• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 184 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2024., Nr. 63A https://www.vestnesis.lv/op/2024/63A.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 200

Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"

Vēl šajā numurā

28.03.2024., Nr. 63A (11:24)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 184

Pieņemts: 26.03.2024.

OP numurs: 2024/63A.1

2024/63A.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 184

Rīgā 2024. gada 26. martā (prot. Nr. 13 4. §)

Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība

Izdoti saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas
nacionālo sankciju likuma
3.1 panta otro daļu, 10. panta ceturto daļu un
11. panta  ceturto, piekto, sesto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. starptautisko sankciju ierosināšanas kārtību;

1.2. sankciju subjektu pamatvajadzību segšanai nepieciešamo izdevumu noteikšanas principus;

1.3. vispārēju starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes kārtību;

1.4. kārtību, kādā izpildāmas nacionālās sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – likums) 3. panta 3. punktu;

1.5. finanšu tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses;

1.6. finanšu tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses.

2. Līdzekļi šo noteikumu izpratnē ir jebkāda veida finanšu aktīvi atbilstoši starptautisko organizāciju izdotajiem tiesību aktiem sankciju jomā.

II. Starptautisko sankciju ierosināšanas kārtība

3. Ārlietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Ministru kabineta dotu uzdevumu, Nacionālās drošības padomes priekšlikumu vai Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju sniegto informāciju, iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par starptautisko sankciju ierosināšanu.

4. Ministru kabinets, ņemot vērā Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju sniegto informāciju, no ārvalstīm saņemtos pieprasījumus, starptautisko sankciju noteikšanas iespējamo ietekmi uz personas pamattiesībām, šāda lūguma politisko nozīmīgumu un iespējamo ietekmi uz starptautiskajām attiecībām, pieņem lēmumu par starptautisko sankciju ierosināšanu.

5. Ministru kabinets nosaka, kurai starptautiskajai organizācijai tiks iesniegts lūgums par starptautisko sankciju noteikšanu.

6. Ārlietu ministrija pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par lūgumu ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu, to nekavējoties iesniedz attiecīgajā starptautiskajā organizācijā.

III. Iespējamā sankciju subjekta noskaidrošana

7. Sagatavojot tiesību akta projektu nacionālo sankciju noteikšanai vai starptautisko sankciju ierosināšanai pret fizisku personu, Ārlietu ministrija noskaidro iespējamo sankciju subjektu, izmantojot šādus kritērijus, ja tie ir zināmi:

7.1. visi personas zināmie un lietotie vārdi, uzvārdi un segvārdi oriģinālvalodā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas standarta transliterācijā;

7.2. personas dzimums;

7.3. dzimšanas vieta;

7.4. dzimšanas datums;

7.5. valstiskā piederība;

7.6. dzīvesvietas adrese;

7.7. personu apliecinoša dokumenta numurs.

8. Sagatavojot tiesību akta projektu nacionālo sankciju noteikšanai vai starptautisko sankciju ierosināšanai pret juridisku personu, Ārlietu ministrija noskaidro iespējamo sankciju subjektu, izmantojot šādus kritērijus, ja tie ir zināmi:

8.1. juridiskās personas pilns nosaukums;

8.2. darbības vieta;

8.3. reģistrācijas vieta;

8.4. juridiskā adrese;

8.5. reģistrācijas datums;

8.6. reģistrācijas numurs;

8.7. patiesais labuma guvējs.

9. Iespējamā sankciju subjekta noskaidrošanai Ārlietu ministrija, ja nepieciešams, pieprasa un saņem informāciju no Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestādēm, uzraudzības institūcijām un citām valsts iestādēm.

IV. Pamatvajadzību noteikšanas principi

10. Izdevumi, kas nepieciešami sankciju subjekta pamatvajadzību nodrošināšanai, var būt tikai tādi, kas nepieciešami sankciju subjekta vai tā apgādājamo ģimenes locekļu ikdienas sadzīves un veselības stāvokļa nodrošināšanai, kā arī sankciju subjekta – juridiskas personas – minimālai pastāvēšanai.

11. Finanšu izlūkošanas dienests, pieņemot lēmumu par starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzētajiem izņēmumiem saistībā ar pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēro šādus principus:

11.1. pārliecinās, ka izdevumi nepieciešami vienīgi šo noteikumu 10. punktā norādītajiem mērķiem;

11.2. pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamā izdevumu apmēra noteikšanai vērtē izdevumu saprātīgu pamatojumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 10. punktā minēto mērķi, ievērojot, ka izdevumu apmērs nav pamatojams vienīgi ar sankciju subjekta vērtējumu par to apmēru pirms sankciju noteikšanas;

11.3. pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus un to apmēru juridiskām personām vērtē atbilstoši juridiskas personas turpmākās darbības plānam, kas izstrādāts, ņemot vērā normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktos ierobežojumus un to mērķi. Finanšu izlūkošanas dienests var sankciju subjektam izvirzīt individuālus kritērijus turpmākās darbības plāna izstrādei un tā saturam;

11.4. juridiskas personas pamatvajadzību noteikšanai, tai skaitā nepieciešamo izdevumu apmēra noteikšanai, persona pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma iesniedz neatkarīgu auditoru vai vērtētāju vērtējumu, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktajiem individuālajiem kritērijiem.

12. Fiziskajām personām nodrošina šo noteikumu 10. punktā minētās pamatvajadzības, tai skaitā:

12.1. ārstniecības vajadzības;

12.2. pārtiku un higiēnas preces;

12.3. obligātās apdrošināšanas prēmiju;

12.4. nodokļu un obligāto valsts nodevu samaksu;

12.5. īres vai mājokļa kredīta maksājumus;

12.6. komunālos maksājumus;

12.7. saprātīgu samaksu par īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu saņemšanu.

13. Juridiskajām personām nodrošina šo noteikumu 10. punktā minētās pamatvajadzības, tai skaitā:

13.1. obligāti noteiktas apdrošināšanas prēmiju;

13.2. saprātīgu samaksu par īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu saņemšanu;

13.3. darbinieku un amatpersonu atalgojuma izmaksu;

13.4. nodokļu un obligāto nodevu samaksu;

13.5. saprātīgu nomas maksu;

13.6. komunālos maksājumus.

V. Starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes kārtība

14. Starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus saimnieciskos resursus, izpilda tā, lai novērstu iespēju sankciju subjektam gūt finansiālu vai ekonomisku labumu no saimnieciskajiem resursiem.

15. Persona, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu, aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai jebkura cita veida ierobežojumus, nodrošina, ka nekavējoties bez iepriekšēja brīdinājuma tiek ievēroti ierobežojumi, ko nosaka attiecīgās starptautiskās vai nacionālās sankcijas regulējošie normatīvie akti.

16. Par publisko reģistru vešanu, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, atbildīgas ir šādas institūcijas:

16.1. Tiesu administrācija kā valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis;

16.2. Uzņēmumu reģistrs;

16.3. Patentu valde;

16.4. valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" kā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra uzturētājs;

16.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" kā Latvijas Kuģu reģistra datubāzes uzturētājs;

16.6. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra kā traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas pārzinis;

16.7. Lauksaimniecības datu centrs kā Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēmas pārzinis;

16.8. valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" kā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra turētājs;

16.9. Valsts zemes dienests kā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pārzinis un turētājs.

17. Tiesu administrācija, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, pārbauda, vai valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata satur ziņas par sankciju subjektu, un, ja sankciju subjektam:

17.1. pieder nekustamais īpašums, informē rajona (pilsētas) tiesu par nepieciešamību nodrošināt starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, un veic atzīmi personu rādītājā par sankciju subjektu;

17.2. nepieder nekustamais īpašums, bet persona ir reģistrēta personu rādītājā, veic atzīmi personu rādītājā par sankciju subjektu.

18. Patentu valde, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, pieņem lēmumu:

18.1. apturēt nacionālās procedūras kārtībā pieteiktas preču zīmes, dizainparauga vai pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas reģistrāciju vai patenta piešķiršanu;

18.2. atteikt starptautiskās preču zīmes reģistrācijas attiecinājumu uz Latviju;

18.3. neapstiprināt Latvijā pieteiktu Eiropas patentu;

18.4. apturēt ieraksta izdarīšanu attiecībā uz nacionālās procedūras kārtībā reģistrētas preču zīmes, dizainparauga vai pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas vai piešķirta patenta un attiecināta vai apstiprināta Eiropas patenta darījumiem.

19. Lauksaimniecības datu centrs, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, pieņem lēmumu:

19.1. atteikt reģistrēt ganāmpulku;

19.2. atteikt reģistrēt dzīvnieka īpašnieka maiņu un ganāmpulka maiņu dzīvniekam.

20. Valsts zemes dienests, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, ieraksta lieguma atzīmes veikt kadastra objekta atsavināšanu vai tiesiskā valdītāja maiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā sankciju subjektam reģistrētiem kadastra objektiem, ar kuriem var veikt darījumus bez īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

21. Personas, izpildot likuma 12. panta piektajā daļā noteikto pienākumu, Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz informāciju un dokumentus, kas pamato, ka iesaldēšana vai atbrīvošana no iesaldēšanas veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ja sankciju subjektam jau bijuši iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par kuriem ir sniegta informācija Finanšu izlūkošanas dienestam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, persona informē tikai par jauniem iesaldētiem līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem un atkārtoti nesniedz pamatojumu to iesaldēšanai.

22. Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļvietnē nekavējoties publicē:

22.1. informāciju, kas likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā saņemta no personām par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi attiecībā uz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu vai atbrīvošanu no iesaldēšanas;

22.2. Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, uz kuras pamata Finanšu izlūkošanas dienests likuma 12.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi attiecībā uz līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu vai atbrīvošanu no iesaldēšanas.

23. Lai nodrošinātu, ka, izpildot likuma 12.1 panta sestajā daļā noteikto pienākumu, Finanšu izlūkošanas dienesta publicētā informācija ir pamatota, Finanšu izlūkošanas dienests 30 dienu laikā pēc informācijas publicēšanas izvērtē, vai sankciju izpilde ir veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā, ja nepieciešams, pieprasa personai papildu informāciju.

24. Ja Finanšu izlūkošanas dienests šo noteikumu 23. punktā noteiktajā izvērtējumā konstatē, ka persona sankcijas nav izpildījusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tad Finanšu izlūkošanas dienests pieņem likuma 12.1 panta  ceturtajā daļā noteikto lēmumu par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi.

25. Papildus likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam pienākumam informēt Finanšu izlūkošanas dienestu un likuma 13. pantā minētās uzraudzības institūcijas Ārlietu ministrija tīmekļvietnē publicē informāciju par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām.

26. Ārlietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Ministru kabineta dotu uzdevumu, Nacionālās drošības padomes priekšlikumu vai Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju sniegto informāciju, iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par nacionālo sankciju noteikšanu.

27. Ja kāda ārvalsts lūdz noteikt Latvijas Republikas nacionālās sankcijas, Ārlietu ministrija izvērtē, vai šīs ārvalsts iesniegtā informācija pamato nacionālo sankciju noteikšanu, vai informācijas iegūšanā tikušas ievērotas personas pamattiesības, kā arī šāda lūguma politisko nozīmīgumu un iespējamo ietekmi uz starptautiskajām attiecībām. Ja nepieciešams, Ārlietu ministrija pieprasa un saņem informāciju no Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestādēm vai uzraudzības institūcijām.

28. Ārlietu ministrs informē Ministru kabinetu par saņemtajiem ārvalstu lūgumiem noteikt nacionālās sankcijas un par Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju sniegto informāciju.

29. Ārlietu ministrs informē attiecīgo ārvalsti par Ministru kabineta lēmumu attiecībā uz nacionālo sankciju noteikšanu.

30. Ja Ministru kabinets ir noteicis nacionālās sankcijas cīņai pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu un sankciju subjekts tās nav pārsūdzējis, Ārlietu ministrija var iesniegt attiecīgo sankciju sarakstu Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā vai citā starptautiskajā organizācijā un lūgt šo starptautisko organizāciju izvērtēt nepieciešamību minētās sankcijas iekļaut starptautiskajos sankciju sarakstos.

VI. Izņēmumu piemērošanas kārtība

31. Likuma 10. panta pirmajā, 1.3 un ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai sankciju subjekts vai persona, kura vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas starptautiskās un nacionālās sankcijas, Finanšu izlūkošanas dienestā iesniedz šādus dokumentus:

31.1. rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt atļauju izņēmuma piemērošanai un norāda šādu informāciju, kā arī to pamatojošos dokumentus:

31.1.1. informāciju par darījumu vai darbību, kam tiek lūgts izsniegt atļauju;

31.1.2. informāciju par piemērojamo sankciju regulējumu;

31.1.3. izvērtējumu par darījuma atbilstību normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktajam konkrētajam izņēmumam;

31.1.4. informāciju par tieši saistītajiem darījumiem vai darbībām, kas nepieciešamas darījuma vai darbības izpildei;

31.1.5. citu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par izņēmuma piemērošanas pieļaujamību;

31.2. pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma vērtējumu par pieteiktas darbības vai darījuma pamatotību vai tā apmēra atbilstību sankciju regulējumā paredzētajiem izņēmumiem, ko veicis neatkarīgs auditors vai vērtētājs, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktiem individuālajiem kritērijiem.

32. Papildus šo noteikumu 31. punktā minētajiem iesniedzamajiem dokumentiem sankciju subjekts, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, iesniedz pamatojumu maksājumu atbilstībai sankciju regulējumā noteiktajiem izņēmumiem kopsakarā ar sankciju subjekta turpmākās darbības plānu, kas izstrādāts, ņemot vērā normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktos ierobežojumus un to mērķi, kā arī iesniedz bilances par iepriekšējiem periodiem, plānotos izdevumus un to pozīcijas, darbinieku uzskaitījumu un amatu aprakstus, pamatojot to nepieciešamību, aktīvu un pasīvu uzskaitījumu un to pārvaldīšanas vai uzturēšanas izdevumu pamatojumu un citu informāciju. Finanšu izlūkošanas dienests sankciju subjektam var izvirzīt individuālus kritērijus turpmākās darbības plāna izstrādei un tā saturam.

33. Finanšu izlūkošanas dienests var izmantot jebkuru tā rīcībā esošu informāciju likuma 10. panta pirmajā un ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai un likuma 10. panta 1.3 daļā minētā ierosinājuma sagatavošanai, kā arī citu likumā noteikto funkciju veikšanai starptautisko un nacionālo sankciju izpildē.

34. Pieņemot likuma 10. panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu un sagatavojot likuma 10. panta 1.3 daļā minēto ierosinājumu, Finanšu izlūkošanas dienests tostarp izvērtē, vai iesniegtie dokumenti un informācija atbilst šo noteikumu IV un VI nodaļā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā Finanšu izlūkošanas dienesta personai noteiktajiem individuālajiem kritērijiem.

35. Ja starptautiskās sankcijas noteiktas ar tiesību aktu, ko izdevusi Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, Ārlietu ministrija saskaņā ar attiecīgā tiesību akta noteikumiem:

35.1. informē Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Savienību vai citu starptautisko organizāciju par izņēmuma piemērošanu, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju;

35.2. starptautiskās sankcijas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos lūdz pārējo dalībvalstu piekrišanu izņēmuma piemērošanai un informē Finanšu izlūkošana dienestu par dalībvalstu viedokli.

VII. Sankciju atcelšana

36. Ja pret Latvijas Republikas jurisdikcijā esošu fizisku vai juridisku personu ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas sankcijas un persona vēlas, lai šīs sankcijas tiktu atceltas, sankciju subjekts vēršas ar iesniegumu Ārlietu ministrijā.

37. Ārlietu ministrija par šo noteikumu 36. punktā minēto iesniegumu nekavējoties informē attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīma uzraudzības komiteju vai ombudu, ja sankciju režīmam tāds ir noteikts.

38. Ja pret Latvijas Republikas jurisdikcijā esošu personu ir noteiktas Eiropas Savienības sankcijas un persona vēlas, lai šīs sankcijas pret viņu tiktu atceltas, sankciju subjekts vēršas ar iesniegumu Ārlietu ministrijā. Persona ar lūgumu atcelt tai noteiktās sankcijas var vērsties arī jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgajā institūcijā vai Eiropas Savienības Tiesā.

39. Ārlietu ministrija par šo noteikumu 38. punktā minēto iesniegumu informē Eiropas Savienības Padomi.

40. Ja Ārlietu ministrijā saņemts sankciju subjekta iesniegums par nacionālo sankciju atcelšanu, Ārlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē Ministru kabinetu un Ministru kabinets var lemt par nacionālo sankciju grozīšanu vai atcelšanu.

41. Ja tiek atceltas pret sankciju subjektu noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas, persona nodrošina, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi nekavējoties tiek atbrīvoti, tostarp šo noteikumu V nodaļā minētie reģistri dzēš noteiktās ierobežojumu atzīmes, izbeidzot ierobežojumu izpildi un līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu.

42. Tiesu administrācija pēc sankciju subjektam noteikto starptautisko vai nacionālo sankciju atcelšanas:

42.1. informē rajona (pilsētas) tiesu par tiem sankciju subjektiem, pret kuriem rajona (pilsētas) tiesa ir izpildījusi starptautiskās vai nacionālās sankcijas;

42.2. dzēš no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas personu rādītāja ziņas par sankciju subjektu.

43. Patentu valde pēc sankciju subjektam noteikto sankciju atcelšanas:

43.1. atsāk nacionālās procedūras kārtībā pieteiktās preču zīmes, dizainparauga vai pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas reģistrācijas procedūru vai patenta piešķiršanu;

43.2. atsāk ieraksta izdarīšanu attiecībā uz nacionālās procedūras kārtībā reģistrētās preču zīmes, dizainparauga vai pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas vai piešķirtā patenta un attiecinātā vai apstiprinātā Eiropas patenta darījumiem.

44. Valsts zemes dienests pēc sankciju subjektam noteikto sankciju atcelšanas dzēš lieguma atzīmes veikt kadastra objekta atsavināšanu vai tiesiskā valdītāja maiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

VIII. Kritēriji un prasības finanšu tirgus dalībniekiem attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu noteiktajām sankcijām

45. Par finanšu tirgus intereses būtiski ietekmējošām uzskatāmas sankcijas, ko noteikusi tā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kuras oficiālajā valūtā (izņemot euro) galvenokārt tiek veikti norēķini starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu tirgos, un šo noteikto sankciju neievērošanas gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta finanšu tirgus dalībnieku piekļuve starptautiskajai finanšu norēķinu sistēmai.

46. Finanšu tirgus dalībnieks, veicot sankciju riska novērtējumu un izvērtējot Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieka intereses, izvērtē un ņem vērā vismaz šādus apstākļus:

46.1. valūta, kurā finanšu tirgus dalībnieks nodrošina pakalpojumus un produktus;

46.2. finanšu tirgus dalībnieka līgumsaistības ar citām finanšu iestādēm vai korespondējošajām bankām;

46.3. finanšu tirgus dalībnieka darbības un pakalpojumu sniegšanas reģions, tostarp valsts, kur darbojas un pakalpojumus sniedz finanšu tirgus dalībnieka struktūrvienība – meitas uzņēmums, filiāle, pārstāvniecība;

46.4. finanšu tirgus dalībnieka klientu darbības valstis.

47. Ja atbilstoši sankciju riska novērtējumam finanšu tirgus dalībnieks konstatē Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteikto sankciju būtisku ietekmi uz finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus interesēm, finanšu tirgus dalībnieks nodrošina atbilstošu sankciju riska pārvaldīšanu arī attiecībā uz šīs Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām.

48. Piemērojot Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijās noteiktos finanšu ierobežojumus, finanšu tirgus dalībnieks izvērtē ar šiem ierobežojumiem saistītos riskus, tostarp juridiskos riskus, un paredz izvērtējumam atbilstošus ierobežojumus, tai skaitā finanšu tirgus dalībnieks var noteikt, ka tas nesniedz vai sniedz ierobežotus pakalpojumus personai, attiecībā uz kuru noteikti finanšu ierobežojumi, vai neizpilda vai izpilda tikai noteiktus darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir persona, attiecībā uz kuru noteikti finanšu ierobežojumi.

IX. Noslēguma jautājumi

49. Personas līdz 2024. gada 12. aprīlim likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pirmreizēji informē Finanšu izlūkošanas dienestu par jebkādiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, tai skaitā iesniedz šo noteikumu 21. punktā minēto informāciju un dokumentus. Finanšu izlūkošanas dienests līdz 2024. gada 31. maijam veic šo noteikumu 22. punktā noteiktajā kārtībā tīmekļvietnē pirmreizēji publicētās informācijas pārbaudi.

50. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumus Nr. 327 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 142. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Ārlietu ministra pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs A. Ašeradens

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!