• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumi Nr. 138 "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu projektu ieviešanas, vadības, uzraudzības un kontroles noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.2024., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/op/2024/45.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 139

Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" īstenošanas noteikumi

Vēl šajā numurā

04.03.2024., Nr. 45

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 138

Pieņemts: 27.02.2024.

OP numurs: 2024/45.2

2024/45.2
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2024/60.1

Ministru kabineta noteikumi Nr. 138

Rīgā 2024. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 37. §)

Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu projektu ieviešanas, vadības, uzraudzības un kontroles noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra
2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma
9. panta 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu (turpmāk – grants) ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus;

1.2. kārtību, kādā veic ar grantu projektu (turpmāk – projekts) īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;

1.3. kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus grantu programmu (turpmāk – programma) ieviešanas tehniskajai palīdzībai un valsts budžeta līdzfinansēto projektu īstenošanai;

1.4. grantu vadībā iesaistīto institūciju savstarpējo norēķinu kārtību;

1.5. kārtību, kādā ziņo par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

1.6. kārtību, kādā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – regula Nr. 2018/1046), 202. pantu;

1.7. kārtību, kādā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atklātā projektu iesniegumu atlasē, un prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;

1.8. kādos gadījumos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, kā arī maksājumu apturēšanas kārtību.

II. Kārtība, kādā īsteno projektu atlasi

2. Aģentūra atlases nolikumā norāda:

2.1. programmas mērķi;

2.2. programmas nosaukumu;

2.3. programmā pieejamo finansējumu, maksimālo atbalsta intensitāti un nepieciešamo līdzfinansējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par programmas īstenošanu (turpmāk – programmas noteikumi);

2.4. norādi uz programmas noteikumos noteiktajām prasībām projekta iesniedzējam;

2.5. atlases veidu, kas noteikts programmas noteikumos;

2.6. projekta īstenošanas termiņu un izmaksu attiecināmības periodu;

2.7. atbalstāmās darbības;

2.8. attiecināmās izmaksas;

2.9. iesniedzamo dokumentu sarakstu;

2.10. prasības projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai;

2.11. projekta iesnieguma vērtēšanas kārtību, tai skaitā kārtību, kādā tiek izvēlēts finansējuma saņēmējs gadījumos, ja vairāki projektu iesniegumi ieguvuši vienādu punktu skaitu;

2.12. veidu, kādā ieinteresētā persona var saņemt papildu informāciju par atlasi;

2.13. kārtību, kādā tiek paziņots lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

2.14. citu informāciju, ja nepieciešams.

3. Atlases nolikumam papildus Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma 16. panta ceturtajā daļā minētajai informācijai pievieno projekta iesnieguma veidlapu, tās aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, projekta līguma projektu un, ja nepieciešams, citus dokumentus.

4. Projekta līguma projektu var precizēt atbilstoši projekta specifikai projekta līguma slēgšanas procesā.

5. Ar projektu atlasi saistīto informāciju aģentūra sadarbībā ar Nacionālo koordinācijas centru publicē Eiropas Komisijas Finansējuma un iepirkumu portālā.

III. Kārtība, kādā veic projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstības pārbaudi

6. Lai izvērtētu, vai uz projekta iesnieguma iesniedzēju nav attiecināms neviens no regulas Nr. 2018/1046 136. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem, aģentūra pirms projekta iesnieguma vērtēšanas uzsākšanas:

6.1. pārbauda, vai projekta iesnieguma iesniedzējs, projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris un persona, kura ir projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists vai ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesnieguma iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem:

6.1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;

6.1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labumu pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;

6.1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

6.1.4. krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā;

6.1.5. apdrošināšanas krāpšana;

6.1.6. preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai;

6.1.7. neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;

6.1.8. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

6.1.9. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana un apmācīšanās terorismam;

6.1.10. cilvēku tirdzniecība;

6.2. pārbauda, vai projekta iesnieguma iesniedzējs, projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris un persona, kura ir projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists vai ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesnieguma iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentās institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu un sodīta par jebkuru no šādiem pārkāpumiem:

6.2.1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;

6.2.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;

6.3. pārbauda, vai projekta iesnieguma iesniedzējs un projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, nav atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu vai ierobežot pasīvo pārdošanu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;

6.4. pārbauda, vai projekta iesnieguma iesniedzējam un tā sadarbības partnerim nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība vai uzsākta likvidācija.

7. Šo noteikumu 6. punktā minēto pārbaudi neveic, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija.

8. Lai izvērtētu, ka projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē un projekts atbilst valsts drošības interesēm, aģentūra pirms projekta iesnieguma vērtēšanas uzsākšanas:

8.1. pārbauda, vai projekta iesnieguma iesniedzējs, projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris un persona, kura ir projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists vai ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesnieguma iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem:

8.1.1. nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana;

8.1.2. pret Latvijas Republiku vērsta darbība, apvienošanās organizētā grupā, lai šādu darbību veiktu, vai palīdzība ārvalstij šādas darbības veikšanā, kā arī pret Latvijas Republiku vērsta aicinājuma paušana;

8.1.3. spiegošana;

8.2. pieprasa un saņem Satversmes aizsardzības biroja atzinumu:

8.2.1. par projekta iesnieguma atbilstību valsts drošības interesēm;

8.2.2. par projekta iesnieguma iesniedzēja dalības projektu atlasē atbilstību valsts drošības interesēm (ja attiecināms).

9. Lai veiktu šo noteikumu 6.1. un 8.1. apakšpunktā minēto pārbaudi, aģentūra elektroniski pieprasa un:

9.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sniedz aģentūrai informāciju no Sodu reģistra par šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 8.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem šo noteikumu 1. pielikumā norādītajā apjomā;

9.2. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pēc aģentūras pieprasījuma normatīvajos aktos par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanu noteiktajā kārtībā sniedz aģentūrai informāciju no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas par šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajiem faktiem, izņemot ja šāda informācija ir pieejama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

10. Ja Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā pieejamā informācija nav pietiekama, lai pārbaudītu šo noteikumu 6.2.2. un 6.3. apakšpunktā minēto faktu esību, aģentūra:

10.1. pieprasa papildu informāciju no Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta par šo noteikumu 6.2.1. un 6.2.2. apakšpunktā minētajiem faktiem;

10.2. pārbauda informāciju Konkurences padomes tīmekļvietnes sadaļā "Lēmumi" par šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētajiem faktiem.

11. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto pārbaudi neveic, kā arī 8.2.2. apakšpunktā minēto atzinumu nepieprasa, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija, vai kiberdrošības kompetenču kopienas dalībnieks. Šādā gadījumā uzskatāms, ka projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē atbilst valsts drošības interesēm.

