• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 229 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.2024., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/op/2024/72.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 230

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"

Vēl šajā numurā

12.04.2024., Nr. 72

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 229

Pieņemts: 09.04.2024.

OP numurs: 2024/72.7

2024/72.7
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 229

Rīgā 2024. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 15 51. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta 3.1 un ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.; 2019, 114., 206. nr.; 2020, 74A., 242. nr.; 2021, 66. nr.; 2022, 34., 248. nr.; 2023, 90., 237. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2024. gadam ir 34 036 500 euro, un no tiem piešķir:
3.1. 21 572 500 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem;
3.2. 800 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;
3.3. 975 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi;
3.4. 8 000 000 euro – ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;
3.5. 2 500 000 euro – selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu; 
3.6. 189 000 euro – 2023. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējuma kredītprocentu daļējai dzēšanai."

2. Izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā:

"7.1 Informāciju par piešķirto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) ​2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, sērijas Nr. L) (turpmāk – Komisijas regula ​2023/2831), Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas."

3. Izteikt 7.2 punktu šādā redakcijā:

"7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam. Ja pārkāptas Komisijas regulas 2023/2831, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam nelikumīgo atbalsta pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu."

4. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem un, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegto apliecinājumu, pārbauda, vai atbalsta pretendentam nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts maksātnespējas process un vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru."

5. Izteikt 10.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.4. ja atbalsta pretendenta nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds pārsniedz apmēru, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;".

6. Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.5. ja uz pretendentu attiecas regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums, – šo noteikumu 43.4. apakšpunktā un V1 nodaļā paredzēto atbalstu."

7. Izteikt 11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai izvērtē pretendenta iesnieguma atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu (iesnieguma apstiprināšanas diena uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu) vai noraidīšanu;".

8. Izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā un 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu piešķir tā, lai triju gadu laikā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, tas nepārsniegtu Komisijas regulas 2023/2831​ 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas ​2023/2831 2. panta 2. punktu;".

9. Izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā, kā arī 14. punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktu;".

10. Izteikt 11.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.7. šo noteikumu 34.4 punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktu;".

11. Izteikt 11.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.8. ievērojot Komisijas regulas ​2023/2831 5. panta 1., 2. un 3. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus, šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un 23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu drīkst kumulēt gan ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, gan ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja ar šo kumulāciju netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā;".

12. Izteikt 11.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.9. datus par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472, Komisijas regulu 2023/2831, Komisijas regulu Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem;".

13. Izteikt 11.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.10. divu mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, pieprasa atbalsta atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo noteikumu prasības;".

14. Izteikt 11.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.11. lēmumu par šajos noteikumos minētā de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem, ievērojot Komisijas regulas ​2023/2831 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;".

15. Izteikt 11.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831​, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas 2023/2831​ 7. panta 3. punktā un 8. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un 8. pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;".

16. Papildināt ar 11.14. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.14. pretendentam šajos noteikumos noteikto maksimālo atbalsta summu nevērtē pretendenta saistīto personu vai viena vienota uzņēmuma līmenī, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai."

17. Papildināt ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

"11.1 Lauku atbalsta dienests un akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar informāciju par Lauku atbalsta dienesta klientiem piešķirtajiem atbalstiem un akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" klientiem piešķirtajiem aizdevumiem."

18. Izteikt 13.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1.3. jaunas lauksaimniecības traktortehnikas (tostarp kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādi vai iekārtu un aprīkojuma iegādi precīzo tehnoloģiju izmantošanai;".

19. Izteikt 13.1.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1.4. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, ja pretendents ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalsta maksājuma saņemšanai kārtējā gadā ir deklarējis platību, kas nav mazāka par kredītlīgumā norādīto;".

20. Papildināt ar 15.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;".

21. Izteikt 15.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa."

22. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 60 000 euro. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām:
16.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
16.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347) (turpmāk – regula Nr. 1305/2013), maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti."

23. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
18.1. iesniegumu (1. pielikums);
18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus dokumentus – pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus – vai to kopijas, vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem, ja tie nav reģistrēti Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā;
18.7. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.8. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu – veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."

24. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
19.1. iesniegumu (2. pielikums);
19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
19.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."

25. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Ja šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie apliecinošie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 18.1., 18.3., 18.4., 18.8., 19.1., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minēto dokumentu."

26. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta summu, kura kārtējā gadā pārsniedz 40 000 euro. Savukārt, ja pēdējo triju fiskālo gadu laikā sasniegts de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais apmērs, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1408/2013 II pielikumā, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina pretendentiem izmaksājamo de minimis atbalsta summu."

27. Izteikt 23.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, – īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulas 2023/2831​ 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas regulas 2023/2831​ 1. panta 2. punktā noteiktās prasības."

28. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa aizdevuma vai faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī īstermiņa aizdevumam vai faktoringam (ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības) vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām: 
24.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
24.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti."

29. Papildināt ar 25.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;".

30. Izteikt 25.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa."

31. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
28.1. iesniegumu (3. pielikums);
28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) – un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, – maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;
28.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;".

32. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
29.1. iesniegumu (4. pielikums);
29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
29.5. kooperatīvās sabiedrības vai mežsaimniecības nozarē strādājošas kooperatīvās sabiedrības valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi;
29.6. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."

33. Izteikt 34.1 punktu šādā redakcijā:

"34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831​ piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831​ 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."

34. Izteikt 34.2 punktu šādā redakcijā:

"34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.52 un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502 un tiek nodrošināta regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpilde."

35. Izteikt 34.3 punktu šādā redakcijā:

"34.3 Atbalstu īstermiņa aizdevuma kredītprocentu dzēšanai pretendentam, kura darbības veids atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodam 10.1 – gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, kodam 10.5 – piena produktu ražošana un kodam 10.6 – graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."

36. Izteikt 34.4 punktu šādā redakcijā:

"34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu grupai 03, un saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831, ja tas darbojas atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.2. vai 10.41. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."

37. Papildināt ar 35.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"35.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;".

38. Izteikt 35.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa."

39. Izteikt 36.1 punktu šādā redakcijā:

"36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām: 
36.11. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
36.12. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti."

40. Izteikt 36.2 punktu šādā redakcijā:

"36.2 Pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz šo noteikumu 36.11. vai 36.12. apakšpunktā minēto maksimālo atbalsta intensitāti, kā arī atbilstoši Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem (NUTS 3 saskaņā ar 2021. gada klasifikāciju) noteikto maksimālo atbalsta intensitāti:
36.21. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā (izņemot Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada un Pierīgas statistiskā reģiona administratīvās vienības) regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 60 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai – 50 procentu un liela uzņēmuma kategorijai – 40 procentu;
36.22. Rīgas statistiskajā reģionā, Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada administratīvajās vienībās, kā arī Pierīgas statistiskajā reģionā regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 50 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai – 40 procentu un liela uzņēmuma kategorijai – 30 procentu."

41. Papildināt ar 36.3 punktu šādā redakcijā:

"36.3 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004, 41. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta regulas Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu."

42. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
38.1. iesniegumu (5. pielikums);
38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) – un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, – maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;
38.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;
38.7. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."

43. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
39.1. iesniegumu (6. pielikums);
39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
39.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."

44. Izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Ja šo noteikumu 38. un 39. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 38.1., 38.3., 38.4., 38.7., 39.1., 39.3., 39.4. un 39.5. apakšpunktā minēto dokumentu."

45. Svītrot IV2 nodaļu.

46. Izteikt 43.4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 1. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tostarp nodokļu samaksai, – līdz 90 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas."

47. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta nosacījumiem, un tas ir paredzēts:
44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma ​1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā minētos pārejošos pētījumus;
44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43. punktā minētos pētījumus."

48. Papildināt ar 45.14. apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.14. zinātniskās institūcijas stratēģijā ir noteicis specializāciju "lauksaimniecība", "mežsaimniecība" vai "veterinārā medicīna"."

49. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi."

50. Izteikt 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Atbalsta pretendents pirms plānoto jaunu darbību uzsākšanas paziņo Lauku atbalsta dienestam par izmaiņām šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajā atbalsta izdevumu tāmē."

51. Izteikt 50.1 punktu šādā redakcijā:

"50.1 Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām (izņemot attiecībā uz šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu) grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas un tiek paredzētas jaunas darbības, pirms izmaiņu veikšanas tāmē un jaunu darbību uzsākšanas nepieciešams saņemt Zemkopības ministrijas Zinātniskās padomes sekretariāta saskaņojumu."

52. Izteikt 52.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma zinātniskā pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā:
52.2.1. kārtējā gadā īstenotā pētījuma zinātnisko pārskatu līdz kārtējā gada 5. decembrim ievietot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē un Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datubāzē;
52.2.2. rezultātus pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti vismaz divus gadus, līdz otrā gada 5. decembrim publiskot atbilstošās nozares zinātniskā konferencē un zinātniski praktiskā žurnālā;
52.2.3. par pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti vismaz trīs gadus, līdz trešā gada 5. decembrim iesniegt publicēšanai vismaz vienu oriģinālu zinātnisku rakstu tādā žurnālā vai rakstu krājumā, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentu no Web of Science Core Collection vai SCOPUS datubāzēs izmantotās klasifikācijas nozarē vidējā citēšanas indeksa."

53. Izteikt 52.9 punktu šādā redakcijā:

"52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
52.91. iesniegumu (11. pielikums);
52.92. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, tajā ietverot šo noteikumu 12. pielikumā minētos izcenojumus."

54. Papildināt ar 55. punktu šādā redakcijā:

"55. Atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā, pretendenti var saņemt atbilstoši šiem noteikumiem, iesniedzot iesniegumus (1., 2., 3., 4., 5. vai 6. pielikums), kā arī šo noteikumu 18., 19., 28., 29., 38. un 39. punktā minētos dokumentus. Ja šie dokumenti, izņemot iesniegumus, Lauku atbalsta dienestā jau iesniegti 2023. gadā, tie nav jāiesniedz, atkārtoti piesakoties uz atbalstu 2024. gadā."

55. Papildināt ar 56. punktu šādā redakcijā:

"56. Maksimālo atbalsta summu, kas minēta šo noteikumu 16. punktā, vienam pretendentam var palielināt par 20 000 euro tikai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā. Lauku atbalsta dienests šajā punktā minēto atbalstu administrē atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem, izmaksājot atbalstu 2024. gadā."

