Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/2061

Rīgā 2023. gada 23. martā

Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Inženiera F. Candera dzīves vieta" (valsts aizsardzības Nr. 82) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes kultūras pieminekļa – "Inženiera F. Candera dzīves vieta" ar valsts aizsardzības Nr. 82 (turpmāk tekstā – kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai. Ēka ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Dzīvojamā ēka" (valsts aizsardzības Nr. 8079).

Adresāts: Valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv. Valsts nozīmes kultūras piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamu valsts nozīmes kultūras pieminekli ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. Vēsturiskais konteksts.

1.2. Būves telpiskais izvietojums ainavā.

1.3. Telpiskais izveidojums, būvmasu kārtojums.

1.4. Fasāžu arhitektūra, jumta forma.

1.5. Plānojuma struktūra.

1.6. Konstruktīvā sistēma un elementi.

1.7. Piemiņas zīme.

1.8. Informācijas kopums.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; par pieminekļa uzraudzību atbildīgai institūcijai informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli; par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli vai vidi ar kuru tas saistīts.

2.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar reģiona nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Reģiona nozīmes kultūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietus ūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

2.1.6. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.7. Ar Kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.8. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.1.9. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes kultūras pieminekli.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes veikšanas un atbilstoši sniegtajām rekomendācijām. Kultūras pieminekļa izpēti ar destruktīvajām metodēm (zondāžas, paraugu ņemšana ķīmiskajām vai fizikālajām analīzēm u.c.) drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Izpētes rezultāti jāiesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc darbu veikšanas.

2.2.3. Kultūras piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta sertificēta vai diplomēta restauratora (u.c. speciālistu) vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.2.4. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. Restaurācijā vēlams izvēlēties viegli atgriezeniskus materiālus.

2.2.5. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:

2.2.5.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.5.2. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.5.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.6. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Kultūras pieminekļa vai tā daļu atrašanās adreses maiņa un pārvešana.

3. Par Kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

4. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

4.1.1. Reģiona nozīmes kultūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

5. Citi noteikumi:

5.1. Priekšlikumu par reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

5.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

5.3. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu Jūs varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasts: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta