs attiecaties pret savu darbu, cik nopietni, cik atbildīgi, it īpaši bērnu jautājumos... bērnu tiesību, bērnu aizsardzības jautājumos. Par to es jums saku lielu paldies un labprāt ar jums turpinātu strādāt. Un ar dialogu... par tām lietām, par kurām varbūt šodien mēs nevaram vienoties, bet es ļoti ceru, ka mēs spēsim vienoties, atrast kopīgu dialogu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies Latvijas Republikas tiesībsardzei par ziņojumu, un mēs pieņemam to zināšanai.

Turpinām darba kārtību. Ir iesniegtas jaunas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Līga Kozlovska, Ingrīda Circene, Lauris Lizbovskis, Andris Bērziņš un Līga Kļaviņa lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 5. punktu – likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Gundars Daudze, Andris Bērziņš, Gunārs Kūtris, Valdis Maslovskis, Juris Jakovins un Armands Krauze lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Gundars Daudze, Andris Bērziņš, Gunārs Kūtris, Valdis Maslovskis, Juris Jakovins un Armands Krauze lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti", pirmais lasījums.

Un alternatīvais likumprojekts "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei", pirmais lasījums.

Referente – Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd jūsu uzmanībai ir divi likumprojekti. Viens ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti" un otrs – komisijas izstrādātais un iesniegtais alternatīvais likumprojekts "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei".

Godātie kolēģi! Abu likumprojektu mērķis ir risināt situāciju pēc "Brexit" ar Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritāniju. Un tātad lūdzu jūsu pacietību, jo šoreiz gan par šiem likumprojektiem ziņošu mazliet detalizētāk.

Tātad vispirms ir Ministru kabineta iesniegtais. Šo likumprojektu izskatīja arī Juridiskā komisija kā līdzatbildīgā komisija. Un Juridiskā komisija, to skatot konceptuāli un pēc būtības, atbalstīja šo likumprojektu un atbalstīja likumprojekta mērķi. Tomēr diskusijās Juridiskajam birojam radās iebildumi tieši pret izvēlēto juridisko pieeju un juridisko risinājumu, arī... par šī likumprojekta atbilstību Satversmei, par to, kādā veidā ir risināmas situācijas ar starptautisko līgumu normu pieņemšanu un īstenošanu. Tāpēc Juridiskais birojs izstrādāja un kopā ar Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju saskaņoja alternatīvo likumprojektu "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei". Tātad būtība likumprojektiem ir tā pati, bet juridiskā tehnika un juridiskā pieeja ir atšķirīga.

Es ziņošu šobrīd vairāk par alternatīvo. Tātad mērķis ir regulēt Latvijas Republikas starptautiskās saistības attiecībā uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei pēc "Brexit". Ar likumprojektu ir paredzēts noteikt, ka Latvijas valstspiederīgie var tikt izdoti uz Lielbritāniju saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses. Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski mainījās tiesiskās sadarbības sistēma starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti. Līdz izstāšanās brīdim Latvijas pilsoņu izdošana uz Lielbritāniju bija iespējama, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, taču pēc izstāšanās šāda kārtība vairs nepastāv. Pēc "Brexit" jauno attiecību ietvaru starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību reglamentē nolīgums, kas tika parakstīts 2020. gada 24. decembrī.

Nolīgums paredz Eiropas Savienības pilsoņu izdošanu Lielbritānijai. Tomēr šā panta otrajā daļā ir noteikts izņēmums no vispārējā pienākuma Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu izdošanai uz Lielbritāniju, paredzot, ka katra dalībvalsts var izdarīt atrunu par savu pilsoņu izdošanu. Latvija, tāpat kā Vācija, Francija, Grieķija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija, izteica atrunu par savu valstspiederīgo neizdošanu Lielbritānijai. Savukārt Lielbritānija šādu atrunu netika veikusi, un tātad ir attiecīgi pieļaujama Lielbritānijas pilsoņu izdošana uz jebkuru no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Jautājumu par sadarbību izdošanas lietās ir aktualizējušas Lielbritānijas iestādes, vairākkārt vēršoties pie Latvijas saistībā ar Latvijas valstspiederīgo izdošanu Lielbritānijai kriminālvajāšanai vai sodīšanai par noziegumiem, kas tajā izdarīti. Lielbritānijas iestādes ir informējušas, ka atsevišķas meklēšanā izsludinātas personas, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās atrodas Latvijā, ir izdarījušas sevišķi smagus noziegumus.

Kopš "Brexit" Ģenerālprokuratūrā no Lielbritānijas ir saņemti tikai divi izdošanas lūgumi, savukārt Latvijas procesa virzītāji ir ierosinājuši lūgt personas izdošanu no Apvienotās Karalistes 77 reizes. Kopš "Brexit" nav saņemti atteikumi no Lielbritānijas izdot personu Latvijai kriminālvajāšanai vai brīvības atņemšanas soda izpildei. Lai gan Lielbritānija nav oficiāli sniegusi informāciju par starptautiskajā meklēšanā esošo Latvijas valstspiederīgo skaitu, abu valstu pušu savstarpējās sarunās ir izskanējis, ka šobrīd šo personu skaits ir aptuveni 10.

Gan Ģenerālprokuratūras, gan Valsts policijas pārstāvji komisijas sēdē uzsvēra, ka Latvijas pilsoņu izdošana uz Lielbritāniju būtu jāatļauj, lai nodrošinātu soda neizbēgamības principu. Esošā situācija liecina, ka citi mehānismi, respektīvi, kriminālprocesa pārņemšana, kriminālprocesa iztiesāšana ar videokonferences starpniecību un tā tālāk, kādos var tiesāt Latvijas pilsoņus, kas izdarījuši noziedzīgus nodarījumus Lielbritānijā, faktiski nedarbojas. Līdz ar to Latvijas pilsoņi, atrodoties brīvībā, ne tikai izvairās no soda, bet var radīt arī turpmāku apdraudējumu. Pārsvarā lūgumi par Latvijas valstspiederīgo izdošanu attiecas uz situācijām, kad attiecīgās personas Lielbritānijā ir izdarījušas smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Alternatīvais likumprojekts, ko virza komisija, sastāv no sešiem pantiem. To būtība ir tāda.

Pirmkārt, likumprojekta mērķis ir atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 98. panta trešajam teikumam apstiprināt un saskaņā ar nolīguma 603. panta otro daļu atļaut Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Otrkārt, likumprojektā ir noteikts, ka Latvijas pilsoņus var izdot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei kriminālvajāšanai, tiesāšanai un soda izpildei.

Ir noteikts, ka Latvijas pilsoni, kas uzturas Latvijas Republikā, var izdot ar nosacījumu, ka persona tiks atgriezta Latvijā piespriestā soda izciešanai, ja to pieprasa pati persona.

Tāpat likumprojekta izpratnē ar terminu "Latvijas pilsonis" tiek saprasts gan Latvijas pilsonis, gan nepilsonis.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās Latvijas iepriekš izteiktā atruna, kuru es minēju ziņojumā par Latvijas pilsoņu neizdošanu, tiks grozīta, turpmāk pieļaujot Latvijas pilsoņu un nepilsoņu izdošanu Lielbritānijai.

Godātie kolēģi! Līdz ar to komisija aicina balsot pret Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti" pirmajā lasījumā, to noraidot. Arī Ārlietu komisija vienbalsīgi šo likumprojektu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 55, atturas – 27. Likumprojekts noraidīts.

I. Mūrniece. Komisija lūdz komisijas virzīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei" atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Mūrniece. Un komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Mūrniece. Komisija lūdz noteikt termiņu priekšlikumiem – piecas dienas jeb šā gada 26. maiju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Un izskatīšana Saeimā?

I. Mūrniece. Izskatīšana Saeimā varētu būt šā gada 11. jūnijā, ja komisija nelūgs to izskatīt ātrāk.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jeļena Kļaviņa.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runa ir par mūsu senioriem, par tiem cilvēkiem, kuri šo valsti ir cēluši, bet šodien tie kļuvuši sociāli vismazāk aizsargāti. Kamēr šeit, kabinetos, notiek nemitīga cīņa par krēsliem, mūsu seniori katru dienu vieni paši cīnās par iespēju izdzīvot un klusībā cer, ka valsts viņus pamanīs un sniegs vismaz kaut kādu atbalstu.

Satversme mums nosaka pienākumu būt sociāli taisnīgai un atbildīgai valstij. Tādēļ šim atbalstam ir jābūt ne tikai cerību vai pašvaldību līmenī, bet arī vienotam visas valsts mērogā. Tāpēc mēs piedāvājam reizi gadā katram no aptuveni 150 tūkstošiem Latvijas vientuļo pensionāru izmaksāt pabalstu vismaz vienas minimālās pensijas apmērā.

Šajā zālē sēdošajiem pabalsta apmērs varbūt nešķiet liels. Dažam labam tā ir tikai viena nedēļas nogale Itālijā vai lidostu VIP zonas. Taču vientuļam sirmgalvim tas nozīmē pilnvērtīgu ēdienu, nevis lētāku maizi un putraimus, iespēju aptiekā nopirkt visas ārsta izrakstītās zāles, nevis izvēli, bez kurām zālēm šoreiz varētu mēģināt iztikt, iespēju samaksāt par apkuri, lai ziemā nebūtu jāsalst.