12. Sagatavojot šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto atzinumu, Satversmes aizsardzības birojs vērtē šādu informāciju un apsvērumus:

12.1. informāciju par projekta iesnieguma iesniedzēja patiesajiem labuma guvējiem, īpašniekiem un struktūru;

12.2. iespējamību, ka projekta iesnieguma iesniedzējs varētu būt pakļauts tādas valsts ietekmei:

12.2.1. kas nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;

12.2.2. kuru Eiropas Parlaments vai Latvijas Republikas Saeima ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti;

12.2.3. kas ir iekļauta publiskā kiberincidenta attiecināšanas paziņojumā, kuru Latvija ir iniciējusi vai kuram ir pievienojusies;

12.2.4. kurā nepastāv demokrātiska pārvaldes forma vai ar kuru nav nolīguma drošības vai datu aizsardzības jomā;

12.2.5. kura spēj veikt jebkāda veida ietekmēšanu, tai skaitā attiecībā uz iekārtas vai programmatūras ražošanas vai izstrādes vietu;

12.3. ja attiecināms, citu informāciju par projekta iesniegumu un projekta iesnieguma iesniedzēju, kas varētu liecināt par drošības riskiem saistībā ar projekta īstenošanu.

13. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs projekta īstenošanai ir piesaistījis sadarbības partneri, Satversmes aizsardzības birojs šo noteikumu 12. punktā minētos apsvērumus vērtē arī attiecībā uz sadarbības partneri, izņemot ja sadarbības partneris ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija, vai kiberdrošības kompetenču kopienas dalībnieks.

14. Projekta īstenošanas laikā Satversmes aizsardzības birojs ir tiesīgs pēc savas iniciatīvas vai pēc citas valsts drošības iestādes ierosinājuma atkārtoti izvērtēt un sadarbībā ar pārējām valsts drošības iestādēm sagatavot atzinumu par projekta atbilstību valsts drošības interesēm, ja ir saņemta informācija vai radušās aizdomas par projekta, finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) iespējamo neatbilstību valsts drošības interesēm. Ja, veicot atkārtotu izvērtējumu, konstatē šādu neatbilstību, Satversmes aizsardzības birojs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc atzinuma apstiprināšanas par to informē Nacionālo koordinācijas centru un aģentūru.

15. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk – regula Nr. 2021/887), 8. panta 4. punktu, Satversmes aizsardzības birojs pēc Nacionālā koordinācijas centra pieprasījuma izvērtē un sagatavo atzinumu par iesnieguma iesniedzēja – kiberdrošības kompetenču kopienas dalībnieka – dalības kopienā atbilstību valsts drošības interesēm. Sagatavojot atzinumu, vērtē šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju un apsvērumus attiecībā uz iesnieguma iesniedzēju, kurš ir kopienas dalībnieks.

16. Šo noteikumu 15. punktā minēto izvērtējumu neveic, ja iesnieguma iesniedzējs, kurš ir kiberdrošības kompetenču kopienas dalībnieks, ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesnieguma iesniedzēja dalība kopienā atbilst valsts drošības interesēm.

17. Satversmes aizsardzības birojs ir tiesīgs pēc savas iniciatīvas vai pēc citas valsts drošības iestādes ierosinājuma atkārtoti izvērtēt un sagatavot atzinumu par kopienas dalībnieka dalības kopienā atbilstību valsts drošības interesēm, ja ir saņemta informācija vai radušās aizdomas par kopienas dalībnieka neatbilstību regulas Nr. 2021/887 vai Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma prasībām vai kopš kopienas dalībnieka reģistrācijas kopienas dalībnieku reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši. Ja, veicot atkārtotu izvērtējumu, konstatē šādu neatbilstību, Satversmes aizsardzības birojs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc atzinuma apstiprināšanas par to informē Nacionālo koordinācijas centru un aģentūru (ja attiecināms).

18. Pamatojoties uz šajā nodaļā minēto pārbaužu rezultātiem, aģentūra pieņem Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma 18. pantā minēto lēmumu vai uzsāk projekta iesnieguma vērtēšanu.

IV. Projektu iesniegumu vērtēšana un projekta līguma noslēgšana

19. Projektu iesniegumu vērtēšana ierobežotā atlasē tiek uzsākta nākamajā darbdienā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas. 

20. Projektu iesniegumu vērtēšana atklātā atlasē tiek uzsākta nākamajā darbdienā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām un šo noteikumu III nodaļā minēto pārbaužu pabeigšanas.

21. Nosakot atklātā projektu iesniegumu atlasē iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, Nacionālais koordinācijas centrs ievēro šādu kārtību:

21.1. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus iedala:

21.1.1. atbilstības kritērijos. Ja atbilstības kritēriji nav izpildīti, projekta iesniegums netiek atbalstīts;

21.1.2. kvalitātes kritērijos, kuru izpildes pakāpi attiecībā uz projekta iesniegumu nosaka skaitliskā vērtībā, katram projekta iesniegumam piešķirot noteiktu punktu skaitu;

21.2. katram kvalitātes kritērijam nosaka maksimālo iespējamo punktu skaitu.

22. Nosakot ierobežotajā projektu iesniegumu atlasē iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, Nacionālais koordinācijas centrs ievēro šādu kārtību:

22.1. ierobežotajā projektu iesniegumu atlasē tiek piemēroti tikai atbilstības kritēriji, kuru neizpildes gadījumā projekta iesniegums netiek atbalstīts;

22.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektu izstrādā mēneša laikā pēc programmas noteikumu apstiprināšanas.

23. Pirms projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas Nacionālais koordinācijas centrs tos saskaņo ar aģentūru.

24. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas Nacionālais koordinācijas centrs tos publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

25. Balstoties uz apstiprinātajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, Nacionālais koordinācijas centrs izstrādā un apstiprina projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, iepriekš saskaņojot to ar aģentūru.

26. Projekta iesnieguma iesniedzējs un aģentūra 30 darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, noslēdz projekta līgumu.

27. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms projekta līguma noslēgšanas projekta iesnieguma iesniedzējs vai aģentūra var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā ir zaudējusi aktualitāti un pēc būtības nemaina projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 26. punktā minēto termiņu.

28. Objektīvu apstākļu dēļ projekta līguma noslēgšanas termiņu ir iespējams pagarināt par laiku, kas nepārsniedz 60 darbdienas pēc dienas, kad stājās spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi.

29. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu šo noteikumu 26. un 28. punktā minētajā termiņā, aģentūra slēdz projekta līgumu ar nākamo izvērtēšanā augstāk novērtēto projekta iesnieguma iesniedzēju, ja attiecināms.

