• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojums Nr. 236 "Par 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.2024., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/op/2024/65.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 238

Par Ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam

Vēl šajā numurā

03.04.2024., Nr. 65

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 236

Pieņemts: 28.03.2024.

OP numurs: 2024/65.17

2024/65.17
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 18 Pēdējās nedēļas laikā 30 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 236

Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 46. §)

Par 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros" attīstības plānu (2. pielikums). Noteikt, ka par plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.

2. Apstiprināt šā rīkojuma 1. punktā minētā projekta izmaksas 3 007 200 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 2 520 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 487 200 euro apmērā.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.2.i. investīcijas "Latvijas nacionālais federētais mākonis" (turpmāk – 2.1.2.2.i. investīcija) ietvaros.

4. Projektu finansēt 2.1.2.2.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

Ministru prezidente E. Siliņa

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 28. marta
rīkojumam Nr. 236

2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – Centrs)
1.2. Projekta īstenošanas partneri Nav

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukums Valsts IKT infrastruktūras attīstības programma
2.2. Saistība ar citiem projektiem Projekta īstenošana programmas ietvaros tiks koordinēta ar pārējiem valsts datu apstrādes mākoņa attīstības projektu īstenotājiem.

Saistība ar plānotajiem projektiem:

1) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" (VUCAP);

2) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai";

3) Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās koplietošanas platformas izvēršana".

Projekta īstenotājs apliecina, ka iepriekš minēto saistīto projektu ietvaros nepārklāsies īstenojamās darbības, tajos nav plānota tiem nepieciešamās infrastruktūras un mākoņdatošanas elementu iegāde, līdz ar to nepastāv dubultā finansējuma risks

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Paplašināt Iekšlietu ministrijas datu centru kapacitāti un attīstīt unificētos infrastruktūras līmeņa pakalpojumus valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/ nepieciešamība/ risināmā problēma) Kopumā Latvijas tiesību aizsardzības iestādes, tostarp Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, kuru vajadzībām nepieciešamo IKT infrastruktūru centralizēti uztur Centrs, paredz virkni biznesa procesu digitalizāciju (eLieta, eID, u. tml.), pēc iespējas atsakoties no papīra dokumentu aprites un paātrinot izmeklēšanas pirmstiesas procesu un tiesvedības procesu. Tas ievērojami sarežģī saistīto informācijas sistēmu uzbūvi un uzliek papildu prasības to pieejamībai un drošībai. Papildu slogu uzliek aizvien pieaugošais uzglabājamo datu apjoms, kas tiek iegūts elektronisko pierādījumu formā – foto, video, elektroniskie dokumenti u. tml. –, jo Iekšlietu ministrijas padotības iestādes aizvien vairāk ikdienā izmanto modernus foto vai video fiksēšanas risinājumus un mobilās viedierīces, atsakās no papīra dokumentu izmantošanas. Pieaugot ģeopolitiskajiem apdraudējumiem, ievērojama uzmanība tiek pievērsta IKT risinājumu ieviešanai (VUCAP, trauksmes sirēnas) civilās aizsardzības jomā, kas prasīs ievērojamas infrastruktūras jaudas. Iekšlietu ministrijas datu centri valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumu sniedzēju ietvaros nodrošinās sniedzamo IKT infrastruktūras līmeņa pakalpojumu sadarbspēju atbilstoši valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānam, vienlaikus veicinot Atveseļošanas un noturības mehānisma rādītāju sasniegšanu
3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1. Ieguvumi Iekšlietu ministrijas un citu nozaru institūcijām

– Datu centru un atbilstošo homogēno IKT infrastruktūras resursu atjaunošana un paplašināšana

- Iekšlietu ministrijas nozares ietvaros projekta darbības laikā ekspluatācijā ieviešamās informācijas sistēmas izmanto pietiekamas jaudas un kapacitātes valsts datu apstrādes mākoņa unificētā pakalpojuma ietvaram, kā arī atbilstošus Centra mākoņdatošanas pakalpojumus

4

2026

- Citu nozaru institūciju sistēmas, kas izmanto pietiekamas jaudas un kapacitātes valsts datu apstrādes mākoņa unificētā pakalpojuma ietvaram, kā arī atbilstošus Centra mākoņdatošanas pakalpojumus

1

2026

3.3.2. Drošība – rezerves kopēšana - Centra mākoņdatošanas vidē izmitinātām sistēmām tiek nodrošinātas papildu iespējas rezerves kopēšanai pie cita pakalpojuma sniedzēja, kā arī infrastruktūras risinājumu sadarbspēja valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānā paredzētajā ietvarā – atbilstoši tīkla līmeņa slēgumi un rezerves kopēšanas pakalpojumu integrācija Centra infrastruktūras pakalpojumos (informācijas sistēmu rezerves kopēšanai piesaistīto partneru datu centru skaits)

1

2024

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4

2 520 000 EUR

487 200 EUR


Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs5

Darbības iznākums

4.3.1. Projekta vadības un īstenošanas personāla (darbinieku) izmaksas

200 000 EUR

n/a

īstenots projekts
4.3.2. IKT infrastruktūras papildināšana

- Centra datu centru (turpmāk – DC) pamattīkla infrastruktūras iegāde un atjaunošana/ paplašināšana, tostarp maģistrālo tīkla savienojumu izveide Valsts federētā mākoņa ietvaros;

- DC datu uzglabāšanas infrastruktūras iegāde, uzstādīšana un konfigurācija;

- DC skaitļošanas infrastruktūras iegāde, uzstādīšana un konfigurācija;

- DC resursu pārvaldības ražotāja sērijveida programmatūras iegāde un konfigurācija;

- DC aprīkojuma risinājumu pielāgošana

2 120 000 EUR

2 320 000 EUR*

1) nodrošināta aparatūras resursu kapacitāte, atbilstošā sērijveida programmatūra un DC aprīkojums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto pakalpojumu sniegšanai;

2) izveidots Centra DC savienojums ar federētā mākoņa partnera infrastruktūru

4.3.3. Centra pakalpojumu pielāgošana un ieviešana valsts federētā mākoņa ietvarā

- Integrācija ar Valsts federētā mākoņa vienu pakalpojumu sniedzēju, nodrošinot Centra DC integrētu rezerves kopēšanas pakalpojumu;

- darbinieku apmācības par Centra DC un pakalpojumu pārvaldībā izmantotajām tehnoloģijām;

- Centra pakalpojumu kataloga un IKT infrastruktūras pakalpojumu un procesu izvērtēšana un pielāgošana

200 000 EUR

350 000 EUR**

1) ieviests un nodrošināts unificētais valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojums;

2) pielāgoti Centra saistītie pakalpojumi un procesi;

3) apmācīti atbilstošie Centra darbinieki darbam ar pakalpojuma nodrošināšanā izmantojamajām tehnoloģijām

* Ja šīs pases 4.3.3. apakšpunktā projekta ietvaros paredzētajai darbībai izmaksu apmērs īstenošanas gaitā attiecīgi ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo šīs pases 4.3.2. un 4.3.3. apakšpunktā plānoto izmaksu apmēru – 2 320 000 EUR.

** Ja šīs pases 4.3.2. apakšpunktā projekta ietvaros paredzētajai darbībai izmaksu apmērs īstenošanas gaitā attiecīgi ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo šīs pases 4.3.2. un 4.3.3. apakšpunktā plānoto izmaksu apmēru – 2 320 000 EUR.

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts6

Valsts mākonī (jā/nē)

IKT risinājumu attīstības saskaņošanas7 termiņš (gads, ceturksnis)

Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

5.1.1. Centra mākoņdatošanas pakalpojumu platforma, kas ir integrēta valsts datu apstrādes mākonī Tiek attīstīta Centra mākoņdatošanas pakalpojumu platforma, kas tiek integrēta valsts pārvaldes datu apstrādes mākonī, lai nodrošinātu iespēju sniegt savstarpēji sadarbspējīgus pakalpojumus

31.12.2023.

2024. gada 4. ceturksnis

Vismaz 7 institūcijas – lietotājas

Indikatīvais saraksts:

• Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs,

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

• Iekšlietu ministrija,

• Valsts robežsardze,

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

• Nodrošinājuma valsts aģentūra,

• Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,

• Valsts kanceleja,

• Latvijas Republikas prokuratūra

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8

Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

1

5.2.1. Valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojums skat. 5.1.1. Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi. Vienlaikus saskaņošanai tiek virzīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta protokollēmuma un informatīvā ziņojuma "Valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plāns" projekts (tādējādi pieļaujot izmaiņas ar šo Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātajā centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānā)

2024. gada 4. ceturksnis

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis)

 

n/a

n/a

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošana un uzraudzība notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", Iekšlietu ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas atbildīgo institūciju īstenošanas un uzraudzības funkcijas, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".

Projekta pārvaldībai tiek nodrošināta vairāklīmeņu organizācijas forma, kas sastāvēs no:

– projektu uzraudzības komisijas (turpmāk – PUK);

– projekta vadītāja;

– projekta komandas.

PUK ir Centra priekšnieka noteikta komisija, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, un kura pārrauga visu projekta īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par tālāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstveidā, regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

PUK galvenie uzdevumi:

– augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu pieņemšana par koriģējošiem pasākumiem;

– ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošana;

– stratēģisku lēmumu pieņemšana par projekta izpildi un realizāciju;

– projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana;

– projekta realizācijas un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana, apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana.

PUK vadītājs ir Centra priekšnieks. Tajā darbojas Centra priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, novērotāja statusā pieaicinot Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanas un uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanas atbildīgo amatpersonu un atbildīgo amatpersonu par investīciju vadību un koordināciju Iekšlietu ministrijā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/31 "Par Iekšlietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanā un uzraudzībā".

Projekta īstenošana noritēs atbilstoši PUK prasībām, lai projektu realizētu pilnā apjomā un noteiktā kvalitātē, nepārsniedzot izmaksas un iekļaujoties noteiktajos termiņos.

Projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki:

projekta vadītājs (nepilna slodze)

(pienākumi – projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā);

projekta koordinators (nepilna slodze)

(pienākumi – atbalsts projekta vadītājam projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšanā, projekta aktivitāšu organizēšanā, projekta darbību plānošanā, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanā, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā)

projekta grāmatvedis (nepilna slodze)

(pienākumi – atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšana, sistematizācija, maksājumu veikšana, nepieciešamo finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā)

projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze)

(pienākumi – projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts)

Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz 2 gadu pieredze ar konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītajā jomā. Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Projekta investīcijas ir 2 520 000 euro (bez PVN). Ar 2027. gadu ir plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 300 720 euro apmērā ik gadu, kas investīcijas projekta dzīves cikla 13 gadu periodā (13 gadi – 3 gadi projekts un 10 gadi ekspluatācijā) veido 3 007 200 euro. Kopā investīcijas projekta dzīves ciklā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir 5 527 200 euro. Sociālekonomiskais ieguvums kopā veido 6 301 780 euro, no kura atņemot investīcijas projektā un tā dzīves cikla laikā, kopējais projekta lietderīgums ir 774 580 euro. Lietderīgums galvenokārt veidojas no konsolidācijas ietaupījumiem, kur būtiskākās izmaksu pozīcijas ir pilnvērtīgu datu centru telpu izbūve ar ugunsdzēsības, kondicionēšanas un citām drošības sistēmām, to uzturēšana, serveru virtualizācija un konsolidācija, kas ļauj efektīvi izmantot pieejamās aparatūras jaudas, minimizējot to dīkstāvi. Ietaupījums veidojas no mākoņdatošanas platformas licenču iegādes un atbalsta pakalpojumiem, datu centru rezervētas elektroapgādes tīklu izbūves, dīzeļģeneratoriem un kopējās elektroenerģijas patēriņa ekonomijas, kā arī no kvalitatīvu ātrdarbīgu optisko datu pārraides tīklu un atbilstošās aparatūras izmantošanas.

Sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti līdz ar investīcijas projekta realizāciju (kas pēc būtības ir datu centru konsolidācijas pasākums un pasaules mērogā nav unikāls, un pierādījis savu efektivitāti, piemēram, DCOI iniciatīva10):

1) koplietojamas, standartizētas un viegli mērogojamas mākoņdatošanas platformas izmantošana un paplašināšana, kas samazina IKT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas iestādēs, palielinot tās izmantošanas efektivitāti kopumā, uzlabojot valsts funkciju izpildi un sabiedrībai sniegto pakalpojumu efektivitāti;

2) datu pārraides savienojuma nodrošināšana ar valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūru un unificēto pakalpojumu ieviešanu nodrošina stabilāku un drošāku IKT risinājumu infrastruktūru, kas ļauj izveidot noturīgus, stabilus pakalpojumus, paaugstinot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un noturību;

3) iekšlietu resora mākoņdatošanas platformas izveidošana valsts mēroga platformas ietvaros pozitīvi ietekmēs tajā izmitināto informācijas sistēmu noturību un atvieglos informācijas sistēmu tehniskās administrēšanas procesus.

Mākoņdatošanas platforma tiek paredzēta jauno informācijas sistēmu (vismaz – ViedX, KRASS modernizācija, TVP 2. kārta, VUCAP) izvietošanai. Salīdzinājumā ar izkliedētu/decentralizētu IKT infrastruktūru, centralizējot homogēnus resursus, tiešie mākoņdatošanas platformas ieviešanas efekti izpaužas kā energoresursu patēriņa samazinājums, drošības (pieejamība, konfidencialitāte, integritāte) līmeņa uzlabojumi, cilvēku darba apjoma samazinājums – mēroga ekonomija. Projektam nav tiešas ietekmes uz darbinieku skaitu, tā rezultātā tiks paaugstināta cilvēkresursu efektivitāte – ar to pašu darbinieku skaitu būs iespējams pārvaldīt lielāku informācijas sistēmu skaitu.

Ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kas iekļauj arī sociālekonomisko ieguvumu novērtēšanu. Analīzes rezultātā ir secināts, ka projekta dzīves ciklā (10 gadi) veiktie ieguldījumi veidos sociāli ekonomiskos ieguvumus, kas pārsniegs veiktās investīcijas un radīs priekšnosacījumus valsts IKT infrastruktūras turpmākai attīstībai

8. Cita būtiska informācija

Projekta savlaicīgu īstenošanu apdraud šādi riski:

1) Centra darbinieku noslodze citos paralēli realizējamos Centra projektos;

2) Centra cilvēkresursu trūkums projektu vadības un IKT infrastruktūras pārvaldības jomās;

3) IKT iekārtu ražotāju produkcijas piegāžu kavēšanās;

4) būtiskas preču un pakalpojumu cenu izmaiņas ģeopolitisko procesu ietekmē.

Centrs kā finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai Centra IKT infrastruktūrā un to risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam. Investīcijas projekta ietvaros attīstītās IS un to risinājumi nebūs pieejami komersantiem, un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Līdz ar to Centram kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Centrs – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs


1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

10 https://datacenters.lbl.gov/sites/default/files/2022-06/The%20current%20state%20of%20DCOI_0.pdf

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 28. marta
rīkojumam Nr. 236

Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns

1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk – Centrs) mākoņdatošanas pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros.

Mākoņdatošanas pakalpojumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu izmitināšanai, nodrošinot infrastruktūras līmeņa pakalpojumus (virtualizēti serveri, datu glabātuves, tīkli un tīkla drošības risinājumi), tostarp konteinerizētu risinājumu izmitināšanā, kā arī nodrošinot Iekšlietu ministrijas iestāžu pārziņā esošu IKT risinājumu pilnu tehnoloģisko atbalstu

2. Pakalpojuma sniedzējs

Centrs

3. Pakalpojuma rādītāji (vienošanās par pakalpojuma līmeni (SLA))

Infrastruktūras pamata pakalpojumi iedalās divos līmeņos:

1) īpaši augstas pieejamības infrastruktūra ar IT slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām otrā datu centrā – sistēmām, kuras tiek noteiktas kā paaugstinātas drošības sistēmas ar A pieejamības klasi1 vai kritiskās infrastruktūras sarakstā iekļautās sistēmas;

2) infrastruktūra viena datu centra ietvaros – sistēmām ar zemākām pieejamības prasībām.

Neskatoties uz pieejamības rādītājiem, būs iespēja:

1) veikt rezerves kopēšanu uz cita valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka datu centru;

2) izvēlēties atbilstošāko datu uzglabāšanas veiktspējas klasi no divām pieejamajām (abos pamata pieejamības līmeņos)

4. Pakalpojuma saņēmēju loks

Esošais Centra infrastruktūras un augstāka līmeņa pakalpojumu saņēmēju loks:

1) Centrs,

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

3) Iekšlietu ministrija,

4) Valsts robežsardze,

5) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

6) Nodrošinājuma valsts aģentūra,

7) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,

8) Valsts kanceleja,

9) Latvijas Republikas prokuratūra.

Projektā plānots nodrošināt jau esošo klientu pakāpenisku pārcelšanu uz mākoņdatošanas platformu, līdz ar to garantējot plašāku pārvaldības un kontroles funkcionalitāti. Tāpat paredzams, ka nākotnē mākoņdatošanas platformas kapacitāti varēs paplašināt un tajā izmitināt arī citu valsts iestāžu informācijas sistēmas. Centrs līdz šim ir nodrošinājis infrastruktūru augstas pieejamības un noslodzes informācijas sistēmu izmantošanai, piemēram, robežkontroles, ārkārtas notikumu (112), fizisko personu uzskaites, kriminālo un administratīvo sodu darbplūsmas, personu sodāmības datu starptautiskajai apmaiņai u. tml., līdz ar to datu centri ir piemēroti valsts kritiskās infrastruktūras sarakstā iekļauto sistēmu izmitināšanai

5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums

Pakalpojuma sniegšanu nodrošina Centra pārvaldībā esošie Iekšlietu ministrijas vajadzībām izbūvētie datu centri un saistītā infrastruktūra – skaitļošanas, tīklošanas, datu uzglabāšanas aparatūra un atbilstošo ražotāju mākoņdatošanas pārvaldības programmatūra. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas veido (sākot no dārgākā):

1) standartizētas virtualizācijas un mākoņdatošanas pārvaldības programmatūras uzturēšanas izmaksas;

2) datu krātuvju aparatūras un to vadības programmatūras uzturēšanas izmaksas;

3) serveru un tīkla aparatūras un to vadības programmatūras uzturēšanas izmaksas;

4) rezerves kopēšanas pārvaldības programmatūras izmaksas;

5) elektrības izmaksas, kuras sedz resorā centralizēti pārvaldītas nekustamā īpašuma funkcijas ietvarā (Nodrošinājuma valsts aģentūra)

6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija

Sadarbība ar iestādēm, kas izmanto Centra mākoņdatošanas pakalpojumus, notiek un tiek plānota uz savstarpēju vienošanos pamata, ko pieļauj Valsts pārvaldes iekārtas likums. Vienlaikus tiks vērtēta nepieciešamība Centra mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu pielāgot VARAM īstenotajai valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču konsolidācijas politikai un Valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānam

7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1

Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmas. Pēc projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros" realizācijas tiks pieprasīts atbilstošs finansējums projektā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nodrošināt pakalpojumu no Centra budžeta līdzekļiem nebūs iespējams

8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2

Pakalpojumi pēc būtības nodrošina IKT infrastruktūru saistīto projektu ietvaros radīto informācijas sistēmu izmitināšanai (vismaz – ViedX, KRASS modernizācija, TVP 2. kārta, KAZA, VUCAP). Minētajos saistītajos projektos tiek radītas jaunas valsts pārvaldē iepriekš nebijušas sistēmas, kā arī tiek būtiski modernizētas sistēmas, kas nodrošina papildu informācijas uzkrāšanu elektroniskā formā (dokumenti, lietiskie pierādījumi u.tml.), kas pēc būtības šajos saistītajos projektos digitalizē un optimizē biznesa procesus, taču vienlaikus uzliek papildu slodzi un pienākumus gan informācijas sistēmu, gan IKT infrastruktūras tehniskās uzturēšanas jomā. Šī projekta īstenošanas rezultātā darbinieku skaita samazinājums neveidojas un tiek iegādāti papildu IKT resursi, kas ilgtermiņā būs jāuztur pieejamo štata vietu ietvaros. Vienlaikus, radot unificētus IKT infrastruktūras pakalpojumus un implementējot homogēnus datu centru skaitļošanas, tīklošanas un datu uzglabāšanas tehniskos risinājumus, neskatoties uz skaitlisko pieaugumu, to pārvaldība kļūst krietni efektīvāka no darbietilpības viedokļa. Pašu resursu izmantošanas efektivitāte, pateicoties to koplietošanai, būtiski pieaug salīdzinājumā ar modeli, ja katra institūcija minēto sistēmu izmitināšanai izmantotu atsevišķas datu centru telpas, skaitļošanas un datu uzglabāšanas risinājumus.

Būtiskās izmaksu pozīcijas veidos šā plāna 5. punktā uzskaitītās projekta ietvaros iegādātās infrastruktūras uzturēšanas (ražotāja atbalsts – programmatūras drošības un funkcionālie labojumi, jaunāko versiju piegāde, aparatūras garantija) izmaksas – indikatīvi 300 720 euro ik gadu, sākot no 2027. gada

Lietotie saīsinājumi:

SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Piezīmes.

1. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.

2. Aizpilda, ja šā plāna 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem, un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


1 Atbilstoši 2015. gada 28. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām"

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!