• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 333 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2024., Nr. 109 https://www.vestnesis.lv/op/2024/109.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 334

Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 55 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

06.06.2024., Nr. 109

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 333

Pieņemts: 04.06.2024.

OP numurs: 2024/109.1

2024/109.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 26 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 333

Rīgā 2024. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 23 41. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 38. nr.; 2019, 134. nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 2. punktu.

2. Svītrot 3. punktu.

3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Jūras zvejas un akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) pirmo pirkšanu veic Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) reģistrēti zivju pirmie pircēji (turpmāk – zivju pircēji), kuri Zemkopības ministrijā ir saņēmuši zivju pircēja reģistrācijas apliecību (1. pielikums). Apliecība ir derīga trīs gadus no tās izsniegšanas dienas."

4. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Operators regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punkta izpratnē pirms produktu pirmās pirkšanas darījuma izkrautos produktus sver, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 60. un 61. pantā noteiktās prasības atbilstoši izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plānam (3. pielikums) vai kontroles plānam, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūto nozveju svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas (3.1 pielikums)."

5. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Pēc produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircēji atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 63. pantā minētajām prasībām ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus."

6. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Operators, kas pārdod produktu partiju nākamajos darījumos pēc pirmās pirkšanas darījuma, ne vēlāk kā 12 stundu laikā pārdošanas datus reģistrē informācijas sistēmā, bet pircējs 12 stundu laikā tos apstiprina informācijas sistēmā."

7. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Ja Latvijā izkrautos produktus transportē pirms to pirmās pārdošanas, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 68. panta un šo noteikumu ​41. punkta nosacījumus, transportētājs ievada informācijas sistēmā produktu transportēšanas dokumenta datus."

8. Izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Transportētājs ir atbrīvots no šo noteikumu 24. punktā minēto prasību izpildes, ja produktus transportē:
25.1. ostas teritorijā vai produktu kravai ir pievienota izkraušanas deklarācijas kopija vai cits dokuments, kas apliecina transportēto produktu daudzumu;
25.2. uz produktu svēršanas vietu atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētā nozvejas svēršanas kontroles plāna nosacījumiem."

9. Papildināt ar 27.1 punktu šādā redakcijā:

"27.1 Ja valsts, uz kuru eksportē Latvijā ievestus zvejas produktus, kas netiek laisti tirgū, pieprasa apstiprinājumu, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tāda darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie tika uzglabāti muitas zonas noliktavā (turpmāk – noliktava):
27.11. zvejas produktu eksportētājs pirms attiecīgo zvejas produktu izvešanas no to uzglabāšanas vietas iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā dokumentētus pierādījumus atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, kā arī pirkumu apliecinošus dokumentus, kas satur Komisijas 2011. gada 19. septembris Īstenošanas regulas (ES) Nr. 931/2011 par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai (turpmāk – regula Nr. 931/2011), 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju;
27.12. Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda šo noteikumu 27.11. apakšpunktā minēto dokumentu datus, kā arī, ja nepieciešams, noliktavu un apstiprina, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tāda darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī."