Pēdējā laikā no atsevišķiem politiķiem mēs dzirdam par nepieciešamību domāt, kā iedzīvotājiem palīdzēt nākamajā apkures sezonā. Mūsu iesniegtā likumprojekta nodošana komisijai varētu būt tieši tas instruments, ar kuru aizsākt konstruktīvu diskusiju, nevis tikai aprobežoties ar pārdomām vai deklaratīvām tēzēm. Ja reiz iepriekšējā valdība tika gāzta rīcībspējas trūkuma dēļ, tad topošās koalīcijas dalībniekiem bez jebkādām šaubām vajadzētu atbalstīt šī likumprojekta tālāko virzību, tādējādi palīdzot mūsu senioriem un rādot piemēru, kā izskatās rīcībspēja.

Un noslēgumā – likumprojekta nodošana komisijai uzreiz nenozīmē, ka grozījumi tiks tūlītēji pieņemti, bet gan raida signālu sabiedrībai, mūsu senioriem, ka mēs neesam aizmirsuši par viņiem un esam gatavi beidzot parūpēties. Runa ir par vientuļiem senioriem, par tiem 150 tūkstošiem, kuri ir atstāti aci pret aci ar realitāti vieni paši gan savās mājvietās, gan valsts sociālajā hierarhijā.

Tādēļ es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 4, atturas – 63. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Un mums ir divi runātāji par balsošanas motīviem.

Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es kāpju šajā tribīnē, lai skaidri un nepārprotami pateiktu, kāpēc mans balsojums par šo likumprojektu bija un vienmēr būs "par".

Es balsoju par cilvēkiem, kurus mēs šajā zālē aiz politiskajām spēlēm un sausiem cipariem pārāk bieži mēdzam pazaudēt. Šodien mēs runājam par vairāk nekā 150 tūkstošiem Latvijas pensionāru, kuri vecumdienas vada pilnīgā vienatnē. Un man gribas jautāt tiem, kuri šaubījās vai balsoja "pret". Vai tiešām kāds šeit uzskata, ka šie cilvēki paši ir vainīgi pie savas vientulības? Vai viņi ir vainīgi, ka dzīve ir izvērtusies tā, ka šodien nav neviena tuvinieka, ar ko dalīt siltu ēdienu vai apkures rēķinu? Vientulība vecumā nav izvēle. Tā ir smaga sociālā realitāte. Un mūsu valsts pienākums ir būt tam atbalsta plecam, kura viņiem trūkst.

Mūsu valsts pamatlikums – Satversme – skaidri nosaka, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Satversmes ievadā un tās pantos ir nostiprināts princips, ka valstij ir jārūpējas par sociālo taisnīgumu un jānodrošina cilvēka cienīgi dzīves apstākļi ikvienam. Tas nav tikai tukšs ieraksts uz papīra, tas ir likumdevēja tiešs pienākums.

Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka valsts nevar vienkārši pagriezt muguru tiem, kuri paši nespēj sevi nodrošināt. Šo cilvēku pensijas nav mazas tāpēc, ka viņi nebūtu strādājuši. Viņi ir strādājuši visu mūžu, cēluši un veidojuši šo pašu valsti, kuras budžetu mēs tagad mēģinām nosargāt no viņiem pašiem. Bet šodien, kad minimālā pensijas bāze ir niecīga – 213 eiro –, mēs viņus esam pametuši uz nabadzības sliekšņa. Padomājiet par to! Milzīga daļa senioru mēnesī saņem no 200 līdz 500 eiro. Šajā cenu... inflācijas laikā tā nav dzīvošana, tā ir burtiski izdzīvošana katru dienu, kas pārkāpj jebkādus Satversmes garantētos cilvēka cieņas standartus.

Tagad parunāsim par naudu, ko mēs tik ļoti mēdzam žēlot saviem cilvēkiem. Šis likumprojekts valsts budžetam nemaksātu gandrīz necik, ja mēs to salīdzinām ar citām mūsu vieglprātīgajām prioritātēm. Vientuļu pensionāru pabalstam gadā nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro. Tajā pašā laikā mēs bez sirdsapziņas pārmetumiem atrodam 30 miljonus eiro kārtējo reizi "airBaltic" vai miljardu tērējam megaprojektos. Lidmašīnām, betonam naudu atrodam vienā pēcpusdienā, bet valsts pamatlikuma izpildei un savu vecāku un vecvecāku pamatvajadzībām – nē.

Kur ir mūsu valsts morālais kompass un tiesiskā apziņa? Kā mēs varam skatīties acīs visiem vēlētājiem, sakot, ka valstij nav naudas, ja mēs to vienkārši izvēlamies tērēt citur?

Es balsoju "par", jo ticu, ka valsts spēku un tiesiskumu mēra pēc tā, kā mēs izturamies pret saviem visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Šie 213 eiro reizi gadā vientuļiem pensionāriem nav vienkārši pabalsts. Tā ir ziņa no mums, ka valsts pilda savu Satversmes solījumu, ka viņi nav aizmirsti.

Es aicinu ikvienu no jums ieklausīties savā sirdsapziņā, atcerēties mūsu konstitucionālo pienākumu un nolikt malā partiju disciplīnu. Mēs šeit esam ievēlēti, lai kalpotu cilvēkiem un sargātu viņu cieņu, nevis budžeta skaitļus uz pensionāru rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds par balsošanas motīviem deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es balsoju "par" šo likumprojektu. Un es balsoju "par" nevis politisko punktu dēļ, es balsoju "par" tāpēc, ka aiz šī likumprojekta stāv reāli cilvēki, mūsu pensionāri. Cilvēki, kuri visu dzīvi strādāja, maksāja nodokļus, uzturēja šo valsti, bet šodien ļoti bieži dzīvo nabadzības un vientulības apstākļos.

Šis likumprojekts paredz atbalstu vientuļajiem pensionāriem, cilvēkiem, kuriem nav laulātā, nav bērnu, nav neviena, kas palīdzētu ikdienā. Un tieši šie cilvēki šobrīd ir viena no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām.

Kolēģi, paskatāmies patiesībai acīs! 2025. gada sākumā Latvijā bija vairāk nekā 406 tūkstoši senioru virs 65 gadiem, gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Vairāk nekā 150 tūkstoši senioru dzīvo vieni, un liela daļa no viņiem saņem pensijas 200, 300 vai 400 eiro apmērā. Ko tas nozīmē realitātē? Tas nozīmē izvēlēties – nopirkt zāles vai samaksāt par apkuri. Tas nozīmē skaitīt centus pie veikala kases. Tas nozīmē klusēt par savām problēmām, jo nav kam piezvanīt... nav kam palīdzēt.

Mēs šeit, Saeimā, bieži runājam par sociāli atbildīgu valsti. Bet sociāli atbildīga valsts sākas nevis ar skaistām runām, tā sākas ar konkrētu palīdzību cilvēkiem. Jā, Satversme nosaka, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. OECD vairākkārt norādījusi, ka Latvijas senioru nabadzības risks ir augsts un minimālās pensijas ir jāpalielina. Tie ir fakti.

Un šodien jautājums ir ļoti vienkāršs – vai mēs esam gatavi vismaz sākt šo diskusiju? Jo šobrīd mēs pat nerunājam par likuma galīgo pieņemšanu. Mēs runājam par nodošanu komisijai, par iespēju profesionāli izvērtēt, diskutēt, precizēt, meklēt risinājumus. Kas tieši biedē jūs, deputātus? Diskusija par pensionāru nabadzību, diskusija par vientuļu senioru dzīves apstākļiem, diskusija par cilvēkiem, kuri pēc 40 darba gadiem dzīvo uz izdzīvošanas robežas?

Īpaši vēlos uzrunāt Zaļo un Zemnieku savienību. Jūs gadiem esat runājuši par senioru aizsardzību, par cienījamām vecumdienām, par sociālo taisnīgumu. Šodien bija iespēja to pierādīt nevis vārdos, bet balsojumā. Tieši šādi balsojumi parāda, vai politika patiešām aizstāv pensionārus vai tikai izmanto viņus priekšvēlēšanu reklāmās, staigājot ar aicinājumiem un lūgumiem uz Latvijas Pensionāru federāciju.

Kolēģi, nevajag izlikties, ka problēmu nav. Cenas aug, medikamenti kļūst dārgāki, elektrība, pārtika, komunālie maksājumi – viss kļūst dārgāks. Bet vientuļš pensionārs nevar aiziet vairāk pastrādāt, viņš nevar sameklēt otru darbu. Viņš vienkārši paliek viens pret sistēmu. Un valsts pienākums ir šos cilvēkus neaizmirst.

Šis likumprojekts nav greznība, tas ir minimālas cilvēcības jautājums. Mēs šodien atsakāmies pat nodot šo likumprojektu komisijai. Tad ko mēs pasakām cilvēkiem? Ka viņu problēmas nav pelnījušas pat diskusiju? Ka budžetā vienmēr atradīsies nauda projektiem, konsultantiem un birokrātijai, bet ne vientuļiem pensionāriem?

Jā, es balsoju "par" šo likumprojektu, jo uzskatu, ka valsts nevar būt stipra, ja tā atstāj novārtā savus seniorus. Cilvēki ļoti labi redz šodienas balsojumu, un viņi redzēs, kuri deputāti runā par sociālo taisnīgumu tikai televīzijā un kuri ir gatavi reāli iestāties par cilvēkiem. Jo galu galā politika nav par tabulām un skaistiem lozungiem, politika ir par cilvēkiem. Šodien mūsu pensionāri skatās uz šo Saeimu un gaida atbildi, vai viņi šai valstij vēl ir svarīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Administratīvā procesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni". (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodošanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, lai stiprinātu Latvijas sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu sistēmai. Vēlēšanas nav tikai tehniska procedūra, vēlēšanas ir brīdis, kad tauta īsteno savu suverēno varu. Vēlēšanu zīmes nav makulatūra, kura ir vienkārši izmetama ārā, tās ir mūsu tautas gribas pierādījums. Tieši tāpēc demokrātiskā valstī šo pierādījumu nedrīkst iznīcināt pārāk ātri. Nevienam nav šaubu, ka šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad valsts ir hibrīdkara apdraudējumā... ārkārtējās situācijās, kas katru dienu nav paredzamas. Arī vēlēšanu laikā neviens no jums nevar apliecināt to, ka situācija var būt atšķirīga, ka nebūs trauksmes, ka viss būs mierīgi.

Tāpēc mēs ierosinām to, ka zīmes ir jāuzglabā 12 mēnešus pēc vēlēšanām, bet tiesvedības gadījumā – līdz galīgam tiesas nolēmumam. Šis priekšlikums apliecina valstisku principu – Saeimai uzticības pārbaudei. Saeima uzticas caurskatāmībai. Saeima uzticas tam, ka vēlēšanas ir godīgas, un visi pēdējie notikumi, kas ir bijuši saistīti ar vēlēšanu sistēmu neparedzamību un nestabilitāti, apliecinātu to, ka valsts, Saeima uzticas un dod lielāku uzticību valsts izteiktajai gribai. Un valsts, kura nebaidās no pārbaudes un pārbaudāmu rezultātu saglabāšanas, apliecina to, ka uzticas savai tautai. Demokrātijā tautas gribu nedrīkst iznīcināt pārāk ātri, ātrāk, nekā sabiedrība... ir bijusi iespēja pārliecināties par to drošību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai ikviens no jums, kas nākotnē piedalīsies Saeimas vēlēšanās, zinātu, ka ir iespējams pārbaudīt rezultātus, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem šajā valstī. Ne tad, kad sistēma nestrādā kāda ļaunprātības dēļ; ne tad, kad ir iestājies kāds korupcijas gadījums; ne tad, kad ir atskanējis brīdinājums par ārkārtēju situāciju.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 19, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Šis priekšlikums dotu iespēju katram no jums apliecināt to, ka mēs uzticamies Valsts kontrolei. Šis priekšlikums nav par to, ka mēs neuzticamies Saeimai, bet tas parāda sabiedrībai ļoti stingru vēstījumu, ka Saeima nebaidās būt pārraudzīta. Nevienam nav šaubu, ka ar savu darbu un rezultātiem Valsts kontrole ir apliecinājusi to, ka šobrīd tā ir valsts augstākās raudzes pārbaudes un revīzijas vienība. Ja Saeima ir tautas vēlēta augstākā likumdevēja institūcija, tad tieši Saeimai ir jārāda augstākās caurskatāmības standarts. Mēs nevaram prasīt ministrijām, pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām atbildību par savu rīcību, ja pati Saeima baidās parādīt, kas notiek tās saimniecībā. Ja mums patiešām ir kaut kas slēpjams, tad šī situācija atrisinātu to, ka Saeima uzticas savai tautai un spēj parādīt, kas notiek Saeimas saimniecībā. It īpaši šajā brīdī, kad Saeimā plānoti lieli renovācijas un remonta darbi. Ikviens no sabiedrības vēlēsies zināt, kā Saeima labiekārto savu vidi, kā Saeima tērē naudu.

Mēs esam sastapušies ar to, ka bieži vien uz uzdotajiem jautājumiem Prezidijam mēs neesam saņēmuši atbildes. Mēs joprojām nezinām, kā tērē 200 000 eiro speciālai amata vienībai ASV no Saeimas budžeta. Kādas Saeimas intereses tad pārstāv šī persona? Viņa nav nākusi šeit atskaitīties.

Valsts, kura nebaidās no kontroles, ir stipra valsts. Likumdevējs, kurš pats rada likumus, bet baidās no pārbaudes par saviem tēriņiem un savu dzīvesveidu, apliecina to, ka baidās no savas tautas, no tautas, kas katram no jums ir devusi uzticības mandātu. Un, ja Saeima prasa atbildību no sabiedrības, lai tā ievēro tos likumus, kurus ir radījusi, tad šai situācijā nebaidīsimies no saviem tēriņiem un parādīsim tos publiski.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 7, atturas – 30. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, lai nostiprinātu Valsts kontroles darbību un lai Valsts kontrole atbilstoši paredzētajam varētu veikt un pārbaudīt, ar ko Saeima nodarbojas, lai šī darbība būtu veikta un lai jūs mainītu to pieļauto kļūdu, kas bija iepriekš, kad jūs noraidījāt uzticību Valsts kontrolei.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 7, atturas – 31. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) atzīšanu par Latvijas pilsoni". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā darba kārtības 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā darba kārtības 2. jautājumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni" iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts "Par 10 486 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt valsts apmaksātus glikozes sensorus un insulīna sūkņus visiem 1. tipa diabēta pacientiem" turpmāko virzību".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, es atvainojos par procedūru. Mēs jau nobalsojām, bet man vajadzēja jautāt jums, vai jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Iebildumu nebija. Līdz ar to mēs to varam izskatīt šodienas sēdes darba kārtībā.

Tā kā mēs jau esam nobalsojuši, vai jums ir nepieciešams vēl viens balsojums? Nē. Tad lēmums ir pieņemts, jo balsojums ir noticis.

Turpinām. Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Gundars Daudze, Andris Bērziņš, Gunārs Kūtris, Valdis Maslovskis, Juris Jakovins un Armands Krauze iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Gundars Daudze, Andris Bērziņš, Gunārs Kūtris, Valdis Maslovskis, Juris Jakovins un Armands Krauze iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Ministru kabineta locekļu atbildes uz deputātu pieprasījumiem.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu "Par publisko informāciju saistībā ar Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošanu".

Kolēģi, gribu jūs informēt, ka Ministru prezidente ir iesniegusi atbildi. Atbilde ir pievienota pielikumā. Un par šo balsojuma nebūs, tāpēc ka pieprasījums jau tika atbalstīts iepriekš.

Lūdzu, par procedūru.

L. Liepiņa (LPV).

Ņemot vērā to, ka šādas situācijas gadās reti, vēlos vienkārši precizēt, vai tomēr, ja pieprasījums tika atbalstīts iepriekšējā Saeimas sēdē, Saeimas kārtības rullis neparedz, ka Ministru prezidentei jāierodas personīgi sniegt atbildes Saeimas deputātiem šajā Saeimas sēdē? Es vēlos Prezidija precizējumu.

Sēdes vadītāja. Ministru prezidente ir sniegusi rakstveida atbildi, un tādas tiesības viņai ir. Rakstveida atbilde ir pievienota.

L. Liepiņa. Rakstveida atbilde ir tāda atbilde, kas ir iesniegta Pieprasījumu komisijai. Manuprāt, tas ir Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums.

Sēdes vadītāja. Viņa ir vēlreiz tādu... Viņa ir iesniegusi jau precīzi tādu pašu atbildi.

Bet deputāti var debatēt par šo. (Starpsauciens: "... Viņi nedrīkst apspriest..." Zālē troksnis, starpsaucieni.) Tātad ir iespējamas debates. Ja ir vēlme, varat nākt un debatēt. Ja ne, tad es informēju.

Kolēģi, pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu "Par iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu, amatpersonām piedaloties Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā".

Informēju, ka Ministru prezidente ir sniegusi rakstveida atbildi. Atbilde ir pievienota pie izskatāmā jautājuma. Arī par šo balsojums nav nepieciešams, jo pieprasījums jau tika atbalstīts. Tieši tāpat.

Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai!

L. Liepiņa (LPV).

Frakcijas Latvija pirmajā vietā deputātu vārdā vēlos pateikt, ka, mūsuprāt, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Ministru prezidentei bija jāierodas uz šodienas Saeimas sēdi un jāsniedz deputātiem atbilde uz šo jautājumu. Jaunās Vienotības Ministru prezidente nav ieradusies un JAUNĀS Vienotības frakcijas priekšsēdētājs aicina mūs nomierināties. Nu, tas ir tas, kas šobrīd šeit notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad vēlreiz atgādinu, ka Ministru prezidente ir iesniegusi rakstisku atbildi.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izstrādāja likumprojektu, lai atzītu Brazīlijas Republikas pilsoni Felipi Gabrielu dus Santusu-Šavieru, dzimušu 1995. gadā Brazīlijā, par Latvijas pilsoni.

Felipi Gabriels dus Santuss-Šaviers Latvijā dzīvo kopš 2015. gada. Sākotnēji ieradies kā sportists, vēlāk pievērsies studijām un profesionālajai darbībai. Dzīvojot Latvijā, viņš ir integrējies Latvijas sabiedrībā, apguvis latviešu valodu un iesaistījies kultūras, sporta un sabiedriskajā dzīvē. Pilsonības pretendents Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju. Felipi Gabriels dus Santuss-Šaviers vērsās Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā ar lūgumu izvērtēt iespēju piešķirt viņam Latvijas pilsonību. Norādīja, ka Latviju uzskata par savu dzīvesvietu un valsti, ar kuru saista savu turpmāko nākotni. Viņš arī uzsvēris, ka ikdienā lieto latviešu valodu, izjūt piederību Latvijas sabiedrībai un vēlas turpināt veicināt Latvijas kultūras, sporta un sabiedriskās dzīves attīstību.

Pilsonības pretendents ir norādījis, ka ilgstoši piedalījies sporta un sabiedriskās dzīves aktivitātēs, sabiedriskajos projektos, labdarības iniciatīvās, kā arī ar savu darbību un publisko atpazīstamību ir veicinājis Latvijas tēla popularizēšanu starptautiskajā vidē. Iesniegumā uzsvērta arī viņa sadarbība ar Latvijas sporta organizācijām, mediju projektiem un sabiedriskajām iniciatīvām.

Rekomendācijas par viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā ir sniegušas arī sporta federācijas, ievērojami sportisti un mūziķi Latvijā.

Pēc komisijas pieprasījuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir veikusi pārbaudi un norādījusi, ka valsts kompetento iestāžu rīcībā nav informācijas, kas radītu ierobežojumus atzīt Felipi Gabrielu dus Santusu-Šavieru par Latvijas pilsoni.

Komisija izvērtēja visus apstākļus, secināja, ka šobrīd pastāv objektīvi šķēršļi, lai pretendents varētu iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Teorētiski viņš to varētu darīt tikai 2035. gadā, bet viņa saikne ar Latvijas sabiedrību, ar aktīvo darbību ir pietiekama, lai Felipi Gabrielu dus Santusu-Šavieru atzītu par Latvijas pilsoni.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un šo likumprojektu tradicionāli pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G. Kūtris. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Ja nevienam būtisku iebildumu nav, tad pēc tradīcijas aicinu šo likumprojektu atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – 1.

Sveicam Felipi Gabrielu dus Santusu-Šavieru ar Latvijas pilsonības iegūšanu. (Aplausi.)

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir izstrādājusi likumprojektu, ar kuru ir paredzēts atzīt bēgli Jūliju Kabicinu, kas dzimusi 1988. gadā Maskavā, par Latvijas pilsoni.

Jūlija Latvijā dzīvo kopš 2016. gada, bet iepriekš ilgus gadus mācījās un strādāja Apvienotajā Karalistē. Jūlijas ģimene uz Latviju pārcēlās jau 2008. gadā. 2024. gadā viņai Latvijā ir piešķirts bēgļa statuss.

Jūlija ir integrējusies Latvijas sabiedrībā, ir iesaistījusies kultūras, sabiedriskajos un starptautiskajos projektos, īpaši jautājumos par atbalstu Ukrainai un Eiropas drošību.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Kabicina iesaistījās palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem Latvijā, organizējot labdarības un kultūras projektus, filmu demonstrējumus un starptautiskos pasākumus. Viņa ir producējusi dokumentālās filmas par Krievijas agresiju Ukrainā un sadarbojusies ar Latvijas institūcijām, diplomātiskajām pārstāvniecībām un Eiropas Parlamenta deputātiem starptautisku pasākumu organizēšanā. Viņas darbība vērsta uz drošības un demokrātijas jautājumu aktualizēšanu starptautiskajā vidē un Latvijas starptautiskās atpazīstamības stiprināšanu.

Par Jūliju komisijai rekomendācijas iesniegušas vairākas personas, vairākas institūcijas, tostarp katoļu baznīcas Latvijā vadītāji, kuri aicina, ievērojot Jūlijas paveikto un darbību labdarības pasākumos, atzīt viņu par Latvijas pilsoni.

Jūlija Kabicina ir iesniegusi komisijai notariāli apliecinātu pieteikumu par atteikšanos no Krievijas pilsonības, kā arī norādījusi, ka viņai kā personai ar Latvijā piešķirtu bēgļa statusu nav iespējams vērsties Krievijas Federācijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, lai risinātu šo jautājumu likumos noteiktajā kārtībā.

Pēc komisijas pieprasījuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde veica pārbaudi un konstatēja, ka Latvijas kompetento iestāžu rīcībā nav informācijas, kas radītu ierobežojumus Jūlijai Kabicinai kļūt par Latvijas pilsoni.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un atzīt Jūliju Kabicinu par Latvijas pilsoni.

Pirmām kārtām, protams, aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Butāna kungs, jūs... par steidzamību? Nē, pēc tam. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, cienītās dāmas un godātie kungi! Vēlos norādīt, ka "Nacionālā apvienība" nevar atbalstīt tādus pilsoņu kandidātus, kuri nepārzina valsts valodu. Esam arī iepriekš to uzsvēruši un konsekventi paliksim pie tā, ka neatkarīgi no cilvēka nostājas... vai kā citādi... bet, ja persona 10 gadu laikā nevar iemācīties valodu, mūsuprāt, pilsonība nebūtu jādod. Un mums galu galā ir atrunāts veids, kā valstī var naturalizēties.

Šobrīd Saeimai dalīt pilsonību... mūsuprāt, šis nav pareizs veids, kā likumdevējam rīkoties. Galu galā 10 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai jebkurš cilvēks... un šajā gadījumā ir runa par Krievijas pilsoni... iemācītos valsts valodu. Un tad var atgriezties pie šīs diskusijas.

Tas ir mūsu pamatojums, kādēļ no mums nebūs pozitīva balsojuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vispār cilvēks ar bēgļa statusu Latvijā nevar naturalizēties par pilsoni.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi, tradicionāli... lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Jūlijas Kabicinas (Yulia Kabitsyna) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – 5.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Apsveicam Jūliju Kabicinu ar Latvijas pilsonības iegūšanu. (Aplausi.)

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Oļegs Burovs, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs... Andris ir, Gunārs Kūtris... ir, Edgars Tavars... ir, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tie, kas dzird frakcijās! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā likumprojekta mērķis ir nodrošināt zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem tiesības saņemt kompensāciju no valsts par tiesību aizskārumu.

Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumam lietā Nr. 2024-21-0103. Nepieciešamība pieņemt šādu likumu ir tādēļ, ka no 2025. gada 1. janvāra ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā tika ieviestas divas kadastrālās vērtības. Pārejas noteikumos ir noteikts, ka fiskālo kadastrālo vērtību izmanto nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts un pašvaldības budžetā aprēķinam (tātad arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam). Savukārt attiecībā uz maksu par zemes likumisko lietošanu tika noteikts, ka tās aprēķinam izmanto universālo kadastrālo vērtību, kas ir aktualizēta, objektīvi nekustamā īpašuma tirgus situācijai atbilstošāka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība.

Praksē var rasties situācija, kad piespiedu dalītā īpašuma gadījumos zemes īpašnieks par sev piederošo zemi maksā nekustamā īpašuma nodokli, kas aprēķināts no zemes fiskālās kadastrālās vērtības, savukārt maksu par sev piederošās zemes likumisko lietošanu no būvju īpašniekiem saņem apmērā, kas aprēķināts no zemes universālās kadastrālās vērtības. Abas šīs kadastrālās vērtības var atšķirties, un gadījumos, ja aprēķins pēc universālās kadastrālās vērtības ir zemāks par nekustamā īpašuma nodoklim veikto aprēķinu, zemes īpašniekiem var rasties zaudējumi.

Līdz ar to ir jānosaka zaudējumu kompensēšana, kas ar šo likumprojektu ir izdarīts. Zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījuma izvērtēšanas process ir paredzēts vienkāršotā veidā, lai nebūtu birokrātiskā sloga un kompensāciju izmaksāšanai nepieciešamo lēmumu izskatīšanas un pieņemšanas procesa administrēšana neizmaksātu dārgāk kā aprēķināto kompensāciju apmērs.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā". Likumprojekts ir sagatavots pārdomāti, kvalitatīvi.

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā" trešajā lasījumā. Ir jautājums par atbildībām.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par to, ka Ministru kabinets apstiprina projekta "Rail Baltica" tvērumu, īstenošanas kārtas, budžetu un īstenošanas termiņu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par to, cik reižu gadā tiktu informēta Saeima par projekta "Rail Baltica" īstenošanas progresu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Par meliorācijas sistēmu atjaunošanu, uzturēšanu un pārbūvi. Tika atbalstīts, izsakot kā 6.¹ pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Tika atbalstīts, izsakot kā 4.⁴ pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. (Pauze. Skatās klēpjdatorā.)

Sēdes vadītāja. Netika atbalstīts.

A. Kulbergs. Tas būtu...

Sēdes vadītāja. 8.

A. Kulbergs. ... "[..] 1.² pantā paredzēto kompetences sadalījumu, tiek nodibināta starpnozaru institūcija Ministru prezidenta pārraudzībā." Mēs uzskatījām, ka nav nepieciešams veidot jaunu... pietiek ar likumā noteikto... Ministru kabinetam ir tiesības rīkoties tālāk. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. "Satiksmes ministrija sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un Valsts kanceleju līdz 2026. gada 1. jūlijam veic Rail Baltica projekta dokumentu un informācijas pieejamības statusa auditu [..]." Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Balstīts uz 9. priekšlikumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Vārdu koriģējumi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Par paredzēto starpnozaru institūciju... kā tiek izveidota. Tas pats, kas iepriekš, tikai papildināts. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Papildināt likumu ar jaunu pārejas noteikumu. Vienkārši pārejas noteikumu precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar norādi par likuma stāšanos spēkā: "Likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā". Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei".

Grozījumi ir nepieciešami, lai varētu atsavināt sabiedrības vajadzībām nekustamo īpašumu Bauskas novadā. Tas ir norādīts likumprojektā. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes gabala atsavināmo daļu robežas attēlotas pielikumā, aprakstītas arī pašas robežas. Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu. Iebildumu no nekustamā īpašuma īpašnieka puses atsavināšanai sabiedrības vajadzībām nav. Vienīgais – īpašnieks vēlas lielāku atlīdzības summu, bet to procesuāli ir paredzēta iespēja atrisināt tiesas ceļā.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš – 26. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! 12. maijā Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja divus likumprojektus – "Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā" un "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā". Abus dokumentus sagatavoja un iesniedza deputāti.

12. maijā mums notika tāda produktīva diskusija par likumprojektu. Konceptuāli nav iebildumu pret to, ka grozījumi ir nepieciešami, bet vienlaikus izskanēja aicinājumi turpināt izvērtējumu. Piemēram, bija norādīts uz to: ja ir nolūks ierobežot iespēju izmantot elektronisko parakstu, tad ir svarīgi arī padomāt par alternatīviem rīkiem, kurus personas var izmantot. Tāpat izskanēja aicinājums izvērtēt attiecīgos priekšlikumus no cilvēktiesību viedokļa, vai tas neierobežo personu tiesības.

Bet, runājot par pašu likumprojektu, tas paredz noteikt, ka persona, kura izsludināta meklēšanā saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nedrīkst izmantot elektronisko parakstu. Proti, elektroniskais paraksts būs anulēts, nebūs izmantojams. Un, pirmajā lasījumā balsojot, deputāti nobalsoja "par" – atbalstīja. Proti, pieci balsoja "par", viens bija "pret".

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labdien, kolēģi! Ļoti īsi vēlos pateikt, ka komisijā es nepiedalījos balsojumā par šo un nākamo likumprojektu.

Lai gan konceptuāli frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piekrīt, ka tām personām, kurām ir īpaši smagi noziegumi, tajā skaitā noziegumi pret valsti, varētu būt šādi ierobežojumi, tomēr mēs nebalsojām tādēļ, ka Juridiskais birojs komisijas sēdē vairākkārt norādīja, ka šādā redakcijā šis likumprojekts... ir iebildumi pret būtiskiem pārkāpumiem, kas ir tādi pamattiesību pārkāpumi.

Līdz ar to mēs gaidīsim nākamo lasījumu. Ja tajā šīs komisijā norādītās problēmas tiks novērstas, tad mēs noteikti atbalstīsim gan šo, gan nākamo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es neplānoju debatēt, bet ir svarīgi tieši, lai būtu precīzi atspoguļots, par ko mēs diskutējām. Juridiskais birojs nenorādīja uz to, ka likumprojektā pārkāptas cilvēktiesības. Juridiskais birojs norādīja, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai tā nav.

Man gribētos atgādināt, mēs runājam par situāciju, kad cilvēks tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņam ir piemērots apcietinājums... ir pieņemts lēmums par apcietinājuma piemērošanu, bet viņu nevar apcietināt tāpēc, ka viņš ir izsludināts meklēšanā, slēpjas, viņš atrodas kaut kur ārpus Latvijas. Likumprojekts paredz, ka šādiem cilvēkiem nebūs iespēju izmantot elektronisko parakstu.

Nu, ja mēs runājam par pamattiesībām, cilvēkam, manuprāt, ir jāpiedalās kriminālprocesā, proti, jāsniedz liecības, jāiet uz tiesu, uz prokuratūru. Šeit mēs runājam par situāciju, kad cilvēks aizmūk, izvairās no piedalīšanās procesā, paraksta attālināti kaut kādus dokumentus, dzīvo savu komforta dzīvi, ceļo. Un tad mēs dzirdam: vai tas neierobežo viņa pamattiesības? Ja viņš būtu apcietināts, viņš būtu ieslodzījuma vietā, viņa pase būtu seifā un e-parakstu viņš neizmantotu. Un tas nevienu nemulsina. Protams, attiecīgās normas ierobežo cilvēka tiesības. Bet šīs tiesības nav absolūtas. Tas nav tas, kas ir garantējams ikvienam cilvēkam.

Un jautājums ir par to, vai mūsu pienākums ir radīt tiem cilvēkiem, kas izvairās no izmeklēšanas, no procesa, no piespriesta brīvības atņemšanas soda, komfortu, dzīvojot ārpus Latvijas, parakstīt līgumus, sniegt pilnvaras, ceļot? Mēs par to runājam. Kā jau teicu, ziņojot par likumprojektu, starp lasījumiem mēs turpināsim diskusiju, kā uzlabot normu. Piemēram, izskanēja viedoklis, ka varbūt vajadzētu fokusēties uz smagākiem nodarījumiem, jo to cilvēku skaits – divarpus tūkstoši – ir diezgan liels. Lai tas nebūtu pārāk sarežģīti un neprasītu lielus resursus, par to var runāt. Arī par citām lietām runāsim.

Bet šodien mūsu dienaskārtībā ir jautājums, kas izskatāms pirmajā lasījumā.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Vēlos precizēt. Tā nav taisnība, ka runāja tikai... un šis nav tikai par elektronisko parakstu, šis ir arī par cita veida dokumentiem.

Tā ka aicinu turpināt debates par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Komisijas vārdā vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts ir par elektroniskās identifikācijas rīkiem, bet minētie citi dokumenti – tas būs nākamais likumprojekts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, tas ir otrais šīs pakotnes likumprojekts, un tas paredz grozījumus, proti, ierobežot cilvēku, kurš izsludināts meklēšanā, izmantot pasi un citus personu apliecinošus dokumentus.

Būtībā argumenti tie paši, kas jau bija minēti. Un, jā, arī komisijā, diskutējot par pirmo likumprojektu, mēs būtībā jau uzsākām un debatējām par šo normatīvo aktu... tie argumenti un jautājumi, kas attiecas uz pirmo, droši vien attiecināmi arī uz šo likumprojektu.

Komisija, izvērtējot informāciju, kas izskanēja sēdē, nolēma likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību. Direktīva paredz noteikt bargākus sodus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dabu un vidi. Vienlaikus direktīva paredz noteikt vienotus noziedzīga nodarījuma definējumus, sodu apmērus un noziedzīgu nodarījumu regulējumu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Noziegumi pret dabu un vidi rada būtisku apdraudējumu, tādēļ uz tiem ir pienācīgi un iedarbīgi jāreaģē. Likumprojekta mērķis ir samazināt pret dabu un vidi izdarītu noziedzīgu nodarījumu skaitu un to radītās negatīvās sekas, kā arī nodrošināt efektīvu reaģēšanu, vēršoties pret noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem.

Vienlaikus likumprojekts paredz apstākļus, kuros persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu iznīcināšanu un bojāšanu, ja persona veikusi normatīvajos aktos atļautu saimniecisko darbību. Likumprojekts paredz gan paplašināt kriminālatbildību par videi kaitīgām darbībām, gan pārskatīt sodu politiku, nosakot bargākus un atturošākus sodus par smagiem vides pārkāpumiem.

Ar grozījumiem tiek ieviesti arī jauni noziedzīgu nodarījumu sastāvi, tostarp par iekārtu nelikumīgu ekspluatāciju, kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, nelikumīgām darbībām ar invazīvām svešzemju sugām, darbībām bez ietekmes uz vidi novērtējuma un noteiktu izejvielu un izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū.

Vienlaikus vairākos Krimināllikuma pantos tiek paaugstināti maksimālie brīvības atņemšanas sodi, īpaši gadījumos, kad nodarījums izraisījis smagas sekas, neatgriezenisku kaitējumu videi vai izdarīts organizētā grupā.

Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamie kolēģi! Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību, 28. panta 1. punkts nosaka, ka normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā līdz 2026. gada 21. maijam. Tātad – šodien.

Tas ir nepieņemami, ka pēdējā mirklī mēs sākam risināt dabas un vides aizsardzības jautājumus. Un mūsu šīsdienas balsojuma objektīvais iemesls lielā mērā ir ielēkt aizejoša vilciena pēdējā vagonā un izvairīties no pārkāpuma procedūras un citām nopietnām sekām. Saeima šodien ir nolikta tādā ķīlnieka lomā. Ja neatbalstīsim, riskējam ar pārkāpuma procedūru. Ja atbalstīsim, varbūt kaut kā izkulsimies.

Kaut arī Tieslietu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē apgalvoja, ka šo divu gadu laikā direktīvas ieviešanas likumprojekts ir izgājis vairākus diskusiju lokus, Juridiskajā komisijā un šeit uz pirmo lasījumu tas ir nonācis ar strīdīgiem, vietām absurdiem terminiem. Par gramatiku es neizteikšos.

Likumprojektā lielākā daļa priekšlikumu tik tiešām ir saistīta ar Eiropas direktīvas pārņemšanu. Lielākā daļa, bet ne visi. Tā, piemēram, likumprojekta ligzdiņā kāda invazīva dzeguze ir iedējusi savu šķietami nevainīgo olu – 115.² pantu, kas atbrīvo no soda un faktiski legalizē reto un aizsargājamo sugu un biotopu iznīcināšanu visur tur, kur atļauta jebkāda veida saimnieciskā darbība.

Ir pamatotas šaubas, ka šis likumprojekta pants ir izgājis pieminētos vairākus diskusiju lokus. Es neticu, ka absurdā terminoloģija būtu saskaņota ar vides un dabas aizsardzības valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, piemēram, termins "biotopu nonāvēšana". Vairāk izskatās, ka likumprojektā, kura mērķis ir sargāt dabas vērtības, atkal pa ķēķa durtiņām tiek mēģināts iestumt normas, kas vērstas uz diametrāli pretējo – uz dabas vērtību iznīcināšanu.

Likumprojektā ir daudz juridiski stiepjamu un staipāmu daudzuma un apjoma mēru, kas varētu radīt strīdus un ilgstošas tiesvedības, – būtiska vai nebūtiska ietekme, neatgriezenisks vai atgriezenisks kaitējums, ievērojama vai neievērojama ietekme, niecīgi... Tad acīmredzot loģiski būtu arī kādi citi lielāki apjoma daudzumi.

Viens no problemātiskajiem direktīvas objektiem ir invazīvās sugas. (Zālē troksnis.) Tiešām objektīvi, jo Latvijā jau atzīti par invazīviem Sosnovska latvānis un Spānijas kailgliemezis, bet rindā uz šo statusu saistībā ar Eiropas Savienības regulu par invazīvajām sugām mums jau ir Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, vārpainā korinte, puķu sprigane, daudzlapu lupīna...

Sēdes vadītāja. Kolēģi – mazliet klusāk!

A. Svilāns. ... jenotsuns, Amerikas ūdele un vēl strīpiņa citu.

Protams, ir jāsaprot, ka atsevišķu invazīvo sugu pilnīga izskaušana vairs nav iespējama vai arī to iznīdēšana videi var nodarīt lielākus zaudējumus, nekā to nodara šīs pašas invazīvās sugas. Tas vēl vairāk sarežģī jau pakārtotajos normatīvajos aktos, kā mēs risināsim šo jautājumu. Taču dažas no minētajām invazīvajām sugām ir iekarojušas teritorijas desmitu, simtu... un, ja runājam par Kanādas zeltgalvīti jeb zeltslotiņu, tad, iespējams, tūkstošu hektāru platībā. Tas apdraud Latvijas dabas vērtības un – kā gadījumā ar latvāni – arī cilvēku veselību, tātad cilvēku dzīves kvalitāti.

Liela daļa no invazīvo sugu aizņemtajām teritorijām ir valsts zeme dzelzceļa, šoseju malās un daudz kur citur. Tātad tas vistiešākajā veidā skars un prasīs arī valsts un pašvaldību institūciju atbildīgāku attieksmi un aktīvāku iesaisti invazīvo sugu izplatības ierobežošanā.

Neiztirzājot tālāk visas detaļas... un to ir daudz, kolēģi... kā jau pieminēju, likumprojektā ir daudz neatbildētu jautājumu, daudz nepilnību un trūkumu. Mūs sagaida nopietnas diskusijas.

Taču tēmas aktualitātes un citu jau minēto apstākļu kontekstā es aicinu likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs šodien spriežam par Krimināllikuma grozījumiem ar ļoti cēlu mērķi – kā jau arī Svilāna kungs mūs informēja –, tātad pārnesot Eiropas Savienības direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Skan ļoti labi.

Direktīva ir radīta tāpēc, ka ir atzīts – iepriekšējie likumi bija pārāk vāji, pārāk viegli varēja izvairīties, pārāk maz sodu, pārāk maz sodīto. Un tāpēc arī Latvijai šobrīd ir jāuzlabo sava likumdošana, lai pārnestu to Latvijas likumos. Arī tas skan labi.

Bet vienā pantā... un paldies Svilāna kungam, viņš to pieminēja... ir iestrādāts mehānisms, kas faktiski ir pret šīs direktīvas mērķiem, kas faktiski ir vienkārši Trojas zirgs. Un kas ir teikts tajā 115.² pantā?

"Personu, kas veikusi normatīvajos aktos atļautu saimniecisko darbību, atbrīvo no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai biotopu nonāvēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu."

Varbūt pirmajā brīdī kādam šķiet arī saprātīgi, ka tā ir tiesiskā paļāvība... tātad, ja cilvēks ir nokārtojis visas atļaujas, nevajag sodīt mežstrādnieku. Bet, ja mežstrādnieks strādā un pamana aizsargājama putna – melnā stārķa vai mazā ērgļa – ligzdu, vai viņš turpina cirst vai tomēr piebremzē? Kas notiek, ja nav pamanīts kāds retas sugas dzīvnieks?

Es vēršu uzmanību, un arī anotācija uz to norāda... Šobrīd saskaņā ar Krimināllikuma 10. panta ceturto daļu "paredzētais nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju". Tātad Krimināllikumā jau ir šāda atruna. Līdz ar to gadījumos, ja persona nezināja, nevarēja zināt, ka dzīvotnes iznīcināšana var radīt kaitīgas sekas videi, persona nav saucama pie kriminālatbildības par šādu darbību veikšanu. Arī šobrīd tādas personas netiek sauktas pie kriminālatbildības. Tad kāpēc ir nepieciešams šāds vispārējs formulējums, kas ievērojami samazina vides tiesības un faktiski ir pretrunā ar pašu direktīvu? Tāpēc es uzskatu, ka šis pants ir Trojas zirgs vides krimināltiesiskajā aizsardzībā.

Pirmkārt, direktīvas 3. pants nosaka, ka rīcība ir prettiesiska arī tad, ja tā ir veikta ar kompetences iestādes izsniegtu atļauju, ja šī atļauja ir iegūta koruptīvi, krāpnieciski vai acīmredzami neatbilst attiecīgajām materiālajām juridiskajām prasībām... tātad nav ņēmusi vērā vides aizsardzības prasības. Tātad atļauja nav izpirkuma raksts. Un direktīva tieši paredz, ka iestādes izsniegtā atļauja neizslēdz kriminālatbildību, ja ir nodarīts apzināts būtisks kaitējums aizsargājamai vides vērtībai. Bet 115.² pants, ko iesaka grozījumos, saka pretējo: ja ir atļauja, tad nav kriminālatbildības. Mēs transponējam direktīvu ar pantu, kas šo pašu direktīvu vienkārši apgāž.

Otrkārt, mēs nedrīkstam vājināt vides tiesības. Es zinu, ka Latvijā ir izplatīts mīts, ka mēs esam zaļa valsts. Bet dati stāsta ko citu. Pēdējos gados mežos ciršanas apjoms tuvinās vai vietumis pārsniedz meža ikgadējo pieaugumu. Atbilstoši dabas skaitīšanas datiem tikai 10 procenti Latvijas mežu ir bioloģiski vērtīgi. Daudz kas ir iznīcināts. Un viskritiskāk – Latvijas zeme no ogļskābās gāzes piesaistītājas ir kļuvusi par emitētāju un nekompensē citu nozaru emisijas.

Šodien iznākušais Valsts kontroles revīzijas ziņojums par to, kā tiek apsaimniekoti "Latvijas valsts meži", liecina par daudzām sistemātiskām problēmām. Faktiski "Latvijas valsts mežus" pārvaldošā Zemkopības ministrija strādājusi atsevišķu uzņēmēju, nevis sabiedrības interesēs. Un šis pants arī ir atsevišķu cilvēku, nevis sabiedrības interesēs. Tagad mēs to pieņemsim... ja gadījumā kāds nogāž to pašu melnā stārķa ligzdu, sanāk – nav kriminālatbildības, jo bija atļauja. Tas ir imunitātes mehānisms lēmuma pieņēmējiem un uzņēmējiem, kas var iegūt atļaujas arī tad, ja atļauja neatbilst vides prasībām.

Un es to esmu redzējusi. Valsts meža dienests ir izsniedzis ciršanas apliecinājumus aizsargājamās teritorijās. Valsts meža dienests neapseko teritoriju pirms ciršanas apliecinājuma izsniegšanas, bet paļaujas uz īpašnieka godaprātu. Nu, tad atļauja ir izsniegta (Starpsauciens.), jo īpašnieks teica... (Starpsauciens: "Tā nav taisnība! Tā nav taisnība!") Es esmu pārbaudījusi, un es esmu redzējusi. Es esmu runājusi arī ar ierēdņiem. Tā tas ir tāpēc, ka (Starpsaucieni.) ierēdņu skaits ir samazināts un viņi tīri faktiski nevar apsekot... visas šīs prasības. Atļaujas izsniedz arī tur, kur, piemēram, atrodas dižkoki.

Juridiskā neprecizitāte ir bīstama. Normatīvajos aktos atļauta saimnieciskā darbība ir ārkārtīgi plašs jēdziens. Ko tas nozīmē? Atļauta vispārīgi vai konkrēti attiecīgajā vietā? Jebkurā citā nozarē šāds formulējums liktos absurds, piemēram, būvniecībā. Ja ēkas projekts ir saskaņots, bet jaunuzceltā ēka sabrūk un kāds iet bojā, tad krimināllietu neierosina, jo kabatā bija būvatļauja? Un šāda neskaidrība likumā strādās pārkāpēju labā. Vienmēr.

Es gribu uzsvērt: direktīvas, kuru mēs vēlamies transponēt, 1. pants nosaka divus mērķus – iedarbīgāka vides aizsardzība un efektīva izpilde, bet šis priekšlikums grauj abus. Es nevaru atbalstīt šos grozījumus, jo faktiski mēs ejam... nevis ieviešam šo direktīvu, bet mēs to vienkārši apgāžam. Un tas, patiesību sakot, nozīmē, ka labāk ir nedarīt neko. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, tāda sajūta, ka Liepājas cietumā vienkārši pārāk daudz vietas joprojām ir brīvas. Jo pēc šo grozījumu pieņemšanas visi pašvaldību vadītāji, "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Latvijas Valsts ceļi" varēs taisnā ceļā doties trīs gadus uz jauno Liepājas cietumu. Paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka 115.³ pantā ir noteikta kriminālatbildība par invazīvo sugu turēšanu, respektīvi, visas pašvaldības... autoceļi... un transportēšana, tai skaitā arī... visi pašvaldību vadītāji, kuriem šobrīd ir ļoti lielas problēmas ar latvāņiem vai Kanādas zeltslotiņu, laipni aicināti – varēsiet doties uz Liepājas cietumu. "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas šos latvāņus pļauj un pārvieto sēklas rudenī... Laipni aicināti!

Kolēģi! Šādu absurdu tiešām nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Svilāns. Cienījamie kolēģi! Kā jau minēju, Juridiskā komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 13, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Svilāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir divas nedēļas – 2026. gada 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir saistītais likumprojekts, tātad "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"".

Likumprojekts arī ir izstrādāts (līdzīgi kā iepriekšējais), lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību.

Likumprojekts nosaka, kad un kā iestājas kriminālatbildība par noziegumiem pret vidi, kā arī precizē šo pārkāpumu vērtēšanas kārtību. Tie paredz, ka cilvēku var saukt pie kriminālatbildības ne tikai tad, kad videi jau ir nodarīts būtisks kaitējums, bet arī tad, ja darbības varēja radīt nopietnas sekas, piemēram, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību vai būtiski kaitēt gaisa, ūdens, augsnes kvalitātei, dzīvniekiem, augiem un ekosistēmai. Vienlaikus tiek noteikti konkrēti kritēriji, pēc kuriem vērtē šī kaitējuma apmēru, piemēram, bojājumu lielumu, iesaistīto sugu nozīmīgumu un bīstamo vielu izmantošanu, un vides atjaunošanas izmaksas.

Likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minēto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" un izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību.

Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ziniet, pārvēršamies par tādu... aizvien dziļāk un dziļāk pārvēršamies par tādu valsti, kas tikai soda, kontrolē un izdomā kaut ko, un pārņem kaut ko tādu, kas kaitē mūsu zemniekiem un mūsu mežsaimniekiem. Nu, tik daudz visādu liegumu ir, tik daudz visādu ierobežojumu ir! Tanī pašā laikā visas šīs lietas, kas skar ilgtspējīgas stratēģijas... attīstību, tanī skaitā mežsaimniecībā, nav pieņemtas. Mēs tikai pieņemam un pārņemam, un cenšamies sodīt. Tas nav īsti samērīgi. Nu, tas nav samērīgi! Es vēlreiz atkārtošu no šīs tribīnes, ka pat saistībā ar kompensācijām viens eiro, ko izmaksā kompensācijās, valstij nodara četru eiro zaudējumus. Tur ir tas absurds.

Nerunāsim pat par kompensācijām. Pieņemsim, ir iekārušies koki mežā, kas apdraud cilvēku dzīvību, tu to nedrīksti aiztikt, tu nedrīksti neko darīt, jo tev ir liegums, jo tev ir pilns saimnieciskās darbības liegums. No vienas puses, tu nedrīksti neko darīt, bet, no otras puses, tev ir kriminālatbildība par to, ka tu apdraudi cilvēku dzīvības. Tas ir tas, ko mēs tagad pārņemam.

Manā skatījumā, to nedrīkst atbalstīt. Mums pašiem ir jādomā, kā rīkoties savā zemē, kā uzturēt savus mežus, laukus un kā tos saimniekot, nevis akli pārņemt kaut kādas direktīvas vai regulas.

Neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Svilāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, līdzīgi kā iepriekšējam, – divas nedēļas, tas ir, 2026. gada 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Bibliotēku likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 28 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā", otrais lasījums.

1. un 2. priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikumi. Tehniska rakstura grozījumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. – deputātes Zariņas-Stūres priekšlikums. Precizē bibliotēkas krājuma saturu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – deputātes Zariņas-Stūres priekšlikums. Iekļauj definīciju par bibliotēku pakalpojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – komisijas priekšlikums. Precizē, ka ārpus bibliotēkas pamatadreses tiek sniegti atsevišķi bibliotēkas pakalpojumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. – deputātes Zariņas-Stūres priekšlikums. Precizē speciālo bibliotēku, kā, piemēram, Saeimas bibliotēkas, ierobežotu publisko pieejamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. – deputātes Zariņas-Stūres priekšlikums. Sakārto Latvijas bibliotēku tīklu, iekļaujot arī skolu bibliotēkas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. – deputātes Zariņas-Stūres priekšlikums. Noteic, ka bibliotēkas mērķis ir ne vien sniegt pakalpojumus, bet arī sekmēt ilgtspējīgu attīstību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Normatīvi nostiprina jau esošo praksi, precizējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas lomu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura normas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Normu izsaka vienkāršotā juridiskā valodā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 14. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Piedāvā, ka valsts bibliotēku maksas pakalpojumus vairs nenosaka Ministru kabinets, tā mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 15. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Papildina esošo normu, precizējot procesuālo kārtību, kādā pašvaldību bibliotēkas tiek reorganizētas vai likvidētas. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 16. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Ievieš lielāku skaidrību par bibliotēku sistēmas hierarhisko ietvaru un skaidri pasaka, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir dibināta ar atsevišķu likumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 17. – deputātes Zariņas-Stūres priekšlikums. Rosina skolu bibliotēku kvalitāti iekļaut izglītības iestādes akreditācijas kritērijos, tā arī veicinot lasītprasmi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 18. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Nostiprina iespēju bibliotēku pakalpojumus organizēt elastīgākus arī ārpus bibliotēkas pamatadreses, piemēram, izmantot mobilos risinājumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 22. – komisijas priekšlikums. Izslēdz normu par bibliotēkas vadītāja un direktora izglītības prasībām. Protams, komisijā atbalstīts, jo ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 23. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Attiecas uz Bibliotēku padomes sastāvu. Šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 24. – komisijas priekšlikumā, kas precizē bibliotēkas nozares bibliotēkas padomi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 24. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 25. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Izslēdz normu, kura dzīvē ir novecojusi un neatbilst pašreizējai situācijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 26. – deputātu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Puntuļa priekšlikums. Precizē formulējumu par bibliotekārajiem un bibliotēku pakalpojumiem. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Un 27. priekšlikums, kā jau es teicu, runā par pašvaldības bibliotēku pakalpojumiem, kā tie saņemami. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Noslēdzošais – 28. – komisijas priekšlikums. Paredz pārejas noteikumus Ministru kabineta deleģējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bibliotēku likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 23. februārī Saeima saņēma 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu".

Šā gada 25. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja gan iniciatīvas pārstāvi, gan ekspertus no Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, gan vairākus pārstāvjus no nevalstiskā sektora. Neviens no komisijas sēdē uzaicinātajiem dalībniekiem nepauda atbalstu iniciatīvas tālākai virzībai pēc būtības. Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma noraidīt iesnieguma tālāko virzību.

Bet šā gada 1. aprīlī Saeima lēma iekļaut sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību", kas paredzēja apturēt kolektīvā iesnieguma tālāko virzību. Saeimas vairākums šo lēmuma projektu neatbalstīja.

Šā gada 15. un 29. aprīļa sēdē Mandātu un iesniegumu komisijas deputāti atkārtoti diskutēja par šo jautājumu un nolēma, ka kolektīvais iesniegums būtu jānodod padziļinātai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Līdz ar to komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, pensiju 2. līmenis nav valsts kopējā krājkase. Tas ir personificēts individuāls uzkrājums. Tā ir nauda, kura tiek ieskaitīta personīgajā kontā, tiek ieguldīta finanšu tirgos un ir tieši atkarīga no katra cilvēka iemaksām. Šī nauda ir cilvēka īpašums. Tā nav valsts dāvana vai kaut kāda valsts kopējā mantība. Un kāpēc cilvēks nevarētu izņemt šo savu uzkrājumu? Mēs šeit nerunājam par 1. līmeni, no kura tiek maksātas pensijas šodienas pensionāriem, bet gan par 2. līmeņa uzkrājumu.

Kas par to visvairāk uztraucas? Visvairāk par to uztraucas bankas. Un vai tad bankām tiešām rūp, cik cilvēks to pensiju saņems, dodoties pensijā? Vai tā būs par 20 eiro lielāka vai par 20 eiro mazāka? Nē, bankām rūp tieši to procenti. Kādu peļņas daļu tās no 2. līmenī esošajiem miljardiem saņems šodien. Un tāpēc tās ir visaktīvākie pretinieki, lai cilvēki varētu izņemt savu godīgi uzkrāto naudu.

Ir vēl daži eksperti, kas mēģina apgalvot, ka tā nav cilvēku nauda. Nē, tā tieši ir cilvēku nauda! Tā nav valsts nauda, jo arī pensiju 2. līmenis ir mantojams. Ja cilvēks dodas aizsaulē pirms pensijas vecuma sasniegšanas, šī nauda saskaņā ar Civillikumu var tikt pievienota cita cilvēka kontam vai izmaksāta likumā noteiktajā kārtībā.

Mums ir jārunā godīgi par realitāti Latvijas sabiedrībā. Mums ir cilvēki ar lieliem ienākumiem, kuriem arī pensiju 2. līmenī ir ievērojami augsti uzkrājumi, un ir cilvēki, kuri ir trūcīgi un kuriem šie uzkrājumi pensiju 2. līmenī ir salīdzinoši mazi, aptuveni 700 tūkstošiem pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrājumi pensiju 2. līmenī nepārsniedz 500 eiro. Tas nozīmē, ka viņi pie savas pensijas saņems 20 eiro. Līdz ar to ir aplami teikt, ka šie cilvēki tiek pakļauti nabadzībai nākotnē. Šie 20 eiro noteikti neglābs viņus no nabadzības riska. Bet, izņemot šo naudu šodien, viņi var daudz vairāk to izmantot un nosegt, piemēram, hipotekārā kredīta maksājumus, jo savādāk procentu maksājumos viņi iztērēs daudz vairāk, nekā viņi var iegūt, ja šī nauda stāv pensiju 2. līmenī. Savukārt turīgie cilvēki, ja viņi izvēlēsies izņemt uzkrājumus no pensiju 2. līmeņa, noteikti zinās, kur tos ieguldīt, lai viņiem pienesums būtu daudz lielāks nekā, piemēram, to cilvēku peļņa, kas devās pensijā 2023. gadā un kuri pensiju 2. līmeņa sistēmā bija piedalījušies 17 gadus, un peļņa 17 gadu laikā bija 200 eiro – 200 eiro! Un mēs te runājam par cilvēku finanšu pratību, cik veiksmīgi viņu nauda tiek apsaimniekota, ja 17 gadu laikā cilvēks nopelna 200 eiro!

Nauda 2. līmenī nav garantēta – finanšu tirgiem krītoties, kā tas bija kovida laikā, kā tas arī bija šogad, uzkrājums var samazināties. Kāpēc cilvēkam jāuzņemas risks par šo savu personisko naudu, ja viņš to vēlas izmantot savādāk? Brīvprātīga izņemšana dotu katram pašam iespēju izvēlēties, riskēt ar finanšu tirgiem vai izmantot naudu tagad, kad tā dod lielāku pienesumu. Ja līdz pensijai ir palikuši, piemēram, 10 gadi, tad, parēķinot, ka naudas vērtība būs kritusies, cilvēks paliks zaudētājs jebkurā gadījumā.

Tiek runāts par Igaunijas pieredzi – tā tur bija katastrofa, šausmas, kas tik viss nenotika! Bet pavisam nesen, pirms pāris nedēļām, runāju ar Igaunijas deputātu. Viņš teica: nē, nekāda katastrofa nenotika, nekādu šausmu nebija. Cilvēki, kas vēlējās, izņēma naudu, iztērēja to, kur viņiem tajā brīdī tas bija nepieciešamāk. Ja cilvēkam ir nepieciešams ieguldīt veselības aprūpē, lai viņš vispār sagaidītu pensijas vecumu, lai viņš nekļūtu par invalīdu, tas tiešām ir pienesums, jo cilvēks šo naudu izmantos. Viņš varēs turpināt strādāt, nevis dosies aizsaulē, un nauda, ko viņš ir uzkrājis, iespējams, pat paliks valstij. Vai, kļūstot par personu ar invaliditāti, valstij būs jāmaksā invaliditātes pabalsts... un tā tālāk, jo valsts diemžēl nevar nodrošināt veselības aprūpi visiem, kam tā ir nepieciešama.

Netiks sagrauta arī pensiju sistēma. Divdesmit eiro pie pensijas noteikti nesagraus pensiju sistēmu. Cilvēki tāpat turpinās maksāt gan pensiju 1., gan 2. līmenī; kam ir 3. līmenis, maksās arī 3. līmenī. Tas piešķirs tikai vairāk brīvības un elastības. Tātad cilvēki, kuri vēlēsies, varēs atstāt šo naudu, kuri nevēlēsies, varēs izmantot to šodien. Tāpēc, kolēģi, mēs runājam par cilvēkiem, nevis par abstraktiem modeļiem. Šī nauda pieder cilvēkiem. Dodiet viņiem tiesības izņemt. Tas būs solis pretī lielākai personīgajai atbildībai un brīvībai Latvijas pensiju sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas bija uz vakardienu – vakar šo iniciatīvu parakstīja 49 tūkstoši cilvēku. Un šodien jau ir vairāk. Es domāju, ka līdz nedēļas beigām būs 50 tūkstoši. Tātad faktiski 10 dienu laikā 50 tūkstoši cilvēku būs parakstījušies, lai mēs lemtu par to, ka vajag atbrīvot pensiju 2. līmeni uz brīvprātības principiem. Ja kāds grib izņemt to, lai izņem, ja negrib – lai neizņem.

Ko mums parādīja beidzamais Lietuvas piemērs? Lietuvieši izņēma... pusmiljons... tātad sistēmas dalībnieki izņēma pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Bet uzreiz, jau nākamajā mēnesī, 17 tūkstoši iedzīvotāju atkal uzsāka iemaksāt pensiju 2. līmenī.

Tātad ir divas lietas. Un es runāšu tikai par faktiem, kāpēc vajadzētu šo lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un par to lemt. Proti, sistēmā ir 10,4 miljardi eiro, kas šobrīd strādā ne Latvijas labā. Manā skatījumā, mums vajadzētu izveidot sistēmu, ka šī nauda strādā Latvijas labā, Latvijas ekonomikā. Tas ir punkts viens.

Punkts divi ir ne mazāk svarīgs, proti, tas ir virs visiem pārējiem punktiem, jo, pat ja ekonomistiem, baņķieriem ir taisnība par to, ka varbūt tas ir 50 pret 50 – vajag vai nevajag izņemt –, es jums pateikšu "dzelzsbetonu", kāpēc to vajag izņemt, kāpēc to vajag atļaut cilvēkiem. To vajag atļaut viena iemesla dēļ – ir pienācis brīdis, kad cilvēkam ir jājūt, ka valsts ir nevis soģis un kontrolētājs, bet partneris. Tas ir ļoti būtiski. Un sistēma ir laba. Un, ja tā tāda ir, tad jau arī neizņems. Mums sistēmā ir 1 300 000 cilvēku, kas piedalās pensiju 2. līmenī. Nav jau īsti, par ko raizēties.

Es jums pateikšu, kam ir par ko raizēties. Jāraizējas tiem finanšu instrumentiem... bankām, kompānijām, kas uzrauga šīs... kam tiek ieskaitīti šie finanšu līdzekļi un kas no plika gaisa saņem par uzturēšanu, par to, ka viņi pārvalda šos fondus, no 30 līdz 40 miljoniem gadā. Skaidrs, ka viņi visi vienā balsī brēks: "Tas nav labi! Ko jūs darāt? Apdomājieties! Tāda sistēma nav draudzīga mūsu tautai!"

Līdz ar to es visus aicinu nodot šo jautājumu komisijai, lai padziļināti izpētītu. Kas zina, varbūt tas lēmums tieši saies kopā ar 3. oktobri, kad par šo jautājumu būs referendums, jo nepilnās 20 dienās ir savākti 50 000 parakstu. Tāds rekords vēl nekad nav bijis.

Tā ka nākam pretim cilvēkiem, ieklausāmies, ko tauta par to runā, un nododam šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 15, atturas – 27. Lēmums nav pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Paziņojumu izskatīšana".

Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 9. janvāra līdz 2026. gada 9. aprīlim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad man jānolasa paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2026. gada 9. janvāra līdz 2026. gada 9. aprīlim.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no šī gada 9. janvāra līdz šī gada 9. aprīlim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības ir saukti šādi Saeimas deputāti:

Maija Armaņeva. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2025. gada 16. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 16. janvārī.

Jānis Grasbergs. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2026. gada 18. janvārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta sesto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona"). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 4. februārī.

Ilze Indriksone. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2026. gada 26. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešo daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 17. martā.

Jefimijs Klementjevs. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvajā komisijā 2026. gada 24. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantu (par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 24. martā.

Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paziņojums tiek pieņemts zināšanai.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi! Un tad burtiski dažas minūtes, lai pārslēgtos uz Saeimas 14. maija sēdē neizskatīto darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Oļegs Burovs, Jānis Dinevičs... redzu, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edmunds Jurēvics... ir, Irma Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ināra Mūrniece, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

Kolēģi, nekur neizklīstiet! Tūlīt pārslēgsimies un turpināsim Saeimas 14. maija kārtējās sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu.