Ministru kabineta noteikumi Nr. 783
Rīgā 2025. gada 16. decembrī (prot. Nr. 52 61. §)
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4. politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk – pasākums) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);
1.2. pasākuma trešās kārtas mērķi;
1.3. pasākuma trešajai kārtai pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Pasākuma trešās kārtas mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām, kurās ir noteikta pierobeža saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību, lai tās uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, efektīvi koncentrētu un izmantotu resursus un stiprinātu vispārējās izglītības iestādes ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā.
3. Pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir šo noteikumu 2. punktā minētās pašvaldības un to dibinātās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes (turpmāk – vispārējās izglītības iestādes), kā arī minēto izglītības iestāžu pedagogi un izglītojamie.
4. Pasākuma trešās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. septembrim sasniedzams nacionālais rādītājs – izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, – ne mazāk kā 7.
5. Pasākuma trešajai kārtai plānotais un pieejamais finansējums ir 5 314 400 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4 517 240 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – ne mazāks kā 797 160 euro.
6. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
7. Pašvaldību budžeta līdzfinansējums ir ne mazāks kā 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
8. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma trešās kārtas ietvaros piešķir granta veidā.
9. Pasākuma trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu atlasē piemēro tikai vienotos kritērijus un vienotos izvēles kritērijus.
10. Pasākuma trešās kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.
II. Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
11. Projektu iesniedzēji ir Alūksnes novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība un Rēzeknes novada pašvaldība.
12. Projektu iesniedzējiem pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir šāds:
12.1. Alūksnes novada pašvaldībai – 487 862 euro;
12.2. Augšdaugavas novada pašvaldībai – 772 448 euro;
12.3. Balvu novada pašvaldībai – 668 552 euro;
12.4. Krāslavas novada pašvaldībai – 564 655 euro;
12.5. Ludzas novada pašvaldībai – 655 000 euro;
12.6. Preiļu novada pašvaldībai – 551 103 euro;
12.7. Rēzeknes novada pašvaldībai – 817 620 euro.
13. Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vienu projekta iesniegumu.
14. Viena projekta iesnieguma minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs ir ne mazāks kā 200 000 euro (ieskaitot).
15. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
16. Pasākuma trešās kārtas ietvaros tiek apstiprināts projekta iesniegums, kas cita starpā atbilst arī šādiem nosacījumiem:
16.1. projekta iesniegumā plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā;
16.2. projekta iesniegumam ir vismaz šāda gatavības pakāpe:
16.2.1. ir uzsākta iepirkuma procedūra par vismaz vienas projekta būves projektēšanas darbiem vai par apvienotu projektēšanu un būvdarbiem par vismaz vienu projekta būvi un ir iesniegts iepērkamā aprīkojuma saraksts ar veiktu aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķinu, ja aprīkojuma iegāde ir ieplānota;
16.2.2. ir iesniegta būvvaldes izziņa, kas apliecina, ka projekta būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama (ja attiecināms), un ir iesniegts iepērkamā aprīkojuma saraksts ar veiktu aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķinu, ja aprīkojuma iegāde ir ieplānota;
16.2.3. ir izsludināta iepirkuma procedūra par projekta ietvaros iegādājamo aprīkojumu (ja projekta ietvaros nav paredzēta būvdarbu veikšana);
16.3. projekta iesniedzējs investīcijas paredz vispārējās izglītības iestādē, kas atrodas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir noteikta pierobeža saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību. Investīcijas neparedz vispārējās izglītības iestādē, kas atrodas administratīvās teritorijas administratīvajā centrā;
16.4. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 1. septembri pašvaldības dibinātā vispārējās izglītības iestāde, kas tiek izvirzīta atbalstam, nodrošina vismaz šādu izglītojamo skaitu katrā klašu grupā (ja uz attiecīgo izglītības iestādi nav attiecināms šo noteikumu 17. punktā minētais nosacījums):
16.4.1. 1.–3. klašu grupā – 15 izglītojamie;
16.4.2. 4.–6. klašu grupā – 15 izglītojamie;
16.4.3. 7.–9. klašu grupā – 15 izglītojamie;
16.4.4. 10.–12. klašu grupā – 45 izglītojamie (izņemot Aglonas vidusskolu, Dagdas vidusskolu, Kārsavas vidusskolu, Kaunatas vidusskolu, Viļakas vidusskolu un Zilupes vidusskolu, – tās nodrošina vismaz 30 izglītojamos);
16.5. projekta iesniegumā ir plānotas šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās izmaksas vai projekta iesniegumā ir sniegts pamatojums, ka atbalstam izvirzītajā izglītības iestādē nav lietderīgi veikt jaunas investīcijas pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai.
17. Šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minētais nosacījums nav attiecināms uz atbalstam izvirzītajām izglītības iestādēm, uz kurām attiecināms kāds no šādiem nosacījumiem (ja projekta iesniegumam pievienots attiecīgs pierādījumos balstīts apliecinājums):
17.1. nav iespējams izpildīt prasības, kuras attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai noteiktas normatīvajos aktos par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas;
17.2. ir uzsākta izglītības iestādes reorganizācija ar pakāpenisku izglītības pakāpes maiņu;
17.3. īstenojot speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs vai iekļaujot vispārizglītojošās klasēs izglītojamos ar speciālās izglītības programmām vismaz 50 % apmērā no maksimāli pieļaujamā attiecīgo izglītojamo skaita;
17.4. pašvaldības pieņemtajā domes lēmumā par vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu konkrētajai izglītības iestādei ir noteikts pārejas periods, paredzot risinājumu, kā vispārējās izglītības iestādes atbilstība šo noteikumu 16.4. apakšpunktam tiks nodrošināta līdz 2027. gada 31. augustam;
17.5. pašvaldība ir saņēmusi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" atzinumu par izglītības iestādes piekļuves ceļu pieejamību, stāvokli, plānotajiem uzlabošanas darbiem vai citiem apstākļiem, ar ko pamato neiespējamību izpildīt šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minēto nosacījumu līdz 2027. gada 31. augustam. Vienlaikus pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu par šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi pēc 2027. gada 31. augusta.
18. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs kļūst par finansējuma saņēmēju.
III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
19. Pasākuma trešās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
19.1. vispārējās izglītības iestādes ēkas atjaunošana, tās piebūves būvniecība vai pilna apjoma pārbūve;
19.2. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
19.3. vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;
19.4. dabaszinātņu (dabaszinību (1.–6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizaina un tehnoloģiju, inženierzinību, ģeogrāfijas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūve, atjaunošana, izveide vai pilnveide;
19.5. mācību vides uzlabošana un mācību procesa nodrošināšanai paredzētā aprīkojuma iegāde;
19.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;
19.7. teritorijas labiekārtošana, tostarp izglītojamo drošības nodrošināšanai paredzētie risinājumi;
19.8. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
20. Pasākuma trešās kārtas ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas ir:
20.1. vispārējās izglītības iestādes ēkas piebūves būvniecības izmaksas vai pilna apjoma pārbūves izmaksas;
20.2. vispārējās izglītības iestādes ēkas un telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas:
20.2.1. telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, mācību laboratoriju, tai skaitā multifunkcionālu mācību telpu, bibliotēku un lasītavu) pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
20.2.2. gaiteņu un sanitāro mezglu, evakuācijas kāpņu pārbūves un atjaunošanas izmaksas, ja tiek plānotas šo noteikumu 20.2.1. un 20.5. apakšpunktā minētās izmaksas;
20.2.3. būvprojektā paredzētu iekārtu vai aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai;
20.2.4. iekšējo inženiertīklu (iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas, videonovērošanas sistēmas, tostarp videonovērošanas kameras, balss apziņošanas sistēmas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu) izbūves un pārbūves izmaksas. Minētās izmaksas (izņemot vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu izbūves un pārbūves izmaksas) plāno kā papildinošas šo noteikumu 20.2.1., 20.2.2. un 20.5. apakšpunktā minētajām izmaksām, un tās nepārsniedz 25 % no šo noteikumu 20.2.1., 20.2.2. un 20.5. apakšpunktā minētajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām. Ja projekta īstenošanas rezultātā paredzēta visu projektā atbalstāmo vispārējās izglītības iestādes klašu telpu mācību vides uzlabošana, iekšējo inženiertīklu izbūves un pārbūves izmaksas, izņemot vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu izbūves un pārbūves izmaksas, nepārsniedz 25 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
20.3. ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, tai skaitā mācību telpas aprīkojuma un mēbeļu iegādes, apgaismojuma modernizēšanas izmaksas;
20.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksas. Plānojot bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2. reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātus. Finansējuma saņēmējs nodrošina izmaksu nepārklāšanos ar 2.3.2.3.i. investīciju "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs". Datortehnikas iegāde pedagogiem un atbalsta personālam nav attiecināma;
20.5. dabaszinātņu (dabaszinību (1.–6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizaina un tehnoloģiju, inženierzinību, ģeogrāfijas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) izveides vai pilnveides izmaksas, tai skaitā telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas, un šo kabinetu aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksas;
20.6. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas un tās darbības (dzīvojamo un mācību telpu, virtuves, sanitāro mezglu, dušas telpu) nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un mēbeļu iegādes izmaksas;
20.7. vispārējās izglītības iestādes sporta zāles un sporta laukuma, tai skaitā ārtelpu aktivitāšu sporta laukuma un ģērbtuvju pārbūves un atjaunošanas izmaksas, ārtelpu aktivitāšu sporta laukuma aprīkojuma un inventāra izmaksas un mācību priekšmeta "Sports un veselība" nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksas;
20.8. teritorijas labiekārtošanas un drošības nodrošināšanas, tai skaitā attiecīgo elementu iegādes un uzstādīšanas (piemēram, soliņi, celiņi, apgaismojums, žogi, terases, nojumes, videonovērošanas kameras, apsardzes sistēma), izmaksas, nepārsniedzot divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
20.9. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
20.10. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrādes vai aktualizācijas izmaksas;
20.11. neatkarīgu būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas;
20.12. energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;
20.13. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
20.14. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
20.15. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas, tai skaitā vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultācijas;
20.16. neparedzētie izdevumi, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētos izdevumus pirms to veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.
