Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2024. gada 29. janvārī

Par starptautiskā līguma publicēšanu

Pamatojoties uz likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" pārejas noteikumu 3. punktu, Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr. 158 Konvencija par darba attiecību pārtraukšanu pēc uzņēmēja iniciatīvas (ratificēts Saeimā 1994. gada 15. jūnijā, stājās spēkā 1994. gada 5. jūlijā) tekstu angļu valodā un tulkojumu latviešu valodā.

Pielikumā:

1. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr. 158 Konvencija par darba attiecību pārtraukšanu pēc uzņēmēja iniciatīvas teksts angļu valodā;

2. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr. 158 Konvencija par darba attiecību pārtraukšanu pēc uzņēmēja iniciatīvas teksta tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore K. Rogule

International Labour Organisation C158 - Termination of Employment Convention, 1982 (No. 158)

The General Conference of the International Labour Organisation,

Having been convened at Geneva by the Governing Body of the International Labour Office, and having met in its Sixty-eighth Session on 2 June 1982, and

Noting the existing international standards contained in the Termination of Employment Recommendation, 1963, and

Noting that since the adoption of the Termination of Employment Recommendation, 1963, significant developments have occurred in the law and practice of many member States on the questions covered by that Recommendation, and

Considering that these developments have made it appropriate to adopt new international standards on the subject, particularly having regard to the serious problems in this field resulting from the economic difficulties and technological changes experienced in recent years in many countries,

Having decided upon the adoption of certain proposals with regard to termination of employment at the initiative of the employer, which is the fifth item on the agenda of the session, and

Having determined that these proposals shall take the form of an international Convention;

adopts this twenty-second day of June of the year one thousand nine hundred and eighty-two the following Convention, which may be cited as the Termination of Employment Convention, 1982:

PART I. METHODS OF IMPLEMENTATION, SCOPE AND DEFINITIONS

Article 1

The provisions of this Convention shall, in so far as they are not otherwise made effective by means of collective agreements, arbitration awards or court decisions or in such other manner as may be consistent with national practice, be given effect by laws or regulations.

Article 2

1. This Convention applies to all branches of economic activity and to all employed persons.

2. A Member may exclude the following categories of employed persons from all or some of the provisions of this Convention:

(a) workers engaged under a contract of employment for a specified period of time or a specified task;

(b) workers serving a period of probation or a qualifying period of employment, determined in advance and of reasonable duration;

(c) workers engaged on a casual basis for a short period.

3. Adequate safeguards shall be provided against recourse to contracts of employment for a specified period of time the aim of which is to avoid the protection resulting from this Convention.

4. In so far as necessary, measures may be taken by the competent authority or through the appropriate machinery in a country, after consultation with the organisations of employers and workers concerned, where such exist, to exclude from the application of this Convention or certain provisions thereof categories of employed persons whose terms and conditions of employment are governed by special arrangements which as a whole provide protection that is at least equivalent to the protection afforded under the Convention.

5. In so far as necessary, measures may be taken by the competent authority or through the appropriate machinery in a country, after consultation with the organisations of employers and workers concerned, where such exist, to exclude from the application of this Convention or certain provisions thereof other limited categories of employed persons in respect of which special problems of a substantial nature arise in the light of the particular conditions of employment of the workers concerned or the size or nature of the undertaking that employs them.

6. Each Member which ratifies this Convention shall list in the first report on the application of the Convention submitted under Article 22 of the Constitution of the International Labour Organisation any categories which may have been excluded in pursuance of paragraphs 4 and 5 of this Article, giving the reasons for such exclusion, and shall state in subsequent reports the position of its law and practice regarding the categories excluded, and the extent to which effect has been given or is proposed to be given to the Convention in respect of such categories.

Article 3

For the purpose of this Convention the terms termination and termination of employment mean termination of employment at the initiative of the employer.

PART II. STANDARDS OF GENERAL APPLICATION

DIVISION A. JUSTIFICATION FOR TERMINATION

Article 4

The employment of a worker shall not be terminated unless there is a valid reason for such termination connected with the capacity or conduct of the worker or based on the operational requirements of the undertaking, establishment or service.