10. Papildināt ar 27.2 punktu šādā redakcijā:

"27.2 Ja valsts, uz kuru eksportē zvejas produktus, pieprasa zvejas produktu apstrādes deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam:
27.21. zvejas produktu eksportētājs aizpilda un Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam un tai pievieno atbilstošu apstrādē izmantoto zvejas produktu nozvejas sertifikātu vai sertifikātu, ko apstiprinājusi nozveju ieguvušā zvejas kuģa karoga valsts atbildīgā iestāde, kā arī zvejas produktu pirkumu apliecinošus dokumentus, kas satur regulas Nr. 931/2011 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju, ievērojot šādus nosacījumus:
27.21.1. ja attiecīgie zvejas produkti ievesti Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tie tika izkrauti no zvejas kuģa vai laisti brīvā apgrozībā ievešanai Eiropas Savienībā, zvejas produktu eksportētājs apstrādes deklarācijā norāda Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā zvejas produkti ievesti;
27.21.2. ja attiecīgie zvejas produkti ievesti un laisti brīvā apgrozībā Latvijā, nozvejas sertifikātu un pavaddokumentus ir pārbaudījis Valsts vides dienests šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētajā kārtībā;
27.22. Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē šo noteikumu 27.21. apakšpunktā minētos zvejas produktu dokumentus un, izmantojot informācijas sistēmā pieejamos datus par šo noteikumu 27.21.2. apakšpunktā minēto zvejas produktu nozvejas sertifikātu apstiprināšanu Valsts vides dienestā, pārbauda apstrādes deklarācijā norādīto produktu aprakstu un daudzumu un apstiprina, ka zvejas produktu apstrādē izmantota attiecīgo zvejas produktu izejviela, kas norādīta pievienotajā nozvejas sertifikātā vai sertifikātos;
27.23. ja nepieciešams, Valsts vides dienests šo noteikumu 27.21.2. apakšpunktā minētajā gadījumā apliecina Eiropas Savienības vai trešo valstu izsniegto nozvejas sertifikāta atbilstību regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punkta "b" apakšpunkta prasībām."

11. Papildināt ar 27.3 punktu šādā redakcijā:

"27.3 Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 27.12. un 27.22. apakšpunktā minēto apstiprinājumu sniedz piecu darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo korekti aizpildīto dokumentu saņemšanas."

12. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010 (turpmāk – regula 2023/2833), prasību izpildi:
28.1. ja tiek eksportētas zilās tunzivis, Zemkopības ministrija apstiprina atbilstoši regulas 2023/2833 II pielikumā noteiktajām prasībām noformēta ICCAT zilo tunzivju nozvejas dokumenta (turpmāk – tunzivju nozvejas dokuments) datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;
28.2. zilo tunzivju importētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas 2023/2833 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām noformētu tunzivju nozvejas dokumentu;
28.3. zilo tunzivju reeksportētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas 2023/2833 I, II, III, IV un V pielikumā noteiktajām prasībām noformētu tunzivju nozvejas dokumentu un tunzivju reeksporta sertifikātu;
28.4. Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šo noteikumu 28.2. un 28.3. apakšpunktā minēto tunzivju nozvejas dokumentu un tunzivju reeksporta sertifikātu saskaņā ar regulas 2023/2833 4., 7. un 8. pantā minētajām prasībām, saglabā tos informācijas sistēmā un pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma elektroniski nosūta uz norādīto e-pasta adresi. Valsts vides dienests var pārbaudīt gan zilo tunzivju partijas saturu atbilstoši regulas 2023/2833 9. pantā minētajām prasībām, gan, ja nepieciešams, tunzivju nozvejas dokumentā norādīto informāciju;
28.5. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 28.2. un 28.3. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot tunzivju nozvejas dokumenta 8. rindā un tunzivju reeksporta sertifikāta 4. rindā norādītos datus."

13. Izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Zemkopības ministrija pēc šo noteikumu 27.1., 28.1. un 29.1. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas tos papīra formā glabā trīs gadus, bet elektroniski informācijas sistēmā – pastāvīgi."

14. Papildināt ar 32.1 punktu šādā redakcijā:

"32.1 Pārtikas un veterinārais dienests pēc šo noteikumu 27.12. un 27.22. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas tos glabā piecus gadus."

15. Izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Ja nozvejas un izkraušanas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), zvejas kuģa kapteinis par to paziņo Valsts vides dienestam. Līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai zvejas žurnālu aizpilda papīra formā un saskaņā ar regulas Nr. 404/2011 32. pantu iesniedz Valsts vides dienestā. Šādā gadījumā zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā pirms jauna zvejas reisa uzsākšanas nozvejas un izkraušanas dokumentu datus ievada zvejas darbību ziņošanas sistēmā."

16. Papildināt ar 42.1 punktu šādā redakcijā:

"42.1 Attiecīgais operators šo noteikumu 41. punktā minēto transportēšanas dokumentu un šo noteikumu 42. punktā minētās pārņemšanas deklarācijas datus pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ievada informācijas sistēmā."

17. Svītrot 43. punktu.

18. Svītrot 44. punktu.

19. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

20. Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

21. Papildināt ar 3.1 pielikumu (3. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
noteikumiem Nr. 333

"2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 94

Zivju pircēja reģistrācijas iesnieguma veidlapa

Zemkopības ministrijai

Zivju pircēja reģistrācijas iesniegums

 
(iesniedzēja nosaukums)
 
(reģistrācijas Nr. vai personas kods)
 
(pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numurs)*
 
(juridiskā vai deklarētā adrese, tālruņa numurs)
 
 (e-pasta adrese**)

Lūdzu reģistrēt minēto personu kā zivju pircēju un izsniegt zivju pircēja reģistrācijas apliecību.

Iesniedzējs vai viņa pārstāvis

 
(amats, vārds, uzvārds, personas kods)

Ārvalstu operatori papildus iesniedz šādus dokumentus (pievienojot apliecinātu dokumenta tulkojumu valsts valodā):

1) ārvalstu komersanta reģistrācijas apliecības kopiju, kas izsniegta tā mītnes valstī;

2) ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes izsniegtu izziņu par to, ka iesniedzējam nav nodokļu parādu;

3) pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopiju, kas izsniegta tā mītnes valstī.

 
(iesniedzēja pārstāvja vārds, uzvārds un paraksts***)
   
   
(datums***)  

 Z. v.***

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pantu, pārtikas uzņēmums (vai persona, kas ir iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem, tostarp zivju produktu pirmais pircējs) iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā.

2. ** E-pasta adrese, uz kuru nosūtāms lietotāja identifikators un parole darījumu elektroniskai reģistrācijai informācijas sistēmā.

3. *** Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
noteikumiem Nr. 333

"3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 94

Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns

Pieņemts saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, 60. panta 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir nodrošināt pareizu zvejas un jūras akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) svēršanu to izkraušanas laikā.

2. Šajā plānā iekļautos nosacījumus piemēro produktu izkraušanai Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas kuģiem.

3. Šo plānu nepiemēro pašpatēriņa zvejnieku nozveju svēršanai, kā arī tādu komerczvejnieku nozvejas svēršanai, kuru no zvejas kuģa tieši pārdod patērētājam mazumtirdzniecībā, ja pārdoto produktu daudzums nepārsniedz 30 kilogramu dienā. Šādos gadījumos tiek svērta visa nozveja.

4. Lai noteiktu produktu apjomu, visus produktus sver uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificētiem svariem, ievērojot paraugu ņemšanas plānā noteikto metodiku.

5. Svēršana notiek izkraušanas laikā pirms produktu pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu, izņemot šo noteikumu 3.1 pielikumā kontroles plānā paredzētajos gadījumos, kad paredzēta produktu svēršana pēc to transportēšanas.

6. Produktu pirmais pircējs (turpmāk – zivju pircējs) vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu vai transportēšanu pirms to pirmās pirkšanas, reģistrē datus par produktu svēršanu zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs). Svēršanas reģistru glabā trīs gadus.

7. Svēršanā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu, pārdošanas zīmi, pārņemšanas deklarāciju vai piekrastes zvejas žurnālu.

8. Latvijas kompetentā iestāde attiecībā uz svēršanas kontroli atbilstoši šim plānam ir Valsts vides dienests.

9. Valsts vides dienests var pieprasīt, lai katru Latvijas apstiprinātajās zvejas ostās un izkraušanas vietās pirmo reizi izkrauto produktu daudzumu pirms to transportēšanas no izkraušanas vietas nosver Valsts vides dienesta amatpersonu klātbūtnē.

10. Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve operatoru svēršanas sistēmām, svēršanas reģistriem, deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā produktus. Operatoram ir pienākums nodrošināt Valsts vides dienesta inspektoram netraucētu piekļuvi iepriekšminētajiem objektiem un dokumentiem kontroles vajadzībām.

II. Svēršanas riska analīze

11. Nozvejas datu neatbilstības risks kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu īstenošanai ostās un izkraušanas vietās ir vērtējams kā vidējs, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

11.1. ir salīdzinoši mazs ar izkraušanu un svēršanu saistīto iepriekš konstatēto pārkāpumu īpatsvars kopējā zvejniecībā konstatēto pārkāpumu skaitā;

11.2. ostās un izkraušanas vietās ir nodrošinātas Valsts vides dienesta reģionālo pārvalžu amatpersonu regulāras inspekcijas;

11.3. ir pietiekama limitu pieejamība visiem kuģiem, no kuriem notiek izkraušana, kā arī iepriekš nav konstatēta limitu ļaunprātīga pārsniegšana.

12. Valsts vides dienesta amatpersonu regulāru klātbūtni zvejas kuģa izkraušanas laikā produktu svēršanas procesā nodrošina, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

12.1. ir aizdomas, ka kuģis, kas ieguvis produktus, ir iesaistījies nelegālā, neregulētā vai nereģistrētā zvejā;

12.2. kuģim jau iepriekš ir bijis piemērots sods par iesaistīšanos nelegālā, neregulētā vai nereģistrētā zvejā;

12.3. kuģim piešķirto soda punktu skaits ir vairāk nekā 18.

III. Svaigo produktu svēršana

13. Šī plāna 6. punktā minētās personas reģistrē datus par svēršanu svaigo produktu svēršanas reģistrā saskaņā ar 1. tabulu

1. tabula

Svaigo produktu svēršanas datu reģistrs

1. Svēršanas datums (dd.mm.gggg.)  
2. Tā kuģa vārds un ārējās reģistrācijas burti un numurs, no kura izkrauti zvejas produkti  
3. Sugas FAO trīsburtu kods  
4. Nosvērto zvejas produktu sagatavošanas veids (piem., ķidātas, nesadalītas u. c.)  
5. Vienas taras vienības svars (kg)  
6. Svēršanas rezultāts – produkta svars (kg):  
   
 
 
 
 
 
 
 
 
7. Vidējais svars vienā taras vienībā (kg)  
8. Nosvērto taras vienību skaits (gab.)  
9. Kopējais taras vienību skaits (gab.)  
10. Kopējais zvejas produktu svars (kg) (7. x 9. aile)  
11. Ūdens un ledus noņemšanas dēļ piemērotais procentuālais svara samazinājums (%) *  
12. Zvejas produktu sugu paraugu ņemšana zvejas sastāva noteikšanai nozvejā**  
Suga Procentuālais apjoms paraugā
  1. 2. 3. 4. 5. 6. vidējais
               
               
               
               
               
Svaru nosaukums un sertifikāta numurs  
Zvejas produktus svēra 

(uzņēmuma nosaukums, atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds, paraksts)

 

Piezīmes.

1. * Aizpilda atbilstoši  Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, 74. panta 2. punktam.

2. ** Aizpilda tikai par jauktu vairāku sugu nozveju.

14. Par katras sugas produktu svēršanu aizpilda atsevišķu svēršanas reģistra lapu. Par jauktās nozvejas sugu svēršanu, ja šīs sugas izkrauj nešķirotas, aizpilda vienu svēršanas reģistra lapu.

15. Produktu apjomu jaukto nozveju sugām nosaka, ņemot paraugus no vairākām vietām lomā. Paraugu skaitu nosaka atkarībā no nozvejas apjoma saskaņā ar 2. tabulu. Katra parauga svars ir vismaz divi kilogrami. Sugas sastāva procentu nozvejā aprēķina kā vidējo procentuālo lielumu katrai sugai no atsevišķu paraugu procentu summas.

2. tabula

Nozvejas apjoms

Paraugu skaits (ne mazāk kā)

Līdz 20 tonnām 3
21–40 tonnu 5
Vairāk par 41 tonnu 7

16. Ja svēršana notiek uz transportiera lentes, tam jābūt aprīkotam ar redzamu skaitītāju (svērējsistēmu), kas reģistrē kopējo svaru. Skaitītāja rādījumu reģistrē svēršanas sākumā, kopējo svaru – svēršanas beigās. Par svēršanu atbildīgā persona svēršanas reģistrā ievada visus ar svērējsistēmas lietošanu saistītos datus.

17. Ja produkti tiek izkrauti kastēs vai konteineros, minimālais sveramo kastu vai konteineru skaits atbilst 3. tabulā noteiktajām prasībām.

3. tabula

Izkrauto kastu vai konteineru skaits (pa sugām) Sveramo kastu vai konteineru skaits
1–25 2
26–50 3
51–100 4
101–200 5
Katras turpmākās 100 2

IV. Ledus un ūdens

18. Šī plāna 6. punktā minētās personas pirms svēršanas nodrošina, lai produkti būtu attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus produktiem un nepasliktinot to kvalitāti.

V. Saldēto produktu svēršana

19. Šī plāna 6. punktā minētās personas reģistrē datus par saldētu produktu katra izkrāvuma svēršanu saldēto produktu svēršanas reģistrā saskaņā ar 4. tabulu.

4. tabula

Saldēto produktu svēršanas datu reģistrs

1. Svēršanas datums (dd.mm.gggg.)  
2. Tā kuģa vārds un ārējās reģistrācijas burti un numurs, no kura izkrauti zvejas produkti  
3. Izkrauto zvejas produktu sugas un sagatavošanas veids (piem., ķidātas, nesadalītas u. c.):  
 
 
4. Vidējais svars vienā kastē vai citā taras vienībā bruto (kg)  
5. Kastu vai citu taras vienību skaits uz viena paliktņa (gab.)  
6. Katra paraugā esošā zvejas produktu paliktņa svars bruto (kg):  
   
 
 
 
 
7. Paliktņa ar zvejas produktiem vidējais svars bruto (kg)  
8. Vienas kastes taras svars (kg)  
9. Tukša paliktņa vidējais svars (kg)  
10. Kopējais paliktņu skaits (gab.)  
11. Kopējais kastu skaits (gab.)  
12. Izkrauto zvejas produktu svars (kg) (4. x 5. x 10.) – (9. x 10.) – (8. x 11.)  
13. Zvejas produktu sugu paraugu ņemšana sugu sastāva noteikšanai*
Suga  Procentuālais apjoms paraugā
  1. 2. 3. 4. 5. 6. vidējais
               
               
               
               
Svaru nosaukums un sertifikāta numurs  
Zvejas produktus svēra

(uzņēmuma nosaukums, atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds, paraksts)

 

Piezīme. * Aizpilda tikai par jaukto vairāku sugu nozveju.

20. Ja sver kastēs vai citās taras vienībās izkrautus saldētus produktus, to svaru nosaka pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai citu taras vienību kopējo skaitu reizinot ar vienā kastē vai citā taras vienībā esošo produktu vidējo tīrsvaru, kas aprēķināts saskaņā ar 5. tabulu.

5. tabula

Partijas lielums
(kastu vai citu taras vienību skaits)

Paraugu lielums (paliktņu skaits)
5000 vai mazāk 3
5001–10 000 4
10 001–15 000 5
15 001–20 000 6
20 001–30 000 7
30 001–50 000 8
Vairāk par 50 000 9

21. Par katras produktu sugas svēršanu aizpilda atsevišķu svēršanas reģistra lapu.

22. Vidējo saldētu produktu svaru vienā kastē vai citā taras vienībā nosaka atsevišķi pa produktu sugām, izmantojot 5. tabulu un, ja nepieciešams, ņemot vērā sagatavošanas veidu. Paraugus atlasa pēc nejaušības principa.

23. Nosver katru parauga paliktni ar kastēm vai citām taras vienībām. Lai aprēķinātu viena paliktņa vidējo bruto svaru, ja nepieciešams, ņemot vērā arī sagatavošanas veidu, visu paraugā iekļauto paliktņu kopējo bruto svaru dala ar paraugā iekļauto paliktņu kopējo skaitu.

24. Lai aprēķinātu katras sugas tīrsvaru vienā kastē vai citā taras vienībā, ja nepieciešams, ņemot vērā arī sagatavošanas veidu, no šā plāna 5. tabulā minētā parauga paliktņu vidējā bruto svara atskaita:

24.1. vienas kastes vai citas taras vienības vidējo svaru, kas atbilst ledus un kartona, plastmasas vai cita iepakojuma materiāla svaram, reizinātu ar kastu vai citu taras vienību skaitu uz paliktņa. Taras svars vienai kastei vai citai taras vienībai nav lielāks par 1,5 kilogramiem;

24.2. izkraušanā un paraugā izmantoto tukšo paliktņu vidējo svaru.

25. Izmantojot šā plāna 24. punktā noteikto metodiku, aprēķina katras sugas tīrsvaru vienam paliktnim, dalot ar kastu skaitu uz paliktņa.

VI. Svēršanas datu novērtēšana un validācija

26. Valsts vides dienesta amatpersonas pieprasa pārsvērt produktus, ja:

26.1. produkti nav svērti uz svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautiem mērīšanas līdzekļiem, vai nav ievērota šajā plānā noteiktā metodika;

26.2. ir konstatētas neatbilstības, savstarpēji salīdzinot zvejas dokumentos minēto informāciju ar pārdošanas zīmēs, uzglabāšanas vai transportēšanas dokumentos minēto.

27. Lai nodrošinātu šā plāna 26.2. apakšpunktā minētās prasības, Valsts vides dienesta amatpersonas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" pārbauda iegūtos zvejas datus, kuģim pieejamos zvejas limitus konkrētām produktu sugām, kā arī pārdošanas zīmju un uzglabāšanas vai transportēšanas dokumentu datus.

28. Valsts vides dienests par zvejas kontroles uzraudzību un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu atbildīgajām iestādēm (Eiropas Komisijai, Zemkopības ministrijai u. c.) dara pieejamus datu novērtējumus, riska analīzes dokumentus, pārbaudes aktus vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna piemērošanas efektivitāti vai nepieciešamību tajā izdarīt grozījumus."

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
noteikumiem Nr. 333

"3.1 pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 94

Kontroles plāns, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūtās nozvejas svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas

Pieņemts saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009), 61. panta 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kontroles plāna (turpmāk – plāns) mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalsts atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

2. Plānā zvejniekiem noteiktās prasības, Valsts vides dienesta pārbaužu procedūras, kā arī Latvijā izveidotā elektroniskā zvejas produktu izsekojamības sistēma ļauj nodrošināt efektīvu Latvijas piekrastes zvejā iegūtās nozvejas svēršanas kontroli arī pēc transportēšanas no izkraušanas vietas.

3. Plāna ieviešanas nepieciešamību pamato atsevišķu plāna 6. punktā minēto piekrastes zvejas rīku izmantošanas specifika, tehniskais aprīkojums un piekrastes zvejniekiem pieejamā infrastruktūra, kas apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā.

4. Plāns ir piemērojams Latvijas piekrastē nozvejoto zivju svēršanai pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, (turpmāk – Kontroles regula) 61. panta 1. punktu. Minētais svēršanas vietas galamērķis (turpmāk – svēršanas vieta) nedrīkst atrasties tālāk par 20 kilometriem no izkraušanas vietas, un šim galamērķim jābūt reģistrētam atbilstoši plāna 13. punkta nosacījumiem.

5. Plānā iekļautos nosacījumus piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos1 iegūtās nozvejas svēršanai, ja tās ieguvei izmantoti reņģu un salaku tīkli (linuma acs izmērs 28–50 mm), reņģu stāvvadi (linuma acs izmērs no 20 līdz 50 mm, sētas garums ne lielāks par 600 m), kā arī apaļo jūrasgrunduļu tīkli (linuma acs izmērs 60–70 mm) un apaļo jūrasgrunduļu murdi (linuma acs izmērs no 24 līdz 36 mm, sētas garums ne lielāks par 150 m).

6. Piekrastes zvejniekam, kas plāno svērt nozveju pēc tās transportēšanas uz reģistrētu svēršanas vietu, atbilstoši plāna nosacījumiem ir pienākums informēt Valsts vides dienestu par zvejas kuģa (laivas) nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku ostā vai zivju izkraušanas vietā, ievērojot, ka:

6.1. informācija, izmantojot elektronisko piekrastes zvejas žurnālu, iesniedzama pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu, norādot šādus datus:

1) kuģa (laivas) nosaukumu (numuru);

2) ostas nosaukumu un piestātnes numuru vai izkraušanas vietas nosaukumu (pēc iespējas precīzāk, norādot vismaz pagasta nosaukumu);

3) paredzamo kuģa (laivas) pienākšanas laiku izkraušanas vietā;

4) nozvejoto zivju sugas FAO trīsburtu identifikācijas kodu (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP, apaļais jūrasgrundulis – NBU, četrragu buļļzivs – TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS SAL);

5) katras zivju sugas novērtēto aptuveno svaru kilogramos vai attiecībā uz lašu un taimiņu nozveju – zivju skaitu gabalos;

6.2. plāna 6.1. apakšpunktā minēto informāciju var neiesniegt, ja zvejnieks ir iesniedzis ziņojumu pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā pirms izkraušanas sākuma atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.18.12. apakšpunktam.

7. Plānu nepiemēro piekrastē iegūtai nozvejai, ko izmanto pašpatēriņam, kā arī tad, ja nozveja jau ir izņemta no plāna 6. punktā minētajiem zvejas rīkiem pirms tās izkraušanas un transportēšanas. Šādos gadījumos nozveja tiek svērta izkraušanas vietā.

8. Lai noteiktu nozvejas apjomu, kas iegūts ar plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem, produktu pirmais pircējs vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu, pirms to pirmās pirkšanas darījuma sver visu nozveju. Šādu nozveju sver atbilstoši plāna III nodaļai.

Piezīme. Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 2. punktam piekrastes ūdeņi ir Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu daļa, kuras dziļums nepārsniedz 20 metru, izņemot seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru izobātu.

II. Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska novērtējums

9. Tā kā plāna 5. punktā minēto piekrastes zvejas rīku izmantošanas specifika, tehniskais aprīkojums un piekrastes zvejniekiem pieejamā infrastruktūra apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā, tad, lai nodrošinātu precīzu nozvejas svēršanu un reģistrēšanu, kā arī pareizi aizpildītu dokumentāciju visos zvejas produktu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, ir nepieciešams svērt nozveju pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas uz atbilstoši reģistrētām un svēršanai aprīkotām svēršanas vietām.

10. Plānā noteiktā nozvejas svēršanas procedūra ir uzskatāma par piemērotu, jo piekrastes zvejas žurnālā reģistrēto nozveju un pārdošanas zīmē norādīto datu neatbilstības risks tiek novērtēts kā vidējs, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

10.1. piekrastes zvejnieku nozveja ir iegūta ar plāna 5. punktā minētajiem stacionāriem zvejas rīkiem;

10.2. piekrastes zvejā ar plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem iegūtais nozvejas daudzums, ko sver pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, ir salīdzinoši neliels;

10.3. piekrastes zvejā ir salīdzinoši mazs ar izkraušanu un svēršanu saistīto iepriekš konstatēto pārkāpumu īpatsvars no kopējā konstatēto pārkāpumu skaita;

10.4. ir pietiekama zvejas iespēju pieejamība kuģiem (laivām), un tas nerada risku par izvairīšanos no nozvejas atbilstošas uzskaites un reģistrācijas.

III. Nozvejas svēršana

11. Nozveju, kas iegūta piekrastes ūdeņos ar plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem, sver uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā verificētiem svariem.

12. Svēršana notiek pēc nozvejas transportēšanas no izkraušanas vietas piekrastē uz svēršanas vietu, kas ir Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) reģistrēta pirmās pirkšanas vai uzglabāšanas vieta un neatrodas tālāk par 20 kilometriem no konkrētās nozvejas izkraušanas vietas.

13. Plāna 8. punktā norādītā persona reģistrē datus par produktu svēršanu svaigo zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs) saskaņā ar 1. tabulā norādītajiem reģistra datiem. Svēršanas reģistru glabā trīs gadus pēc konkrēto zvejas produktu svēršanas reģistrēšanas datuma.

1. tabula

Svaigo zvejas produktu svēršanas datu reģistrs

1. Svēršanas datums (dd.mm.gggg.)  
2. Tā kuģa (laivas) nosaukums (numurs), no kura izkrauti zvejas produkti  
3. Sugas FAO trīsburtu kods Svēršanas rezultāts – zvejas produkta dzīvsvars kilogramos  (lašiem un taimiņiem – gab./kg)
     
     
     
     
Svaru nosaukums un sertifikāta numurs  
Zvejas produktus svēra
(operatora nosaukums, atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds, paraksts)
 

14. Par katras izkrautās nozvejas svēršanu aizpilda vienu svēršanas reģistra lapu.

15. Svēršanā iegūto un svēršanas reģistrā ierakstīto skaitli tālāk izmanto, aizpildot pārdošanas zīmi, pārņemšanas deklarāciju vai piekrastes zvejas žurnālu.

IV. Pārbaudes saistībā ar kontroles plāna ievērošanu

16. Latvijas kompetentā iestāde attiecībā uz svēršanas kontroli atbilstoši plānam ir Valsts vides dienests. Tas pārbauda nozvejas reģistrēšanu un zivju pirmo pirkumu darījumu reģistrēšanu.

17. Valsts vides dienests veic uz risku balstītu dokumentu salīdzinošu pārbaudi, lai pārliecinātos par svēršanas rezultātiem, ko operators ir reģistrējis svēršanas reģistrā, piekrastes zvejas žurnālā, pārdošanas zīmē un (vai) citos nākamajos darījumos ar zvejas produktu partijām.

18. Valsts vides dienesta pārbaudes ietver:

18.1. svēršanas rezultātu pārbaudi zivju sugām un daudzumam;

18.2. kuģu (laivu) iepriekšējo paziņojumu datu pārbaudi;

18.3. nozvejas datu reģistrēšanas atbilstību svēršanas reģistra datiem;

18.4. informācijas sistēmā reģistrēto pārdošanas zīmju datu pārbaudi;

18.5. operatora ar zvejas darbībām saistīto pārkāpumu vēsturi;

18.6. ja attiecas – nosacījumu ievērošanu par to plombu nodrošinājumu, kuras uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai;

18.7. ja attiecas – pirmā pircēja reģistrāciju.

19. Papildus 18. punktā minētajām dokumentu pārbaudēm Valsts vides dienests pēc nejaušības principa var veikt arī fiziskās pārbaudes.

20. Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve reģistrētajām svēršanas vietām, svēršanas sistēmām, svēršanas reģistriem un visām telpām, kurās tiek glabāti vai apstrādāti zvejas produkti. Operatora pienākums ir nodrošināt netraucētu Valsts vides dienesta amatpersonu piekļuvi minētajiem objektiem un dokumentiem to inspekcijai. Valsts vides dienests jebkurā laikā var pieprasīt, lai nozveja tiek nosvērta Valsts vides dienesta amatpersonu klātbūtnē.

21. Valsts vides dienests par zvejas kontroles uzraudzību un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu atbildīgajām iestādēm (Eiropas Komisijai, Zemkopības ministrijai u. c.) dara pieejamu datu novērtējumu, riska analīzes dokumentus, pārbaudes aktus vai citus dokumentus, kas pamato ar piekrastes zvejnieku nozveju svēršanu saistītā kontroles plāna piemērošanas efektivitāti vai nepieciešamību tajā izdarīt grozījumus."

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!