• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.2024., Nr. 16 https://www.vestnesis.lv/op/2024/16.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 2

Ministru kabineta sēdes protokols

Vēl šajā numurā

23.01.2024., Nr. 16

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 55

Pieņemts: 20.01.2024.

OP numurs: 2024/16.1

2024/16.1
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 36 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 55

Rīgā 2024. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 52. §)

Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (pielikums).

2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.

3. Valdības rīcības plāns īstenojams, ievērojot Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju 2023. gada 15. septembrī parakstīto sadarbības līgumu.

4. Par Valdības rīcības plānā iekļauto finansiāli ietilpīgo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu un prioritāti lemj Ministru kabinets budžeta izskatīšanas procesā.

5. Iestādēm nodrošināt valdības sociālo un sadarbības partneru un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanā.

6. Iestādēm atbilstoši to kompetencei katru gadu līdz 1. februārim un 1. augustam elektroniski (excel formātā) iesniegt Valsts kancelejā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi. Iestādēm pirmo pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi iesniegt Valsts kancelejā līdz 2024. gada 15. aprīlim.

7. Šā rīkojuma 6. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda aktuālo informāciju par to kompetencē esošo pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem atbilstoši attiecīgā pasākuma saturam, tā sasniedzamajam politikas mērķim un rezultātam, kas skaidri parāda valsts attīstībai un sabiedrībai sniegto labumu, kā arī norādītā politikas mērķa vai politikas rezultāta snieguma progresu saistībā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna vai nozares politikas rādītājiem. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai.

8. Ministru prezidents, ja nepieciešams, sasauc sanāksmes ar nozaru ministriem, lai nodrošinātu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāna izpildi.

9. Valsts kancelejai nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 26. punktam. Valsts kanceleja var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu.

10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 78. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Ministru prezidentes vietā ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

 

Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. janvāra
rīkojumam Nr. 55

Valdības rīcības plāns

Deklarācijas sadaļa un rīcības joma

Deklarācijā dotā uzdevuma numurs

Pasākuma numurs

Deklarācijā dotais uzdevums

Rīcības plāna pasākums

Darbības rezultāts

Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms)

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš (dd.mm.gggg)

I. Droša Latvija

001.
(AizM, IeM, ĀM)

1.1.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Nodrošināts valsts aizsardzības budžets ne mazāk kā 3% apmērā no IKP līdz 2027.gadam. Sasniegts pakāpenisks pieaugums aizsardzības budžetam - 2026. gadā 2,75% no IKP, 2027. gadā un turpmākajos gados vismaz 3% no IKP, nodrošinot Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumu īstenošanu.   AizM   30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.2.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Izstrādāts plāns NBS struktūrām skaitliskā sastāva palielināšanai un rezerves sistēmas izveidei, paredzot rezerves karavīru integrāciju NBS struktūrā, t.sk. izveidojot aktīvo rezervi. 1) Izstrādāts plāns NBS struktūras aizpildīšanai un apmācīšanai (31 000 militārpersonu).
2) Izstrādāta NBS struktūra (31 000 militārpersonu) ar štata vietām un to dalījumu kategorijās (profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, civilie darbinieki).
3) Sagatavota jauna rezerves karavīru sistēmas koncepcija, t.sk. aktīvās rezerves izveidošanai.
4) Rezerves karavīri iekļauti NBS struktūrā, veicot rezerves vienību izveidošanu un militāro iemaņu pastāvīgu uzturēšanu.
5) Izstrādāts plāns vispārējas gatavības rezerves karavīru nokomplektēšanai un noteikts gatavības līmenis, sadalījums pakāpēs un specialitātēs.
6) Uzsākta NBS struktūrā iekļauto rezerves karavīru plānveida iesaukšana un regulāra militāro iemaņu uzturēšana.
  AizM   1) 30.06.2025
2) 30.06.2024
3) 30.06.2024
4) 30.06.2025
5) 30.06.2025
6) 30.06.2026

I. Droša Latvija

001.

1.3.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Attīstītas NBS kaujas spējas, stiprinot vienību ugunsjaudu un spējas ietekmēt mērķus vidējās un tālās distancēs. 1) Noslēgts līgums par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi.
2) Noslēgts līgums par pretkuģu raķešu sistēmu Naval Strike Missiles iegādi.
3) Noslēgts līgums par tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu HIMARS iegādi.
4) NBS Gaisa spēku Mācību centra sastāvā izveidota bezpilota lidaparātu apmācību uzturēšanas daļa, lai sekmīgi masveidā ieviestu bezpilota lidaparātus NBS.
  AizM   1) 31.12.2023
2) 31.10.2024
3) 31.12.2023
4) 31.10.2024

I. Droša Latvija

001.

1.4.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Militārās infrastruktūras izbūve, atbalstot kaujas spēju, VAD un uzņemošā valsts atbalsta ieviešanu. 1) Pabeigta Zemessardzes bataljonu (ZS BN) pārbūve Aizkrauklē, I kārta Lūznavā, Jēkabpilī, Dobelē.
2) Saskaņā ar VAD iesaukšanas plānu, nodrošināta sākotnēji nepieciešamās infrastruktūras izbūve VAD karavīru izvietošanai.
3) Militārā poligona "Sēlija" I kārtas ietvaros paredzētā infrastruktūra ir izbūvēta un piesaistīts NATO finansējums infrastruktūras izbūvei.
4) Militārajos objektos Latvijā pabeigta uzņemošās valsts atbalsta un militārās apmācības infrastruktūras izbūve, kas finansēta no NATO līdzekļiem.
  AizM   1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 31.12.2025
4) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.5.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Ieviests valsts aizsardzības dienests (VAD), lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu sagatavošanu aizsardzības uzdevumu veikšanai. 1) VAD iesaucamo skaits 2024. gadā – 600 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīru un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru.
2) VAD iesaucamo skaits 2025. gadā – 1030 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīru un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru.
3) VAD iesaucamo skaits 2026. gadā – 1580 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīri un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru.
4) Izstrādāta un uzturēta paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēma VAD iesaucamo reģistrācijai, uzskaitei un atlasei, kas nodrošina automātisku nepieciešamo datu ieguvi, t.sk. digitālus medicīniskās atbilstības datus, no citām valsts nozīmes informācijas sistēmām (t.sk. PMLP FPRIS, VISS, u.c. VAD normatīvajā regulējumā noteiktajām informācijas sistēmām) par visām personām, kas atbilst iesaukšanai VAD.
435
439
AizM   1) 31.08.2024
2) 31.08.2025
3) 31.08.2026
4) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.6.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Pilnveidota NBS kaujas gatavības sistēma, atbalstīta valsts austrumu robežas militārā nostiprināšana. 1) Sagatavoti AizM noteikumi par Kaujas gatavības pārbaužu īstenošanu, pievēršot lielāku uzmanību vienību Kaujas gatavības kritērijiem.
2) Aktualizēti vienību materiāltehnisko līdzekļu saraksti (TOE), atbilstoši NBS attīstības plānam 2024.-2036.gadam.
3) Izstrādāts detalizēts Latvijas ārējās austrumu robežas militārās stiprināšanas plāns.
4) Uzsākta pretmobilitātes pasākumu ieviešana pierobežas joslā, t.sk. atbalsta infrastruktūras izbūve.
435
439
AizM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2025
3) 31.01.2024
4) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.7.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Stiprināta NBS kara laika nodrošinājuma sistēma. 1) Īstenota miera laika nodrošinājuma sistēmas reforma, deleģējot kolektīvā ekipējuma, bruņojuma, ēdināšanas pārvaldību un nodrošināšanu AizM civilām padotības iestādēm (Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs), tādējādi NBS nodrošinot kara laika kaujas atbalsta spēju stiprināšanu.
2) Atbilstoši NBS Attīstības plānā 2024-2036. gadam paredzētajām spējām izstrādāti rezervju veidošanas principi pārtikas, degvielas un munīcijas nepieciešamo krājumu veidošanai, kas nodrošinās NBS efektīvu aizsardzības spēju īstenošanu dažādos krīzes apstākļos.
3) Ieviesti nozares specifikai atbilstoši biznesa inteleģences rīki, īstenojot grāmatvedības centralizāciju.
4) NBS militārās medicīnas atbalsta spējas ieviešana saskaņā ar Medicīnas attīstības spējas detalizēto ieviešanas plānu, tajā skaitā, pilnveidota atbilstoša militārās medicīnas apmācību sistēma.
5) Ieviesta iepirkumu kontroles sistēma aizsardzības nozarei, kā arī pilnveidota iepirkumu prasību noteikšanas mehānismu sistēma.
  AizM   1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 30.10.2026
5) 31.03.2024

I. Droša Latvija

001.

1.8.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Nodrošināta sabiedroto valstu klātbūtne un veicināta militārās gatavības sniegšana Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalsts Latvijas militāro spēju attīstībā. 1) Izveidota NATO standartiem atbilstoša, kaujas spējīga paplašinātās klātbūtnes brigādes lieluma vienība, kuras galvenie elementi ir izvietoti Latvijā.
2) Nodrošināta NATO aizsardzības plānu ieviešana: definējot komandvadību, izstrādājot taktiskos plānus, deleģējot nepieciešamos spēkus un veicot šo plānu testēšanu mācībās.
3) Nodrošināt NBS iesaisti NATO, Eiropas Savienības un ANO starptautiskajās militārajās misijās un operācijās, kā arī citās sabiedroto militārajās iniciatīvās un militārajos formātos.
4) Izstrādāts Nacionālais militārās mobilitātes plāns, kas nosaka Latvijas prioritāros attīstības un fokusa virzienus attiecībā uz transporta un uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru militārās mobilitātes jomā.
435
439
AizM   1) 30.10.2026
2) 30.06.2024
3) 30.10.2026
4) 31.10.2024

I. Droša Latvija

001.

1.9.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Izstrādāta un ieviesta jauna iekšlietu dienestu un TM IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēma, kas paredz konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējas iekšlietu sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām, novēršot turpmāku kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Novērsta kritiska personāla nepietiekamība un nodrošināta iekšējās drošības pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, it īpaši dzīvības glābšanas spēju pieejamība (VUGD), policijas sniegto pakalpojumu sabiedrībai pieejamība un izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana (VP), valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas plūsmu novēršana (VRS), kā arī sodu izpilde un personas resocializācija pēc soda izpildes (TM IeVP). Izlīdzināta iekšējās drošības sistēmas dienestu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzība un sociālās garantijas ar NBS karavīru atlīdzību un sociālajām garantijām.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
434
440
IeM TM (IeVP) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.10.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Stiprināta PMLP kapacitāte, tai skaitā veicot PMLP atlīdzības konkurētspējas celšanu un atbilstību amatam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm un nodrošinot augstu PMLP reaģētspēju un pieejamību krīžu situācijās.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par darbības nepārtrauktību ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu personu apliecinošo dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas pakalpojuma pastāvīgu pieejamību, definējot alternatīvus rīcības mehānismus un tam nepieciešamo infrastruktūras, IKT, materiāltehnisko un personāla nodrošinājumu.
2) Paaugstināta PMLP kapacitāte, tai skaitā palielinot PMLP nodarbināto atlīdzību un mēnešalgas apmēram sasniedzot vismaz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā mēnešalgu intervāla viduspunktu un nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru patvēruma procedūras īstenošanai, nodrošinot PMLP sniegto pakalpojumu kontinuitāti un operativitāti, tostarp personu apliecinošo dokumentu izsniegšanā, personu tiesiskā statusa noteikšanā Latvijā, kā arī dažāda veida pakalpojumu nodrošināšanā ārvalstniekiem.
440 IeM   1) 31.12.2024
2) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.11.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Valsts drošības stiprināšana transatlantisko attiecību griezumā, tajā skaitā nodrošinot ilgtermiņā NATO spēku klātbūtni reģionā, īstenojot NATO stratēģisko koncepciju, piedaloties ES drošības un aizsardzības politikas veidošanā, veicinot dalībvalstu noturību un aizsardzības spējas papildinoši NATO spēju attīstībai, nostiprinot ciešāku sadarbību ar Latvijas transatlantiskajiem partneriem un veicinot ES-NATO sadarbību. 1) Veidota mērķtiecīga sadarbība ar līderiem un politikas veidotājiem NATO dalībvalstīs ar mērķi nodrošināt NATO atturēšanas politiku un kolektīvo aizsardzību un NATO spēku ilgtermiņa klātbūtni Latvijā. Uzturēts pastāvīgs dialogs ar sabiedrotajiem, kuri plāno vai jau piedalās NATO spēku klātbūtnes stiprināšanā reģionā.
2) Uzturēts dialogs par Krieviju kā galveno apdraudējumu NATO sabiedroto drošībai. Ar sabiedrotajiem sniegts atbalsts un veidota izpratne par NATO spēku adaptācijas procesu un atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu.
3) Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju virzītas iniciatīvas un atbalstīti ES lēmumi aizsardzības industriju un militārās ražošanas stiprināšanai.
4) Stiprināta stratēģiskā partnerība ar ASV drošības politikas, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā. Stiprināta stratēģiskā sadarbība ar Kanādu, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī Latvijas-Kanādas ekonomiskās politikas dialogs.
5) Uzturēts regulārs dialogs ar NATO un ES dalībvalstīm par savstarpēji papildinošu aizsardzības spēju stiprināšanu.
  ĀM 2 - 4) AizM
4) IeM
1 - 5) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.12.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, tajā skaitā sniedzot politisku, militāru, ekonomisku, finansiālu, attīstības sadarbības un humāno palīdzību, tāpat arī politisku un ekspertu līmeņa atbalstu Ukrainas reformu procesam un integrācijai ES un NATO, atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un ekonomikas atjaunošanai un atbalstu Ukrainai Krievijas un tās amatpersonu atbildības nodrošināšanai, tai skaitā izmantojot Starptautisko Krimināltiesu un veidojot īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu. Turpināts iesaistīties Ukrainas uzsāktajās lietās Starptautiskajā tiesā par ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu piemērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Konsekventi īstenota sankciju politika pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī veicināta Krievijas starptautiskā izolācija.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Turpināta aktīva iesaiste starptautisko organizāciju un institūciju diskusijās, kā arī daudzpusējās un divpusējās sarunās ar valstīm, akcentējot politisku atbalstu Ukrainai, tai skaitā iestājoties par tālāku Krievijas starptautisko izolāciju. Veiktas Latvijas iemaksas ES, NATO un citās starptautiskajās organizācijās Ukrainas atbalstam. ES ietvaros: sniegts militārais atbalsts Ukrainai; veicināta ES Ukrainas instrumenta (Ukraine Facility) pieņemšana un ieviešana, nodrošinot gan makrofinansiālo atbalstu, gan līdzekļus Ukrainas eirointegrācijai un rekonstrukcijai. Īstenoti projekti Ukrainai attīstības sadarbības ietvaros.
2) Uzturēts pastāvīgs ES-Ukrainas dialogs ar mērķi – integrācija ES, sniegts atbalsts Ukrainas eirointegrācijas reformu procesam. Ukrainas ekonomikas atjaunošanai pausts atbalsts visu tarifu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu pagaidu apturēšanas turpināšanai līdz Krievijas agresijas izbeigšanai. Pausts atbalsts ES pasākumiem, lai izveidotu nosacījumus pastiprinātām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kas novestu pie Ukrainas integrācijas ES iekšējā tirgū. Uzturēts regulārs dialogs ar citām NATO dalībvalstīm un Ukrainu par tās stratēģisko mērķi - integrāciju NATO.
3) Atbalstīta uzņēmēju iesaiste Ukrainas infrastruktūras rekonstrukcijas darbos un ekonomikas atjaunošanas pasākumos, izmantojot Latvijas-Ukrainas Starpvaldību komisiju. Sadarbībā ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām un nozaru ministrijām turpināta strukturētā Latvijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā ar fokusu uz Čerņihivas apgabalu.
4) Stiprinātas, paplašinātas un pagarinātas esošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Regulāri pausta Latvijas nostāja un īstenotas iniciatīvas starptautiskajos formātos, vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā un aizstāvot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību.
5) Sniegts atbalsts Ukrainai Krievijas starptautiskās atbildības, kā arī Krievijas amatpersonu individuālās atbildības nodrošināšanā. Atbalstīti Ukrainas centieni īpašā tribunāla agresijas noziegumam izveidē.
  ĀM VK un visas ministrijas
3) EM
1 - 5) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.13.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Atbalsta sniegšana prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījums globālo izaicinājumu risināšanā, vienlaikus veicinot Latvijas redzamību pasaulē un pilnveidojot valsts attīstības sadarbības politikas spējas. Jaunu partnerību veidošana gan publiskajā, gan privātajā sektorā ar mērķi attīstīt tālāku sadarbību. Ārējo ekonomisko attiecību izvēršana un stiprināšana, izmantojot Latvijā pieejamo ekspertīzi un risinājumus ilgtspējīgas palīdzības nodrošināšanā (t.sk. tehnoloģiju pārnese un atbalsts IT sektoram). Veicināta sabiedrības izpratne par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai. Stiprināta Latvijas nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) un attīstības sadarbības īstenotāju kapacitāte.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Īstenoti granta projektu konkursi un stratēģiskie projekti, t.sk. paplašinot ieviesto projektu ģeogrāfiju. Attīstības sadarbības projektu īstenošana ES Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu atbalstam un citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm). Izveidotas jaunas partnerības, kas būs arī ieguldījums Latvijas ekonomikā, ilgtspējā un pieejā jauniem tirgiem eksportam. Palielināts attīstības sadarbības politikas finansējums.
2) Izstrādāts (līdz 2023.g. beigām) un ieviests Latvijas attīstības sadarbības politikas plāns 2024.-2027. gadam.
3) Noslēgta Latvijas nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (CFLA) akreditācija. Palielinājies CFLA īstenoto ārējā finansējuma projektu skaits un finansējuma apjoms. Nodrošināta Latvijas īstenotāju iesaiste ES u.c. starptautisko donoru finansētajos projektos.
4) Nodrošināta publiskās informācijas aktualizācija un pieejamība ministrijas tīmekļvietnē un uzturēts pastāvīgs dialogs ar partneriem, projektu īstenotājiem un interesentiem (t.sk. tiek organizēti informatīvi semināri kapacitātes celšanai). 2024. gadā īstenota publiskā komunikācija, atzīmējot Latvijas attīstības sadarbības politikas 20. gadadienu.
  ĀM 3) FM (CFLA) Ikgadēji līdz 31.12.;
2) plāns apstiprināts līdz 31.01.2024.;
3) akreditācija veikta līdz 31.12.2024.;
4) 20.gadadiena līdz 31.12.2024.

I. Droša Latvija

001.

1.14.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Mērķtiecīga gatavošanās Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē uz 2026.-2027. gadu noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanai, tostarp veicot lobija aktivitātes pie ES globālajiem partneriem, īstenojot Nacionālo rīcības plānu ANO Drošības padomes rezolūcijas "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu izpildei, kā arī nodrošinot Latvijas iesaisti starptautiskajās civilajās misijās. 1) Latvija tiktu ievēlēta ANO Drošības padomē uz 2026.-2027.g. dalības termiņu. Stiprināta Latvijas starptautiskā ietekme, izmantojot iespēju Drošības padomē virzīt Latvijas drošībai un interesēm svarīgos jautājumus, iestāties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību, tostarp veicot lobija aktivitātes pie ES globālajiem partneriem, t.sk. Indijas-Klusā okeāna reģionā,Latīņamerikā un Karību valstīs, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Īstenota publiskās diplomātijas programma ārvalstīs Latvijas kandidatūras Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē lobija kampaņas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai.
2) Īstenots Latvijas Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" tā izpilde paredzēta līdz 2025. gadam, t.sk. rīkoti semināri un iniciatīvas Latvijā un starptautiski, kā arī stiprināta sadarbība ar Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektoru; nodota Latvijas pieredze citām valstīm ar nevalstiskā sektora iesaisti.
3) Latvija ir sekondējusi civilos ekspertus dalībai starptautiskajās civilajās misijās.
  ĀM 2) AizM, IeM, IZM, LM
3) AizM, FM, IeM, SM, TM, VM, ĢP
1 - 3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

001.

1.15.

Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. Eiropas Savienības ietekmes stiprināšana pasaulē, tajā skaitā aizstāvot Latvijas intereses un iestājoties par Eiropas Savienības vienotību ES Ārējās un drošības politikas īstenošanā, veicinot ES globālo ietekmi un konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās politikas īstenošanu, ievērojot Latvijas intereses, veidojot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. 1) Nodrošināts Latvijas ieguldījums Latvijai prioritāros ES ārlietu un drošības politikas jautājumos – transatlantiskās attiecības, Austrumu partnerība, Centrālāzija, sadarbība ar globālajiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā,Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Latīņamerikā un Karību valstīs atbilstoši Latvijas interesēm.
2) ES paplašināšanās kontekstā ir panākts: pakāpenisks un standarta ES procedūrās balstīts progress attiecībā uz valstīm, kas iesniegušas pieteikumu pievienoties ES, ņemot vērā to sniegumu ES izvirzīto kritēriju ieviešanā; progress Ukrainas un Moldovas integrācijas procesā ES (pievienošanās sarunu uzsākšana); uzturēts dialogs ar Gruziju eirointegrācijas jautājumos.
3) Īstenotas regulāras konsultācijas ar partneriem reģionā un Eiropā, pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, B3+, kā arī citu sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un aizstāvot kopīgās intereses starptautiski. Īstenots Latvijas koordinācijas gads NB8 (2023.gads), stiprinot drošību un noturību reģionā un intensificējot reģionālo sadarbību. Īstenota ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Nacionālo koordinatoru darba grupas koordinācija (2023.gada jūlijs - 2024.gada jūnijs), veicinot reģiona partneru ciešāku sadarbību kopīgu projektu izstrādē. Īstenota Latvijas prezidentūra BMP, stiprinot drošību reģionā, veicinot reģionālās savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību.
  ĀM   1 - 3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

002.
(AizM)

2.1.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Stiprināta visaptveroša valsts aizsardzība. 1) Aktualizēts Valsts aizsardzības plāns, balstoties uz krīzes vadības mācību secinājumiem un Ukrainas pieredzi.
2) Visām pašvaldībām reizi gadā ir nodrošināta iespēja NBS vingrinājuma "Pilskalns" laikā testēt un uzlabot pašvaldību sagatavotos civilās aizsardzības plānus rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā.
3) Civilās aizsardzības operatīvās vadības centrs katru gadu tiek iesaistīts aizsardzības resora mācībās un tiek uzturēta cieša saikne un koordinācija ar Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos.
4) Izstrādāta pretošanās koncepcija un tās ieviešanas plāns, kas dos ieskatu iedzīvotājiem, kā organizēt pretošanos iespējama iebrukuma gadījumā.
5) Izstrādāts un īstenots ikgadējs plāns sabiedrības psiholoģiskās noturības stiprināšanai, lai informētu un izglītotu sabiedrību par rīcību krīzes situācijās.
6) Nodrošināta mediju apmācība un informatīvie semināri par valsts aizsardzības aktualitātēm ne retāk kā vienu reizi gadā, kā arī izstrādāts apmācību kurss mediju pārstāvju apmācībai krīzes/kara apstākļos, lai paaugstinātu mediju pārstāvju psiholoģisko sagatavotību, kā arī attīstītu prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas krīzes apstākļos un karadarbības rajonos.
7) Izstrādātas vadlīnijas/ rokasgrāmata pašvaldībām par sadarbības mehānismiem ar NBS militāra apdraudējuma gadījumā.
405
411
435
440
AizM   1) 31.05.2024
2) 31.12.2024
3) 30.10.2026
4) 30.10.2026
5) 30.10.2026
6) 30.10.2026
7) 31.12.2024

I. Droša Latvija

002.

2.2.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Veicināta jauniešu patriotiskā audzināšana, ieviešot Valsts aizsardzības mācību. 1) Izstrādāts plāns Jaunsardzes (JS), valsts aizsardzības mācības (VAM), valsts aizsardzības dienesta (VAD) sinhronizācijas ieviešanai. Lai sniegtu pienesumu jaunākā komandējošā sastāva sagatavošanā, pielāgota un ieviesta praksē JS, VAM un to nometņu, kā arī VAD apmācības programma.
2) Stiprināta Jaunsardze visos Latvijas novados, paaugstinot jaunsargu interešu izglītības programmas kvalitāti un veicinot pašu jaunsargu līdera spēju attīstību un iesaisti izglītības procesā, ne mazāk kā 100 jaunsargiem kļūstot par jaunsargu instruktoru palīgiem. Jaunsardzē darbojas vismaz 8000 jaunsargu.
3) Turpināta Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācībspēku – jaunsargu instruktoru – rekrutēšana, nokomplektējot vismaz 270 instruktoru slodzes.
399
407
435
439
AizM   1) 30.06.2024
2) 30.06.2025
3) 31.12.2024

I. Droša Latvija

002.

2.3.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Pilnveidotas privātā un publiskā sektora organizāciju un indivīdu kiberdrošības iemaņas, un stiprinātas valsts līmeņa kiberaizsardzības pārvaldības struktūras. 1) Uzlabota valsts un pašvaldību iestāžu kiberdrošība, nosakot konkrētas prasības kiberhigiēnas pasākumiem un to īstenošanai.
2) Pārskata gada ietvaros izstrādātas divas mērķtiecīgas kampaņas dažādu sabiedrības grupu informēšanai par kiberdraudiem un to novēršanu, t.sk. Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros.
3) Stiprināta kiberdrošības prasību ievērošanas uzraudzība, kā arī incidentu reaģēšanas un novēršanas spēja, izveidojot Nacionālo kiberdrošības centru.
4) Definētas kiberdrošības prasības publiskā un privātā sektora organizācijām, kā arī noteikta to uzraudzība, pieņemot Nacionālās kiberdrošības likumu un ar to saistītos normatīvos aktus.
405
411
435
439
AizM   1) 30.06.2024
2) 30.06.2026
3) 31.12.2025
4) 31.10.2024

I. Droša Latvija

002.

2.4.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Veicināta nacionālās militārās industrijas attīstība un nostiprināta piegāžu drošību. 1) Izstrādāts NBS uzturēšanai un operacionālajām vajadzībām nepieciešamais kritisko izejvielu, rezerves daļu un apgādes nomenklatūras saraksts, kas kalpos par pamatu industrijas iesaistei piegāžu drošības nodrošināšanā.
2) Nodrošinātas ikgadējās investīcijas inovācijās, pētniecībā un attīstībā, pārrobežu sadarbības projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī esošā budžeta ietvaros (AM grantu programmas īstenošana, iemaksas NATO DIANA un Inovāciju fondā, atbalsts Eiropas aizsardzības fonda konsorcijos iesaistītajiem Latvija komersantiem).
3) Nodrošināts atbalsts vismaz viena inovatīva produkta radīšanai, kas varētu tikt izmantots NBS bruņojumā.
4) Mērķtiecīgāka esošo pētniecības atbalsta instrumentu attīstība NBS praktisko spēju nodrošināšanai, izstrādājot AM Inovāciju stratēģiju.
  AizM   1 - 4) 30.10.2026

I. Droša Latvija

002.

2.5.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Ieviests efektīvs valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis. Ieviests jauns valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis, kas:
1) Paredz rezervju iegādi valsts īpašumā.
2) Nodrošina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras doto uzdevumu izpildi Latvijas uzņemšanai Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā.
3) Izvērtēta nepieciešamība un iespējas veidot valsts rezerves piedevai pie dīzeļdegvielas, ko lieto transportlīdzekļos, un sagatavoti priekšlikumi tālākai rīcībai.
  EM EM (BVKB)
SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor",
KEM
1 - 2) 30.10.2026
3) 31.12.2024

I. Droša Latvija

002.

2.6.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotāji nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm. Izveidota pirmās nepieciešamības preču rezerve, kas ir iegādāta valsts īpašumā un nodrošināts koordinēts preču uzglabāšanas, krājumu izsniegšanas un atjaunošanas process.   EM SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", pašvaldības 31.12.2025

I. Droša Latvija

002.

2.7.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Stiprināta sabiedrības noturība un pretestība dezinformācijai, nodrošinot zināšanu pilnveidošanas iespējas medijpratības mentoriem, veicot regulāru sabiedrības medijpratības novērtējumu, kā arī veicot piemērotas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām. Īstenoti pasākumi, balstoties izpētes rezultātā ievāktos datos, kas nodrošina mērķētu atbalstu dažādām sabiedrības grupām dezinformācijas mazināšanā. 405
411
KM NEPLP 30.10.2026

I. Droša Latvija

002.

2.8.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Izveidots Krīzes vadības centrs krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās. 1) Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus kompetentus lēmumus, kā arī pārnozaru krīžu gadījumos ir prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīžu pārvaldības sistēma.
2) Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums ar priekšlikumiem par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu, lai noteiktu Krīzes vadības centra darbībai nepieciešamos resursus.
3) Iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
4) Krīzes vadības centra izveide un darbības uzsākšana.
  1) IeM
2 - 4 ) VK
2 - 4) IeM 1) 31.01.2024
2) 30.04.2024
3 - 4 ) 30.06.2024

I. Droša Latvija

002.

2.9.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Pilnveidota civilās aizsardzības sistēma, skaidri nosakot iesaistīto institūciju kompetenci un atbildības sadalījumu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē, digitalizējot civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesu, kā arī pilnveidojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, paredzot arī sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismu stiprināšanu. 1) Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", nodrošinot skaidru iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu un kompetenci katastrofu pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē.
2) Ieviesta ekspluatācijā informācijas sistēma - Vienota ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, veicinot ugunsdrošības risku mazināšanu un novēršanu un sekmējot datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
3) Izveidota šūnu apraides sistēma, lai iedzīvotāji, kuri atrodas konkrētā apdraudējuma zonā, ātri un mērķēti saņemtu informāciju par apdraudējumu un atbilstošāko rekomendējamo rīcību.
4) Modernizētas 35 trauksmes sirēnas, lai nodrošinātu to netraucētu darbību viscaur Latvijas teritorijā.
  IeM   1) 30.06.2024
2) 30.10.2026
3) 31.12.2024
4) 31.12.2024

I. Droša Latvija

002.

2.10.

Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. Izvērtētas iespējas jauniešiem izvēlēties valsts aizsardzības dienestu pildīt iekšlietu sistēmas iestādēs, tādējādi veicinot iekšlietu sistēmas
cilvēkresursu atjaunošanu.
1) Iesniegts Ministru kabinetā ziņojums par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas iespējām iekšlietu nozarē, lai piedāvātu priekšlikumus par to personu loku, kas varētu pildīt Valsts aizsardzības dienestu iekšlietu nozarē, un nosacījumiem šāda dienesta izpildē.
2) Izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami valsts aizsardzības dienesta ieviešanai iekšlietu nozarē, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu praksē.
  IeM AizM 1) 31.08.2024
2) 31.10.2024

I. Droša Latvija

003.
(IeM)

3.1.

Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību. Turpināta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. 1) Izbūvēts žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu (izņemot posmus gar publiskajām upēm) (indikatīvi 112 km garumā), lai nodrošinātu sauszemes robežas neaizskaramību un maksimāli ierobežotu robežas nelikumīgas šķērsošanas riskus no Baltkrievijas Republikas puses.
2) Izbūvēts žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu (posmos gar publiskajām upēm) (indikatīvi 30 km garumā), lai nodrošinātu ES ārējās robežas ar Baltkrieviju neaizskaramību arī grūti pieejamās vietās un maksimāli ierobežotu nelikumīgu robežas šķērsošanu.
3) Izbūvēts papildu žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu (indikatīvi 180 km garumā), lai nodrošinātu ES ārējās robežas ar Krievijas Federāciju neaizskaramību un maksimāli ierobežotu tās nelikumīgas šķērsošanas riskus no Krievijas Federācijas puses.
4) Nodrošināta viedā risinājuma (tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem, lai Valsts robežsardze un citas kompetentās iestādes varētu operatīvi reaģēt uz mēģinājumiem iekļūt valstī nelikumīgi vai nelikumīgi ievest preces, apejot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās procedūras.
  IeM 1-3) FM (VNĪ);
4) SM (LVRTC)
1) 31.12.2023
2) 31.07.2024
3) 31.12.2024
4) saskaņā ar MK 12.09.2023. sēdes protokolu Nr. 44. 3. § 23-TA-2239 (IP)

I. Droša Latvija

003.

3.2.

Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību. Modernizēts sauszemes robežas radio releju datu pārraides tīkls. Uzlabota Latvijā ES ārējo robežu uzraudzības sistēmas darbība, modernizējot sauszemes robežas datu pārraides tīklu, lai paaugstinātu Valsts robežsardzes un citu kompetento iestāžu spējas operatīvi reaģēt uz valsts robežas neaizskaramības apdraudējumu.   IeM   31.12.2024

I. Droša Latvija

003.

3.3.

Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību. Īstenoti ES noteiktie robežu un drošības informācijas sistēmas jaunās arhitektūras mērķi - uzlabotas pārbaudes pie ES ārējām robežām, sniegta iespēja efektīvāk konstatēt drošības apdraudējumus un identitātes viltošanas gadījumus, un novērsta un apkarota nelikumīga imigrācija. Latvijā ieviesta Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un ES ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), uzlabojot Latvijas spējas efektīvi mazināt apdraudējumus saistībā ar ES un Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanu un sekmējot sabiedrības drošību. 316 IeM   31.12.2025

I. Droša Latvija

004.
(VARAM)

4.1.

Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Veikti ieguldījumi, kas tuvina Latvijas austrumu pierobežas reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm. 1) Izstrādāts informatīvais ziņojums par mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras attīstību Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai, iekļaujot tajā divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras kartējumu.
2) Izstrādāts rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2025.-2027.gadam - izveidots atbalsts 1100 jaunu darba vietu izveidei un 56 milj. privāto investīciju piesaistei.
3) Iesniegts prioritārais pasākums finansējuma piesaistei pilotprojektiem divējādas lietojamības infrastruktūras risinājumiem Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot militāro un civilo pielietojumu.
4) Stiprinātas valsts aizsardzības spējas, vienlaikus nodrošinot civilo pielietojumu - labāku darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību (indikatīvi var tik uzlaboti vairāk kā 200 transporta infrastruktūras un 100 pakalpojumu infrastruktūras objekti)
5) Izstrādāts informatīvais ziņojums par Latvijas jūras robežas stiprināšanu.
328 VARAM EM, SM, ZM, IeM, IZM 1) 28.02.2024
2) 31.05.2024
3) 30.06.2025
4) 30.10.2026
5) 30.06.2025

I. Droša Latvija

004.

4.2.

Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Atbalstīti pasākumi nodarbinātības veicināšanai Latgales reģionā (veicināta sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu (galvenokārt personu, kuras tiek diskriminētas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības dēļ) integrācija sabiedrībā, iesaistīšanās nodarbinātībā, izglītībā vai kvalifikācijas ieguvē.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Pilnveidota 60 stundu motivācijas programma.
2) Nodrošināti atbalsta pasākumi vismaz 100 personām gadā.
171
172
SIF VARAM
LM
1 - 2) 30.10.2026

I. Droša Latvija

005.
(KEM)

5.1.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. Nacionālas nozīmes sauszemes un atkrastes vēja parku kopprojektu attīstība un nodrošināta konkurētspējīga vide privāto komersantu projektu attīstībai, tostarp pilnveidojot vēja parku attīstībai nepieciešamo nacionālo regulējumu un rodot risinājumus elektrotīkla efektīvākai izmantošanai. 1) Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi vēja elektrostaciju ieguvumu sadales mehānismam (ieguldījums reģionālai attīstībai), nosakot maksājumu apmēru un citus nosacījumus, paredzot iespējas iedzīvotājiem kompensēt atjaunīgās enerģijas ražošanas radīto diskomfortu.
2) Īstenotas AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" sauszemes vēja parku izbūves kopprojekta sagatavošanas aktivitātes.
3) Īstenotas Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja parku attīstības kopprojekta sagatavošanos aktivitātes, lai uzsāktu būvdarbus pēc 2026. gada un palielinātu sabiedrībai pieejamās atjaunīgās enerģijas daudzumu.
4) Izveidots tiesiskais ietvars attiecībā uz atkrastes vēja parku attīstīšanu, izstrādājot objektīvus un konkurētspējīgus jūras laukumu izsoles nosacījumus, un tādējādi veicinot atjaunīgās enerģijas pieejamību sabiedrībai.
5) Izstrādāts regulējums, paredzot kritērijus, kādos gadījumos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas izsniegšanu var atteikt un kādos pieslēdzamo jaudu ierobežot, lai nodrošinātu pārvades tīklu efektīvu un drošu noslodzi.
309
318
1) KEM
2 - 3) EM
4 - 5) KEM
1) EM, VARAM
2) KEM, AizM, VARAM, ZM
3) KEM
4 -5) EM
1) 30.04.2024
2) 31.12.2026
3) 31.12.2026
4) 31.05.2024
5) 31.12.2023

I. Droša Latvija

005.

5.2.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. Palielināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā, tostarp veicinot elektroenerģijas pašpatēriņu un bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu enerģētikā. 1) Ministru kabinetā pieņemts un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā.
2) Nodrošināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā vismaz 47,5% uz 2026. gadu.
3) Ministru kabinetā apstiprinātas vismaz divas atbalsta programmas atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas pasākumu īstenošanai ēkās un transportā.
4) Izstrādāti nosacījumi neto norēķinu sistēmas darbībai, lai sabiedrībai nodrošinātu nosacījumu prognozējamību un veicinātu pārdomātu lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas mikroģenerācijā.
5) Izstrādāts energokopienu attīstības un kopīgošanas regulējums, lai uzlabotu sabiedrības iespējas samazināt savus izdevumus par patēriņam nepieciešamo enerģiju un veicinātu energokopienu pašu saražotās enerģijas efektīvu izmantošanu.
6) Izstrādāts Latvijas ūdeņraža un zaļo degvielu rūpniecības attīstības plāns, kurā noteikti prioritārie infrastruktūras attīstības projekti Latvijā, t.sk. ūdeņraža, CO2 un zaļo degvielu maģistrālie cauruļvadi, ostas, uzglabāšanas infrastruktūra un industriālie parki.
281
304
305
308
309
311
314
318
344
KEM 1) EM, IZM, SM, ZM, FM, VARAM
2) EM
3) EM, VARAM
6) EM
1) 30.06.2024
2 - 3) 30.10.2026
4) 31.12.2023
5) 30.04.2024
6) 30.06.2025

I. Droša Latvija

005.

5.3.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. Palielināts enerģijas galapatēriņa ietaupījums, veicinot energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tostarp centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes risinājumu ieviešanu. 1) Ministru kabinetā pieņemts un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā.
2) Ministru kabinetā apstiprināta vismaz divas atbalsta programmas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ēkās un vismaz viena atbalsta programma pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai veicināšanai, iekļaujot trašu izbūvi un akumulācijas risinājumus, pakalpojumu ilgstpējīgākai nodrošināšanai.
3) Izstrādāts un Eiropas Komisijā iesniegts Sociālais klimata plāns un uzsākta tā īstenošana, lai sabiedrību mērķēti atbalstītu saistībā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanās izraisīto izmaksu pieaugumu.
271
281
308
309
310
311
318
KEM 1) EM, IZM, SM, ZM, FM, VARAM
2) EM
3) EM, FM, LM, SM, VARAM
1) 30.06.2024
2) 31.10.2025
3) 31.10.2026

I. Droša Latvija

005.

5.4.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. Īstenota pārrobežu sadarbība, nodrošinot reģionālu un ES līmeņa energoapgādes infrastruktūras projektu attīstību. 1) Īstenots Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekts ar Eiropas kontinentālo tīklu, uzlabojot sabiedrības nodrošinājuma ar elektroenerģiju drošību.
2) Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai un elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai ar Eiropas Komisiju saskaņots līdzfinansējums un izstrādāts regulējums Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju 133,24 milj. euro apmērā saņemšanai.
3) Panākta vienošanās starp Vāciju un Baltijas valstīm par Baltic Wind Connector īstenošanu.
4) Izstrādāts ziņojums par nacionālo kodolenerģijas programmu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, energoresursu izmaksas un pieejamību, lai apzinātu elektroenerģijas ražošanas diversifikācijas iespējas sabiedrībai.
5) Nodrošināta iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tostarp apstiprinātas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz prasībām naftas un naftas produktu jomā, t.sk., .rezervēm, pieprasījuma ierobežošanu, ārkārtas reaģēšanu, iesaisti kolektīvajā rīcībā.
318 KEM 2) FM
5) EM
1) 28.02.2025
2) 30.10.2026
3) 31.12.2025
4) 31.12.2023
5) 30.06.2024

I. Droša Latvija

005.

5.5.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. Veikti ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātē, tādējādi nodrošinot kvalitatīva mājokļa fonda pieejamību. Pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītas Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas 55,71 milj. euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu), nodrošinot darba un dzīves vides apstākļu uzlabošanos pašvaldību ēkās vismaz 93 308 m2 apmērā. 271
281
309
310
VARAM   30.10.2026

I. Droša Latvija

005.

5.6.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. Paaugstināta ēku energoefektivitāte (dzīvojamo ēku, rūpniecisko ēku, publisko ēku) un atjaunotas sērijveida daudzīvokļu dzīvojamās ēkas, tai skaitā piedāvāti tipveida energoefektivitātes uzlabošanas projekti, t.sk. ar rūpnieciski ražotiem ēku siltināšanas paneļiem, vismaz trijām Latvijā plaši izplatītām daudzdzīvokļu ēku sērijām. Kā arī veicināta ēku ekspluatācijas paradumu maiņu un atjaunojamo energoresursu izmantošana, samazinot fosilās enerģijas izmantošanu ēkās vismaz par 50%. 1) Līdz 30.10.2026. energoefektīvu mājokļu (ņemot vērā ekonomiski pamatotus energoefektivitātes pasākumus, uzlabojot enerģijas patēriņa klasi no F uz B vai C) pieaugums par 2000 mājām (350 daudzdzīvokļu mājas, kā arī 1650 divu dzīvokļu un viena dzīvokļa mājas (privātmājas)), tai skaitā veicinot energoservisa kompāniju iesaisti.
2) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts 6000 mājsaimniecībām.
3) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts 800 uzņēmumiem.
4) Līdz 30.10.2026. piešķirts atbalsts 540.3 milj.EUR apmērā.
5) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts publisko ēku atjaunošanai 50 000 m2 apjomā.
6) Stimulēta privātā-publiskā partnerība valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.
310
318
345
350
353
355
EM 6) CFLA 1 -6) 30.10.2026

I. Droša Latvija

006.
(KM)

6.1.

Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Stiprināta Latvijas mediju vide un informatīvā telpa.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Mediju vides daudzveidība ir nostiprināta un īstenota saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēm.
2) Izveidots apvienotais sabiedriskais medijs.
3) Finansējums sabiedriskajiem medijiem turpina tuvināties Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam.
4) Lai saglabātu mediju daudzveidību, palielinātas un papildinātas atbalsta formas Mediju atbalsta fondā nacionāliem komerciālajiem medijiem, reģionālajiem un vietējiem medijiem, Latgales medijiem, diasporas medijiem un producentu grupām.
5) Izveidotas atbalsta formas mazākumtautību auditoriju piesaistei mediju saturam, kas sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederību Latvijas vērtību telpai.
6) Nodrošināta ienākumu avotu dažādība mediju vidē, pārskatot reklāmas ierobežojumus.
7) Ieviesti risinājumi, lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību (ne tikai audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet aizsargājot ar citu radošo nozaru (piemēram, mūzika, grāmata, videospēles u.c.) autortiesības un blakustiesības).
8) Informatīvās telpas stiprināšana pierobežā, palielinot Latvijas mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē.
410 1); 3 - 8) KM
2) SEPLP
3; 8) SEPLP
7 - 8) NEPLP
1) 31.03.2024
2) 31.01.2025
3 - 8) 30.10.2026

I. Droša Latvija

006.

6.2.

Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Uzlabota mediju vides drošība.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Pilnveidots normatīvais regulējums, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku fizisko, sociālo, emocionālo drošību un aizsardzību pret spiegprogrammatūru izmantošanu pret tiem, nodrošināta iespēja tieslietu un iekšlietu jomas pārstāvjiem pilnveidot zināšanas par žurnālistu drošību.
2) Pilnveidoti mehānismi un rīcības plāni, veiktas apmācības mediju darbībai krīzes situācijās (apraide, mobilās redakcijas, piekļuve informācijai u.c.).
3) Koordinēta un plānveida rīcība iedzīvotāju medijpratības palielināšanai, tai skaitā, mērķētas medijpratības apmācības.
4) Mediju vides noturības veidošana (sakārtojot normatīvo regulējumu), attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem.
410 KM 2) SEPLP, NEPLP 1 - 4) 30.10.2026

I. Droša Latvija

006.

6.3.

Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Palielināta mediju vides neatkarība. 1) Pilnveidots normatīvais regulējums, lai stiprinātu mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību.
2) Panākta vienošanās par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
3) Uzlabots Latvijas reitings Pasaules Preses brīvības indeksā līdz 85 punktiem, tādējādi tuvojoties Ziemeļvalstu līmenim.
410 KM 1) NEPLP, SEPLP
2) SEPLP
1 - 3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

006.

6.4.

Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Palielināta mediju vides kvalitāte, lai nodrošinātu žurnālistu profesionālo sniegumu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Ar valsts institūcijām, akadēmisko vidi un nevalstisko sektoru koordinēti un mērķtiecīgi īstenoti regulāri mediju vides pētījumi, kas nodrošina aktuālo informāciju par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām.
2) Radīti risinājumi, lai veicinātu žurnālistikas studiju absolventu nodarbinātību žurnālistikā.
3) Ar nevalstisko sektoru koordinēti pasākumi žurnālistu mūžizglītībai.
410 KM 1) NEPLP, SEPLP 1 - 3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

007.
(TM, IeM, KNAB)

7.1.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Nodrošināta pretkorupcijas politikas attīstība, kas ietver mērķtiecīgu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, elastīgi reaģējot un pielāgojoties pārmaiņām sabiedrībā, aktuālajām vajadzībām publiskajā un privātajā sektorā, kā arī tehnoloģiju attīstības jomā, atbilstoši stiprinot un attīstot KNAB tehniskos un intelektuālos resursus korupcijas apkarošanai nacionālā un starptautiskā līmenī. 1) Izstrādāts un apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026. - 2027.gadam.
2) Izvērtēta interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā normatīvā regulējuma atbilstība mūsdienu situācijai (neatkarīgs pētījums), sagatavotas rekomendācijas normatīvo aktu tālākai pilnveidei.
3) Izvērtēti normatīvie akti, kas regulē iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un labajai praksei, un izveidota metodoloģija to ieviešanas kvalitātes novērtēšanai publiskas personas institūcijās.
4) Sagatavota metodoloģija nacionālo korupcijas risku novērtēšanai.
5) Īstenoti vismaz 3 projekti, piesaistot Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas finansējumu KNAB izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītikas stiprināšanai, paplašinot KNAB materiāltehnisko bāzi operatīvās darbības pasākumu veikšanai.
6) Uzlabota KNAB kapacitāte nozīmīgu potenciālas korupcijas gadījumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī veicināta pievēršanās korupcijas gadījumiem privātajā sektorā.
7) Izvērtētas iespējas uzlabot motivāciju valsts un pašvaldību amatpersonām ziņot par pamanītiem korupcijas gadījumiem, ņemot vērā ar ziņošanu saistītos riskus
423 KNAB   1) 31.12.2025
2) 30.06.2024
3) 31.12.2024
4) 31.12.2024
5) 30.06.2026
6 - 7) 30.10.2026.

I. Droša Latvija

007.

7.2.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Koordinēts un vadīts Moneyval 6. kārtas novērtējums. Publicēts Latvijas 6. kārtas novērtējums par NILLTPFN sistēmu, kas nostiprina Latvijas starptautisko reputāciju kā valsts, kas nepieļauj valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, un pilda apņemšanos nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai. 237
429
436
FID IeM, ĀM, FM, TM 31.12.2025

I. Droša Latvija

007.

7.3.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Palielināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība IeM sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kompensējot veselības aprūpes izdevumus bez limita ierobežojuma un nosakot vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ar NBS karavīriem un Valsts drošības iestāžu darbiniekiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
IeM sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināta vienota pieeja veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā, līdzvērtīgi kā NBS karavīriem un Valsts drošības iestāžu darbiniekiem, sekmējot personāla noturību un tādējādi nodrošinot drošības pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai. 440 IeM TM (IeVP) 30.10.2026

I. Droša Latvija

007.

7.4.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Veicināta psiholoģiskā un emocionālā noturība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pilnveidojot psiholoģiskā atbalsta pasākumus un izveidojot kolēģu atbalsta posmu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Ieviešot kolēģu atbalsta posmu, pirmās psiholoģiskās palīdzības sniegšanā apmācītas 1200 iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas.
2) Palielināta psiholoģiskā atbalsta kursa pieejamība un kvalitāte.
3) Izvērtētas iespējas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām nodrošināt fiziskās sagatavotības uzlabošanu, apmeklējot apmaksātas sporta nodarbības publiskos sporta centros.
440 IeM   1 - 3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

007.

7.5.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Izstrādāta jauna atlīdzības sistēma tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, lai nodrošinātu, ka līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Apzināti veicamie pasākumi (reformas), lai ieviestu vienotus nosacījumus izmeklētāju atlīdzības noteikšanai, un izstrādāts veicamo pasākumu plāns, samazinot personāla mainīgumu, lai sekmētu kvalitatīvu un profesionālu kriminālprocesu izmeklēšanu.
2) Izstrādāts normatīvais regulējums par jaunu atlīdzības sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, kas nodrošina vienotus nosacījumus atlīdzības noteikšanai izmeklētājiem un īsteno 1. darbības rezultātā noteiktā plāna mērķus.
3) Tiesībaizsardzības iestādēm piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai.
237
436
440
IeM
VK
FM (VID), TM (IeVP), KNAB 1 - 3) 31.10.2024

I. Droša Latvija

007.

7.6.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Stiprināta Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu kapacitāte un nodrošināta konkurētspējīga un samērojama atlīdzība pedagogiem (darbiniekiem) un pedagogiem - amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Nodrošināta konkurētspējīga atlīdzība Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogiem, pedagogu (darbinieku) atlīdzība ir samērojama ar pedagogu - amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzību, tādējādi sekmējot izglītības satura kvalitāti Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu kadetiem un tam sekojošu sabiedrībai sniegto drošības pakalpojumu kvalitāti. 440 IeM   30.10.2026

I. Droša Latvija

007.

7.7.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Nodrošināta konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" darbība un studiju programmu un infrastruktūru attīstība, tostarp, stiprinot konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" dalībnieka – Valsts policijas koledžas materiāltehnisko kapacitāti, kā arī pastāvīgu personālsastāva profesionālo pilnveidi.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Nodrošināta tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nosūtīšana "IDA" mācību programmu apguvei un profesionālās pilnveides pasākumiem, lai paaugstinātu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikāciju un zināšana un to sabiedrībai sniegto drošības pakalpojumu kvalitāti.
2) Izstrādāta Ezermalas ielas 8a, Rīgā kompleksās attīstības būvniecības iecere koncepcijas/meta stadijas īstenošanai, lai sekmētu "IDA" konkurētspēju studētgribētāju vidū.
3) Uzsākta jauna mācību korpusa izbūve, lai praktiski nodrošinātu mūsdienām atbilstošu "IDA" mācību infrastruktūras izveidi.
429
436
440
IeM 1) KNAB, TM (IeVP), FM (VID) 1) 30.10.2026
2) 31.10.2024
3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

007.

7.8.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Lai stiprinātu KNAB kapacitāti, ar publiskā iepirkuma procedūras palīdzību nodrošināts KNAB līdzšinējā darba un sasniegto rezultātu neatkarīgs izvērtējums.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Veikts izvērtējums par KNAB līdzšinējo darbu un sasniegtajiem rezultātiem 423 VK KNAB 30.09.2026

I. Droša Latvija

007.

7.9.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Atbilstoši Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā noteiktajam izveidota Tieslietu akadēmija. Darbu sāk Tieslietu akadēmija kā konkurētspējīga iestāde Eiropas līmenī, nodrošinot tiesnešu un prokuroru sākumapmācības un tālakapmācības, kā arī izmeklētāju mācības starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas procesa norisei. 422
429
TM (TA)   31.12.2024

I. Droša Latvija

007.

7.10.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un konkurētspējas veicināšana, organizējot valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. 1) Vidēji gadā jurista profesionālo kvalifikāciju iegūst 90 personas.
2) Paaugstināta juridiskās izglītības kvalitāte profesionālā maģistra studiju programmās jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
3) Stiprināts akadēmiskā godīguma princips jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas procesā.
  TM   1 -3) 30.10.2026

I. Droša Latvija

007.

7.11.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Stiprināta tiesu varas pašnoteikšanās ar tiesu budžetu un tiesneša karjeru saistītos jautājumos. Veikti grozījumi likumā "Par tiesu varu" un grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību, lai stiprinātu tiesu pašnoteikšanos attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem un tiesu budžetu, tādējādi stiprinot tiesu neatkarību un vairojot sabiedrības uzticību tiesu varai. 416
426
TM   31.10.2024

I. Droša Latvija

007.

7.12.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Veikts Tiesu administrācijas izvērtējums par funkciju pārdali tiesu darba organizācijas un infrastruktūras jautājumos. Identificētas funkcijas, kuras var tikt nodotas tiesu varai ar mērķi stiprināt tiesu neatkarību. 416
426
TM   30.06.2025

I. Droša Latvija

007.

7.13.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Parakstīts Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu, kā arī izstrādāts ratifikācijas likums un grozījumi nozaru likumos. Uzlabota pārrobežu kibernoziegumu atklāšana un izmeklēšana, kā arī efektivizēta pārrobežu tiesiskā sadarbība elektronisko pierādījumu iegūšanā.   TM   30.04.2024

I. Droša Latvija

007.

7.14.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Ieviesta tiesu ekspertīžu institūta reforma. Attīstīta tiesu ekspertīžu sistēma, nodrošinot kvalitatīvu, objektīvu un uz vienotiem standartiem balstītu tiesu ekspertīzi, lai sekmētu ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu virzību. 422
429
TM
IeM
TM (VTEB)
IeM (VPKP)
31.12.2025

I. Droša Latvija

007.

7.15.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Paaugstināta VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) darba efektivitāte, pilnveidojot analītikas izmantošanu noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai, kā arī pārskatot/pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. 1) VID NMPP analītiskās kapacitātes stiprināšana un efektīva, mērķēta un jēgpilna VID rīcībā esošās informācijas izmatošana, kas balstīta vispārējā datu analīzē un šķērspārbaudē, nodrošinot efektīvu VID NMPP resursu izmantošanu cīņai ar noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā novēršanu un apkarošanu.
2) Noteikti efektīvi un lietderīgi korupcijas un interešu konflikta risku mazinošie pasākumi, pamatojoties uz VID iekšējās kontroles sistēmas ietvaros konstatētajiem VID amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem un VID NMPP deleģēto uzdevumu un procesu analīzes rezultātā identificētajām risku izpausmēm un potenciālajiem korupcijas risku veicinošajiem apstākļiem, kā rezultāta tiek samazināta korupcijas risku varbūtība iestādē.
  FM (VID) FM 1 - 2) 31.12.2025

I. Droša Latvija

007.

7.16.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Izvērtēti un ieviesti korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto izmeklēšanas iestāžu resursu konsolidācijas risinājumi. Izstrādāts un izskatīts Noziedzības novēršanas padomē konceptuāls ziņojums par iespējamajiem risinājumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto izmeklēšanas iestāžu resursu apvienošanai, lai pilnveidotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu ātru, taisnīgu un efektīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu izmeklēšanas iestāžu resursu izmantošanu.   IeM TM, FM (VID), KNAB 31.01.2024.

I. Droša Latvija

007.

7.17.

Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. Attīstīta kompetento institūciju sadarbība, lai nodrošinātu digitālās telpas aizsardzību, novēršot bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apriti tajā. 1) Nodrošināta dalība starptautiskajā prevencijas projektā "IWOL", kuram brīvprātīgi pievienojušās organizācijas un komersanti, lai filtrētu, identificētu un liegtu piekļuvi internetā bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem Latvijā.
2) Aktualizēts mācību saturs, izvērtējot izglītības programmas, kurās, tai skaitā, ietverama bērnu izglītošana par dzimumneaizskaramību internetā, tādējādi samazinot bērnu drošības apdraudējumus internetā.
3) Tiek attīstīti tiesībaizsardzības iestāžu resursi saņemtās informācijas apstrādei, izpētei, analīzei, lai efektīvāk varētu identificēt bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izgatavošanas un izplatīšanas avotus un personas, kuru darbības tiek ierobežotas un sodītas likumā noteiktajā kārtībā.
  1) IeM
2) IZM
3) IeM
2) IeM, VARAM 1 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

008.
(IZM)

8.1.

Atbalstīsim latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriesim uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam. Nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam. Izveidots vienots latviešu valodas apguves mehānisms atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam: valsts valodas apguves pieaugušajiem kursu piedāvājuma vienotas sistēmas izstrāde, atbalsts kursu kvalitātes nodrošināšanai, pedagogu pieaugušajiem sagatavošanai un mācību procesa nodrošināšanai.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Īstenota latviešu valodas apguves kursu pieaugušajiem situācijas analīze, uz kuru balstoties izstrādātas vadlīnijas latviešu valodas apguves kursu pieaugušajiem īstenošanai un piedāvāti iespējamie risinājumi efektīvam mācību procesa atbalstam.
2) Nodrošināta sistēmiska mācību un metodisko materiālu izstrāde (2 izdevumi gadā); izstrādāta un licencēta latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju studiju programma; sagatavoti latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji pieaugušajiem – vismaz 120; profesionālās prasmes pilnveidojuši 80 pieaugušo latviešu valodas pedagogu.
3) Izstrādāta latviešu valodas mācību koordinācijas un kvalitātes novērtēšanas sistēma; nodrošināta starpinstitūciju sadarbība mācību kursu kvalitātes regulārā uzraudzībā.
4) Nodrošināta informācija par kursu piedāvājuma pieejamību e-vidē, uzturēta valodas apguvēju datubāze, izveidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves kursu sistēmu pieaugušajiem.
5) Pieaugušajiem ir pieejami latviešu valodas kursi visos apmācību līmeņos.
404
393
IZM 1) IZM (LVA), KM, SIF, LM
2) IZM (LVA)
3) IZM (LVA), KM, SIF, LM (NVA)
4) IZM (LVA), KM, SIF
5) IZM (LVA), KM, SIF, LM (NVA)
1) 30.06.2025
2 - 5) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

008.

8.2.

Atbalstīsim latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriesim uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam. Nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam. Veikti pasākumi, lai īstenotu secīgu pāreju uz vienotu skolu - mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un pilnveidots mācību saturs un tā pieejas ieviešana visās Latvijas izglītības iestādēs. 1) Īstenoti atbalsta pasākumi pārejai uz mācībām valsts valodā:
1a) sniegts metodiskais atbalsts un organizēti profesionālās pilnveides kursi, semināri u.c. pasākumi pirmsskolas izglītības un pamatizglītības skolotājiem par mācību īstenošanu latviešu valodā (gadā aptuveni 25 programmas, 3000 pedagogi);
1b) nodrošināts finansējums iespējai papildus piesaistīt pedagogus (pedagogu palīgus, pagarinātās dienas grupas skolotājus, skolotājus logopēdus) atbalsta sniegšanai izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva mazākumtautību izglītības programmu;
1c) izstrādāti metodiskie un atbalsta materiāli pedagogiem darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē pirmsskolā un pamatizglītībā;
1d) paredzēts valsts papildfinansējums pakāpeniskai mācību līdzekļu maiņai pamatizglītības pirmajā posmā (1.- 6. klase), vienlaikus no valsts budžeta nodrošinot mācību līdzekļus mazākumtautības valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvei.
2) Nodrošināts skolēnu snieguma monitorings, lai identificētu problēmjautājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī.
3) Īstenota 14% pirmsskolas un 20% pamatskolas izglītojamo (esošie izglītojamie mazākumtautību programmās no kopējā izglītojamo skaita) un pedagogu sekmīga pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā.
4) Ikgadēji aktualizēts programmā "Latvijas skolas soma" pieejamo kultūras aktivitāšu piedāvājums izglītojamajiem, kuri līdz 01.09.2023. izglītību ieguva mazākumtautību programmās.
5) Noteikti ierobežojumi strādāt izglītības iestādē algotiem bērnu pieskatītāju un skolotāju palīgu profesiju pārstāvjiem, kuri nespēj lietot valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā un ja Valsts valodas centrs to konstatējis valodas prasmes pārbaudē.
404 1) IZM, augstskolas
2-3) IZM
4) KM
5) IZM
1-3) IZM (VISC, LVA, IKVD), pašvaldības, LPS
4) IZM
1) 31.05.2026
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 31.05.2026
5) 31.08.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.
(KM)

9.1.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Nodrošināts kultūras nozarē strādājošajiem konkurētspējīgs atalgojums un ienākumi.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums pakāpeniski palielināts vismaz līdz vidējam atalgojumam valsts pārvaldē.
2) Veikti grozījumi Radošo personu likumā, precizējot radošo personu statusu un attīstot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju atbalsta mehānismus;
3) Noteikta līdzvērtīga valsts finansējuma daļa (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību.
328
382
KM   1) 30.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.2.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Stiprināta Latvijas kultūrtelpa, paplašinot daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, ieskaitot reģionus.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izveidota Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālā vienība un mērķtiecīgi paplašināts muzeja krājums.
2) Attīstīta Latvijas kino eksportspēja, iesaiste starptautiskās filmu ražošanas ķēdēs un nodrošināta piekļuve ārvalstu fondiem. Stiprināta kino loma sociālās atmiņas veidošanā, atbalstot latviešu nacionālā kino veidošanu dažādu paaudžu auditorijām.
3) Pilnveidoti oriģinālmūzikas radīšanas atbalsta instrumenti un atjaunots līdzfinansējums koncertorganizāciju programmām.
4) Turpināta kultūras infrastruktūras projektu īstenošana, t.sk:
4.1) Uzsākta Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pārbūve,
4.2) Pabeigts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas un mēģinājuma zāles jaunais komplekss (Rīgā, Meirānu 2);
4.3) Uzsākta Dailes teātra infrastruktūras uzlabošana,
4.4) Pabeigta Valmieras drāmas teātra atjaunošana,
4.5) Pabeigta Latvijas Leļļu teātra pārbūve un atjaunošana,
4.6) Pabeigta Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve un restaurācija;
5) Izstrādāta un ieviesta valsts garanta sistēma akreditēto muzeju veidoto starptautisko izstāžu darbības nodrošināšanai.
6) Izstrādāta metodika un uzsākts pilotprojekts uzlabotai kultūras nozaru datu apkopošanai, pilnveidojot empīrisko datu bāzi par kultūras patēriņu un sociāli ekonomisko ietekmi.
7) Pilnveidots valsts kultūras kapitālsabiedrību nekustamo īpašumu pārvaldības modelis, lai nodrošinātu valsts dotācijas efektīvu izmantošanu.
369
380
KM 4.2); 4.4; 4.5.); 4.6) FM(VNĪ) 1 - 3) 30.10.2026
4.1) 30.10.2026
4.2) 31.05.2025
4.3) 30.10.2026
4.4) 31.07.2024
4.5) 31.12.2023
4.6) 31.03.2024
5) 30.10.2026
6 - 7) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.3.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Saglabāts un atbildīgi izmantots kultūras mantojums.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Stiprināta kultūras mantojuma nozares gatavība rīcībai krīzes situācijās, t.sk. pilnveidojot normatīvo regulējumu, nodrošinot nepieciešamos materiālos resursus un īstenojot mācības.
2) Starptautiski stiprināta Latvijas kultūras mantojuma aizsardzība, Latvijai pievienojoties 1954. gada UNESCO konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otrajam protokolam
3) LNB pakalpojumu pieejamības pilnveide, uzlabojot LNB fizisko un digitālo infrastruktūru.
4) Uzsākta Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošana.
5) Turpināta Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošana, tostarp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizācija.
6) Veicināta materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, tajā skaitā:
6.1) Nodrošināta Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu un tiem piegulošā zemes īpašuma apsaimniekošana;
6.2) Uzsākta Lielās Ģildes pārbūve un atjaunošana.
6.3) Uzsākta izstāžu zāles „Arsenāls" un ēkas Rīgā, Pils laukumā 2 atjaunošana (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbībai).
6.4) Pabeigta Rīgas cirka ēkas pārbūves 2. kārta (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Rīgas cirka vajadzībām).
6.5) Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas 2.kārtas pabeigšana (t.sk. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija) un uzsākta 3.kārtas attīstīšana.
6.6) Pabeigta ēkas Rīgā Mārstaļu ielā 6 pārbūve un restaurācija (t.sk. Rakstniecības un mūzikas muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija).
7) Rasts risinājums t.s. Stūra mājas (Rīgā, Brīvības ielā 61) turpmākajam lietojumam, t.sk. Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nodrošināšanai.
8) Apzinoties kultūras mantojuma objektu nozīmību, pilnveidota kultūras pieminekļu atbalsta politika, kas veicina kā privātu, tā arī valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu saglabāšanu, tai skaitā starptautiskā finansējuma piesaistes iespējas (piemēram, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Latviešu biedrības nams un Riharda Vāgnera nams).
9) Uz klientiem orientētu muzeju pakalpojumu attīstība, nodrošinot sabalansētu pieeju kultūras mantojuma pieejamībai, tostarp digitālajā vidē, vēsturiskās atmiņas stiprināšanai un starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.
10) Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība, izveidojot ilgtspējīgu svētku organizēšanas modeli.
369
380
406
KM 2) AizM
6.3); 6.4); 6.6); 6.7) FM(VNĪ)
7 - 8) FM(VNĪ)
10) IZM
1 - 5) 30.10.2026
6.1 - 6.2.) 30.10.2026
6.3) 30.10.2026
6.4) 30.10.2026
6.5) 31.12.2023
6.6) 2.kārta pabeigta 31.12.2023
6.7) 30.06.2024
7 - 10) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.4.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Stiprināta Latvijas kultūrizglītības sistēma, mērķtiecīgi veidojot valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes un profesionālajai vidējai kultūrizglītībai un sekmējot bērnu un jauniešu zināšanu papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicinot talantu ataudzi, izcilības un inovāciju attīstību, radošumu un personības daudzpusīgu attīstību. 1) Salāgots bērnu un jauniešu kultūrizglītības piedāvājums profesionālās ievirzes izglītībā un interešu izglītībā mākslas, mūzikas un dejas jomā, nodrošinot tā līdzsvarotu pieejamību visās pašvaldībās
2) Noteikts audzēkņu skaits kultūras jomas profesionālās vidējās izglītības līmenī atbilstoši kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam.
3) Izstrādātas vai aktualizētas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam.
4) Īstenoti infrastruktūras modernizācijas un mācību vides uzlabošanas projekti KM profesionālās vidējās izglītības iestādēs, uzsākot vismaz 3 KM profesionālās vidējās izglītības iestāžu mācību vides un dienesta viesnīcu atjaunošanu;
5) Izstrādāta un īstenota lasīšanas veicināšanas stratēģija, tostarp nodrošinot LNB lasīšanas veicināšanas programmu - "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", "Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības", "Grāmatu starts"- darbību, aptverot vismaz 30 000 visu vecuma grupu dalībniekus un nodrošinot grāmatu valsts iepirkumu publiskajām bibliotēkām.
153
154
166
167
368
KM (LNKC) 5) IZM 1 - 5) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.5.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Pieaugusi kultūras un radošo nozaru eksportspēja un pienesums Latvijas tēla veidošanā. 1) Nodrošināta Latvijas kultūras un radošo industriju reprezentācija, auguši Latvijas literatūras autortiesību pārdošanas rādītāji, piedaloties nozīmīgākajos starptautiskajos kultūras nozaru gadatirgos un profesionālajos forumos.
2) Nostiprināts radošo industriju tautsaimniecības un eksporta potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā, izmantojot kultūras diplomātiju.
3) Iegūts Latvijas viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū un veikta sagatavošanās, atbalstot latviešu literatūras darbu tulkojumus.
4) Sekmēta valsts starptautiskās atpazīstamības un kultūrtūrisma attīstība, valstij sadarbojoties ar Liepājas pašvaldību Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta sagatavošanā un īstenošanā.
5) Latvijas kultūras starptautiskās atpazīstamības veicināšanā plašāk iesaistītas diasporu pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.
369
376
378
384
KM 2) EM (LIAA)
5) ĀM
1 - 5) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.6.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Izstrādāts pašvaldību kapsētu regulējums, nodrošinot kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu kapsētu izveidošanas un uzturēšanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Izstrādāts pašvaldību kapsētu likums.
Ministru kabinetā apstiprināts likumprojekts, kas nosaka vienotu un sabiedrībai skaidru kapavietu piešķiršanas, kā arī kapavietu reģistrēšanas un uzturēšanas kārtību pašvaldību kapsētās:
- prasības kapsētas iekārtojumam (ūdens ņemšanas un atkritumu savākšanas vieta, norobežota teritorija, WC pēc apmeklētības, norādes uz objektiem)
- kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas turētāja pienākumi
- pienākums pašvaldībai vest apbedījumu reģistru
- vienota kapavietas piešķiršanas kārtība un kapavietas lietošanas tiesību atņemšanas kārtība
- vienoti apbedīšanas un pārapbedīšanas nosacījumi
- pilnvarojums saistošajos noteikumos noteikt kulta ēku izmantošanas kārtību, kapavietas iepriekšējas rezervēšanas kārtību, atšķirīgu virsapbedījumu periodu un apbedīšanas dziļumu
- pienākumu kapsētas īpašniekam, kremācijas pakalpojuma sniedzējam, PMLP vai konsulārajai pārstāvniecībai aktualizēt FPR ziņas par personas apbedīšanu vai kremāciju
  VARAM IeM, EM, VM 30.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.7.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Stiprinot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju, nodrošināta XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanās un norise 2025.gadā. 1) Noorganizēti XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanās pasākumi un svētku norise.
2) Izveidotas svētku koncertu programmas.
3) Iesaistīti līdz 80 000 bērnu un jauniešu interešu kultūrizglītības programmās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā.
4) Iesaistīti profesionālās kultūrizglītības programmu izglītojamie un pedagogi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā.
370 IZM (VISC) 1) IeM, IZM, VM, VARAM, pašvaldības, LPS
2-3) IZM, VARAM, pašvaldības, LPS
4) IZM, KM (LNKC), pašvaldības, VARAM
1), 2) 31.12.2025
3), 4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

009.

9.8.

Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. Nodrošināta Latvijas lingvistiskās vides savdabības saglabāšana atbilstoši Valsts valodas likumā un Vēsturisko zemju likumā noteiktajam.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Atbilstoši pieprasījumam finansēta latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas apguve interešu izglītībā. Nodrošināta latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas attīstība, īstenojot valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projektus.   IZM KM, IZM (VISC, LVA), TM (VVC) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.
(LM, VM, IZM)

10.1.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Pilnveidota bērnu tiesību aizsardzības sistēma un tās nodrošināšanai pastāvošie institucionālie mehānismi. 1) Izstrādāti priekšlikumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, tostarp pārskatot kompetento institūciju lomu un funkciju robežas bērnu interešu un tiesību nodrošināšanā.
2) Pārstrādātas 12 bērnu tiesību aizsardzības programmas speciālistiem, lai tās saturiski balstītos uz ANO konvenciju, tostarp par bērna līdzdalības principu, veicinot bērna informēšanu un viedokļa uzklausīšanu, kā arī izglītojot speciālistus par bērna viedokļa būtību, noskaidrošanas mērķi un piemērotām bērna uzklausīšanas metodēm.
3) Definētas bērnu tiesību aizsardzības speciālista funkcijas un kompetences, izstrādājot normatīvā akta grozījumu projektu.
4) Īstenoti Eiropas Bērnu garantijas nacionālā rīcības plāna pasākumi, tostarp materiālais atbalsts ģimenēm, kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, piekļuve bezmaksas veselības aprūpei, pieeja kvalitatīvai dzīvesvietai un pienācīgi risinājumi ārpusģimenes aprūpē, mazinot bērnu nabadzības un sociālās atstumtības risku (lai 2030.gadā tas nepārsniedz 16,0%).
5) Ieviesti pasākumi vecāku lomas, ģimenes pratības un darba un ģimenes dzīves līdzsvara stiprināšanai.
430 LM TM, IZM, VM, IeM, KM, VARAM, pašvaldības, NVO 1) 30.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 30.10.2026
5) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.

10.2.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Stiprinātas ģimenes funkcionēšanas spējas, kas īstenotas bērna labākās interesēs, nodrošinot finansiālus stimulus un pakalpojumu attīstību. 1) Attīstīti vismaz 3 jauni pakalpojumi bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību riskiem.
2) Nodrošināts psihosociālais atbalsts 4500 bērniem līdz 18 gadu vecumam ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem.
3) Pārskatīts vecāku pabalsta finansēšanas avots un vecāku pabalsts, un bērna kopšanas pabalsta sniegšanas nosacījumi.
4) Izstrādāts priekšlikumu kopums valsts atbalstam personām, kas aprūpē bērnu vieni.
5) Nodrošināta iespēja apmeklēt psihologu no 14 gadu vecuma bez vecāku atļaujas sniedzot bezmaksas psiholoģisko palīdzību, psihologa konsultācijas/ terapiju jauniešiem.
6) Nodrošināta reproduktīvās veselības higiēnas preču pieejamība skolās.
7) Izvērtētas iespējas nodrošināt kontracepcijas līdzekļu pieejamību skolās.
71
117
1 - 4) LM
5) VM
6) LM
7) VM
1) Pašvaldības
sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO
2) BKUS, pašvaldības
5) LM, IZM
6) VM, IZM, VARAM
7) LM, IZM, VARAM
1 -2) 30.10.2026
3 - 4) 31.12.2025
5 - 7) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.

10.3.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Nodrošināta pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība, paplašināšana un infrastruktūras attīstība.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Piesaistīts finansējums aizdevumu veidā pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, paplašināšanai un infrastruktūras attīstībai, kā rezultātā mazinātas rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm un nodrošināta pakalpojuma pieejamība. 104
336
VARAM   30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.

10.4.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Iesniegts apstiprināšanai MK Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025. - 2027.gadam, kurā noteikti pasākumi, lai veicinātu mātes un bērna veselību, nodrošinātu agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, t.sk. izvērtētas pētāmās tēmās šajā jomā.
2) Īstenojot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam, tiks:
- uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu, tostarp inovatīvu un integrētu sociālo pakalpojumu, pieejamība un kvalitāte veseliem bērniem un bērniem ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā retām slimībām;
- nodrošināti pakalpojumi bērnu psihiskās veselības uzlabošanai;
- samazināts vidējais gaidīšanas laiks bērniem uz sekundāru ambulatoru konsultāciju un uz plānveida operāciju dienas stacionārā;
- nodrošināti valsts kompensēti izmaksu efektīvi medikamenti bērniem hronisku slimību ārstēšanai atbilstoši valstī apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām.
3) Izvērtēta iespēja izstrādāt kritērijus gadījumiem, kuros bērniem tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai ārsts, kurš nosūtījis bērnu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
59
61
63
66
67
68
70
71
72
78
83
84
86
VM Profesionālās asociācijas,
pacientu organizācijas,
NVO, ārstniecības iestādes, LM, IZM
1) 31.12.2024
2) Ikgadēji
3) 30.06.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.

10.5.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Pilnveidota izglītības iestāžu ekosistēma pašvaldībās saistībā ar izglītības pieejamību dažādos izglītojamo vecumposmos. 1) Nostiprināti izglītības pieejamības principi, nosakot sasniedzamības kritēriju atkarībā no izglītības posma (1.– 6.klašu grupā ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu/no skolas) ne ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu; 7.–12.klašu grupā attālums no skolēna dzīvesvietas līdz skolai ne vairāk kā ~ 25 km), tajā skaitā izvērtējot mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sasniedzamību.
2) Izstrādāts koncepts atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie ES ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai.
155 IZM VARAM
pašvaldības, LPS
1) KM
1) 31.08.2024
2) 31.03.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.

10.6.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Paredzētas valdes locekļa tiesības izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītu atvaļinājumu. Modernizēts regulējums, nodrošinot valdes locekļa tiesības izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistīto atvaļinājumu izmantošanu, tostarp nodrošinot valdes locekļa sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību. 103 TM LM, VK 30.06.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

010.

10.7.

Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Veicināta mediācijas kā alternatīva ar bērna interesēm saistītu strīdu un domstarpību risināšanas veida izmantošana, sekmējot pušu iespējas nonākt pie pilnvērtīga savstarpējā sadarbībā panākta risinājuma, kā arī sekmējot sabiedrības informētību un zināšanas par mediācijas būtību, kārtību un priekšrocībām. 1) Valsts programmas "Mediācija ģimenes strīdos" ietvaros ģimenēm ir iespēja izmantot 5 valsts apmaksātas mediācijas stundu sesijas; ģimenei, kurai noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss – 7 valsts apmaksātas mediācijas stundu sesijas.
2) MK iesniegti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, nosakot vienas bezmaksas sertificētas mediatora konsultācijas apmeklēšanu kā obligātu prasību pirms institūciju iesaistes pušu savstarpējās strīda risināšanā.
3) Īstenots pilotprojekts, paredzot obligātu mediācijas konsultāciju pirms vēršanās tiesā civillietās, kas skar bērnu.
427 TM 2) LM 1) 30.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

011.
(LM)

11.1.

Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pilnveidota ilgtermiņa sociālās aprūpes sistēma.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Veikts izvērtējums par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem.
2) Izstrādāts ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modelis un priekšlikumi pakalpojumu pārvaldībai.
3) Definēti pasākumi ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
4) Sniegts atbalsts 30 NVO un pašvaldību sociālo inovāciju ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā.
5) Nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts ilgstošas aprūpes pakalpojums 850 pensijas vecuma personām.
6) Nodrošināts atalgojuma pieaugums valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri iesaistīti sociālās un veselības aprūpes nodrošināšanā, ņemot vērā amatam nepieciešamo kvalifikāciju, atbildības pakāpi, aprūpējamo klientu profilu.
89
117
LM 1) - 6) pašvaldības
NVO
4) SIF
1) 31.12.2024
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 30.06.2026
5) 30.06.2026
6) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

011.

11.2.

Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nodrošināti individuālajām vajadzībām atbilstoši atbalsta pakalpojumi, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Mainīta pakalpojuma sniegšanas pieeja – nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums 120 bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts institūcijās.
2) Mērķtiecīgi īstenoti atbalsta pasākumi 1200 bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem jauniešiem gadā periodā pēc ārpusģimenes aprūpes.
3) Izveidots bērnu atbalsta personas (piesaistes personas) pakalpojums vismaz 700 ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem gadā.
4) Paplašināts atbalsts vismaz 650 ārpusģimenes aprūpes sniedzējiem un pārskatīts audžuģimeņu finansēšanas modelis.
5) Izstrādāts pakalpojuma standarts ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, neatkarīgi no aprūpes formas.
6) Sagatavot priekšlikumu kopums adopcijas tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai tas atbilstu starptautiskajām bērnu tiesībām (nodrošinot atvērtāku adopcijas procesu, bērna un adoptētāja savietošana).
7) Ieviesta audžuģimeņu specializācija 20 bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarībām gadā.
89
117
120
121
LM Pašvaldības
VSAC
sociālo pakalpojumu sniedzēji
NVO
1) 30.10.2026
2) 30.06.2024
3 - 7) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

011.

11.3.

Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pilnveidota invaliditātes noteikšanas sistēma un atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai. 1) Pilnveidoti invaliditātes noteikšanas kritēriji bērniem, kā arī invaliditātes novērtēšanas pieeja pilngadīgām personām.
2) Pārskatīts finansiālā atbalsta apmērs invaliditātes seku mazināšanai (tai skaitā piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un īpašas kopšanas pabalsts).
3) Pārskatīti esošie un ieviesti jauni atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai (tai skaitā atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem, atlīdzība par asistenta un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanu).
117 LM Visas ministrijas (izņemot AizM, EM)
pašvaldības
NVO
1) 31.12.2025
2 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

011.

11.4.

Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nodrošināta publiskās un privātās infrastruktūras pielāgošana un vides piekļūstamība personām ar funkcionālajiem traucējumiem. 1) Pielāgotas 63 valsts un pašvaldību iestādes, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldības sociālie pakalpojumi.
2) Veikti vides pielāgojumi 259 privātpersonu mājokļos.
3) Pielāgota ēka, kurā tiek sniegti profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, nodrošinot vides pieejamību visām lietotāju mērķa grupām.
4) Izveidots kompetenču attīstības centrs personu ar invaliditāti profesionālai rehabilitācijai un darbam ar personām ar invaliditāti, nodrošinot iekšējās un ārējās vides piekļūstamību visām lietotāju mērķa grupām.
317 LM Visi valsts īpašumu (būvju) pārvaldītāji (izņemot AizM NĪ),
pašvaldības
1 - 4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

011.

11.5.

Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Stiprināts profesionālais sociālais darbs ar sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām mērķa grupām. 1) Izstrādātas un īstenotas 6 profesionālās pilnveides izglītības programmas ar ievirzi un konkrētu specializāciju sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem un sociālajam darbam ar jauniešiem (programmas apguvuši indikatīvi 200 sociālie darbinieki).
2) Nodrošinātas izstrādāto metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām un par dažādām sociālā darba metodēm un formām mācības sociālajiem darbiniekiem (metodikas apguvuši indikatīvi 300 sociālie darbinieki).
3) Nodrošinātas kompensācijas pašvaldībām par supervīzijas nodrošināšanu pašvaldību sociālā darba speciālistiem.
118 LM Pašvaldības 1 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

011.

11.6.

Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Uzlabota kultūras organizāciju vides, kultūras satura un informācijas piekļūstamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Īstenots pētījums par kultūras pakalpojumu piekļūstamību Latvijā, paaugstināta kultūras nozarē strādājošo izpratne par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām un pārskatītas publiskā finansējuma kultūras projektu konkursu prasības, paplašinot kultūras pakalpojumu piekļūstamību.
2) Uzsākts Kultūras ministrijas iestāžu un kapitālsabiedrību ēku piekļūstamības audits.
3) Stiprināta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kapacitāte un satura pieejamība pielāgotos formātos cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
367
368
369
KM 1) LM 1 - 4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

012.
(LM)

12.1.

Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. Nostiprināts fiskālās disciplīnas ievērošanas princips normatīvajos aktos par lēmumiem, kas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un tā finanšu ilgtspēju. 1) Vienlaikus ar lēmumiem, kas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pieaugumu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu, tiek ieviesti pasākumi, kas kompensē to ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, nodrošinot valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju.
2) Ieviesti pasākumi pensiju apmēra adekvātam apmēram, tādējādi kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē.
225 LM 1) FM
2) FM, LM (VSAA)
1) 31.12.2024
2) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

012.

12.2.

Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. Mazināta nevienlīdzība sociālo pakalpojumu pieejamībā starp pašvaldībām.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Noteikti pašvaldībā obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi (minimālais sociālo pakalpojumu grozs).
2) Ieviesta mērķdotācija pašvaldībām, daļēji kompensējot izdevumus par minimālo sociālo pakalpojumu grozā ietverto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu, veicinot sociālo pakalpojumu attīstību, tostarp īpaši personām ar multipliem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem pārejas periodā starp bērna un pieaugušā vecumu.
3) Paplašināts saņēmēju loks un finansējuma apjoms sabiedrībā balstīto pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās, novirzot valsts finansējumu ("nauda seko klientam") personām, kuras pēc dzīves institūcijā uzsāk dzīvi pašvaldībā, un personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo pašvaldībā, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc pakalpojuma institūcijā.
4) Izveidotas un uzlabotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu 540 personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.
89
117
LM Pašvaldības 1) 31.03.2024
2) 30.06.2026
3) 30.10.2026
4) 30.06.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

012.

12.3.

Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. Palielināts sociālās aizsardzības finansējums un sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska samazināšanu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Regulāri pārskatītas minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības esošiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, garantēto minimālo ienākumu slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ņemot vērā aktuālo procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas.
2) Veikta regulāra valsts sociālo pabalstu pārskatīšana atbilstoši sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, t.sk. patēriņa cenu indeksa un vidējās darba samaksas pieaugumam.
3) Pārskatīta pensijas indeksācijas kārtība.
4) Veikts minimālo ienākumu sliekšņu reformas izvērtējums un sniegti priekšlikumi turpmākai attīstībai.
110
111
113
121
225
LM Pašvaldības
FM
1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

012.

12.4.

Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. Sociālo inovāciju kompetences centra izveide un attīstība, lai veicinātu galveno sociālajās inovācijās iesaistīto pušu kapacitātes celšanu, sniedzot profesionālus atbalsta pakalpojumus no sociālo inovāciju projektēšanas un ieviešanas līdz novērtēšanai, sociālās ietekmes palielināšanai un plašai pielietošanai caur efektīvu valsts politiku un aktivitātēm, radot valstī labvēlīgu vidi sociālajām inovācijām. 1) Izveidots un attīstīts sociālo inovāciju kompetenču centrs, t.sk., regulārs sociālo inovāciju ekosistēmas pārskats, Latvijas sociālo inovāciju datu bāzes izveide un uzturēšana, rīku, metožu un izglītojošu materiālu tīmekļa vietnes izveide un nodrošinātas konsultācijas.
2) Ārvalstu finansējuma piesaiste centra darbības nodrošināšanai.
117 SIF LM 1 -2) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

013.
(VM)

13.1.

Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. Pilnveidots primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozs, sasaistot ar pieejamo finansējumu, vienlaikus attīstot veselības aprūpes rezultātu novērtēšanas kritērijus.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Uzlabota primārās veselības aprūpes sadarbība ar speciālistiem, nodrošinot uz pacientu orientētu aprūpi.
2) Atbilstoši ārstniecības praksei pārskatīti un monitorēti primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritēriji, tai skaitā ietverot tādus aspektus, kā darbnespējas lapu izsniegšana, pacientu ar hroniskām saslimšanām aprūpe.
3) Uzlabota sirds un asinsvadu saslimšanu riska diagnostika primārajā veselības aprūpē.
4) Pilnveidots primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis ar mērķi uzlabot veselības aprūpes efektivitāti un kvalitāti.
60
62
63
68
70
VM VM (NVD), Profesionālās asociācijas,
pacientu organizācijas
1 - 3) 30.10.2026
4) 30.06.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

013.

13.2.

Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. Uzlabota veselības aprūpes ekosistēma, attīstot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Pārskatītas prasības slimnīcu līmeņiem un veselības aprūpes pakalpojumu profiliem, t.sk. pilnveidoti kvalitātes kritēriji, stiprināta neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļu kapacitāte un kvalitāte.
2) Noteiktas slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem.
3) Izstrādāts valsts līdzdalības modelis stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa slimnīcās.
4) Izveidoti metodiskās vadības centri noteiktās veselības aprūpes jomās - t.sk. onkoloģijā, kardioloģijā, psihiskajā veselībā un veselības veicināšanā u.c., lai nodrošinātu metodisko vadību noteiktās veselības aprūpes jomās, un, sadarbojoties ar universitātēm, realizētu zināšanu pārnesi un ieviestu metodiskos jauninājumus medicīnā.
59
62
63
66
67
VM VM (NVD), Profesionālās asociācijas, izglītības iestādes,
pacientu organizācijas.
1 - 2) 31.07.2024
3) 31.07.2025
4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

013.

13.3.

Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. Pilnveidota valsts organizēta vēža skrīninga programma, veicinot ļaundabīgo slimību agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, kā arī valsts ieguldīto līdzekļu efektīvu izmantošanu. Palielināta skrīninga aptvere un agrīnā diagnostika, palielinot agrīnā stadijā (I un II) atklāto vēžu gadījumu skaitu.
1) Dzemdes kakla vēža skrīnings: 50 (2024.g.), 60 (2027.g.); krūts vēža skrīnings: 50 (2024.g.), 60 (2027.g.); zarnu vēža skrīnings: 25 (2024.g.), 35 (2027.g.).
2) Savlaicīgi (I un II stadijā) diagnosticēto audzēju īpatsvars: vismaz 51,1 (2024.g.), vismaz 52,8 (2027.g.).
3) Izvērtētas iespējas izstrādāt pilotprojektu par plaušu un kuņģa vēža skrīningu, atbilstoši Eiropas Komisijas vēža skrīninga kvalitātes rekomendācijām.
59
68
70
71
VM Profesionālās asociācijas,
pacientu organizācijas, industrijas organizācijas, kas veic nozīmīgu ieguldījumu skrīninga veicināšanā
1 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

013.

13.4.

Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. Uzlabota pacientu drošība, mazinot antimikrobiālās rezistences un ar veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību izplatību. 1) Uz klīniskās universitātes slimnīcas bāzes izveidots kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā, kas nodrošina vadlīniju un rekomendāciju izstrādi ārstniecības iestādēm, ievieš labāko praksi antibiotiku piesardzīgai lietošanai un ar veselības aprūpi saistītu infekciju uzraudzībai, ierobežošanai un profilaksei, kā arī veic konsultācijas un mācības ārstniecības personām par šiem jautājumiem.
2) Izstrādātas vadlīnijas un rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ieviesti efektīvi sabiedrības informēšanas pasākumi, kas uzlabo sabiedrības izpratni par piesardzīgu antibiotiku lietošanu un antimikrobiālās rezistences radītajiem draudiem.
3) Pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kam ir izpratne par piesardzīgu antibiotiku lietošanu vismaz par 5% (pret 2020.g.).
59
62
64
65
69
70
VM Ārstniecības iestādes, profesionālās asociācijas, pacientu organizācijas 1) 31.01.2024
2 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

014.
(IZM, VM)

14.1.

Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. Pārskatīta veselības aprūpes finansēšanas kārtība ar mērķi nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas maksā nodokļus Latvijā vai deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā, līdzvērtīgus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. 1) Izstrādāts informatīvais ziņojums ilgtspējīga un noturībspējīga veselības aprūpes finansēšanas modeļa izveidei un ieviešanai.
2) Izstrādāti finansēšanas modeļa pārvaldības principi un veiktas atbilstošās izmaiņas normatīvajos tiesību aktos.
60
61
62
68
69
70
VM LM 1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

014.

14.2.

Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. Izstrādāts dinamisks veselības aprūpes un kompensējamo zāļu finansēšanas modelis.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Nodrošināsim virzību uz PVO rekomendācijas par ilgtspējīga veselības aprūpes budžeta īstenošanu (Jakab M, Farrington J, Borgermans L, Mantingh F, editors (2018). Health systems respond to NCDs: time for ambition. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, https://iris.who.int/handle/10665/342223)
2) Nodrošinot papildus finansējumu veselības aprūpei, sabalansēts finansējums, kas tiek novirzīts jauniem valsts apmaksātiem pakalpojumiem, esošo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un esošo pakalpojumu neefektīvo tarifu pārskatīšanai, balstot šo pieeju uz pieejamiem un pārskatāmiem kritērijiem.
3) Ņemot vērā pieejamo datu infrastruktūru, izvērtētas iespējas ieviest vērtībās balstītu veselības aprūpes finansēšanas modeli, t.sk. veikts pilotpētījums krūtsvēža ārstniecības jomā, ar mērķi uzlabot pacienta veselības rezultātus, samaksu par kvantitāti aizvietojot ar samaksu par rezultātu un kvalitāti.
60
61
62
68
VM NVO, pacientu organizācijas 1 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

014.

14.3.

Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. Palielināts darba samaksai novirzāmais finansējums veselības nozarē strādājošajiem. 1) Pakalpojuma tarifos noteiktā mēneša vidējā darba samaksa (VDS) veselības aprūpes nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
2) Pārskatīts informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" (22-TA-2138) piedāvātais ārstniecības personu darba samaksas modelis.
60
64
65
68
69
VM   1) Ikgadēji
2) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

014.

14.4.

Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. Uzlabota kompensējamo zāļu lietošanas efektivitāte un pieejamība pacientiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Pārskatīti kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu kompensācijas nosacījumi, papildināts kompensējamo zāļu saraksts ar jaunām izmaksu efektīvām zālēm, tai skaitā nodrošināta nepieciešamā diagnostika, nodrošināta zāļu iekļaušanas kritēriju caurskatāmība.
2) Pilnveidota kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, uzlabojot pieejamību un mazinot birokrātiju kompensējamo zāļu saņemšanā.
3) Veikts izvērtējums par iespēju noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacientam veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm.
4) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā izvērtēta iespēja pārskatīt PVN likmi recepšu zālēm, nosakot samazinātu PVN likmi. 
5) Kompensējamo zāļu aptiekas cenas nepārsniedz cenas Igaunijā un Lietuvā.
61
68
VM 1-3), 5) VM (NVD),
NVO, t.sk. pacientu organizācijas,
4) FM
1-2) 30.10.2026
3) 30.12.2024
4 - 5) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

014.

14.5.

Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. Ieviests veselības nozares IKT pārvaldības modelis, kas nodrošina datos un tehnoloģijās balstītu veselības aprūpes pārvaldību. Attīstīta veselības nozares digitalizācija un nodrošināta efektīva datos un tehnoloģijās balstīta veselības aprūpes pārvaldība. 1) Ārstniecības personām un iedzīvotājiem pieejami primārās, sekundārās ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes dati gan par valsts, gan pacientu, gan apdrošinātāju līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
2) Attīstīta E-pieraksta sistēma un vienots veselības aprūpes pakalpojumu rindu risinājums, lai mazinātu rindas un birokrātiju, veicinātu pacienta līdzestību ārstēšanas procesā.
3) Veicināta datu pieejamība pētniecībai un inovācijām, jo īpaši mātes un bērna, psihiskās veselības, onkoloģijas un veselības veicināšanas jomā.
4) Izveidots un ieviests veselības nozares IKT pārvaldības modelis, t.sk. digitālās veselības kompetenču centrs, lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu veselības nozares IKT pārvaldību un IKT pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares IKT jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti VM resora IKT projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas digitālās veselības attīstībai.
72
307
316
317
VM VM (NVD), profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes 1 - 3) 30.10.2026
4) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.
(IZM, VM)

15.1.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Uzlabota veselības veicināšanas, profilakses un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, lai apturētu liekā svara un aptaukošanās izplatību sabiedrībā, kā arī apturētu iedzīvotāju fiziskās aktivitātes raksturojošo rādītāju samazinājumu un samazinātu saslimstību ar sirds asinsvadu slimībām. 1) Izstrādāts Pasākumu plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai un fizisko aktivitāšu veicināšanai Latvijas iedzīvotājiem 2025.-2027.gadam, kurā iekļauti mērķēti pasākumi liekā svara un aptaukošanās risku mazināšanai, kā arī fizisko aktivitāšu veicināšanai, t.sk. izvērtētas pētāmās tēmas šajā jomā.
2) Palielinās bērnu īpatsvars, kuri brīvajā laikā ir vismaz 60 minūtes fiziski aktīvi katru dienu 2023. gadā – 18,1% (Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma Latvijā nepublicētie dati), 2029. gadā – 22%, kā arī palielinās pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri brīvajā laikā veic vismaz 30 minūšu ilgus fiziskos vingrojumus līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai vismaz 2-3 reizes nedēļā vai biežāk: 2022. gadā – 24,4%, 2029. gadā – 27,5.
Liekā svara un aptaukošanās izplatība iedzīvotāju vidū nepieaug: 2022. gadā – 59,4 %, 2029. gadā – 57,2% (15 – 74 gadi), 2022./2023.g. - 20,8% (Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma nepublicētie dati), 2029.g. - 20% (7-gadīgie skolēni).
3) Izstrādāts plāns 2025.-2027.gadam, lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību.
4) Samazina mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 g.v. (uz 100 000 iedzīvotāju): 128 (2024.g.), 124 (2027.g.).
59
63
VM 1) ZM, LM, IZM, KM, VM (SPKC, RSU), LU, pašvaldības, ārstniecības iestādes, pacientu organizācijas, NVO 1) 31.12.2024
2) 30.10.2026
3) 30.06.2024
4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.2.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Ieviesti mērķēti un efektīvi pasākumi iedzīvotāju paradumu maiņai, tostarp nodokļu instrumenti, lai novērstu atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas izplatību sabiedrībā, kā arī mazināta atkarību radītā riska ietekme uz veselību. 1) Paplašināts atkarību profilakses, tai skaitā sociālās rehabilitācijas un atbalsta pasākumu klāsts un pieejamība personām, kurām ir augstāks atkarību risks un līdzatkarīgām personām, kā arī nodrošināta narkoloģiskās ārstēšanas pieejamība personām, kas cieš no atkarībām.
2) Pārskatītas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām, samērojot valsts fiskālos un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus.
71
86
1) VM, LM
2) FM
1) VM (SPKC, NVD), RPNC, TM, IeM, pašvaldības, ārstniecības iestādes, LPS, NVO
2) VM
1) 30.10.2026
2) 30.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.3.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Ieviesti pasākumi veselībpratības uzlabošanai, lai novērstu iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumus raksturojošo rādītāju (attiecībā uz veselīga uztura patēriņu, iesaisti fiziskajās aktivitātēs, atkarību vielu lietošanu, drošu uzvedību, vakcināciju pret infekcijas slimībām utml.) pasliktināšanos, kā arī uzlabotu izpratni par seksuāli reproduktīvās veselības un psihiskās veselības jautājumiem. 1) Identificētas vajadzības veselībpratības uzlabošanai vispārējā izglītībā, t.sk. izvērtētas izglītojamo zināšanas un prasmes veselības izglītības jautājumos, un pilnveidots mācību saturs veselības izglītības jautājumu apguvei.
2) Īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī. Sekmēta veselīga uztura, fizisko aktivitāšu, psihiskās veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības mazināšana, traumatisma mazināšana, infekcijas slimību profilakses un vakcinācijas veicināšana.
70
84
85
86
87
88
367
368
1) IZM
2) VM
1) VM, LM, VM (SPKC, RSU), NVO
2) VM (NMPD, LAB, PSMVM), pašvaldības, ārstniecības iestādes, pacientu organizācijas
1) 31.12.2025
2) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.4.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Ieviests jauns sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modelis, nodrošinot sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Valsts budžeta finansējums Latvijā atzīto sporta federāciju darbībai tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, nodrošinot, ka sporta federācijas valsts budžeta finansējumu saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas, novēršot dubultā finansējuma saņemšanas risku, pastiprinot kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.
2) Valsts budžeta finansējums Latvijā atzīto sporta federāciju darbībai tiek piešķirts saskaņā ar apstiprinātājiem kritērijiem, akcentējot bērnu un jauniešu sporta attīstību un masveidību. Balstoties uz kritērijiem tiek noteikti 15 (piecpadsmit) prioritāri atbalstāmie sporta veidi, piešķirot papildu valsts budžeta finansējumu sporta veidu attīstībai.
3) Lai modernizētu sporta nozares tiesisko regulējumu un veicinātu sporta politikas mērķu sasniegšanu, MK apstiprināts likumprojekts "Sporta likums", kas nosaka jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pārskatot Latvijas Nacionālās sporta padomes statusu un sastāvu, reformējot naudas balvu sistēmu, pilnveidojot paralimpiskā un pielāgotā sporta regulējumu, kā arī sociālo garantiju sistēmu sportistiem un sporta veterāniem, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu, kā arī veicot citas uz nozares attīstību vērstas izmaiņas.
381 IZM NVO 1) 30.11.2023
2) 30.11.2023
3) 31.08.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.5.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Pilnveidots profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu valsts finansēšanas modelis. Pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeli.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izstrādāts bērnu un jauniešu sporta izglītības iestāžu valsts finansēšanas modelis, kas paredz efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, apvienot interešu izglītības un profesionālās ievirzes programmas vienotā, daudzpakāpju sistēmā un nosaka finansējuma saņemšanas kritērijus.
2) Latvijā atzītajām sporta federācijām noteikts pienākums pakāpeniski palielināt to finansējuma daļu, kas no sporta federācijas saņemtajiem valsts budžeta līdzekļiem novirzāms bērnu un jauniešu sportam (provizoriski 2024. gadā 40% un 2025. gadā 50%), izņemot mērķfinansējumu augstas klases sportistu sagatavošanai un paralimpiskam sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu.
381 IZM 1) pašvaldības, NVO, LIZDA
2) pašvaldības, NVO
1) 30.08.2025
2) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.6.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Radītas papildus finansējuma piesaistes iespējas sporta organizācijām. Izveidots speciāls bērnu, jauniešu aktivitāšu un starptautisku sacensību organizēšanas atbalsta fonds, atvēlot procentu no azartspēļu un izložu nodokļiem un akcīzes nodokļa.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā, kā arī skatīts valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes laikā.
Izstrādāts un apstiprināts likumprojekts "Valsts Sporta atbalsta fonda likums", nosakot azartspēļu un izložu nodokļu daļas un akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu sporta atbalstam, kā arī valsts budžeta finansējuma sadalīšanas principus. 381 IZM NVO 31.08.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.7.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Izstrādāta un ieviesta jauna augstu sasniegumu sporta atbalsta sistēma.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Izstrādāts un apstiprināts jauns augstu sasniegumu sporta atbalsta modelis. 381 IZM IeM, AizM, NVO 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.8.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Prioritizēti atbalstāmie valsts nozīmes sporta infrastruktūras projekti un noteikts to finansēšanas modelis. 1) Veikts esošās sporta infrastruktūras kartējums, kā arī nozīmīguma un ietekmes novērtējums.
2) MK apstiprināts prioritāri atbalstāmo valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu saraksts un to finansēšanas modelis, tādejādi veicinot sporta infrastruktūras attīstību, objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību.
380 IZM VARAM, NVO, LPS, LLPA 1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

015.

15.9.

Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. Pilnveidota atkarību kaitējuma mazināšanas programma, nodrošinot ilgtspējīgu finansēšanas modeli atskurbināšanas pakalpojuma tīklam reģionos.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Nodrošināti atskurbināšanas pakalpojumi, mazinot sabiedrības veselības un sabiedriskās kārtības riskus, nodrošināta sabiedriskā kārtība un žūpības apkarošana, nodrošināta atskurbināšanas pakalpojumu sniegšana.   VARAM VM, IeM 30.06.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

016.
(VK, SM, IeM, LM, VM)

16.1.

Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. Uzlabota sabiedrības informētība un izpratne par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, izstrādājot un nosakot pasākumus vidēja termiņa darba aizsardzības jomas attīstības plānā. Salīdzinot ar 2021.gadu, nodrošināta sabiedrības (īpaši darba devēju un nodarbināto) informētība un izpratnes līmeņa paaugstināšana par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, veicinot preventīvās kultūras attīstību, kā arī samazināts nelaimes gadījumu darbā skaits un arodslimību izplatība. 207
210
218
223
434
LM LM (VDI), LBAS, LDDK 31.05.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

016.

16.2.

Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. Visaptveroši pasākumi ceļu satiksmes drošības, piekļūstamības un mobilitātes uzlabošanai, t.sk. investīcijas satiksmes drošības infrastruktūra (droša mikromobilitāte, vidējā ātruma noteikšanas ierīces, dubultie šķērsojumi u.c.).
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) 2026.gadā samazināts ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaits vismaz par 30% apmērā pret 2020.gadu, ilgtermiņā tiecoties uz Nulles Vīziju (Vision Zero) ieviešanu.
2) Ar Satiksmes ministrijas 05.12.2023. rīkojumu ir izveidota Satiksmes ministrijas konsultatīva institūcija - Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības padome, kuras mērķis ir iesaistīt nevalstiskās organizācijas pasažieru mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības politikas veidošanā un īstenošanā. Personām ar invaliditāti un personām ar kustības traucējumiem pielāgoto autobusu īpatsvars sastādīs 67%, savukārt pielāgoto vilcienu sastāvu īpatsvars 89% (neietver ar ratiņkrēslu vietām aprīkotus vilcienu sastāvus, kuri nav aprīkoti ar iekāpšanas palīglīdzekļiem).
3) Visaptverošas un detalizētas datu ievākšanas un analīzes sistēmas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSN) izveide, lai pamatojoties uz apkopoto datu analīzi, izstrādātu pasākumus CSN samazināšanai un datos balstītas rīcībpolitikas izstrādei ar mērķi paaugstināt tās efektivitāti.
4) Izbūvēta droša mikromobilitātes infrastruktūra vismaz 45 km visā Latvijas teritorijā, t.sk.:
1. Rīga–Carnikava;
2. Rīga–Ulbroka;
3. Rīga–Ķekava;
4. Rīga–Babīte–Piņķi;
5. Rīga–Mārupe.
306
312
314
434
SM 1 - 3) VM
2) LM
1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 30.12.2025
4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

016.

16.3.

Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. Apzināti Latvijas dominējoši riski iedzīvotāju mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem un noteikta rīcība to mazināšanai.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā
1) Iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā ziņojums par pasākumiem mirstības no ārējiem nāves cēloņiem samazināšanai un uzsākta pasākumu ieviešana.
2) Mirušo skaita no ārējiem nāves cēloņiem (uz 100 000 iedzīvotājiem) pakāpenisks samazinājums.
434
442
VK SM, IeM, LM, VM, IZM, pašvaldības, NVO 1) 31.03.2024
2) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

016.

16.4.

Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. Izstrādāta valsts videonovērošanas sistēma, nodrošinot personas tiesību aizsardzību.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Ieviesta vienota tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai, uzlabojot kompetento iestāžu spējas savlaicīgi novērst un atklāt iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrast meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus, fiksēt pārkāpumus ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un veiktu ceļu seguma stāvokļa monitoringu. 437 IeM   30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

016.

16.5.

Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. Pilnveidotas sabiedrības zināšanas, prasmes un attieksmju kopums par ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem. Izveidotas piecas stacionārās un pārvietojamās drošības klases, pilnveidojot infrastruktūru sabiedrības zināšanu, prasmju un attieksmju kopuma par ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem līmeņa celšanai. 434
437
439
IeM   30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

016.

16.6.

Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. Panākta veselības nozares gatavība ārkārtas situācijām, kas ļautu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārkārtas situācijās.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izvērtēta veselības nozares kritiskās infrastruktūras gatavība darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situācijās un veicamie pasākumi, lai to pilnveidotu.
2) Pārskatīta un aktualizēta veselības nozares materiālo rezervju nomenklatūra, nodrošināts finansējums valsts materiālo rezervju iegādēm, atjaunošanai un uzturēšanai.
439 1) VM, veselības nozares kritiskās infrastruktūras ārstniecības iestādes;
2) VM
1) VM VDD, EM, KEM, AizM; veselības nozares kritiskās infrastruktūras ārstniecības iestādes
2) VM (NMPD), IeM
1 - 2) Ikgadēji

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

017.
(LM, EM)

17.1.

2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāti kritēriji minimālās darba algas apmēra noteikšanai un regulārai pārskatīšanai. Iesniegti MK noteikumi par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, paredzot kritērijus minimālās darba algas celšanai un regularitātei, tai skaitā, ņemot vērā direktīvā par minimālajām algām Eiropas Savienībā noteiktos principus.   LM FM, EM, LBAS, LDDK 15.11.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

017.

17.2.

2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāti priekšlikumi koplīgumu veicināšanai un sociālā dialoga stiprināšanai. Veikti pasākumi direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā pārņemšanai un ieviešanai Latvijā attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu, tādējādi sekmējot sociālo partneru dialogu.   LM LBAS, LDDK 15.11.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

018.
(EM, VARAM)

18.1.

Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos. Nodrošinātas īres māju būvniecības programmas, kas paredz ieguldīt finansējuma atkārtoti nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībā, un sociālo mājokļu būvniecības un atjaunošanas īstenošanu.
(Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 1.5. un 2.1. rīcības virziena uzdevums).
1) Uzbūvēti vismaz 450 īres dzīvokļi.
2) Atjaunoti vai uzbūvēti kopā 1500 sociālie dzīvokļi.
3) Uzsākta vismaz 1500 īres dzīvokļu būvniecība, attīstot jaunus finanšu instrumentus.
349
350
EM Pašvaldības 1 - 3) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

018.

18.2.

Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos. Nodrošinātas mājokļa garantiju programmas un programmas "Balsts" īstenošana, samazinot garantijas maksu jaunajiem speciālistiem un sniedzot atbalstu arī ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti.
(Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 3.1. un 3.2. rīcības virziena uzdevumi).
Izsniegtas 9000 garantijas un 1200 subsīdijas. 352 EM   30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

018.

18.3.

Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos. Nodrošināta aizdevumu izsniegšana mājokļu atjaunošanai.
(Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 4.5. un 4.6. rīcības virziena uzdevumi).
Izsniegti 300 aizdevumi mājokļu atjaunošanai. 345 EM   30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.
(VARAM)

19.1.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Attīstīti moderni un iedzīvotājiem un komersantiem draudzīgi valsts digitālie pakalpojumi un saimnieciski pārvaldīta valsts digitālā vide, kā arī veicināta digitālo iespēju izmantošana iedzīvotājiem, piesaistot ES fondu investīcijas un turpinot esošo investīciju programmu ieviešanas uzraudzību. Piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas valsts IKT risinājumu un pakalpojumu attīstībai, digitālo aģentu apmācībai un digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai 152,60 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu) un turpināta iepriekšējā perioda investīciju programmu ieviešanas uzraudzība.
Īstenojot projektus, tiks digitalizēti un pilnveidoti valsts procesi, lai ne tikai uzlabotu e-pakalpojumu (iedzīvotājiem un komersantiem) kvalitāti un tvērumu, bet arī nodrošinātu ērtu un drošu datu apmaiņu, nodrošinot, ka projektos par kopējo finansējumu vismaz 88 milj. eiro apmērā tiek izstrādāti uz saimnieciskās darbības veicējiem vērsti pakalpojumi vai procesi, kā arī tiks veicināta valsts radīto digitālo iespēju izmantošana, apmācot vismaz 2000 digitālos līderus, kas kopumā sekmēs ne tikai administratīvā sloga samazinājumu iedzīvotājiem un komersantiem, bet arī valsts pārvaldes procesu efektivitāti, caurspīdīgumu un proaktivitāti.
307
316
317
VARAM Visas ministrijas 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.2.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Valsts pakalpojumu pārvaldības transformācija sabiedrības vajadzībām atbilstošai un racionāli organizētai pakalpojumu pieejamībai elektroniski un klātienē. Tiks noteikts minimālais pakalpojumu "standarts" valsts iestādēm un nodrošināta tā sistēmiska un metodikas ieviešana visā valsts pārvaldē.
1) Izveidota un apstiprināta pakalpojumu pārvaldības politika, tostarp pārvaldības uzdevumi, pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi un nepieciešamās spējas un resursi.
2) Izveidots un apstiprināts valstī vienots pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024.–2027. gadam.
3) Iestādes atbilstoši plānam ir pilnveidojušas savu pakalpojumu pārvaldību, pakalpojumus un nepieciešamās spējas un resursus, tostarp īstenojot programmas "Digitālās desmitgades ceļa" 2030.gadam pasākumus.
4) Palielināta valsts pakalpojumu pieejamība, teritoriāli paplašinot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu līdz 592 punktiem.
5) Nodrošināta valsts pakalpojumu pieejamība ES dalībvalstu lietotājiem atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām.
Iestādēm – pakalpojumu sniedzējiem ir vienota izpratne un pieeja kā veidot, sniegt un pilnveidot savus pakalpojumus (ir skaidras un saskaņotas veicamās pilnveides aktivitātes tuvākajiem gadiem – atbilstoši politikai un pilnveides plānam). Valstī masveidā (visās iestādēs atbilstoši plānam) ir uzsākta pakalpojumu un pakalpojumu pārvaldības pilnveide.
Iestādes ir pilnveidojušas savus pakalpojumus un pakalpojumu pārvaldību kopumā. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla attīstība gan ģeogrāfiski, gan pieejamo valsts pakalpojumu klāstā, lai būtu nodrošināta valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekamas digitālās prasmes, un iedzīvotājiem reģionos, tuvāk dzīvesvietai. VPVKAC kompensē valsts iestāžu slēgtos apkalpošanas centrus reģionos, attīstot VPVKAC tīklu kā valsts koplietošanas pakalpojumu klientu klātienes apkalpošanai.
307
424
316
VARAM VARAM (VRAA), visas ministrijas, pašvaldības 1) 30.12.2024
2) 30.12.2024
3) 30.12.2027
4) 30.06.2026
5) 30.06.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.3.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Attīstīts nacionālās e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāsts, nodrošināti sabiedrībai ērti digitālās identifikācijas un uzticamības pakalpojumi drošam darbam digitālajā vidē. Iedzīvotājiem garantēti nacionālie e-paraksta un elektroniskās identifikācijas līdzekļi, t.sk. tiks īstenots ES Digitālās identitātes maka pilotprojekts, kas būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ļaus digitālā vidē apliecināt savu identitāti, parakstīt dokumentus izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu vai eZīmogu, ko varēs izmantot valsts un privātajā sektorā. 307
317
VARAM SM (LVRTC), IeM (PMLP), VARAM (VRAA), visas ministrijas 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.4.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Nodrošināta nacionālās digitālās politikas un ES digitālās dekādes mērķu sasniegšanas vadība un koordinācija. Nodrošināta nozaru koordinēta digitālā attīstība. Izveidots pārraudzības un sadarbības mehānisms Eiropas digitālās dekādes mērķu un Latvijas sasniedzamo mērķrādītāju definēšanai un sasniegšanai.
Izveidota un strādā Ministru Digitālās modernizācijas komiteja VARAM ministra vadībā, lai kāpinātu digitālo prasmju pieaugumu sabiedrībā, digitālās infrastruktūras pieejamību un uzņēmumu un publisko digitālo pakalpojumu plašāku izmantošanu.
307
317
VARAM Visas ministrijas 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.5.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Nostiprināta IKT pārvaldība, t.sk. vienotas IKT arhitektūras un koplietošanas pakalpojumu attīstība valsts pārvaldē. 1) Izveidota profesionāla Valsts digitālās attīstības aģentūra, kas nodrošinās kvalitatīvus IKT koplietošanas pakalpojumus iestādēm, vadīs nacionālas nozīmes digitālās transformācijas iniciatīvas, kā arī veidos integrētus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem.
2) Būtiski paplašināts valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām pieejamo koplietošanas pakalpojumu loks, kas ietver gan IKT infrastruktūras, gan koplietošanas platformu, gan citus IKT atbalsta pakalpojumus.
3) Atjaunināti valsts pārvaldes vienotās IKT arhitektūras principi un vadlīnijas, kā arī ieviesta arhitektūras pārvaldības pieeja valsts pārvaldes nozarēs, nodrošinot visaptverošu valsts digitālo risinājumu attīstības plānošanu un vadību, risinājumu sadarboties spēju un koplietošanu.
307
317
VARAM VARAM (VRAA), visas ministrijas 1) 30.06.2024
2) 30.10.2026
3) 30.06.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.6.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Izveidots digitālais risinājums (platforma) līdzdalības budžeta procesa atbalstam. Izveidots un ieviests līdzdalības budžeta informācijas sistēmas (LBIS) modulis - atbalsta rīks, kas sniegs iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus un iedzīvotājiem tajos piedalīties. Šī sistēma iedzīvotājiem sniegs iespēju gan piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, iesniedzot projektu pieteikumus vai balsojot par citiem projektiem, gan aplūkot citus līdzdalības budžeta konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektu īstenošanas piemērus. LBIS funkcionalitātei ir tieša ietekme uz visām pašvaldībām, informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas procesā tiks iesaistīti gan pašvaldību, gan biedrību un nodibinājumu pārstāvji, lai ieviestu labāko iespējamo risinājumu, kas nepieciešams pašvaldībām 316
317
VARAM   30.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.7.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Optimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība un uzskaite, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, ieviešot izstrādāto Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu. 1) Ieviesta atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), vienotai atvieglojumu pārvaldībai un uzskaitei.
2) Valsts un pašvaldību iestādes uzsāk izmantot AVIS savā pārziņā esošo pakalpojumu atvieglojumu piemērošanai un uzskaitei
119
307
VARAM IZM, LM, VM, valsts iestādes, pašvaldības un to iestādes 1 - 2) 30.10.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.8.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Īstenota iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveides programma sadarbībā ar pašvaldībām un sabiedrisko sektoru, vienlaikus stiprinot pašvaldību spējas iedzīvotāju digitālo prasmju sistēmiskai pilnveidei. 1) Sadarbībā ar NVO un pašvaldībām vismaz 10'000 jauniešu pilnveidojuši tehnoloģiju un inovāciju spējas.
2) Sadarbībā ar pašvaldībām 40 000 iedzīvotāju, t.sk. no sociāli mazaizsargātām grupām, ir nodrošinātas vai paaugstinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes.
307
317
VARAM IZM, pašvaldības un to iestādes, neatkarīgās iestādes, NVO 1 - 2) 30.05.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.9.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Ieviests centralizēts risinājums ērtai un elastīgai datu koplietošanai publiskajā un privātajā sektorā, samazinot datu aprites izveidei nepieciešamo laiku un administratīvo slogu. Ieviests vienots piekļuves punkts valsts informācijas sistēmās (reģistros) uzkrāto datu saņemšanai.
1) Ieviesta vienotās datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) un uzsākta tā izmantošana valsts pārvaldē.
2) Vienkāršota un paātrināta datu pieslēgumu veidošana, ieviešot datu piekļuves atļauju automatizāciju.
3) Nodrošināta valsts pamatreģistru datu ērta pieejamība vienuviet, tiem pieslēdzoties DAGR platformai, t.sk. vienuviet nodrošinot klientu izpētei nepieciešamo datu pieejamība, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam.
307
317
1-2) VARAM (VRAA)
3) VARAM
1-2) VARAM 1 - 3) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

019.

19.10.

Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām Izveidota Ministru kabineta darba digitālā transformācija pilnībā pārejot uz e-valdību, attīstot vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP) 2.kārtu. 1) Nodrošināta TAP portāla atbilstība obligāto normatīvo aktu prasībām, izstrādājot automātisku datu arhivēšanu, analītisku statistikas pārskatu rīku. Ņemot vērā drošības aktualitāti, izveidots sēžu norises ārkārtas modulis.
2) Īstenota sabiedrības līdzdalības un interešu pārstāvības iespēju attīstība un lietotāju pieredzes uzlabošana, nodrošinot izstrādes un saskaņošanas procesā izteikto viedokļu sistematizēšanu, pārnesi, plašāku pieejamību un izsekojamību.
3) Nodrošināta papildus tiesību aktu veidu integrācija TAP portālā strukturētu datu veidā.
4) Nodrošināta datu apmaiņa ar "Latvijas Vēstnesi", paplašinot datu apstrādes kvalitāti un to izmantošanas iespējas sabiedrībai.
307
316
VK Visas ministrijas 1 - 4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.
(TM, LM)

20.1.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī izvērtētas ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 "Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē" ratificēšanas iespējas. 1) Iesniegts likumprojekts Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšanai.
2) Sagatavots izvērtējums par ANO Starptautiskās Darba organizācija konvencijas Nr.190 "Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē" ratifikācijas iespējām.
  LM 1) TM
2) TM, LBAS, LDDK
1) 31.12.2023
2) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.

20.2.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Mazināta vardarbības īstenošanas iespējamība pret vardarbībai pakļautajām personām, paredzot iespēju pielietot elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas. 1) Pieņemti normatīvie akti, kas nodrošina elektronisko uzraudzības tehnoloģiju piemērošanas procedūru, lai nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu uz personai, kas rada draudus, noteikto ierobežojumu pārkāpumiem.
2) Izstrādāta un uzsākta elektroniskās uzraudzības sistēmas darbība, lai praktiski samazinātu vardarbības iespējamību pret vardarbībai pakļauto personu.
  IeM 1) TM 1) 29.02.2024
2) 30.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.

20.3.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Nostiprināts pāru kopdzīves regulējums. 1) Veikti grozījumi Notariāta likumā, lai ieviestu notariālus aktus par partnerību divu pilngadīgu personu tuvu personisku attiecību juridiskas aizsardzības nodrošināšanai, kā arī veikti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, lai nodrošinātu ziņu par partnerību iekļaušanu fizisko personu reģistrā.
2) Veikti grozījumi citos normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai uzsāktu partnerību izveidojušo personu sociālo un ekonomisko aizsardzību.
  TM 1) LM,
IEM,
2) LM, FM
1 -2) 31.12.2023

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.

20.4.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Nodrošināta datu par vardarbību uzkrāšana, apkopošana un analīze. Izveidota pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstīta vardarbības monitoringa sistēma. 87 LM IZM, TM, IeM, VM, pašvaldības 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.

20.5.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Sniegts mērķtiecīgs atbalsts no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušajām personām. 1) Izstrādāts algoritms sociālajiem dienestiem, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu iedzīvotājiem, par kuriem saņemti policijas ziņojumi par notikušu vardarbību, bet personas atteikušās no sociālo dienestu atbalsta.
2) Pārskatītas valsts sociālās rehabilitācijas programmas no vardarbības cietušajiem, nodrošinot tās atbilstoši mērķgrupas specifiskajām vajadzībām un pilotējot jaunas metodes darbā ar vardarbībā cietušām personām.
3) Pilnveidota sociālās rehabilitācijas programma vardarbību veikušām personām, veicot esošās programmas izvērtējumu un aktualizētās programmas aprobāciju.
4) Ieviests Barnahus modelis Latvijā ar mērķi vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus un izveidota reģionālā filiāle.
5) Izstrādāta vienota pieeja ziņošanai un reaģēšanai bērnu seksuālas izmantošanas gadījumos.
6) Nodrošināti semināri sociālajiem darbiniekiem un psihologiem, kas strādā ar vardarbības veicējiem, par dzimumā balstītu vardarbību un cietušā perspektīvas nozīmi darbā ar vardarbības veicējiem.
7) Ieviests vienots bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 116016 vardarbībā cietušām sievietēm.
87
117
118
LM 1) - 3) un 5) - 6) pašvaldības, NVO, sociālo pakalpojumu sniedzēji
4) VM, TM, IeM
1) 31.12.2024
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 30.10.2026
5) 30.10.2025
6) 31.12.2025
7) 30.10.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.

20.6.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Izvērtēta sodu politika, primāri liekot uzsvaru uz valsts drošības un personu dzīvības un veselības apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā sabiedrības drošības apdraudējuma tendences. Iesniegti izskatīšanai MK normatīvo aktu grozījumi, lai aizsargātu personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, kā arī cīnītos pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē, naida noziegumiem, cilvēku tirdzniecību, dzimumneaizskaramības noziegumiem, noziegumiem digitālajā vidē.   TM   29.02.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

020.

20.7.

Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Pilnveidota cietušo atbalsta sistēma, kas vienuviet nodrošina cietušajam valstī pieejamos pasākumus un pakalpojumus. 1) Izstrādāti priekšlikumi noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta fonda un "vienas pieturas aģentūras" cietušajiem kriminālprocesā izveidošanai.
2) Paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts kompensāciju cietušajiem, palielināts tās maksimālais apmērs.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
416
422
426
429
TM 1) LM, IeM, VM 1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.
(KM, VK)

21.1.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nodrošināts pastāvīgs atbalsts mērķtiecīgai pilsoniskās sabiedrības attīstībai.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika pilsoniskās sabiedrības un interešu aizstāvības stiprināšanai, tai skaitā nodrošinot NVO fonda finansējuma pieaugumu.
2) Sekmēta sabiedrības pašorganizēšanās uz iekļaujošas līdzdalības principa pamata, kā arī sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšana, īpaši stiprinot reģionālo un mazākumtautību nevaldības organizāciju kapacitāti un līdzdalību, nodrošinot koordinētu atbalstu un mācību pasākumus nevaldības organizāciju pārstāvjiem, un vienlaikus arī stiprinot vietējās kopienas, organizācijas, kas strādā ar mazākumtautību pārstāvjiem, mazaizsargātajām un līdzdalībā neiesaistījušām sabiedrības grupām.
3) Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ārvalstu projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem.
4) Nodrošināta valsts budžeta finansējuma pieejamība un pieaugums programmai "Latvijas NVO fonds", programmai "NVO līdzfinansējuma programma", programmai "Reģionu NVO atbalsta programma" un "Mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmai.
401
407
KM 1) - 3) SIF 1 - 4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.2.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Izveidota paredzama integrācijas atbalsta pasākumu sistēma, t. sk., nodrošinot latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību jaunatbraucējiem un pārskatot rīcībpolitiku starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai. 1) Pārskatīta PMIF latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu organizēšanas un kvalitātes izvērtēšanas sistēma, nodrošināts paredzams kursu plāns.
2) Pilnveidotas atbalsta programmas, nodrošinot inovatīvu pieeju integrācijas procesu veicināšanā, sniedzot iespēju jauniebraucējiem iekļauties vietējā kopienā, vienlaikus sniedzot iespēju latviešu valodas lietošanai sadzīvē.
3) Pārskatīta un definēta rīcībpolitika starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai.
400
407
KM 1) SIF, 2) SIF, 3) IeM, SIF 1) 31.12.2025
2) 31.07.2026
3) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.3.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nodrošināta sabiedrības iesaiste saliedētas sabiedrības politikas plānošanas, izstrādes un ieviešanas procesos, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par pilsonisko līdzdalību un sabiedrības daudzveidību. 1) Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nākamā perioda (no 2028.gada) prioritāšu plānošanā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un citiem ES fondiem.
2) Nodrošinātas mācības dažādu jomu profesionāļiem par sabiedrības daudzveidību.
3) Iesaistītas vietējās kopienas un atmiņas institūcijas vienojošas sociālās atmiņas veicinošu pasākumu īstenošanā.
4) Stiprināta sabiedrības spēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanas un to ieviešanas uzraudzības procesos.
5) Palielināta dažādu sabiedrības grupu, tostarp mazākumtautību, pārstāvniecība saliedētību veicinoši pasākumi, kuri atbalstīti no valsts budžeta līdzekļiem.
400
406
407
KM 1) IeM, 2) SIF, 4) VARAM 1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 31.10.2025
4) 30.10.2026
5) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.4.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. CVK vadībā izveidota droša un mūsdienīga elektroniskā sistēma, kas atvieglo vēlēšanu un referendumu organizēšanu. Nodrošināta vēlēšanu procesu modernizācija un attīstība:
1) Vēlēšanu platformas kodola izveide līdz pašvaldību vēlēšanām.
2) Referendumus atbalstošu e-pakalpojumu izstrāde (pašvaldību referendumi).
3) Platformas pilnveidošana līdz 15. Saeimas vēlēšanām.
4) Platformas izstrādes cikla pabeigšana līdz Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 2029.gadam.
420
421
VARAM (VRAA) CVK, IeM (PMLP), TM (TA) 1) 31.05.2025
2) 31.05.2025
3) 30.09.2026
4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.5.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Atbalstītas nevaldības organizācijas brīvprātīgā darba iniciatīvu veicināšanā un sabiedrības izglītošanā par brīvprātīgā darba nozīmi, it īpaši krīzes apstākļos, kā arī atbalstītas iniciatīvas, kas veicina visas sabiedrības saliedēšanos kopējam mērķim.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Izveidots jauns konkurss NVO brīvprātīgā darba veicināšanai. 407 SIF KM
LM
30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.6.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Organizētas diskusijas ar iesaistītajām pusēm (pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā strādājošās biedrības, to skaitā, diasporas organizācijas, un nodibinājumi, sociālie un sadarbības partneri, politiķi) par pilsoniskā un sociālā dialoga turpmāko īstenošanas ietvaru un izstrādāts ietvara dokuments par sabiedrības līdzdalību, sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. 1) Noorganizēta diskusija starp iesaistītajām pusēm, panākot vienošanos par turpmāko pilsoniskā un sociālā dialoga īstenošanu.
2) Sagatavoti grozījumi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumā, nevaldības organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā un citos normatīvajos aktos pēc nepieciešamības, lai nostiprinātu un ieviestu praksē pilsonisko un sociālo dialogu.
417
418
421
VK NVO, Latvijas Pilsoniskā alianse, LDDK, LBAS 1 -2) 31.12.2024

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.7.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nodrošināta visu iesaistīto pušu izpratne par sabiedrības līdzdalības nozīmi organizējot daudzveidīgas mācību un komunikācijas aktivitātes dažādām mērķgrupām (publiskajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, NVO, skolēni, jaunieši u.c.), kā arī plašāk veikta sabiedrības līdzdalība un izmantots pilsoniskais dialogs valsts pārvaldes darbā. 1) Īstenoti mācību pasākumi un komunikācijas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām un valsts pārvaldē nodarbinātajiem, sekmējot izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmīgumu valsts attīstībā.
2) Vispārējās vidējās izglītības saturā nodrošināta mācību kursu Vēsture I un Sociālās zinības I īstenošanas iespējas atsevišķos mācību kursos, izstrādāti mācību kursu programmu paraugi, sagatavoti metodiskie materiāli pedagogiem un nodrošināta pedagogu profesionālā pilnveide.
3) Sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām īstenoti ārpus stundu pasākumi izglītojamo pašpārvaldēm un aktivitātes pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei bērnu un jauniešu pilsoniskās kompetences stiprināšanai, palielinot savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā un uzticēšanos valstij, publiskās pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.
4) Izmantojot inovatīvas un citas efektīvas metodes sabiedrības iesaistei kā dialoga apļi, deliberatīvās metodes, aptaujas u.c., izzinātas iedzīvotāju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju vajadzības un viedokļi.
417
419
1) VK (VAS)
2 -3) IZM (VISC)
4) VK
1) Visas ministrijas
3) VK
4) visas ministrijas
1 - 4) 30.10.2026

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.8.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nodrošinātas jauniešiem plašākas un aktīvākas līdzdalības iespējas, attīstot jauniešos pilsonisko kompetenci un demokrātisko vērtību cieņu, sekmējot jauniešu iesaisti jaunatnes organizācijās un izglītojamo pašpārvaldēs. 1) Palielināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, to darbībai un jauniešu līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā, tādejādi nodrošinot vismaz 10 000 jauniešu iesaisti nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju aktivitātēs (gadā), vismaz 600 jauniešu aktīvu un regulāru iesaisti brīvprātīgā darba aktivitātēs (gadā) nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās un vismaz 150 jauniešu dalību nevalstisko organizāciju starptautisko tīklu aktivitātēs (gadā).
2) Ieviesta vienkāršota izmaksu metodika jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam, lai mazinātu administratīvo slogu, tādējādi palielinot organizāciju iespējas veikt tiešo darbu ar jaunatni.
3) Palielināts atbalsts reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros aktīvas jauniešu līdzdalības stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tādejādi nodrošinot vismaz 2400 jauniešu iesaisti projektu aktivitātēs (gadā) un ik gadu palielinot projektos iesaistīto reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizāciju biedru skaitu vismaz par 5%.
4) Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās (bāzes vērtība: 8% un sasniedzamā vērtība: 12%) un valsts līmenī (bāzes vērtība: 5% un sasniedzamā vērtība: 7%) (IZM aptaujas dati).
5) Palielināts atbalsts Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros izglītojamo pašpārvalžu attīstībai, tādējādi īstenojot 40 izglītības iestāžu starpinstitucionālās sadarbības projektus un 70 izglītojamo pašpārvalžu iniciatīvu projektus.
122
134
133
407
417
419
IZM NVO, IZM (JSPA),
4 - 5) pašvaldības
1) 30.10.2026.
2) 31.12.2024.
3) 31.08.2026.
4) 31.12.2024.
5) 31.12.2025.

II. Latviska un iekļaujoša Latvija

021.

21.9.

Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Atbalstīta diasporas identitāte un piederība Latvijai. 1) Līdzfinansētas diasporas latviešu skolas (ap 62 skolas gadā, izglītoti ik gadu 1894 bērni un jaunieši). Notikusi diasporas skolotāju meistarības pilnveide (izglītoti ap 150 skolotāju gadā), veicināta diasporas izglītotāju tīklošanās un savstarpējā zināšanu pārnese. Ar digitāliem materiāliem un rīkiem pilnveidota vietne www.maciunmacies.lv (lietotāju skaits diasporā – 48 000), attīstīta un papildināta platforma www.sietins.lv. Finansēti izglītojoši pasākumi latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā (ap 200 dalībnieku gadā). Nodrošināts Latvijas pedagogu darbs diasporas vasaras vidusskolās ASV un Austrālijā (ap 20 Latvijas pedagogu ikgadēji). Organizēti latviešu valodu un tās apguvi popularizējoši pasākumi diasporas bērniem, jauniešiem un ģimenēm (20 pasākumi gadā, ap 2000 dalībnieku). Pieaudzis bērnu skaits tiešsaistes klasēs Classflow platformā (ap 265 skolēnu gadā). Nodrošināts atbalsts diasporas bērnu nometņu, 2x2 un 3x3 nometņu norisei. Turpinājies atbalsts vairāk nekā 70 diasporas pašdarbību kolektīviem, nodrošināts atbalsts Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspējai, profesionālās mākslas pieejamībai diasporā un diasporas kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīvām.
2) Atbalstīti ikgadēji ap 100 organizāciju projekti, iekļaujot vairāk nekā 15 000 diasporas dalībnieku no 35 valstīm, nodrošināts ikgadējs atbalsts vidēji 14 diasporas organizāciju pamatdarbības un organizāciju aktivitāšu uzturēšanai, aktīvi uzturēts diasporas un īpaši remigrācijas tematikas atspoguļojums diasporas medijos. Ikgadēji nodrošināts atbalsts Starptautiskajās institūcijās strādājošo forumam, kas apvieno līdz 100 dalībniekiem no 25 valstīm. Novadīti izglītojoši semināri diasporai par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām un par 2026. gada Saeimas vēlēšanām, veicinot plašāku diasporas iesaisti vēlēšanās. Novadīti 3 semināri par diasporas iesaisti Valsts aizsardzības dienestā.
3) Turpinājusies aktīva komunikācija starp Latvijas un diasporas zinātniekiem, gatavojoties nākamajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2028. gadā. Ikgadēji sarīkoti 30 pasākumi ar diasporas iesaisti eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstības un Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, īstenoti 15 projekti eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei un 15 pasākumi par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. 2025. gadā noorganizēts Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forums ar 500 dalībniekiem klātienē un 1000 dalībniekiem attālināti, 2024. un 2026. gadā noorganizētas 3 biznesa brokastis Eiropas diasporas organizācijās ar mērķi piesaistīt diasporas uzņēmējus Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
4) Nodrošināts valsts atbalsts piecu reģionālo koordinatoru darbībai, ikgadēji sagatavoti 1500 personalizētie piedāvājumi remigrantiem. Nodrošināts atbalsts reģionālo reemigrācijas veicināšanas pasākumu īstenošanai reģionos ikgadēji 400 000 eiro apmērā (50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai 50 darba vietas). Ik gadus latviešu valodas kursus apmeklējušas 150 personas. Ikgadēji rīkoti informatīvi semināri (sadarbībā ar NVA) par darba iespējām Latvijā un remigrantu atgriešanās iespējām (sadarbībā ar PMLP), tai skaitā remigrantu dzīvesbiedru un partneru naturalizācijas un pilsonības iegūšanas jautājumiem.
406 ĀM 1) IZM (LVA), KM
2) VK, CVK, KM, AizM, SIF
3) EM (LIAA), LM, IZM
4) NVA, LM, VARAM, IeM (PMLP), SIF
1 - 4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.
(EM)

22.1.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Turpināts atbalsts lieliem investīciju projektiem un industriālo teritoriju (ostu) attīstībai; pēc tam, kad tiks pieņemti attiecīgi grozījumi ES ekonomikas pārvaldības ietvarā un, ja šie grozījumi to atļaus, novirzot katru gadu vismaz 0,2 % no IKP ar mērķi atbalstīt ekonomiski un komerciāli pamatotu, tautsaimniecības attīstību veicinošu, nodokļu ieņēmumus palielinošu projektu realizāciju. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumi). Katru gadu atbalstīti vismaz 20 lielu investīciju projekti, kas paredz veicināt ikgadēju eksporta pieaugumu 80 milj. EUR apmērā, un radītas vismaz 800 jaunas labi apmaksātas darba vietas. 43
206
EM FM, ALTUM, VARAM, SM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.2.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Nodrošināts atbalsts uzņēmumu produktivitātei un iziešanai eksporta tirgos vai eksporta tirgu paplašināšanai, tostarp atbalsts uzņēmumu virzībai uz ES līmeņa atbalsta programmām, atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumiem.
Izstrādājot ANM un ES fondu atbalsta programmas, mazinātas administratīvās procedūras. Nodrošināta programmu- maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem.
Uzņēmumu digitālajai transformācijai atbalstīti vismaz 5000 komersanti (ANM un ES fondu līdzekļi), nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 50 milj. EUR apmērā. 43
239
EM EM (LIAA), ALTUM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.3.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Mērķtiecīgi ieguldījumi (t.sk. valsts budžeta) jaunuzņēmumos to izveidei un attīstībai, tostarp paredzot papildus stimulus ārvalstu investīciju piesaistei Latvijā, tādējādi nodrošinot Jaunuzņēmumu stratēģijā 2022.-2025.gadam noteikto rādītāju sasniegšanu. 1) Piesaistītas 100 milj. EUR lielas investīcijas Latvijas jaunuzņēmumos.
2) Izveidoti vismaz 100 jaunuzņēmumi.
3) Radītas vismaz 500 jaunas darba vietas.
43
199
EM EM (LIAA) 1 -3) 31.12.2025

III. Labklājīga Latvija

022.

22.4.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Nodrošināta finansējuma pieejamība uzņēmumiem, attīstot un ieviešot Altum finanšu instrumentus garantiju, aizdevumu (t.sk., ar kapitāla atlaidi) un riska kapitāla veidā, īpaši reģionos, uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai, digitalizācijai un inovācijas attīstībai
(Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3., 4.4., 4.5. rīcības virzienu uzdevumi).
Izstrādājot ANM un ES fondu atbalsta programmas, mazinātas administratīvās procedūras, tostarp atviegloti atbalsta nosacījumi mazajiem uzņēmumiem, kā arī ieviesti nosacījumi komercbanku aktīvākai kreditēšanai. Nodrošināta programmu maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem.
1) Nodrošinātas investīcijas 818 uzņēmumos.
2) Nodrošināta kapitāla pieejamība 243 941 000 EUR apmērā.
3) Atvieglota Altum starta finansējuma programmas pieejamība mazajiem uzņēmumiem.
43
239
EM ALTUM 1 -3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.5.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Izveidots visaptverošs eksporta kredītu darījumu un apdrošināšanas modelis, lai novērstu tirgus nepilnības finanšu pieejamībā.
(Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevums).
Izveidots eksporta kredītu apdrošināšanas modelis, novirzot valsts budžeta finansējumu sākotnēji vismaz 15 milj. EUR apmērā.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultātā īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
203 EM ALTUM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.6.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Sniegts ieguldījums eksporta veicināšanai, nodrošinot jaunu tūrisma produktu, tostarp - dižpasākumu (tai skaitā WRC rallijkrosa čempionāts un FIBA Eurobasket 2025), lielu starptautisku pasākumu un konferenču organizēšanu
(Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1., 4.3. un 4.4.rīcības virzienu uzdevumi).
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Saņemot atbalstu, radīti vismaz 5 jauni eksportspējīgi produkti.
2) Izveidoti vismaz 5 sadarbības tīkli (klasteri), iesaistot vismaz 120 komersantus.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām).
3) Organizēti vismaz 3 pasākumi, tai skaitā dižpasākumi.
384
378
EM EM (LIAA) 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.7.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Sniegts atbalsts jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības uzsākšanai. 1) Par darbības uzsākšanu Latvijā paziņojusi vismaz viena ārvalstu banka, tādējādi paaugstinot konkurenci banku sektorā. Iedzīvotājiem un uzņēmumu attīstībai ir pieejami kredītlīdzekļi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tiek sekmēta tautsaimniecības straujāka izaugsme.
2) Palielināts fin tech uzņēmumu skaits.
3) Ieviesta licencēšana kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, ieviešot MICA regulu Latvijā.
  1) - 2) EM (LIAA)
3) FM
1) - 2) LB, FM, Latvijas Finanšu nozares asociācija
3) LB
1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.8.

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Eksporta un piesaistīto investīciju veicināšana, aizstāvot Latvijas uzņēmēju intereses starptautiski. Piedalīšanās ES ārējās ekonomiskās politikas veidošanā, tostarp atbalstot jaunu ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību noslēgšanu. 1) Sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem, Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām sadarbībā ar LIAA, rīkojot pasākumus (vizītes, semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei, kā arī aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses ārvalstīs.
2) Nodrošināta Latvijas ekonomisko interešu pārstāvība ES ārējās tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumos, tostarp PTO ietvaros, un veicināta trešo valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību noslēgšana.
197 ĀM 1) EM (LIAA) 1 - 2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

022.

22.9

Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Nodrošināta Latvijas iespēju paaugstināšana pusvadītāju tehnoloģiju attīstības jomā, stiprinot inovācijas, investīcijas, zinātni un pētniecību, t.sk. pētniecības infrastruktūru, augsti kvalificētu speciālistu pieejamību pusvadītāju jomā un veicinot sadarbību starp valsts, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem. 1) Ministru kabinetā iesniegti ar ieinteresētajām pusēm saskaņoti priekšlikumi, kas apkopo Latvijas ekonomiskos un konkurētspējas ieguvumus no Latvijas iesaistes pusvadītāju aktivitātēs un identificē pasākumu kopumu Latvijas iespējām pusvadītāju jomā vidējā termiņā, tai skaitā iekļaujot pārskatu par augsti kvalificētu ekspertu pieejamību, infrastruktūras ietekmi uz inovatīvo produktu attīstību, investīcijām, kā arī identificējot finansējuma avotus pusvadītāju piegādes/vērtību ķēdes pasākumu realizācijai vismaz 5 gadu periodā.
2) Priekšlikumos iekļauti konkrēti pasākumi sadarbības paplašināšanai pusvadītāju jomā bilateriālās un multilateriālās pētniecības programmās ar pasaules vadošajām valstīm pusvadītāju augsto tehnoloģiju jomā un priekšlikumi līdzfinansējuma nodrošināšanai mikroshēmu kompetences centra izveidei.
  1) EM
2) IZM
1) IZM, EM (LIAA) 1 - 2) 31.07.2024.

III. Labklājīga Latvija

023.
(EM, IZM, VK)

23.1.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Pieaugusi produktivitāte uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī atbalstīti uzņēmumi jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē (t.sk. no vietējām izejvielām), nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4. rīcības virziena uzdevumiem. Atbalstīti vismaz 300 komersanti (ANM un ES fondu līdzekļi), nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti inovācijām vismaz 75 milj. EUR apmērā. 194
200
EM
IZM
EM (LIAA), ALTUM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

023.

23.2.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Ieviests ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modelis, piemērojot platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības projektu) īstenošanai.
(Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4.rīcības virziena uzdevumi).
Uzsākta vismaz 2 platformu un vismaz 10 platformu projektu īstenošana ilgtermiņa valsts pētījumu programmā (Inovāciju fonds), kas sniedz ieguldījumu komerciālas ievirzes pētījumu īstenošanai atbilstoši valsts un industrijas pieprasījumam, vienlaikus veicinot valsts budžeta ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un attīstot sadarbību starp spēcīgākajām pētniecības organizācijām (platformu pieeja). 135
143
EM IZM, LZP 28.02.2025

III. Labklājīga Latvija

023.

23.3.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Nodrošināta publiskā sektora pasūtījuma inovācijas, izmantojot inovāciju publisko iepirkumu, kas atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem mērķiem un rīcības virzienam: inovācijas kapacitātes paaugstināšana. 1) Identificēti 10 potenciālie publiskā sektora pasūtītāji inovatīviem risinājumiem un 10 privātā sektora piedāvājumi inovācijām izmantošanai publiskajā sektorā.
2) Sagatavots priekšlikums inovāciju iepirkumu gadījumu uzskaitei.
3) Izstrādāts priekšlikums atbalstam uzņēmumiem, kas piedalās inovāciju publiskajos iepirkumos.
4) Īstenoti informēšanas, pārrobežu sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumi inovāciju iepirkumu sekmēšanai Latvijā.
  1) EM (LIAA)
2 - 4) EM
2) FM (IUB) 1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

023.

23.4.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Sniegts atbalsts prioritāro investīciju projektu ātrākai apkalpošanai, īstenojot "zaļā koridora" pieeju, kā arī izveidot ietvaru inovatīvu risinājumu testēšanai un attīstīšanai inovāciju zonu un regulējuma smilškastu ietvaros.
(Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. un 4.4. rīcības virzienu uzdevumi).
1) Starpinstitūciju koordinācijai un sadarbībai, lai risinātu problēmjautājumus, izveidota augsta līmeņa darba grupa prioritāro investīciju projektu atbalstam.
2) Atbalstīti 15 investīciju projekti, piesaistot 250 milj. EUR (rezultāts sasniedzams līdz 2026.gada beigām).
231 EM 1) FM, VARAM, VK (MPB)
2) EM (LIAA)
1) 31.03.2024
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

023.

23.5.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Valsts pārvaldes inovācijas ekosistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara attīstīšana, veicinot inovācijas prakses kopienas pilnveidi un atbalstu valsts pārvaldes iestādēs un struktūrās, nodrošinot zināšanu pārnesi, inovācijas prasmju apguvi un pielietošanu valsts pārvaldes izaicinājumu risināšanai. 1) Izveidots Inovācijas ekspertu tīkla spēcināšanas un paplašināšanas aktivitāšu plāns, nodrošinot tematisko grupu izveidi zināšanu pārnesei ministrijās, valsts pārvaldes iestādēs, kā arī pašvaldību līmenī, veidojot inovācijas prakses kopienu.
2) Īstenotas mācības Inovācijas ekspertu tīklam, nodrošinot regulāru inovācijas metožu apguvi un tālāku nodošanu.
3) Inovāciju metožu pielietošana politiku un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas procesā.
201 VK   1) 31.12.2024
2) 31.12.2026
3) 31.12.2026

III. Labklājīga Latvija

023.

23.6.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Nodrošināts valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm inovācijas laboratorijas metodiskais atbalsts digitālo pakalpojumu un produktu pārveidē ar UI/UX (lietotāju saskarne un lietotāju pieredzes pieejas) atbalstu. Uz iedzīvotāju vajadzībām centrētu valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu dizainēšana un pilnveide, izmantojot Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas pieeju, tostarp, dizaina domāšanu, pakalpojumu dizainu, eksperimentēšanu. 428 VK VARAM 31.12.2026

III. Labklājīga Latvija

023.

23.7.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Optimizējot biroja telpas valsts pārvaldē, izveidota vieda un ilgtspējīga darba vide, kas veicina elastīgas, uz inovācijām orientētas un kopradē balstītas darba kultūras nostiprināšanu, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes tēlu kā atvērtu un pievilcīgu darba devēju. 1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām un viedo biroju izveidi valsts pārvaldē.
2) Ir izveidots tiesiskais ietvars viedas darba vides ieviešanai, lai nodrošinātu elastīgu darba vidi, kas veicina inovācijas un sadarbību valsts pārvaldē, kā arī sekmē ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
428 VK FM (VNĪ), visas ministrijas 1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

III. Labklājīga Latvija

023.

23.8.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Attīstītas kultūras un radošo industriju pārstāvju uzņēmējdarbības prasmes, un dizains tiek plašāk pielietots visās tautsaimniecības nozarēs, tajā skaitā stiprināta mūzikas, t.sk. neakadēmiskās, sektora konkurētspēja un eksportspēja. 1) Palielinājies kultūras un radošo nozaru uzņēmumu skaits, kas izmanto biznesa inkubatoru pakalpojumus.
2) Attīstīts digitālo spēļu kā radošo industriju uzņēmējdarbības potenciāls, pilnveidojot mākslas nozares profesionāļu izglītības iespējas šajā jomā, radot priekšnoteikumus eksportspējas palielināšanai un biznesa attīstības instrumentu izveidei.
3) Veicināta legāla kultūras satura pieejamība un patēriņš, tostarp izvērtējot iespēju noteikt Latvijā radītas mūzikas kvotas radio apraidē.
243
383
384
KM 1) EM (LIAA) 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

023.

23.9.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Nostiprināta sistēmiskas dizaina domāšanas (jaunrades) metodes izmantošana revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības procesā, veidojot valsts pārvaldes profesionāļu inovētspēju. Noslēgts sadarbības Memorands starp FM un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, tā īstenošanas plānā integrējot vairākus jaunrades risinājumus revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības pilnveidošanai. Revīzijas kvalitātes uzraudzības Risku vadības sistēmā integrēts vismaz viens papildu riska kritērijs gadā. Veicināta finanšu pārskatu lietotāju interešu aizsardzība. Paaugstināta revīzijas pakalpojuma kvalitāte.   FM   31.12.2023

III. Labklājīga Latvija

023.

23.10.

Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Nostiprināta Latvijas pozīcija pētnieciskajā, izglītības un inovāciju starptautiskajā telpā. 1) Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums Latvijas dalībai Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociētās valsts statusā, kā arī sekmēta pāreja uz pirmsiestāšanās asociētās dalībvalsts statusu, lai veicinātu ieguldījumus zināšanu ekonomikas attīstībā un starptautiska līmeņa inovatīvu projektu īstenošanu. Veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai virzītos uz Latvijas pilntiesīgas dalības CERN statusu.
2) Nodrošināts paredzams finansēšanas modelis un finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās asociētās valsts statusā, kas attīsta uz zinātnes universitātēm un zinātniskajiem institūtiem balstīta kosmosa un aeronautikas ekosistēma inovāciju radīšanai un tehnoloģiju pārnesei.
3) Nodrošināta Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) nacionālā kontaktpunkta darbība, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu darbību EMBL un EMBC (Eiropas molekulārās bioloģijas konferencē) dalībvalsts statusā, īstenot nacionālo partnerības plānu.
4) Nodrošināta 12 nacionālo partnerības plānu realizācija dalībai Eiropas infrastruktūru konsorcijos (ERIC) vai ESFRI platformās Latvijai nozīmīgās nozarēs RIS3 konkurētspējas stiprināšanai.
5) Nodrošināts nacionālais līdzfinansējums dalībai Eiropas partnerībās, tai skaitā Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju institūta pasākumos un Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī.
133
136
IZM EM (LIAA) 1 -5) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

024.
(ZM, EM)

24.1.

Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. Izstrādāti ZM pārstāvēto nozaru plānošanas dokumenti, definējot tajos "Zaļā kursa" un ilgtspējīgas attīstības mērķvērtības, attiecīgi pilnveidojot normatīvo vidi, kas nodrošina uz zināšanām balstītu ilgtspējīgu nozaru attīstību. 1) Iesniegts MK plānošanas dokuments meža nozarei, veicinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, dabas vērtību saglabāšanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu un kāpinot meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju.
2) Pilnveidota zaļā kursa mērķiem atbilstoša normatīvā vide meža, meža zemju un lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanai, kā arī meža resursu pieejamībai un ieguvei. Ņemsim vērā emisiju samazināšanas mērķus, sabalansējot tos ar ražošanu tā, lai nesamazinātos lauksaimniecības, mežsaimniecības ražošanas apjomi, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguves apjomi.
3) Izstrādāti politikas plānošanas dokumenti, kas paredz zivju resursu mākslīgās atražošanas un zušu krājumu pārvaldības politikas īstenošanu, kā arī sagatavots ceļvedis EK apstiprinātajam Jūras rīcības plānam, lai sekmētu zivju resursu un zivju dzīvotņu saglabāšanu un ilgtspēju.
4) Iesniegta MK zemes apsaimniekošanas politika, radot prognozējamāku vidi nozaru attīstībai un investīcijām, vienlaicīgi saglabājot dabīgās pļavas un Latvijas kultūrvēsturisko ainavu.
197
271
272
281
282
284
285
286
291
ZM VARAM, ZM (VMD)
2), 4) KEM
1) 30.11.2024
2) 30.10.2026
3) 30.11.2025
4) 30.11.2024

III. Labklājīga Latvija

024.

24.2.

Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. Nodrošināts valsts un ES atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža nozares, pārtikas ražošanas konkurētspējai un augstākas vērtības produkcijas ražošanai, kas pamatots datos un analīzē noteiktu nozares konkurētspējas un "Zaļā kursa" mērķvērtību sasniegšanā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Sagatavoti un iesniegti izvērtēšanai kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā priekšlikumi par lauksaimniecībai nepieciešamā papildu valsts atbalsta finansējuma nodrošināšanu, ik gadu lauksaimniekiem nodrošinot valsts atbalstu prioritāru pasākumu veidā ne mazāk kā 50 milj.euro apmērā, lai stiprinātu augkopību, lopkopību, saimniecību konkurētspēju, risku pārvaldību, zinātni un pētniecību, kā arī veicinātu produkcijas tirgu.
2) Īstenots elastīgs "Zaļā kursa" mērķiem, sabiedrības interesēm un tirgus situācijai atbilstošs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts, kas nodrošina laika periodā no 2023.-2027.gadam 1,714 miljardu EUR ES tiešo maksājumu apguvi, sniedzot iespēju lauksaimniekiem pildīt to funkcijas sabiedrībai, t.i., ražot nekaitīgus un kvalitatīvus produktus par pieņemamām cenām, aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību.
3) Sniegts atbalsts 63 miljonu EUR apmērā konkurētspējīgas zivsaimniecības nozares un ilgtspējīgu ūdens dzīvo resursu pieejamībai veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai, ieguldījumu rezultātā palielināta uzņēmumu izturētspēja, apgrozījums un ražošanas jaudas, kā arī uzlabota resursu izmantošanas efektivitāte ražošanā.
4) Īstenoti KLP lauku attīstības atbalsta pasākumi, lai stiprinātu mazo un vidējo lauku saimniecību konkurētspēju, veicinātu pievienotās vērtības radīšanu un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu eksportspēju, sekmētu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi, kas mazinātu klimata pārmaiņas un mazinātu lauksaimniecības radīto piesārņojumu, veicinātu uzņēmējdarbību lauku teritorijā un vietējo teritoriju pievilcību, zināšanu uzlabošanu lauksaimniecībā un lauku uzņēmējiem, inovāciju izstrādi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, veicinātu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, paredzot finansējumu periodā 2023.-2027.gadam 0,954 miljardu EUR apmērā, t.sk. 157 milj. papildu valsts finansējumu.
200
203
240
279
281
282
283
289
292
334
335
ZM   1) Ik gadu
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

024.

24.3.

Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. Lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanas pasākumi vietējo produktu ražošanas un patēriņa palielināšanai vietējā tirgū un eksportā, .t.sk. veicinot bērniem veselīgu uztura paradumu veidošanos jau bērnībā, skolās radinot pie svaigu un veselīgu vietējo produktu lietošanas ikdienas uzturā. 1) Izstrādāti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomās, tai skaitā veicinot vietējo produktu (arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas) lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI), ieviestas konceptuālas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, maksimāli veicinot produktu īsās piegādes ķēdes un veselīgu vietējo produktu lietošanu ikdienas uzturā.
2) ZPI ietvaros īstenota noslēgto pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu līgumu izpildes efektīva uzraudzība un kontrole, lai piegādātāji godprātīgi pildītu līgumā noteiktās saistības, valsts un pašvaldību iestādēm līgumu izpildes laikā paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu vietā nepiegādātu prasībām neatbilstošus produktus.
3) Īstenotas aktivitātes pārtikas kvalitātes shēmu un to produktu atpazīstamības veicināšanai Latvijā un nodrošināta Latvijas pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 8 izstādes katru gadu Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspējas stiprināšanai.
4) Vismaz 90% pirmsskolas un 1.-9.klašu skolēni saņem bezmaksas svaigus augļus, dārzeņus un pienu Skolu apgādes programmas ietvaros (vienā mācību gadā izdalot vismaz 1700 tonnas svaigu augļu vai dārzeņu un vismaz 4000 tonnas piena).
5) Veicināta ražotāju iesaiste Bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, sasniedzot 1000 sertificētos produktus 2026.gadā, nodrošinot patērētājus ar vietējo lauksaimnieku ražotiem produktiem.
240
292
ZM 1) VARAM, IZM, VM
2) VARAM
1) 30.06.2025
2) 31.12.2024
3 - 5) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

024.

24.4.

Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. Augsta sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeņa stiprināšana atbilstoši pamatprincipam "viena veselība" , īstenojot uzraudzības pasākumus, veicinot zinātnisko izpēti un vienotas informācijas sistēmas izstrādi dzīvnieku veselības, veterināro zāļu un pārtikas aprites jomā, kā arī nodrošinot nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti, nekaitīgas dzīvnieku barības ražošanu un augstu dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību piemērošanas līmeni.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izstrādāta vienota informācijas sistēma dzīvnieku veselības, veterināro zāļu aprites un pārtikas nekaitīguma jomā.
2) Apstiprinātas un realizētas 32 valsts uzraudzības un kontroles programmas dzīvnieku veselības, veterināro zāļu, dzīvnieku barības un pārtikas aprites jomā.
3) Veikti 9 pētījumi gadā, identificējot riska faktorus un to mazināšanas iespējas sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes jomā.
4) Nodrošināta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam un Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas plānā "Viena veselība" 2023. –2027. gadam paredzēto pasākumu ieviešana veicinot starpinstitucionālo sadarbību, zinātnisko izpēti un riska novērtēšanu, kā arī uzlabojot sabiedrības informētību par sabiedrības veselības aizsardzību antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un zoonožu jomā.
5) Īstenoti Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzraudzības un apkarošanas stratēģijā 2023.–2028. gadam paredzētie pasākumi, lai ierobežotu ĀCM izplatību, īstenojot uzraudzības pasākumus, sekmējot pētījumus un informācijas sistēmas pilnveidi.
6) Iesaistoties Eiropas zaļā kursa stratēģijas "No lauka līdz galdam" iniciatīvu īstenošanā, lai mazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos, veicināta pārtikas pārpalikumu pārdale, nodrošināta iesaistīto pušu izglītošana un sabiedrības informēšana.
7) Nodrošināta mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamība, klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošana, bezatbildīgas dzīvnieku pavairošanas ierobežošana.
8) Nodrošināta eksportējamo pārtikas produktu laboratoriskā kontrole, lai atbalstītu Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes, garantējot produktu atbilstību trešo valstu prasībām (~ 1000 izmeklējumi gadā).
203
285
ZM 4) VM
6) VM, VARAM
1) 30.06.2024
2) 31.12.2024
3) 30.10.2026
4) 30.10.2026
5) 30.10.2026
6) 30.10.2026
7) 30.10.2026
8) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

024.

24.5.

Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. Stiprināta zinātnē balstīta moderna, pieejama un nākotnes vajadzībās orientēta lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas jomu mūžizglītība, vidējā profesionālā un augstākā izglītība. 1) Sagatavotas un licencētas mūžizglītības programmas atbilstoši modernās lauksaimniecības un zaļā kursa prasībām, kā arī izstrādāta bioloģiskās lauksaimniecības apguves programma, lai veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības principu apguvi izglītības procesā.
2) Izstrādāta lauksaimniecības nozares vajadzībās balstīta profesionālās izglītības stratēģija, lai palielinātu kvalificētu speciālistu piedāvājumu atbilstoši nozares pieprasījumam.
3) Institucionālā finansēšanas modeļa ieviešana LBTU no 2024.gada.
4) Attīstīta pētniecība un tai nepieciešamā infrastruktūra, lai sniegtu ieguldījumus bioekonomikas jomu izaugsmē, lai veicinātu konkurētspējīgas pētniecības un inovāciju attīstību lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas un veterinārmedicīnas jomās.
135
138
139
140
166
167
171
172
ZM IZM 1) 30.06.2025
2) 30.11.2024
3) 31.12.2024
4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

025.
(IZM, FM)

25.1.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta slodze pedagogiem, vienlaikus sniedzot atbalstu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izstrādāts un pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs aprobēts ilgtspējīgs izglītības finansēšanas modelis.
2) Veikta pāreja uz izglītības programmu finansēšanas modeli pedagogu darba samaksas nodrošināšanai un darba slodzes balansēšanas nodrošināšanai, t.sk. nosakot kritērijus izglītības iestāžu ekosistēmas veidošanai pašvaldībās.
3) Nodrošināts valsts budžeta finansējums pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei atbilstoši definētai metodiskai tematikai pa izglītības programmu veidiem.
4) Izstrādāta jauno pedagogu izaugsmes un nodarbinātības risku uzraudzības sistēma, nosakot slodzes apjomu, atbildību un skolotāja mentora uzraudzību sadarbībā ar augstskolām, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas.
5) Izveidota skolu profesionālā atbalsta sistēma (pašvaldību, izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu metodiskā atbalsta sistēma, t.sk. STEM pedagogiem), koncentrējot izglītības pārvaldības funkcijas, lai īstenotu jēgpilnu izglītības satura un izglītības kvalitātes monitoringu un nodrošinātu datos balstītu skolu snieguma pilnveidi.
6) Palielināts pedagogu, kuri pedagoģisko izglītību un/vai skolotāja kvalifikāciju ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā, īpatsvars no 8,9% (2018.g.) uz 10% (2024.g.)
  IZM 1 - 2) KM, LPS, LIZDA,VARAM, pašvaldības
3 - 4) KM (LNKC)
5) VISC
1) izstrāde 31.12.2023., aprobācija 31.05.2024.
2) 31.05.2024
3) 30.10.2026
4 - 5) 30.10.2026
6) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

025.

25.2.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Pārskatīts esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis, to pārorientējot no procesa uz rezultātu un izstrādāts pilotprojekts par institucionālā finansējuma ieviešanu. Pēc pilotprojekta rezultātiem tiks ieviests institucionālais finansējums visās valsts augstākās izglītības iestādēs. Nodrošināts sniegumā balstīts tautsaimniecības transformācijai nepieciešamais valsts finansējums zinātnei. 1) Īstenots un izvērtēts institucionālā finansējuma pilotprojekts, sniedzot iespēju no 2024.gada visu tipu valsts augstskolām iesaistīties pilotprojekta īstenošanā atbilstoši vienotiem kritērijiem un MK pieņemot lēmumu par konkrētās augstskolas pievienošanos pilotprojektam.
2) Uzlabojas augstskolu, īpaši zinātnes universitāšu studiju un zinātniskā darba rezultāti, tajā skaitā augstskolu reitingos, un ir sasniegts progress 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā.
3) Nodrošināts STEM absolventu īpatsvars 25 % apmērā no absolventu kopskaita.
4) Valsts budžeta ieguldījumu apmērs pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 0,5 % no IKP, virzoties uz kopējiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no IKP uz 2027. gadu.
5) Vismaz viena Latvijas augstākās izglītības iestāde sasniedz vismaz Times Higher Education vai QS reitingu 600. vietu.
6) Vismaz 85% no valsts augstskolu absolventiem strādā kvalificētajos amatos (ISCO 0-3).
7) Finansējums uz vienu studējošo pieaug par 20% valsts augstskolās.
8) Par 15% samazinās atbirums pēc pirmā studiju gada valsts augstskolās.
9) Doktora grāda ieguvēju skaits pieaudzis par 40% (no vidēji 140 gadā līdz 200 gadā).
134
135
136
IZM VM, ZM, KM 1) 31.07.2025
2 - 9) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

025.

25.3.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Nodrošināta jaunu pedagogu piesaiste profesionālajā izglītībā. 1) Izveidota un uzsākta darba vidē balstīta augstākās izglītības programma profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanai (pēc "Mācītspēks" piemēra).
2) Izvērtētas izglītības prasības profesionālās izglītības pedagogiem un izstrādāti priekšlikumu prasību pilnveidei normatīvajā regulējumā, vērtējot to ietekmi.
3) Samazināts iztrūkums pēc profesionālās izglītības pedagogiem par 10% un stiprināta darba devēju pedagoģiskā kapacitāte, nodrošinot darba vidē balstītas mācības.
  IZM IZM (VISC), LIZDA, KM, ZM, VM 1) 30.06.2025
2) 31.12.2025
3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

025.

25.4.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Profesionālās izglītības finansēšanas pieejas pilnveidošana, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Palielināts profesionālās izglītības programmu bāzes finansējums, atbilstoši faktisko izmaksu aprēķinam.
2) Izstrādāts modelis sniegumā balstītai profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai, pārskatot vidējās profesionālās izglītības programmu finansēšanas koeficientus, lai tiktu segti visi programmas īstenošanas izdevumi, t.sk. tehnoloģiski ietilpīgāko programmu izmaksām, lai virzītos uz pilnvērtīgu izglītības procesa nodrošināšanu. Palielināta izglītības kvalitāte un samazināts priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaits, par 6% kāpināts uzņemto un absolvējušo skaits profesionālajā vidējā izglītībā (no 54% (2018) uz 60% (2027). Īstenots sistemātisks atbalsts profesionālās izglītības izcilības attīstībai, kas nodrošina visu līmeņu izglītības iestāžu, darba devēju, pašvaldību un citu ieinteresēto pušu sadarbību lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.
3) Neatkarīgi no izglītības iestāžu padotības palielināts valsts finansēto budžeta vietu skaits vidējā profesionālās izglītības līmenī, virzoties uz plānoto proporciju 50/50 vidējā izglītības līmenī.
167 IZM ZM, VM, KM, LIZDA, LBAS 1) 30.06.2024
2) 31.12.2024
3) 31.10.2026

III. Labklājīga Latvija

025.

25.5.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Pilnveidota un stiprināt partnerība ar darba devējiem nozares un darba tirgus vajadzībām atbilstošu speciālistu sagatavošanā. 1) Nodrošināts un palielināts izglītojamo un studējošo īpatsvars no 39.6% (2021) uz 40.5% (2024), kas profesionālo kompetenci apgūst darba vidē balstītās mācībās (DVB).
2) Paaugstināta profesionālās izglītības kapacitāte, izstrādājot nozares uzņēmumos balstītu pieeju (modeli) profesionālās kvalifikācijas ieguvei gan sākotnējā profesionālajā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā, tai skaitā nozarē balstīta eksaminācija (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu tiks izstrādāts regulējums nozares eksaminācijas centriem, Šveices finanšu instrumenta ietvaros sagatavotais modelis nozarē balstītai eksaminācijai tik pilotēs atsevišķās nozarēs).
3) Izveidota funkcionāla un ērta sistēma, kas nodrošina ātru jauno profesionālo prasmju pārnesi no darba tirgus uz profesionālās izglītības saturu, samazinot ieviešanas laiku līdz 6 mēnešiem (digitālā platforma e-Profesionālo kvalifikāciju sistēma).
4) Atbilstoši darba tirgus pieprasījumam pēc ātras un elastīgas kompetenču iegūšanas nodrošināta profesionālo kompetenču iegūšana Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 5.-8.līmenī, tai skaitā izveidots normatīvais regulējums profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanai.
5) Uzsākts mikrokvalifikāciju ieviešanas izmēģinājumprojekts (LKI 5. - 8. līmenī).
166
167
IZM IZM (IKVD, AIKA, VISC), KM, LM, VM, LDDK, LOSP, LNKC, IeM, LBAS 1) 31.12.2024
2) 31.12.2026
3) 31.12.2026
4) 31.12.2026
5) 31.03.2024

III. Labklājīga Latvija

025.

25.6.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Sākta ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas izveide, nodrošinot valsts atbalstu iedzīvotāju, tai skaitā ar zemu izglītības līmeni, mācībām. 1) Izveidota un aprobēta individuālo mācību kontu pieeja, t.i. sistēma individualizētajām mācību piedāvājumam un atbalstam.
2) Attīstīta Prasmju pārvaldības platforma, saskaņā ar vienas pieturas servisa principu, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt, uzraudzīt, analizēt un vienkopus sniegt informāciju iedzīvotājiem par dažādām pieaugušo mācību iespējām, nedublējot, bet nodrošinot sasaisti ar citu institūciju sistēmām.
3) 28 000 nodarbinātas personas ieguvuši vai pilnveidojuši darba tirgū nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju, tostarp 50% no mācībās iesaistītajiem ir ar zemu izglītības līmeni, 3 950 nodarbinātās personas, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām līdz 2029. gadam.
4) Izstrādāta pašvadītas mācīšanās pieeja IKT speciālistu sagatavošanā, tai skaitā nodrošināta starptautiskās pieredzes pārnese, indikatīvi 1 000 personas ārpusformālās izglītības ietvarā ieguvušas IKT specialista zināšanas un prasmes.
5) Pārskatīts un pilnveidots atbalsta piešķiršanas un mācību piedāvājuma veidošanas mehānisms nodarbinātiem pieaugušajiem, īpaši personām ar zemu izglītības līmeni.
170
171
IZM (VIAA) EM, LM (NVA), VARAM 1) 30.10.2026
2) 30.06.2026
3) 30.06.2026
4) 30.06.2026
5) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

025.

25.7.

Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. Stiprināta mākslu un kultūras universitāšu akadēmiskā, mākslinieciskā jaunrade un zinātniskā darbība, attīstot to infrastruktūru un atbalstot digitalizācijas un tehnoloģisko inovāciju integrēšanu augstskolu darbībā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Turpinātas investīcijas mākslu un kultūras universitāšu (LMA, JVLMA, LKA) infrastruktūras un studiju vides attīstībā, tostarp Tabakas Fabrikas projektā Miera ielā īstenošanā (2.kārta) (LKA), Kronvalda bulvārī (LMA), A.Briāna ielā (LMA).
2) Ieviests starpdisciplinārs izglītības piedāvājums, tostarp uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studiju programmas, attīstītas pedagoģijas un doktorantūras studiju programmas, kā arī mūžizglītības programmas atbilstoši kultūras nozares un darba tirgus vajadzībām.
139
140
141
143
144
156
157
158
KM 1) FM(VNĪ)
2) IZM
1 -2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

026.
(VARAM, SM)

26.1.

Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. Mērķtiecīga investīciju piesaiste Rīgas konkurētspējas paaugstināšanai Ziemeļeiropas reģionā. Panākta Rīgas kā Ziemeļeiropas uzņēmējdarbības, zinātnes un kultūrtūrisma centra izaugsme, apvienojot Latvijas galvaspilsētā koncentrēto lielāko valsts zinātnisko un uzņēmējdarbības potenciālu, izveidojot klasterus zinātnei un pētniecībai, kā arī inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu uzņēmumu izaugsmei, kā arī sekmējot Starptautiskās lidostas "Rīga, dzelzceļa projekta Rail Baltica un Rīgas ostas attīstību. 302
312
313
329
VARAM
SM
EM, ZM, IZM, LM, VM, KM 31.12.2025

III. Labklājīga Latvija

026.

26.2.

Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. Videi draudzīga un ilgtspējīga mobilitātes risinājuma ieviešana Rīgā un tās aglomerācijā, tajā skaitā nodrošinot piekļūstamību pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām. 1) Novērstas CO2 emisijas vismaz 20 tūkst. t CO2/gadā, īstenojot atjaunošanas fonda ietvaros paredzēto Rīgas pilsētas un tās aglomerācijas mobilitātes reformu.
- Bezemisiju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana, modernizējot esošo dzelzceļa elektrificēto tīklu un attīstot jaunas elektrificētas līnijas;
- Rīgas sabiedriskā transporta un saistītās infrastruktūras izbūve, kā arī ritošā sastāva iegāde;
- Rīgas metropoles areāla (tostarp Rīga, Carnikava, Saulkrasti) multimodālo staciju ("Stacija 2.0") izbūve;
- Mikromobilitātes (veloceļu) infrastruktūras izbūve.
2) Ar mērķi nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu, Rīgas valstspilsētas autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos un reģionālo vilcienu A zonā ieviests sabiedriskā transporta vienotās biļete pilotprojekts, kas nodrošinās iespējas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos.
3) Izstrādāts Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāns, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem. Birokrātijas mazināšana, īstenojot vienotu plānošanas un finansēšanas modeli Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāna ietvaros.
303
304
312
314
329
SM 3)VARAM 1) 31.07.2026
2) 30.10.2026
3) 31.07.2026

III. Labklājīga Latvija

026.

26.3.

Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. Lai veicinātu Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles starptautisko konkurētspēju un izaugsmi, sadarbība ar Rīgas valstspilsētu starptautiska un nacionāla mēroga kultūras objektu izveidē un rekonstrukcijā, kā arī pasākumu koordinēšanā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Uzsākta Rīgas valstspilsētas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošana, sagatavots institucionālais modelis, panākta iesaistīto pušu vienošanās par projekta īstenošanas vietu un projekta realizēšanas modeli (Rīgas valstpilsētas aizņēmums, PPP).
2) Turpināta projekta "Rīgas filharmonija" īstenošana, izstrādāts būvprojekts, panākta vienošanās par būvdarbu īstenošanas un finansēšanas kārtību, veikts būvdarbu un būvuzraudzības iepirkums, uzsākti būvdarbi. (Rīgas valstpilsētas aizņēmums).
3) Piedāvāti risinājumi Latvijas Nacionālā teātra piebūves būvniecībai.
329
369
380
KM RD 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

026.

26.4.

Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. Rīgas pilsētas un Pierīgas integrācija, kas pašlaik veido administratīvi un saimnieciski fragmentētu, bet funkcionāli vienotu telpu, kurā izveidota kopēja koordinēta attīstības plānošana un sadarbība Rīgas metropoles konkurētspējas palielināšanai uzņēmējdarbības attīstības, transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta, apdzīvojuma attīstības, pašvaldību izglītības ekosistēmas u.c. jomās. 1) Panākta Rīgas metropoles areāla telpiskās struktūras saskaņota attīstība un tur notiekošo procesu koordinēšana, izstrādājot integrētu attīstības un pārvaldības modeli, kurā ņemtas vērā Rīgas valstspilsētas, apkārtējo pašvaldību, valsts un iedzīvotāju dažādās intereses.
2) Nodrošināts atbalsts Rīgas plānošanas reģionam no ES kohēzijas politikas programmas vai valsts budžeta 2021-2027.g., tai skaitā no ES kohēzijas politikas programmas 2021-2027.g mobilitātei 73 milj. euro, dzīves kvalitātes un pakalpojumu uzlabošanai 70 milj. euro.
3) Nodrošināta Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību saskaņota un vienota pieeja transporta infrastruktūras (t.sk. sabiedriskā transporta) un apdzīvojuma attīstības plānošanā, konkurētspējīgas izglītības ekosistēmas izveidē u.c. jomās.
334 VARAM EM, ZM, SM, IZM, LM, VM, KM, KEM, IeM 1-3) 31.12.2025

III. Labklājīga Latvija

027.
(VARAM, EM)

27.1.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Veicināta reģionu attīstība - piesaistītas ES fondu investīcijas uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās publiskās ārtelpas attīstībai, pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, kapacitātes uzlabošanai un prasmju paaugstināšanai pašvaldībās, kā arī Atveseļošanas fonda investīcijas nacionālas nozīmes industriālo parku attīstīšanai reģionos. Piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās 182,38 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu), publiskās ārtelpas attīstībai 23,66 milj.euro apmērā, pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai 42,15 milj.euro apmērā, viedo risinājumu ieviešanai pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā 15,53 milj. euro apmērā un kapacitātes uzlabošanai un prasmju paaugstināšanai pašvaldībās, kā arī piesaistītas Atveseļošanas fonda investīcijas (apstiprināti projekti) vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecībai reģionos. Nodrošināta iepriekšējā perioda investīciju programmu ieviešanas uzraudzība.
Investīciju rezultātā:
1) attīstīta uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra, nodrošinot iespēju to izmantot vismaz 70 komersantiem, kas veiks privātās investīcijas vismaz 121 milj. euro apmērā, kas savukārt dos iespēju radīt jaunas vai attīstīt esošās darbavietas;
2) attīstīta publiskā ārtelpa pašvaldībās vismaz 117 tūkst. kvadrātmetru platībā, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību;
3) nodrošināta bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, kopumā sniedzot atbalstu vismaz 2309 bērniem, tādējādi veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu.
328
330
331
332
334
336
VARAM   1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.2.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Piesaistītas ES fondu investīcijas, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību, vides un klimata stāvokļa uzlabošanos un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti reģionos, nodrošinot pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un plūdu risku samazināšanu un applūšanas apdraudējumu, kas rada zaudējumus reģionos. Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu), kuru rezultātā tiks attīstītas zaļās zonas pilsētvidē, samazināts vidē novadītais piesārņojums, kā arī izveidota infrastruktūra, kas pasargās no apdzīvoto teritoriju applūšanas:
1) klimata pārmaiņu pielāgošanās nolūkā vismaz 44,3 milj.euro apmērā, īstenojot projektus vismaz 15 pašvaldībās, atbilstoši pašvaldību klimata stratēģijām klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai un seku likvidācijai;
2) ūdenssaimniecības sektora resursu un infrastruktūras efektivitātes uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai vismaz 74,16 milj.euro apmērā, lai tiktu uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte apdzīvotās vietās, aptverot vismaz 58 600 iedzīvotājus;
3) plūdu riska samazināšanai un krasta erozijas novēršanai vismaz 49,23 milj.euro apmērā, lai vismaz 20 272 iedzīvotājiem tiktu samazināts plūdu un krasta erozijas apdraudējums.
274
282
284
328
VARAM   1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.3.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Nodrošināta ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektu attīstība, kā arī finansējuma piesaiste nacionālajam reģionālajam fondam reģionu attīstībai būtiskajās jomās.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Satiksmes ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldībām nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem sākot no 2025.gada. Investīcijas nodrošinās atbalstu skolu tīkla reformas ieviešanai.
2) Iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2022.gada 8. februāra noteikumos Nr.112 "Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām", nodrošinot atbalstu pašvaldību investīciju projektiem 2025.gadā 69 milj. euro, 2026.gadā 43,65 milj. euro un sākot ar 2027.gadu 30 milj. euro apmērā. (69 milj. investīciju programma - 42 pašv. x 1,5 milj. euro un Rīgas pašv. 6 milj.euro.).
Atbalsts IZM uzsāktajai skolu tikla pārskatīšanai, nodrošinot investīcijas pašvaldību izglītības un transporta infrastruktūrā, kā arī mobilitātes risinājumos.
330
331
332
334
336
VARAM IZM, SM 1) 31.05.2024
2) 31.03.2025

III. Labklājīga Latvija

027.

27.4.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Pilnveidots teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes process digitālajā telpā un uzlabots normatīvais regulējums, saīsinot kopējo lēmumu pieņemšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs, tādējādi mazinot birokrātisko slogu. 1) Pilnveidots normatīvais regulējums teritorijas attīstības plānošanas jomā ar mērķi mazināt administratīvo slogu pašvaldībām dokumentu izstrādes procesā.
2) TAPIS stiprināta plānošanas dokumentu savstarpēja integrācija un izstrādāti uzlabojumi plānošanas procesa nodrošināšanai ar digitāliem risinājumiem.
3) Samazināti termiņi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei kā viens no faktoriem ieguldījumiem jaunu objektu attīstībā un būvniecībā
316 VARAM EM, TM (VZD) 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.5.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Ilgtspējīgs publiskais iepirkums kā rīks, kas maina sabiedrības saimniekošanas un dzīvesstila paradumus. 1) Pārskatītas un piemērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un līdzšinējo piemērošanas praksi, kā arī lai veicinātu videi draudzīgāku produktu un pakalpojumu iepirkumus un paaugstinātu sabiedrības vides apziņu.
2) Samazinātas kaitīgo vielu, kas rodas ražošanas procesā, emisijas apkārtējā vidē.
3) Veicināts apritīgums, samazinot apglabājamo atkritumu apjomu.
4) Īso piegāžu ķēžu veicināšana vides ietekmes mazināšanai, nodrošinot pirkšanu no iespējami tuvākā audzētāja/ ražotāja, lai samazinātu transportēšanas radīto emisiju apjomu, kā arī veicinātu vietējā tirgus attīstību un noietu.
285
292
VARAM EM, FM (IUB), ZM, SM, LM 1 - 4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.6.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Piesaistītas investīcijas plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram reģionu sociālekonomiskajai attīstībai, pievilcīgas un kvalitatīvas dzīves vides izveidei un uzņēmējdarbības veicināšanai Interreg programmu 2021.-2027.gadam, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu starptautisko projektu ietvaros. 8 Interreg, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu ietvaros piesaistīti vismaz 77 miljoni euro plānošanas reģionu un pašvaldību projektu īstenošanai, kas vērsti uz reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, dzīves vides uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.
Latgales plānošanas reģionā tiek īstenots EEZ projekts "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" (akronīms: UAP Latgale), Projekta kopējās izmaksas: EUR 1 405 964. Projekta ietvaros tiek veiktas aktivitātes Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes, reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings, atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes.
282
288
289
291
328
334
336
367
369
383
VARAM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.7.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Izvērtēts ekonomiski pamatotākais Valsts teritorijas iedalījums, kas kalpotu sociālekonomiskai analīzei un turpmāko intervences pasākumus izstrādei ES kohēzijas politikas ietvaros un sekmētu labvēlīgāku atbalstu reģionālai attīstībai un Latvijas izaugsmei. Sagatavots priekšlikums klasifikācijas pieejas izvērtēšanai, lai reģionos veidotu teritorijas ar līdzīgāku IKP   VARAM EM, FM 30.06.2024

III. Labklājīga Latvija

027.

27.8.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Plānošanas reģioni nodrošina efektīvāku pakalpojumu tīklu, vadot tā plānošanu un koordinējot tā ieviešanu visā reģiona teritorijā. 1) Pilnveidota plānošanas reģionu darbība (funkcijas, pārvaldes un finansēšanas modelis).
2) Aktualizēts kādas pašvaldību atbildībā esošās jomas būtu lietderīgi koordinēt reģiona ietvaros. Vienlaikus risinājumi var atšķirties starp reģioniem (it īpaši Rīgu un pārējo Latviju).
3) Aktualizēts nozaru ministriju viedoklis par potenciālo pakalpojumu vienotu plānošanu, t.sk. mūžizglītības pasākumu plānošanu atbilstoši reģiona nozaru un attīstības vajadzībām, kā arī nepieciešamo finansējuma sadalījumu starp valsti un pašvaldībām.
334 VARAM SM, IeM, LM, IzM, VM, pašvaldības 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.9.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Nodrošināta kultūras pieejamība reģionos, veidojot kultūras objektus un notikumus kā ekonomisko vidi aktivizējošus pasākumus.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) VKKF konkursos un mērķprogrammās īstenots mērķtiecīgs atbalsts kultūras pakalpojumu pieejamībai ārpus Rīgas valstspilsētas.
2) Īstenots mērķtiecīgs atbalsts radošā darba veicēju (t.sk. mūzikas, vizuālās mākslas, rakstniecības nozarēs) rezidenču centru darbībai Latvijas reģionos.
3) Sniegts atbalsts Jaunā Eiropas Bauhaus principu ievērošanai reģionu attīstības projektos.
4) Atjaunota minimālā kultūras pakalpojumu groza definīcija, lai atbilstoši administratīvi teritoriālajai struktūrai nodrošinātu kultūras pakalpojumu pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam
369
381
KM   1 -3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.10.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Nodrošināti biznesa inkubācijas (pārstāvniecību) pakalpojumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovatīvu ideju īstenošanai, tādējādi veicinot darba vietu izveidi arī Latvijas reģionos
(Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4.rīcības virziena uzdevumi)
Izstrādājot ES fondu atbalsta programmu, mazinātas administratīvās procedūras. Nodrošināta programmu maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem.
1) Nodrošināta 22 biznesa inkubatoru darbība, tajā skaitā tehnoloģiskais un radošo industriju inkubators.
2) Sniegts inkubācijas atbalsts vismaz 285 inovatīviem uzņēmumiem (atbalsts granta veidā), pirmsinkubācijas atbalsts 422 topošajiem uzņēmumiem (nefinansiāls atbalsts) un 192 jaunizveidotiem uzņēmumiem.
3) Izveidoti papildus 4 biznesa inkubatori par valsts budžeta līdzekļiem.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)
43
332
383
EM EM (LIAA) 1 -3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.11.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Nodrošināta programma zināšanu un prasmju pilnveidei pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem reģionālās attīstības un pašvaldību darbības jomā. Stiprināta pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kapacitāte (zināšanas un prasmes), lai uzlabotu sabiedrībai svarīgu pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti pēc ATR – tādu publisko pakalpojumu, kas ir ciešā sasaistē ar pašvaldībām noteikto autonomo funkciju izpildi, ko nosaka Pašvaldību likums (piemēram, darbs ar jaunatni, atbalsts uzņēmējdarbībai, civilā aizsardzība, būvniecības, komunālie un sociālie pakalpojumi u.c.) - apmācību apmeklējumu skaits (1300). 328
334
VARAM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

027.

27.12.

Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Veicināta mobilās un fiksētās platjoslas infrastruktūras (bāzes staciju, optisko tīklu) attīstība, iekļaujot tos pašvaldību teritoriju plānojumos, attīstot pietiekamas intensitātes radiolauka pieejamību jaunceltnēs un sabiedriski nozīmīgās ēkās, kā arī pilnveidojot normatīvo regulējumu un mazinot izmaksas bāzes staciju, t.sk. 5G, izvietošanai uz publisko personu infrastruktūras. Digitalizācijas turpmākā attīstība, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība, darba tirgus, reģionālā attīstība u.c., un digitālo tehnoloģiju pielietošanas iespējas visos Latvijas reģionos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem (iespējas attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanai u.c. procesiem), nodrošinot, ka:
1) 2026. gadā 5G pārklājums, kas pilnvērtīgi nodrošinās attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanas u.c. iespējas, būs pieejams 70% no apdzīvotām teritorijām.
2) Sagatavoti atvieglojumi būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras, īpaši nepārtraukta 5G tīkla un pārklājuma izvēršanai.
3) 2026. gadā Gigabitu savienojamība (augstas veiktspējas tīklu pārklājums) pieejams 96% no mājsaimniecībām.
4) 3G un 4G pārklājuma kvalitātes monitorings, nodrošinot atbilstību augstākajiem kvalitātes standartiem ar mērķi panākt vienmērīgu un kvalitatīvu pārklājumu visā Latvijas teritorijā.
307
315
317
SM   1 - 4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

028.
(SM)

28.1.

Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. Ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, virzoties uz klimata mērķu sasniegšanu un nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. 1) Īstenojot pasākumus, kas vērsti uz integrēta sabiedriskā transporta tīkla izveidi, attīstot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu un uzsākot jauno elektrovilcienu ekspluatāciju, dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos sasniegs 12% (valstī kopumā salīdzinot ar regulāras satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem). Pārvadāto pasažieru skaits dzelzceļa satiksmē sasniegs 22.miljonus pasažieru.
2) Ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu un mazināt birokrātiju, izstrādāts un ieviests transporta un digitālās infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības, pārvaldības un finansēšanas modelis, vadoties pēc OECD labākās prakses rekomendācijām.
3) Pilnveidots rīcības mehānisms, lai pastiprinātu konkurences pārkāpumos atklāto autopārvadājumu uzņēmumu atbildību ar tiem noslēgto pārvadājumu līgumu ietvaros.
4) Izstrādāta un apstiprināta dzelzceļa staciju un saistīto infrastruktūras investīciju programma ("Stacija 2.0)", tostarp Park & Ride, kas uzlabotu pieejamību dzelzceļa pakalpojumiem un attīstītu dzelzceļa stacijas un to apkaimes kā multimodālu transporta un dažādu pakalpojumu centrus.
5) Izstrādāts ilgtermiņa rīcības plāns satiksmes infrastruktūras pielāgošanai un mobilitātes pakalpojumu piekļūstamībai cilvēkiem ar kustību un citiem funkcionāliem traucējumiem.
281
302
303
312
314
SM   1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 30.12.2024
4) 30.06.2024
5) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

028.
(SM)

28.2.

Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. Nodrošināta koordinēta transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzība starptautiskā tirgū, kā arī Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs, t.sk. pilnveidojot ostu pārvaldību. 1) Nodrošināts satiksmes nozares konkurences apstākļos strādājošo valsts tiešā un pastarpinātā kontrolē esošo kapitālsabiedrību pakalpojumu eksporta ieņēmumu pieaugums vismaz 20% apmērā (salīdzinot ar 2023.gadu).
2) Kopīgi ar nozari izveidots mehānisms nozares eksportējošo uzņēmumu atbalstam pakalpojumu virzīšanai jaunos tirgos, inovāciju ieviešanai, jaunu risinājumu un sadarbības intensificēšanai ar partneriem Rietumu tirgos. Izveidota Eksporta un Inovāciju padome.
3) Pārskatīta Ostu pārvaldības reformas gaita, precizēti tās mērķi un izstrādāti priekšlikumi tās pilnveidošanai, saskaņā ar transporta un digitālās infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības, pārvaldības un finansēšanas modeli.
237
243
SM   1 - 2) 30.10.2026
3) 30.06.2024

III. Labklājīga Latvija

028.
(SM)

28.3.

Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. Ieviesti inovatīvi un moderni digitālie risinājumi satiksmes nozarē, t.sk. attīstot datu izmantošanu un stiprinot digitālo infrastruktūru. Izveidota datu apstrādes platforma (digitālais dvīnis), kurā apkopoti dati vismaz no piecām kapitālsabiedrībām, kas nodrošinās piekļuvi datiem, kas nepieciešami efektīvai, ilgtspējīgai un datos balstītai transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstībai un plānošanai, kā arī birokrātijas mazināšanai, modernizējot datu apmaiņu. 241
302
316
428
SM VARAM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

028.

28.4.

Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. Paplašināta Latvijas stratēģiskā gaisa savienojamība un stiprināta Rīgas loma starptautiskajos aviācijas pārvadājumos, kā arī veicināta aviācijas nozares vērtību ķēdes, klimatneitralitātes un inovāciju attīstība 1) Pārvadāto pasažieru skaits Rīgas lidostā pieaudzis līdz 8 miljoniem.
2) Uzsākta "Lidostas pilsētas" (Airport City) projekta pirmās kārtas realizācija, kā arī noslēgts līgums par 6. kārtas lidostas termināļa paplašināšanas izbūvi.
3) Veiksmīgi īstenota airBaltic kotācija biržā caur IPO, tostarp izpildot COVID-19 laikā sniegtā valsts atbalsta nosacījumus.
4) Paplašināta Rīgas lidostas kā Ziemeļeiropas nozīmes aviācijas centra savienojamība, attīstot tranzīta satiksmi un veidojot atbalsta bāzes citās lidostās.
5) Īstenoti pasākumi ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanai un izmantošanai aviācijas nozarē, tādējādi veicinot nozares klimata mērķu sasniegšanu.
302
313
SM   1) 30.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 31.12.2024
5) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

028.

28.5.

Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. Nodrošināta efektīva un uz rezultātu vērsta Rail Baltica projekta pārvaldība, t.sk. nodrošinot Rīgas integrāciju Rail Baltica koridorā līdz 2030. gadam. 1) Izveidota un pilnvērtīgi darbojas Rail Baltica Latvijas vadības grupa, nodrošinot Rail Baltica projekta centralizētu vadību Latvijā, kā arī stiprinot projekta īstenošanā iesaistīto pušu (tostarp Satiksmes ministrijas, RB Rail, EDZL, kā arī citu atbildīgo ministriju un institūciju) savstarpējo sadarbību stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
2) Pilnībā izstrādāti Rail Baltica būvprojekti Latvijas pamttrasei.
3) Būvniecības progress uzsākts Latvijas pamattrasei vismaz 20% apmērā (pie nosacījuma, ja tiek saņemts CEF10 finansējums).
4) Izstrādāts Rail Baltica projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modelis un likumdošanas ietvars, tai skaitā, definējot līdz 2030.gadam īstenojamā projekta apjomu un nepieciešamo finansējumu, kā arī pēc 2030.gada īstenojamo aktivitāšu plānu.
5) Pieņemts lēmums par Rail Baltica galvenā koridora izbūvi posmā no Tallinas (Igaunija) līdz Lietuvas-Polijas robežai, nodrošinot pilnvērtīgu Rīgas integrāciju.
281
312
313
SM 1) Vadības grupā pārstāvētās institūcijas
4) FM
1) 30.06.2024
2) 30.10.2026
3) 30.10.2026
4) 30.06.2024
5) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

029.
(EM, LM, IeM)

29.1.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Paplašināta darbaspēka pieejamība, iesaistot aktīvajos nodarbinātības pasākumos darbaspēka rezervi (bez darba esošās personas, t.sk. jaunieši), nodrošinot darba pieredzes un ienākumu gūšanas iespējas, darba tirgū pieprasīto prasmju apguvi un reģionālās mobilitātes atbalstu, tādējādi palielinot piekļuvi darba tirgum un mazinot ienākumu nevienlīdzību. Katru gadu bez darba esošās un bezdarba riskam pakļautās mērķa grupu 10 000 personas tiek iesaistītas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumos atbilstoši darba tirgus vajadzībām un prognozēm, 1000 personas subsidētās un pagaidu nodarbinātības pasākumos, 2000 personas reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumos. 220
221
LM EM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.2.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Izstrādāta atbalsta programma vecāka gadagājuma nodarbināto noturēšanai darba tirgū un "sudraba ekonomikas" veicināšanai, paredzot tādus praktiskus atbalsta pasākumus uzņēmumos kā darba vides pielāgojumi, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu līdzfinansēšana, atbalsts darba devējiem nepieciešamo darba organizācijas un darba metožu izmaiņu veikšanai un darba vides pielāgošanai ilgākam un veselīgākam darba mūžam, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu iegādei. Sniegts atbalsts 3000 vecāka gadagājuma strādājošo noturībai darba tirgū un 300 darba devējiem. 213
221
LM EM, LBAS, LDDK 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.3.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēta nepieciešamība pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā attiecībā uz darbinieka tiesībām neveikt darba pienākumus un uzteikt darba līgumu darba samaksas neizmaksas gadījumā, virsstundu darbu, dīkstāvi, nepilno darba laiku, koplīgumiem, darbnespējas periodu, kā arī iespēju samazināt darba devējiem izvirzāmās formālās prasības, vienlaikus nesamazinot vispārējo darbinieku tiesiskās aizsardzības līmeni. 1) Grozījumi Darba likumā, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu darba tiesisko attiecību regulējumu.
2) Pārskatīts slimības naudas un slimības pabalsta regulējums, uzlabotas darbnespējas lapu datu analītikas iespējas, kas tiek izmantotas darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības uzraudzībā.
223 LM 1) NVO, visas ministrijas (izņemot AizM)
2) VM, VM (NVD), VM (VI), NVO
1) 31.12.2024
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.4.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Panākta "vienādas darba samaksas principa" piemērošana un nostiprināšana. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem noteikti pasākumi darba samaksas pārredzamības stiprināšanai un nodarbināto diskriminācijas mazināšanai, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/970 pārņemšanu, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm.   LM TM, EM, LBAS, LDDK 30.03.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.5.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Dažādības vadības procesu pilnveide Latvijā, iekļaujošas darba vides veicināšana. 1) Darba devēju atbalsta platformas izveide dažādības vadības jautājumos.
2) Dažādības vadības standarta ISO 30415:2021 "Personāla vadība – dažādība un iekļaušana" reģistrācija Latvijā. Standarts sniegs atbalstu darba devējiem dažādības vadības un iekļaušanas jautājumos.
3) Līdzdalība vienota dažādības vadības standarta izstrādē Eiropas un starptautiskajā līmenī.
4) Izstrādāti priekšlikumi darba devēju un ekspertu dažādības vadības sertifikācijas sistēmas izveidei Latvijā.
408 SIF   1 - 4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.6.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Nodrošināts atbalsta pakalpojums ES pilsoņiem, veicinot viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, sniedzot sākotnējas konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmsituācijai, nodrošinot juridisko un psiholoģisko atbalstu, kā arī praktisku palīdzību reālajās dzīves situācijās.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Izveidota un aprobēta atbalsta sistēma ES pilsoņiem un veicināta to sociālekonomiskā iekļaušana. 408 KM SIF 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.7.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Lai paplašinātu iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai, izstrādāts uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, kas nodrošinātu to, ka valsts maksā par sasniegtajiem apmācību rezultātiem, mērot tos vairāku gadu garumā (uz rezultātiem balstīts maksājumu modelis). Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai, pārkvalificējot 10 500 mazkvalificētos nodarbinātos, no tiem pilotprojektā vismaz 500 IKT speciālistus. 171
172
EM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.8.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Izveidota koordinēta cilvēkkapitāla pārvaldības sistēma. 1) Konsolidēta valsts institūciju darba tirgus prognozēšanas funkcija.
2) Izveidots vienots mācību vajadzību noteikšanas mehānisms (starpinstitucionāla komisija ar sociālo partneru dalību) pieaugušo mācību organizēšanai saskaņā ar darba tirgus prognozēm.
3) Sniegts atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem prasmju pilnveidošanai un pārkvalifikācijai.
4) Stiprināta nozaru ekspertu padomju loma un kapacitāte, lai sekmētu darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu.
5) Izstrādāti priekšlikumi par iespēju konsolidēt cilvēkkapitāla apmācībās iesaistītās valsts institūcijas ar mērķi izveidot efektīvu sistēmu maksimāli ātrai apmācībai atbilstoši darba devēju vajadzībām.
43 EM LM, IZM, LIAA, NVA, VIAA, KM
4) LDDK
1 - 4) 30.10.2026
5) 30.08.2024

III. Labklājīga Latvija

029.

29.9.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Izstrādāts atbalsta pasākumu kopums jauniešu iesaistei un veiksmīgai integrācijai darba tirgū, t.sk. novēršot nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām. 1) Mazināts izglītībā un darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15- 24 gadu vecumā īpatsvars par 2,6 % salīdzinājumā ar 2022.gadu.
2) Samazinās sūdzību skaits par diskrimināciju darba tirgū.
404
409
EM LM, IZM 1 -2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.10.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Stiprināts valsts valodas lietojums darba tirgū, t.sk. novēršot nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām. Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Darba likumā.   LM TM , IZM 30.06.2024.

III. Labklājīga Latvija

029.

29.11.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Lai nodrošinātu mūžizglītības politikas atbilstību nākotnes darba tirgus prasībām, izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām. Izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām.   EM (CSP) LM (NVA), IZM (VIAA), EM (LIAA) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.12.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, izstrādāti kontrolētas darbaspēka imigrācijas nosacījumi, tai skaitā nodrošinot vienkāršotu darbaspēka piesaistes procedūru prioritārajās tautsaimniecības nozarēs un veicinot reemigrāciju. Brīvo darba vietu skaits nepārsniedz 1 % no kopējo darba vietu skaita. 212 EM LM,
IeM
30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

029.

29.13.

Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. 1) Atrasts risinājums un izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti paātrinātas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
2) Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
60
64
65
68
69
VM LVSADA,
VM (NMPD)
1) 30.06.2024
2) 31.01.2025

III. Labklājīga Latvija

030.
(FM, VK)

30.1.

Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. Palielināts akciju tirgus kapitalizācijas apjoms, sasniedzot 9% no iekšzemes kopprodukta 2027.gadā un stiprināta kapitāla tirgu attīstību veicinoša ekosistēma. 1) Apstiprināts valsts kapitālsabiedrību saraksts, kas būtu daļēji kotējamas biržā.
2) Ar mērķi kāpināt atjaunīgo energoresursu jaudas un elektroenerģijas eksportu, sagatavoti dokumenti ārējā finansējuma piesaistei SIA "Latvijas Vēja parki", tostarp kotēšanai biržā.
3) Valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā procesu vada un uzrauga MK tematiskās stratēģiskās vadības komitejas ietvaros.
232
233
236
239
1), 3) FM, VK, SM, EM, ZM
2) EM
  1) 30.03.2024
2 -3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

030.

30.2.

Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. Īstenoti finanšu instrumenti, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam, t.sk vērtējot ģeogrāfisko mērogu mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiska piedāvājuma fonda izveidei. Mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide un darbības uzsākšana, kas paredz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumiem konkurētspējīgus nosacījumus dalībai publiski izveidotajā fondā. 233
236
239
FM EM, ALTUM 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

030.

30.3.

Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. Panākta līdzsvarotāka sieviešu un vīriešu pārstāvība uzņēmumu augstākā līmeņa vadošajos amatos. Noteikti pasākumi dzimumu līdzsvarotākai pārstāvībai augstākā līmeņa vadošajos amatos, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2381 (2022.gada 23.novembris) par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū.   LM   31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

030.

30.4.

Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. Izstrādāti un ieviesti ierobežojumi valsts amatpersonas amata savienošanai ar amatu kapitālsabiedrībā, kur valsts vai pašvaldība tieši vai netieši ir īpašnieks. 1) Izstrādāts attiecīgs normatīvais regulējums.
2) Ierobežota valsts amatpersonu iecelšana amatos publisko personu kapitālsabiedrībās.
237
420
428
1) VK
2) Visas ministrijas (izņemot ĀM)
1) KNAB
2) KNAB
1) 29.02.2024
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

031.
(IZM)

31.1.

Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu. Īstenoti personalizēti izglītojamo mācīšanās ceļi, tādējādi stiprinot iekļaujošu izglītību.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izstrādāti risinājumi iekļaujošas izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs, koordinējot iekļaujošas izglītības jautājumu kompleksu risināšanu starp dažādām institūcijām.
2) Detalizēti noteikta institūciju atbildība savstarpējai sadarbībai konkrētu gadījumu izskatīšanā, mazinot vardarbību izglītības vidē, kā arī paredzēts finansējuma pieaugums atbalsta personālam.
3) Īstenoti pasākumi patvēruma meklētāju un Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai (vismaz 257 euro/mēnesī vienam izglītojamajam individuālā plāna īstenošanai, 50 euro mācību gadā mācību līdzekļu iegādei).
4) Pārskatīts speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu apmērs, palielinot uzturēšanas izdevumu apmēru uz vienu izglītojamo, ņemot vērā inflācijas ietekmi.
5) Noteikta iespēja iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un noteikta finansēšanas kārtība, paredzot valsts finansējumu STEM interešu izglītības programmām 2024./2025.m.g. ne mazāk kā 10%, 2025./2026.m.g. ne mazāk kā 15%, 2026./2027.m.g. ne mazāk kā 20%, kā arī noteiktas prasības STEM jomu īstenošanā interešu izglītības programmās, t.sk. sekmējot meiteņu ieinteresētību STEM jomā.
6) Izstrādāti metodiskie materiāli pedagogiem, t.sk. STEM jomas satura īstenošanai.
7) Definētas prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai.
8) Noteikti izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie resursi.
9) Stiprināts izglītības pēctecīgums un sistēmiskums, nodrošinot sekmīgu izglītojamo pāreju no vienas izglītības pakāpes uz otru.
10) Sistēmas līmeņa darbības rezultāti:
10.1.) Latvijas skolēnu snieguma OECD PISA 2025, salīdzinot ar OECD PISA 2022, izmaiņas: matemātikā snieguma pieaugums par 1,2%, dabaszinātnēs - par 1% un lasīšanā - par 0,4%;
10.2.) Latvijas skolēnu, kas piedzīvojuši dažāda veida pāridarījumus, samazinājums no 29% (OECD PISA 2022) uz 23% (OECD PISA 2025).
153
154
179
180
181
182
183
IZM 1) LIZDA, KM (LNKC)
2) LM, KM (LNKC)
1 - 5), 7), 9) publiski atvasinātas personas, LPS
3), 7 - 10) KM (LNKC)
1) 30.06.2024
2) 29.02.2024
3) 30.10.2026
4) 31.08.2025
5) 31.08.2024
6) 30.10.2026
7 - 8) 31.12.2024
9 - 10) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

031.

31.2.

Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu. Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm (augstskolas) izstrādāta programma STEM skolotāju sagatavošanai. Trīs gadu laikā (līdz 2027.g.) sagatavoti 180 STEM priekšmetu skolotāji. 157 IZM Augstskolas, Iespējamā misija 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

031.

31.3.

Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu. Lai uzlabotu mācību kvalitāti un sniegtu konkrētas rekomendācijas mācību procesa pilnveidei pedagogiem, skolas vadībai un rīcībpolitikas īstenotājiem, izstrādāta un īstenota skolēnu snieguma monitoringa sistēma prioritārajā mācību saturā. 1) Aprobēti un izstrādāti skolēnu snieguma monitoringa darbi (rēķinpratībā, tekstpratībā, dabaszinībās). Vismaz pieci monitoringa darbi līdz 2025. gada beigām
2) Izstrādāta un aprobēta skolēna snieguma analīzes metodika, izmantojot digitālos risinājumus.
3) Balstoties skolēnu snieguma analīzē, izstrādāts vai pielāgots Latvijas kontekstam vismaz viens atbilstošs risinājums (programma, pasākumu kopums u.c. intervences veidi) skolēnu snieguma uzlabošanai identificētajā problēmjomā prioritārajā mācību saturā.
155 IZM (VISC) LU 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.
(KEM, VARAM)

32.1.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Nodrošināta ar klimatneitralitātes mērķiem saistīto plānošanas dokumentu un normatīvo aktu aktualizācija un izstrāde atbilstoši ES likumdošanas paketes Fit for 55 jaunām saistībām un nacionāliem mērķiem. 1) Saeimā pieņemts Klimata likums un nodrošināta Klimata likumā ietverto deleģējumu ieviešana, lai savlaicīgi ieviestu no Fit for 55 izrietošo normatīvu nosacījumus un nodrošinātu efektīvu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un nodrošinātu klimatnoturību.
2) Ministru kabinetā pieņemts un un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā.
3) Atjaunināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, Latvijas sabiedrībai nodrošinot ilgtermiņa stratēģisko vīziju par tautsaimniecībā un sabiedrībā nepieciešamajām transformācijām klimatneitralitātes sasniegšanai.
4) Izstrādātas un pilnībā vai daļēji ieviestas uz risku izvērtējumu balstītas piekrastes pašvaldību un visu Latvijas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas un izstrādāti nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām plāni vai vadlīnijas klimata pārmaiņu visbūtiskāk ietekmētām nozarēm, lai tādējādi palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu radītos riskus sabiedrībai.
5) Izveidota IT risinājumos balstīta lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050.gadam, lai veicinātu vispusīgas zinātniski pamatotas analīzes izmantošanu sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
271
272
281
282
292
305
308
309
310
311
318
KEM 1) EM, FM, IZM, SAM, VARAM, ZM
2) EM, FM, IZM, SAM, VARAM, ZM
3) EM, FM, IZM, SAM, ZM, LM, VARAM, VM
4) VARAM, EM, SM, ZM
1) 31.07.2024
2) 30.06.2024
3) 31.12.2025
4) 31.12.2024
5) 31.12.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.2.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Sniegts Latvijas atbalsts klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā attīstības valstīm. MK apstiprināts konceptuālais ziņojums par atbalstu attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai (saistībā ar ANO Konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 9.pantu), lai stiprinātu Latvijas prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros un paplašinātu Latvijas ģeogrāfisko iesaisti.   KEM ĀM 31.03.2024

III. Labklājīga Latvija

032.

32.3.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Lai nodrošinātu Satversmē noteiktās ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, īstenoti vides aizsardzības mērķi. 1) Pārskatīts un aktualizēts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kura īstenošanas rezultātā 2030.gadā amonjaka emisijas samazinās par 34%, smalko daļiņu PM2,5 emisijas - par 43%, bet gaistošo organisko savienojumu emisijas - par 38% attiecībā pret 2005.gada emisijām. Rezultātā Latvijā līdz 2030.gadam samazināsies gaisa piesārņojuma radītā negatīvā ietekme uz veselību, uzlabosies iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kā arī samazināsies gaisa piesārņojuma izraisīti priekšlaicīgas nāves gadījumi. Tāpat samazināsies saslimšanas risks ar elpceļu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī vēzi. Vienlaikus šī pasākuma īstenošana sniegs ekonomiskos ieguvumus, kas saistīti ar gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes samazināšanos, piemēram, saistībā ar izdevumiem par veselības aprūpi, prombūtni no darba slimības dēļ un zemāku darba ražīgumu, kā arī ražas zudumiem.
Lielākā pozitīvā ietekme tiks radīta tām iedzīvotāju grupām, kas ir īpaši jutīgas pret palielinātu gaisa piesārņojumu (bērni, grūtnieces, vecāki cilvēki un cilvēki ar jau pastāvošām veselības problēmām).
2) Sagatavots normatīvais regulējums iekšzemes ūdeņu ilgtspējīgai pārvaldībai, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā Ūdens apsaimniekošanas likumā, pārskatot upju baseinu pārvaldes institūcijas un to kompetences, kā arī upju baseinu apsaimniekošanas plānošanas instrumentu veidus un apstiprināšanas procedūras.
3) Pilnveidotas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras.
4) Īstenosim Valsts kontroles ieteikumus revīzijas "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga derīgo izrakteņu pārvaldība" lietā Nr. 2.4.1- 15/2021 sniegtos ieteikumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu derīgo izrakteņu pārvaldību.
5) Turpināsim uzlabot zemes dzīļu pārvaldības jomu Latvijā.
6) Sagatavots un pieņemts normatīvais regulējums iedzīvotāju aizsardzībai no saimnieciskās darbības radītā vides piesārņojuma.
273
283
VARAM 1; 6 ) ZM, SM, EM, KEM 1) 31.07.2024
2) 31.12.2025
3 - 6 ) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.4.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Izstrādāti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plāni, lai veicinātu Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanos. 1) Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai vismaz 34,28 milj.euro apmērā.
2) Atbalstīti projekti, īstenojot bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus 6 300 ha platībā. Investīciju rezultātā tiks aizsargātas Latvijas dabas vērtības, vienlaikus atbalstot to pieejamību sabiedrībai.
278
279
280
289
290
291
VARAM KEM, ZM 1 - 2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.5.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Saglabāta bioloģiskā daudzveidība, dabas vērtības un nodrošināta to ilgtspējīga apsaimniekošana, t.sk. lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu. 1) Pabeigta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla izveide (sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", izstrādāti un iesniegti MK noteikumu projekti, ar kuriem izveido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā).
2) Sagatavots informatīvais ziņojums par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un sagatavoti priekšlikumi par potenciālajām jaunajām aizsargātām dabas teritorijām, lai virzītos uz "ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķi Eiropas Kopienā līdz 30% palielināt aizsargāto teritoriju pārklājumu gan sauszemē, gan jūrā, tajā skaitā 10% ar stingru aizsardzības režīmu, un aizsardzības stāvokļa uzlabošanu sugām un biotopiem.
3) ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšana valsts un Natura 2000 teritoriju līmenī.
4) Izstrādāti vismaz 5 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni, un izstrādāti un MK iesniegti jauni individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi vismaz 7 aizsargājamām dabas teritorijām. Rezultātā tiks nodrošināta dabas vērtību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Latvijā, veicināta aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanās, kā arī Latvijas saistību izpilde par Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpumu procedūru pret Latviju par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu ES nozīmes aizsargājām sugām un biotopiem.
5) Izveidota invazīvo sugu pārvaldības sistēma. Pilnveidots normatīvais regulējums, nodrošināta pašvaldību iespēja iesaistīties invazīvo sugu ierobežošanā un iznīcināšanā, palielināta sabiedrības izpratne par invazīvo sugu negatīvo ietekmi.
6) Sagatavoti alternatīvi priekšlikumi kompensāciju sistēmas pilnveidei, izvērtējot realizēto pilotprogrammu darbības rezultātus. Veicināta dabas vērtību saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana privātajās zemēs, kuru rezultātā nodrošināta bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošana un uzturēšana un dabas daudzveidības saglabāšana mežā, balstoties uz brīvprātīgo (līgumisko) pieeju.
278
279
280
289
290
VARAM KEM 1) 30.10.2026
2) 30.06.2024
3 - 6) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.6.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas pārskatīta un izveidota ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto dabas resursu efektīvu un ilgtspējīgu pārvaldības modeli. 1) Sagatavoti grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" nosakot atbilstīgus kompensāciju apjomus par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu, kā arī kompensācijas mehānismu par savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu atlīdzināšanu lauksaimniecības nozarē. Motivēta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vērtību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ilgtermiņā.
2) Izstrādāts Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns 2023.- 2026. gadam, lai atbilstoši labas pārvaldības principiem nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanu.
240
292
VARAM
ZM
KEM 1) 30.06.2025
2) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

032.

32.7.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Ieviests salīdzināmas, datos balstītas, izmērāmas informācijas ziņošanas pienākums uzņēmuma pārskatos par darbībām, ko veic uzņēmums, lai ieguldītu klimata neitralitātē, aprites ekonomikā un "zaļākā" rīcībā, kas reāli apliecina produkta vai pakalpojuma vērtību. Nodrošināts ilgtspējas ziņojuma regulējums, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības uzņēmumiem, kas nodrošinās salīdzināmu informāciju par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā ietekme uz vidi, sociālo tiesību nodrošināšana, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, vienlaikus paredzot prasības ilgtspējas ziņojuma pārbaudei.   FM KEM, VARAM, ZM, FM (VID) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

032.

32.8.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Atbalstītas pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krasta erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā, veicināta līdzsvarota un ilgtspējīga jūras piekrastes attīstība un ainavu saglabāšana. 1) Ainavu politikas plānā 2024.-2027.gadam noteikti un īstenoti priekšnosacījumi daudzveidīgu, sabiedrībai pieejamu ainavu attīstītībai, kas, nodrošinot labu vides stāvokli, saglabājot un attīstot vienoto kultūras un dabas mantojumu, veicinot ekonomisko aktivitāti, kā arī, stiprinot iedzīvotāju vietas piederības sajūtu, patriotismu un vietu identitāti, visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Noteiktas Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgās teritorijas un pasākumu kopums to apsaimniekošanai, nodrošinot iedzīvotājiem nozīmīgo vietu identitātes saglabāšanu un dzīves telpas pievilcību.
2) Veikts Jūras plānojuma starpposma novērtējums par līdzsvarotām vides, sabiedrības un tautsaimniecības interesēm un jūras telpas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā darbības jūrā un piekrastē. Uzsākta Jūras plānojuma grozījumu izstrāde, ņemot vērā starpposma novērtējuma secinājumus un jaunākos datus par jūras vidi un bioloģisko daudzveidību. Sakārtots normatīvais regulējums un ieviesti skaidri jūras telpas izmantošanas nosacījumi, kas veicina pārskatāmu uzņēmējdarbības vidi un jaunu ekonomikas nišu ar augstas pievienotās vērtības produktiem attīstības iespējas jūrā.
3) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma piekrastes Baltijas jūras publiskās infrastruktūras attīstībai starpposma novērtējuma ziņojumā novērtēta Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstība, līdzsvarojot dabas un vides aizsardzības prasības un identificēti piekrastes telpiskās attīstības jaunie izaicinājumi Zaļā kursa ieviešanas kontekstā. Identificētas problēmas un risinājumi piekrastes kā Latvijas nacionālās vērtības pieejamībai ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vienlaikus paredzot risinājumus vides kvalitātes saglabāšanai, vietējās ekonomikas veicināšanai un piekrastes iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
290
291
VARAM   1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.9.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Izveidoti vides izglītības centri, lai veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmību un cilvēku un dabas mijiedarbību. Piesaistītas ES fondu 2021 - 2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības vides apziņas veicināšanai vismaz 8,13 milj. euro apmērā. Investīciju rezultātā tiks uzsākta četru Latvijas nacionālo parku dabas izglītības centru infrastruktūras pilnveide un attīstība ar mūsdienīgu vides izglītības saturu un metodēm. 48
288
289
290
291
292
VARAM KEM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.10.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Preventīvi reaģēts uz dezinformāciju un sabiedrība nodrošināta ar savlaicīgu un piemērotu informāciju par klimata zinātni, klimatneitralitātes un pielāgošanās pasākumiem, kā arī to nepieciešamību Latvijas drošībai un konkurētspējai. Mazināta dezinformācijas izplatība un paaugstināta sabiedrības, tostarp uzņēmēju un pašvaldību izpratne par klimata zinātnes un politikas pamatiem, sniegts lielāks atbalsts valsts klimata politikai, izprotot konkrētajai mērķagrupai nepieciešamās rīcības. 421 KEM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.11.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Veikta sanācija vēsturiskajās piesārņotajās vietās vai teritorijās, nodrošinot sanēto teritoriju rekultivāciju un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšanu un monitoringu. 1) Piesaistītas Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīcijas sanācijas darbu veikšanai vismaz 13 milj.euro apmērā, uzsākot vienas piesārņotas vietas vai teritorijas attīrīšanu.
2) Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) sanācijas darbu veikšanai vismaz 9,2 milj. euro apmērā, uzsākot vienas piesārņotas vietas vai teritorijas attīrīšanu.Investīciju rezultātā vide tiks attīrīta no piesārņojuma, samazinot tā ietekmi uz dabas vērtībām, cilvēka veselību un apkārtējo vidi.
288 VARAM KEM 1 - 2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

032.

32.12.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Veikta vides aizsardzības politikas jomas pārcelšana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju. 1) Stiprināta KEM administratīvā kapacitāte, nodrošinot KEM papildus štata vietas juridisko jautājumu, ES fondu pārraudzības, publiskās komunikācijas u.c. funkciju pilnvērtīgākai īstenošanai KEM resora ietvaros.
2) Veikts vides aizsardzības politikas jomas funkcionālais un saturiskais izvērtējums attiecīgās kompetences pārcelšanai no VARAM uz KEM, un izstrādāts sadarbības un saskaņošanas mehānisms ar VARAM ES fondu darbības programmas 2021.-2027. gadam plānošanas pasākumu īstenošanai klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzības un attīstības, un pārejas uz klimatneitralitāti prioritātēs.
3) Klimata, enerģētikas un vides ministrijas izveide - vides aizsardzības politikas jomas, izņemot dabas aizsardzība, funkciju un attiecīgā personāla, tiesību, saistību, mantas un budžeta programmu pārcelšana uz KEM.
  KEM VARAM 1) 31.01.2024
2) 30.03.2024
3) 30.06.2024.

III. Labklājīga Latvija

032.

32.13.

Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Izvērtēta 2022.gadā apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Noteikumu par koku ciršanu mežā" grozījumu, kas samazināja galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēru, ietekme uz koksnes krāju un NEKP iekļauto mērķu sasniegšanu. 1) Kvantitatīvi novērtēta cērtamo koku caurmēra samazināšanas ietekme uz koksnes krāju un NEKP iekļauto mērķu sasniegšanu.
2) Līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegts Saeimai ziņojums par nacionālo nostāju oglekļa dioksīda ģeoloģiskai noglabāšanai Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.
272 KEM ZM 1) 30.06.2026.
2) 31.12.2024.

III. Labklājīga Latvija

033.
(EM, KEM, VARAM)

33.1.

Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. Samazināts radīto atkritumu daudzums un palielināts pārstrādāto atkritumu daudzums, uzlabojot un attīstot dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, papildinot to ar jaunām atkritumu plūsmām, veicinot ilgstpējīgu patēriņu un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu. 1) Īstenoti 3 pilotprojekti LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", kā rezultātā tiks nodrošināta uz šo brīdi nepārstrādājamu atkritumu pārstrāde, samazināts apglabājamo atkritumu apjoms, kā arī iedzīvotājiem un komersantiem būs pieejami jauni produkti, kas izgatavoti no otrreizējiem materiāliem.
2) Īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojoši pasākumi Latvijas iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas iespējām, par ilgtspējīgu patēriņu un apritīgumu LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", stiprinot iedzīvotāju zināšanas par atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās un veicināt izpratni par atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un principa "no precēm uz pakalpojumiem" ieviešanu ikdienas dzīvē. Pasākumu ieviešana veicinās atkritumu šķirošanu un samazinās piegružojumu ar atkritumiem visās Latvijas pašvaldībās.
275
276
277
284
285
287
292
VARAM KEM 1 - 2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

033.

33.2.

Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. Lai sasniegtu atkritumu apsaimniekošanas mērķus, veicināts materiālu un resursu apritīgums un sabiedrības ikdienas paradumu maiņa, tai skaitā attīstot mājkompostēšanu. 1) Atkritumu dalītas vākšanas, pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 69,03 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu).
2) Atbalstīti projekti, paredzot:
2a) izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas ar kopējo jaudu 30 000 t/g;
2b) palielināt šķiroto atkritumu daudzumu par 6000 t/gadā.
Investīciju rezultātā tiks samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un atkritumi tiks izmantoti kā resursi produktu un materiālu ražošanai.
3) Veikti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos, lai veicinātu efektīvu dabas resursu nodokļu sistēmas darbību, sistēmisku risinājumu izveidi atkritumu rašanās novēršanai un palielinātu ražotāju motivāciju pārstrādājumu un pārstrādātu materiālu izmantošanai.
275
287
292
VARAM KEM 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

033.

33.3.

Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. Notiek biometāna ražošana un izmantošana Latvijā. 1) Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz nosacījumus biometāna, kas transportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas, ievadei kopējā dabasgāzes apgādes tīklā, lai veicinātu no vietējiem resursiem ražotas enerģijas pieejamību sabiedrībai.
2) Ministru kabinetā apstiprināta atbalsta programma, kas paredz investīcijas pirmā reģionālā biometāna punkta būvniecībai, lai veicinātu biometāna pieejamību sabiedrībai.
3) Ministru kabinetā apstiprināta vismaz viena atbalsta programma biometāna ražotājiem, lai veicinātu biometāna īpatsvara palielināšanu gala patēriņā.
275
285
287
309
KEM EM 1) 31.12.2024
2) 31.10.2025
3) 31.10.2025

III. Labklājīga Latvija

033.

33.4.

Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. Nodrošināts atbalsts "zaļo" produktu un tehnoloģiju izstrādei (t.sk. no vietējām izejvielām) aprites ekonomikas veicināšanai. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3. rīcības virziena uzdevumi). Atbalstīti vairāk kā 50 komersanti, izstrādāti vairāk kā 200 jauni zaļie produkti un tehnoloģijas, plānots komersantu eksporta pieaugums 58 milj. euro apmērā, izveidotas 500 jaunas darba vietas. 231 EM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

033.

33.5.

Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. Nodrošināta būvizstrādājumu, t.sk. būvniecības atkritumu, kas rodas ceļu atjaunošanas un izbūves procesā, atkārtota izmantošana, sekmējot ilgtspējīgu pieejamo resursu izmantošanu, un mazinot atkritumu daudzumu no būvobjektiem, vienlaikus nosakot skaidras prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem un to uzskaitei, lai tie atbilstu drošuma un nekaitīguma prasībām, kā arī būtu izsekojama to plūsma. Par 20 % samazināts būvniecības procesā radīto atkritumu apjoms. 287 EM VARAM, SM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

034.
(EM, FM)

34.1.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, paredzēts pienākums kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu 20% apmērā. Izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Paredzams, ka šīs normas ietvaros tiks papildus valsts budžetā iekasēti 140 milj. euro.   FM   31.12.2023

III. Labklājīga Latvija

034.

34.2.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Banku konkurences uzlabošanai ieviesti risinājumi hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērsti administratīvie un finanšu ierobežojumi klientu pārejai starp kredītiestādēm. Izstrādāti Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas nodrošinās lētāku pārkreditācijas procesu, tādējādi veicinot konkurenci hipotekāro kredītu devēju starpā.   EM
FM
  31.12.2023

III. Labklājīga Latvija

034.

34.3.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Nodrošināts finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu portfelis tirgus nepilnību risināšanai. 1) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1060 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2023.).
2) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1144 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2024.).
3) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1270 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2025.).
4) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1370 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2026.).
194
196
197
202
203
204
206
328
333
FM ALTUM, EM, ZM 1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 31.12.2026

III. Labklājīga Latvija

034.

34.4.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Pieaugusi starptautisko finanšu institūciju (Eiropas Investīciju bankas grupas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Padomes Attīstības bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas, Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras) piedāvāto finanšu instrumentu izmantošana, tādējādi paplašinot kapitāla piesaistes iespējas sabiedrībai nozīmīgu mērķu finansēšanai un tirgus nepilnību risināšanai, primāri energoefektivitātes un mājokļu politikas ieviešanai, kapitāla tirgus attīstībai, eksportspējas stiprināšanai un investīciju paplašināšanai attīstības valstīs. Starptautisko finanšu institūciju apstiprinātās investīcijas Latvijas publiskā un privātā sektora projektu līdzfinansēšanai 500 milj. EUR. 197
203
231
233
236
239
348
350
FM EM (LIAA), EM, KEM, VARAM, SM, ZM, ALTUM 31.12.2025

III. Labklājīga Latvija

034.

34.5.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Veiktas padziļinātas tirgus izpētes un preventīvi pasākumi pārtikas mazumtirdzniecībai, veselībai, komercbankām, publiskā sektora IT sistēmām, elektronisko sakaru tīklu jomās konkurences vides uzlabošanai un sabiedrības labklājības celšanai. Sagatavoti priekšlikumi politikas veidotājiem nepamatotu barjeru, konkurences ierobežojumu likvidēšanai un konkurētspējīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanai padziļināti pētītajās jomās, īstenoti preventīvi pasākumi, veikti grozījumi normatīvajos aktos, kuru rezultātā Latvijas patērētājs var iegādāties preces un pakalpojumus par līdzvērtīgām cenām kā citās Baltijas valstīs.   KP   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

034.

34.6.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Monitorēta un analizēta no trešajām valstīm importēto preču cenu dinamika, lai nodrošinātu patērētājiem uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu pirms pirkumu veikšanas. Īstenoti cenu monitoringa pasākumi, kas nodrošina patērētājiem salīdzinošas informācijas pieejamību par preču cenu dinamiku izsvērtu lēmumu pieņemšanai pirms pirkumu veikšanas.   EM (PTAC)   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

034.

34.7.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Nodrošināta vienlīdzīgas un godīgas konkurences vides attīstība un uzraudzība gadījumos, kad uzņēmumi, kas neatrodas dominējošā stāvoklī, bet ir ar būtisku tirgus varu, spēj ierobežot, kavēt un deformēt konkurenci. Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Konkurences likumā, kas paplašina Konkurences padomes tirgus uzraudzības pilnvaras pār uzņēmumiem ar būtisku tirgus varu, tādējādi novēršot šo uzņēmumu konkurenci, patērētājus un klientus negatīvi ietekmējošu rīcību.   KP   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

034.

34.8.

Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, ostu pārvaldes un valsts dibinātas augstskolas, īstenojot savus finanšu un nefinanšu mērķus, darbojas, ievērojot tirgus principus un audzē aktīvu vērtību ilgtermiņā.
Publiskās institūcijas mazina administratīvo slogu kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļām, ostu pārvaldēm un valsts dibinātām augstskolām, lai izvirzītu un sasniegtu ambiciozus finanšu un nefinanšu mērķus, vienlaikus ievērojot konkurences neitralitāti.
Pilnveidota normatīvā bāze, lai kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, ostu pārvaldes un valsts dibinātas augstskolas, kas darbojas eksporta tirgū, rada jaunas preces vai sniedz inovatīvus pakalpojumus, kā arī vērstas uz valsts noteikto ilgtspējas mērķu sasniegšanu, varētu darboties saskaņā ar tirgus principiem, kā arī publiskai personai ievērojot konkurences neitralitāti. Stratēģijās izvirzīti nozares līmenim (salīdzināmi uzņēmumi un institūcijas) atbilstoši un ambiciozi finanšu un nefinanšu mērķi.   VK
SM
IZM
EM, ministrijas, kuras ir valsts kapitāldaļu turētājas 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.
(VK, visas ministrijas)

35.1.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Izveidots vienots valsts pakalpojumu un datu portāls uzņēmējiem Business.gov.lv Izveidota vienota digitālā vārteja uzņēmēju sadarbībai ar valsti - atvieglota uzņēmēju saziņa ar valsts pārvaldi caur centralizētu saziņas kanālu. Uzlabota valsts pārvaldes uzņēmējiem sniegto pakalpojumu efektivitāte, visus e-pakalpojumus un informāciju par datiem, kas valstij ir nepieciešami no uzņēmēja, apvienojot vienā portālā. Īstenota pakalpojumu un satura personalizācijas pieeja visas valsts pārvaldes kontekstā, fokusējoties uz biznesa atbalsta iespēju un pakalpojumu proaktīvu piedāvāšanu. Individuālo dzīves situāciju un vajadzību grupu veidošanā tiek izmantots mākslīgais intelekts. Visu valsts pārvaldes pakalpojumu intuitīva meklēšana, iniciēšana un saņemšana vienuviet. Uzņēmējdarbības formalitāšu un atbalsta kārtošana notiek 100% digitāli. 241
307
317
EM (LIAA) VARAM (VRAA) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.2.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Lai uzlabotu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, pārskatīts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, tostarp, nosakot datu kopas, kuras turpmāk publicējamas atvērto datu veidā. Paplašināts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, kā arī noteikta tā publiski pieejamā informācija par nodokļu maksātāju, kas turpmāk publicējama atvērto datu veidā. 235
237
242
307
FM FM (VID) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

035.

35.3.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, pārskatīts normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu saturs un apjoms. 1) Pārskatīts nodokļu administrēšanas process saistībā ar iegūtās informācijas apstrādi, identificējot informāciju, kura nedod plānoto ieguvumu.
2) Veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai noteiktu efektīvāku sniedzamās informācijas apjomu, kas nepieciešama sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības nodrošināšanai.
237 FM FM (VID) 1) 31.12.2025
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.4.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā. Administratīva sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā:
1) paplašināts pašdeklarēšanās princips ESIF projektu finansējuma saņēmējiem.
2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
3) ieviestas FM pasūtījumā veiktajā ārējā izvērtējumā sniegtās rekomendācijas klientorientētas pieejas veicināšanai, ES fondu investīciju ieviešanas un uzraudzības procesu uzlabošanai.
4) īstenoti praksē klientorientētas saziņas principi, "konsultē vispirms" (t.sk.: kvalitatīvs dialogs, sadarbības uzlabošana, atgriezeniskās saites intensificēšana, risinājumu meklēšana).
237 FM Visas ministrijas,
FM (CFLA)
1) 31.12.2024
2) 30.04.2024
3) 30.06.2024
4) 30.06.2024

III. Labklājīga Latvija

035.

35.5.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Sagatavoti priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, tai skaitā, bet ne tikai, vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumā, atmežošanā. Atvieglotas vai samazinātas administratīvās procedūras un praksē panākti īsāki īstenošanas termiņi tajos procesos, kas būs aptverti priekšlikumos iekļautajās jomās.   EM VARAM, TM, ZM 31.01.2024

III. Labklājīga Latvija

035.

35.6.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Veicināta pakāpeniska virzība uz primāri digitālu procesu ieviešanu ar migrāciju saistītajos pakalpojumos un attīstīta digitālo procesu kvalitāte personu apliecinošu dokumentu jomā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izveidots pašapkalpošanās risinājums (e-pakalpojums) uzturēšanās atļauju procesu jomā, lai nodrošinātu ērtākus un efektīvākus ārvalstniekiem sniegtos pakalpojumus.
2) Veikta ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītās IKT infrastruktūras pilnveidošana, lai sekmētu digitālo pakalpojumu attīstību personu apliecinošo dokumentu izsniegšanā.
316
307
IeM   1 - 2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.7.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Panākta administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem un iedzīvotājiem veicot strukturālas izmaiņas Zemkopības ministrijā un padotības iestādēs. 1) Īstenota Zemkopības ministrijas iestāžu strukturāla optimizācija (VMD; LDC, kapitālsabiedrību pārvaldība), lai mazinātu sabiedrībai sniegto pakalpojumu fragmentāciju, uzlabojot iestāžu/kapitālsabiedrību pārvaldību un saņemto pakalpojumu kvalitāti.
2) Ātrāka datu un informācijas aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus, t.sk. modernizēti un digitalizēti ZM iestāžu sniegtie pakalpojumi.
3) Pilnveidoti normatīvie akti, samazinot prasības noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu izplatīšanai.
4) Pilnveidoti normatīvie akti, pārskatot tiesisko regulējumu un samazinot prasības dzīvnieku veselības, veterināro zāļu aprites un antimikrobiālās rezistences jomā.
5) Izvērtētas, pārskatītas un samazinātas normatīvajos aktos noteiktās ZM un tās iestāžu kontroles un uzraudzības funkcijas.
238
307
428
ZM 3 - 5) VK 1) 30.09.2024
2) 30.10.2026
3) 31.12.2025
4) 31.12.2025
5) 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

035.

35.8.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Pilnveidots pašvaldību attīstības plānošanas un lēmumu pieņemšanas process, t.sk. nodrošinot plašāku un aktuālāku datu klāsta pieejamību, kas nepieciešams uzraudzības procesam un ciešākai koordinācijai ar datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Pilnveidots IKT risinājums attīstības plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesam, t.sk. pilnveidots sociālekonomisko rādītāju kopums, kas raksturo dažādas pašvaldību darbības jomas, tai skaitā:
-sagatavoti priekšlikumi pašvaldību integrācijai vienotā tiesību aktu izstrādes sistēmā
-veikti uzlabojumi Reģionālās attīstības indikatoru modulim (RAIM), kas ir instruments reģionālās attīstības monitoringam un lēmumu pieņemšanas atbalstam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai un attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai
-sociālekonomiskie dati pieejami uzskatāmākā veidā, kas atvieglos to atspoguļošanu un dos pamatinformāciju lēmumu pieņemšanai
307
316
334
VARAM LM, VM, IeM, FM 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.9.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Vienkāršoti elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesi. Izveidots vienotais kontaktpunkts elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesam (izsniedzamo atļauju un nosacījumu), lai vecinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu sabiedrībai.   KEM EM (BVKB), VARAM 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

035.

35.10.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Nodrošināta pakāpeniska vienotā būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa ieviešana no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, primāri datus iegūstot datu apmaiņas veidā informācijas sistēmu līmenī. 1) Izstrādāts normatīvais regulējums, lai privātpersonām samazinātu ar būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu saistīto laiku un izmaksas.
2) Izveidotas efektīvākas saskarnes starp informācijas sistēmām (tajā skaitā, Būvniecības informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu) datu savstarpējai nodošanai valsts pārvaldes procesu un tiesību nostiprināšanas procesa nodrošināšanai, nododot pilnīgus, nepieciešamos un atbilstošos datus.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
  EM
TM
  1) 31.01.2025
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.11.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Attīstīta Būvniecības informācijas sistēma, izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības būvniecības administratīvajā procesā, ieviešot nosacījumu izpildes automātisko pārbaudi, kā arī automātisko saskaņošanu vai akceptēšanu informācijas sistēmu līmenī attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būves nodošanu ekspluatācijā. Samazināts termiņš būvdarbu uzsākšanas nosacījumu akceptēšanai līdz 1 darba dienai; samazināts termiņš būves nodošanas ekspluatācijā administratīvajam procesam līdz 5 darba dienām.   EM (BVKB)   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.12.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Vienkāršots dzīvojamo māju būvniecības process, tai skaitā izvērtējot iespēju paplašināt 1.grupas dzīvojamo māju grupas tvērumu. Uz pusi samazināts termiņš privātmājas būvniecības ieceres saskaņošanai un akceptēšanai.   EM   31.05.2025

III. Labklājīga Latvija

035.

35.13.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Pievilcīgākas un motivējošākas uzņēmējdarbības vides radīšana ar konkurētspējīgākiem uzņēmējdarbības nosacījumiem vismaz Baltijas reģionā. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumi). Lai panāktu ikgadēju IKP pieaugumu 5 % apmērā, kā arī eksporta apjoma pieaugumu līdz 39 miljardiem EUR faktiskajās cenās līdz 2026.gada beigām, īstenotas vismaz 6 uzņēmēju asociāciju prioritizētās administratīvo vai fiskālo slogu mazinošas aktivitātes uzņēmējdarbības vides jomā. 197
198
238
EM tās ministrijas, kuru atbildības jomas skars konkrētās aktivitātes 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.14.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Pieaugusi Latvijas investīciju un attīstības aģentūras darbības efektivitāte eksporta (tai skaitā tūrisma produktu eksporta) veicināšanā un investīciju piesaistē. 1) LIAA darbības reorganizēšana ar mērķi nodrošināt kvalitatīvāku, ātrāku investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanu, t.sk. piesaistot papildus motivācijas instrumentus darbiniekiem, kas strādā ar eksporta veicināšanu un investīciju piesaisti.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
2) Piesaistīto un ieguldīto investīciju pieaugums 10 % ik gadu.
231 EM (LIAA) EM 1) 01.01.2025
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.15.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Izstrādāta jauna, mūsdienīga un respondentiem ērta integrētu statistisko datu apstrādes un vadības sistēma (ISDAVS). Samazināta respondentu noslodze datu iesniegšanai, iespējams elastīgi reaģēt uz izmaiņām, augstāka datu kvalitāte, sasniedzot augstāku atbildētības procentu no respondentiem, izveidojot ērtākas un saprotamākas veidlapas, kā arī nodrošinot atbalstu datu izplatīšanai un datos pieņemtu lēmumu sekmēšanai.
Panākti datu tālākas lietojamības uzlabojumi gan valsts, gan privātajam sektoram.
307 EM (CSP)   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.16.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Uzlabots būvju kadastrālās uzmērīšanas process, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot alternatīvas būvju datu iegūšanai dabā. 1) Vienkāršots privātmāju reģistrācijas process Kadastrā, izmantojot alternatīvas metodes datu iegūšanai dabā, tādējādi samazinot dabā iegūstamo datu apjomu (2024.gads).
2) Īstenots tālizpētes datu iegūšanas pilotprojekts un izvērtēta rezultātu piemērošana praksē (2026.gads)
  TM TM (VZD) 1) 31.12.2024
2) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

035.

35.17.

Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Lai veicinātu nodokļu maksātāju uzticību, kā arī lai stiprinātu nodokļu un muitas policijas darba efektivitāti un tās autonomiju, īstenota Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija. Sagatavots ziņojums par VID attīstību, veidojot to kā servisa iestādi.   FM FM (VID) 31.03.2024

III. Labklājīga Latvija

036.
(FM, EM)

36.1.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Nodrošināta ekonomisko izaugsmi atbalstoša nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos. 1) Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP.
2) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros, izvērtēta samazināto PVN likmju piemērošana.
3) Īstenojot vidēja termiņa nodokļu politiku un veicot izmaiņas darbaspēka nodokļos, pašvaldībām piekritīgie nodokļu ieņēmumi ir līdzsvaroti kopējam nodokļu pieaugumam valstī (kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir samērīgs gan valsts, gan pašvaldību pusē).
4) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros, izvērtēts ziedošanas regulējums un ziedošanas motivācijas uzlabošana sporta jomā.
216
224
237
FM Visas ministrijas, (izņemot AizM), VK, LDDK, LTRK, LBAS, LPS 1 - 4) 31.05.2024

III. Labklājīga Latvija

036.

36.2.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo suverenitāti, aizstāvētas Latvijas intereses ES Padomē, vienojoties par kopīgiem risinājumiem ES līmenī attiecībā uz nodokļu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem. Aizstāvētas Latvijas intereses ES Padomē, vienojoties par kopīgiem risinājumiem ES līmenī attiecībā uz nodokļu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, iestājoties par to, ka nodokļu jautājumi ir Latvijas nacionālā kompetence.   FM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

036.

36.3.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Sadarbībā ar VID, sociālajiem un sadarbības partneriem īstenoti visaptveroši nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, tostarp rasts risinājums, lai nodrošinātu ērtu un automatizētu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. 1) Iniciēti ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp pamatojoties uz Nacionālo NILLTPF risku novērtējumu.
2) Visaptverošu pasākumu īstenošanas rezultātā četru gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās par 1% no IKP.
3) Nodokļu ieņēmumu zaudējumu samazināšanās:
3a) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 3,4%
3b) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,6%;
3c) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,5%.
237 1) FM
2) FM, FM (VID)
3) FM (VID)
1) FID
2) VM, EM, VARAM, LM, TM, IZM, SM, IeM, LBAS
1 -3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

036.

36.4.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Mainīta sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas darbība. 1) Iesniegti MK grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, radot sabiedriskā labuma organizācijām iespēju paplašināt to darbības modeli attiecīgi izvēlētajam darbības mērķim.
2) Rezultātā sabiedriskā labuma organizācijām būs skaidri definēti nosacījumi, lai identificētu savu darbību konkrētai juridiskajai formai. Paredzamas sabiedriskā labuma organizāciju skaita izmaiņas, izvēloties atbilstošu juridisko statusu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu organizācijām.
  FM FM (VID) 1 - 2) 31.12.2025

III. Labklājīga Latvija

036.

36.5.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Pilnveidota azartspēļu un izložu joma. 1) Iesniegti MK grozījumi Azartspēļu un izložu likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot sabiedrības veselību aizsargājošus mehānismus pārmērīgu tieksmju no azartspēļu spēlēšanas savlaicīgai apzināšanai, identificēšanai un novēršanai. Izvērtētas iespējas plašāk ierobežot spēļu zāļu, kurās atļauts organizēt azartspēles, izplatību.
2) Rezultātā azartspēļu un izložu spēlētājiem tiks savlaicīgi identificēti un vadīti riski, kas var iestāties no pārmērīgas azartspēļu un izložu spēlēšanas.
3) Pētījumu rezultātā veiktas izmaiņas azartspēļu un izložu normatīvajos aktos, paredzot sabiedrību aizsargājošus mehānismus no tiešas vai netiešas kaitīgas ietekmes pārmērīgai tieksmei no azartspēļu un izložu spēlēšanas.
4) Rezultātā tiks samazināts to personu skaits, kuras negatīvi ietekmē pārmērīga azartspēļu un izložu spēlēšana.
86 FM 1) EM, IZM (VISC) KM, LM, SM, VM, VARAM, LDDK, LABS LLPA, LPS, LTRK, NEPLP, LIAB, LSBA, FM (IAUI)
2) VM
1 - 2) 31.12.2024
3 - 4) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

036.

36.6.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Nodrošināta produktīva darba vide un ilgtspējīgi IKT risinājumi nodokļu administrēšanas un muitas darbības jomā. 1) Pilnveidota Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma, t.sk. īstenojot nodokļu parādu piedziņas procesa automatizāciju (2027.gada 2.ceturksnis).
2) Ieviesta muitas maksājumu uzskaites, galvojumu pārvaldības un pēcmuitošanas pārbaužu procesu digitalizācija Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā.
3) Izstrādātas un ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas (EMDAS2) atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pakāpeniski pārnesot jaunajā arhitektūrā un pilnveidojot esošās EMDAS pamatfunkcionalitātes, kā arī nacionālos, ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus.
241
307
316
FM (VID)   1) 30.10.2026
2) 31.12.2024
3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

036.

36.7.

Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Kadastrālās vērtības un tās noteikšanas metodikas izmantošanas pamatuzdevumi un izmantošanas izvērtējums kopsakarā ar citu sektoru politikām, ieskaitot nodokļu politiku. MK iesniegts informatīvais ziņojums par 2023.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un metodikas izmantošanu NĪN aprēķinam 2025.gadam.   TM FM 30.04.2024

III. Labklājīga Latvija

037.
(FM, VK)

37.1.

Mainīsim valsts budžeta veidošanas principus, izvirzot skaidrus sasniedzamos mērķus valsts budžeta programmām, un regulāri vērtēsim rezultātus. Izstrādāti priekšlikumi valsts budžeta veidošanas principu pilnveidei un uzsākta atsevišķu uz rezultātu sasniegšanu orientētu budžeta programmu ieviešana. Nodrošināta pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi palielināt valsts budžeta izdevumu un politikas ekonomiskāku un efektīvāku izmantošanu, balstoties uz noteikto mērķu un snieguma rādītāju analīzi. 1) Izstrādāti un iekļauti normatīvajā regulējumā priekšlikumi valsts budžeta finanšu vadības un valsts attīstībai nepieciešamā budžeta pieprasījumu izvērtēšanas pilnveidei, tostarp pamatojoties uz labāko starptautisko praksi un uz snieguma rezultātiem balstītu programmu budžetēšanu.
2) Sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošināta uz rezultātu orientēta valsts budžeta programmu ieviešana.
3) Pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana.
421
428
FM VK 1 - 3) 30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

038.
(FM)

38.1.

Fiskālo politiku īstenosim saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēsim atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas. Izstrādāti vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu, Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos fiskālos nosacījumus un izpildot Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. 1) Latvijas Stabilitātes programma izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un izpildot Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam izstrādāti atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem:
Vispārējās valdības nominālā budžeta bilance (no strukturālās bilances mērķiem izrietoša) 2024.gadā ir -2,9% no IKP, 2025.gadā -2,6% no IKP un 2026.gadā -1,7% no IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm.
  FM   1) Latvijas Stabilitātes programmas iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu.
2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.

III. Labklājīga Latvija

038.

38.2.

Fiskālo politiku īstenosim saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēsim atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas. Pēc Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumu pieņemšanas pielāgosim nacionālos fiskālās disciplīnas tiesību aktus atbilstoši jaunā regulējuma prasībām. Veikti grozījumi vai izstrādāts jauns nacionālais fiskālās disciplīnas regulējums, kas pielāgots jaunajam ES ekonomikas pārvaldības regulējumam. Efektīva ekonomikas politikas koordinācija un uzraudzība visā ES nodrošina visu dalībvalstu publisko finanšu stabilitāti un ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konverģenci, novērš makroekonomisko nelīdzsvarotību, atbalstot reformas un ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un noturību.   FM   31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

039.
(FM)

39.1.

Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, uzturēsim vispārējās valdības strukturālo budžeta deficītu līmenī, kas nepārsniedz maksimāli atļauto, ievērojot spēkā esošo Eiropas Savienības un nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu. 1) Latvijas Stabilitātes programma izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un izpildot Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam izstrādāti atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem:
Vispārējās valdības strukturālās budžeta bilances mērķis 2024.gadā ir -0,5% no IKP, 2025.gadā -0,5% no IKP un 2026.gadā -0,5% no IKP.
Minētais rādītājs tiek precizēts turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm.
  FM   1) Latvijas Stabilitātes programmas iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu.
2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.

III. Labklājīga Latvija

039.

39.2.

Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. Nodrošināts mērķēts atbalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas un samērīgs elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kāpums, kā arī ieviesti mehānismi elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai. 1) Iesniegts MK normatīvais regulējums mērķēta atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas.
2) Izstrādāts IT risinājums mērķēta un iespējami automātiska atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām.
3) Iesniegts MK normatīvais regulējums, kas ierobežo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu pārāk strauju kāpumu mājsaimniecībām.
4) Ieviests mehānisms elektroenerģijas sadales tīklu tarifa pieauguma daļējai kompensācijai sabiedrībai.
45
97
98
110
KEM 1-2) LM
2) EM (BVKB)
1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 30.06.2025
4) 31.12.2023

III. Labklājīga Latvija

039.

39.3.

Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. Izstrādāti priekšlikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājuma negatīvās ietekmes mazināšanu uz personas vecuma pensijas apmēru. Ieviesti atbalsta pasākumi pensijas apmēra noteikšanai gadījumos, kad darba devējs nav faktiski veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 110
111
121
225
LM FM, LBAS, LDDK 31.12.2024

III. Labklājīga Latvija

039.

39.4.

Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. Nodrošināta sociāli atbildīga un mērķorientēta atbalsta risinājumu izstrāde uzņēmējiem krīzes situācijās. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.5. rīcības virziena uzdevumi).
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Ja nepieciešams, izstrādāta mērķorientēta atbalsta programma uzņēmumiem krīzes pārvarēšanai.   EM   30.10.2026

III. Labklājīga Latvija

040.
(FM)

40.1.

Īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 % līmenī no IKP. Izstrādāti vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti, nodrošinot vispārējās valdības parāda uzturēšanu līmenī, kas ilgtermiņā nepārsniedz vidēji 40% no IKP. 1) Latvijas Stabilitātes programma izstrādāta, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%.
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%.
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" izstrādāts, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem, vispārējās valdības parāds 2024.gadā un turpmāk ir 41% no IKP.
Minētais rādītājs tiek precizēts turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm.
  FM VK 1) ikgadēji līdz 15.04.
2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!