Article 5

The following, inter alia, shall not constitute valid reasons for termination:

(a) union membership or participation in union activities outside working hours or, with the consent of the employer, within working hours;

(b) seeking office as, or acting or having acted in the capacity of, a workers' representative;

(c) the filing of a complaint or the participation in proceedings against an employer involving alleged violation of laws or regulations or recourse to competent administrative authorities;

(d) race, colour, sex, marital status, family responsibilities, pregnancy, religion, political opinion, national extraction or social origin;

(e) absence from work during maternity leave.

Article 6

1. Temporary absence from work because of illness or injury shall not constitute a valid reason for termination.

2. The definition of what constitutes temporary absence from work, the extent to which medical certification shall be required and possible limitations to the application of paragraph 1 of this Article shall be determined in accordance with the methods of implementation referred to in Article 1 of this Convention.

DIVISION B. PROCEDURE PRIOR TO OR AT THE TIME OF TERMINATION

Article 7

The employment of a worker shall not be terminated for reasons related to the worker's conduct or performance before he is provided an opportunity to defend himself against the allegations made, unless the employer cannot reasonably be expected to provide this opportunity.

DIVISION C. PROCEDURE OF APPEAL AGAINST TERMINATION

Article 8

1. A worker who considers that his employment has been unjustifiably terminated shall be entitled to appeal against that termination to an impartial body, such as a court, labour tribunal, arbitration committee or arbitrator.

2. Where termination has been authorised by a competent authority the application of paragraph 1 of this Article may be varied according to national law and practice.

3. A worker may be deemed to have waived his right to appeal against the termination of his employment if he has not exercised that right within a reasonable period of time after termination.

Article 9

1. The bodies referred to in Article 8 of this Convention shall be empowered to examine the reasons given for the termination and the other circumstances relating to the case and to render a decision on whether the termination was justified.

2. In order for the worker not to have to bear alone the burden of proving that the termination was not justified, the methods of implementation referred to in Article 1 of this Convention shall provide for one or the other or both of the following possibilities:

(a) the burden of proving the existence of a valid reason for the termination as defined in Article 4 of this Convention shall rest on the employer;

(b) the bodies referred to in Article 8 of this Convention shall be empowered to reach a conclusion on the reason for the termination having regard to the evidence provided by the parties and according to procedures provided for by national law and practice.

3. In cases of termination stated to be for reasons based on the operational requirements of the undertaking, establishment or service, the bodies referred to in Article 8 of this Convention shall be empowered to determine whether the termination was indeed for these reasons, but the extent to which they shall also be empowered to decide whether these reasons are sufficient to justify that termination shall be determined by the methods of implementation referred to in Article 1 of this Convention.

Article 10

If the bodies referred to in Article 8 of this Convention find that termination is unjustified and if they are not empowered or do not find it practicable, in accordance with national law and practice, to declare the termination invalid and/or order or propose reinstatement of the worker, they shall be empowered to order payment of adequate compensation or such other relief as may be deemed appropriate.

DIVISION D. PERIOD OF NOTICE

Article 11

A worker whose employment is to be terminated shall be entitled to a reasonable period of notice or compensation in lieu thereof, unless he is guilty of serious misconduct, that is, misconduct of such a nature that it would be unreasonable to require the employer to continue his employment during the notice period.

DIVISION E. SEVERANCE ALLOWANCE AND OTHER INCOME PROTECTION

Article 12

1. A worker whose employment has been terminated shall be entitled, in accordance with national law and practice, to-

(a) a severance allowance or other separation benefits, the amount of which shall be based inter alia on length of service and the level of wages, and paid directly by the employer or by a fund constituted by employers' contributions; or

(b) benefits from unemployment insurance or assistance or other forms of social security, such as old-age or invalidity benefits, under the normal conditions to which such benefits are subject; or

(c) a combination of such allowance and benefits.

2. A worker who does not fulfil the qualifying conditions for unemployment insurance or assistance under a scheme of general scope need not be paid any allowance or benefit referred to in paragraph 1, subparagraph (a), of this Article solely because he is not receiving an unemployment benefit under paragraph 1, subparagraph (b).

3. Provision may be made by the methods of implementation referred to in Article 1 of this Convention for loss of entitlement to the allowance or benefits referred to in paragraph 1, subparagraph (a), of this Article in the event of termination for serious misconduct.

PART III. SUPPLEMENTARY PROVISIONS CONCERNING TERMINATIONS OF EMPLOYMENT FOR ECONOMIC, TECHNOLOGICAL, STRUCTURAL OR SIMILAR REASONS

DIVISION A. CONSULTATION OF WORKERS' REPRESENTATIVES

Article 13

1. When the employer contemplates terminations for reasons of an economic, technological, structural or similar nature, the employer shall:

(a) provide the workers' representatives concerned in good time with relevant information including the reasons for the terminations contemplated, the number and categories of workers likely to be affected and the period over which the terminations are intended to be carried out;

(b) give, in accordance with national law and practice, the workers' representatives concerned, as early as possible, an opportunity for consultation on measures to be taken to avert or to minimise the terminations and measures to mitigate the adverse effects of any terminations on the workers concerned such as finding alternative employment.

2. The applicability of paragraph 1 of this Article may be limited by the methods of implementation referred to in Article 1 of this Convention to cases in which the number of workers whose termination of employment is contemplated is at least a specified number or percentage of the workforce.

3. For the purposes of this Article the term the workers' representatives concerned means the workers' representatives recognised as such by national law or practice, in conformity with the Workers' Representatives Convention, 1971.

DIVISION B. NOTIFICATION TO THE COMPETENT AUTHORITY

Article 14

1. When the employer contemplates terminations for reasons of an economic, technological, structural or similar nature, he shall notify, in accordance with national law and practice, the competent authority thereof as early as possible, giving relevant information, including a written statement of the reasons for the terminations, the number and categories of workers likely to be affected and the period over which the terminations are intended to be carried out.

2. National laws or regulations may limit the applicability of paragraph 1 of this Article to cases in which the number of workers whose termination of employment is contemplated is at least a specified number or percentage of the workforce.

3. The employer shall notify the competent authority of the terminations referred to in paragraph 1 of this Article a minimum period of time before carrying out the terminations, such period to be specified by national laws or regulations.

PART IV. FINAL PROVISIONS

Article 15

The formal ratifications of this Convention shall be communicated to the Director-General of the International Labour Office for registration.

Article 16

1. This Convention shall be binding only upon those Members of the International Labour Organisation whose ratifications have been registered with the Director-General.

2. It shall come into force twelve months after the date on which the ratifications of two Members have been registered with the Director-General.

3. Thereafter, this Convention shall come into force for any Member twelve months after the date on which its ratification has been registered.

Article 17

1. A Member which has ratified this Convention may denounce it after the expiration of ten years from the date on which the Convention first comes into force, by an act communicated to the Director-General of the International Labour Office for registration. Such denunciation shall not take effect until one year after the date on which it is registered.

2. Each Member which has ratified this Convention and which does not, within the year following the expiration of the period of ten years mentioned in the preceding paragraph, exercise the right of denunciation provided for in this Article, will be bound for another period of ten years and, thereafter, may denounce this Convention at the expiration of each period of ten years under the terms provided for in this Article.

Article 18

1. The Director-General of the International Labour Office shall notify all Members of the International Labour Organisation of the registration of all ratifications and denunciations communicated to him by the Members of the Organisation.

2. When notifying the Members of the Organisation of the registration of the second ratification communicated to him, the Director-General shall draw the attention of the Members of the Organisation to the date upon which the Convention will come into force.

Article 19

The Director-General of the International Labour Office shall communicate to the Secretary-General of the United Nations for registration in accordance with article 102 of the Charter of the United Nations full particulars of all ratifications and acts of denunciation registered by him in accordance with the provisions of the preceding Articles.

Article 20

At such times as it may consider necessary the Governing Body of the International Labour Office shall present to the General Conference a report on the working of this Convention and shall examine the desirability of placing on the agenda of the Conference the question of its revision in whole or in part.

Article 21

1. Should the Conference adopt a new Convention revising this Convention in whole or in part, then, unless the new Convention otherwise provides-

(a) the ratification by a Member of the new revising Convention shall ipso jure involve the immediate denunciation of this Convention, notwithstanding the provisions of Article 17 above, if and when the new revising Convention shall have come into force;

(b) as from the date when the new revising Convention comes into force this Convention shall cease to be open to ratification by the Members.

2. This Convention shall in any case remain in force in its actual form and content for those Members which have ratified it but have not ratified the revising Convention.

Article 22

The English and French versions of the text of this Convention are equally authoritative.

1982. gada Darba attiecību izbeigšanas konvencija (C158)

Starptautiskās Darba organizācijas ģenerālkonference,

ko Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome un kas 1982. gada 2. jūnijā sanākusi uz savu sešdesmit astoto sesiju;

ņemot vērā 1963. gada Darba attiecību izbeigšanas ieteikumā ietvertās spēkā esošās starptautisko tiesību normas;

ņemot vērā to, ka kopš 1963. gada Darba attiecību izbeigšanas ieteikuma pieņemšanas notikušas būtiskas izmaiņas daudzu dalībvalstu tiesību aktos un praksē attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti iepriekšminētajā ieteikumā;

uzskatīdama, ka šo pārmaiņu dēļ ir lietderīgi šajā jomā pieņemt jaunas starptautisko tiesību normas, jo īpaši ņemot vērā nopietnās problēmas, kas ekonomisko un tehnoloģisko pārmaiņu dēļ šajā jomā radušās daudzās valstīs;

nolēmusi pieņemt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz darba attiecību izbeigšanu pēc darba devēja iniciatīvas, kas ir sesijas darba kārtības piektais jautājums;

noteikusi, ka šie priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas formā,

tūkstoš deviņi simti astoņdesmit otrā gada divdesmit otrajā jūnijā pieņem šo konvenciju, kas pazīstama kā 1982. gada Darba attiecību izbeigšanas konvencija.

I DAĻA
ĪSTENOŠANAS METODES, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šīs konvencijas noteikumus īsteno ar normatīvo aktu palīdzību, ciktāl tie nav īstenoti ar koplīgumu, šķīrējtiesas nolēmumu vai tiesas nolēmumu palīdzību, vai kādā citā veidā atbilstoši valsts praksei.

2. pants

1. Šī konvencija attiecas uz visām saimnieciskās darbības nozarēm un uz visiem darba ņēmējiem.

2. Dalībvalsts var nepiemērot šo konvenciju vai atsevišķus tās noteikumus šādu kategoriju darba ņēmējiem:

a) darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai noteikta darba izpildīšanas laiku;

b) darba ņēmējiem, kam iepriekš uz saprātīgu termiņu noteikts pārbaudes laiks vai kvalifikācijas periods;

c) darba ņēmējiem, kas iesaistīti gadījuma darbos uz īsu laika posmu.

3. Jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai novērstu to, ka darba līgumi, kas noslēgti uz noteiktu laiku, netiktu izmantoti, lai izvairītos no tās aizsardzības nodrošināšanas, kura paredzēta šajā konvencijā.

4. Ciktāl tas vajadzīgs, kompetentā iestāde vai cits atbilstošs mehānisms valstī var veikt pasākumus pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja tādas pastāv, lai nepiemērotu Konvenciju vai atsevišķus tās noteikumus tādu kategoriju darba ņēmējiem, kuru nodarbinātības noteikumus reglamentē īpašas vienošanās, kas kopumā nodrošina aizsardzību, kura ir vismaz līdzvērtīga aizsardzībai, kas paredzēta šajā konvencijā.

5. Ciktāl tas vajadzīgs, kompetentā iestāde vai cits atbilstošs mehānisms valstī var veikt pasākumus pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja tādas pastāv, lai nepiemērotu Konvenciju vai atsevišķus tās noteikumus tādu kategoriju darba ņēmējiem, attiecībā uz kuriem rodas īpašas, būtiskas problēmas, ņemot vērā attiecīgo darba ņēmēju īpašos nodarbinātības nosacījumus vai tā uzņēmuma lielumu vai veidu, kur nodarbināti šie darba ņēmēji.

6. Visas dalībvalstis, kas ratificējušas šo konvenciju, ziņojot par tās piemērošanu, savā pirmajā ziņojumā, kuru iesniedz saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 22. pantu, norāda visu to kategoriju darba ņēmējus, kam nepiemēro šo konvenciju vai atsevišķus tās noteikumus saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu, kā arī norāda nepiemērošanas iemeslus, un turpmākajos ziņojumos norāda tiesību aktos un praksē pastāvošo nostāju attiecībā uz minētajām kategorijām un apjomu, kādā Konvencija īstenota attiecībā uz šīm kategorijām vai kādā paredzēts to īstenot attiecībā uz tām.

3. pants

Šajā konvencijā termins izbeigšana un darba attiecību izbeigšana nozīmē darba attiecību izbeigšanu pēc darba devēja uzteikuma.

II DAĻA
VISPĀRĒJAS PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

A NODAĻA
DARBA ATTIECĪBU IZBEIGŠANAS PAMATOJUMS

4. pants

Darba attiecības ar darba ņēmēju izbeidz tikai tad, ja ir pamatots iemesls šādai attiecību izbeigšanai saistībā ar darba ņēmēja spējām vai uzvedību vai, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma, iestādes vai dienesta darba prasībām.

5. pants

Par darba attiecību izbeigšanas pamatotiem iemesliem inter alia neuzskata:

a) piederību arodbiedrībai vai piedalīšanos arodbiedrības darbībās ārpus darba laika vai ar darba devēja piekrišanu darba laikā;

b) vēlmi kļūt par darba ņēmēju pārstāvi vai darba ņēmēju pārstāvja pienākumu pildīšanu attiecīgajā laika posmā vai agrāk;

c) sūdzības iesniegšanu vai piedalīšanos tiesvedībā pret darba devēju saistībā ar normatīvo aktu iespējamu pārkāpšanu vai vēršanos pēc palīdzības kompetentās administratīvās iestādēs;

d) rasi, ādas krāsu, dzimumu, ģimenes stāvokli, ģimenes saistības, grūtniecību, reliģisko pārliecību, politiskos uzskatus, nacionālo vai sociālo izcelsmi;

e) prombūtni no darba grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

6. pants

1. Tādu pagaidu prombūtni no darba, kas saistīta ar slimību vai traumu, neuzskata par darba attiecību izbeigšanas pamatotu iemeslu.

2. Pagaidu prombūtnes no darba definīciju, gadījumus, kad vajadzīga medicīniska izziņa, un iespējamos ierobežojumus šā panta pirmā punkta piemērošanai nosaka saskaņā ar šīs konvencijas 1. pantā minētajām īstenošanas metodēm.

B. NODAĻA
PROCEDŪRA PIRMS DARBA ATTIECĪBU IZBEIGŠANAS UN TĀS LAIKĀ

7. pants

Darba attiecības ar darba ņēmēju nedrīkst izbeigt, pamatojoties uz darba ņēmēja uzvedību vai darba kvalitāti, pirms viņam tiek dota iespēja aizstāvēties pret izteiktajām sūdzībām, ja vien nav pamatota iemesla tam, lai darba devējs nenodrošinātu šo iespēju.

C. NODAĻA
PROCEDŪRA DARBA ATTIECĪBU IZBEIGŠANAS PĀRSŪDZĪBAI

8. pants

1. Darba ņēmējam, kurš uzskata, ka darba attiecības ar viņu izbeigtas nepamatoti, ir tiesības pārsūdzēt uzteikumu neatkarīgai iestādei, tādai kā tiesa, darba tiesa, šķīrējtiesa vai šķīrējtiesnesis.

2. Ja darba attiecību izbeigšanu sankcionējusi kompetenta iestāde, šā panta pirmās daļas piemērošanu var mainīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

3. Var uzskatīt, ka darba ņēmējs atteicies no savām tiesībām pārsūdzēt darba attiecību izbeigšanu, ja viņš šīs tiesības nav izmantojis saprātīgā laika posmā pēc darba attiecību izbeigšanas.

9. pants

1. Šīs konvencijas 8. pantā minētās iestādes ir pilnvarotas pārbaudīt iemeslus, kas norādīti kā darba attiecību izbeigšanas pamats, un visus apstākļus, kuri saistīti ar attiecīgo lietu, un pieņemt lēmumu par to, vai darba attiecību izbeigšana bijusi pamatota.

2. Lai pierādīšanas pienākums attiecībā uz izbeigšanas nepamatotību nebūtu tikai darba ņēmējam, ar šīs konvencijas 1. pantā minētajām īstenošanas metodēm jānodrošina abas minētās iespējas vai viena no tām:

a) darba devējam ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir pamatots, kā tas noteikts šīs konvencijas 4. pantā;

b) iestādes, kas minētas šīs konvencijas 8. pantā, ir pilnvarotas sniegt atzinumu par darba attiecību izbeigšanas iemeslu, ņemot vērā pierādījumus, kurus sniegušas puses, un atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta valsts tiesību aktos un praksē.

