Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 20
2024. gada 26. septembrī (prot. Nr. 7 (111), 2. p., lēmums Nr. 1317)
Rēzeknes valstspilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu
APSTIPRINĀTI
ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes
28.06.2024. lēmumu Nr. 1275 (prot. Nr. 104, 4. p.)
PRECIZĒTI
ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas
26.09.2024. lēmumu Nr. 1317 (prot. Nr. 7 (111), 2. p.)
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjama Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību.
II. Īpašuma un tam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšana un kopšana
2. Veicot īpašuma uzturēšanu un sakopšanu, ir aizliegts mest sniegu uz ielas brauktuvēm, kā arī kraut sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās vai cita īpašuma teritorijā bez saskaņošanas, lai nodrošinātu, ka uzkopšanas rezultātā uzkrātais sniegs un ledus netraucē un neapdraud gājējus un transportlīdzekļus.
3. Periodā no 1. novembra līdz 31. martam īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju ietvju uzturēšanu un sakopšanu nodrošina pašvaldība.
4. Periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu un sakopšanu nodrošina personas, kas ir atbildīgas par īpašumu vai valdījumu.
5. Zāles vidējais garums īpaši koptos zālājos (1. pielikums) nedrīkst pārsniegt 5 centimetrus; pie ielām piegulošajos zālājos zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus, bet pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 30 centimetrus.
6. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošo teritoriju platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.
7. Rudenī pēc lapu nokrišanas, ne vēlāk kā nedēļas laikā, jāveic pilnīga lapu savākšana un izvešana.
8. No īpašumam piegulošajām publiskā lietošanā esošajām teritorijām sagrābto un kaudzēs salikto lapu izvešanu nodrošina pašvaldība. Lapu kaudzes jāizvieto īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas zaļajā zonā. Aizliegts novietot savāktās lapas maisos.
9. Piegulošajās teritorijās aizliegts veidot krautnes, bērtnes vai glabātuves (kurināmo materiālu, kokmateriālu, būvmateriālu u.c.), kas degradē vidi un bojā pilsētvides ainavu. Atvestie materiāli nekavējoties jāpārkrauj sava īpašuma teritorijā.
III. Prasības būvju uzturēšanai
10. Prasības būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam:
10.1. Jālikvidē ēku un inženierbūvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošie krūmi, koki vai sūnas;
10.2. Nedrīkst pieļaut ēku un inženierbūvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju;
10.3. Jānodrošina fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīga atjaunošana un krāsošana, atbilstoši būves arhitektoniskajam veidolam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai, iepriekš saskaņojot ar Būvvaldi;
10.4. Jānodrošina sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no jumta, karnīzēm, balkoniem, lodžijām un dzegām, kā arī ūdens noteku caurulēm, kur tas apdraud garāmgājēju dzīvību un veselību vai mantu. Līdz notīrīšanai, kā arī notīrīšanas laikā, bīstamā vieta jānorobežo vai jāveic citi atbilstoši drošības pasākumi, kā arī jānodrošina ietves un brauktuves sakopšana pēc notīrīšanas.
IV. Atvieglojumi
11. Privātmāju īpašnieki, kuriem ir veselības problēmas un kuru ienākumi nepārsniedz spēkā esošo Ministru kabineta noteikto minimālās algas apmēru mēnesī uz vienu personu, ir tiesīgi saņemt no pašvaldības palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā, ja šīs personas turklāt ir:
11.1. Atsevišķi dzīvojoši pensionāri;
11.2. Atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti (I, II grupa);
11.3. Vientuļas darbspējīgas personas atveseļošanās periodā.
12. Lai saņemtu 11. punktā minēto palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā, persona iesniedz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldei "Sociālais dienests" šādus dokumentus:
12.1. Iesniegumu (2. pielikums);
12.2. Ģimenes ārsta izziņu ar norādi par personas veselības stāvokli, kura dēļ tā nav spējīga veikt piegulošās teritorijas uzkopšanu.
13. Lēmums par pašvaldības palīdzības īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanas sniegšanu tiek pieņemts 10 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.
14. Noteikumu 11. punktā minēto palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā nodrošina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde.
V. Administratīvie pārkāpumi teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
15. Noteikumu kontroli un izpildi atbilstoši kompetencei nodrošina: 4., 7. un 9. punkta ietvaros – Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde; 10.1., 10.2. un 10.3. apakšpunkta ietvaros – Būvvalde; 2., 5. punkta un 10.4. apakšpunkta ietvaros – Pašvaldības policija.
16. Par šo noteikumu 2. punktā minēto prasību nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.
17. Par šo noteikumu 5. punktā minēto prasību nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.
18. Par šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.
19. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu 2., 5. punktā un 10.4. apakšpunktā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija atbilstoši kompetencei. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes valstspilsētas domes Administratīvā komisija.
VI. Noslēguma jautājums
20. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 2019. gada 28. marta saistošie noteikumi Nr. 9 "Rēzeknes pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi".
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
pagaidu administrācijas vadītāja G. Puce
1. pielikums
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
2024. gada 26. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 20
"Rēzeknes valstspilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi"
Īpaši kopjamo zālāju saraksts
Pamatojoties uz Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojumu 2018.–2030. gadam:
1. Nekustamie īpašumi un tiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas, kas atrodas:
1.1. Atbrīvošanas alejā;
1.2. Latgales ielā līdz Ludzas ielai;
1.3. Raiņa ielā;
1.4. Dārzu ielā;
1.5. Pils ielā;
1.6. N. Rancāna ielā līdz Krasta ielai;
1.7. Krasta ielā;
1.8. Brīvības ielā;
1.9. Kovšu ezera apkārtējā teritorijā;
1.10. Stacijas ielā;
1.11. 18. novembra ielā;
1.12. Zemnieku ielā;
1.13. Pulkveža Brieža ielā;
1.14. Baznīcas ielā;
1.15. Brāļu Skrindu ielā;
1.16. Zilupes ielā.
2. pielikums
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
2024. gada 26. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 20
"Rēzeknes valstspilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi"
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
pārvaldei "Sociālais dienests"
Zemnieku ielā 16A, Rēzeknē, LV-4601
(vārds, uzvārds) | |
(personas kods) | |
(adrese, tālrunis) |
IESNIEGUMS
Lūdzu sniegt palīdzību īpašumam piegulošās teritorijas uzkopšanā
(adrese) |
Pielikumā pievienotie dokumenti:
2. Ģimenes ārsta izziņa (027/u-forma)
3. ___________________________
Ar šo apliecinu, ka esmu informēts/-a, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvalde "Sociālais dienests," lai izvērtētu atbilstību atvieglojumu saņemšanas nosacījumiem, veiks manu personas datu apstrādi, tostarp arī īpašo kategoriju datu apstrādi, izmantojot valsts un pašvaldības datu bāzes, lai izvērtētu atbilstību palīdzības saņemšanas nosacījumiem.
Datu pārzinis ir Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000025465, juridiskā adrese: Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV-4601, kas veic personas datu apstrādi ar nolūku izskatīt iesniegumu un pieņemt lēmumu par pašvaldības palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā.
Papildu informāciju par personas datu apstrādi var iegūt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības tīmekļa vietnē www.rezekne.lv sadaļā "Pašvaldība / Normatīvie akti / Privātuma politika," vai klātienē Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un tās iestāžu klientu apkalpošanas vietās.
