ATSAUCĒ IETVERT:
Gulbenes novada domes 2023. gada 30. novembra saistošie noteikumi Nr. 20 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.2024., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/op/2024/2.18
2024/2.18
RĪKI
Gulbenes novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Gulbenes novada domes saistošie noteikumi Nr. 20
Gulbenē 2023. gada 30. novembrī (prot. Nr. 18, 42. p.)
Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10.
punktu,
44. panta otro daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta sesto daļu, 11. panta ceturto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, 15. pantu, 21.1 panta otro daļu,
21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu, 21.6
panta otro daļu,
21.7 panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Gulbenes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, kārtību, kādā persona reģistrējama pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzama no tā, kārtību, kādā sniedzama palīdzība un izīrējama dzīvojamā telpa, kā arī noteikumus un termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.
2. Lēmumu par palīdzības sniegšanu, personas reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā un izslēgšanu no tā, sociālā dzīvokļa, kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, statusa noteikšanu vai atcelšanu dzīvojamai telpai pieņem Gulbenes novada pašvaldības dzīvokļu jautājumu komisija (turpmāk – komisija) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un komisijas nolikumam.
3. Lēmumu par kvalificētam speciālistam (turpmāk – speciālists) izīrējamās dzīvojamās telpas un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšanu vai atcelšanu dzīvojamai telpai pieņem Gulbenes novada pašvaldības dome (turpmāk – dome).
4. Pašvaldības palīdzību persona var saņemt jebkurā pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā persona izteikusi vēlmi dzīvot, ja attiecīgajā teritorijā ir izīrējama dzīvojamā telpa.
5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistrā iekļautai personai, izņemot gadījumus, kad palīdzība sniedzama saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) 13. pantu un saistošo noteikumu 8. punktu.
6. Pašvaldība palīdzību sniedz tai piederošā vai tās nomātā dzīvojamā fonda ietvaros.
II. Personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību
7. Palīdzību var saņemt Palīdzības likumā un saistošajos notikumos noteiktā persona, kura nepārtraukti pēdējos trīs gadus faktiski dzīvo un uz tiesiska pamata ir deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un gadījumus, kad ar dzīvojamo telpu nodrošināms speciālists, un kura ar komisijas lēmumu atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.
8. Papildus Palīdzības likuma 13. pantā noteiktajām personām pašvaldība neatliekami sniedz palīdzību trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kuras īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī.
9. Papildus Palīdzības likuma 14. pantā noteiktajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kurā ir izveidojušās vairākas ģimenes, kuras ir deklarētas un faktiski dzīvo vienistabas dzīvojamā telpā uz viena dzīvojamās telpas īres līguma pamata.
10. Palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā var tikt reģistrēta:
10.1. persona, kura audzina nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības, un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;
10.2. persona, kurai ir vai tiks pārtraukta pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā;
10.3. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība, kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;
10.4. daudzbērnu ģimene, kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus.
11. Papildus Palīdzības likuma 21.6 panta pirmajā daļā noteiktajām personām pašvaldība izīrē sociālo dzīvokli:
11.1. neizvērtējot ienākumus – bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe, ja tiek turpinātas mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai pilna laika studijas augstākās izglītības iestādē, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam;
11.2. trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura īrē dzīvojamo telpu un nespēj norēķināties par īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem, ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns;
11.3. trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura nonākusi krīzes situācijā un Gulbenes novada sociālais dienests, izvērtējot mājsaimniecības resursus un konkrētos apstākļus, sniedzis atzinumu par dzīvojamās telpas nepieciešamību.
12. Dzīvojamo telpu, kurai dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:
12.1. tās dibinātā iestādē, institūcijā vai kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldība ir dalībnieks, nodarbinātam speciālistam, kurš ieguvis vai turpina iegūt izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama attiecīgā darba vai amata veikšanai, kurš veic ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās aprūpes, teritorijas pārvaldības, informācijas tehnoloģiju, sabiedriskās kārtības uzturēšanas, pašvaldības centrālās pārvaldes darbības nodrošināšanas, būvniecības uzraudzības vai arhitektūras jomā un kurš attiecīgajā iestādē, institūcijā vai kapitālsabiedrībā nodarbināts ne ilgāk kā divus gadus pirms iesnieguma par palīdzības saņemšanu (turpmāk – iesniegums) iesniegšanas;
12.2. valsts iestādē vai institūcijā nodarbinātam speciālistam, kurš ieguvis vai turpina iegūt izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama attiecīgā darba vai amata veikšanai, kurš veic ar valsts funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus sociālās, aizsardzības, tieslietu vai iekšlietu jomā un kurš attiecīgajā iestādē vai institūcijā nodarbināts ne ilgāk kā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas;
12.3. attīstības programmā noteiktajās attīstāmajās nozarēs nodarbinātam speciālistam, kurš ieguvis vai turpina iegūt izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama attiecīgā darba vai amata veikšanai, un kurš ne ilgāk kā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas nodarbināts:
12.3.1. lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes jomā;
12.3.2. mežsaimniecības un kokapstrādes jomā;
12.3.3. būvniecības jomā;
12.3.4. tūrisma jomā;
12.3.5. medicīnisko pakalpojumu sniegšanas jomā.
13. Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu var tikt reģistrēta persona, kura vēlas:
13.1. dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai zemāku labiekārtojuma līmeni;
13.2. dzīvojamo telpu ar lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni;
13.3. dzīvojamo telpu zemākā ēkas stāvā vai ar labāku tehnisko stāvokli personas vai tās ģimenes locekļu veselības stāvokļa dēļ.
III. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai
14. Pašvaldībā ir izveidoti un kārtoti šādi palīdzības reģistri:
14.1. 1. reģistrs – "Dzīvojamās telpas izīrēšana personai, kura ar palīdzību nodrošināma pirmām kārtām";
14.2. 2. reģistrs – "Dzīvojamās telpas izīrēšana personai vispārējā kārtībā";
14.3. 3. reģistrs – "Sociālā dzīvokļa izīrēšana";
14.4. 4. reģistrs – "Dzīvojamās telpas izīrēšana speciālistam";
14.5. 5. reģistrs – "Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu".
15. Persona, kura dzīvesvietu deklarējusi Gulbenes pilsētā, iesniegumu un dokumentus, kas pamato palīdzības saņemšanas nepieciešamību, iesniedz pašvaldībā. Persona, kura dzīvesvietu deklarējusi kādā no Gulbenes novada pagastiem, iesniegumu un dokumentus, kas pamato palīdzības saņemšanas nepieciešamību, iesniedz attiecīgajā Gulbenes novada pagasta pārvaldē vai pašvaldībā. Ja iesniegums un dokumenti iesniegti pagasta pārvaldē, attiecīgā pagasta pārvalde veic personas iesnieguma pirmapstrādi un sagatavo lēmumprojektu, ko iesniedz pašvaldībā.
16. Palīdzības saņemšanai persona attiecīgajā pagasta pārvaldē vai pašvaldībā iesniedz iesniegumu, norādot nepieciešamo palīdzības veidu. Iesniegumam papildus pievieno šādus dokumentus vai to kopijas:
16.1. saistošo noteikumu 8. punktā norādītā persona iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu un attiecīga speciālista atzinumu, kas apliecina, ka īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;
16.2. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktā norādītā persona attiecīgi iesniedz:
16.2.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā;
16.2.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;
16.2.3. politiski represētas personas apliecību un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;
16.3. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā norādītā persona attiecīgi iesniedz:
16.3.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa saistībā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem;
16.3.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;
16.3.3. politiski represētas personas apliecību un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;
16.4. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā norādītā persona iesniedz bāriņtiesas lēmumu par personas uzturēšanās audžuģimenē izbeigšanu vai aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas;
16.5. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā norādītā persona iesniedz:
16.5.1. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;
16.5.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;
16.6. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4.1 punktā norādītā persona iesniedz politiski represētas personas apliecību;
16.7. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā norādītā persona iesniedz ieslodzījuma vietas izziņu, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks;
16.8. saistošo noteikumu 9. punktā norādītā persona iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu;
16.9. saistošo noteikumu 10. punktā norādītā persona attiecīgi iesniedz:
16.9.1. personas ar invaliditāti apliecību;
16.9.2. ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas izziņu par pakalpojuma pārtraukšanu;
16.10. Palīdzības likuma 21.6 panta pirmajā daļā norādītā persona attiecīgi iesniedz:
16.10.1. dzīvojamās telpas īres līgumu vai Gulbenes novada sociālā dienesta atzinumu, kurā norādīts, ka dzīvojamā telpa ir bez ērtībām, ar daļējām ērtībām vai lietošanai nederīga;
16.10.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;
16.11. saistošo noteikumu 11.1. apakšpunktā norādītā persona iesniedz izglītības iestādes izziņu, kas apliecina mācību turpināšanu vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādē pilna laika studiju programmā, un bāriņtiesas lēmumu par personas uzturēšanās audžuģimenē izbeigšanu vai aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas;
16.12. persona, kura pretendē uz palīdzību speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, iesniedz:
16.12.1. speciālista izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai izglītības iestādes izziņu par mācīšanos izglītības iestādē;
16.12.2. rakstveida apliecinājumu, ka speciālista, tā laulātā (kopdzīves partnera) īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
16.12.3. apliecinājumu, ka speciālists viena mēneša laikā no dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas brīža deklarēs savu dzīvesvietu speciālistam izīrētajā dzīvojamajā telpā pašvaldības administratīvajā teritorijā un saglabās šo deklarēto dzīvesvietu uz laiku, kamēr ir spēkā dzīvojamās telpas īres līgums;
16.12.4. valsts vai pašvaldības iestādes vai institūcijas, kapitālsabiedrības vai darba devēja (turpmāk – darba devējs) pamatotu iesniegumu, kurā izteikts lūgums tās speciālistu nodrošināt ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku;
16.12.5. darba līgumu;
16.12.6. speciālista darba devēja apliecinājumu par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību, izņemot, ja speciālista darba devējs ir pašvaldība;
16.13. persona, kura pretendē uz palīdzību īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz:
16.13.1. kopā ar viņu dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu dzīvojamās telpas apmaiņai;
16.13.2. dzīvojamās telpas īres līgumu;
16.13.3. izziņu pa īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāda neesamību vai vienošanos par parāda nomaksu;
16.13.4. vēlamās dzīvojamās telpas raksturojumu (telpas platība, labiekārtojuma līmenis, stāvs);
16.13.5. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli (ja nepieciešams);
16.13.6. iztikas līdzekļu deklarāciju.
17. Iesniedzot saistošo noteikumu 16. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.
18. Sagatavojot iesniegumu izskatīšanai komisijā, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt vai iegūt papildu dokumentus un informāciju, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, lai pieņemtu lēmumu, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.
19. Persona, kura saskaņā ar Palīdzības likumu un saistošajiem notikumiem atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, palīdzības reģistrā tiek reģistrēta tādā secībā, kādā tā pašvaldībā ir iesniegusi iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.
20. Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā ir zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, personai ir pienākums par to nekavējoties ziņot komisijai.
21. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir katru gadu līdz 30. decembrim iesniegt komisijai apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Ja apliecinājums vai dokumenti līdz minētajam datumam nav iesniegti, komisija pieņem lēmumu izslēgt reģistrēto personu no palīdzības reģistra Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā. Apliecinājums un dokumenti nav jāiesniedz par to atskaites gadu, kurā persona ir reģistrēta attiecīgās palīdzības saņemšanai.
22. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra:
22.1. Palīdzības likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;
22.2. ar komisijas lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu;
22.3. saistošo noteikumu 21. punktā noteiktajā gadījumā.
23. Papildus Palīdzības likumā noteiktajam komisija var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību:
23.1. ja personas vai tās laulātā (kopdzīves partnera) īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;
23.2. ja personas laulātajam (kopdzīves partnerim) jau ir sniegta attiecīgā veida palīdzība;
23.3. ja personai ir īres vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāds par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu un persona nav noslēgusi vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda noslēgtās vienošanās noteikumus;
23.4. ja personai ir izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums saistībā ar dzīvojamās telpas vai ēkas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;
23.5. trīs gadus pēc tam, kad persona atbilstoši saistošo noteikumu 27. punktam nepamatoti atteikusies īrēt pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu.
IV. Dzīvojamās telpas izīrēšana
24. Pašvaldības dzīvojamo telpu vienoto uzskaiti pēc Gulbenes novada Gulbenes pilsētas pārvaldes un pagastu pārvalžu sniegtajiem datiem veic pašvaldības speciālists dzīvokļu jautājumos.
25. Ja tiek atbrīvota pašvaldības dzīvojamā telpa, tās pārvaldītājs un/vai apsaimniekotājs septiņu dienu laikā par to paziņo pašvaldības speciālistam dzīvokļu jautājumos, kurš attiecīgo dzīvojamo telpu iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.
26. Pašvaldības speciālists dzīvokļu jautājumos sagatavo un nosūta dzīvojamās telpas īres piedāvājumu personai uz tās deklarēto vai iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi.
27. Par personas nepamatotu atteikumu īrēt pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu uzskatāmi šādi iespējamie iemesli – dzīvojamā māja, kurā piedāvāts īrēt dzīvojamo telpu, atrodas pārāk tālu no Gulbenes pilsētas vai pagasta centra, tuvumā nav veikalu, neapmierina kaimiņi vai dzīvojamais rajons u.c.
28. Personai, kas saņēmusi palīdzību, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz dzīvojamās telpas īres līgums ar dzīvojamās telpas pārvaldītāju un/vai apsaimniekotāju un lēmumā norādītajām personām jādeklarē dzīvesvieta attiecīgajā adresē.
29. Pašvaldības palīdzība tiek piešķirta uz noteiktu termiņu. Izīrējot dzīvojamo telpu, komisija nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.
30. Pirmreizēji dzīvojamās telpas īres līgumu, izņemot saistošo noteikumu 41. punktā noteikto gadījumu, slēdz uz trīs mēnešiem, paredzot personai tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu.
31. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš var tikt pagarināts kopumā ne ilgāk par 10 gadiem, ja persona pilda dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta, izņemot gadījumus, kad Palīdzības likumā vai saistošajos notikumos noteikts īsāks dzīvojamās telpas īres līguma termiņš.
32. Iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu personai jāiesniedz vienu mēnesi pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.
V. Sociālā dzīvokļa izīrēšana
33. Sociālo dzīvokļu skaitu pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka pašvaldība, ņemot vērā pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo sociāli maznodrošināto un mazaizsargāto mājsaimniecību pieprasījumu, kā arī finansiālās iespējas.
34. Pirmreizēji sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz uz trīs mēnešiem, paredzot personai tiesības lūgt sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.
35. Sociālā dzīvokļa īres līguma termiņš var tikt pagarināts kopumā ne ilgāk par diviem gadiem, ja persona pilda sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts.
36. Saistošo noteikumu 35. punktā notiktajā gadījumā Gulbenes novada sociālais dienests ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis attiecīgajai personai izīrēts.
37. Ja pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un ievēroti iepriekš noslēgtā sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumi, personai ir tiesības lūgt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums.
38. Sociālā dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību un ar tā lietošanu saistīto maksājumu daļu, kuru sedz pašvaldība, nosaka domes saistošie noteikumi par pašvaldībai piederošo un tās nomāto dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību.
39. Sociālā dzīvokļa īres maksas un ar tā lietošanu saistīto maksājumu starpība tiek segta no pašvaldības sociālajai aizsardzībai plānotajiem budžeta līdzekļiem.
VI. Dzīvojamās telpas izīrēšana speciālistam
40. Speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu skaitu pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka pašvaldība, ņemot vērā nepieciešamību piesaistīt speciālistus darbam pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī finansiālās iespējas.
41. Pirmreizēji dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz sešiem mēnešiem, paredzot speciālistam tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu.
42. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš var tikt pagarināts uz speciālista darba tiesisko attiecību laiku, bet kopumā ne ilgāk par sešiem gadiem, ja speciālists pilda dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta.
43. Iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu speciālistam jāiesniedz vienu mēnesi pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām, pievienojot saistošo noteikumu 16.12.2 un 16.12.5. apakšpunktā noteiktos dokumentus.
44. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju uz speciālista darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par sešiem gadiem.
VII. Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu
45. Personu īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret 13.2. vai 13.3. apakšpunktā noteiktajām dzīvojamām telpām nereģistrē, ja:
45.1. tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem un nav noslēgusi vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda noslēgtās vienošanās noteikumus;
45.2. pašvaldība, apsekojot dzīvojamo telpu, konstatē, ka dzīvojamā telpa nav uzturēta pienācīgā kārtībā atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem.
46. Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.
VIII. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
47. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt domē.
48. Domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IX. Noslēguma jautājumi
49. Atzīt par spēku zaudējušiem Gulbenes novada domes 2020. gada 30. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
50. Komisija līdz 2024. gada 1. jūlijam izvērtē, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata persona no 2002. gada 1. janvāra līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai reģistrēta palīdzības reģistrā. Ja izvērtēšanas rezultātā komisija konstatē, ka apstākļi, uz kuru pamata persona reģistrēta palīdzības reģistrā, ir zuduši, tā pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.
51. Komisija līdz 2029. gada 31. decembrim izvērtē, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta personai, kurai sniegta palīdzība no 2002. gada 1. janvāra līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Ja izvērtēšanas rezultātā komisija konstatē, ka persona vairs nav tiesīga turpināt saņemt palīdzību, tā pieņem lēmumu, paredzot personai pienākumu atbrīvot dzīvojamo telpu saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
52. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A. Caunītis
Paskaidrojuma raksts
Gulbenes novada domes 2023. gada 30. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 20
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
|
Paskaidrojuma raksta sadaļa |
Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Gulbenes novada domes 2023. gada 30.
novembra saistošo noteikumu Nr. 20 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā" (turpmāk – saistošie noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt
personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Gulbenes novada
pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, kārtību, kādā
persona reģistrējama pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzama no
tā, kārtību, kādā sniedzama palīdzība un izīrējama dzīvojamā telpa, kā
arī noteikumus un termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres
līgums. Saistošo noteikumu izdošanas nepieciešamība pamatojama ar to, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Tāpat saistošo noteikumu izdošanas nepieciešamība pamatojama ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6. panta otro daļu, 7. panta sesto daļu, 11. panta ceturto daļu, 14. panta pirmās daļas 6. punktu, 15. pantu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu, 24.panta pirmo daļu. Līdz šim kārtību, kādā pašvaldība sniedza palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteica Gulbenes novada domes 2020. gada 30. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas izdoti saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" un likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". 2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Pašvaldību likums un spēku zaudēja likums "Par pašvaldībām". Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkts nosaka, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Ņemot vērā minēto, Gulbenes novada domes 2020. gada 30. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir piemērojami ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, līdz ar to ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus. Iespējamā alternatīva, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, – nav. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Ņemot vērā to, ka saistošie noteikumi pēc būtības satur līdzvērtīga apjoma palīdzību kā iepriekš, saistošajiem noteikumiem nav fiskālās ietekmes uz pašvaldības budžetu un izmaksas, kas rodas sniedzot palīdzību, ir paredzētas apstiprinātā pašvaldības budžeta ietvaros. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. sociālā ietekme – saistošie noteikumi
nosaka papildu personu kategorijas, kam sniedzama palīdzība, kas nav
minētas likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", līdz ar to
palīdzību var saņemt plašāks iedzīvotāju loks. Ar saistošajiem
noteikumiem tiek sniegts atbalsts dažādām iedzīvotāju grupām, veicināta
mājokļa pieejamība, kā arī nepieciešamo speciālistu piesaiste
pašvaldībai;
3.2. ietekme uz vidi – nav; 3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav; 3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav; 3.5. ietekme uz konkurenci – nav. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | 4.1. saistošo noteikumu piemērošanā
privātpersona var vērsties attiecīgajā Gulbenes novada pagasta pārvaldē
vai pašvaldībā; 4.2. saistošie noteikumi neparedz papildu administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi neparedz iesaistīt papildu cilvēkresursus un tiks īstenoti esošo cilvēkresursu ietvaros. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Gulbenes novada pašvaldības dome un ar 2024. gada 1. janvāri jaunizveidotā Gulbenes novada pašvaldības dzīvokļu jautājumu komisija. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošo noteikumu īstenošanas izmaksas ir atbilstošas iecerētā mērķa sasniegšanai – nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, sniedzot iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicinot dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta
trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par projektu un dotu iespēju
izteikt viedokli, saistošo noteikumu projekts no 2023. gada 3. novembra
līdz 2023. gada 16. novembrim tika publicēts Gulbenes novada pašvaldības
mājaslapā https://www.gulbene.lv/lv sadaļā "Saistošie noteikumi –
projekti".
Ierosinājumi, priekšlikumi no privātpersonām vai institūcijām nav saņemti. |
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A. Caunītis