3. Gadījumos, kad apgalvo, ka darba attiecības izbeigtas uzņēmuma, iestādes vai dienesta darba prasību dēļ, šīs konvencijas 8. pantā minētās iestādes ir pilnvarotas izlemt jautājumu par to, vai šī darba attiecību izbeigšana patiešām notikusi minētā iemeslu dēļ, bet šo iestāžu pilnvaru apjomu attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par to, vai šis iemesls ir pietiekams, lai attaisnotu darba attiecību izbeigšanu, nosaka, izmantojot šīs konvencijas 1. pantā minētās īstenošanas metodes.

10. pants

Ja šīs konvencijas 8. pantā minētās iestādes atzīst, ka darba attiecību izbeigšana nav pamatota, un ja tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi nav pilnvarotas atzīt darba attiecību izbeigšanu par nelikumīgu un/vai noteikt par pienākumu atjaunot darba ņēmēju darbā vai uzskata, ka tas nav izpildāms, tām ir jābūt pilnvarotām noteikt pienācīgu kompensāciju vai citu atbilstošu apmierinājumu.

D NODAĻA
UZTEIKUMA TERMIŅŠ

11. pants

Darba ņēmējam, kura darba attiecības tiek izbeigtas, ir jābūt tiesībām uz saprātīgu uzteikuma termiņu vai kompensāciju tā vietā, ja vien viņš nav vainīgs smagā pārkāpumā, tas ir, tāda veida pārkāpumā, ka būtu nepamatoti prasīt, lai darba devējs turpina darba attiecības ar šo darba ņēmēju uzteikuma termiņā.

E NODAĻA
ATLAIŠANAS PABALSTS UN CITA VEIDA IENĀKUMU AIZSARDZĪBA

12. pants

1. Darba ņēmējam, ar kuru izbeigtas darba attiecībās, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir tiesības uz:

a) atlaišanas pabalstu vai citu darba uzteikuma pabalstu, kura apmērs ir inter alia atkarīgs no darba stāža un algu līmeņa, un to izmaksā tieši darba devējs vai to izmaksā no fonda, kas izveidots no darba devēju iemaksām, vai

b) pabalstu no bezdarba apdrošināšanas fonda vai palīdzības vai citām sociālā nodrošinājuma formām, piemēram, vecuma vai invaliditātes pabalstus, kas izmaksājami parastajā kārtībā, vai

c) šādu pabalstu kombināciju.

2. Darba ņēmējam, kas neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu bezdarba apdrošināšanu vai palīdzību saskaņā ar vispārējo shēmu, nav jāizmaksā nekādi pabalsti, kuri minēti šā panta pirmā punkta a) apakšpunktā, tikai tāpēc, ka viņš nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar pirmā punkta b) apakšpunktu.

3. Izmantojot šīs konvencijas 1. pantā minētās īstenošanas metodes, var paredzēt noteikumus par tiesību uz tiem pabalstiem zaudēšanu, kas minēti šā panta pirmā punkta a) apakšpunktā, ja darba attiecības tiek izbeigtas smaga pārkāpuma dēļ.

III DAĻA
PAPILDU NOTEIKUMI PAR DARBA ATTIECĪBU IZBEIGŠANU EKONOMISKU, TEHNOLOĢISKU, STRUKTURĀLU VAI CITU LĪDZĪGU IEMESLU DĒĻ

A NODAĻA
KONSULTĒŠANĀS AR DARBA ŅĒMĒJU PĀRSTĀVJIEM

13. pants

1. Gadījumos, kad darba devējs plāno darba attiecību izbeigšanu ekonomisku, tehnoloģisku, strukturālu vai līdzīgu iemeslu dēļ, darba devēja pienākums ir:

a) laikus sniegt attiecīgajiem darba ņēmēju pārstāvjiem atbilstošu informāciju, tostarp informāciju par iemesliem, kādēļ tiek plānota darba attiecību izbeigšana, darba ņēmēju skaitu un kategorijām, kurus tā varētu skart, un termiņu, kurā paredzēts izbeigt darba attiecības;

b) saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi attiecīgajiem darba ņēmēju pārstāvjiem pēc iespējas drīzāk nodrošināt iespēju konsultēties par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu darba attiecību izbeigšanu vai mazinātu to darba ņēmēju skaitu, ar kuriem tiks izbeigtas darba attiecības, un pasākumiem, ko var veikt, lai mazinātu katra iesaistītā darba ņēmēja darba attiecību izbeigšanas nelabvēlīgās sekas, piemēram, atrodot citu darba vietu.

2. Izmantojot šīs konvencijas 1. pantā noteiktās īstenošanas metodes, šā panta 1. punktu var piemērot tikai attiecībā uz gadījumiem, kad to darba ņēmēju skaits, ar kuriem tiek plānots izbeigt darba attiecības, ir vismaz konkrēts skaitlis vai procenti no darba ņēmēju skaita.

3. Šajā pantā termins attiecīgie darba ņēmēju pārstāvji nozīmē darba ņēmēju pārstāvjus, kuri par tādiem atzīti valsts tiesību aktos vai praksē saskaņā ar 1971. gada Darba ņēmēju pārstāvju konvenciju.

B NODAĻA
PAZIŅOJUMS KOMPETENTAJAI IESTĀDEI

14. pants

1. Ja darba devējs plāno izbeigt darba attiecības ekonomisku, tehnoloģisku, strukturālu vai līdzīgu iemeslu dēļ, viņam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi jāpaziņo par to kompetentajai iestādei, cik vien drīz iespējams, un jāsniedz attiecīga informāciju, tostarp rakstisks ziņojums par darba attiecību izbeigšanas iemesliem, to darba ņēmēju skaitu un kategorijām, kurus tā varētu skart, un termiņu, kurā paredzēts izbeigt darba attiecības.

2. Valsts normatīvajos aktos var paredzēt, ka šā panta pirmais punkts tiks piemērots tikai gadījumos, kad to darba ņēmēju skaits, ar kuriem plānots izbeigt darba attiecības, ir vismaz konkrēts skaitlis vai procenti no darba ņēmēju skaita.

3. Darba devējs paziņo kompetentajai iestādei par darba attiecību izbeigšanu, kas minēta šā panta pirmajā punktā, minimālā laika posmā pirms darba attiecību izbeigšanas. Šādu laika posmu precizē valsts normatīvajos aktos.

IV DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Šīs konvencijas oficiālie ratifikācijas raksti tiek nosūtīti Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram, kas tos reģistrē.

16. pants

1. Šī konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis ģenerāldirektors.

2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.

3. Vēlāk attiecībā uz jebkuru dalībvalsti šī konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ir reģistrēts attiecīgās valsts ratifikācijas raksts.

17. pants

1. Dalībvalsts, kas ratificējusi šo konvenciju, var to denonsēt desmit gadus pēc tam, kad šī konvencija pirmoreiz stājusies spēkā, denonsēšanas aktu nosūtot Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Ikvienai dalībvalstij, kas ratificējusi šo konvenciju un gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu posma beigām nav izmantojusi šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, tā paliek saistoša nākamos desmit gadus, un turpmāk dalībvalstij ir tiesības denonsēt šo konvenciju pēc katra desmit gadu posma beigām, ievērojot šajā pantā paredzētos noteikumus.

18. pants

1. Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstis par visu viņam iesniegto organizācijas dalībvalstu ratifikācijas rakstu un denonsēšanas aktu reģistrāciju.

2. Paziņojot organizācijas dalībvalstīm par otrā saņemtā ratifikācijas raksta reģistrāciju, ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu, kurā šī konvencija stāsies spēkā.

19. pants

Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem ratifikācijas rakstiem un denonsēšanas aktiem, kas reģistrēti saskaņā ar iepriekšējiem pantiem.

20. pants

Ja Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome uzskata par vajadzīgu, tā iesniedz ģenerālkonferencei ziņojumu par šīs konvencijas īstenošanu un apsver, vai konferences darba kārtībā būtu jāiekļauj jautājums par tās pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

21. pants

1. Ja konferencē tiek pieņemta jauna konvencija, kurā pilnīgi vai daļēji pārskatīti pašreizējās konvencijas noteikumi, tad, ja vien jaunajā konvencijā nav noteikts citādi:

a) jaunās konvencijas ratifikācija neatkarīgi no 17. panta noteikumiem attiecībā uz konkrēto dalībvalsti ipso jure nozīmē tūlītēju pašreizējās konvencijas denonsēšanu, tiklīdz jaunā konvencija ir stājusies spēkā;

b) no dienas, kad stājas spēkā jaunā konvencija, pašreizējā konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.

2. Šī konvencija paliek spēkā pašreizējā formā un ar pašreizējo saturu attiecībā uz dalībvalstīm, kas to ir ratificējušas, bet nav ratificējušas jauno konvenciju.

22. pants

Šīs konvencijas teksts angļu un franču valodā ir vienlīdz autentisks.