56. Svītrot 6.1 pielikumu.

57. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

58. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

59. Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
labklājības ministrs U. Augulis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229

"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.
p. k.
Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro)* Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments
1. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 1.1. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus;

1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām;

1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2024. gadā;

1.4. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku;

1.5. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī;

1.6. pilnveidot SEG emisiju aprēķinus atbilstoši iepriekšējā gadā izstrādātajai rokasgrāmatai;

1.7. papildināt modeli ar pesticīdu izmantošanas bloku

80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
2. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:

2.1.1. veikt monitoringu ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

2.1.2. veikt monitoringu, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

2.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) – ne retāk kā reizi mēnesī;

2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem;

2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas (N un P noplūdes) koeficientiem dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;

2.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī;

2.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē;

2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām;

2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

61 300 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
3. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU)):

3.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu (vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā);

3.1.2. turpināt raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām;

3.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem;

3.2. izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (LVMI "Silava"):

3.2.1. izvērtēt Eiropas Savienības (ES) regulējuma priekšlikumus saistībā ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora SEG inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi;

3.2.2. novērtēt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas darbību atbilstību kritērijiem, kurus ES noteikusi oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, un sagatavot priekšlikumus pasākumu atbilstības nodrošināšanai;

3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI "Silava" un AREI):

3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju un augsnes heterotrofo elpošanu) trijās sējplatībās;

3.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par CO2 emisijas faktoriem aluviālām augsnēm;

3.3.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem;

3.4. turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI "Silava" un AREI)

70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
4. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU):

4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;

4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;

4.2. meliorācijas kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"):

4.2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai (LVMI "Silava");

4.2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar diametru 10–20 cm līnijveida objektiem, izmantojot meliorācijas kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru, lielāku par 20 cm, līnijveida objektiem (LBTU)

51 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
5. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionā (kopā 7–8 lauka pupas sējumos);

5.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos;

5.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings laukaugu platībās;

5.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos;

5.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un botāniskā sastāva noteikšana

80 998 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
6. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem;

6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;

6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā;

6.4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai;

6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību ierobežošanai

30 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
7. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 7.1. apkopot pieejamo informāciju par prioritāro savvaļas sugu izplatību un atradnēm;

7.2. analizēt apkopoto informāciju, lai saprastu, par kurām sugām vai reģioniem trūkst informācijas (angļu v. – gap analysis);

7.3. no pieejamās informācijas identificēt platības ar lielāku sugu daudzveidību un sastopamību

10 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
8. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā tipa) govs šķirnes un Latvijas zilās govs šķirnes dzīvniekiem un turpināt slaucamo govju un vaislas buļļu genoma analīzi pieaugušajiem un 2022. un 2023. gadā dzimušajiem dzīvniekiem;

8.2. apgūt Latvijas baltās cūkas šķirnes kuiļu bioloģiskā materiāla (spermas) dziļo sasaldēšanu. Ievākt Latvijas baltās cūkas šķirnes dzīvnieku sarus un veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu cūku genotipus gaļas kvalitāti un iedzimto slimību ietekmējošiem gēniem;

8.3. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu un cūku pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un atbilstoši iespējām izvairītos no nevēlamu gēnu izplatības populācijās;

8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu 2023. un 2024. gadā dzimušajiem lauksaimniecības dzīvniekiem

25 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
9. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo gaistošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas – izotopu attiecības masspektrometrijas – metodi. Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem;

9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF, cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.) Latvijas izcelsmes paraugos;

9.3. veikt pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugos noteikt glifosāta saturu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina saturu ar ICP-MS metodi

30 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
10. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās;

10.2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības ražošanas;

10.3. ievākt (augsnes, ziedaugu) paraugus buferjoslās un noteikt AAL atliekvielas;

10.4. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu

60 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
11. Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi 11.1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu;

11.2. veikt kāpostu cekulkodes olu uzskaiti uz augiem;

11.3. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu dārzeņu stādījumos;

11.4. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitoringu

33 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
12. Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai 12.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.–2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.–2025.);

12.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.–2025.);

12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.–2025.);

12.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.–2022.);

12.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.–2024.);

12.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.);

12.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.–2025.)

50 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
13. Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākam AAL lietojuma samazinājumam;

13.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un herbicīdiem;

13.3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm

123 343 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
14. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 14.1. veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā;

14.2. veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma kontekstā;

14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā

26 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments
15. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu 15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. – ziemas rapsis, 2022./2023. g. – ziemas kvieši, 2023. g. – starpkultūra, 2024. g. – pupas, 2025. g. – vasaras mieži, 2026. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu);

15.2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos;

15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram,
NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram,
|NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;

15.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;

15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg);

15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);

15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

13 200 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
16. Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos 16.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku:

16.1.1. kazu saimniecības;

16.1.2. putnu saimniecības;

16.1.3. zirgu saimniecības;

16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku, ievākt sākotnējos datus un paraugus un veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;

16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados atlasītajām saimniecībām;

16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku;

16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisijas aprēķiniem

40 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
17. Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums 17.1. novērtēt slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Noteikt slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu;

17.2. novērtēt pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem, tostarp slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem;

17.3. izmantot HYPE modeli pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, novērtējot arī gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ieviestu dažādu platumu buferjoslu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu;

17.4. sagatavot secinājumus par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Izstrādāt ieteikumus par pasākumiem, kas ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm

55 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
18. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju 18.1. attīstīt MACC metodiku un iekļaut ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG, amonjaka emisijas samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā;

18.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus;

18.3. sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju

24 452 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
19. Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos 19.1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus;

19.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai noteikšanai;

19.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu;

19.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu sugām

75 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
20. Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās 20.1. veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko izvērtējumu, samazinot herbicīdu lietojuma reižu skaitu un mehāniski ierobežojot nezāles ar dažādu augsnes apstrādes veidu (aršanas, minimālas apstrādes, bezaršanas) kombinēšanu;

20.2. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2) un metāna (CH4) emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos izmēģinājuma variantos;

20.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu ierobežošanu;

20.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru

80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
21. Increase – Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām

(INCREASE – Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/)

21.1. no atlasītajiem dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) kloniem iegūt vienas sēklas līnijas (angļu v. – Single-Seed Descent (SSD)), lai tās varētu nodot projekta partneriem ģenētiskajām analīzēm;

21.2. veikt SSD fenotipisko izvērtējumu;

21.3. nosūtīt SSD paraugus partneriem ģenētiskajai izvērtēšanai;

21.4. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem kloniem. 2024. gadā vairāk uzmanības veltīt kāršu pupiņu pētījumiem;

21.5. noteikt katra klona ražu un ražas kvalitāti. Iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un informēt sabiedrību par rezultātiem

10 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
22. Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde 22.1. turpināt situācijas izpēti par ES valstīs pastāvošajām tendencēm līdzvērtīgu šķirņu sarakstu veidošanā un izmantošanā, tostarp projekta LIVESEEDING rezultātu izmantošanas iespējas, bioloģiskajā lauksaimniecībā ierobežojot atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai;

22.2. apkopot datus par līdzvērtīgajām laukaugu šķirnēm ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas – ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas, zirņi, pupas;

22.3. turpināt izvērtēt informāciju par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem;

22.4. turpināt šķirņu salīdzinājuma pētījumu izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus vairāk atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas – ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi;

22.5. izstrādāt priekšlikumu datubāzes modelim par laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā;

22.6. izstrādāt priekšlikumus kritēriju izvēlei, kuri laukaugu šķirnes ļautu grupēt pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un (vai) audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanā iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros

70 000 Agroresursu un ekonomikas institūts

Veterinārais un pārtikas departaments

23. Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana) 23.1. atlasīt dalībniekus detalizētu pārtikas patēriņa un pagatavošanas datu iegūšanai, izmantojot gan esošu respondentu datubāzi atbilstoši reģioniem, gan papildus rekrutējot dalībniekus atbilstošajās vecuma grupās, lai sasniegtu vismaz 500 mājsaimniecību, un tādējādi papildus iegūstot informāciju par:

23.1.1. bērniem 0–3 gadu vecumā (n = 50);

23.1.2. gados vecākiem pieaugušajiem un senioriem (vairāk nekā 65 gadi, n = 100);

23.2. iegūt pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas datus – lauka darbs (ievērojot sezonālo principu);

23.3. ievadīt, tīrīt un apstrādāt datus;

23.4. analizēt pētījuma datus, sagatavot gala ziņojumu un publikāciju, validēt kopējās diētas pieejas paraugu sarakstu un veikt produktu atlasi un iegādi nākamajam pētījumu posmam – analīžu veikšanai

60 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
24. Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību 24.1. analizēt valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekmi uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību;

24.2. salīdzināt pievienotās vērtības nodokļa atšķirīgo likmju finansiālo ietekmi uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību;

24.3. analizēt iespējamu atšķirīgu pievienotās vērtības nodokļa likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem);

24.4. analizēt pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekmi uz pārtikas cenām

25 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Veterinārais un pārtikas departaments
25. Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību 25.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei;

25.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgajai uzraudzībai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu;

25.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtnē, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietās, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtnē u. c.);

25.4. sadarbībā ar VAAD, kas veic lauku apsekojumus vietās, kurās
2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus;

25.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotos paraugos un pēc nepieciešamības identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālos paraugos;

25.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam pēc nepieciešamības izmantot sekvenēšanas metodes;

25.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus ziedputekšņos, kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē un tīmekļvietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju un pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem

65 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
26. Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai 26.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos;

26.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kas ir ņemami vērā, lai noteiktu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos;

26.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kas būtu iekļaujami to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi;

26.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu;

26.5. sākt izmēģinājumprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti

6000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Veterinārais un pārtikas departaments
27. Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide 27.1. aktualizēt modeļa telpisko informāciju un datus par zemes izmantošanu;

27.2. aktualizēt modeļa vienādojumus un koeficientus;

27.3. iekļaut zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, izstrādājot dinamikas modelēšanu pieeju lauksaimniecības sektoram;

27.4. iegūt un integrēt telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem (ārpus kūdras ieguves, vēja un saules enerģijas ražošanas);

27.5. integrēt modelī Norvēģijas finanšu instrumenta projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā (E2SOILAGRI)" iegūto organisko augšņu informāciju

90 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža departaments
28. Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem 28.1. sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm:

28.1.1. dalība ikgadējā (ceturtajā) konferencē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozares ekspertiem;

28.1.2. ZM, KEM un VARAM informēšana par aktuālāko zinātnes jomā – seminārs lēmumu pieņēmējiem;

28.1.3. jaunāko starptautisko zinātnisko atziņu analīze – apkopojums politiku veidotājiem;

28.1.4. dalība Eiropas Klimata pakta vēstnieka iniciatīvā, nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai;

28.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai
(DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG AGRI);

28.3. ierīkot parauglaukumus un iegūt datus par SEG (CO2, CH4) emisiju bērza audzēs veģetācijas sezonā (ne mazāk kā septiņi atkārtoti uzmērījumi) saimnieciskās darbības kompleksā ar hidrotehnisko meliorāciju ietekmes raksturošanai;

28.4. analizēt attālās izpētes datus. Ievākt un analizēt zemsegas un zemsedzes datus (no astoņiem objektiem) analītiskas publikācijas sagatavošanai, raksturojot šo krātuvju pārmaiņas kopsakarībā ar audzes vecumu

54 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments
29. Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums 29.1. iegūt augsnes oglekļa aprites meža zemēs vienādojumu validācijai nepieciešamos empīriskos datus, atsākot meža augšņu monitoringu starptautiskā Meža veselības monitoringa pirmā līmeņa parauglaukumos;

29.2. pilnveidot darbību datus, lai raksturotu Dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi uz ZIZIMM sektora radītajām SEG emisijām un CO2 piesaisti;

29.3. pilnveidot vienādojumus ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību ietekmes novērtēšanai, izmantojot jaunāko pētījumu atziņas;

29.4. pilnveidot modelēšanas instrumentus un programmnodrošinājumus saimnieciskās darbības ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai mežaudžu līmenī, veidojot uz attālās izpētes datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu;

29.5. sagatavot 3–5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijus un to aprakstus informatīvajam ziņojumam lēmumpieņēmējiem

115 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments
30. ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze 30.1. izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu, kā arī interaktīvu atspoguļojumu pasākumu ietekmei uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti;

30.2. izstrādāt pieeju un algoritmus pasākumu interaktīvai atspoguļošanai, ņemot vērā dažādu pasākumu savstarpēji papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī pasākumu īstenošanas mērogu variācijas;

30.3. izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un lietotnes testa versiju;

30.4. novērtēt iespējas pasākumu ietekmes rezultātu agregēšanai reģionu līmenī;

30.5. veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu 3–5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem

90 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža departaments
31. Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas 31.1. turpināt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno saulespuķu šķirņu un hibrīdu demonstrējumu Latvijas apstākļos aptuveni 10 šķirnēm, kas varētu būt piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei (2023.–2025.);

31.2. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, ieņēmību vai izturību pret postošākajām saulespuķu slimībām, piemērotību audzēšanai integrētajā (2023.–2025.) un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā (2024.–2025.) Latvijas agroklimatiskajos apstākļos;

31.3. iegūt datus, lai izstrādātu ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai un šo tehnoloģiju agroekonomiskam izvērtējumam Latvijas apstākļos (2025.);

31.4. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot iegūtās eļļas daudzumu un kvalitāti, tostarp vērtīgo taukskābju īpatsvaru;

31.5. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem (lauku dienu demonstrējumi vienu reizi sezonā, prezentācijas pasākumi, publikācijas populārzinātniskos izdevumos lauksaimniekiem)

50 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments
32. Latvijas vietējās bites populācijas ģenētiskā materiāla izpēte un saglabāšana 32.1. sadarbībā ar Latvijas biškopjiem ievākt bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas tumšās bites (Apis mellifera mellifera L.);

32.2. veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un DNS analīzi;

32.3. dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats) prasībām;

32.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanas jautājumos

15 500 ** Lauksaimniecības departaments
33. Mežacūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodikas izstrāde un sistēmas ieviešana Latvijā, lai novērstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību 33.1. izstrādāt un validēt mežacūku populācijas uzskaites metodiku izmantošanai Valsts meža dienesta noteiktajās medījamo dzīvnieku uzskaites vienībās;

33.2. izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par mežacūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim

78 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Veterinārais un pārtikas departaments
34. Melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikas piesārņojuma līmeņa noteikšana pārtikā izmantojamos Latvijas graudos un to pārstrādes produktos 34.1. noteikt melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona daudzumu pārtikā izmantojamos Latvijas graudaugos (ziemas un vasaras kviešos, vasaras miežos, rudzos, auzās) un to pārstrādes produktos – kopā vismaz 150 paraugos;

34.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus pārtikā izmantojamo Latvijas graudu audzētājiem un pārtikas ražotājiem mikotoksīnu līmeņa samazināšanai graudos un to produktos;

34.3. nosūtīt iegūtos piesārņojuma datus EFSA

26 660 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
35. Riska izvērtējums slēgta tipa dzīvnieku kapsētās 35.1. noteikt vektordatus dzīvnieku kapsētām, kas beigušas darbību, bet nav likvidētas;

35.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai;

35.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos;

35.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā;

35.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus;

35.6. sagatavot informāciju sistēmā (ATIS);

35.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām

42 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments
36. Labas prakses vadlīnijas perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu manuālai iejaukšanai barībā 36.1. iepazīties ar perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības ražošanai) iejaukšanu barībā produktīvo dzīvnieku novietnēs atšķirīgās turēšanas sistēmās;

36.2. iepazīties ar EK priekšlikumu deleģētajai regulai par piemērotiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka iedarbīgi un droši tiek lietotas reģistrētas veterinārās zāles, kuras izrakstītas produktīviem dzīvniekiem un kuras dzīvnieku turētājs tiem ievada perorāli, bet ne ar ārstniecisko barību;

36.3. izstrādāt labas prakses vadlīnijas par perorālai lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā, ņemot vērā, ka:

36.3.1. vadlīnijas paredzētas praktizējošiem veterinārārstiem un produktīvo dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem);

36.3.2. vadlīnijās aprakstītas prasības zāļu izrakstīšanai un lietošanai dažādām produktīvo dzīvnieku sugām (liellopiem, mājputniem, akvakultūrai) dažādās turēšanas sistēmās;

36.3.3. vadlīnijās aprakstītas deleģētās regulas II un III sadaļā noteiktās prasības

8000 ** Veterinārais un pārtikas departaments
37. Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai 37.1. sagatavot priekšlikumus par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas iespējām (piemēram, ziedošana, neatbilstoša izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde u. c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas posmā, mazumtirdzniecības posmā, tostarp ēdināšanas uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā;

37.2. veikt padziļinātu pārtikas ražošanas sektora esošās situācijas izvērtējumu ilgtspējas skatījumā un sagatavot iespējamos variantus un priekšlikumus turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību Latvijā saistībā ar EK iniciatīvām par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām

50 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
38. Komerciālo lauku saimniecību ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze 38.1. analizēt saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūru;

38.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā;

38.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp rentabilitāti;

38.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos finansēšanas resursus;

38.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti

70 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
39. Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēte, prasības un ieviešanas nosacījumi 39.1. apzināt saimniecību ilgtspējas datu tīklā iesniedzamo informāciju un veikt tās analīzi;

39.2. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas;

39.3. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un institūcijām, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus;

39.4. apzināt iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu ieguvi un sniegšanu Eiropas Komisijai;

39.5. veikt darbu saistībā ar ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projekta izstrādi;

39.6. plānot nepieciešamo budžetu datu vākšanas sistēmas izveidei un darbības uzsākšanai

85 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
40. Kultūraugu ražības prognozēšanas metodiku izvērtēšana un jaunu metodiku izstrāde 40.1. izpētīt un aktualizēt kultūraugu ražības prognozēšanas plānus un metodikas;

40.2. pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 25. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku, izstrādāt un aprakstīt jaunas kultūraugu ražas prognozēšanas metodikas un pārskatu formas papildus trim kultūraugiem, par kuru ražas prognozēm līdz šim nebija nepieciešams ziņot EK;

40.3. informēt laukaugu ražas prognozēšanas ekspertu darba grupu par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu

5000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
41. Vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības valstīs 41.1. identificēt ES valstu piemērotos vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus un mērķus to īstenošanai (piemēram, vai tie ir ekonomiski, vides, kultūras vai sociālās dabas);

41.2. identificēt ES valstu mazumtirgotāju un arī sabiedrisko organizāciju darbības vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanā;

41.3. izvērtēt vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu ietekmi uz ES valstu ekonomikām, tostarp uz to, vai minētie pasākumi ierobežo citu valstu produktu importu vai arī veicina vietējo pārtikas produktu noietu;

41.4. izvērtēt ES valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz pārtikas produktu cenu mazumtirdzniecībā;

41.5. izvērtēt ES valstu piemēroto pasākumu saderību ar ES tiesību aktiem par vienoto tirgu un konkurences tiesībām;

41.6. izvērtēt, kuri vietējo pārtikas produktu veicināšanas vai aizsardzības pasākumi būtu visefektīvāk izmantojami Latvijā (valsts, sabiedrisko organizāciju un mazumtirgotāju līmenī)

50 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
42. Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide 42.1. izstrādāt metodoloģiju ūdensnoteku sateces baseinu noteikšanai. Sateces baseini ģenerējami visām ūdensnotekām, katrai ņemot vērā uz ūdensnoteku satekošos ūdeņus no drenu sistēmām, grāvjiem un virszemes ūdeņu noteces atkarībā no reljefa slīpuma virziena;

42.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma, koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas);

42.3. nodrošināt, ka informācija par ģenerētajiem sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku kartēs;

42.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumiem atkarībā no ūdensnoteku garuma, vidējās sateces baseinu platības reģionā, novadā, pagastā

60 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
43. Lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekme uz lauku telpu – ekonomiskie un sociālie aspekti 43.1. analizēt lauku ietekmes komponentus un ietekmes faktorus, nosakot galveno pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības – rādītājus, kas raksturo ietekmi uz lauku telpu;

43.2. veikt lauku telpas izmantojamo nozares rādītāju statistisko un telpisko analīzi, tostarp vērtējot pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības – teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu;

43.3. analizēt lauku telpu ietekmējošos nozares resursus;

43.4. veikt lauku telpas izmēģinājumteritoriju kvalitatīvu un kvantitatīvu sociālo un ekonomisko izpēti;

43.5. veikt iegūto lauku telpu raksturojošo datu integrāciju un interpretāciju;

43.6. sagatavot ieteikumus lauku telpas politikas veidotājiem un novērtētājiem

59 034 ** Lauku attīstības atbalsta departaments

Piezīmes.

1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.

2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229

"9. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Iesniegums atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā izmantojamam
zinātnes pētījumam ________. gadā

Lauku atbalsta dienestam

Zinātniskā institūcija  
  (nosaukums, reģistrācijas numurs)
Adrese  
Tālruņa numurs, e-pasta adrese  
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs  
Projekta nosaukums
Pētījuma vadītājs Zinātniskais grāds Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese
 
1. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes):
1.1. pētījuma mērķis un sasniedzamā rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā
1.2. darba uzdevumu izpildes detalizēts izklāsts un laika grafiks
 
2. Kopējais finansējuma apmērs (euro):
2.1. kārtējā gadā nepieciešamais finansējuma apmērs
2.2. finansējuma apmērs pa gadiem (ja izpilde paredzēta vairākus gadus)
3. Pētījuma izpildītāji:
3.1. pētījuma izpildītāju skaits (kopā)
zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda doktoranti, maģistranti, studenti tehniskais personāls
3.2. pētījuma izpildītāju saraksts
vārds, uzvārds amats, zinātniskais grāds zinātniskā institūcija darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi plānotā darba samaksa (euro)
Darba samaksa izpildītājiem (kopā)
4. Pētījuma izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītajā zinātnes nozarē:
4.1. monogrāfijas*, grāmatas
4.2. publikācijas*, tai skaitā:
4.2.1. starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos
4.2.2. nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos
4.2.3. zinātniskajos un citos izdevumos
4.3. starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos (norādīt sadarbības valsti)
4.4. nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms)
4.5. pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami (norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti, publikācijas)
Piezīme. * Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla nosaukumu, numuru un lappušu skaitu un starptautisko projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām
4.6. iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē
doktorants promocijas darba nosaukums iegūtais grāds gads
4.7. saņemtie patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē vai ieguvē)
pilns nosaukums autori gads, numurs, valsts
5. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos projektos
vārds, uzvārds pētījuma nosaukums slodze (procentos) finansējuma avots
6. Komandējumi
komandējuma mērķis komandējumā nosūtīto personu skaits komandējuma vieta izmaksas (euro)
Kopā

Pētījuma izmaksu tāme

7. Pētījuma izmaksu (kārtējā gadā) pozīcijas:

euro

7.1. darba samaksa izpildītājiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas un darbaspēka nodokļi (kopā)  
7.2. komandējumu izdevumi  
7.3. zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai) (telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegādes izmaksas, izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu, telpu īri vai nomu, izdevumi projekta administrācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa segšanai), – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām  
7.4. izdevumi materiālu un mēraparātu iegādei vai īrei, analīžu un mērījumu veikšanai (norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un atbilstošās izmaksas) un citas ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas)  
Pētījuma izmaksas kopā  

Plānotie pētnieciskās darbības zinātniskie rezultāti

Tematiskā pētījuma uzsākšanas gads: 20__.

Nr. p. k.

Zemkopības ministrijas, valsts un Eiropas Savienības piešķirtā atbalsta iznākuma rādītāji Piezīmes
rādītāja nosaukums plānotā vērtība
1. Obligātie sasniedzamie rādītāji
1.1. To zinātnisko rakstu un ziņojumu zinātniskās konferencēs skaits, kuru izstrādei un publicēšanai sniegts atbalsts projektā (ievērojot Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumu Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 59) 52.2.2. apakšpunktu)    
1.2. To zinātnisko rakstu skaits, kas iesniegti publicēšanai Scopus vai Web of Science Core Collection datubāzēs (ievērojot MK noteikumu Nr. 59 52.2.3. apakšpunktu)    
2. Sasniedzamie papildrādītāji
2.1. Pētījuma rezultātu popularizēšana – informatīvu semināru organizēšana, dalība ar ziņojumiem zinātniskās konferencēs    
2.2. Citi pētījuma specifikai atbilstoši projekta rezultāti, semināri, jaunu metodiku, metožu utt. apraksti (tostarp datu un datu kopu veidošana, uzkrāšana)    
2.3. Pētījumā iesaistīti doktoranti vai zinātniskā grāda pretendenti (PLE izteiksmē)    

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

(pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums)
(zinātniskās institūcijas nosaukums un paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*, datums*)
(Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)**
(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)**

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229

"12. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Izcenojumi selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu

Nr.
p. k.
Kultūraugi Selekcijas darbības Izcenojums par vienību 2024. gadā (euro)
I. Jaunu šķirņu izveidei un integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai
1. Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, vasaras auzas, ziemas rudzi, ziemas tritikāle, lauka pupas, sējas zirņi Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze 218,25
Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija 99,64
Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana 268,74
Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes 106,65
Dubultoto haploīdu izveidošana un novērtēšana 167,98
Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi 3452,13
2. Daudzgadīgās stiebrzāles – starpsugu hibrīdi, ganību airene, niedru auzene, sarkanā auzene, raupjā auzene