V. Projekta līguma saturs

30. Aģentūra projekta līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

30.1. aģentūras un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus;

30.2. finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera sadarbības noteikumus, ja attiecināms;

30.3. kārtību, kādā sagatavojama, iesniedzama, izskatāma un apstiprināma grantu maksājuma pieprasījuma un projekta īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai nepieciešamā informācija;

30.4. grantu finansējuma un valsts budžeta finansējuma izmaksas kārtību;

30.5. projekta īstenošanas uzraudzības, kontroļu un citu pārbaužu veikšanas kārtību;

30.6. komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas kārtību, ja attiecināms;

30.7. ar projekta līguma izpildi saistīto paziņojumu iesniegšanas kārtību un kārtību, kādā tie atzīstami par saistošiem;

30.8. ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņu;

30.9. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtību;

30.10. projekta līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību, tai skaitā aģentūras tiesības vienpusēji atkāpties no projekta līguma;

30.11. rīcību nepārvaramas varas gadījumā;

30.12. strīdu izšķiršanas kārtību;

30.13. aģentūras un finansējuma saņēmēja rekvizītus;

30.14. projekta īstenošanas laiku;

30.15. laikposmu, kurā veiktās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, nepārsniedzot programmas noteikumos projekta īstenošanai noteikto termiņu;

30.16. projekta kopējo finansējuma, tai skaitā grantu finansējuma un projekta līdzfinansējuma (valsts vai pašvaldības budžeta līdzfinansējums, cits publiskais līdzfinansējums, privātais līdzfinansējums), apmēru un tā uzskaites kārtību;

30.17. īpašus nosacījumus projekta īstenošanai.

VI. Finansējuma pārdale, līdzfinansējuma un priekšfinansējuma plānošana

31. Nacionālais koordinācijas centrs nodrošina saņemtā grantu finansējuma pārdali starp grantu vadībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par programmas noteikumiem un normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem, kā arī budžeta apropriācijas izmaiņām.

32. Nacionālais koordinācijas centrs un aģentūra grantu programmas ieviešanas ietvaros paredzēto funkciju īstenošanai, tai skaitā tehniskās palīdzības nodrošināšanai, nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu un priekšfinansējumu (ja attiecināms) plāno atbilstoši programmas noteikumiem un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz pieprasījumu finansējuma pārdalei un papildus nepieciešamā valsts budžeta līdzfinansējuma, priekšfinansējuma (ja attiecināms) piešķiršanai.

33. Finansējuma saņēmēji, uz kuriem tiek attiecināti noteikumi par kārtību, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, projektu īstenošanai valsts budžeta līdzfinansējumu un priekšfinansējumu (ja attiecināms) plāno atbilstoši programmas noteikumiem un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz pieprasījumu finansējuma pārdalei un papildus nepieciešamā valsts budžeta līdzfinansējuma, priekšfinansējuma (ja attiecināms) piešķiršanai.

34. Citus savstarpējo norēķinu nosacījumus ietver konsorcija līgumā, kas noslēgts starp Nacionālo koordinācijas centru un aģentūru.

VII. Maksājumu veikšanas kārtība

35. Grantu finansējumu piešķir tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai. Projekta attiecināmo izmaksu daļu, kura netiek segta ar grantu finansējumu, kā arī projekta netiešās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas sedz finansējuma saņēmējs.

36. Kārtību, kādā programmas ietvaros veic grantu maksājumus finansējuma saņēmējam, un īpašos nosacījumus maksājuma dokumentu pārbaudēm aģentūra nosaka projekta līgumā, ņemot vērā šādus iespējamos grantu maksājumu veidus:

36.1. avansa maksājums;

36.2. starpmaksājums;

36.3. noslēguma maksājums pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

37. Aģentūra, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma vienam projektam nedrīkst pārsniegt 50 % no projektam piešķirtā grantu finansējuma.

38. Aģentūra, veicot avansa maksājumus un starpmaksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma vienam projektam nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam piešķirtā grantu finansējuma, ja vien programmas noteikumos nav noteikts citādi.

39. Atbilstoši projekta līguma nosacījumiem finansējuma saņēmējs aģentūrai iesniedz maksājuma pieprasījumu. Maksājuma pieprasījumā iekļauj:

39.1. projekta finanšu atskaiti;

39.2. konta izdruku par projekta īstenošanas periodā veiktajiem darījumiem;

39.3. veiktās izmaksas pamatojošo grāmatvedības dokumentu kopijas;

39.4. projekta aktivitāšu īstenošanu apliecinošos dokumentus;

39.5. pārskatu par projekta īstenošanas progresu;

39.6. papildu informāciju vai dokumentus, ja aģentūra, izvērtējot iesniegto maksājuma pieprasījumu, konstatē, ka tie ir nepieciešami.

40. Aģentūra veic starpmaksājumu un noslēguma maksājumu, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu projekta līgumā noteiktajā apmērā.

41. Finansējuma saņēmējs maksājumus veic atbilstoši programmas noteikumiem un noslēgtajam projekta līgumam no šādiem līdzekļiem:

41.1. finansējuma saņēmējam piešķirtā grantu finansējuma;

41.2. finansējuma saņēmēja līdzekļiem;

41.3. valsts budžeta līdzfinansējuma un priekšfinansējuma, ja attiecināms.

42. Maksājuma pieprasījumiem par pirmajiem sešiem mēnešiem vai saimnieciskā gada ietvaros (ja attiecināms) no avansa saņemšanas dienas ir jābūt vismaz piešķirtās avansa summas apmērā, ja programmas noteikumos nav noteikts cits termiņš. Ja finansējuma saņēmējs nevar izlietot avansa maksājumu projekta mērķa īstenošanai programmas noteikumos noteiktajā termiņā, finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā termiņā informē par to aģentūru.

43. Aģentūra izvērtē avansa maksājuma atmaksāšanas lietderību, ņemot vērā finansējuma saņēmēja plānotās projekta darbības, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus, un var lemt par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu vai avansa izmantošanas termiņa pagarinājumu.

44. Ja aģentūra pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanas termiņu) vai finansējuma saņēmējs vēlas to labprātīgi atmaksāt, finansējuma saņēmējs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu aģentūras norādītajā kontā Valsts kasē.

45. Aģentūra pieņem maksājuma pieprasījumus, pārbauda tos 80 dienu laikā no dienas, kad tie saņemti, apstiprina un veic starpmaksājumu un noslēguma maksājumu projekta līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā, izņemot gadījumu, ja aģentūras konstatētās neatbilstības liedz veikt maksājumus.

VIII. Sadarbības partneri

46. Ja programmas noteikumi nenosaka citādi, projekta iesnieguma iesniedzējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumiem un iepirkuma procedūru, projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, ievērojot šādus nosacījumus:

46.1. sadarbības partnera dalība projekta īstenošanā atbilst programmas noteikumu prasībām;

46.2. sadarbības partnera dalība projekta īstenošanā atbilst valsts drošības interesēm;

46.3. sadarbības partneris projekta īstenošanā piedalās ar savā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, cilvēkresursiem, finansēm vai intelektuālo īpašumu;

46.4. projekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partnera tiesiskās attiecības nedrīkst būt tādas, kuras atbilst Publisko iepirkumu likumā vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktajām publiska iepirkuma līguma pazīmēm vai darījumam, kuram jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

47. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas uzsākšanai finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, ja programmas noteikumos nav noteikts citādi. Sadarbības līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

47.1. sadarbības partnera un finansējuma saņēmēja pienākumus un tiesības;

47.2. sadarbības partnera finansējuma plānošanu, ja attiecināms;

47.3. ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņu;

47.4. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtību;

47.5. strīdu izšķiršanas kārtību;

47.6. informāciju par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību, ja attiecināms;

47.7. sadarbības partnera un finansējuma saņēmēja rekvizītus;

47.8. rīcību nepārvaramas varas gadījumā.

48. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka sadarbības partneris īsteno prasības, kas noteiktas projekta īstenošanai.

49. Sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.

IX. Uzraudzība un kontrole

50. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanai nepieciešamo līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši programmas noteikumiem un citiem ar projekta īstenošanu saistītajiem normatīvajiem aktiem, kā arī noslēgtajam projekta līgumam, tajā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tam ir projekta īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējums.

51. Projekta īstenošanas uzraudzību aģentūra īsteno, veicot šādas izlases veida pārbaudes:

51.1. maksājuma pieprasījumu pārbaudes;

51.2. pārbaudes projekta īstenošanas vietās;

51.3. citas pārbaudes, ja tādas ir paredzētas projekta līgumā.

52. Par pārbaudi projekta īstenošanas vietā aģentūra informē finansējuma saņēmēju, sazinoties telefoniski vai rakstiski un vienojoties par datumu.

53. Aģentūra, pamatojoties uz informāciju par iespējamiem pārkāpumiem vai neatbilstībām projekta īstenošanā, var veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā, par to iepriekš nebrīdinot finansējuma saņēmēju.

54. Pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, aģentūra pieņem lēmumu par projektā veikto izmaksu attiecināmību un maksājuma veikšanu finansējuma saņēmējam.

55. Pēc projekta līgumā noteikto maksājuma pieprasījumu saņemšanas aģentūra šo noteikumu 45. punktā minētajā termiņā izvērtē saņemtajos maksājuma pieprasījumos ietvertās informācijas atbilstību projekta līgumā noteiktajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī projekta izmaksu attiecināmību.

56. Ja pārbaudes nolūkos nepieciešams veikt papildu precizējumus vai saņemt papildu informāciju par projektu, aģentūra var pieprasīt finansējuma saņēmējam iesniegt attiecīgu papildu informāciju. Finansējuma saņēmējs pieprasīto informāciju iesniedz piecu darbdienu laikā pēc aģentūras pieprasījuma saņemšanas.

57. Ja pēc iesniegtās papildu informācijas izskatīšanas aģentūra kādus izdevumus, kurus finansējuma saņēmējs norādījis par attiecināmiem, atzīst par neattiecināmiem, finansējuma saņēmējam piecu darbdienu laikā pēc aģentūras lēmuma saņemšanas par maksājuma pieprasījuma apstiprināšanu ir tiesības vienu reizi iesniegt rakstiskus iebildumus par aģentūras atzinumu, kā arī papildu informāciju vai dokumentāciju šo izmaksu pamatojumam. Aģentūra iesniegto papildu informāciju izskata 10 darbdienu laikā pēc tās saņemšanas un informē finansējuma saņēmēju par izmaksu attiecināšanu vai neattiecināšanu.

X. Ziņošana par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām

58. Aģentūra un Nacionālais koordinācijas centrs pārrauga projektu īstenošanu un atbilstoši kompetencei izvērtē katru konstatēto vai potenciālo neatbilstību. Neatbilstība šo noteikumu izpratnē ir:

58.1. interešu konflikts atbilstoši regulas Nr. 2018/1046 61. pantam;

58.2. korupcija regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punkta "d" apakšpunkta "ii" punkta izpratnē;

58.3. krāpšana regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punkta "d" apakšpunkta "i" punkta izpratnē;

58.4. komercdarbības atbalsta kontroles normu pārkāpums;

58.5. dubultais finansējums.

59. Aģentūra iesniedz ziņojumu par konstatētajām neatbilstībām Nacionālajam koordinācijas centram šādos termiņos:

59.1. regulāro ziņojumu par jaunām neatbilstībām – katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša pēdējai darbdienai par laikposmu līdz iepriekšējā ceturkšņa beigām, ja konstatēts tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu vai attiecīgo Latvijas Republikas normatīvo aktu, finanšu instrumentu vadības dokumentu vai projekta līguma pārkāpums, kas ietekmē vai var ietekmēt individuālā projekta vai programmas īstenošanu atbilstoši paredzētajiem noteikumiem;

59.2. tūlītēju ziņojumu par neatbilstībām – triju darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas dienas, ja:

59.2.1. saņemtas sūdzības par darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu (korupciju, krāpšanu, kukuļošanu, līdzekļu izšķērdēšanu vai piesavināšanos) finanšu instrumentu vadībā;

59.2.2. neatbilstība rada tūlītējus draudus veiksmīgai individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta īstenošanai.

60. Par neatbilstībām, ja tādas ir konstatētas, aģentūra informē Nacionālo koordinācijas centru, elektroniski nosūtot konstatēto neatbilstību apkopojumu, šādos termiņos:

60.1. par kārtējā gada I ceturksni – līdz kārtējā gada 1. maijam;

60.2. par kārtējā gada II ceturksni – līdz kārtējā gada 1. augustam;

60.3. par kārtējā gada III ceturksni – līdz kārtējā gada 1. novembrim;

60.4. par kārtējā gada IV ceturksni – līdz nākamā gada 1. februārim.

