|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 259 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2024., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/op/2024/81.12
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 299Par Aivaru Puriņu Vēl šajā numurā25.04.2024., Nr. 81 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 259 Pieņemts: 23.04.2024. OP numurs: 2024/81.12 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 259
Rīgā 2024. gada 23. aprīlī (prot. Nr. 17 40. §)
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu
un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1
un 13. punktu un 30. panta septīto daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 249. nr.; 2020, 136., 181. nr.; 2021, 60., 189. nr.; 2022, 96., 175., 233. nr.; 2023, 49., 158., 164. nr.) šādus grozījumus:
1.1. papildināt ar 9.1 punktu šādā redakcijā:
"9.1 Izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā ne vairāk kā par 17 procentiem no šo noteikumu 11. pielikuma 1. un 2. tabulā, 13. pielikuma 1. tabulā, 14. pielikuma 1. tabulā un 15. pielikuma 1. tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.–9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā ne vairāk kā par 25 procentiem no šo noteikumu 11. pielikuma 1. tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā.";
1.2. papildināt ar 9.2 punktu šādā redakcijā:
"9.2 Izglītības iestāde saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, nosaka apgūstamo:
9.21. pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;
9.22. otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.";
1.3. papildināt ar 9.3 punktu šādā redakcijā:
"9.3 Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot šo noteikumu 8. punktā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus mācību jomās.";
1.4. papildināt ar 27.6 punktu šādā redakcijā:
"27.6 Skolēni, kuri mācības 4. klasē uzsāk 2025. gada 1. septembrī, otro svešvalodu 2025./2026. mācību gadā neapgūst.";
1.5. papildināt ar 27.7 punktu šādā redakcijā:
"27.7 Šo noteikumu 9.22. apakšpunktu izglītības programmu īstenošanā piemēro ar 2026. gada 1. septembri, skolēniem uzsākot mācības 5. klasē.";
1.6. papildināt ar 27.8 punktu šādā redakcijā:
"27.8 Skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai ir svešvaloda, kuras apguvi neregulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas apguvi līdz pamatizglītības ieguvei.";
1.7. papildināt ar 27.9 punktu šādā redakcijā:
"27.9 Šo noteikumu 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 21. punktā un "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" 18. punktā, 13. pielikuma 29. punktā un 14. pielikuma 29. punktā minēto prasību, ka liecība ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā, 2023./2024. mācību gadā neattiecina uz 9. klases skolēnu, kuram liecībā norāda mācību snieguma vērtējumu otrajā svešvalodā, kas noteikts no iepriekšējos mācību gados šajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem, ja skolēna likumiskais pārstāvis izglītības iestādei iesniedzis iesniegumu, ka skolēns neturpinās apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.";
1.8. izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);
1.9. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);
1.10. izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);
1.11. izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);
1.12. izteikt 15. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).
2. Šo noteikumu 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11. un 1.12. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī.
Ministru prezidente E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. aprīļa
noteikumiem Nr. 259
"2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
I. Mācību saturs valodu jomā. Latviešu valoda
| 1. Mēs sazināmies klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu | ||
| 1.1. Saziņa kontekstā | ||
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Spriež par valodas nozīmi cilvēku dzīvē, lietojot terminus "dzimtā valoda" un "valsts valoda" | 1.1.1. Pamato latviešu valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā un savā dzīvē, kā arī dzimtās valodas nozīmi citu valodu apguvē | 1.1.1. Argumentēti pauž viedokli par latviešu valodas un kultūras nozīmi un lietojumu mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā Latvijā, Eiropā un pasaulē. Izturas ar cieņu pret latviešu valodu un citu tautu valodām |
| 1.1.2. Klausoties vienkāršas uzbūves tekstus un skatoties video sižetus, saprot tekstu kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu, laiku un galveno domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto un redzēto | 1.1.2. Klausoties ar mācībām vai interesēm saistītus tekstus un skatoties video sižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto/redzēto, izmantojot konkrētus faktus, piemērus, saturiski nozīmīgas detaļas | 1.1.2. Klausoties un skatoties informatīvus raidījumus, intervijas, diskusijas, saprot, interpretē un izvērtē dzirdēto informāciju, runātāju viedokli par galveno tematu. Pamana un raksturo saziņas dalībnieku attieksmi vienam pret otru. Analizē un vērtē dzirdēto un redzēto, argumentējot savu viedokli |
| 1.1.3. Skaidri un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus | 1.1.3. Veikli un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atrodot tajā galvenos vārdus un frāzes, atbildot uz jautājumiem un uzdodot jautājumus pašiem, nosaka teksta galveno domu un tajā paustās idejas. Formulē viedokli par izlasītā teksta noderīgumu un turpmākajām izmantošanas iespējām | 1.1.3. Ar izpratni lasa satura, uzbūves un žanru ziņā atšķirīgus tekstus, saskatot valodas lietojuma būtiskākās īpatnības. Analizē un skaidro tekstu, novērtē savu izpratni. Salīdzina izlasīto ar iepriekš zināmo, nosaka, kādas pārdomas izlasītais teksts ir radījis |
| 1.1.4. Iesaistās saziņā par dzirdēto, lasīto vai novēroto, sasaistot to ar personisko pieredzi. Ievēro saziņas tematu un dalībniekus | 1.1.4. Iesaistās saziņā, ievērojot saziņas tematu, dalībniekus, vietu, laiku un nolūku. Izmanto piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus | 1.1.4. Iesaistās daudzveidīgās saziņas situācijās, izmantojot kontekstam piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus. Ievēro saziņas kultūru, apzinoties tās lomu sociālo kontaktu un sadarbības veidošanā |
| 1.1.5. Ir ieinteresēts veidot savu viedokli un uzklausīt citu viedokļus, pamana viedokļu atšķirības. Piedalās sarunās, pauž savu viedokli un uzklausa citu viedokli | 1.1.5. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli |
1.1.5. Strukturē dialogu un saziņas gaitu. Virza un vada izvērstu sarunu. Piedalās diskusijā, spēj saprasties ar atšķirīgu viedokļu paudējiem. Veido saziņas situācijai atbilstošu monologu |
| 1.1.6. Pamana un skaidro atšķirības mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturā un apjomā atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā | 1.1.6. Pielāgo mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Lieto piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus | 1.1.6. Variē un pielāgo mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Daudzveidīgās saziņas situācijās lieto piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus |
| 1.1.7. Pamana un nosauc saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas ikdienas runas situācijās un tekstos | 1.1.7. Pamana un raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas. Pamato savu viedokli ar konkrētiem piemēriem, balstoties personiskajā un citu pieredzē | 1.1.7. Raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās ir radījuši. Analizē un lieto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus, lai paustu emocijas. Pamato savu viedokli |
| 1.1.8. Pamana valodas un saziņas atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās. Ievēro šīs atšķirības, iesaistoties saziņā | 1.1.8. Saziņā pamana citu un ievēro savu runātāja un rakstītāja kultūru formālās un neformālās saziņas situācijās. Spēj sazināties ar dažādu kultūru cilvēkiem | 1.1.8. Ievēro runātāja un rakstītāja kultūru daudzveidīgās saziņas situācijās, arī digitālajā vidē. Spēj piedalīties saziņā un sadarboties ar dažādu kultūru cilvēkiem. Pielāgo savu runu klausītājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, izvēloties piemērotu runas tempu, leksiku un vienkāršas sintaktiskās konstrukcijas |
| 1.1.9. Atrod informāciju tekstā, arī tabulās, shēmās, diagrammās, domu kartēs. Vērtē to pēc vienkāršiem kritērijiem: zināma/nezināma, interesanta/garlaicīga, ticama/mazticama. Salīdzina ar personisko pieredzi | 1.1.9. Apkopo informāciju no tematiski saistītiem avotiem atbilstoši mērķim. Nošķir nepieciešamo no liekā, svarīgo no mazsvarīgā, vērtē informācijas ticamību. Sakārto to noteiktā secībā vai veidā | 1.1.9. Salīdzina vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, pamato savu izvēli. Integrē un interpretē informāciju no dažādiem avotiem. Izvēlas mērķim atbilstošu informācijas apstrādes un strukturēšanas veidu. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu secību, cēloņus un sekas |
| 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu | ||
| 2.1. Teksts un tekstveide | ||
| 2.1.1. Izmanto teksta virsrakstu un galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu, salīdzina ar citu viedokli un secina par kopīgo un atšķirīgo | 2.1.1. Izmanto teksta virsrakstu, svarīgākos teikumus un atslēgvārdus, nosaka teksta tematu, galveno domu un nolūku. Salīdzina ar citu viedokli un veido secinājumus | 2.1.1. Izmanto atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus un zināšanas par teksta vizuālā noformējuma grafiskajiem līdzekļiem, lai interpretētu un novērtētu tekstu un tā galveno domu. Salīdzina ar citu viedokli un veido secinājumus |
| 2.1.2. Stāsta par dzirdēta vai lasīta teksta notikumiem, īsi raksturo personas, sasaistot stāstījumu ar personisko pieredzi | 2.1.2. Raksturo un salīdzina dzirdēta vai lasīta teksta notikumus un personas, veido secinājumus. Sasaista stāstījumu ar personisko un citu pieredzi, nosaka valodas īpatnības | 2.1.2. Detalizēti pamato viedokli par teksta nolūku un noskaņu, personu rīcību un izjūtām, notikumu cēloņiem un sekām. Raksturo autora individuālo valodas stilu un tā ietekmi uz adresātu. Pamatojumā izmanto argumentētus izteikumus un atbilstošu terminoloģiju |
| 2.1.3. Pirms teksta veidošanas izplāno tā saturu, strukturē domas un idejas, arī vienkāršos grafiskos attēlos. Pārrunā šo procesu un paveikto ar citiem. Veido stāstījumu un raksta vēstījumu | 2.1.3. Pirms teksta veidošanas veic piezīmes un plāno savu tekstu, reflektē par šo posmu, izvērtē to un pārrunā savas ieceres ar citiem. Veido stāstījumu. Raksta vēstījumu un aprakstu | 2.1.3. Patstāvīgi izvirza mērķi un organizē teksta plānošanas procesu, izvēloties sev piemērotu ideju un domu pieraksta veidu. Reflektē un izvērtē to, apspriežoties par teksta saturu un uzbūvi ar citiem. Raksta pārspriedumu un argumentēto eseju |
| 2.1.4. Nosaka vienkārša teksta uzbūves galvenās daļas (ievadu, galveno daļu, nobeigumu). Raksta pēc parauga nelielus, ar personisko pieredzi un fantāziju saistītus tekstus, noformējot tos atbilstoši teksta adresātam un žanram | 2.1.4. Nosaka teksta uzbūvi, pamana tās atšķirības dažādos tekstos, arī e-vidē. Raksta pēc parauga un patstāvīgi ar personisko pieredzi un fantāziju saistītus tekstus, ievērojot to uzbūvi, atbilsmi saziņas adresātam, nolūkam un teksta žanram | 2.1.4. Novērtē teksta uzbūvi un savdabīgas struktūras elementus, piemēram, neierastu teksta daļu kārtību, citu tekstu iekļāvumu, komentārus, attēlus. Raksta ar personisko pieredzi un izdomu, fantāziju saistītus tekstus, ievērojot teksta uzbūvi un izmantojot žanra prasībām, adresātam un saziņas veidam piemērotus valodas līdzekļus |
| 2.1.5. Raksta pēc parauga ielūgumu un apsveikumu, arī digitālajā formā | 2.1.5. Raksta patstāvīgi ielūgumu un apsveikumu, pēc parauga un patstāvīgi – privātās un lietišķās vēstules, iesniegumu, paskaidrojumu, arī digitālajā formā un e-vidē | 2.1.5. Raksta patstāvīgi ielūgumu, apsveikumu, lietišķo vēstuli, iesniegumu, paskaidrojumu, dzīvesgaitas aprakstu (CV), motivācijas vēstuli, arī digitālajā formā un e-vidē |
| 2.1.6. Izmanto burtus un citas rakstzīmes sava teksta veidošanā un radošā noformēšanā | 2.1.6. Skaidro daudzveidīgu rakstzīmju, tai skaitā digitālo zīmju, lietojumu tekstā. Izmanto tās savu tekstu veidošanā atbilstoši teksta nolūkam un adresātam | 2.1.6. Izmanto rakstzīmju sistēmu atbilstoši saziņas situācijai un savam individuālajam stilam. Salīdzina, novērtē dažādus rakstīšanas stilus, veidojot sev piemērotāko |
| 2.1.7. Ņemot vērā pedagoga un klasesbiedru ieteikumus, labo un pilnveido savu tekstu | 2.1.7. Veido un pilnveido savu tekstu. Sniedz un iegūst atgriezenisko saiti par teksta kvalitāti, prot strādāt individuāli un sadarboties teksta rediģēšanas laikā. Reflektē par šo procesu, lai uzlabotu savu tekstu | 2.1.7. Rediģē savu tekstu. Sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti. Izmanto dažādus paņēmienus teksta uzlabošanai, piemēram, jautājumu formulēšanu, diskusijas, nepieciešamo avotu un resursu izmantošanu, laika plānojumu |
| 2.1.8. Veido saprotamu, skaidri uztveramu, ar personisko pieredzi saistītu mutvārdu runu. Reaģē uz klausītāju jautājumiem | 2.1.8. Pamana mutvārdu runas atšķirības formālās un neformālās runas situācijās. Mērķtiecīgi plāno un veido saturīgu, loģisku mutvārdu runu, ievērojot tās uzbūvi un atbilsmi saziņas nolūkam un teksta žanram. Iesaistās dialogā ar klausītājiem | 2.1.8. Salīdzina runas atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās, formulē secinājumus. Mērķtiecīgi plāno un veido strukturētu un saturīgu mutvārdu runu. Izmanto tādus runas labošanas paņēmienus kā stilistiski neveikli izteikto domu pārfrāzēšana, neprecīzi izvēlēto jēdzienu aizstāšana ar precīzākiem jēdzieniem un terminiem, ilustrējošu piemēru minēšana. Rosina klausītājus uz diskusiju |
| 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi | ||
| 3.1. Valodas struktūra | ||
| 3.1.1. Aprakstoši skaidro vārda nozīmi tekstā vai dara to, izmantojot sinonīmus un antonīmus. Saskata un skaidro viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus. Lieto vārdnīcu | 3.1.1. Skaidro daudznozīmīgu vārdu un frazeoloģismu nozīmi kontekstā. Izmanto sinonīmus un daudznozīmīgus vārdus, kā arī frazeoloģismus, veidojot tekstus. Iesaistās sarunā un pamato netradicionālu vārdu izvēli | 3.1.1. Motivēti izvēlas un lieto savā tekstā daudzveidīgu vārdu krājumu un frazeoloģismus, lai izteiktu savas domas un panāktu noteiktu ietekmi uz adresātu. Iesaistās sarunās par valodas jautājumiem, lietojot atbilstošu terminoloģiju |
| 3.1.2. Saklausa un skaidro ģimenē vai tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, izlokšņu vārdus, citu valodu ietekmē radušos vārdus | 3.1.2. Saklausa un skaidro ģimenē un tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, aizguvumus, izlokšņu vārdus vai vārdus, kas rada emocionālu ekspresiju. Pamato to lietojumu saziņā | 3.1.2. Saklausa dažādus runātās valodas variantus un nosaka to atšķirības no literārās valodas. Analizē, izprot un lieto formālajai vai neformālajai situācijai atbilstošu leksiku, izvēloties precīzākus vārdus, arī ar stilistisku vai emocionālu ekspresiju. Pamato savu izvēli |
|
3.1.3. Saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus. Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus |
3.1.3. Runā ievēro pareizrunas normas, loģiskās pauzes un intonāciju. Pamato skaņu un vārdu nozīmi valodā iztēles un emociju attīstīšanai, piemēram, valodas spēlēs un dzejā | 3.1.3. Pamato intonācijas, pauzes, žestu un mīmikas nozīmi runā. Prasmīgi izmanto šīs zināšanas savos mutvārdu tekstos un citu runas vērtēšanā. Analizē un izprot valodas spēles ikdienas valodā, arī plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos |
| 3.1.4. Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. Pareizi raksta vārdus ar dubultajiem līdzskaņiem. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus | 3.1.4. Ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības. Pareizi raksta atvasinātus vārdus, salikteņus un īpašvārdus, attīstot ieradumu izmantot drukātos un digitālos palīglīdzekļus vārdu pareizrakstības pārbaudei | 3.1.4. Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām. Ja nepieciešams, izmanto vārdu pareizrakstības pārbaudes līdzekļus savas valodas pilnveidei. Pamato noteikta avota izvēli |
| 3.1.5. Saskata jaunu vārdu darināšanas iespējas, darina vārdus sava teksta veidošanas vajadzībām | 3.1.5. Saskata galvenos vārddarināšanas paņēmienus. Darina vārdus, analizējot un secinot, kādas ir latviešu valodas vārddarināšanas iespējas | 3.1.5. Izmanto latviešu valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī jaunvārdus. Pamato vārddarināšanas nozīmi terminoloģijas apguvē, teksta bagātināšanā un noteikta efekta radīšanā |
| 3.1.6. Nosaka lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu un skaitļa vārdu piederību vārdšķirai. Skaidro šo patstāvīgo vārdu nozīmi saviem vārdiem | 3.1.6. Nosaka visu patstāvīgo vārdu piederību vārdšķirai. Izvēlas precīzākos no tiem sava teksta radīšanā un teikumu savstarpējā sasaistē | 3.1.6. Apzināti izvēlas un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu gramatiskās formas |
| 3.1.7. Saviem vārdiem skaidro teikuma virslocekļu nozīmi, izmantojot paša radītus piemērus. Izmanto teksta veidošanā stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus, sakārtojot vārdus loģiskā secībā | 3.1.7. Izmanto sava teksta veidošanā vienkāršus un saliktus teikumus, tiešās runas teikumus, uzrunu, vienlīdzīgus teikuma locekļus | 3.1.7. Zina un atdala ar pieturzīmēm savrupinājumus un iespraudumus. Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam |
| 3.1.8. Lieto atbilstošas teikuma beigu pieturzīmes | 3.1.8. Lieto atbilstošas pieturzīmes vienkāršos un saliktos teikumos | 3.1.8. Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato interpunkcijas zīmju lietojumu savā un citu tekstā. Skaidro neierastu interpunkcijas zīmju lietojumu literāros darbos un informatīvos tekstos |
II. Mācību saturs valodu jomā. Svešvaloda
| 1. Mēs sazināmies klausoties, runājot, lasot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu | ||
| 1.1. Saziņa kontekstā | ||
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Izmanto apgūtās saziņas stratēģijas, lai noskaidrotu nezināmo mācību situācijās | 1.1.1. Lieto apgūstamo valodu citās mācību jomās, lai atrastu nepieciešamo informāciju dažādos avotos, izmanto dažādas domāšanas stratēģijas (piemēram, salīdzināšanu) | 1.1.1. Apzināti izmanto daudzveidīgas domāšanas stratēģijas (piemēram, nosakot cēloņu un seku sakarības) valodu apguvē un izziņai citās mācību jomās, meklējot un salīdzinot nepieciešamo informāciju dažādās valodās un avotos |
| 1.1.2. Stāsta par sevi, savu ģimeni, draugiem, savu dzīvesvietu. Formulē vienkāršus izteikumus par citu aprakstītu darbības laiku, vietu un dalībniekiem | 1.1.2. Stāsta par savām interesēm, zināmām darbībām (reālām un izdomātām), apraksta tuvāko apkārtni, pamana tajā dažādas valodas un kultūras, formulē vienkāršus secinājumus, izmantojot paraugus | 1.1.2. Stāsta par apkārtējo pasauli, savām interesēm, nākotnes nodomiem, ceļojumiem, kultūras pasākumiem. Formulē secinājumus un loģiskus spriedumus par kopīgo un atšķirīgo dažādās valodās un kultūrās, izmantojot savu pieredzi |
| 1.1.3. Uztver un izmanto sev nepieciešamo informāciju vienkāršos stāstos un aprakstos, atbild uz jautājumiem | 1.1.3. Saskata notikumu secību īsos stāstos un vienkāršos aprakstos. Uztver galveno domu, parāda savu izpratni (piemēram, atbildot uz iepriekš paredzamiem jautājumiem) | 1.1.3. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu secību tekstā, tabulās. Uztver un formulē galveno domu, paskaidro teksta nolūku (piemēram, paziņojumos un sludinājumos) |
| 1.1.4. Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām parāda vai pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto (piemēram, ar žestiem vai iegaumētām frāzēm) | 1.1.4. Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto, lūdz paskaidrot vai atkārtot | 1.1.4. Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot dzirdēto/lasīto (piemēram, formulējot sarunas biedra teikto saviem vārdiem), bet, ja nesaprot teikto, lūdz sarunu partneri to paskaidrot vai precizēt |
| 1.1.5. Iepazīstas ar dažādām emocijām, izmanto emocijzīmes un vārdus, lai izteiktu savu attieksmi | 1.1.5. Pauž savu attieksmi vienkāršos teikumos | 1.1.5. Pauž savu attieksmi un paskaidro to |
| 1.1.6. Ar pedagoga palīdzību vērtē un plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli, ievēro pedagoga ieteikumus | 1.1.6. Izvērtē savus sasniegumus valodu apguvē, nosaka valodas apguves stiprās un vājās puses. Plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli | 1.1.6. Patstāvīgi novērtē savus valodu apguves līmeņus un mērķtiecīgi plāno savu valodu prasmju apguvi |
| 1.1.7. Iesaistās īsās sarunās, uzklausa citu viedokļus, izrāda savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā | 1.1.7. Iesaistās īsās sarunās par tematiem, kas interesē. Uzklausa citu viedokļus, saskata līdzīgo un atšķirīgo, izsaka savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā | 1.1.7. Iesaistās sarunās par sev interesējošiem vai zināmiem tematiem. Noskaidro citu attieksmi un uzklausa citu viedokļus, salīdzina tos ar saviem uzskatiem un sniedz atgriezenisko saiti, arī virtuālajā vidē |
| 1.1.8. Pamana citu attieksmi, piemēram, patiku/nepatiku, pauž savas domas un emocijas, izmantojot skaņas, žestus un iegaumētas frāzes | 1.1.8. Novēro citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas atbilstoši saziņas situācijai un tās paskaidro, izmantojot vienkāršas frāzes un neverbālus saziņas līdzekļus | 1.1.8. Analizē citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas jaunā kontekstā, izmantojot verbālus un neverbālus saziņas līdzekļus |
| 1.1.9. Atpazīst un lieto vienkāršas ikdienas pieklājības frāzes sasveicinoties, atvadoties, pateicoties | 1.1.9. Atpazīst un lieto pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās (piemēram, apsveicot svētkos) | 1.1.9. Atpazīst un lieto pieklājības frāzes dažādās saziņas situācijās (piemēram, uzrunājot pieaugušos) |
| 1.1.10. Uztver vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju (instrukcijas, virsrakstus), atrod nepieciešamo informāciju digitālā tekstā (piemēram, reklāmā) | 1.1.10. Izmanto virtuālo vidi informācijas meklēšanā un uzkrāšanā par sev tuviem tematiem, lietojot balstvārdus. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus meklētājrīkus mācību mērķiem | 1.1.10. Patstāvīgi izvēlas tekstus virtuālajā vidē par sev interesējošām tēmām, izvērtē iegūtās informācijas ticamību, atsaucas uz informācijas avotu. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus rīkus un paņēmienus informācijas iegūšanai, mācībām, izklaidei |
| 1.1.11. Uzdod vienkāršus jautājumus un sadarbojas ar citiem skolēniem un pedagogu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo informāciju | 1.1.11. Uzdod dažādus jautājumus un sadarbojas ar citiem, lai noskaidrotu informāciju par citiem cilvēkiem, viņu darbībām un motivāciju | 1.1.11. Līdzdarbojas projektos un sadarbojas ar citiem kopēja mērķa sasniegšanai starpkultūru situācijās |
| 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu | ||
| 2.1. Teksts un tekstveide | ||
| 2.1.1. Kopā ar citiem skolēniem un pedagogu izvēlas tekstus lasīšanai, atbilstoši paraugam veido un nolasa/norunā dialogus | 2.1.1. Kopā ar citiem skolēniem veido dialogus, īsus tekstus un dramatizējumus par starpkultūru jautājumiem, sagatavo priekšnesumu, veido audio/video ierakstus | 2.1.1. Apspriež un analizē sabiedrībā aktuālas tēmas, veido diskusijas, intervijas, iestudējumus, veido audio/video ierakstus |
| 2.1.2. Klausās un/vai lasa vienkāršus, īsus tekstus (piemēram, jautājumus, stāstījumus, dialogus), atlasa informāciju un veido ilustrācijas | 2.1.2. Klausās vai lasa vienkāršus tekstus, meklē un izvēlas sev nepieciešamo informāciju dažādos tekstos (piemēram, sludinājumos, aprakstos, intervijās) | 2.1.2. Klausās vai lasa tekstus (piemēram, diskusijas, ziņu ierakstus, vēstules, brošūras) par dažādām tēmām, salīdzina tekstu veidus un izmanto iegūto informāciju mācību vajadzībām |
| 2.1.3. Izmanto vizuālo materiālu un ķermeņa valodu, lai iegūtu un sniegtu nepieciešamo informāciju. Meklē un salīdzina grafiskus apzīmējumus digitālā tekstā, piemēram, krāsa, burtu lielums | 2.1.3. Izmanto vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties dažādus informācijas avotus. Uztver un veido digitālu tekstu, izmantojot attēlus un skaņu ierakstus | 2.1.3. Izmanto vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu un sakārtotu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties drošus informācijas avotus. Veido digitālu tekstu, izmantojot grafiskos apzīmējumus. Pārveido digitālu tekstu no viena veida citā, piemēram, tabulas, shēmas, skaņu ierakstus vai attēlus |
| 2.1.4. Apspriež, vai informācija tīmeklī ir patiesa vai nepatiesa | 2.1.4. Atbilstoši noteiktiem kritērijiem apspriež informācijas ticamību tīmeklī (piemēram, sociālajos tīklos) | 2.1.4. Izvērtē informācijas ticamību tīmeklī, piemēram, ziņu portālos un sociālajos tīklos, un pārbauda avotus. Atbildīgi apmainās ar informāciju (ieraksti emuārā, komentāri forumā) |
| 2.1.5. Nosaka teksta veidu, piemēram, dzeja vai proza | 2.1.5. Nosaka dažādu tekstu veidus un mērķus (piemēram, izglītojošs, informatīvs, reklāmraksts). Atšķir sarunvalodu no literārās valodas | 2.1.5. Nosaka un izprot dažādu tekstu uzbūves principus un mērķus (piemēram, daiļliteratūra, publicistika, zinātniskā literatūra), to stilistisko nokrāsu (piemēram, lietišķs, humoristisks) un formalitātes līmeni |
| 2.1.6. Veido domu karti, sarakstu, izmantojot apgūtos vārdus, frāzes, informāciju un ilustrācijas mācību grāmatā | 2.1.6. Veido domu karti, sarakstu, balstvārdus, rindkopas, īsi apraksta izdomātus vai reālus notikumus, pagātnē paveikto vai personiski pieredzēto | 2.1.6. Raksta stāstus par dažādām tēmām, izmantojot apgūtos teksta organizēšanas paņēmienus (piemēram, domu karti, shēmas), veido sava teksta melnrakstu, to uzlabo un papildina. Apraksta pieredzētos notikumus, to dalībniekus un viņu lomas, atklājot savu attieksmi un emocijas |
| 2.1.7. Norunā īsu, paša radītu tekstu, piemēram, dzejoli, stāstījumu par sevi, savu ģimeni | 2.1.7. Veido savu tekstu par tuvāko apkārtni, ikdienas darbībām, interesēm, izmantojot informāciju no vairākiem avotiem un ievērojot autortiesības, un to publisko | 2.1.7. Apkopo vairākus tekstus un tos radoši izmanto sava teksta veidošanā, ievērojot autortiesības, un to publisko. Atbild uz jautājumiem |
| 2.1.8. Ar pedagoga atbalstu apgūst mācīšanās stratēģijas (piemēram, sadarbība, plānošana) un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus) | 2.1.8. Ar pedagoga atbalstu izmanto mācīšanās stratēģijas un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus, interaktīvos valodas testus) | 2.1.8. Uzņemas atbildību par savas runas un rakstu pratības pilnveidi. Patstāvīgi izvēlas un izmanto mācīšanās stratēģijas atbilstoši saziņas situācijai un mācību mērķiem |
| 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi | ||
| 3.1. Valodas struktūra (teikums, vārds, burts, skaņa, simbols) | ||
| 3.1.1. Izmanto mācību grāmatas un bilžu vārdnīcas savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai | 3.1.1. Izmanto vārdnīcas, lasāmgrāmatas, paraugus/piemērus mācību grāmatā savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai | 3.1.1. Patstāvīgi izvēlas un izmanto dažādus tekstus, skaidrojošās vārdnīcas un citus avotus savas valodas sistēmas attīstīšanai |
| 3.1.2. Atpazīst valodu pēc skaņas, ritma, intonācijas, žestu lietojuma apgūstamajā valodā un atdarina tos saziņā. Salīdzina ar savu valodu/kultūru | 3.1.2. Salīdzina dažādas intonācijas, uzsvarus un žestus apgūstamajā valodā ar savu valodu/kultūru. Izmanto tos saziņā | 3.1.2. Pēta un apspriež apgūstamajai valodai raksturīgo ķermeņa valodu un intonāciju empātijas izteikšanai un citu attieksmes noskaidrošanai. Salīdzina to ar savu valodu/kultūru. Novērtē runātāja izrunas īpatnības |
| 3.1.3. Salīdzina skaņas un burtus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo | 3.1.3. Salīdzina internacionālismus un īpašvārdus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo | 3.1.3. Salīdzina valodas sistēmu aprakstošos terminus dzimtajā un apgūstamajā valodā, analizē līdzīgo un atšķirīgo |
| 3.1.4. No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus | 3.1.4. No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus, salīdzina to nozīmi ar zināmajiem vārdiem. Meklē līdzīgus vārdus un izmanto tos (piemēram, veidojot savu vārdnīcu) | 3.1.4. No vārdiem un vārdu daļām (morfēmām) veido salikteņus un tos radoši lieto savā tekstā. Meklē un izmanto sinonīmus un antonīmus, noskaidro nozīmju atšķirības |
| 3.1.5. Meklē līdzīgus vārdus (piemēram, vārdus, kas sākas ar lielo burtu) un atzīmē tos (pasvītro, iekrāso) | 3.1.5. Atpazīst vārdšķiras (lietvārds, vietniekvārds, darbības vārds) | 3.1.5. Atpazīst vārdus pēc to uzbūves, vārdšķiras un teikumu veidus un klasificē tos pēc pazīmēm. Skaidro atšķirības to lietojumā |
| 3.1.6. Pasvītro vai pārraksta vārdus, noskaidro un/vai pārbauda to nozīmi (ar pedagoga palīdzību) | 3.1.6. Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot | 3.1.6. Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot, noskaidro nesaprastā nozīmi |
| 3.1.7. Savieno un atdala vārdus vai vārdu grupas un teikumus ar saikli "un", lai veidotu stāstījumu. Sadala tekstu teikumos, izmantojot pieturzīmes. Runā lieto pauzes, lai atdalītu domas | 3.1.7. Savieno vārdus vai vārdu grupas ar saistītājvārdiem, piemēram, "un", "bet", "tāpēc ka", lai secīgi izklāstītu vienkāršu stāstu vai kaut ko aprakstītu. Lieto pauzes un interpunkciju, lai atdalītu domas | 3.1.7. Savieno vārdus, vārdu grupas un teikumus, prasmīgi izmantojot dažādus saistītājvārdus, piemēram, "jo", "kad", "kas", "kur", lai veidotu loģiski saistītu tekstu. Apzināti lieto dažāda garuma pauzes runā un izvēlas atbilstošu interpunkciju savu domu izteikšanai rakstos |
| 3.1.8. Raksta vienkāršus, īsus teikumus ar atbilstošu vārdu kārtību, izmantojot paraugus un/vai pedagoga palīdzību | 3.1.8. Raksta vienkāršus teikumus, izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus un atbilstošu vārdu kārtību | 3.1.8. Veido dažādu veidu teikumus, radoši izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus, atbilstošu vārdu kārtību vienkāršos un saliktos teikumos |
| 3.1.9. Ar pedagoga palīdzību uzlabo savu tekstu | 3.1.9. Uzlabo pareizrakstību un valodas lietojumu savā tekstā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | 3.1.9. Izvērtē un rediģē savus un citu tekstus (piemēram, piedāvā sinonīmus), izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| 4. Svešvalodu apguvē skolēns pilnveido savas svešvalodu prasmes un pakāpeniski pāriet no viena valodas apguves līmeņa uz nākamo | ||
|
4.1. Beidzot 3. klasi, skolēns spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram (valodas apguves līmenis A1). Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos |
4.1. Beidzot 6. klasi, skolēns spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības (valodas apguves līmenis A2). Apgūstot otro svešvalodu no 5. klases, beidzot 6. klasi, skolēns var sasniegt vismaz valodas apguves līmeni A1. Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos |
4.1. Beidzot 9. klasi, skolēns spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus (valodas apguves līmenis B1). Apgūstot otro svešvalodu no 5. klases, beidzot 9. klasi, atkarībā no izmantotā stundu skaita skolēns var sasniegt valodas apguves līmeni A2–B1. Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos |
"
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. aprīļa
noteikumiem Nr. 259
"11. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
(izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 21011113, 21011114, 23011111, 23011113, 23011114)
1. variants
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
II. Izglītības saturs
2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
4. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā.
5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
| Nr. p. k. | Mācību joma un mācību priekšmets | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase | ||
| 1. | Valodu mācību joma | |||||
| 1.1. | latviešu valoda2 | 624 (18) | 490 (14) | 315 (9) | ||
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 208 (6) | 385 (11) | 525 (15) | ||
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) | 105 (3) | |||
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | 245 (7) | ||||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) | ||||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||||
| 3.1. | vizuālā māksla | 174 (5) | 105 (3) | 105 (3) | ||
| 3.2. | mūzika | 208 (6) | 210 (6) | 105 (3) | ||
| 3.3. | literatūra | 140 (4) | 210 (6) | |||
| 3.4. | teātra māksla | 35 (1) | 35 (1) | |||
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) | 210 (6) | |||
| 4.2. | ķīmija | 140 (4) | ||||
| 4.3. | fizika | 140 (4) | ||||
| 4.4. | bioloģija | 210 (6) | ||||
| 4.5. | ģeogrāfija | 210 (6) | ||||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||||
| matemātika | 416 (12) | 560 (16) | 525 (15) | |||
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 173 (5) | 140 (4) | 140 (4) | ||
| 6.2. | datorika | 105 (3) | 175 (5) | |||
| 6.3. | inženierzinības | 35 (1) | ||||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||||
| sports un veselība4 | 278 (8) | 315 (9) | 315 (9) | |||
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā
2. tabula
| Nr. p. k. | Mācību joma un mācību priekšmets | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda2 | 312 (9) | 315 (9) | 315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 104 (3) | 210 (6) | 210 (6) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 35 (1) | 105 (3) | |
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | 175 (5) | ||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) | ||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla4 | 104 (3) | 105 (3) | 105 (3) |
| 3.2. | mūzika4 | 104 (3) | 105 (3) | 105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 105 (3) | 105 (3) | |
| 3.4. | teātra māksla4 | 35 (1) | 35 (1) | |
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 104 (3) | 105 (3) | |
| 4.2. | ķīmija | 70 (2) | ||
| 4.3. | fizika | 70 (2) | ||
| 4.4. | bioloģija | 105 (3) | ||
| 4.5. | ģeogrāfija | 105 (3) | ||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 243 (7) | 315 (9) | 315 (9) | |
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas4 | 104 (3) | 105 (3) | 105 (3) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) | 105 (3) | |
| 6.3. | inženierzinības | 35 (1) | ||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība4 | 104 (3) | 104 (3) | 104 (3) | |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
4 Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu.
6. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
7. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
8. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
9. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:
9.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
9.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
9.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
9.4. pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
10. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.
11. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
12. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides raksturojums
13. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un garīgās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
14. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
16. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
20. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
23. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
2. variants
Pamatizglītības programmas paraugs
pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai
ar alternatīvo statusu
(izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 23011111)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēnam, kurš ir nepilngadīgais patvēruma meklētājs, bēglis vai persona ar alternatīvo statusu, vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, integrējoties izglītības sistēmā, un sniegt papildu atbalstu latviešu valodas apguvē, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
II. Izglītības saturs
2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu latviešu valodas prasmes līmeni, un mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
4. Pamatizglītības ieguvi organizē klātienes formā.
5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
6. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.
7. Izglītības iestāde izstrādā kārtību, kādā notiek individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde, īstenošana, korekcija, atgriezeniskās saites sniegšana skolēnam un skolēna likumisko pārstāvju informēšana.
8. Izglītības iestāde pirms individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādes organizē skolēna zināšanu un pamatprasmju izvērtēšanu piemērotu atbalsta pasākumu noteikšanai un skolēnu iekļauj viņa vecumam atbilstošā klasē:
8.1. ar prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei un prognozējot, ka skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Mācību priekšmetu stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai;
8.2. ar pielāgotu stundu plānu latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli
un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti
valsts pārbaudes darbi, nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus.
Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde,
nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai;
8.3. prioritāri nodrošinot intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis. Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai.
9. Izglītības iestāde mācību saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam, par pamatu ņemot šā pielikuma 8. punktā un 1. tabulā noteikto izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā, organizējot pamatizglītības ieguvi pēc individuālā izglītības programmas apguves plāna
1. tabula
| Nr. p. k. | Mācību joma un mācību priekšmets2 | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda3 | 624 (18) | 624 (18) | 624 (18) |
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 2 | X | X | X |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | X | X | |
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | X | ||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | X | ||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | X | X | X |
| 3.2. | mūzika | X | X | X |
| 3.3. | literatūra | X | X | |
| 3.4. | teātra māksla | X | X | |
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | X | X | |
| 4.2. | ķīmija | X | ||
| 4.3. | fizika | X | ||
| 4.4. | bioloģija | X | ||
| 4.5. | ģeogrāfija | X | ||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | X | X | X | |
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | X | X | X |
| 6.2. | datorika | X | X | |
| 6.3. | inženierzinības | X | ||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība4 | 278 (8) | 315 (9) | 315 (9) | |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 Stundu plānā iekļaujamos mācību priekšmetus nosaka izglītības iestāde.
3 Norādīts minimālais stundu skaits. Izglītības posmā no 7. līdz 9. klasei paredz tādu stundu skaitu, lai skolēni varētu sasniegt B1 līmeni. Mācību priekšmetu Latviešu valoda skolēns apgūst pēc latviešu valodas kā svešvalodas metodikas.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
10. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
11. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
12. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
12.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
12.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
12.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
14. Izglītības iestāde skolēnam nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām, ievērojot 2. tabulā noteikto nodarbību skaitu nedēļā.
2. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 7 | 7 | 7 |
15. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides raksturojums
16. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un psihoemocionālās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
17. Izglītības iestāde pamatizglītības programmas īstenošanai nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un materiāli tehnisko nodrošinājumu.
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
19. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
20.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
20.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
20.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
20.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
20.5. kā izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību;
20.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
20.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
20.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
21. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
22. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
23. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
24. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
24.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
24.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
24.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
25. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
26. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem nodrošina izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros.
27. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
28. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. aprīļa
noteikumiem Nr. 259
"13. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
(izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašs veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē.
II. Izglītības saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.
4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.
6. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
| Nr. p. k. |
Mācību joma un mācību priekšmets | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda2 | 624 (18) | 490 (14) | 315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 208 (6) | 385 (11) | 525 (15) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) | 105 (3) | |
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | 245 (7) | ||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) | ||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | 174 (5) | 105 (3) | 105 (3) |
| 3.2. | mūzika | 208 (6) | 210 (6) | 105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 140 (4) | 210 (6) | |
| 3.4. | teātra māksla | 35 (1) | 35 (1) | |
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) | 210 (6) | |
| 4.2. | ķīmija | 140 (4) | ||
| 4.3. | fizika | 140 (4) | ||
| 4.4. | bioloģija | 210 (6) | ||
| 4.5. | ģeogrāfija | 210 (6) | ||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 416 (12) | 560 (16) | 525 (15) | |
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 173 (5) | 140 (4) | 140 (4) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) | 175 (5) | |
| 6.3. | inženierzinības | 35 (1) | ||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība4 | 278 (8) | 315 (9) | 315 (9) | |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
10. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.
11. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālajām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu.
12. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
13. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
14. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.
15. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus:
15.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;
15.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) – skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;
15.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):
15.3.1. darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;
15.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;
15.3.3. individuālās/grupu nodarbības;
15.4. reintegrācijas veicināšana – sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.
16. Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.
17. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek visa kalendāra gada laikā, un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.
18. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot tam nepieciešamo materiālo bāzi.
19. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu skolēnus.
20. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā norādīts šā pielikuma 2. tabulā.
2. tabula
| Nodarbība/klase | Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 4–8 | 4–8 | 4–8 | 4–8 | 4–8 |
| Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 |
| Individuālās/grupu nodarbības | 0–6 | 0–6 | 0–6 | 0–6 | 0–8 | 0–8 | 0–8 | 0–8 | 0–8 |
| Maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā | 12 | 12 | 12 | 12 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |
21. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā norādīts šā pielikuma 3. tabulā.
3. tabula
| Klase | Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās/grupu nodarbības | 6 | 6 | 6 | 6 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 |
22. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:
22.1. nodarbības darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram, šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;
22.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai, viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu dzīvesveidu;
22.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādēļ ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.
V. Mācību vides raksturojums
23. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
24. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
25. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
25.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
25.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
25.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
25.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
25.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
25.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
25.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
25.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
27. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
28. Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
29. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
30. Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam.
31. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās korekcijas nodarbību plānam.
32. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.
33. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
34. Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē – 10 skolēni, minimālais skolēnu skaits vienā klasē – seši skolēni. Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, klases apvieno.
35. Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4. tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām.
4. tabula
| Amats | Skolēnu skaits | |
| līdz 24 | 25 un vairāk | |
| 1. Direktors | 1 | |
| 2. Direktora vietnieks izglītības jomā | 0,5 | 1 |
| 3. Izglītības psihologs | 0,5 | 1 |
| 4. Sporta organizators | 0,5 | |
| 5. Bibliotekārs | 0,2 | 0,25 |
| 6. Sociālais pedagogs |
Izzina skolēna problēmu loku. Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai. Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to. Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi. Reizi mēnesī 30–40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru skolēnu |
|
| 7. Internāta skolotājs |
Skolēnu skaits internāta grupā no 6 līdz 10. Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu. Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu – pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde |
|
| 8. Speciālais pedagogs | Ja iestādē ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām | |
"
4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. aprīļa
noteikumiem Nr. 259
"14. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
(izglītības programmas kodi 21015111, 21015211, 21015311, 21015411, 21015511, 21015611, 21015711)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar speciālajām vajadzībām.
II. Izglītības saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
5. Skolēnus speciālās izglītības programmās uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
6. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
| Nr. p. k. |
Mācību joma un mācību priekšmets | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda2 | 624 (18) | 490 (14) | 315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 208 (6) | 385 (11) | 525 (15) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) | 105 (3) | |
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | 245 (7) | ||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) | ||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | 174 (5) | 105 (3) | 105 (3) |
| 3.2. | mūzika | 208 (6) | 210 (6) | 105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 140 (4) | 210 (6) | |
| 3.4. | teātra māksla | 35 (1) | 35 (1) | |
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) | 210 (6) | |
| 4.2. | ķīmija | 140 (4) | ||
| 4.3. | fizika | 140 (4) | ||
| 4.4. | bioloģija | 210 (6) | ||
| 4.5. | ģeogrāfija | 210 (6) | ||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 416 (12) | 560 (16) | 525 (15) | |
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 173 (5) | 140 (4) | 140 (4) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) | 175 (5) | |
| 6.3. | inženierzinības | 35 (1) | ||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība4 | 278 (8) | 315 (9) | 315 (9) | |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība visās klasēs tiek plānotas trīs stundas nedēļā, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
7. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
9. Izglītības programma katrai speciālo vajadzību grupai tiek īstenota atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam ilgumam.
10. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālajām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
12. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
13. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
13.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
13.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
13.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
13.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.
16. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
17. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna speciālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 2.–8. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
Nodarbību skaits skolēniem ar redzes traucējumiem
2. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 6 | 5 | 5 | 5 | 6 | 6 | 5 | 4 | 4 |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības orientēšanās, mobilitātes un redzes attīstīšanā | 6 | 5 | 5 | 5 | 4 | 4 | 4 | 3 | 3 |
| Kopā | 12 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 9 | 7 | 7 |
Nodarbību skaits skolēniem ar dzirdes traucējumiem
3. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai | 18 | 18 | 18 | 18 | 8 | 6 | 6 | 6 | 6 |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 4 | 5 | 5 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 |
| Kopā | 22 | 23 | 23 | 21 | 11 | 9 | 9 | 9 | 9 |
Nodarbību skaits skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem
4. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 12 | 12 | 14 | 14 | 15 | 15 | 15 | 14 | 14 |
Nodarbību skaits skolēniem ar somatiskām saslimšanām
5. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 5 | 5 | 5 | 5 | 4 | 4 | 3 | 3 | 4 |
Nodarbību skaits skolēniem ar valodas traucējumiem
6. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 12 | 12 | 12 | 12 | 10 | 8 | 8 | 8 | 8 |
Nodarbību skaits skolēniem ar mācīšanās traucējumiem
7. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 8 | 8 | 8 | 8 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 |
Nodarbību skaits skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem
8. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 5 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 2 | 2 | 2 |
18. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar speciālajām vajadzībām nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.
19. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides raksturojums
20. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
21. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
22. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
22.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
22.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
22.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
22.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
22.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
22.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
22.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
22.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
23. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
24. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
25. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
26. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
26.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
26.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
26.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
27. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.
28. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
29. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. aprīļa
noteikumiem Nr. 259
"15. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
(izglītības programmas kods 21015811)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns savu spēju robežās varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
II. Izglītības saturs
3. Speciālās pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.
4. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
6. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
8. Izglītības programmas īstenošana skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paredzēta deviņiem gadiem.
9. Vispārējās izglītības klasē iekļautajiem skolēniem izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, lai tos iekļautu kopējā mācību procesā.
10. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
| Nr. p. k. |
Mācību joma un mācību priekšmets | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda | 624 (18) | 490 (14) | 315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda | 174 (5) | 210 (6) | 210 (6) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) | 105 (3) | 105 (3) |
| 2.2. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) | ||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | 208 (6) | 210 (6) | 210 (6) |
| 3.2. | mūzika | 138 (4) | 105 (3) | 105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 175 (5) | 210 (6) | |
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) | 210 (6) | 210 (6) |
| 4.2. | ģeogrāfija | 210 (6) | ||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 451 (13) | 455 (13) | 490 (14) | |
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 208 (6) | 560 (16) | 805 (23) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) | 105 (3) | |
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība2 | 278 (8) | 315 (9) | 315 (9) | |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
11. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
12. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
13. Mācību priekšmetu Dabaszinības un Dizains un tehnoloģijas saturā integrēti iekļauj mācību priekšmetu Fizika, Ķīmija un Bioloģija atsevišķus tematus ar atvieglotu mācību saturu.
14. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
15. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
15.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
15.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
15.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
15.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
16. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
17. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.
18. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
19. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēnu individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 2. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
2. tabula
| Nodarbība | Klase | ||||||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 6 | 6 | 6 | 6 | 5 | 5 | 2 | 2 | 2 |
20. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.
21. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides raksturojums
22. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
23. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi un vērtējuma izteikšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
24. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
24.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
24.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
24.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
24.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
24.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
24.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
24.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
24.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
25. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
26. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
27. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
28. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
28.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
28.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
28.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
29. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.
30. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
31. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot skolēnus atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
Ministru kabineta noteikumi Nr. 257
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 299
Par Aivaru Puriņu