Alūksnes novada pašvaldības iestādes "Būvvalde"
vispārīgais administratīvais akts Nr. BUV/3-20/25/4

Alūksnē 2025. gada 16. jūnijā

Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļiem:

Adresāts: vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. panta otrās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 720), nosakot kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3 un Alūksnes novada pašvaldības domes 2024. gada 28. marta nolikuma Nr. 5/2024 "Alūksnes novada pašvaldības iestādes "Būvvalde" NOLIKUMS" 7.18. punktu.

Kultūras pieminekļa statuss: Arheoloģijas piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.5. pantam kā vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās vērtības:

– zemes reljefs;

– apbedījumu struktūra;

– apbedījumu inventārs;

– arheoloģiskās senlietas;

– citas plašāku pētījumu vai saimnieciskās darbības laikā atklātas vērtības.

Izvirzītās prasības vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklī un tā teritorijā:

1. Uzturēšanas režīms:

1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arheoloģijas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā).

1.2. Vietējas nozīmes Arheoloģijas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī norādījumus par vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt kompetento institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam arheoloģijas piemineklim; laikus informēt kompetento institūciju par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību, kas varētu pārveidot Arheoloģijas pieminekli.

1.3. Arheoloģijas pieminekli izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai vietējas nozīmes Arheoloģijas piemineklis, teritorija ap to un aizsardzības zona tiktu saglabāti esošajā veidolā.

1.4. Lai nodrošinātu arheoloģijas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Arheoloģijas pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu iespējamos bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot virszemes mūru daļas saglabātības stāvoklim un reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas vai cita materiāla izgatavotus darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē kompetentā institūcija un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.5. Lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, teritorijas piegružošanu un izbraukāšanu.

1.6. Arheoloģijas pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar kompetentās institūcijas rakstveida atļauju.

1.7. Arheoloģijas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.1. Arheoloģijas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Arheoloģijas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Arheoloģijas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās Arheoloģijas pieminekļa vērtība.

2.2. Arheoloģijas pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.3. Jebkuriem Arheoloģijas pieminekļa pārveidošanas darbiem, kas rada izmaiņas Arheoloģijas piemineklī, nepieciešams saņemt Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.4. Ar reljefa izmainīšanu saistītu darbu laikā jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt atsevišķu kompetentās institūcijas atļauju.

2.5. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju kompetentā institūcija izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

2.6. Kompetentā institūcija Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu veikšanas atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas izvērtēšanas un saskaņošanas.

2.7. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar kompetentās institūcijas atļauju. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē kompetentā institūcija un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

2.8. Arheoloģijas pieminekļa vides pieejamības risinājumi pieļaujami, ja tos izstrādājusi arhitekta praksē sertificēta persona, tie nepārveido Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Arheoloģijas pieminekļa ārējā veidolā.

2.9. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

3. Darbības, kuras var veikt bez atļaujas:

3.1. Arheoloģijas pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju.

3.2. Darbi, kas neietekmē zemes slāņus un neizmaina reljefu, nepārveido vai neiznīcina pieminekļa saglabājamās vērtības.

3.3. Arheoloģijas pieminekļa konservācijas darbi, ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas, neizmainot Arheoloģijas pieminekļa izskatu un konstruktīvo noturību.

3.4. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā esošu labiekārtojuma elementu uzturēšanas un remonta darbiem, ceļu, hidrotehnisko būvju un pazemes komunikāciju uzturēšanas un remonta darbiem esošajos apjomos.

Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā:

4. Uzturēšanas režīms:

4.1. Arheoloģijas piemineklim pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Arheoloģijas piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

4.2. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar kompetentās institūcijas izsniegtu atļauju.

5. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

5.1. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Arheoloģijas piemineklis.

5.2. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt kompetentās institūcijas atļauju.

5.3. Arheoloģijas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt kompetento institūciju par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tiem.

Citi noteikumi:

Vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekli var atsavināt ievērojot Likums "Par kultūras pieminekļu aisardzību", 8. panta nosacījumus.

Apstrīdēšanas kārtība:

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu un Paziņošanas likuma 11. pantu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, Alūksnes novada pašvaldības domē, iesniedzot iesniegumu Alūksnes novada pašvaldībā, Dārza ielā 11, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301; e-pasta adrese dome@aluksne.lv.

Būvvaldes vadītāja – arhitekte S. Smildziņa