21. Šo noteikumu 20.6. un 20.7. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 50 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
22. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
23. Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
24. Izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 20.10., 20.11. un 20.12. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, nav attiecināmas.
25. Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
26. Ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda projektiem, vai atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienkāršoto izmaksu metodika, kura piemērojama pasākuma trešajā kārtā, tā tiek piemērota pasākuma trešās kārtas projekta īstenošanā.
27. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav noteiktas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
28. Pasākuma trešās kārtas ietvaros ieguldījumus veic finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā esošā valsts īpašumā, uz kuru valdījuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Valdījuma tiesībām jābūt nostiprinātām uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumus plāno finansējuma saņēmēja īpašumā esošajos digitālajos risinājumos. Pēc ieguldījumu veikšanas finansējuma saņēmēja īpašumā būs pirmkodi un intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā.
IV. Projekta īstenošanas nosacījumi
29. Sadarbības iestāde projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajai papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikai nodrošina papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību projekta uzlabotajai infrastruktūrai.
30. Lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā projekta dzīves cikla laikā ir pieļaujama papildinoša saimnieciskā darbība 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) un ir pieļaujama papildpakalpojumu sniegšana. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
31. Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves cikla laikā ik gadu sagatavo pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu un papildpakalpojumiem un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 30. punktā minētais 20 % apmērs no infrastruktūras kopējās gada jaudas un (vai) ka minētā infrastruktūra tiek izmantota citai saimnieciskajai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas, ievērojot saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu noteikto termiņu, iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 30. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības pieprasīt, lai finansējuma saņēmējs iesniedz pārskatus par papildinošo saimniecisko darbību un papildpakalpojumiem projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu saņemta no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
32. Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka infrastruktūrā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 30. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējs proporcionāli tai gada jaudas daļai (platības, laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
33. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
33.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju;
33.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un projekta īstenošanas laikā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz vismaz vienu no šādiem rādītājiem:
33.2.1. objektu skaits, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
33.2.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits;
33.2.3. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, informācijas un tehnoloģiju un to risinājumu piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem;
33.3. ievēro šādus horizontālos principus un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz tiem (ja attiecināms):
33.3.1. klimatdrošināšana;
33.3.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;
33.3.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;
33.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētajiem horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem;
33.5. pirms projekta īstenošanas, kā arī trīs gadus pēc projekta īstenošanas informē sadarbības iestādi par būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas);
33.6. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
33.7. ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
33.8. nodrošina, ka visas preces un pakalpojumi tiks iepirkti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, ievērojot publiskā iepirkuma procedūru regulējošos normatīvos aktus, un var piemērot sociāli atbildīgus un inovatīvus publiskos iepirkumus, kā arī sekmē zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;
33.9. ir atbildīgs par dubultā finansējuma novēršanu un demarkācijas nodrošināšanu ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
33.10. projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves cikla laikā nodrošina visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanu, tai skaitā projekta iesnieguma, jebkuru ar projektu saistīto sarakstes dokumentu, iepirkuma dokumentācijas, vienošanās par projekta īstenošanu, veiktos darbus, piegādes un sniegtos pakalpojumus apliecinošu dokumentu, veiktos maksājumus apliecinošu dokumentu oriģinālu vai to atvasinājumu ar juridisko spēku glabāšanu;
33.11. nodrošina interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību;
33.12. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, tai skaitā nodrošina atbalstu saņēmušās vispārējās izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 16.4. apakšpunktam un 17. punktam. Minētajā ilgtspējas periodā pašvaldība var pieņemt jaunus domes lēmumus vai veikt grozījumus iepriekš pieņemtajos domes lēmumos attiecībā uz atbalstu saņēmušo vispārējās izglītības iestādi, ievērojot nosacījumu par atbalstam izvirzītās vispārējās izglītības iestādes atbilstību.
34. Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, ievērojot, ka viens avansa maksājums nepārsniedz 30 % un avansa un starpposmu maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no kopējā projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē pēc avansa maksājuma saņemšanas sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros.
35. Finansējuma saņēmējs būvdarbu veicējam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 % no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Finansējuma saņēmējs var veikt avansa maksājumu, ja būvdarbu veicējs vai piegādātājs tam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
36. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim.
37. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde
