• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde publicē kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus attiecībā uz pieminekļiem, kas iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2023. gada 18. decembra vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/10405 "Reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.12.2023., Nr. 246 https://www.vestnesis.lv/op/2023/246.24

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/10407

Reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

20.12.2023., Nr. 246

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Veids: vispārīgais administratīvais akts

Numurs: NKMP/2023/14.4-07/10405

Pieņemts: 18.12.2023.

OP numurs: 2023/246.24

2023/246.24
RĪKI

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/10405

Cēsīs 2023. gada 18. decembrī

Reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: vēsturiska notikuma vieta iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Informācija par to pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli:

Valsts aizsardzības Nr. Nosaukums Adrese
13 Gleznotāja K. Miesnieka dzimtās mājas Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag., Vecviņķos
17 Rakstnieka A. Austriņa dzimtās mājas Cēsu nov., Vecpiebalgas pag., Kaikaši

Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 720) 18.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietā un tās teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāta reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vieta, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošās reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido tā teritoriju.

1.1.3. Kultūras pieminekli izmantot atbilstoši tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāta reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vieta un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

1.1.4. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic kultūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot elektroinstalāciju, apkures iekārtu, ēku jumtu, notekūdens sistēmas elementu, fasāžu, pamatu ailu aizpildījuma tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt kultūras pieminekli.

1.1.5. Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietu ir aizliegts iznīcināt. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tā vērtība.

1.2.2. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti vēsturiska notikuma vietas pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

2. Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas aizsardzības zonā:

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, tam ir noteikta aizsardzības zona. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/.

2.1. Uzturēšanas režīms:

Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra; tā netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no reģiona nozīmes pieminekļa. Vēlams nodrošināt piekļūšanas iespēju sabiedrībai reģiona nozīmes piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas aizsardzības zonā jāsaglabā tās vēsturiski nozīmīgais apbūves un ceļu infrastruktūras plānojums un telpiskā struktūra, atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina kultūras pieminekļa vizuālā uztvere.

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap kultūras pieminekli un samazina tā vizuālo uztveri.

2.2.3. Reģiona nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tam vai tā vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietas aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Citi noteikumi:

3.1. Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietu var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.2. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.

3.3. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai, vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja –
galvenā valsts inspektore I. Liekniņa

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!