• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde publicē kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus attiecībā uz pieminekļiem, kas iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2023. gada 12. aprīļa vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/2547 "Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu – baznīcu – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.04.2023., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/op/2023/73.36

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/2555

Valsts nozīmes nekustamu mākslas pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

14.04.2023., Nr. 73

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Veids: vispārīgais administratīvais akts

Numurs: 14.5-07/2547

Pieņemts: 12.04.2023.

OP numurs: 2023/73.36

2023/73.36
RĪKI

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 26 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/2547

Rīgā 2023. gada 12. aprīlī

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu – baznīcu – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu – baznīcu izmantošanai un saglabāšanai Dobeles novadā.

Adresāts: Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un adresēm:

Valsts aizsardzības Nr. Nosaukums. Adrese
4864 Mežmuižas luterāņu baznīca Dobeles nov., Augstkalnes pag.
4919 Dobeles luterāņu baznīca Dobeles nov., Dobele, Baznīcas iela 1
4957 Kalnamuižas luterāņu baznīca Dobeles nov., Tērvetes pag.

Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā)

2. Būvmasu kārtojums

3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi)

4. Plānojums (kā nemaināma un visās detaļās saglabājama vērtība)

5. Konstruktīvā sistēma

6. Konstruktīvie elementi

7. Velvēti pārsegumi

8. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra

9. Interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu)

10. Īpaši mākslinieciskie elementi interjeros (skulpturāli veidojumi u.c.)

11. Sienu un griestu gleznojumi

12. Būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles, iekšējie slēģi u.c.)

13. Kāpņu izveidojums, margas un apdare

14. Apkures sistēmas elementi (krāsnis, sildķermeņi u.c.)

15. Žogi un to detaļas

16. Vārti

17. Parki, dārzi, skvēri (to telpiskā kompozīcija, plānojums, celiņu sistēma u.c.)

18. Stādījumi

19. Mākslīgā reljefa veidojumi (vaļņi, terasējums u.c.)

20. Mākslīgās ūdenstilpnes (kanāli, aizsarggrāvji, dīķi, baseini)

21. Ārtelpas detaļiekārtas (ārtelpas iekārtojuma elementi – paviljoni, tiltiņi, soli, kāpnes, skulptūras, strūklakas, apgaismes ķermeņi u.c.)

22. Dekoratīvi bagāta fasādes (fasāžu) arhitektūra

23. Fasāžu koloristika (krāsojums)

24. Torņi

25. Jumta forma

26. Jumta torņu smailes ar izteiktu silueta nozīmi

27. Jumta un torņu smaiļu dekoratīvie noformējuma elementi (vējrāži, krusti, gaiļi u.c.)

28. Jumta iesegums

29. Ailu aizpildījumi

30. Oriģinālie logi (to apdares elementi)

31. Oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi)

32. Oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi)

33. Oriģinālie slēģi

34. Oriģinālie režģi

35. Vitrāžas

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 500 metru attālumā ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.4. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

1.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietus ūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam, kā arī tēlniecības darbu saglabātības stāvoklim. Ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.6. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes arhitektūras un vēsturiskas notikuma vietas pieminekli.

1.1.7. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās valsts nozīmes pieminekļa vērtība.

1.2.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts nozīmes pieminekļa saglabājamās vērtības.

2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina valsts nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap valsts nozīmes kultūras pieminekli, valsts nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.3. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Citi noteikumi:

3.1. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes arhitektūras un vēsturiskas notikuma vietas pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Atsavinot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3.4. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu var saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr.: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!