XI. Maksājumu apturēšana un piešķirtā finansējuma atmaksa

61. Ja aģentūra konstatē, ka finansējuma saņēmējs tam piešķirto grantu finansējumu, valsts budžeta līdzfinansējumu vai priekšfinansējumu (ja attiecināms) ir izlietojis nepamatoti vai neatbilstoši Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likumam, šiem noteikumiem, programmas noteikumiem vai projekta līgumam, aģentūra samazina finansējuma saņēmējam piešķirto finansējumu nepamatoti vai neatbilstoši izlietotā finansējuma apmērā un:

61.1. ja iespējams, ietur nepamatoti vai neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta maksājuma pieprasījuma;

61.2. ja nepamatoti vai neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt, pieprasa finansējuma saņēmējam atmaksāt nepamatoti vai neatbilstoši izlietoto finansējumu, nosakot termiņu finansējuma atmaksai, kas nav mazāks par 20 dienām. Finansējuma saņēmējs nepamatoti vai neatbilstoši izlietoto grantu finansējumu, valsts budžeta līdzfinansējumu un priekšfinansējumu atmaksā no saviem līdzekļiem;

61.3. ja projektā konstatēts nelikumīgs komercdarbības atbalsts, atgūšanu veic, piemērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā un atbalsta programmā noteikto kārtību.
 

62. Aizsardzības ministrija reizi pusgadā – attiecīgi līdz 1. martam un 1. septembrim – informē Ministru kabinetu par šo noteikumu 61.1. un 61.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Ministru kabinets lemj par izdevumu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem vai neatbilstoši un nepamatoti veikto izdevumu atgūšanu, ja aģentūra ir pieņēmusi šo noteikumu 61.2. apakšpunktā minēto lēmumu, bet neatbilstoši vai nepamatoti veiktie izdevumi nav atmaksāti lēmumā par neatbilstoši vai nepamatoti veikto izdevumu atgūšanu noteiktajā termiņā vai saskaņā ar atmaksas grafiku.

63. Ja to paredz programmas noteikumi, aģentūra var norakstīt nepamatoti vai neatbilstoši izlietoto grantu finansējumu, kuru nav iespējams ieturēt vai atgūt, atbilstoši programmas noteikumos paredzētajai kārtībai.

64. Aģentūra var noslēgt vienošanos ar finansējuma saņēmēju par nepamatoti vai neatbilstoši izlietotā grantu finansējuma, valsts budžeta līdzfinansējuma vai priekšfinansējuma atmaksas grafiku, ievērojot projekta līgumā noteiktos nosacījumus.

65. Aģentūra var apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, ja:

65.1. finansējuma saņēmējs nepilda kādu no Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem;

65.2. ir saņemts Satversmes aizsardzības biroja atzinums par projekta, finansējuma saņēmēja vai tā sadarbības partnera neatbilstību valsts drošības interesēm;

65.3. finansējuma saņēmējs atrodas kādā no regulas Nr. 2018/1046 136. pantā minētajām situācijām;

65.4. aģentūras rīcībā nonākusi informācija vai radušās aizdomas, ka finansējuma saņēmējs piešķirto grantu finansējumu izlietojis nepamatoti vai neatbilstoši līguma un programmas nosacījumiem, un apstākļu noskaidrošanai ir nepieciešams saņemt eksperta vai kompetentās iestādes atzinumu.

66. Finansējuma saņēmējs atmaksā aģentūrai tam pārskaitīto, bet neizlietoto grantu finansējumu projekta līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

67. Finansējuma saņēmējs atmaksā tam pārskaitīto, bet neizlietoto valsts budžeta līdzfinansējumu, kā arī tam piešķirto valsts budžeta priekšfinansējumu (ja attiecināms) atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.

XII. Publicitātes prasības grantu projektos

68. Finansējuma saņēmējs visos projekta informatīvajos un publicitātes materiālos un publikācijās nepārprotami norāda, ka projekts ir saņēmis grantu atbalstu, kā arī lieto šādus grafiskos simbolus:

68.1. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;

68.2. Nacionālā koordinācijas centra logo atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam;

68.3. zīmi "Finansē Eiropas Savienība" vai zīmi "Līdzfinansē Eiropas Savienība" atbilstoši šo noteikumu 4. un 5. pielikumam.

69. Atkāpes no šo noteikumu 68. punktā minētajām prasībām ir pieļaujamas tikai pamatotos gadījumos (piemēram, ja publicitātes materiāla specifikas dēļ grafisko simbolu lietošana nav iespējama vai nenodrošina pietiekamu to redzamību).

70. Minētās atkāpes finansējuma saņēmējs iepriekš saskaņo ar Nacionālo koordinācijas centru, iesniedzot iesniegumu, kurā pamato atkāpes nepieciešamību, kā arī apraksta un vizualizē piedāvāto grafisko simbolu lietojumu (ja attiecināms).

71. Finansējuma saņēmējs informē visus projekta ietvaros īstenojamo virtuālo un klātienes pasākumu apmeklētājus par to, ka pasākums tiek rīkots ar grantu atbalstu. Pasākumu noformējumā (piemēram, afišās, plakātos, informācijas stendos, programmās, prezentācijās) iekļauj šo noteikumu 68. punktā minētos grafiskos simbolus.

72. Finansējuma saņēmējs informāciju par projektu ievieto savā tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projekta īstenošanas uzsākšanas.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Aizsardzības ministrs A. Sprūds

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 138

Sodu reģistrā pārbaudāmās ziņas par projekta iesnieguma iesniedzēju

Pārbaudāmās personas veids Normatīvais akts Normatīvā akta norma Pārbaudes periods mēnešos
1 2 3 4

Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli

Krimināllikums 78. pants. Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana 36

79.1 pants. Terorisms

79.2 pants. Terorisma finansēšana
79.3 pants. Teroristu grupa
79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
80. pants. Pret Latvijas Republiku vērsta darbība
80.1 pants. Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību
81. pants. Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums
81.1 pants. Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā
85. pants. Spiegošana
89.1 pants. Noziedzīga organizācija
154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
177. pants. Krāpšana
177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
179. pants. Piesavināšanās
184. panta trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
199. pants. Komerciāla uzpirkšana
218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
320. pants. Kukuļņemšana
321. pants. Kukuļa piesavināšanās
322. pants. Starpniecība kukuļdošanā
323. pants. Kukuļdošana
326. pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
326.3 pants. Prettiesiska labuma došana
Pārbaudāmā persona Konkurences likums 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas apakšpunktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome 12
Imigrācijas likums 68.4 panta pirmā daļa. Vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka Imigrācijas likums 36
68.4 panta otrā daļa. Vairāk nekā piecu personu nodarbināšana, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka Imigrācijas likums
68.4 panta trešā daļa. Vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšana, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā
Darba likums 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā 12
Likums "Par nodokļiem un nodevām" 142. panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana 12

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 138

Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo un tā lietošanas noteikumi

1. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo (1. attēls) ir uztverams kā vienots grafisks simbols, kuru veido stilizētā vairoga forma, burti ECCC, Eiropas Savienības karoga krāsu emblēma un teksts "EIROPAS KIBERDROŠĪBAS KOMPETENČU CENTRS". Burti ECCC ir Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra nosaukuma angļu valodā (European Cybersecurity Competence Centre) starptautiski pieņemtais saīsinājums. Eiropas Savienības karoga krāsu emblēma norāda uz Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra saistību ar Eiropas Savienību. 

1. attēls 

2. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo minimālais augstums ir 10 milimetri. Palielinot vai samazinot Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo, saglabā tā proporcijas (augstums : platums = 1 : 3,05). Nav pieļaujama Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo horizontāla vai vertikāla paplašināšana vai sašaurināšana.

3. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo izmantotais fonts ir Montserrat SemiBold saīsinājumam "ECCC" un Montserrat Medium tekstam "EIROPAS KIBERDROŠĪBAS KOMPETENČU CENTRS".

4. Nacionālā koordinācijas centra logo noteiktās krāsas dažādās krāsu sistēmās ir šādas:

Krāsu sistēma Zilā krāsa Tumši zilā krāsa Dzeltenā krāsa

Pelēkā krāsa

Baltā krāsa
HEX

#2E52C1

#003399

#FFCC00

#999999

#FFFFFF

RGB R 46   G 82   B 193 R 0   G 51   B 153 R 255   G 204   B 0 R 153   G 153   B 153 R 255   G 255   B 255
CMYK C 58%   M 44%   Y 0%   K 24% C 60%   M 40%   Y 0%   K 40% C 0%   M 20%   Y 100%   K 0% C 0%   M 0%   Y 0%   K 40% C 0%   M 0%   Y 0%   K 0%
HSL H 225.31   S 0.62   L 0.47 H 220   S 1   L 0.3 H 48   S 1   L 0.5 H 0   S 0   L 0.6 H 0   S 0   L 1

5. Informatīvajos un publicitātes materiālos un publikācijās, kuras ir sagatavotas angļu valodā, tekstu "EIROPAS KIBERDROŠĪBAS KOMPETENČU CENTRS" pieļaujams aizstāt ar tekstu angļu valodā "EUROPEAN CYBERSECURITY COMPETENCE CENTRE", nemainot teksta fonta lielumu un proporcijas attiecībā pret pārējiem logo elementiem (2. attēls).

2. attēls 

6. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo krāsu versiju lieto uz balta fona.

7. Pamatotos gadījumos Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo krāsu versiju pieļaujams lietot uz vienkrāsaina gaiša vai tumša fona, ja visus logo elementus var skaidri saskatīt. Šādā gadījumā uz vienkrāsaina gaiša fona stilizēto vairoga formu, saīsinājumu "ECCC" un tekstu "EIROPAS KIBERDROŠĪBAS KOMPETENČU CENTRS" lieto tumši zilā krāsā (3. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – baltā krāsā, Eiropas Savienības karoga krāsu emblēmu lietojot ar baltu kontūrlīniju, kuras biezums ir vienāds ar vienu divdesmit piekto daļu no Eiropas Savienības karoga emblēmas augstuma (4. attēls). Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra krāsu versiju nelieto uz tumši zila fona.

3. attēls 
 

4. attēls 
 

8. Pamatotos gadījumos, ja nav iespējams lietot Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo krāsu versiju, pieļaujams uz vienkrāsaina gaiša fona lietot logo melnas krāsas versiju (5. attēls) vai melnas krāsas kontūrversiju (6. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – logo baltas krāsas versiju (7. attēls) vai baltas krāsas kontūrversiju (8. attēls).

 5. attēls
 

6. attēls
 

7. attēls 
 

8. attēls

 9. Lietojot Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo kopā ar citiem grafiskajiem simboliem, ievēro, ka attālums starp Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo un šiem grafiskajiem simboliem nav mazāks par pusi no Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo augstuma (9. attēls). 

9. attēls

10. Lietojot Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo kopā ar Nacionālā koordinācijas centra logo un zīmi "Finansē Eiropas Savienība" vai "Līdzfinansē Eiropas Savienība", ievēro šādu secību:

10.1. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo;

10.2. Nacionālā koordinācijas centra logo;

10.3. zīme "Finansē Eiropas Savienība" vai "Līdzfinansē Eiropas Savienība" (10. attēls). 

10. attēls

11. Lietojot Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo kopā ar Nacionālā koordinācijas centra logo, zīmi "Finansē Eiropas Savienība" vai "Līdzfinansē Eiropas Savienība" un citiem grafiskajiem simboliem (piemēram, citu institūciju logo, ja attiecināms) horizontālajā izkārtojumā, ievēro, ka:

11.1. starp visiem grafisko simbolu rindā blakus esošajiem grafiskajiem simboliem ir vienāds attālums;

11.2. stilizētā vairoga forma Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo un Nacionālā koordinācijas centra logo ir vienāda augstuma, un abi logo ir horizontāli izlīdzināti pret augšējo malu (11. attēls);

11.3. Nacionālā koordinācijas centra logo un zīme "Finansē Eiropas Savienība" vai "Līdzfinansē Eiropas Savienība" ir vienāda augstuma, un neviena cita grafiskā elementa augstums nav lielāks par Nacionālā koordinācijas centra logo augstumu (12. attēls).

11. attēls

 

12. attēls

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 138

Nacionālā koordinācijas centra logo un tā lietošanas noteikumi

1. Nacionālā koordinācijas centra logo (1. attēls) izstrādāts kā atvasinājums no Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo un ir uztverams kā vienots grafisks simbols, kuru veido stilizēta vairoga forma, burti "NCC-LV", teksts "LATVIJAS KIBERDROŠĪBAS KOMPETENČU CENTRS", Latvijas karoga krāsu emblēma un Eiropas Savienības karoga krāsu emblēma. Stilizēta vairoga forma norāda uz Nacionālā koordinācijas centra saistību ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru. Burti "NCC-LV" ir Nacionālā koordinācijas centra pilnā nosaukuma starptautiski pieņemtais saīsinājums. Teksts "LATVIJAS KIBERDROŠĪBAS KOORDINĀCIJAS CENTRS" paskaidro Nacionālā koordinācijas centra funkciju. Latvijas karoga krāsu emblēma un Eiropas Savienības karoga krāsu emblēma norāda uz Nacionālā koordinācijas centra saistību ar Latviju un Eiropas Savienību.

1. attēls

2. Nacionālā koordinācijas centra logo minimālais augstums ir 10 milimetri. Palielinot vai samazinot Nacionālā koordinācijas centra logo, saglabā tā proporcijas (augstums : platums = 1 : 2,88). Nav pieļaujama Nacionālā koordinācijas centra logo horizontāla vai vertikāla paplašināšana vai sašaurināšana.

3. Nacionālā koordinācijas centra logo izmantotais fonts ir Montserrat SemiBold saīsinājumam "NCC-LV" un Montserrat Medium tekstam "LATVIJAS KIBERDROŠĪBAS KOORDINĀCIJAS CENTRS".

4. Nacionālā koordinācijas centra logo noteiktās krāsas dažādās krāsu sistēmās ir šādas:

Krāsu sistēma Zilā krāsa Tumši zilā krāsa Karmīnsarkanā krāsa Dzeltenā krāsa Pelēkā krāsa Baltā krāsa
HEX #2E52C1 #003399 #9D2235 #FFCC00 #999999 #FFFFFF
RGB R 46   G 82   B 193 R 0   G 51   B 153 R157   G 34   B 53 R 255   G 204   B 0 R 153   G 153   B 153 R 255   G 255   B 255
CMYK C 58%   M 44%   Y 0%   K 24% C 60%   M 40%   Y 0%   K 40% C 0%   M 48%   Y 41%   K 38% C 0%   M 20%   Y 100%   K 0% C 0%   M 0%   Y 0%   K 40% C 0%   M 0%   Y 0%   K 0%
HSL H 225.31   S 0.62   L 0.47 H 220   S 1   L 0.3 H 350.73   S 0.64   L 0.37 H 48   S 1   L 0.5 H 0   S 0   L 0.6 H 0   S 0   L 1

5. Informatīvajos un publicitātes materiālos un publikācijās, kuras ir sagatavotas angļu valodā, tekstu "LATVIJAS KIBERDROŠĪBAS KOORDINĀCIJAS CENTRS" pieļaujams aizstāt ar tekstu angļu valodā "LATVIA CYBERSECURITY COORDINATION CENTRE", nemainot teksta fonta lielumu un proporcijas attiecībā pret pārējiem logo elementiem (2. attēls).

2. attēls

6. Nacionālā koordinācijas centra logo krāsu versiju lieto uz balta fona.

7. Pamatotos gadījumos Nacionālā koordinācijas centra logo krāsu versiju pieļaujams lietot uz vienkrāsaina gaiša vai tumša fona, ja visus logo elementus var skaidri saskatīt. Šādā gadījumā uz vienkrāsaina gaiša fona stilizēto vairoga formu, saīsinājumu "NCC-LV" un tekstu "LATVIJAS KIBERDROŠĪBAS KOORDINĀCIJAS CENTRS" lieto tumši zilā krāsā (3. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – baltā krāsā, Latvijas karoga krāsu emblēmu un Eiropas Savienības karoga krāsu emblēmu lietojot ar baltu kontūrlīniju, kuras biezums ir vienāds ar vienu divdesmit piekto daļu no Eiropas Savienības karoga emblēmas augstuma (4. attēls). 

3. attēls

4. attēls

8. Pamatotos gadījumos, ja nav iespējams lietot Nacionālā koordinācijas centra logo krāsu versiju, pieļaujams uz vienkrāsaina gaiša fona lietot logo melnas krāsas versiju (5. attēls) vai melnas krāsas kontūrversiju (6. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – logo baltas krāsas versiju (7. attēls) vai baltas krāsas kontūrversiju (8. attēls).

 5. attēls
 

6. attēls
 

 7. attēls
 

8. attēls

9. Lietojot Nacionālā koordinācijas centra logo kopā ar citiem grafiskajiem simboliem, ievēro, ka attālums starp Nacionālā koordinācijas centra logo un šiem grafiskajiem simboliem nav mazāks par pusi no Nacionālā koordinācijas centra logo augstuma (9. attēls).

9. attēls

10. Nacionālā koordinācijas centra logo kopā ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo, zīmi "Finansē Eiropas Savienība" vai "Līdzfinansē Eiropas Savienība" un citiem grafiskajiem simboliem (piemēram, citu institūciju logo, ja attiecināms) lieto, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto secību un minimāli pieļaujamos attālumus starp grafiskajiem simboliem.

 

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 138

Zīme "Līdzfinansē Eiropas Savienība" un tās lietošanas noteikumi

1. Zīmi "Līdzfinansē Eiropas Savienība" (1. un 2. attēls) lieto, ja saskaņā ar programmas noteikumiem projekta attiecināmās izmaksas tiek daļēji segtas no grantu līdzekļiem. Zīme "Līdzfinansē Eiropas Savienība" ir uztverama kā vienots grafisks simbols, kuru veido Eiropas Savienības karoga emblēma un teksts "Līdzfinansē Eiropas Savienība". Eiropas Savienības karoga emblēma norāda uz projekta saistību ar Eiropas Savienību. Teksts "Līdzfinansē Eiropas Savienība" paskaidro, ka projekta īstenošanai ir piešķirts grantu līdzfinansējums. Atkarībā no konkrētā informatīvā (publicitātes) materiāla specifikas lieto zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" horizontālo versiju (1. attēls) vai vertikālo versiju (2. attēls).

1. attēls
 

2. attēls

2. Zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" minimālais augstums ir 10 milimetri. Palielinot vai samazinot zīmi "Līdzfinansē Eiropas Savienība", saglabā tās proporcijas (augstums : platums = 1 : 4,64 (horizontālajai versijai) un 1 : 1,05 (vertikālajai versijai)). Nav pieļaujama zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" horizontāla vai vertikāla paplašināšana vai sašaurināšana.

3. Zīmē "Līdzfinansē Eiropas Savienība" izmantotais fonts ir Arial Bold.

4. Zīmē "Līdzfinansē Eiropas Savienība" izmantotā tumši zilā un dzeltenā krāsa atbilst šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādītajiem krāsu toņiem.

5. Informatīvajos un publicitātes materiālos un publikācijās, kuras ir sagatavotas angļu valodā, tekstu "Līdzfinansē Eiropas Savienība" pieļaujams aizstāt ar tekstu "Co-funded by the European Union" angļu valodā, nemainot teksta fonta lielumu un proporcijas attiecībā pret pārējiem zīmes elementiem (3. un 4. attēls). 

3. attēls

4. attēls

6. Zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" krāsu versiju lieto uz balta fona.

7. Pamatotos gadījumos zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" krāsu versiju pieļaujams lietot uz vienkrāsaina gaiša vai tumša fona, ja visus zīmes elementus var skaidri saskatīt. Šādā gadījumā Eiropas Savienības karoga emblēmu lieto ar baltu apmali, kuras platums ir vienāds ar vienu divdesmit piekto daļu no Eiropas Savienības karoga emblēmas augstuma. Uz vienkrāsaina gaiša fona tekstu "Līdzfinansē Eiropas Savienība" lieto tumši zilā krāsā (5. un 6. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – baltā krāsā (7. un 8. attēls).

5. attēls
 

6. attēls
 

7. attēls
 

8. attēls

8. Pamatotos gadījumos, ja nav iespējams lietot zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" krāsu versiju, pieļaujams uz vienkrāsaina gaiša fona lietot zīmes melnas krāsas versiju (9. un 10. attēls) vai melnas krāsas kontūrversiju (11. un 12. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – zīmes baltas krāsas versiju (13. un 14. attēls) vai baltas krāsas kontūrversiju (15. un 16. attēls). 

9. attēls
 

10. attēls
 

11. attēls
 

12. attēls
 

13. attēls
 

14. attēls
 

15. attēls
 

16. attēls

9. Lietojot zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" horizontālo versiju kopā ar citiem grafiskajiem simboliem, ievēro, ka attālums starp zīmi "Līdzfinansē Eiropas Savienība" un šiem grafiskajiem simboliem horizontāli nav mazāks par zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" augstumu, bet vertikāli – ne mazāks par pusi no zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" augstuma (17. attēls).

10. Lietojot zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" vertikālo versiju kopā ar citiem grafiskajiem simboliem, ievēro, ka attālums starp zīmi "Līdzfinansē Eiropas Savienība" un šiem grafiskajiem simboliem horizontāli un vertikāli nav mazāks par pusi no zīmes "Līdzfinansē Eiropas Savienība" augstuma (18. attēls).

17. attēls

18. attēls

11. Zīmi "Līdzfinansē Eiropas Savienība" kopā ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo, Nacionālā koordinācijas centra logo un citiem grafiskajiem simboliem (piemēram, citu institūciju logo, ja attiecināms) lieto, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto grafisko simbolu secību un minimāli pieļaujamos attālumus starp grafiskajiem simboliem.

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 27. februāra
noteikumiem Nr. 138

Zīme "Finansē Eiropas Savienība" un tās lietošanas noteikumi

1. Zīmi "Finansē Eiropas Savienība" (1. un 2. attēls) lieto, ja saskaņā ar programmas noteikumiem projekta attiecināmās izmaksas tiek pilnībā segtas no grantu līdzekļiem. Zīme "Finansē Eiropas Savienība" ir uztverama kā vienots grafisks simbols, kuru veido Eiropas Savienības karoga emblēma un teksts "Finansē Eiropas Savienība". Eiropas Savienības karoga emblēma norāda uz projekta saistību ar Eiropas Savienību. Teksts "Finansē Eiropas Savienība" paskaidro, ka projekta īstenošanai ir piešķirts grantu finansējums. Atkarībā no konkrētā informatīvā (publicitātes) materiāla specifikas lieto zīmes "Finansē Eiropas Savienība" horizontālo versiju (1. attēls) vai vertikālo versiju (2. attēls). 

1. attēls

2. attēls

2. Zīmes "Finansē Eiropas Savienība" minimālais augstums ir 10 milimetri. Palielinot vai samazinot zīmi "Finansē Eiropas Savienība", saglabā tās proporcijas (augstums : platums = 1 : 4,64 (horizontālajai versijai) un 1 : 1,05 (vertikālajai versijai)). Nav pieļaujama zīmes "Finansē Eiropas Savienība" horizontāla vai vertikāla paplašināšana vai sašaurināšana.

3. Zīmē "Finansē Eiropas Savienība" izmantotais fonts ir Arial Bold.

4. Zīmē "Finansē Eiropas Savienība" izmantotā tumši zilā un dzeltenā krāsa atbilst šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādītajiem krāsu toņiem.

5. Informatīvajos un publicitātes materiālos un publikācijās, kuras ir sagatavotas angļu valodā, tekstu "Finansē Eiropas Savienība" pieļaujams aizstāt ar tekstu "Funded by the European Union" angļu valodā, nemainot teksta fonta lielumu un proporcijas attiecībā pret pārējiem zīmes elementiem (3. un 4. attēls).

3. attēls

4. attēls

6. Zīmes "Finansē Eiropas Savienība" krāsu versiju lieto uz balta fona.

7. Pamatotos gadījumos zīmes "Finansē Eiropas Savienība" krāsu versiju pieļaujams lietot uz vienkrāsaina gaiša vai tumša fona, ja visus zīmes elementus var skaidri saskatīt. Šādā gadījumā Eiropas Savienības karoga emblēmu lieto ar baltu apmali, kuras platums ir vienāds ar vienu divdesmit piekto daļu no Eiropas Savienības karoga emblēmas augstuma. Uz vienkrāsaina gaiša fona tekstu "Finansē Eiropas Savienība" lieto tumši zilā krāsā (5. un 6. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – baltā krāsā (7. un 8. attēls).

5. attēls
 

6. attēls
 

7. attēls
 

8. attēls
 

8. Pamatotos gadījumos, ja nav iespējams lietot zīmes "Finansē Eiropas Savienība" krāsu versiju, pieļaujams uz vienkrāsaina gaiša fona lietot zīmes melnas krāsas versiju (9. un 10. attēls) vai melnas krāsas kontūrversiju (11. un 12. attēls), bet uz vienkrāsaina tumša fona – zīmes baltas krāsas versiju (13. un 14. attēls) vai baltas krāsas kontūrversiju (15. un 16. attēls).

9. attēls
 

10. attēls
 

11. attēls
 

12. attēls
 

13. attēls
 

14. attēls
 

15. attēls
 

16. attēls

9. Lietojot zīmes "Finansē Eiropas Savienība" horizontālo versiju kopā ar citiem grafiskajiem simboliem, ievēro, ka attālums starp zīmi "Finansē Eiropas Savienība" un šiem grafiskajiem simboliem horizontāli nav mazāks par zīmes "Finansē Eiropas Savienība" augstumu, bet vertikāli – ne mazāks par pusi no zīmes "Finansē Eiropas Savienība" augstuma (17. attēls).

10. Lietojot zīmes "Finansē Eiropas Savienība" vertikālo versiju kopā ar citiem grafiskajiem simboliem, ievēro, ka attālums starp zīmi "Finansē Eiropas Savienība" un šiem grafiskajiem simboliem horizontāli un vertikāli nav mazāks par pusi no zīmes "Finansē Eiropas Savienība" augstuma (18. attēls).

17. attēls

18. attēls

11. Zīmi "Finansē Eiropas Savienība" kopā ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo, Nacionālā koordinācijas centra logo un citiem grafiskajiem simboliem (piemēram, citu institūciju logo, ja attiecināms) lieto, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto grafisko simbolu secību un minimāli pieļaujamos attālumus starp grafiskajiem simboliem.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!