"____"_________"20____ | |
paraksts |
Paskaidrojuma raksts
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 20
"Rēzeknes valstspilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi"
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums |
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā
Pašvaldību likums, kas cita starpā paredz jaunu regulējumu attiecībā uz
pašvaldības nolikumā nosakāmajiem jautājumiem. Izpildot Pašvaldību
likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikto, pašvaldības domei jāizvērtē
uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu
atbilstība šim likumam un jāizdod jauni saistošie noteikumi, atbilstoši
šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Noteikumos noteiktais pienākums nekustamā īpašuma īpašniekam kopt īpašumam piegulošo teritoriju ir samērīgs un atbilst Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumam lietā Nr. 2013-20-03. Pašvaldībai ir tiesības ar noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tomēr šim regulējumam jābūt samērīgam, kā arī jānodrošina pašvaldības līdzdalība publiskā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā. Noteikumu izdošanas mērķis ir ar ārējo normatīvo aktu noteikt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas sakopšanu un tajā esošo ēku un inženierbūvju uzturēšanas prasības. Ar noteikumiem nav paredzēts radīt no esošā regulējuma būtiski atšķirīgu normatīvo aktu, bet gan uzlabot jau esošo kārtību, kādā tiek kopta Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvā teritorija un uzturētas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību. Sakarā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības reorganizācijas pasākumiem un strukturālām izmaiņām, ar 01.12.2023. izveidojot iestādi "Pašvaldības policija" un no 01.03.2024. izslēdzot no pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienību "Administratīvā inspekcija", saistošajos noteikumos ir nepieciešamas izmaiņas, norādot atbilstošu uzraudzības un kontroles pašvaldības iestādi. Noteikumi paredz sabiedrības izglītošanu par pienākumu uzturēt pašvaldības administratīvajā teritorijā esošos īpašumus, savlaicīgi nopļaujot zāli, savācot lapas, notīrot sniegu u.c. Viena no prasībām, lai nodrošinātu teritorijas sakoptību un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir regulāra zāles pļaušana, tādēļ noteikumos ir svarīgi noteikt zāles pļaušanas prasības. Noteikumos ietvertās prasības (pieļaujamais zāles vidējais garums) ir nepieciešamas, lai nodrošinātu sanitāro tīrību un aizsargātu sabiedrības drošību. Sabiedrības labums, ko šīs prasības nodrošina, pārsniedz kaitējumu, kas var rasties atsevišķām personām. Nekopta un ar garu zāli aizaugusi teritorija rada labvēlīgus apstākļus kaitēkļu, ērču un pat čūsku vairošanās iespējamībai. Noteikumos noteikts, ka ietves, celiņi un piebrauktuves jātīra no zariem un lapām, kas var apgrūtināt pārvietošanos. Slapjās un mitrās lapas rada slīdamību un pagarina bremzēšanas ceļu, kas var izraisīt traumas un savainojumus gan gājējiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem. Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts nosaka, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība var noteikt būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu. Noteikumi nosaka prasības teritorijas kopšanai, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību šī pienākuma īstenošanai, prasības būvju un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Izvērtējot alternatīvas noteikumu prasību ievērošanas un pārkāpumu novēršanas metodes, izmantojot nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus līdzekļus (administratīvo aktu, piespiedu naudu vai aizvietotājizpildi), ir mainīts iepriekš paredzētais regulējums. Ir noteikts, ka kontroli un noteikumu izpildi nodrošinās, pieņemot lēmumus par šo noteikumu prasību izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā: par 4., 7. un 9. punkta izpildi būs atbildīgi Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes Infrastruktūras pārraudzības nodaļas speciālisti, bet par 10.1., 10.2. un 10.3. apakšpunkta izpildi – Pašvaldības Būvvalde. Ņemot vērā, ka ikdienas pārbaužu veikšana, patrulējot pilsētas ielās, tiek nodrošināta Pašvaldības policijas pārziņā, un šai iestādei ir visi nepieciešamie resursi administratīvo pārkāpumu fiksēšanai un administratīvo pārkāpumu procesu veikšanai, noteikumu 2., 5. punkta un 10.4. apakšpunkta kontroli un izpildi ir paredzēts nodrošināt Pašvaldības policijai. Atbildības apmērs ir līdzvērtīgs citās tiesību normās paredzētajām sankcijām par pārkāpumiem, kas var radīt bīstamību trešajām personām. Neievērojot noteikumu prasības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība, pastāv lielāka iespējamība radīt tiešu kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai. Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar savlaicīgi nenopļautu zāli. Teritorija, kas ir aizaugusi ar garu zāli, rada labvēlīgus apstākļus dažādu kaitēkļu un indīgo čūsku (odžu) izplatībai, apdraudot iedzīvotāju veselību un dzīvību. Nekoptās teritorijās, īpaši apdzīvoto vietu un mājokļu tuvumā, pilsētā čūskas ir bieži sastopamas. Pašvaldības praksē ir reģistrēti gadījumi, kad no kaimiņu nekoptas (ar zāli aizaugušas, nožogotas) teritorijas regulāri iekļuva odzes divās pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijās, kā rezultātā bērniem tika ierobežota (liegta) iespēja pastaigāties bērnudārzu spēļu laukumos, līdz blakus esošā teritorija tika sakopta. Ja nebūtu saistošo noteikumu, kas paredz zāles obligātu pļaušanu, tostarp nožogotās teritorijās, praktiski nebūtu iespējams panākt to kopšanu, jo nepastāvētu tiesisks mehānisms šādu teritoriju īpašnieku ietekmēšanai, kas būtu paredzēts citās tiesību normās. Ugunsdrošības jomā atbildība par kūlas veidošanu (pērnā gada zāli) nevar nodrošināt zāles pļaušanas regularitātes prasību ievērošanu, jo pārkāpuma sastāvu veido kūlas dedzināšana, kas ir tieši saistīta ar personu rīcību to dedzinot gan savos, gan svešos īpašumos. Tas bieži vien rada zaudējumus videi (dabai) un personu mantai, apdraudot cilvēku un dzīvnieku dzīvību un veselību. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajā daļā ir paredzēta atbildība tikai par kūlas dedzināšanu. Līdz 2019. gada 28. martam pašvaldības noteikumi paredzēja, ka "Zāles garums īpaši koptos zālājos nedrīkst pārsniegt 5 centimetrus (cm), pārējos kopjamos vai pie ielām piegulošajos zālājos zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus (cm), citas platības jāpļauj ne retāk kā divas reizes pļaušanas sezonā – līdz 23. jūnijam un līdz 31. augustam." Tomēr šāds regulējums praksē izrādījās neefektīvs, jo kontrolējošā iestāde nevarēja nodrošināt vienmērīgu zāles pļaušanas prasību izpildi un piemērot sankcijas personām, kuras nepļāva zāli līdz 23. jūnijam. Nopļaujot zāli vienu dienu pirms noteiktā termiņa, personas izvairījās no regulāras zāles pļaušanas un līdz ar to arī no administratīvās atbildības, neizpildot noteikumu mērķi. Zāles augšana ir atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas katru gadu var būt atšķirīgi. Dažkārt pietiek ar vienu vai divām pļaušanas reizēm sezonā, bet citreiz zāle jāpļauj katru nedēļu, lai nodrošinātu sakoptu vidi un nepieļautu organismu, kas kaitīgi videi un cilvēka veselībai, vairošanos. Pašvaldībā šobrīd piekoptā prakse arī būtiski ierobežo invazīvo augu sugu izplatību, kuru apkarošanas viens no veidiem ir regulāra nopļaušana (piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi" 20.1. apakšpunktā kā viena no mehāniskajām metodēm latvāņa izplatības ierobežošanai ir norādīta nopļaušana). Ņemot vērā, ka iepriekšējā pašvaldības praksē bija apgrūtināta procesuālo darbību veikšana un likumpārkāpumu novēršana, kā arī balstoties uz kritēriju, kas paredz sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāti jeb to, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī nodrošināt šo situāciju konstatēšanu, izmeklēšanu un pierādīšanu (sk. Tieslietu ministrijas 2023. gada 1. februāra vēstuli Nr. 1-17/356 "Par pašvaldību saistošajiem noteikumiem administratīvās atbildības jomā"), pašvaldība eksperimenta veidā piemēroja tiesību normu, neierobežojot pļaušanas regularitāti ar divām reizēm pļaušanas sezonā (līdz 23. jūnijam un līdz 31. augustam), bet nosakot konkrētu zāles garumu kā pārkāpuma sastāva noteicošo kritēriju. Jaunais regulējums skaidri definēja kontrolējošajām iestādēm kontroles kritērijus un samazināja strīdus par tiesību normas prasību interpretāciju. Prakse parādīja, ka pilsēta kļuva sakoptāka, cilvēku dzīves vide – drošāka, un novērota tendence samazināties pārkāpumu skaitam. 2021. gadā tika reģistrēti 162 nepļautas teritorijas pārkāpumi; 2022. gadā (intensīvas zāles augšanas periodā laikapstākļu dēļ, kad bija mitrs pavasaris un vasara) – 235 pārkāpumi, un 2023. gadā (sausā laikā) – 65 pārkāpumi. Salīdzinot ar praksi, kas pieņemta citās tiesību normās, piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmajā daļā: "Par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām," un Augu aizsardzības likuma 25. panta pirmajā daļā: "Par invazīvo augu sugu, izņemot ūdensaugus, izplatības pieļaušanu, tostarp audzēšanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu, vairošanās pieļaušanu un pārvietošanu, izņemot pārvietošanu saistībā ar to izskaušanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no sešdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām," šajos noteikumos paredzētās administratīvās sankcijas par zāles nepļaušanu ir samērīgas. Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar sniega mešanu uz ielas brauktuvēm, kas apdraud ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Uzbraucot uz brauktuves novietotam sniegam, īpaši uz notīrītas vai ar pretapledojuma līdzekļiem apstrādātas virsmas, var rasties bīstama situācija, kas var izraisīt transportlīdzekļa sānslīdi vai gājēja paslīdēšanu, apdraudot viņu veselību un dzīvību. Nozares tiesību aktos šādi konkrēti gadījumi nav detalizēti atrunāti, tāpēc ir nepieciešama to regulēšana, ieviešot atbilstošas tiesību normas pašvaldības saistošajos noteikumos. Kraujot sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās, tiek traucēta satiksmes dalībnieku redzamība. Nekontrolēti kraujot sniegu cita īpašuma teritorijā bez saskaņošanas, tiek apdraudēta vide, jo nesankcionēta no ielām savākta sniega, kas satur dažādas kaitīgas vielas, novietošana tam nepiemērotās vietās var radīt nenovēršamas kaitīgas sekas, tostarp piesārņojumu, dabai. 2021. gadā tika konstatēti četri pārkāpumi saistībā ar sniega kraušanu cita īpašuma teritorijā, 2022. gadā – seši pārkāpumi, un 2023. gadā – seši pārkāpumi. Salīdzinot ar praksi, kas pieņemta citās tiesību normās, piemēram, Ceļu satiksmes likuma 82. panta otrajā daļā: "Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu, piesārņošanu vai uzaršanu, materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, kā arī par citu darbu veikšanu, kas pasliktina satiksmes drošību, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām," un šī panta ceturtajā daļā: "Par normatīvajos aktos noteikto ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu ceļa īpašniekam (pārvaldītājam) fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām," šajos noteikumos paredzētās administratīvās sankcijas par sniega mešanu uz ielas brauktuvēm, kā arī sniega kraušanu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās vai cita īpašuma teritorijā bez saskaņošanas, ir samērīgas. Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar sniega un ledus (tostarp lāsteku) nenotīrīšanu no jumtiem, karnīzēm, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, kas apdraud garāmgājēju dzīvību, veselību un mantu. 2021. gadā tika konstatēti 52 pārkāpumi, 2022. gadā – 27 pārkāpumi, un 2023. gadā – 16 pārkāpumi. Vienīgais veids, kā garantēt gājēju drošību, ir veikt jumta tīrīšanu un pēc tam savākt no jumta notīrīto ledu un sniegu. Salīdzinot ar citu tiesību normu piemērošanas praksi, piemēram, Būvniecības likuma 28. panta trešo daļu: "Par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot, ja būve vai tās daļa ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām," šajos noteikumos paredzētās administratīvās sankcijas par sniega un ledus (tostarp lāsteku) nenotīrīšanu no jumtiem, karnīzēm, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, kur tas apdraud garāmgājēju dzīvību, veselību vai mantu, ir samērīgas. Par noteikumu neievērošanu, kas attiecināma uz personas bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija vai pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā soda mērķis ir atturēt īpašniekus no pārkāpumu izdarīšanas, aizsargāt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatēts, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta. Naudas sods ir paredzēts, lai motivētu pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un atturētu citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu, kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot noteikumos iekļautās prasības. Izvērtējot noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus, pašvaldība uzskata, ka noteikumos paredzētie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka administratīvie sodi būs efektīvi pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Noteikumos ir ietverta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas nav noteikti nozaru likumdošanā. Sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personām ar šīm normām noteiktais viņu tiesībām un likumiskajām interesēm radītais zaudējums. Izmaiņas pašvaldības darbības tiesiskajā regulējumā ir nepieciešamas arī saistībā ar sabiedrības iesaisti, kas nodrošinās viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar pašvaldības darbību saistītos jautājumos. Samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi ir nodrošināts ar to, ka periodā no 1. novembra līdz 31. martam īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju ietvju uzturēšanu un sakopšanu nodrošina pašvaldība, bet privātpersonas ir atbildīgas tikai periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kad nav jānovāc no ietvēm sniegs. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu |
Ietekme uz pašvaldības budžetu nav precīzi aprēķināma, jo tā ir atkarīga no noteikumos paredzētajiem atvieglojumiem, kas negatīvi ietekmē (samazina) pašvaldības budžetu, un pozitīvās ietekmes ieņēmumu daļā, iekasējot sodus. Noteikumu mērķis ir veicināt sabiedrības apziņu par būvju uzturēšanu atbilstošā kārtībā un nodrošināt sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību, kas tiecas samazināt sodus, ja noteikumu prasības tiek ievērotas, nesamazinot iedzīvotāju atbalstu, bet palielinot budžeta izdevumus. Nav paredzēta ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā. Lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešami papildu resursi, un nav paredzēta jaunu institūciju vai darba vietu veidošana. 2021. gadā Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā tika reģistrēti 304, 2022. gadā – 389 un 2023. gadā – 229 teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošo noteikumu pārkāpumi. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Noteikumu izdošanas ieguvumi – pievilcīga
ainava un sanitārā tīrība apdzīvoto vietu teritorijās, kas ir gan
pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan īpašnieku un
valdītāju interesēs. Attiecīgi tiek nodrošinātas iedzīvotāju kopējās
publiskās intereses dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.
Noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes. Esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja tiks veicināta, uzlabojot apkārtnes sakoptību, kas piesaistīs tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, viesu namu un viesnīcu pakalpojumu sniedzējus. Noteikumi neradīs ietekmi uz konkurenci. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām
un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām |
Izpildes nodrošināšanai pašvaldībai papildu
resursi nav nepieciešami.
Noteikumi paredz, kādi dokumenti ir iesniedzami atvieglojumu saņemšanai. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus. Nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Noteikumu izpildi savas kompetences
ietvaros kontrolē Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde,
Būvvalde un Pašvaldības policija.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai atbilstoši kompetencei veic Pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes valstspilsētas domes Administratīvā komisija. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa
sasniegšanas nodrošināšanai un paredz nebūtiskas papildu izmaksas zemes
īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Noteikumi paredz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības teritoriju kopšanā, kā arī atvieglojumus noteiktām personu grupām. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto
viedokli: 1) Izdošanas pamatojumā ir izslēgtas atsauces uz tiesību normām, kuras nevar uzskatīt par patstāvīgu pilnvarojumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus; 2) Netiek izmantoti terminu skaidrojumi, kas jau noteikti citos normatīvajos aktos; 3) Visā tekstā ir precizēta vārdu lietošana atbilstoši Būvniecības likuma 11. pantam. Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajam viedoklim: 1) Precizējot noteikumus, skaidri definētas sodāmās darbības, norādot konkrētus punktus un apakšpunktus, kuru neievērošanas gadījumā attiecīgās amatpersonas pieņem lēmumu par šo noteikumu prasību izpildi un uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu; 2) Novērsta atšķirīgu sodu piemērošana; 3) Ņemts vērā, ka soda sankcija paredz brīdinājumu, izslēdzot naudas soda minimālā apmēra noteikšanu fiziskajām un juridiskajām personām; 4) Precizējot noteikumu paskaidrojuma rakstu, tajā iekļauts administratīvās atbildības kritēriju vērtējums: a) problēmsituācijas aktualitātes analīze (trīs gadu laikā fiksētais pārkāpumu biežums), bīstamība un kaitīgums; b) soda apmēra un izvēles pamatojums, salīdzinot ar citām tiesību normām; c) izvērtējums par alternatīvu sodu novēršanai ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku līdzekļu palīdzību (administratīvais akts, piespiedu nauda vai aizvietotājizpilde), norādot amatpersonas, kas veiks attiecīgos procesus un izvēles apsvērumus. Ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumus: 1) Precizējot noteikumus, ir izslēgti terminu skaidrojumi, kas jau ir sniegti citos normatīvajos aktos, kā arī termini, kas ir vispārzināmi fakti; 2) Pārskatot noteikumus, ir izņemti regulējumi, kas jau ir paredzēti citos normatīvajos aktos, un, ievērojot labas prakses principus, noteikumi ir papildināti ar VARAM ieteiktajiem precizējumiem; 3) Precizējot noteikumus, ir izslēgti regulējumi, kas jau ir paredzēti atkritumu apsaimniekošanas jomā, saglabājot nokritušo lapu izvešanas termiņu, kas nav noteikts citos tiesību aktos, un precizējot terminus "krautnes, bērtnes, glabātuves," izskaidrojot to saturu – kurināmais materiāls, kokmateriāli, būvmateriāli u.c.; 4) Precizējot noteikumus, ir izslēgti regulējumi, kas jau ir paredzēti citos tiesību aktos attiecībā uz dzīvojamo māju teritoriju sakopšanas darbiem; 5) Precizējot noteikumus, ir izslēgti būvniecības procesa regulējumi un būves vai tās daļas lietošanas ierobežojumi. Izvērtējot VARAM priekšlikumus: 1) Precizējot noteikumus, paskaidrojuma raksts ir papildināts ar pamatojumu, kāpēc pašvaldība ir noteikusi šādu zāles pļaušanas kārtību, nosakot pieļaujamo zāles garumu, ieskaitot tās pļaušanu teritorijās, kas ir norobežotas ar sētu vai dzīvžogu un nav publiski redzamas; 2) Precizējot noteikumus, ir izslēgts regulējums par pretslīdes materiālu izmantošanu ziemas sezonā un to izvešanu pavasarī. Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 21. maija līdz 2024. gada 4. jūnijam. Norādītajā laika posmā sabiedrības pārstāvji nebija izteikuši priekšlikumus vai iebildumus. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv. |
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
pagaidu administrācijas vadītāja G. Puce