Tauriņzieži – sarkanais āboliņš, lucerna, austrumu galega, sējas esparsete

Stiebrzāļu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2 193,65
Tauriņziežu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2 219,44
Stiebrzāļu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2 217,40
Tauriņziežu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2 246,23
Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi 3100
3. Kartupeļi Darba kolekcijas uzturēšana un krustošana, sēklaudžu iegūšana 213,30
Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase 223,40
Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana 553,36
Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes 106,65
Perspektīvo klonu pārbaude, nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšana un (vai) sagatavošana in vitro un testēšana SIN un AVS 3889,18
4. Lini, kaņepes Linu darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze 214,23
Linu selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija 397,02
Perspektīvo linu līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana, līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SĪN testi 2506,61
Kaņepju un (vai) linu līniju novērtēšana un sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi 3214,08
5. Ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes Ābeles: priekšselekcija
Uz lauka 25,56
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 592,05
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 352,60
Laboratorijā – patoloģijas analīzes 81,95
Laboratorijā – rezistences izpēte 77,05
Ābeles: hibridizācija
Krustošana 158,42
Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā 18,00
Sējeņu izstādīšana 39,17
Elites hibrīdu pavairošana uz potcelmiem 27,00
Izmēģinājuma ierīkošana uz klona potcelmiem 60,68
Ābeles: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu
Uz lauka 36,46
Laboratorijā, siltumnīcā 13,82
Glabātavā 285,60
Ābeles: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu  
Uz lauka 565,75
Glabātavā 278,60
Bioķīmiskais izvērtējums 65,32
Ābeles: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma
Uz lauka 565,75
Glabātavā 258,60
Bioķīmiskais izvērtējums 65,32
Avenes: priekšselekcija
Uz lauka 28,40
Laboratorijā – patoloģijas analīzes 191,03
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 713,58
Avenes: hibridizācija
Krustošana 238,25
Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā 30,50
Hibrīdo sējeņu izstādīšana 27,22
Avenes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas
Uz lauka, siltumnīcā 56,37
Laboratorijā – patoloģijas analīzes 185,03
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 135,60
Avenes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu  
Uz lauka 98,75
Laboratorijā – patoloģijas analīzes 191,03
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 713,58
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 291,40
Laboratorijā – atveseļošana in vitro 469,20
Avenes: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 30,50
Upenes: priekšselekcija
Uz lauka 28,40
Laboratorijā – patoloģijas analīzes:
vīrusu diagnostika 397,20
vīrusu genomu sekvencēšana 3180,40
pumpurērces diagnostika 409,70
pumpurērces migrācija 77,70
mikroskopija 102,90
Upenes: hibridizācija
Krustošana 250,75
Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā 23,00
Hibrīdo sējeņu izstādīšana 26,50
Upenes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu  
Uz lauka, siltumnīcā 36,92
Laboratorijā – patoloģijas analīzes 391,87
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 135,60
Upenes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu  
Uz lauka 40,92
Laboratorijā – patoloģijas analīzes 126,00
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 291,40
Laboratorijā – atveseļošana in vitro 469,10
Upenes: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 359,28
Krūmcidonijas: priekšselekcija
Uz lauka 25,56
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 381,95
Krūmcidonijas: hibridizācija 487,50
Krūmcidonijas: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas
Vērtēšana uz lauka 30,22
Sēklaudžu izaudzēšana siltumnīcā/tuneļos un stādījuma ierīkošana 52,85
Krūmcidonijas: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 52,49
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 574,90
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes (HPLC) augļiem 457,70
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes sulas koncentrātam 815,20
Plūmes: priekšselekcija
Vecākaugu uzturēšana 43,50
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 597,90
Plūmes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas 37,91
Plūmes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 148,70
Laboratorijā – klimata kontroles kamerā 74,50
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes gaišajām plūmēm 173,90
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes tumšajām plūmēm 180,28
Plūmes: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 484,00
Bumbieres: priekšselekcija
Uz lauka 7,10
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes (genoma sekvencēšana) 10 864,40
Bumbieres: hibridizācija 92,35
Bumbieres: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas
Uz lauka 66,48
Laboratorijā 13,82
Bumbieres: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 474,80
Glabātavā 110,00
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 65,00
Bumbieres: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma
Uz lauka 474,80
Glabātavā 104,91
Ķirši: priekšselekcija
Augu materiāla izaudzēšana 38,20
Biotesti uz lauka augļaizmetņiem 12,00
Biotesti uz lauka zariem 12,00
Laboratorijā – patoloģijas analīzes, biotesti augļaizmetņiem 174,06
Laboratorijā – patoloģijas analīzes, biotesti zariem 228,32
Laboratorijā – patoloģijas analīzes, Ps genomi 6184,34
Ķirši: hibridizācija
Krustošana uz lauka 250,25
Pavairošana siltumnīcā 16,50
Ķirši: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas 31,27
Ķirši: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 105,56
Laboratorijā – salcietības vērtēšana 50,50
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 278,20
Stādu izaudzēšana biotestiem uz lauka 43,20
Biotesti augļaizmetņiem uz lauka 39,70
Vīrusu testēšana uz lauka 8,00
Laboratorijā – patoloģijas analīzes, biotesti 134,30
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 154,10
Laboratorijā – patoloģijas analīzes, vīrusu diagnostika 259,70
Ķirši: ražojošie stādījumi ar ražas vērtēšanu
Bez seguma 633,60
Ar segumu 758,60
Aprikozes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas 37,25
Aprikozes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 293,00
Laboratorijā – salcietības vērtēšana 72,00
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 951,70
Laboratorijā – ģenētiskās analīzes 284,70
Šķirņu reģistrācija ar AVS testu:
Selekcionāra tiesību piešķiršana 61,18
Selekcionāra tiesību uzturēšana reģistrētajām šķirnēm 15,62
Augu materiāla sagatavošana AVS testam ābelēm 306,00
Augu materiāla sagatavošana AVS testam avenēm 30,00
Augu materiāla sagatavošana AVS testam upenēm 13,50
Augu materiāla sagatavošana AVS testam krūmcidonijām 3,10
Augu materiāla sagatavošana AVS testam bumbierēm 32,00
Augu materiāla sagatavošana AVS testam ķiršiem 37,60
Augu materiāla sagatavošana AVS testam aprikozēm 29,50
AVS tests ābelēm, krūmcidonijām, plūmēm, bumbierēm, ķiršiem, aprikozēm – gada maksa 1032,00
AVS tests avenēm – gada maksa 194,00
AVS tests upenēm – gada maksa 178,00
6. Melones, sīpoli, ķiploki Melones: tradicionālā selekcija 1124,00
Melones: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Siltumnīcā 2240,00
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 255,00
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes (HPLC) 3000,00
Sīpoli: tradicionālā selekcija
Hibridizācija 118,00
Klonu atlase 91,70
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 282,70
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes (HPLC) 923,65
Laboratorijā – vīrusu analīzes 156,70
Sīpoli: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 152,20
Laboratorijā – mikrobioloģijas pētījumi un atveseļošana in vitro 557,20
Ķiploki: tradicionālā selekcija
Uz lauka 85,50
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 925,40
Ķiploki: atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu
Uz lauka 200,00
Laboratorijā – patoloģijas analīzes, vīrusu diagnostika 156,70
Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes 167,70
Laboratorijā – atveseļošana in vitro 468,70
Laboratorijā – mikrobioloģijas pētījumi 89,70
Šķirņu reģistrācija ar AVS testu:
Selekcionāra tiesību piešķiršana 61,18
Selekcionāra tiesību uzturēšana reģistrētajām šķirnēm 15,62
Augu materiāla sagatavošana AVS testam sīpoliem 142,20
Augu materiāla sagatavošana AVS testam ķiplokiem 170,50
AVS tests melonēm – gada maksa 1032,00
II. Jaunu šķirņu izveidei un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai
7. Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas tritikāle, vasaras mieži, vasaras auzas, lauka pupas, sējas zirņi Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze 243,86
Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija 144,70
Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes 106,65
Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana 341,00
Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi 3452,13
8. Kartupeļi Darba kolekcijas novērtēšana, vecākaugu atlase 213,30
Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase 238,98
Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana 497,26
Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes 106,65
Materiāla sagatavošana AVS un SĪN – in vitro atveseļošana un pārbaude 832,50
9. Pašapputes graudaugu heterogēno populāciju izveide un pavairošana vasaras miežu, vasaras un ziemas kviešu hibrīdajām populācijām Darba kolekcijas sagatavošana un krustošana 8230,33
Populācijas sēklas materiāla pavairošana, apraksta izstrāde reģistrācijai 3527,28

"

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!